PIELIKUMS

SIRENE rokasgrāmata un citi īstenošanas pasākumi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II)

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS

1.	SIRENE BIROJI UN PAPILDINFORMĀCIJA

1.1.	SIRENE birojs

1.2.	SIRENE rokasgrāmata

1.3.	SIRENE rokasgrāmatas pielikumi

1.4.	Ieteikumu katalogs Šengenas acquis un paraugprakses pareizai piemērošanai (Šengenas Informācijas sistēma)

1.5.	SIRENE biroju loma policijas sadarbībā Eiropas Savienībā

1.5.1.

Datu nosūtīšana trešām valstīm

1.6.	SIRENE biroju un Eiropola attiecības

1.7.	SIRENE biroju un Eurojust attiecības

1.8.	SIRENE biroju un Interpola attiecības

1.8.1.

SIS II ziņojumu (brīdinājumu) prioritāte pār Interpola ziņojumiem (brīdinājumiem)

1.8.2.

Komunikācijas kanālu izvēle

1.8.3.

Interpola informācijas izmantošana un izplatīšana Šengenas valstīs

1.8.4.

Trāpījums (pozitīvs iznākums) un ziņojuma (brīdinājuma) dzēšana

1.8.5.

Sadarbības uzlabošana starp SIRENE birojiem un Interpola VCB

1.9.

Standarti

1.9.1.

Pieejamība

1.9.2.

Nepārtrauktība

1.9.3.

Konfidencialitāte

1.9.4.

Piekļūstamība

1.10.

Komunikācija

1.10.1.

Komunikācijas valoda

1.10.2.

Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem

1.10.3.

Tīkls, ziņojumi un pastkastītes

1.10.4.

Komunikācija ārkārtas apstākļos

1.11.

SIRENE adrešu grāmata (SAB)

1.12.

SIRENE darbplūsmas sistēma

1.13.

Atbilžu sniegšanas termiņi

1.13.1.

Norāde par steidzamību SIRENE veidlapās, tostarp steidzama ziņošana par trāpījumu (pozitīvu iznākumu)

1.14.

Transliterācijas/transkripcijas noteikumi

1.15.

Datu kvalitāte

1.16.

Arhivēšana

1.17.

Darbinieki

1.17.1.

SIRENE biroju vadītāji

1.17.2.

SIRENE kontaktpersona (SIRCoP)

1.17.3.

Zināšanas

1.17.4.

Mācības

1.17.5.

Darbinieku apmaiņa

2.	VISPĀRĪGĀS PROCEDŪRAS

2.1.	Definīcijas

2.2.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi) (SIS II regulas 34. panta 6. punkts un SIS II lēmuma 49. panta 6. punkts)

2.2.1.

Ziņojumu (brīdinājumu) savietojamība

2.2.2.

Ziņojumu (brīdinājumu) prioritārā secība

2.2.3.

Nesavietojamības pārbaudes un vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) ievadīšana

2.3.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

2.4.	Ja nav iespējams izpildīt trāpījumam (pozitīvam iznākumam) sekojošās procedūras (SIS II lēmuma 48. pants un SIS II regulas 33. pants)

2.5.	Datu apstrāde citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti SIS II (SIS II lēmuma 46. panta 5. punkts)

2.6.	Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

2.6.1.

Dalībvalstu konsultēšanās par apzīmēšanu ar norādi (karodziņu)

2.6.2.

Norādes (karodziņa) dzēšanas pieprasījums

2.7.	Dati, kuros konstatē juridiskas vai faktu kļūdas (SIS II regulas 34. pants un SIS II lēmuma 49. pants)

2.8.	Tiesības piekļūt datiem un tos labot (SIS II regulas 41. pants un SIS II lēmuma 58. pants)

2.8.1.

Datu piekļuves un labošanas pieprasījumi

2.8.2.

Informācijas apmaiņa par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu izdotiem ziņojumiem (brīdinājumiem)

2.8.3.

Informācijas apmaiņa par citu dalībvalstu ievadītiem datu labošanas vai dzēšanas pieprasījumiem

2.9.	Dzēšana, beidzoties ziņojuma (brīdinājuma) saglabāšanas nosacījumiem

2.10.

Personvārdu ievadīšana

2.11.

Dažādas identitātes kategorijas

2.11.1.

Ļaunprātīgi izmantota identitāte (SIS II regulas 36. pants un SIS II lēmuma 51. pants)

2.11.2.

Pieņemtās identitātes ievadīšana

2.11.3.

Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

2.12.

Informācijas apmaiņa sasaistītu ziņojumu (brīdinājumu) gadījumā

2.12.1.

Darbības noteikumi

2.13.

SIRPIT (SIRENE Picture Transfer – SIRENE attēlu pārsūtīšana) un biometrisko datu formāts un kvalitāte SIS II

2.13.1.

Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

2.13.2.

SIRPIT procedūra

2.13.3.

Tehniskās prasības

2.13.4.

Biometrisko datu formāts un kvalitāte

2.14.

Speciālie meklēšanas veidi

2.14.1.

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana

2.14.2.

Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību (FAST) līdzdalību

3.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR APCIETINĀŠANU NOLŪKĀ NODOT VAI IZDOT (SIS II LĒMUMA 26. PANTS)

3.1.	Ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšana

3.2.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

3.3.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

3.4.	Pieņemtās identitātes ievadīšana

3.5.	Dalībvalstīm nosūtāmā papildinformācija

3.5.1.

Papildinformācija, kas jānosūta attiecībā uz pagaidu apcietināšanu

3.6.	Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

3.6.1.

Sistemātiski lūgumi apzīmēt ar norādi (karodziņu) ziņojumus (brīdinājumus) par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, ja nav piemērojams Pamatlēmums 2002/584/TI

3.7.	SIRENE biroju rīcība, saņemot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu

3.8.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

3.9.	Papildinformācijas apmaiņa par nodošanu vai izdošanu

3.10.

Papildinformācijas apmaiņa par tranzītu caur citu dalībvalsti

3.11.

Ziņojumu (brīdinājumu) dzēšana pēc nodošanas vai izdošanas

4.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR IECEĻOŠANAS VAI UZTURĒŠANĀS ATTEIKŠANU (SIS II REGULAS 24. PANTS)

4.1.	Ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšana

4.2.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

4.3.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

4.4.	Pieņemtās identitātes ievadīšana

4.5.	Informācijas apmaiņa, izsniedzot uzturēšanās atļaujas un vīzas

4.5.1.

Šengenas konvencijas 25. pantā paredzētās īpašās procedūras

4.5.2.

Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās īpašās procedūras

4.6.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) un atsakot ieceļošanu Šengenas zonā vai izraidot no tās

4.7.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos

4.8.	Informācijas apmaiņa, ja, neesot trāpījumam (pozitīvam iznākumam), dalībvalsts atklāj, ka ir ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos

4.9.	Par ES pilsoņiem ievadīto ziņojumu (brīdinājumu) dzēšana

5.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM (SIS II LĒMUMA 32. PANTS)

5.1.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

5.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

5.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana

5.4.	Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

5.5.	Aprakstošu datu sniegšana par pazudušām nepilngadīgām personām vai citām personām, ko uzskata par apdraudētām

5.6.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

6.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR PERSONĀM, KO MEKLĒ TIESAS PROCESAM (SIS II LĒMUMA 34. PANTS)

6.1.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

6.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

6.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana

6.4.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

7.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR DISKRĒTĀM VAI ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM (SIS II LĒMUMA 36. PANTS)

7.1.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

7.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

7.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana

7.4.	Citu dalībvalstu informēšana, izdodot ziņojumus (brīdinājumus), ko pieprasa par valsts drošību atbildīgās iestādes (lēmuma 36. panta 3. punkts)

7.5.	Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

7.6.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

7.7.	Automātiskās numura zīmes atpazīšanas (ANPR) sistēmas

8.	ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR OBJEKTIEM, KAS JĀKONFISCĒ VAI JĀIZMANTO KĀ PIERĀDĪJUMS (SIS II LĒMUMA 38. PANTS)

8.1.	Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

8.2.	Ziņojumi (brīdinājumi) par transportlīdzekļiem

8.2.1.

Vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) par transportlīdzekli esības pārbaude

8.2.2.

VIN (TIN) dvīņi

8.3.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

9.	AUTOMĀTISKĀS NUMURA ZĪMES ATPAZĪŠANAS (ANPR) SISTĒMAS

10.	STATISTIKA

IEVADS

Šengenas zona

1985. gada 14. jūnijā nelielā Luksemburgas pilsētā Šengenā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes un Nīderlandes Karalistes valdības parakstīja nolīgumu ar mērķi atļaut “(..) visiem dalībvalstu pilsoņiem brīvi šķērsot iekšējās robežas (..)” un atļaut “brīvu preču un pakalpojumu apriti”.

Piecas dibinātājvalstis 1990. gada 19. jūnijā parakstīja Šengenas līguma īstenošanas konvenciju (1), kurai vēlāk pievienojās šādas valstis: 1990. gada 27. novembrī Itālijas Republika, 1991. gada 25. jūnijā Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, 1992. gada 6. novembrī Grieķijas Republika, 1995. gada 28. aprīlī Austrijas Republika un 1996. gada 19. decembrī Dānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika.

No 1995. gada 26. marta Šengenas acquis pilnīgi piemēroja Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Spānijā un Portugālē (2). No 1998. gada 31. marta Šengenas acquis bija pilnīgi piemērojams Austrijā un Itālijā (3), no 2000. gada 26. marta – Grieķijā (4) un, visbeidzot, no 2001. gada 25. marta – Norvēģijā, Islandē, Zviedrijā, Dānijā un Somijā (5).

Attiecīgi saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās tikai dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā.

Apvienotās Karalistes gadījumā noteikumi, kuru īstenošanā tā vēlējās piedalīties (izņemot SIS), ir piemērojami no 2005. gada 1. janvāra (6).

Šengenas acquis tika iestrādāts Eiropas Savienības tiesību sistēmā, izmantojot protokolus, kas pievienoti Amsterdamas līgumam (7) 1999. gadā. Padome 1999. gada 12. maijā pieņēma lēmumu, kurā tika noteikts katra Šengenas acquis veidojošā noteikuma vai lēmuma juridiskais pamats saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem.

No 2004. gada 1. maija Šengenas acquis, kas Eiropas Savienības tiesību sistēmā ir integrēts ar Protokolu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kas to attīsta vai ir citādi ar to saistīti, ir saistoši Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijai, Maltas Republikai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai un Slovākijas Republikai. Šīs dalībvalstis 2007. gada 21. decembrī kļuva par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm.

Kipra ir parakstījusi Šengenas līguma īstenošanas konvenciju, bet saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu bauda izņēmuma statusu.

Bulgārijas Republika un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī; no šīs dienas Šengenas acquis un akti, kas to attīsta vai ir citādi ar to saistīti, ir tām saistoši.

Horvātija ir parakstījusi Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai 2011. gada 9. decembrī un kļūs par Savienības dalībnieci 2013. gada 1. jūlijā. Līdz tam laikam tā piedalīsies attiecīgo Eiropas Savienības Padomes darba sagatavošanas struktūru un citu komiteju darbā kā novērotāja.

