CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 13. decembrī

Lieta F‑42/06

Asa Sundholm

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2004. gada novērtējums – Novērtēšanas mērķi un kritēriji – Zaudējumu atlīdzība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Sundholm lūdz atcelt viņas karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī piespriest Komisijai samaksāt viņai EUR 1 kā atlīdzību par morālo kaitējumu, ko viņai ir radījis minētais karjeras attīstības ziņojums

Nolēmums Prasītājas karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atcelt. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      No Komisijas pieņemto Vispārīgo Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanas noteikumu 8. panta 5. punkta ceturtās daļas izriet, ka administrācijai ir pienākums izvirzīt nodarbinātajai personai novērtēšanas mērķus un kritērijus. Saskaņā ar šo tiesību normu formālajam dialogam, kas notiek starp vērtētāju un nodarbināto personu katra novērtēšanas gada sākumā, ir jānotiek ne tikai par minētās nodarbinātās personas sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā laikposmā, kas ilgst no tā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kas ir pirms gada, kurā tiek veikts novērtējums, bet arī par mērķu noteikšanu gadam, kas seko attiecīgajam laikposmam, un šie mērķi ir pamats, lai novērtētu sasniegumus. Šis pienākums ir atgādināts novērtēšanas vadlīnijās, kuras Komisija ir pati sev noteikusi kā darbības noteikumus.

Ja attiecīgajam laikposmam nav noteikti novērtēšanas mērķi un kritēriji, administrācija nevar apgalvot, ka mērķi, kas paredzēti iepriekšējam laikposmam, ir attiecināmi arī uz šo laikposmu, pamatojoties uz to, ka tiem nav nekāda spēkā esamības termiņa.

(skat. 31., 32. un 37. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 1. decembris, 190/82 Blomefield/Komisija, Recueil, 3981. lpp., 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑63/89 Latham/Komisija, Recueil, II‑19. lpp., 25. punkts; 2003. gada 30. septembris, T‑296/01 Tatti/Komisija, Recueil FP, I‑A‑225. un II‑1093. lpp., 43. punkts.

2.      Ierēdņa apstrīdētā administrācijas akta atcelšana pati par sevi ir pienācīga un principā, ja minētajā aktā prasītāja spējas nav novērtētas izteikti negatīvi, kas to varētu aizskart, pietiekama atlīdzība par jebkuru morālu kaitējumu, ko tas varētu būt cietis atceltā akta dēļ.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑77. lpp., 62. punkts.