CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 5. novembrī

Lieta F‑48/06

Eric Avanzata u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Klasificēšana un atalgojums – Bijušie darbinieki, kuru darba attiecībām ir piemērojamas Luksemburgas tiesības

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru E. Avancata [E. Avanzata] un 20 citi Komisijas līgumdarbinieki lūdz atcelt Luksemburgas “Infrastruktūras un loģistikas” biroja Personāla nodaļas vadītāja lēmumus, kuros ir noteikti nosacījumi viņu pieņemšanai darbā un īpaši viņu funkciju grupa, pakāpe, līmenis un atalgojums.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšanas termiņš – Civildienesta tiesas Reglamenta 42. pants

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 46. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts, 48. panta 1. punkts un 66. panta 2. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts, 42. pants un 58. panta 5. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Apstrīdētā tiesību akta neiesniegšana

(Tiesas Statūtu 21. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 3.–6. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Iesniegšanas datums – Saņemšana administrācijā

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. punkts)

5.      Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – IV sadaļas, kas attiecas uz līgumdarbiniekiem, piemērojamība neatkarīgi no iepriekšējas amata apraksta pieņemšanas un pilnvaru noteikšanas dažādu šo darbinieku funkciju grupu uzdevumu veidu veikšanai

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. un 3. punkts un IV sadaļa; Padomes Regula Nr. 723/2004)

6.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Atalgojums – Kompensācija par atalgojuma samazināšanos darbiniekiem, kas iepriekš bija nodarbināti atbilstoši valsts tiesību normām

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkts)

7.      Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja

(Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta pirmā daļa)

1.      Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 46. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, kas būtībā ir pārņemts Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, piedāvātie pierādījumi principā ir jānorāda iebildumu rakstā. Tomēr Civildienesta tiesas Reglamenta 42. pantā tāpat kā Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 1. punktā ir paredzēts, ka lietas dalībnieki līdz tiesas sēdes beigām vēl var piedāvāt papildu pierādījumus ar nosacījumu, ka to iesniegšanas kavējums ir atbilstoši pamatots.

Tomēr uz pierādījumu atspēkojumiem un uz pierādījumu papildinājumiem, kas iesniegti, atbildot uz pretējās puses pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas Civildienesta tiesas Reglamenta 42. pantā paredzētais noteikums par noilguma termiņu. Būtībā šis noteikums attiecas uz jaunu pierādījumu iesniegšanu, un tas ir interpretējams, ņemot vērā minētā reglamenta 58. panta 5. punktu, kurā ir pārņemts Pirmās instances tiesas Reglamenta 66. panta 2. punkts un kurā ir paredzēts, ka lietas dalībnieks vienmēr var iesniegt pierādījumu atspēkojumus vai papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus.

Līgumdarbinieku līgumu kopijas, kuru saturs atšķiras no to līgumu satura, ko paziņojusi pretējā puse, ir nevis jauni pierādījumi, bet gan to pierādījumu atspēkojumi, kurus iesniegusi pretējā puse un uz kuriem neattiecas minētais noteikums par noilguma termiņu.

(skat. 33.–38. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1998. gada 17. decembris, C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 71. un 72. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. septembris, T‑84/92 Nielsen un Møller/ESK, Recueil, II‑949. lpp., 39. punkts; 2001. gada 6. marts, T‑100/00 Campoli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑71. un II‑347. lpp., 19. punkts; 2006. gada 5. decembris, T‑303/02 Westfalen Gassen Nederland/Komisija, Krājums, II‑4567. lpp., 189. punkts; 2007. gada 12. septembris, T‑449/04 Komisija/Trends, Krājums, II‑106.* lpp., 59. punkts.

2.      Kaut arī saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. pantu un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 4. punktu prasības pieteikumam vajadzības gadījumā ir jāpievieno tiesību akts, kuru lūgts atcelt, ne minētajos Statūtos, ne minētajā Reglamentā nav paredzēts, ka šī tiesību akta nepievienošana automātiski padara prasības pieteikumu nepieņemamu. Saskaņā ar minētā Reglamenta 44. panta 6. punktu, ja prasības pieteikums neatbilst šī paša reglamenta 44. panta 3.–5. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā vai arī jāiesniedz kāds no minētajos noteikumos paredzētajiem dokumentiem. Ja prasītājs nenovērš trūkumus prasības pieteikumā vai arī neiesniedz prasītos dokumentus, Civildienesta tiesa lemj par to, vai neatbilstība minētajiem nosacījumiem prasības pieteikumu padara formāli nepieņemamu.

Tomēr gadījumā, ja sekretārs nav lūdzis prasītāju novērst trūkumus savā prasības pieteikumā vai iesniegt trūkstošos dokumentus, ir jāsecina, ka neviens Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikums neliedz Civildienesta tiesai veikt tiesvedības organizatoriskos pasākumus, lai panāktu, ka tiek iesniegts attiecīgais dokuments. Turklāt no minētā Reglamenta 44. panta 6. punkta neizriet, ka prasība ir jāatzīst par nepieņemamu tāpēc vien, ka nav ievēroti tā paša reglamenta 44. panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, ja prasītājs nav bijis aicināts papildināt savu prasības pieteikumu.

(skat. 48.–50. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. augusts, T‑158/03 R Industrias Químicas del Vallés/Komisija, Recueil, II‑3041. lpp., 44. punkts.