Daži Šengenas acquis noteikumi ir piemērojami līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos ES. Citi noteikumi šajās dalībvalstīs ir piemērojami tikai saskaņā ar šim nolūkam pieņemtu Padomes lēmumu. Visbeidzot, Padome pieņem lēmumu par robežkontroles atcelšanu pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamām Šengenas novērtēšanas procedūrām ir pārbaudīts, vai attiecīgajā dalībvalstī ir ievēroti visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai piemērotu visas attiecīgā acquis daļas, un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu.

Šengenas zonai ir pievienojušās dažas citas Eiropas valstis. Lai pievienotos Šengenas konvencijai, Norvēģijas Karaliste un Islandes Republika 1999. gada 18. maijā ar dalībvalstīm parakstīja Asociācijas nolīgumu (8).

2004. gadā Šveices Konfederācija parakstīja nolīgumu ar Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), saskaņā ar kuru tā 2008. gada 12. decembrī kļuva par Šengenas zonas dalībnieci.

Lihtenšteinas Firstiste 2008. gadā parakstīja Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), saskaņā ar kuru tā 2011. gada 19. decembrī kļuva par Šengenas zonas dalībnieci.

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma (SIS II)

SIS II, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (11) (SIS II regula) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (12) (SIS II lēmums) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (turpmāk kopā “SIS II tiesību instrumenti”), ir vienota informācijas sistēma, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties, veicot informācijas apmaiņu, un ir būtisks instruments, lai piemērotu Eiropas Savienības tiesību sistēmā integrētā Šengenas acquis noteikumus. Piemērojot šos tiesību instrumentus, tiek atcelta Šengenas līguma īstenošanas konvencijas IV sadaļa. Ar to aizstāj pirmās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu, kas sāka darboties 1995. gadā un tika paplašināta 2005. un 2007. gadā.

Kā noteikts iepriekš minēto tiesību aktu 1. pantā, tās mērķis ir “(..) nodrošināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) [trešās daļas] IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju”.

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumentiem, izmantojot automatizētu konsultēšanās procedūru, SIS II nodrošina piekļuvi ziņojumiem (brīdinājumiem) par personām un objektiem šādām iestādēm:

a)	iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (13);

b)	iestādēm, kas valstī veic un koordinē citus policijas un muitas pārbaudes pasākumus;

c)	valstu tiesu iestādēm un to koordinācijas iestādēm;

d)

iestādēm, kas ir atbildīgas par vīzu izsniegšanu, centralizētajām iestādēm, kas ir atbildīgas par vīzu pieteikumu izskatīšanu, iestādēm, kas ir atbildīgas par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un tiesību aktu administrēšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem sakarā ar to Savienības tiesību aktu piemērošanu, kuri attiecas uz personu pārvietošanos;

e)

iestādēm, kas ir atbildīgas par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (14)).

Saskaņā ar SIS II lēmumu piekļuve atsevišķām ziņojumu (brīdinājumu) kategorijām ir arī Eiropolam un Eurojust.

SIS II ir šādas sastāvdaļas:

1)	centrālā sistēma (centrālā SIS II), ko veido: a) tehniskā nodrošinājuma vienība (CS-SIS), kurā ietverta datubāze (SIS II datubāze); b) vienota valsts saskarne (NI-SIS);

2)	valsts sistēma (N.SIS II) katrā dalībvalstī, kas ietver valsts datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datni (valsts kopiju), kurā ir ietverta pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija;

3)	komunikācijas infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS, ar ko nodrošina kodētu virtuālu tīklu SIS II datiem un datu apmaiņai starp SIRENE birojiem, kā noteikts turpmāk.

1.   SIRENE BIROJI UN PAPILDINFORMĀCIJA

1.1.    SIRENE birojs

SIS II ietver tikai būtiski svarīgu informāciju (t. i., ziņojumu (brīdinājumu) datus), kas ļauj identificēt personu vai objektu un noteikt nepieciešamo veicamo darbību. Papildus tam saskaņā ar SIS II tiesību instrumentiem dalībvalstis veic ar ziņojumu (brīdinājumu) saistītas papildinformācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai īstenotu konkrētus noteikumus, kuri paredzēti SIS II tiesību instrumentos, un lai SIS II pienācīgi darbotos tiklab uz divpusēja, kā daudzpusēja pamata.

Šai struktūrai, kas izveidota, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu, ir dots nosaukums SIRENE, kas ir struktūras definīcijas angļu valodā akronīms: Supplementary Information Request at the National Entries.

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumentu kopīgo 7. panta 2. punktu katra dalībvalsts izveido SIRENE biroju. Tas ir vienots dalībvalstu kontaktpunkts, kas darbojas pilnā apjomā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu saistībā ar ziņojumu (brīdinājumu) ievadīšanu un lai būtu iespējams veikt atbilstošas darbības gadījumos, kad trāpījumu (pozitīvu iznākumu) rezultātā tiek atrastas personas un objekti, par kuriem SIS II ir ievadīti dati. SIRENE biroju galvenie uzdevumi ietver (15) visas papildinformācijas apmaiņas nodrošināšanu saskaņā ar šīs SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā noteikts SIS II tiesību instrumentu kopīgajā 8. pantā, šādos gadījumos:

a)	lai dalībvalstis varētu konsultēties un informēt cita citu, ievadot ziņojumus (brīdinājumus) (piemēram, ievadot ziņojumus (brīdinājumus) par apcietināšanu);

b)	lai pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) varētu veikt atbilstošas darbības (piemēram, konstatēt atbilstību ziņojumam (brīdinājumam));

c)	ja pieprasīto darbību nevar veikt (piemēram, apzīmēt ar norādi (karodziņu));

d)	attiecībā uz SIS II datu kvalitāti (piemēram, ja dati ievadīti nelikumīgi vai tajos ir faktu kļūdas), ieskaitot izejošo ziņojumu (brīdinājumu) validēšanu un ienākošo ziņojumu (brīdinājumu) pārbaudīšanu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos;

e)	attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) savietojamību un prioritāti (piemēram, pārbaudot vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) esību);

f)	attiecībā uz datu subjektu tiesībām, jo īpaši tiesībām piekļūt datiem.

Dalībvalstis ir aicinātas veidot visas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par policijas starptautisko sadarbību, tostarp SIRENE birojus, strukturēti, lai izvairītos no kompetences konfliktiem un darba dublēšanās.

1.2.    SIRENE rokasgrāmata

SIRENE rokasgrāmata ir norādījumu kopums, kurā ir sīki aprakstīti noteikumi un procedūras, kas reglamentē divpusēju un daudzpusēju papildinformācijas apmaiņu.

1.3.    SIRENE rokasgrāmatas pielikumi

Tā kā daži tehniska rakstura noteikumi tieši ietekmē lietotāju, tostarp SIRENE biroju, darbu dalībvalstīs, ir lietderīgi iekļaut šos noteikumus SIRENE rokasgrāmatā. Tāpēc šīs rokasgrāmatas pielikumos ir ietverti, inter alia, noteikumi par transliterāciju, kodu tabulas, papildinformācijas paziņošanas veidlapas un citi datu apstrādei vajadzīgi tehniski īstenošanas pasākumi.

1.4.   Ieteikumu katalogs Šengenas acquis un paraugprakses pareizai piemērošanai (Šengenas Informācijas sistēma)

Kataloga uzdevums ir sniegt dalībvalstīm juridiski nesaistošus ieteikumus un paraugprakses piemērus, ņemot vērā uzkrāto pieredzi. Katalogs turklāt ir izmantojams kā atsauces līdzeklis, lai izvērtētu, vai SIS II tiesību instrumenti tiek īstenoti pareizi. Tātad tajā iekļautā informācija būtu pēc iespējas jāievēro.

1.5.    SIRENE biroju loma policijas sadarbībā Eiropas Savienībā

Papildinformācijas apmaiņa neskar uzdevumus, kas SIRENE birojiem policijas starptautiskās sadarbības jomā ir uzticēti valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno citus Eiropas Savienības tiesību instrumentus.

SIRENE birojiem papildu uzdevumus var uzticēt jo īpaši saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Pamatlēmumu 2006/960/TI, Šengenas konvencijas 39. un 46. pantu, ciktāl tie nav aizstāti ar Pamatlēmumu 2006/960/TI, Šengenas konvencijas 40. vai 41. pantu, kā arī gadījumos, kad informācija attiecas uz savstarpējas tiesiskās palīdzības jomu.

Ja SIRENE birojs no cita SIRENE biroja saņem pieprasījumu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ārpus tā kompetences, tas nekavējoties nosūta šo pieprasījumu kompetentajai iestādei un par šo darbību informē pieprasītāju SIRENE biroju. Vajadzības gadījumā tas sniedz atbalstu pieprasītājam SIRENE birojam, lai veicinātu komunikāciju.

1.5.1.   Datu nosūtīšana trešām valstīm

a)   SIS II apstrādātie dati

Saskaņā ar SIS II regulas 39. pantu un SIS II lēmuma 54. pantu datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šos divus tiesību instrumentus, nenosūta un nedara pieejamus trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. SIS II lēmuma 55. pantā ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma attiecībā uz datu apmaiņu ar Interpolu par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai spēkā neesošām pasēm, ievērojot minētajā pantā ietvertos nosacījumus.

b)   Papildinformācija

Saskaņā ar SIS II regulas 34. panta 2. punktā un SIS II lēmuma 49. panta 2. punktā iekļauto “datu piederības principu” papildinformācijas nosūtīšanu uz trešām valstīm drīkst veikt tikai dalībvalsts, kurai “pieder” dati. Ja papildinformācijas pieprasījumu saistībā ar konkrētu ziņojumu (brīdinājumu) saņem tādas valsts SIRENE birojs, kura nav valsts, kas ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), pirmā informē otro par informācijas pieprasījumu, lai izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts varētu pieņemt lēmumu, pilnīgi ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus, tostarp noteikumus par datu aizsardzību. Interpola kanāla izmantošana datu nosūtīšanai uz trešām valstīm ir atkarīga no valstu noteikumiem vai procedūrām.

1.6.    SIRENE biroju un Eiropola attiecības

Eiropolam ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 36. un 38. pantu. Saskaņā ar Eiropola lēmuma (16) noteikumiem Eiropols var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm sīkāku informāciju. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ļoti ieteicams izveidot sadarbību ar Eiropola valsts vienību (ENU), lai nodrošinātu, ka SIRENE birojs tiek informēts par visu papildinformācijas apmaiņu starp Eiropolu un ENU attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) SIS II. Izņēmuma gadījumos, kad komunikāciju par SIS II ziņojumiem (brīdinājumiem) valsts līmenī veic ENU, par šo faktu būtu jāinformē visas komunikācijā iesaistītās personas, jo īpaši SIRENE birojs, lai izvairītos no neskaidrībām.

1.7.    SIRENE biroju un Eurojust attiecības

Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 32., 34. un 38. pantu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar tiem būtu jāizveido sadarbība, lai trāpījuma (pozitīva iznākuma) gadījumā nodrošinātu raitu informācijas apmaiņu. Jo īpaši attiecībā uz papildinformāciju, kas saistīta ar ziņojumiem (brīdinājumiem) SIS II, SIRENE birojam būtu jābūt Eurojust valstu locekļu un viņu asistentu kontaktpunktam.

