CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 11. septembrī

Lieta F‑121/06

David Spee

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Atalgojums – Eiropola Civildienesta noteikumu 28. un 29. pants – Līmenis, kas tiek piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu – Piemērojamo normu atpakaļejošais spēks – Aprēķina metode

Priekšmets: Prasība, kas celta atbilstoši Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants, 40. panta 3. punktam un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktam, ar kuru D. Spē [D. Spee] lūdz atcelt Eiropola direktora 2006. gada 5. jūlija lēmumu noraidīt viņa sūdzību par direktora lēmumu viņu izvirzīt tikai par vienu līmeni augstākā līmenī, kā arī likt Eiropolam viņu izvirzīt par diviem līmeņiem augstākā līmenī no 2005. gada 1. novembra.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Prasība – Pieņemamības nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropola Civildienesta noteikumu 92. panta 1. un 2. punkts un 93. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Izvirzīšana augstākā līmenī ik pa diviem gadiem (Civildienesta noteikumu 45. pants; Eiropola Civildienesta noteikumu 28. un 29. pants)

1.      Eiropola personāla locekļa prasība par tā direktora lēmumu ir pieņemama tikai tad, ja ieinteresētā persona iepriekš ir vērsusies pie šī direktora ar sūdzību un viņš to ir tieši vai netieši noraidījis, kā tas ir paredzēts Eiropola Civildienesta noteikumu 92. un 93. pantā, kuri ir formulēti tāpat kā Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants. Jebkurš prasības pamats, kas netika norādīts iepriekšējā administratīvajā sūdzībā, ir jānoraida kā nepieņemams. Šī sūdzība tiek uzskatīta par iesniegtu nevis tad, kad tā tiek nosūtīta Eiropolam, bet gan tad, kad Eiropols to saņem.

(skat. 30., 31. un 55. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 8. un 13. punkts; 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 7. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 29. marts, T‑57/89 Alexandrakis/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 8. un 9. punkts; 1990. gada 27. novembris, T‑7/90 Kobor/Komisija, Recueil, II‑721. lpp., 34. un 35. punkts; 1997. gada 28. maijs, T‑59/96 Burban/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑331. lpp., 31. un 33. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 15. maijs, F‑3/05 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑19. un II‑A‑1‑33. lpp., 28. punkts; 2007. gada 17. jūlijs, F‑141/06 Hartwig/Parlaments un Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 28. punkts.

2.      Eiropolā ieviestā sistēma pakāpju un līmeņu noteikšanai paredz divus dažādus mehānismus, kuros piemērojamā juridiskā shēma atšķiras, pirmkārt, novērtējumu, kurš tiek veikts saskaņā ar Eiropola Civildienesta noteikumu 28. pantu, un, otrkārt, izvirzīšanu augstākā līmenī, kas ir paredzēta to pašu noteikumu 29. pantā un kas ir pielīdzināma paaugstināšanai amatā Civildienesta noteikumu 45. panta nozīmē. Nav normu, kuras noteiktu, ka izvirzīšanu augstākā līmenī reglamentētu tie vērtēšanas noteikumi, kuri bija piemērojami novērtējuma veikšanas laikā. Līdz ar to gadījumā, kad Eiropola iekšējie noteikumi par izvirzīšanu augstākā līmenī tiek grozīti pēc novērtēšanas, atbilstošais tiesiskais regulējums, lai pieņemtu lēmumu par izvirzīšanu augstākā līmenī, ja nav pārejas noteikumu, ir iekšējie noteikumi, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

(skat. 40., 44. un 46. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 22. marts, T‑209/02 un T‑210/04 Mausolf/Europol, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑79. un II‑A‑2‑335. lpp., 63. un 64. punkts.