CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 25. janvārī

Lieta F‑55/06

Augusto de Albuquerque

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Iecelšana citā amatā – Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Dienesta intereses

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko de Albuquerque lūdz atcelt Komisijas ģenerāldirektorāta “Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi” ģenerāldirektora 2005. gada 23. septembra lēmumu, ar kuru prasītājs iecelts citā amatā – G2 nodaļas “Mikrosistēmas un nanosistēmas” vadītāja amatā, kā arī iecēlējinstitūcijas 2006. gada 2. februāra lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību par apstrīdēto lēmumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Darbinieku izmantošana

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Pierādījumi – Prasība par lēmumu par ierēdņa iecelšanu citā amatā

3.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Darbinieku izmantošana

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Darbinieku izmantošana

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

1.      Ja nav atzīts, ka lēmums ir pretrunā dienesta interesēm, tad nevar būt runa par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Tas tā ir gadījumā, ja lēmums par iecelšanu citā amatā ir pieņemts, lai izbeigtu administratīvo situāciju, kas vairs nav pieņemama – kad ar iekšējām attiecībām saistītās problēmas rada tādu saspīlējumu, kas var apdraudēt pienācīgu dienesta darbību. Šajā sakarā nav svarīgi noteikt par attiecīgiem starpgadījumiem atbildīgu personu vai pat izvirzīto pretenziju pamatotību.

(skat. 60., 61. un 89. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1979. gada 12. jūlijs, 124/78 List/Komisija, Recueil, 2499. lpp., 13. punkts; 1983. gada 14. jūlijs, 176/82 Nebe/Komisija, Recueil, 2475. lpp., 25. punkts; 1990. gada 7. marts, C‑116/88 un C‑149/88 Hecq/Komisija, Recueil, I‑599. lpp., 22. punkts; 1996. gada 12. novembris, C‑294/95 P Ojha/Komisija, Recueil, I‑5863. lpp., 41. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūnijs, T‑59/91 un T‑79/91 Eppe/Komisija, Recueil, II‑2061. lpp., 57. punkts; 1998. gada 22. janvāris, T‑98/96 Costacurta/Komisija, Recueil FP, I‑A‑21. un II‑49. lpp., 39. punkts; 1998. gada 28. maijs, T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑745. lpp., 88. punkts; 1998. gada 17. novembris, T‑131/97 Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑613. un II‑1855. lpp., 62. punkts; 2001. gada 6. marts, T‑100/00 Campoli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑71. un II‑347. lpp., 45. un 63. punkts; 2004. gada 28. oktobris, T‑76/03 Meister/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑325. un II‑1477. lpp., 79. un 80. punkts; 2005. gada 24. novembris, T‑236/02 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑365. un II‑1621. lpp., 182. punkts.

2.      Lai aizstāvētos un it īpaši lai pierādītu lēmuma par iecelšanu citā amatā motīvu, uz kuriem ir norādīts Kopienu tiesā, pamatotību, administrācija drīkst atsaukties uz prasītāja sagatavoto ziņojumu, no kura var secināt par saspīlējumu, kas var apdraudēt pienācīgu dienesta darbību, pat ja šis ziņojums ar norādi “personīgi un konfidenciāli” formāli nav bijis pārsūtīts tā adresātam – prasītāja tiešajam priekšniekam –, bet prasītājs to paziņoja citām par dienestu atbildīgām personām, jo šie apstākļi nevar atņemt šim ziņojumam pierādījuma spēku.

(skat. 64. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 18. septembris, T‑353/94 Postbank/Komisija, Recueil, II‑921. lpp., 67. un 68. punkts.

3.      Tas, ka lēmums par ierēdņa iecelšanu citā amatā dienesta interesēs, kas pieņemts sakarā ar problēmām attiecībās ar viņa priekšniecību, ir apvienots ar citu ierēdņu iecelšanu citā amatā sakarā ar administrācijas pieņemtajā iekšējā direktīvā paredzēto obligātās mobilitātes pasākumu, nevar būt pamats, lai apstrīdētu tā tiesiskumu.

(skat. 70. punktu)

4.      Saistībā ar iecelšanu citos amatos, kurā iesaistīti vairāki ierēdņi, no kuriem viens tiek iecelts citā amatā dienesta interesēs sakarā ar problēmām attiecībās ar viņa priekšniecību, bet pārējie tiek iecelti citā amatā sakarā ar administrācijas pieņemtajā iekšējā direktīvā paredzēto obligāto mobilitāti, nekādā veidā nevar salīdzināt pirmo minēto ierēdni ar pārējiem, kuri, nebūdami iesaistīti personu konfliktā, atrodas situācijā, kas atšķiras no minētā ierēdņa situācijas. Tātad nav uzskatāms par diskrimināciju apstāklis, ka administrācija ir ņēmusi vērā atteikumu tikt ieceltam noteiktā amatā, ko izteicis ierēdnis, kuru ieceļ citā amatā sakarā ar obligāto mobilitāti, taču nav ņēmusi vērā tādu pašu atteikumu, ko izteicis ierēdnis, kuru ieceļ citā amatā dienesta interesēs.

(skat. 92. un 94. punktu)