1.8.    SIRENE biroju un Interpola  (17) attiecības

SIS II loma nav ne aizstāt, ne dublēt Interpola lomu. Lai gan uzdevumi var pārklāties, principi, kas regulē dalībvalstu rīcību un sadarbību Šengenas ietvaros, ievērojami atšķiras no tiem, kas ir Interpola darbības pamatā. Tāpēc jāizstrādā noteikumi sadarbībai starp SIRENE birojiem un VCB (valstu centrālajiem birojiem) valstu līmenī.

Ievēro šādus principus.

1.8.1.   SIS II ziņojumu (brīdinājumu) prioritāte pār Interpola ziņojumiem (brīdinājumiem)

Dalībvalstu izdotu ziņojumu (brīdinājumu) gadījumā SIS II ziņojumiem (brīdinājumiem) un visai informācijas apmaiņai saistībā ar šiem ziņojumiem (brīdinājumiem) vienmēr ir prioritāte salīdzinājumā ar ziņojumiem (brīdinājumiem) un informācijas apmaiņu ar Interpola starpniecību. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad starp ziņojumiem (brīdinājumiem) ir pretruna.

1.8.2.   Komunikācijas kanālu izvēle

Ievēro principu, ka dalībvalstu izdotajiem Šengenas ziņojumiem (brīdinājumiem) ir priekšroka salīdzinājumā ar Interpola ziņojumiem (brīdinājumiem), un nodrošina, ka to ievēro arī dalībvalstu VCB. Pēc tam, kad ir izveidots SIS II ziņojums (brīdinājums), visu komunikāciju, kas ir saistīta ar šo ziņojumu (brīdinājumu) un tā izveidošanas iemeslu un veicamās darbības izpildi, nodrošina SIRENE biroji. Ja dalībvalsts vēlas mainīt komunikācijas kanālus, iepriekš jākonsultējas ar pārējām pusēm. Kanālu maiņa ir iespējama tikai īpašos gadījumos.

1.8.3.   Interpola informācijas izmantošana un izplatīšana Šengenas valstīs

Tā kā SIS II ziņojumiem (brīdinājumiem) ir prioritāte salīdzinājumā ar Interpola ziņojumiem (brīdinājumiem), Interpola ziņojumu (brīdinājumu) izmantošana attiecas tikai uz ārkārtas gadījumiem (t. i., kad ne konvencijā, ne tehniskajos noteikumos nav neviena noteikuma, uz kura pamata var ievadīt ziņojumu (brīdinājumu) SIS II, vai nav pieejama visa nepieciešamā informācija, lai izveidotu SIS II ziņojumu (brīdinājumu)). Šengenas zonā būtu jāizvairās no paralēliem SIS II un Interpola ziņojumiem (brīdinājumiem). Ziņojumus (brīdinājumus), ko izplata ar Interpola kanālu starpniecību un kas aptver arī Šengenas zonu vai tās daļas, apzīmē ar norādi “izņemot Šengenas valstis”.

1.8.4.   Trāpījums (pozitīvs iznākums) un ziņojuma (brīdinājuma) dzēšana

Lai nodrošinātu, ka SIRENE birojs darbojas kā koordinators SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudei, dalībvalstis nodrošina, ka SIRENE biroji un VCB viens otru informē par trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem) un ziņojumu (brīdinājumu) dzēšanu.

1.8.5.   Sadarbības uzlabošana starp SIRENE birojiem un Interpola VCB

Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic visus atbilstošos pasākumus, lai valsts līmenī nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp SIRENE biroju un VCB.

1.9.   Standarti

Standarti, uz kuriem pamatojas sadarbība ar SIRENE biroju starpniecību, ir šādi.

1.9.1.   Pieejamība

Katrs SIRENE birojs darbojas pilnā apjomā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Arī tehniskās un juridiskās analīzes, atbalsta un risinājumu pieejamību nodrošina 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

1.9.2.   Nepārtrauktība

Katrs SIRENE birojs izveido iekšēju struktūru, kas garantē pārvaldības, personāla un tehniskās infrastruktūras nepārtrauktību.

1.9.3.   Konfidencialitāte

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumentu kopīgo 11. pantu uz visu SIRENE personālu attiecas atbilstoši valsts noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības. Šīs prasības ir spēkā arī pēc tam, kad darbinieki vairs neieņem attiecīgos amatus vai netiek nodarbināti.

1.9.4.   Piekļūstamība

Lai izpildītu prasību sniegt papildinformāciju, SIRENE darbiniekiem ir tieša vai netieša piekļuve visai attiecīgajai valsts informācijai un ekspertu padomiem.

1.10.   Komunikācija

1.10.1.   Komunikācijas valoda

Lai panāktu SIRENE biroju divpusējas komunikācijas augstāko efektivitāti, izmanto abām pusēm saprotamu valodu.

1.10.2.   Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem

Tehniskās specifikācijas attiecībā uz datu apmaiņu starp SIRENE birojiem ir noteiktas dokumentā “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem (DEBS)”. Biroji ievēro šos norādījumus.

1.10.3.   Tīkls, ziņojumi un pastkastītes

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumentu kopīgo 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 8. panta 1. punktu SIRENE biroji komunikācijai izmanto kodētu virtuālu tīklu, kas atvēlēts vienīgi SIS II datiem un SIRENE biroju savstarpējai papildinformācijas apmaiņai. Tikai tad, ja šis kanāls nav pieejams, var izmantot citu pienācīgi nodrošinātu un atbilstošu komunikācijas līdzekli. Iespēja izvēlēties kanālu nozīmē, ka par to lemj katrā gadījumā atsevišķi atbilstoši tehniskajām iespējām un drošības un kvalitātes prasībām, kādām komunikācijai jāatbilst.

Rakstiskos ziņojumus iedala divās kategorijās: brīvā teksta ziņojumi un ziņojumi, izmantojot standarta veidlapas. Rokasgrāmatas 3. pielikumā ir aprakstītas veidlapas, ar kurām apmainās SIRENE biroji, un sniegti norādījumi par lauku paredzamo saturu, tostarp par to, vai lauki ir vai nav obligāti.

Iepriekš minētajā tīklā ir piecas dažādas pastkastītes brīvā teksta ziņojumiem, SIRENE veidlapām un SIRPIT datiem.

Pastkastīte	Pastkastītes adrese	Nolūks
Operatīvā	oper@xx.sirenemail2.eu	Izmanto veidlapu un pielikumu apmaiņai starp SIRENE birojiem
Tehniskā	tech@xx.sirenemail2.eu	Izmanto e-pasta ziņojumu apmaiņai starp SIRENE biroju tehniskā atbalsta darbiniekiem
SIRENE biroju vadītāji	director@xx.sirenemail2.eu	Izmanto e-pasta ziņojumu apmaiņai ar SIRENE biroju vadītājiem
E-pasts	message@xx.sirenemail2.eu	Izmanto brīvā teksta ziņojumu apmaiņai starp SIRENE birojiem
SIRPIT	sirpit@xx.sirenemail2.eu	Izmanto SIRPIT datu apmaiņai starp SIRENE birojiem

Testēšanas nolūkiem pastāv otrs domēns (18) (testxx.sirenemail2.eu), kurā testēšanas nolūkiem ir iespējams replicēt jebkuru no tabulā norādītajām pastkastītēm, neradot ar tiešo ziņojumu apmaiņu un darbplūsmas vidi saistītas problēmas.

Piemēro DEBS aprakstītos, sīki izstrādātos noteikumus par SIRENE pastkastītēm un SIRENE veidlapu nosūtīšanu.

SIRENE darbplūsmas sistēma (sk. 1.12. iedaļu) uzrauga operatīvo, e-pasta un SIRPIT pastkastīti (“oper”, “message” un “sirpit”), lai konstatētu ienākošās veidlapas, saistītos e-pasta ziņojumus un pirkstu nospiedumus. Steidzamus ziņojumus sūta tikai uz operatīvo pastkastīti.

1.10.4.   Komunikācija ārkārtas apstākļos

Gadījumos, kad parastie komunikācijas kanāli nav pieejami un standarta veidlapas ir jāsūta, piemēram, pa faksu, piemēro DEBS aprakstīto procedūru.

1.11.    SIRENE adrešu grāmata (SAB)

SIRENE biroju kontaktinformāciju un ar savstarpēju komunikāciju un sadarbību saistītu būtisku informāciju vāc un iekļauj SIRENE adrešu grāmatā (SAB). SAB atjaunināšanas procesu uzņemas Komisija. Atjaunināto SAB Komisija izdod vismaz divreiz gadā. Katrs SIRENE birojs nodrošina, lai:

a)	SAB informācija netiktu atklāta trešām personām;

b)	SIRENE personāls būtu informēts par SAB un to izmantotu;

c)	ikviens SAB iekļautās informācijas atjauninājums tiktu nekavējoties paziņots Komisijai.

1.12.    SIRENE darbplūsmas sistēma

SIRENE biroju darba apjoma efektīvu pārvaldību vislabāk var nodrošināt, ja katram SIRENE birojam ir datorizēta pārvaldības sistēma (darbplūsmas sistēma), kas ļauj lielā mērā automatizēt ikdienas darbplūsmas pārvaldību.

Lai nodrošinātu darbplūsmu gadījumos, kad SIRENE birojā rodas nopietna ārkārtas situācija, SIRENE birojam var būt rezerves datora un datubāzes sistēma citā vietā. Tai būtu jāietver pietiekama rezerves elektroapgāde un sakaru nodrošinājums.

SIRENE darbplūsmas sistēmai būtu jāsniedz atbilstošs IT atbalsts, lai nodrošinātu tās augstu izmantojamību.

1.13.   Atbilžu sniegšanas termiņi

SIRENE birojs pēc iespējas ātrāk atbild uz visiem informācijas pieprasījumiem par ziņojumiem (brīdinājumiem) un procedūrām trāpījumu (pozitīvu iznākumu) gadījumā, kurus citas dalībvalstis iesniegušas ar savu SIRENE biroju starpniecību. Jebkurā gadījumā atbildi sniedz 12 stundās (sk. arī 1.13.1. iedaļu par norādi par steidzamību SIRENE veidlapās).

Ikdienas darba prioritātes ir atkarīgas no ziņojuma (brīdinājuma) kategorijas un lietas svarīguma.

1.13.1.   Norāde par steidzamību SIRENE veidlapās, tostarp steidzama ziņošana par trāpījumu (pozitīvu iznākumu)

SIRENE veidlapas, kas SIRENE birojam, kuram tiek lūgta darbība, jāizskata pirmām kārtām, laukā 311 (“Svarīgs paziņojums”) var apzīmēt ar norādi “STEIDZAMI”, minot steidzamības iemeslu. Ja nepieciešama steidzama atbilde, var izmantot arī komunikāciju vai paziņošanu pa tālruni.

Ja to prasa saistībā ar ziņojumu (brīdinājumu) konstatēta trāpījuma (pozitīva iznākuma) apstākļi, piemēram, patiesa steidzamība vai ļoti svarīga nozīme, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas konstatējusi atbilstību ziņojumam (brīdinājumam), vajadzības gadījumā pēc G veidlapas nosūtīšanas informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju par trāpījumu (pozitīvo iznākumu) pa tālruni.

