CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 19. septembrī

Lieta F‑43/06

Tuomo Talvela

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2004. gada novērtējums – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt ziņojuma pamatojumu – Administratīvā izmeklēšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Talvela lūdz, pirmkārt, atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu, kas pieņemts laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, netieši izteiktu lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums uzsākt administratīvo izmeklēšanu, visus šim pēdējam minētajam lēmumam sekojošos un/vai ar to saistītos aktus un lēmumu, ar kuru tiek noraidīta viņa sūdzība, un, otrkārt, lūgums atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Tiesību uz aizstāvību ievērošana

(Civildienesta noteikumu 26. panta pirmā un otrā daļa un 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pienākums novērtējumu attiecināt uz konkrēto laikposmu

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Novērtējuma pasliktināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Tiesību uz aizstāvību ievērošanas pamatprincips Eiropas Kopienu personāla novērtēšanas jomā nevar tikt interpretēts kā tāds, kas paredz iepriekšējas brīdināšanas pienākumu pirms procesa, kurš virzīts uz šādu novērtēšanu, uzsākšanas. Civildienesta noteikumu 26. panta pirmā un otrā daļa šādu konstatējumu neskar tiktāl, ciktāl šī norma prasa, lai visi ziņojumi par ierēdņa spējām, efektivitāti un rīcību tiktu darīti zināmi ieinteresētajai personai pirms tos reģistrē viņa individuālajā lietā. Šis normas, kuru mērķis ir nodrošināt ierēdņa tiesību uz aizstāvību ievērošanu, attiecas uz jau esošajiem dokumentiem. Tās nepieļauj, ka novērtēšanas procesa laikā šādi dokumenti tiek izmantoti pret novērtējamo ierēdni, ja tie viņam nav darīti zināmi pirms to iekļaušanas viņa personas lietā. Tomēr [šīs normas] neparedz dokumentu iepriekšēju sagatavošanu, kuros ir formulēti visi apgalvojumi par faktiem, ko pārmet ieinteresētajai personai.

Tādējādi karjeras attīstības ziņojumā ietverot faktiskos apstākļus, kuri novērtējamajam ierēdnim ir nelabvēlīgi, par to novērtēšanas laikposma gaitā ieinteresēto personu formāli rakstveidā nebrīdinot un neprecizējot šos apstākļus viņa individuālajā lietā, novērtētājs nepārkāpj nedz tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu, nedz Civildienesta noteikumu 26. pantu.

(skat. 57.–59. un 61. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 12. jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑199. un II‑901. lpp., 39.–41. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Pieņemot karjeras attīstības ziņojumu, tiek novērtēta ierēdņa efektivitāte, spējas un uzvedība dienestā konkrētajā laikposmā. Tādējādi novērtējumam ir jāattiecas uz faktiem, kuri ir saistīti ar šo laikposmu. Tomēr pastāvot problēmām, kuras bija jau arī pirms konkrētā laikposma un kuras ir saglabājušās, vienkāršs to atgādinājums nepierāda, ka novērtējums nav veikts, pamatojoties uz ierēdņa efektivitātes, spēju un uzvedības dienestā konkrētajā laikposmā novērtējumu.

Turklāt pat tad, ja karjeras attīstības ziņojuma pieņemšana ir pamatota ar ierēdņa novērtējumu konkrētajā laikposmā, nešķiet nepiemēroti, ka minētā ziņojuma piezīmēs var tikt norādīta atsauce uz iepriekšējo laikposmu, ja tas ir lietderīgi, lai izvērtētu ierēdņa efektivitātes, spēju vai uzvedības dienestā konkrētajā laikposmā attīstību, salīdzinot ar minēto iepriekšējo laikposmu. Šajā sakarā īpaša uzmanība ir jāpievērš karjeras attīstības ziņojuma, kurā ir ietverti nelabvēlīgāki apsvērumi par tiem, kas bija ietverti iepriekšējā laikposma karjeras attīstības ziņojumā, pamatojumam.

(skat. 72., 75. un 76. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. decembris, T‑33/91 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, II‑2499. lpp., 70. un 71. punkts; 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑185. lpp., 95. punkts; 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑81. un II‑389. lpp., 49. punkts; 2004. gada 30. septembris, T‑16/03 Ferrer de Moncada/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑261. un II‑1163. lpp., 53. punkts; 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Martin Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 26. punkts; 2006. gada 10. oktobris, T‑182/04 Van der Spree/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑205. un II‑A‑2‑1049. lpp., 83. punkts.

3.      Administrācijai ir pienākums pietiekami un detalizēti pamatot karjeras attīstības ziņojumu un ieinteresētajai personai dot iespēju iesniegt apsvērumus par šo pamatojumu, šo prasību ievērošana ir vēl jo svarīgāka, ja novērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu, ir pasliktinājies. Īpaša uzmanība pamatojumam ir jāpiešķir arī tad, ja ziņojums ietver mazāk labvēlīgus apsvērumus par tiem, kas bija norādīti iepriekšējā ziņojumā.

Aprakstošām piezīmēm, kas ir ietvertas novērtēšanas ziņojumā, ir jāpamato analītiskie vērtējumi. Šīs piezīmes ir novērtējuma pieņemšanas pamats un ļauj ierēdnim izprast saņemto novērtējumu. Līdz ar to, ņemot vērā to ļoti svarīgo nozīmi saistībā ar karjeras attīstības ziņojuma pieņemšanu, piezīmēm ir jāatbilst piešķirtajām atzīmēm tādējādi, ka novērtējums ir jāuzskata par piezīmju skaitlisku vai analītisku atspoguļojumu.

(skat. 91. un 92. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Ferrer de Moncada/Komisija, minēts iepriekš, 53. punkts; De Bry/Komisija, minēts iepriekš, 67. punkts; MartinMagone/Komisija, minēts iepriekš, 48. punkts.