3.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, kas pēc analoģijas līgumdarbiniekiem ir piemērojams atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. pantam, sūdzība par nelabvēlīgu aktu ir jāiesniedz trīs mēnešu termiņā, ko sāk skaitīt dienā, kad lēmums ir paziņots adresātam, un katrā ziņā ne vēlāk kā dienā, kad ieinteresētā persona par to ir uzzinājusi, ja runa ir par individuālu pasākumu. Lai lēmums būtu pienācīgi paziņots minētā 90. panta 2. punkta nozīmē, tam ne tikai ir jābūt paziņotam tā adresātam, bet adresātam arī ir jābūt bijušai iespējai iepazīties ar tā saturu.

Tomēr ar to, ka līgumdarbinieks ir uzzinājis sava līguma saturu, nepietiek, lai varētu sākt skaitīt trīs mēnešu termiņu, kurā ir jāiesniedz sūdzība. Ja ir noteikti visi līguma elementi, starp darbinieku un iestādi noslēgts līgums rada sekas un tādējādi var būt nelabvēlīgs darbiniekam tikai, sākot no tā parakstīšanas brīža.

(skat. 59.–62. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1976. gada 15. jūnijs, 5/76 Jänsch/Komisija, Recueil, 1027. lpp., 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. jūlijs, T‑137/99 un T‑18/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑639. lpp., 56. punkts; 2005. gada 14. februāris, T‑406/03 Ravailhe/Reģionu komiteja, Krājums‑CDL, I‑A‑19. un II‑79. lpp., 57. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 121. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑60/05 Vande Velde/Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts; 2008. gada 10. jūlijs, F‑141/04 Maniscalco/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 25. punkts.

4.      Kaut arī – attiecībā uz tā datuma noteikšanu, kurā tika iesniegta sūdzība par nelabvēlīgu aktu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē – apstāklis, ka uz administrācijai nosūtīta dokumenta ir uzlikts reģistrācijas zīmogs, neļauj šim dokumentam noteikt konkrētu iesniegšanas datumu, tas tomēr ir uzskatāms par līdzekli, kas tiek izmantots labā administratīvajā praksē un kas, ja nav pierādīts pretējais, varētu ļaut prezumēt, ka minēto dokumentu tā ir saņēmusi norādītajā datumā. Apstrīdēšanas gadījumā ierēdnim ir jāiesniedz visi pierādījumi, kas var atspēkot prezumpciju, kuru rada reģistrācijas zīmogs, un tādējādi jāpierāda, ka sūdzība faktiski tika iesniegta citā datumā.

(skat. 67. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2006. gada 15. maijs, F‑3/05 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑9. un II‑A‑1‑33. lpp., 29. un 30. punkts.

5.      Nevienā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības vai Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, tiesību normā nav noteikts, ka šīs kārtības IV sadaļas, kas attiecas uz līgumdarbiniekiem, un it īpaši tās tiesību normu par viņu pieņemšanu darbā piemērojamība būtu atkarīga no šīs kārtības 80. panta 3. punktā minētā amata apraksta pieņemšanas un pilnvaru noteikšanas.

Tādējādi nav nekāda pamata apgalvot, ka Kopienu iestāde ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, savos iekšējos noteikumos par līgumdarbinieku pieņemšanas darbā un nodarbināšanas kārtību precīzi neaprakstot amata funkcijas un pilnvaras katras funkciju grupas uzdevumu veida veikšanai, kā tas paredzēts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktā.

Turklāt tāpēc vien, ka minētajos iekšējos noteikumos nav amata funkciju un pilnvaru apraksta saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 3. punktu, nevar atsaukties uz kādu procesuālu pārkāpumu, kas izriet no tā, ka nav notikusi apspriešanās ar šī paša 80. panta 3. punktā paredzēto Civildienesta noteikumu komiteju.

(skat. 89.–93. punktu)

Atsauces:

Civildienesta tiesa: 2006. gada 19. oktobris, F‑59/05 De Smedt/Komisija, Krājums‑CDL, II‑A‑1‑409. lpp., 52. punkts, ko apstiprinājusi Pirmās instances tiesa 2007. gada 9. jūlijā, T‑415/06 P De Smedt/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 40. punkts.

6.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkta formulējuma skaidri izriet, ka piemaksas atalgojumam maksāšana, gadījumā ja darbinieks, ar kuru iepriekš iestāde bija noslēgusi darba līgumu atbilstoši valsts tiesībām, tiek pieņemts darbā kā līgumdarbinieks, kā rezultātā samazinās viņa atalgojums salīdzinājumā ar atalgojumu, ko viņš saņēma iepriekšējā statusā, ir vienīgi iestādes izvēle. Turklāt minētā 2. panta 2. punktā iestādei ir piešķirta plaša rīcības brīvība, nosakot piemaksas summu, jo tai ir jāņem vērā atšķirības starp valsts tiesībām, kas bija piemērojamas nodokļu, sociālā nodrošinājuma un pensiju jautājumos, un līgumdarbiniekam piemērojamiem noteikumiem.

(skat. 101. punktu)

Atsauces:

Civildienesta tiesa: 2007. gada 5. jūlijs, F‑24/06 Abarca Montiel u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 92. punkts; 2007. gada 5. jūlijs, F‑25/06 Ider u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 92. punkts; 2007. gada 5. jūlijs, F‑26/06 Bertolete u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 80. punkts.

7.      Kaut arī Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka personāla komiteja pārstāv personāla locekļu intereses attiecībās ar iestādi, nodrošina nepārtrauktus kontaktus starp iestādi un personālu un veicina netraucētu dienesta vadīšanu, nodrošinot iespējas personāla locekļu viedokļa izteikšanai, šo tiesību normu nevar interpretēt kā tādu, kas iestādei rada pienākumu apspriesties ar personāla komiteju par visiem pasākumiem, kurus šī iestāde veikusi dienesta vadīšanas jomā.

(skat. 115. un 116. punktu)