1.14.   Transliterācijas/transkripcijas noteikumi

Transliterācijas un transkripcijas definīcijas un noteikumi ir izklāstīti 1. pielikumā. Tos ievēro komunikācijā starp SIRENE birojiem (sk. arī 2.10. iedaļu par personvārdu ievadīšanu).

1.15.   Datu kvalitāte

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumentu 7. panta 2. punktu SIRENE biroji koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Lai veiktu šo uzdevumu, SIRENE birojiem jābūt nepieciešamajai valsts līmeņa kompetencei. Tāpēc nosaka atbilstošu valsts datu kvalitātes revīzijas veidu, kas ietver pārskatu par ziņojumu (brīdinājumu) / trāpījumu (pozitīvu iznākumu) skaitu un datu saturu.

Lai katrs SIRENE birojs varētu veikt datu kvalitātes pārbaudes koordinatora uzdevumu, jānodrošina nepieciešamais IT atbalsts un attiecīgas tiesības sistēmās.

Sadarbībā ar valsts SIRENE biroju dalībvalstīm būtu jānosaka valsts standarti lietotāju apmācībai par datu kvalitātes principiem un praksi. Dalībvalstis var aicināt SIRENE biroju personālu iesaistīties visu to iestāžu apmācībā, kuras ievada ziņojumus (brīdinājumus), uzsverot datu kvalitātes un SIS II maksimālas izmantošanas nozīmi.

1.16.   Arhivēšana

a)	Visas dalībvalstis izstrādā nosacījumus informācijas glabāšanai.

b)	Izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs glabā visu informāciju par saviem ziņojumiem (brīdinājumiem) tā, lai tā būtu pieejama pārējām dalībvalstīm, tostarp atsauci uz lēmumu, kas ir pamatā ziņojumam (brīdinājumam).

c)	Katra SIRENE biroja arhīvi nodrošina ātru piekļuvi būtiskajai informācijai, lai ievērotu ļoti īsos informācijas nosūtīšanas termiņus.

d)

Saskaņā ar SIS II tiesību instrumenta 12. panta 4. punktu personas datus, kas pēc informācijas apmaiņas glabājas SIRENE biroja datnēs, glabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem dati sniegti. Parasti šo informāciju dzēš uzreiz pēc tam, kad attiecīgais ziņojums (brīdinājums) ir dzēsts no SIS II, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc viena gada. Tomēr datus, kas attiecas uz kādu konkrētu ziņojumu (brīdinājumu), ko dalībvalsts izdevusi, vai uz ziņojumu (brīdinājumu), saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem var uzglabāt ilgāk.

e)

Papildinformāciju, ko nosūtījušas citas dalībvalstis, glabā saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts datu aizsardzības tiesību aktiem. Piemēro arī SIS II tiesību instrumentu kopīgo 12. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (19) un Eiropas Padomes 108. konvenciju (20).

f)	Informāciju par ļaunprātīgi izmantotu identitāti dzēš pēc attiecīgā ziņojuma (brīdinājuma) dzēšanas.

g)	Piekļuvi arhīviem reģistrē, kontrolē un atļauj vienīgi norīkotiem darbiniekiem.

1.17.   Darbinieki

Augsta līmeņa pieredzējuši darbinieki ir darbaspēks, kas spēj darboties pēc savas iniciatīvas un līdz ar to spēj efektīvi izskatīt lietas. Tāpēc ir vēlams zems kadru mainības līmenis, kam viennozīmīgi ir nepieciešams vadības atbalsts, lai izveidotu decentralizētu darba vidi. Dalībvalstis ir aicinātas veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no kvalifikācijas un pieredzes zuduma, ko rada kadru mainība.

1.17.1.   SIRENE biroju vadītāji

SIRENE biroju vadītājiem būtu jātiekas vismaz divreiz gadā, lai novērtētu dienestu sadarbības kvalitāti, sarežģījumu gadījumā apspriestu nepieciešamos tehniskos vai organizatoriskos pasākumus un vajadzības gadījumā precizētu procedūras. SIRENE biroju vadītāju tikšanos rīko dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

1.17.2.   SIRENE kontaktpersona (SIRCoP)

Gadījumos, kad standarta procedūras var būt nepietiekamas, SIRENE kontaktpersona (SIRCoP) var izskatīt lietas, kuru virzība ir sarežģīta, problemātiska vai sensitīva un problēmas atrisināšanai var būt nepieciešama zināma kvalitātes nodrošināšana un/vai ilgstošāka saziņa ar citu SIRENE biroju. SIRENE kontaktpersona nav paredzēta steidzamiem gadījumiem, kad principā jāizmanto diennakts reģistrācijas dienestu pakalpojumi.

SIRENE kontaktpersona var formulēt priekšlikumus, lai uzlabotu kvalitāti, un izklāstīt šādu problēmu iespējamos risinājumus ilgtermiņā.

SIRENE kontaktpersonas parasti var sazināties ar citām SIRENE kontaktpersonām tikai darba laikā.

1.17.3.   Zināšanas

SIRENE biroja darbinieku valodu zināšanas aptver pēc iespējas plašāku valodu klāstu, bet dienesta pienākumus pildošie darbinieki spēj sazināties ar visiem SIRENE birojiem.

Viņiem ir nepieciešamās zināšanas par:

—	valsts, Eiropas un starptautisko tiesību aspektiem,

—	savas valsts tiesībaizsardzības iestādēm,

—	valsts un Eiropas tiesu un imigrācijas administrācijas sistēmām.

Viņiem ir jābūt pilnvarām patstāvīgi izskatīt jebkuru ienākošo lietu.

Operatoriem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus darba laika, ir tāda pati kompetence, zināšanas un pilnvaras, un viņiem ir jābūt iespējai vērsties pie ekspertiem, kas ir pieejami pēc pieprasījuma.

SIRENE birojā jābūt pieejamām speciālajām juridiskajām zināšanām, lai aptvertu gan parastus, gan izņēmuma gadījumus. Atkarībā no gadījuma to var nodrošināt jebkurš darbinieks, kam ir nepieciešamā juridiskā izglītība, vai eksperti no tiesu iestādēm.

1.17.4.   Mācības

Valsts līmenī

Valsts līmenī nodrošina pietiekamu apmācību, lai darbinieki atbilstu šajā rokasgrāmatā noteiktajiem standartiem. Pirms darbiniekiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus, viņus pienācīgi apmāca jo īpaši par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem.

Eiropas līmenī

Vismaz reizi gadā organizē kopīgus mācību kursus, lai uzlabotu sadarbību starp SIRENE birojiem, ļaujot darbiniekiem tikties ar kolēģiem no citiem SIRENE birojiem, dalīties informācijā par darba metodēm valstī un veidot konsekventu un līdzvērtīgu zināšanu līmeni. Tas turklāt ļauj darbiniekiem izprast sava darba nozīmīgumu un vajadzību pēc savstarpējas solidaritātes dalībvalstu kopējās drošības vārdā.

Mācībām būtu jānotiek saskaņā ar SIRENE instruktoru rokasgrāmatu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1077/2011 (21) 3. pantu Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“Aģentūra”) veic uzdevumus saistībā ar mācībām par SIS II tehnisku izmantošanu, jo īpaši SIRENE personāla mācībām.

1.17.5.   Darbinieku apmaiņa

Cik vien iespējams, SIRENE birojiem būtu arī jāparedz darbinieku apmaiņa ar citiem SIRENE birojiem vismaz reizi gadā. Šāda apmaiņa ir paredzēta, lai palīdzētu uzlabot darbinieku zināšanas par darba metodēm, lai parādītu, kā ir organizēti citi SIRENE biroji, un veidotu personīgus kontaktus ar kolēģiem citās dalībvalstīs.

2.   VISPĀRĪGĀS PROCEDŪRAS

Turpmāk aprakstītās procedūras ir piemērojamas visām ziņojumu (brīdinājumu) kategorijām. Katrai ziņojumu (brīdinājumu) kategorijai konkrēti piemērojamās procedūras ir atrodamas šīs rokasgrāmatas attiecīgajās iedaļās.

2.1.   Definīcijas

“Izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts”: ir dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu).

“Izpildītāja dalībvalsts”: ir dalībvalsts, kas izpilda pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) veicamās darbības.

“Paziņotājs SIRENE birojs”: ir SIRENE birojs dalībvalstī, kurai ir tās personas pirkstu nospiedumi vai attēli, par kuru cita dalībvalsts ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu) (SIRPIT procedūra – sk. 2.13. iedaļu).

“Trāpījums (pozitīvs iznākums)”: SIS II ir tad, ja:

“Norāde (karodziņš)”: ir derīguma apturēšana valsts līmenī, ko var pievienot ziņojumiem (brīdinājumiem) par apcietināšanu, ziņojumiem (brīdinājumiem) par pazudušām personām un ziņojumiem (brīdinājumiem) par pārbaudēm, ja dalībvalsts uzskata, ka ziņojuma (brīdinājuma) izpilde nav saderīga ar tās tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai būtiskām valsts interesēm. Ja ziņojums (brīdinājums) ir apzīmēts ar norādi (karodziņu), pieprasīto darbību, kas jāveic, pamatojoties uz ziņojumu (brīdinājumu), šīs dalībvalsts teritorijā neveic.

2.2.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi) (SIS II regulas 34. panta 6. punkts un SIS II lēmuma 49. panta 6. punkts)

Par vienu personu vai objektu viena dalībvalsts SIS II drīkst ievadīt tikai vienu ziņojumu (brīdinājumu).

Tāpēc, ja iespējams un nepieciešams, otro un turpmākos ziņojumus (brīdinājumus) par to pašu personu vai objektu uzglabā pieejamus valsts līmenī tā, lai tos varētu ievadīt, kad pirmajam ziņojumam (brīdinājumam) beidzas termiņš vai tas tiek dzēsts.

Dažādas dalībvalstis par vieniem un tiem pašiem subjektiem var ievadīt vairākus ziņojumus (brīdinājumus). Svarīgi, lai tas neradītu neskaidrības lietotājiem un lai viņiem būtu skaidrs, kādi pasākumi jāveic, lai ievadītu ziņojumu (brīdinājumu), un kāda procedūra jāievēro, konstatējot trāpījumu (pozitīvu iznākumu). Tāpēc jāizveido procedūras vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) atklāšanai, kā arī prioritātes mehānisms to ievadīšanai SIS II.

Tam ir vajadzīgas:

—	pārbaudes pirms ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas, lai noteiktu, vai subjekts jau nav SIS II,

—	konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšana rada vairākkārtējus brīdinājumus, kas nav savietojami.

2.2.1.   Ziņojumu (brīdinājumu) savietojamība

Ziņojumu (brīdinājumu) par vienu un to pašu personu vai objektu var ievadīt vairākas dalībvalstis, ja ziņojumi (brīdinājumi) ir savietojami.

Ziņojumu (brīdinājumu) par personām savietojamības tabula

Secība pēc nozīmīguma	Ziņojums (brīdinājums) par apcietināšanu	Ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikumu	Ziņojums (brīdinājums) par pazudušu personu (aizsardzība)	Ziņojums (brīdinājums) par īpašu pārbaudi	Ziņojums (brīdinājums) par diskrētu pārbaudi	Ziņojums (brīdinājums) par pazudušu personu (atrašanās vieta)	Ziņojums (brīdinājums) par tiesas procesu
Ziņojums (brīdinājums) par apcietināšanu	jā	jā	jā	nē	nē	jā	jā
Ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikumu	jā	jā	nē	nē	nē	nē	nē
Ziņojums (brīdinājums) par pazudušu personu (aizsardzība)	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā
Ziņojums (brīdinājums) par īpašu pārbaudi	nē	nē	nē	jā	nē	nē	nē
Ziņojums (brīdinājums) par diskrētu pārbaudi	nē	nē	nē	nē	jā	nē	nē
Ziņojums (brīdinājums) par pazudušu personu (atrašanās vieta)	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā
Ziņojums (brīdinājums) par tiesas procesu	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā

Ziņojumu (brīdinājumu) par objektiem savietojamības tabula

Secība pēc nozīmīguma	Ziņojums (brīdinājums) par izmantošanu par pierādījumu	Ziņojums (brīdinājums) par konfiskāciju	Ziņojums (brīdinājums) par īpašu pārbaudi	Ziņojums (brīdinājums) par diskrētu pārbaudi
Ziņojums (brīdinājums) par izmantošanu par pierādījumu	jā	jā	nē	nē
Ziņojums (brīdinājums) par konfiskāciju	jā	jā	nē	nē
Ziņojums (brīdinājums) par īpašu pārbaudi	nē	nē	jā	nē
Ziņojums (brīdinājums) par diskrētu pārbaudi	nē	nē	nē	jā

2.2.2.   Ziņojumu (brīdinājumu) prioritārā secība

Nesavietojamu ziņojumu (brīdinājumu) gadījumā ziņojumu (brīdinājumu) par personām prioritārā secība ir šāda:

—	apcietināšana ar mērķi nodot vai izdot (SIS II lēmuma 26. pants),

—	atteikums ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā (SIS II regulas 24. pants),

—	aizsardzības piešķiršana (SIS II lēmuma 32. pants),

—	īpašas pārbaudes (SIS II lēmuma 36. pants),

—	diskrētas pārbaudes (SIS II lēmuma 36. pants),

—	atrašanās vietas paziņošana (lēmuma 32. un 34. pants).

Ziņojumu (brīdinājumu) par objektiem prioritārā secība ir šāda:

—	izmantošana par pierādījumu (lēmuma 38. pants),

—	konfiskācija (lēmuma 38. pants),

—	īpaša pārbaude (lēmuma 36. pants),

—	diskrēta pārbaude (lēmuma 36. pants).

Atkāpes no šīs prioritārās secības ir iespējamas pēc dalībvalstu konsultēšanās, ja tiek apdraudētas būtiskas valsts intereses.

2.2.3.   Nesavietojamības pārbaudes un vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) ievadīšana

Lai izvairītos no nesavietojamiem vairākkārtējiem ziņojumiem (brīdinājumiem), ir svarīgi precīzi atšķirt personas vai objektus, kam ir līdzīgs raksturojums. Tāpēc konsultēšanās un sadarbība starp SIRENE birojiem ir būtiska un katrai dalībvalstij jāizveido atbilstošas tehniskās procedūras, lai šādus gadījumus atklātu pirms datu ievadīšanas.

Ja ziņojuma (brīdinājuma) pieprasījums ir pretrunā tās pašas dalībvalsts ievadītam ziņojumam (brīdinājumam), SIRENE birojs nodrošina, lai saskaņā ar valsts procedūru SIS II būtu tikai viens ziņojums (brīdinājums).

Lai pārbaudītu, vai par vienu un to pašu personu vai objektu nav vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu), piemēro šādu procedūru:

a)

nosakot, vai nepastāv vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi), salīdzina šādus obligātos identitātes apraksta elementus: i) par personu: — uzvārds, — vārds, — dzimšanas datums, — dzimums; ii) par transportlīdzekli: — VIN (TIN) numurs, — reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts, — marka, — tips; iii) par gaisa kuģi: — gaisa kuģa kategorija, — ICAO reģistrācijas numurs; iv) par kuģi: — kuģa kategorija, — korpusu skaits, — kuģa ārējais identifikācijas numurs (nav obligāts, bet var izmantot); v) par konteineru: — BIC numurs (22);

b)	ievadot jaunu ziņojumu (brīdinājumu) par transportlīdzekli vai citu objektu ar VIN (TIN) vai reģistrācijas numuru, sk. 8.2.1. iedaļā aprakstītās procedūras;

c)	attiecībā uz citiem objektiem vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) atklāšanai piemērotākie ir obligātie lauki, kurus visus izmanto, sistēmai veicot automātisku salīdzināšanu.

Lai gadījumos, kad kļūst skaidrs, ka diviem līdzīgiem objektiem ir viens un tas pats sērijas numurs, SIS II atšķirtu citu kategoriju objektus, izmanto 8.2.1. iedaļā aprakstītās procedūras (vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) par transportlīdzekli pārbaude).

Ja pēc pārbaudes izrādās, ka informācija attiecas uz divām dažādām personām vai objektiem, SIRENE birojs apstiprina jaunā ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas pieprasījumu (23).

Gadījumos, kad pēc vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) esības pārbaudes izrādās, ka informācija ir identiska un attiecas uz vienu un to pašu personu vai objektu, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura gatavojas ievadīt jaunu ziņojumu (brīdinājumu), konsultējas ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, ja ziņojumi (brīdinājumi) ir nesavietojami.

Lai pārbaudītu ziņojumu (brīdinājumu) savietojamību, piemēro šādu procedūru:

a)	pirms ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas obligāti jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka nav nesavietojamu ziņojumu (brīdinājumu);

b)	ja ir cits ziņojums (brīdinājums), kas ir savietojams, SIRENE birojiem nav savstarpēji jākonsultējas. Taču, ja jānoskaidro, vai ziņojums (brīdinājums) attiecas uz to pašu personu, SIRENE birojs konsultējas ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot L veidlapu;

c)	ja ziņojumi (brīdinājumi) nav savietojami, SIRENE biroji savstarpēji konsultējas, izmantojot E veidlapu, lai galarezultātā tiktu ievadīts tikai viens ziņojums (brīdinājums);

d)	ziņojumus (brīdinājumus) par apcietināšanu ievada uzreiz, negaidot konsultēšanās rezultātus ar citām dalībvalstīm;

e)

ja pēc konsultēšanās prioritāte tiek piešķirta ziņojumam (brīdinājumam), kas nav savietojams ar pastāvošajiem ziņojumiem (brīdinājumiem), dalībvalstis, kas ir ievadījušas pārējos ziņojumus (brīdinājumus), pēc jaunā ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas tos dzēš. Visas domstarpības dalībvalstis risina ar SIRENE biroju starpniecību;

f)	dalībvalstis, kas nav varējušas ievadīt ziņojumus (brīdinājumus), var pieteikties, lai CS-SIS tām paziņo par ziņojuma (brīdinājuma) dzēšanu;

g)	tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura nevarēja ievadīt ziņojumu (brīdinājumu), var lūgt, lai tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura ievadīja ziņojumu (brīdinājumu), to informē par trāpījumu (pozitīvu iznākumu) attiecībā uz šo ziņojumu (brīdinājumu).

2.3.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

Ja lietotājs pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) pieprasa papildinformāciju, SIRENE birojs nekavējoties sazinās ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju un lūdz nepieciešamo informāciju. Vajadzības gadījumā SIRENE biroji darbojas kā starpnieki starp valsts iestādēm, sniedzot papildinformāciju, kas attiecas uz konkrēto ziņojumu (brīdinājumu), un veicot tās apmaiņu.

Ja nav norādīts citādi, izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti informē par trāpījumu (pozitīvo iznākumu) un tā rezultātu (sk. arī 1.13.1. iedaļu par norādi par steidzamību).

Piemēro šādu procedūru:

a)	neskarot šīs rokasgrāmatas 2.4. iedaļu, par vienu trāpījumu (pozitīvu iznākumu) attiecībā uz personu vai objektu, par kuru ir ievadīts ziņojums (brīdinājums), principā paziņo izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam, izmantojot vienu G veidlapu;

b)

paziņojot izziņotājai (izdevējai) dalībvalstij par trāpījumu (pozitīvu iznākumu), G veidlapas laukā 090 norāda SIS II tiesību instrumentu piemērojamo pantu, vajadzības gadījumā pievienojot papildu informāciju (piemēram, NEPILNGADĪGAIS). G veidlapā sniedz pēc iespējas vairāk informācijas par trāpījumu (pozitīvo iznākumu), tostarp laukā 088 – par veikto darbību. Laukā 089 izziņotājai (izdevējai) dalībvalstij var lūgt sniegt papildinformāciju;

c)	ja izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs pēc G veidlapas nosūtīšanas plāno sniegt sīkāku informāciju, tas izmanto M veidlapu;

d)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs vajadzības gadījumā nosūta visu attiecīgo specifisko informāciju un norāda visus īpašos pasākumus, kas pēc tā lūguma jāveic izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam.

Procedūru ziņošanai par trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem), kas gūti, izmantojot automātiskās numura zīmes atpazīšanas (Automatic Number Plate Recognition – ANPR) sistēmas, sk. 9. iedaļā.

2.4.   Ja nav iespējams izpildīt trāpījumam (pozitīvam iznākumam) sekojošās procedūras (SIS II lēmuma 48. pants un SIS II regulas 33. pants)

Saskaņā ar SIS II lēmuma 48. pantu un SIS II regulas 33. pantu piemēro šādu procedūru:

a)	dalībvalsts, kas nevar izpildīt procedūru, ar sava SIRENE biroja starpniecību nekavējoties informē izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti par to, ka nevar izpildīt pieprasīto darbību, un H veidlapas laukā 083 norāda iemeslus;

b)	attiecīgās dalībvalstis var vienoties par veicamo darbību saskaņā ar saviem tiesību aktiem un SIS II tiesību instrumentu noteikumiem.

2.5.   Datu apstrāde citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti SIS II (SIS II lēmuma 46. panta 5. punkts)

SIS II ievadītos datus drīkst apstrādāt tikai mērķiem, kas noteikti katrai ziņojumu (brīdinājumu) kategorijai.

Tomēr, ja ir saņemta izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts iepriekšēja atļauja, datus drīkst apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti, lai novērstu tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, pamatojoties uz svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai lai novērstu smagu noziedzīgu nodarījumu.

Ja dalībvalsts gatavojas apstrādāt SIS II datus citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	dalībvalsts, kas gatavojas izmantot datus citādam mērķim, ar sava SIRENE biroja starpniecību izskaidro dalībvalstij, kas ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), iemeslus datu apstrādei citam mērķim, izmantojot I veidlapu;

b)	izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts pēc iespējas ātrāk izskata šā lūguma apmierināšanas iespēju un ar sava SIRENE biroja starpniecību informē otru dalībvalsti par savu lēmumu;

c)	vajadzības gadījumā dalībvalsts, kas ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), var dot atļauju, norādot konkrētus datu izmantošanas nosacījumus.

Kad dalībvalsts, kas ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), ir devusi piekrišanu, otra dalībvalsts izmanto datus tikai mērķim, kuram tā ir lūgusi un saņēmusi atļauju. Tā ņem vērā visus nosacījumus, ko noteikusi izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts.

2.6.   Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

a)

SIS II lēmuma 24. pantā ir paredzēti šādi gadījumi, kad dalībvalsts var lūgt atļauju izmantot norādi (karodziņu): i) ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 26., 32. vai 36. pantu ievadīta ziņojuma (brīdinājuma) īstenošana nav savienojama ar tās tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt ziņojumam (brīdinājumam) pievienot norādi (karodziņu), ar ko norāda, ka saskaņā ar ziņojumu (brīdinājumu) veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Norādi (karodziņu) pievieno izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs; ii) lai dalībvalstīm dotu iespēju pieprasīt, ka norādi (karodziņu) pievieno saskaņā ar 26. pantu izdotam ziņojumam (brīdinājumam), visām dalībvalstīm automātiski paziņo par jebkuru jaunu šīs kategorijas ziņojumu (brīdinājumu), veicot papildinformācijas apmaiņu; iii) ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos ziņojuma (brīdinājuma) izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts lūdz veikt darbību, ziņojuma (brīdinājuma) izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut atcelt pēc tās lūguma pievienoto norādi (karodziņu). Ja ziņojuma (brīdinājuma) izpildītāja dalībvalsts var to darīt, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka veicamo darbību var veikt nekavējoties.

b)	Alternatīva procedūra pastāv tikai attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) par apcietināšanu (sk. 3.6. iedaļu).

c)	Ja norādi (karodziņu) pievieno ziņojumiem (brīdinājumiem) par pazudušām personām un ziņojumiem (brīdinājumiem) par diskrētām vai īpašām pārbaudēm, attiecīgais ziņojums (brīdinājums) neparādās uz ekrāna, kad lietotājs sistēmā meklē informāciju.

2.6.1.   Dalībvalstu konsultēšanās par apzīmēšanu ar norādi (karodziņu)

Norādi (karodziņu) pievieno tikai saskaņā ar citas dalībvalsts pieprasījumu vai piekrišanu.

Piemēro šādu procedūru:

a)

ja dalībvalsts lūdz pievienot norādi (karodziņu), tā, izmantojot F veidlapu un norādot pievienošanas iemeslu, lūdz, lai izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts pievieno norādi (karodziņu). Šim nolūkam izmanto lauku 071, bet laukā 080 paskaidro norādes (karodziņa) pievienošanas iemeslu. Citai papildinformācijai attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) izmanto lauku 083;

b)	dalībvalsts, kas ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), nekavējoties to apzīmē ar pieprasīto norādi (karodziņu);

c)	kad ir veikta informācijas apmaiņa, pamatojoties uz informāciju, ko konsultēšanās procesā sniegusi dalībvalsts, kura lūdz pievienot norādi (karodziņu), ziņojumu (brīdinājumu) var nākties grozīt vai dzēst vai pieprasījumu var atsaukt, atstājot ziņojumu (brīdinājumu) negrozītu.

2.6.2.   Norādes (karodziņa) dzēšanas pieprasījums

Dalībvalstis lūdz dzēst iepriekš pieprasīto norādi (karodziņu), tiklīdz vairs nav spēkā norādes (karodziņa) pievienošanas iemesls. Tas jo īpaši var notikt, ja ir grozīti valsts tiesību akti vai turpmākā informācijas apmaiņā par lietu atklājas, ka vairs nepastāv apstākļi, kas minēti SIS II lēmuma 24. panta 1. punktā vai 25. pantā.

Piemēro šādu procedūru:

a)

SIRENE birojs, kas iepriekš ir lūdzis pievienot norādi (karodziņu), lūdz izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju dzēst norādi (karodziņu), izmantojot F veidlapu. Šim nolūkam izmanto lauku 075 (24). Sīkākai informācijai par valsts tiesību aktiem izmanto lauku 080, bet papildinformācijai, izskaidrojot norādes (karodziņa) dzēšanas iemeslu, un citai papildinformācijai attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) vajadzības gadījumā izmanto lauku 083;

b)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs nekavējoties dzēš norādi (karodziņu).

2.7.   Dati, kuros konstatē juridiskas vai faktu kļūdas (SIS II regulas 34. pants un SIS II lēmuma 49. pants)

Ja datos konstatē faktu kļūdas vai tie ir nelikumīgi uzglabāti SIS II, papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar SIS II regulas 34. panta 2. punkta un SIS II lēmuma 49. panta 2. punkta noteikumiem, kuros noteikts, ka vienīgi ziņojuma (brīdinājuma) izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst datus.

Dalībvalsts, kas konstatējusi, ka datos ir kļūda vai tie ir uzglabāti nelikumīgi, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā desmit kalendārās dienas pēc tam, kad tās uzmanības lokā nonākuši pierādījumi, kas norāda uz kļūdu, ar sava SIRENE biroja starpniecību informē izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti. Informācijas apmaiņu veic, izmantojot J veidlapu.

a)	Saskaņā ar konsultēšanās rezultātiem izziņotājai (izdevējai) dalībvalstij var nākties dzēst vai labot datus saskaņā ar savām valsts procedūrām attiecīgo labojumu veikšanai.

b)

Ja divu mēnešu laikā netiek panākta vienošanās, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura konstatējusi kļūdu vai to, ka dati ir uzglabāti nelikumīgi, iesaka savas valsts atbildīgajai iestādei šajā jautājumā vērsties pie Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja, kas kopā ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

2.8.   Tiesības piekļūt datiem un tos labot (SIS II regulas 41. pants un SIS II lēmuma 58. pants)

2.8.1.   Datu piekļuves un labošanas pieprasījumi

Neskarot valstu tiesību aktus, ja valsts iestādes jāinformē par datu piekļuves vai labošanas pieprasījumiem, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

katrs SIRENE birojs piemēro savas valsts tiesību aktus par tiesībām piekļūt personas datiem. Atkarībā no lietas apstākļiem un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem SIRENE biroji visus saņemtos datu piekļuves un labošanas pieprasījumus nosūta kompetentajām valsts iestādēm vai savas kompetences robežās pieņem lēmumus par šiem pieprasījumiem;

b)	ja atbildīgās valsts iestādes to pieprasa, attiecīgo dalībvalstu SIRENE biroji saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nosūta tām informāciju par datu piekļuves tiesību īstenošanu.

2.8.2.   Informācijas apmaiņa par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu izdotiem ziņojumiem (brīdinājumiem)

Informācijas apmaiņa par pieprasījumiem piekļūt ziņojumiem (brīdinājumiem), ko SIS II ir ievadījusi cita dalībvalsts, notiek ar valstu SIRENE biroju starpniecību, izmantojot K veidlapu.

Piemēro šādu procedūru:

a)	piekļuves pieprasījumu pēc iespējas ātrāk nosūta izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam, lai tas šajā jautājumā varētu pieņemt nostāju;

b)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs par savu nostāju informē dalībvalsti, kas ir saņēmusi pieprasījumu;

c)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroja atbildē tiek ņemti vērā pieprasījuma apstrādes termiņi, ko noteicis tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi piekļuves pieprasījumu;

d)	tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi datu piekļuves, labošanas vai dzēšanas pieprasījumu no indivīda, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu laicīgu atbildi.

Ja izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs nosūta savu nostāju tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura saņēmusi piekļuves pieprasījumu, SIRENE birojs saskaņā ar valsts tiesību aktiem un savas kompetences robežās pieņem lēmumu par pieprasījumu vai nodrošina, ka nostāja pēc iespējas drīzāk tiek nosūtīta iestādei, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.

2.8.3.   Informācijas apmaiņa par citu dalībvalstu ievadītiem datu labošanas vai dzēšanas pieprasījumiem

Ja persona pieprasa, lai tiktu laboti vai dzēsti tās dati, to var darīt vienīgi dalībvalsts, kas ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu). Ja persona vēršas pie dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kura ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), SIRENE birojs dalībvalstī, pie kuras persona vērsusies, informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot K veidlapu, un tiek piemērota 2.8.2. iedaļā aprakstītā procedūra.

2.9.   Dzēšana, beidzoties ziņojuma (brīdinājuma) saglabāšanas nosacījumiem

SIS II ievadītos ziņojumus (brīdinājumus) glabā tikai tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai izpildītu mērķus, kuriem tie izdoti.

Izņemot trāpījuma (pozitīva iznākuma) gadījumus, ziņojumus (brīdinājumus) vai nu automātiski dzēš CS-SIS (pēc termiņa beigām), vai tieši dalībvalsts, kas ziņojumu (brīdinājumu) ievadījusi SIS II (pēc tam, kad ziņojuma (brīdinājuma) uzturēšanas nosacījumi vairs nav piemērojami).

Abos gadījumos CS-SIS ziņojumu par dzēšanu automātiski apstrādā N.SIS II.

Dalībvalstīm ir iespēja pieteikties, lai saņemtu automātiskus paziņojumus par ziņojumu (brīdinājumu) dzēšanu.

2.10.   Personvārdu ievadīšana

Ievērojot ierobežojumus, kas datu ievadīšanai un pieejamībai noteikti valstu sistēmās, personvārdus (vārdus un uzvārdus) SIS II ievada formātā (alfabētā un pareizrakstībā), ko izmanto oficiālos ceļošanas dokumentos, kuri atbilst ceļošanas dokumentu ICAO standartiem, ko izmanto arī centrālās SIS II transliterācijas un transkripcijas funkcijās. Apmainoties ar papildinformāciju, SIRENE biroji izmanto personvārdus tādā veidā, kādā tie ievadīti SIS II. Lietotāji un SIRENE biroji izziņotājās (izdevējās) dalībvalstīs datu ievadīšanai SIS II parasti izmanto latīņu alfabēta rakstzīmes, neskarot 1. pielikumā ietvertos transliterācijas un transkripcijas noteikumus.

Gadījumos, kad jāapmainās ar papildinformāciju par personu, kas nav ziņojuma (brīdinājuma) subjekts, bet var būt ar to saistīta (piemēram, persona, kas var pavadīt pazudušu nepilngadīgo), vārda/uzvārda attēlojumā un pareizrakstībā ievēro 1. pielikumā izklāstītos noteikumus un izmanto latīņu alfabēta rakstzīmes un oriģinālo formātu, ja dalībvalstij, kas sniedz informāciju, ir iespēja oriģinālajā formātā iekļaut arī speciālās rakstzīmes.

2.11.   Dažādas identitātes kategorijas

Apstiprināta identitāte

Apstiprināta identitāte nozīmē, ka identitāte ir apstiprināta, pamatojoties uz īstiem personu apliecinošiem dokumentiem, ar pasi vai kompetentu iestāžu paziņojumu.

Neapstiprināta identitāte

Neapstiprināta identitāte nozīmē, ka nav pietiekamu identitātes pierādījumu.

Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Ļaunprātīgi izmantota identitāte (uzvārds, vārds, dzimšanas datums) ir tad, ja SIS II ievadīta persona izmanto citas reālas personas identitāti. Tas var notikt, piemēram, ja kādu dokumentu izmanto, kaitējot tā īstajam īpašniekam.

Pieņemtā identitāte

Pieņemtā identitāte ir pieņemta identitāte, ko izmanto persona, kas zināma ar citām identitātēm.

2.11.1.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte (SIS II regulas 36. pants un SIS II lēmuma 51. pants)

Ņemot vērā ļaunprātīgi izmantotas identitātes gadījumu sarežģītību, kad kļūst zināms, ka persona, par kuru ir ziņojums (brīdinājums) SIS II, ļaunprātīgi izmanto citas personas identitāti, izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts pārbauda, vai SIS II ziņojumā (brīdinājumā) ir jāsaglabā ļaunprātīgi izmantotā identitāte.

Tiklīdz kļūst skaidrs, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ar šīs personas nepārprotamu piekrišanu ziņojumam (brīdinājumam) SIS II pievieno papildu datus, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvajām sekām. Persona, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, saskaņā ar valsts procedūru var sniegt kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta SIS II regulas 36. panta 3. punktā un SIS II lēmuma 51. panta 3. punktā. Visām personām, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu informācijas apstrādei.

Izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts ir atbildīga par piezīmes “ļaunprātīgi izmantota identitāte” iekļaušanu ziņojumā (brīdinājumā) un par personas, kas ir cietusi no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas, papildu datu, piemēram, fotogrāfiju, pirkstu nospiedumu un informācijas par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, ievadīšanu.

Ja dalībvalsts atklāj, ka citas dalībvalsts ievadīts ziņojums (brīdinājums) par personu attiecas uz identitātes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, un ir konstatēts, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, tā par to informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot Q veidlapu, lai datus varētu pievienot SIS II ziņojumam (brīdinājumam).

Ņemot vērā šāda veida datu ievadīšanas mērķi, ziņojumam (brīdinājumam) pievieno tās personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami. Identitātes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā nevainīgas personas datiem jāatbilst pastāvošai identitātei ziņojumā (brīdinājumā). Q veidlapā jānorāda ziņojumā (brīdinājumā) iekļautā informācija par identitāti, tostarp pieņemtās identitātes numurs, lai izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts varētu noteikt, uz kuru identitāti ziņojumā (brīdinājumā) veidlapa attiecas. Q veidlapā šādos gadījumos obligāti aizpildāmie lauki ir norādīti 3. pielikumā.

Tās personas dati, kuras identitāte tikusi ļaunprātīgi izmantota, ir pieejami tikai pārbaudāmās personas identitātes noskaidrošanai un tos nekādā veidā neizmanto citos nolūkos. Informāciju par ļaunprātīgi izmantotu identitāti, tostarp pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas, dzēš vienlaikus ar ziņojumu (brīdinājumu) vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

2.11.2.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Lai izvairītos no jebkādu kategoriju nesavietojamiem ziņojumiem (brīdinājumiem), tāpēc ka jāievada pieņemtā identitāte, lai izvairītos no problēmu radīšanas nevainīgiem cietušajiem un lai nodrošinātu pietiekamu datu kvalitāti, dalībvalstis, ciktāl tas iespējams, informē viena otru par pieņemtajām identitātēm un apmainās ar visu attiecīgo informāciju par meklēto subjektu patieso identitāti.

Dalībvalsts, kas ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu), ir atbildīga par pieņemto identitāšu ievadīšanu. Ja cita dalībvalsts atklāj pieņemtu identitāti, tā, izmantojot M veidlapu, nodod lietu dalībvalstij, kas ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu).

2.11.3.   Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

Ja SIS II dati ir nepietiekami, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs arī var sniegt sīkāku informāciju pēc konsultēšanās, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts lūguma, lai palīdzētu noskaidrot personas identitāti. Šim nolūkam izmanto L veidlapu (un pielikumus). Šī informācija jo īpaši ietver:

—	meklētās personas rīcībā esošās pases vai personu apliecinošā dokumenta izcelsmi,

—	pases vai personu apliecinošā dokumenta numuru, izdošanas datumu, vietu un izdevēju iestādi, kā arī derīguma termiņu,

—	meklētās personas aprakstu,

—	meklētās personas mātes un tēva uzvārdu un vārdu,

—	meklētās personas uzvārda un vārdu citus iespējamos pareizrakstības variantus,

—	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja pieejami,

—	pēdējo zināmo adresi.

Ciktāl iespējams, šī informācija ir pieejama SIRENE birojos vai arī tie var tai uzreiz un vienmēr piekļūt, lai varētu to ātri nosūtīt.

Galvenais uzdevums ir mazināt tādu personu kļūdainas aizturēšanas risku, kuru identitātes informācija ir līdzīga personai, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums).

2.12.   Informācijas apmaiņa sasaistītu ziņojumu (brīdinājumu) gadījumā

Katra sasaiste ļauj noteikt saistību vismaz starp diviem ziņojumiem (brīdinājumiem).

Dalībvalsts var veikt to ziņojumu (brīdinājumu) sasaisti, kurus tā ievada SIS II, un tikai šī dalībvalsts var mainīt vai dzēst sasaisti. Lietotājiem sasaistes ir redzamas tikai tad, ja tiem ir pareizas lietotāju piekļuves tiesības, saskaņā ar kurām tiem ir redzami vismaz divi sasaistes ziņojumi (brīdinājumi). Dalībvalstis nodrošina, ka sasaistēm ir iespējama tikai atļauta piekļuve.

2.12.1.   Darbības noteikumi

Ziņojumu (brīdinājumu) sasaistes gadījumā papildinformācijas apmaiņai nav nepieciešamas īpašas procedūras. Tomēr ievēro šādus principus.

Ja ir trāpījums (pozitīvs iznākums) par katru no diviem vai vairākiem sasaistītiem ziņojumiem (brīdinājumiem), izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta G veidlapu par katru no tiem, laukā 086 norādot, ka par sasaistītajiem ziņojumiem (brīdinājumiem) tiks nosūtītas citas G veidlapas.

Veidlapas nesūta par ziņojumiem (brīdinājumiem), kas, būdami sasaistīti ar ziņojumu (brīdinājumu), par kuru ir trāpījums (pozitīvs iznākums), attiecīgi nav bijuši trāpījuma (pozitīvā iznākuma) objekts. Taču gadījumos, kad pastāv sasaistīts ziņojums (brīdinājums) par nodošanu/izdošanu vai par pazudušu personu (aizsardzībai vai draudu novēršanai), par šo konstatējumu paziņo, izmantojot M veidlapu, ja tas ir vajadzīgs un ir pieejama informācija.

2.13.    SIRPIT (SIRENE Picture Transfer – SIRENE attēlu pārsūtīšana) un biometrisko datu formāts un kvalitāte SIS II

Saskaņā ar SIS II lēmuma 23. panta 2. punktu ziņojumam (brīdinājumam) pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

SIRENE birojiem ir iespējas veikt pirkstu nospiedumu un attēlu apmaiņu, lai pilnīgi noformētu ziņojumu (brīdinājumu) un/vai atbalstītu pieprasītās veicamās darbības īstenošanu. Ja dalībvalstij ir tādas personas attēls vai pirkstu nospiedumi, par kuru cita dalībvalsts ir izdevusi ziņojumu (brīdinājumu), tā ar SIRPIT starpniecību var nosūtīt attēlus un pirkstu nospiedumus, lai izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts varētu pilnīgi noformēt ziņojumu (brīdinājumu).

Šī apmaiņa notiek, neskarot apmaiņu policijas sadarbības ietvaros, kas notiek, piemērojot Pamatlēmumu 2006/960/TI.

2.13.1.   Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

Ierobežojumi attiecībā uz to datu izmantošanu, kas sniegti SIS II ziņojumu (brīdinājumu) vajadzībām, ir noteikti SIS II tiesību instrumentos. Jebkāda turpmāka to attēlu un pirkstu nospiedumu izmantošana, kuru apmaiņa veikta ar SIRPIT starpniecību, tostarp arhivēšana, pēc vajadzības notiek saskaņā ar attiecīgajiem SIS II tiesību instrumentu noteikumiem, datu aizsardzības jomā piemērojamiem valstu noteikumiem, Direktīvu 95/46/EK, Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (25), un Eiropas Padomes 108. konvenciju.

2.13.2.   SIRPIT procedūra

Piemēro šādu procedūru:

a)	paziņotājs SIRENE birojs parastā elektroniskā veidā nosūta L veidlapu un L veidlapas laukā 083 norāda, ka pirkstu nospiedumi un attēli tiek nosūtīti, lai pilnīgi noformētu ziņojumu (brīdinājumu) SIS II;

b)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs pievieno pirkstu nospiedumus un attēlus ziņojumam (brīdinājumam) SIS II vai nosūta tos kompetentajai iestādei, lai pilnīgi noformētu ziņojumu (brīdinājumu).

2.13.3.   Tehniskās prasības

Pirkstu nospiedumus un attēlus vāc un nosūta saskaņā ar standartiem, kas jānosaka īstenošanas noteikumos par biometrisko datu ievadīšanu SIS II.

Visi SIRENE biroji tiek aicināti ievērot SIRPIT tehniskās prasības.

Pirkstu nospiedumi un attēli tiek nosūtīti pielikumā, izmantojot īpaši SIRPIT vajadzībām izstrādātu ievades ekrānu.

Ievades ekrāns ir aprakstīts 5. pielikumā.

2.13.4.   Biometrisko datu formāts un kvalitāte

Visiem sistēmā ievadāmajiem biometriskajiem datiem veic īpašu kvalitātes pārbaudi, lai nodrošinātu kvalitātes standarta minimumu, kas kopīgs visiem SIS II lietotājiem.

Pirms ievadīšanas veic pārbaudes valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka:

a)	pirkstu nospiedumu dati atbilst ANSI/NIST – ITL 1-2000 noteiktajam formātam, kas ieviests Interpola vajadzībām un pielāgots SIRPIT (SIRENE attēlu pārsūtīšanai);

b)

fotogrāfijas, ko izmanto vienīgi, lai apstiprinātu tādas personas identitāti, kura atrasta SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā, atbilst šādām prasībām: sejas pretskatā pilna attēla malu attiecība, ciktāl tas iespējams, ir 3:4 vai 4:5. Ja pieejama, izmanto vismaz 480 × 600 pikseļu izšķirtspēju ar 24 bitu krāsu dziļumu. Ja attēls jāiegūst ar skeneri, attēla izmērs, ciktāl tas iespējams, nedrīkst būt lielāks par 200 kB.

2.14.   Speciālie meklēšanas veidi

2.14.1.   Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana ir meklēšana, ko veic situācijā, kad dalībvalstij ir droši pierādījumi par personas vai objekta, uz kuriem attiecas ziņojums (brīdinājums), atrašanās vietu ģeogrāfiski ierobežotā teritorijā.

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana Šengenas zonā notiek, pamatojoties uz ziņojumu (brīdinājumu) SIS II. Apstākļos, kad ir zināma personas vai objekta atrašanās vieta, var aizpildīt lauku 311 (svarīgs paziņojums), norādot, ka tiek veikta ģeogrāfiska meklēšana, un izvēloties attiecīgās valstis. Turklāt, ja, izdodot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu, ir zināma atrašanās vieta, A veidlapas laukā 061 iekļauj informāciju par meklētās personas atrašanās vietu. Visos citos gadījumos, tostarp, lai paziņotu objektu atrašanās vietu, izmanto M veidlapu (lauku 083). Ziņojumu (brīdinājumu) par meklēto personu ievada SIS II, lai nodrošinātu, ka veicamās darbības pieprasījums tiek izpildīts nekavējoties (Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (26) 9. panta 3. punkts).

Ja ģeogrāfiskās meklēšanas subjekts atrodas citur, nevis paziņojumā par ģeogrāfisko meklēšanu norādītajā atrašanās vietā, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs, izmantojot M veidlapu, paziņo šo faktu ģeogrāfiskajā meklēšanā iesaistītajām dalībvalstīm, lai tās pārtrauktu visas saistītās darbības.

2.14.2.   Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību (FAST) līdzdalību

SIRENE birojiem dalībvalstīs, kas saņēmušas pieprasījumu, atbilstošos gadījumos būtu jāizmanto arī mērķtiecīgā meklēšanā iesaistīto īpašo vienību (FAST) pakalpojumi. SIS II ziņojumu (brīdinājumu) nevajadzētu aizstāt ar iepriekš minēto policijas vienību starptautisku sadarbību. Šai sadarbībai nebūtu jāpārklājas ar SIRENE biroja lomu – būt par centrālo iestādi meklēšanā, izmantojot SIS II.

Attiecīgos gadījumos būtu jāizveido sadarbība, lai nodrošinātu, ka izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs saņem informāciju no savas valsts FAST par visām notiekošām operācijām saistībā ar SIS II ievadītu ziņojumu (brīdinājumu). Vajadzības gadījumā šis SIRENE birojs sniedz minēto informāciju citiem SIRENE birojiem.

SIRENE biroji nodrošina papildinformācijas, tostarp informācijas par trāpījumu (pozitīvu iznākumu), ātru sniegšanu valsts FAST, ja tās ir iesaistītas meklēšanā.

3.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR APCIETINĀŠANU NOLŪKĀ NODOT VAI IZDOT (SIS II LĒMUMA 26. PANTS)

3.1.   Ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšana

Lielākajai daļai ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu ir pievienots Eiropas apcietināšanas orderis (EAO). Tomēr ziņojuma (brīdinājuma) par apcietināšanu gadījumā ir iespējama arī pagaidu apcietināšana līdz izdošanas lūguma (IL) saņemšanai saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 16. pantu.

EAO/IL izdod kompetenta tiesu iestāde, kas veic šo funkciju izziņotājā (izdevējā) dalībvalstī.

Ievadot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu nolūkā nodot, SIS II ievada EAO oriģināla kopiju. Var ievadīt EAO kopiju, kas tulkota vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

Turklāt ziņojumam (brīdinājumam) pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

Kad tiek ievadīts ziņojums (brīdinājums), SIRENE birojam ir pieejama attiecīgā informācija, tostarp EAO vai IL, kas sniegta par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā nodot vai izdot. Veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka informācija ir pilnīga un pareizi noformēta.

Par vienu ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu dalībvalstīm ir iespēja ievadīt vairāk nekā vienu EAO. Izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts pienākums ir dzēst EAO, kas zaudē derīgumu, un pārbaudīt, vai ziņojumam (brīdinājumam) nav pievienoti citi EAO, kā arī vajadzības gadījumā pagarināt ziņojumu (brīdinājumu).

Papildus EAO, ko dalībvalsts pievieno ziņojumam (brīdinājumam) par apcietināšanu, dalībvalstij ir iespēja pievienot arī orderu tulkojumus, vajadzības gadījumā atsevišķās binārās datnēs.

Skenētiem dokumentiem, ko paredzēts pievienot ziņojumiem (brīdinājumiem), pēc iespējas izmanto vismaz 150 DPI izšķirtspēju.

3.2.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgās procedūras sk. 2.2. iedaļā.

Turklāt piemēro šādus noteikumus.

Vairākas dalībvalstis drīkst ievadīt ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu par vienu un to pašu personu. Ja divas vai vairākas dalībvalstis ir izdevušas ziņojumu (brīdinājumu) par vienu un to pašu personu, lēmumu par to, kurš orderis tiks izpildīts apcietināšanas gadījumā, pieņem izpildītāja tiesu iestāde dalībvalstī, kur notiek apcietināšana. Izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta katrai iesaistītajai dalībvalstij G veidlapu.

3.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.1. iedaļā.

3.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.2. iedaļā.

Ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu gadījumos, informējot pārējās dalībvalstis par pieņemtām identitātēm, kas attiecas uz ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu, ja SIRENE birojam šī informācija ir pieejama, SIRENE birojs izmanto A veidlapas  (27) lauku 011 (ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas laikā) vai vēlāk M veidlapu.

3.5.   Dalībvalstīm nosūtāmā papildinformācija

Ievadot ziņojumu (brīdinājumu), visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, kas attiecas uz šo ziņojumu (brīdinājumu).

Informāciju, kas minēta 3.5.1. iedaļā, nosūta pārējiem SIRENE birojiem ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšanas laikā, izmantojot A veidlapu. Jebkādu sīkāku informāciju, kas nepieciešama identifikācijai, nosūta pēc konsultēšanās un/vai pēc citas dalībvalsts lūguma.

Ja par vienu un to pašu personu ir vairāki EAO vai IL, par katru EAO vai IL aizpilda atsevišķu A veidlapu.

EAO/IL un A veidlapā iekļauj pietiekami sīkus datus (jo īpaši EAO e) iedaļā: “to apstākļu apraksts, kādos noziedzīgais(-ie) nodarījums(-i) izdarīts(-i), ieskaitot laiku un vietu”, lauki 042, 043, 044, 045: “apstākļu apraksts”), lai citi SIRENE biroji varētu pārbaudīt ziņojumu (brīdinājumu). Nepieciešamā informācija un tās saistība ar EAO laukiem ir norādīta 3. pielikumā.

3.5.1.   Papildinformācija, kas jānosūta attiecībā uz pagaidu apcietināšanu

3.5.1.1.   Ievadot ziņojumu (brīdinājumu), pamatojoties gan uz EAO, gan uz IL

Ievadot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu nolūkā izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu. Ja ziņojumā (brīdinājumā) ietvertie dati un attiecībā uz EAO dalībvalstīm nosūtītā papildinformācija nav pietiekama izdošanas nolūkiem, sniedz papildu informāciju.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas gan uz EAO, gan IL.

3.5.1.2.   Izdodot ziņojumu (brīdinājumu), pamatojoties tikai uz IL

Ievadot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu nolūkā izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas uz IL.

3.6.   Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

Vispārīgos noteikumus sk. 2.6. iedaļā.

Ja vismaz vienu no ziņojumam (brīdinājumam) pievienotajiem EAO var izpildīt, ziņojumu (brīdinājumu) ar norādi (karodziņu) neapzīmē.

Kā minēts 2.6. iedaļā, tik ilgi, kamēr norāde (karodziņš) ir spēkā, ar norādi (karodziņu) apzīmētu ziņojumu (brīdinājumu) saskaņā ar SIS II lēmuma 26. pantu uzskata par tādu, kas ievadīts, lai ziņotu par tās personas atrašanās vietu, par kuru tas izdots.

3.6.1.   Sistemātiski lūgumi apzīmēt ar norādi (karodziņu) ziņojumus (brīdinājumus) par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, ja nav piemērojams Pamatlēmums 2002/584/TI

Piemēro šādu procedūru:

a)

attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, ja nav piemērojams Pamatlēmums 2002/584/TI, SIRENE birojs var lūgt citiem SIRENE birojiem sistemātiski apzīmēt ar norādi (karodziņu) ziņojumus (brīdinājumus), kas saskaņā ar SIS II lēmuma 26. pantu ievadīti par tā valstspiederīgajiem;

b)	ikviens SIRENE birojs, kas vēlas šādi rīkoties, nosūta rakstisku lūgumu citiem SIRENE birojiem;

c)	visi SIRENE biroji, kam tiek adresēts šāds lūgums, pievieno norādi (karodziņu) attiecībā uz konkrēto dalībvalsti uzreiz pēc tam, kad ir izdots ziņojums (brīdinājums);

d)	norādi (karodziņu) saglabā, līdz pieprasītājs SIRENE birojs lūdz to dzēst.

3.7.    SIRENE biroju rīcība, saņemot ziņojumu (brīdinājumu) par apcietināšanu

Kad SIRENE birojs saņem A veidlapu, tas pēc iespējas drīzāk veic meklēšanu visos pieejamajos avotos, lai mēģinātu noteikt subjekta atrašanās vietu. Ja izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, lai saņēmējai dalībvalstij tā būtu pieņemama, tas neaizkavē meklēšanu. Saņēmējas dalībvalstis veic meklēšanu tiktāl, ciktāl tā ir pieļaujama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja ziņojums (brīdinājums) par apcietināšanu ir pārbaudīts un subjekts dalībvalstī ir atrasts vai apcietināts, saņēmējs SIRENE birojs A veidlapā ietverto informāciju var nosūtīt tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izpilda EAO vai IL. Ja ir vajadzīgs EAO vai IL oriģināls, izdevēja tiesu iestāde to var nosūtīt tieši izpildītājai tiesu iestādei (ja izziņotāja (izdevēja) un/vai izpildītāja dalībvalsts nav vienojušās par citādu kārtību).

3.8.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

Vispārīgo procedūru sk. 2.3. iedaļā.

Papildus piemēro šādu procedūru:

a)

par trāpījumu (pozitīvu iznākumu) attiecībā uz indivīdu, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums) par apcietināšanu, vienmēr nekavējoties paziņo izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam. Turklāt pēc G veidlapas nosūtīšanas izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs vajadzības gadījumā paziņo izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam par trāpījumu (pozitīvo iznākumu) arī pa tālruni;

b)	tad, ja nepieciešams, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs nosūta visu attiecīgo specifisko informāciju par konkrētajiem pasākumiem, kas jāveic izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam;

c)	G veidlapas laukā 091 norāda iestādi, kas ir kompetenta saņemt EAO vai IL, tās pilnu kontaktinformāciju (pasta adresi, tālruņa numuru un, ja pieejams, faksa numuru un e-pasta adresi), atsauces numuru (ja zināms), kompetento personu (ja zināma), prasīto valodu, piegādes termiņu un veidu;

d)	izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs, izmantojot M veidlapu, par trāpījumu (pozitīvo iznākumu) turklāt informē citus SIRENE birojus, ja lietas fakti un sāktā turpmākā izmeklēšana ir ļāvusi konstatēt nepārprotamu saikni ar konkrētām dalībvalstīm;

e)	SIRENE biroji var nosūtīt sīkāku informāciju par ziņojumiem (brīdinājumiem) saskaņā ar SIS II lēmuma 26. pantu un, to darot, rīkoties tiesu iestāžu vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

3.9.   Papildinformācijas apmaiņa par nodošanu vai izdošanu

Kad kompetentās tiesu iestādes sniedz izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam informāciju par to, vai var nodot vai izdot personu, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums) par apcietināšanu, šis SIRENE birojs nekavējoties sniedz šo informāciju izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam, izmantojot M veidlapu, kur laukā 083 ir atzīmēts vārds “NODOŠANA” vai “IZDOŠANA” (28). Sīki izstrādātu nodošanas vai izdošanas kārtību vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk paziņo ar SIRENE biroju starpniecību.

3.10.   Papildinformācijas apmaiņa par tranzītu caur citu dalībvalsti

Ja ir nepieciešams personas tranzīts, tās dalībvalsts SIRENE birojs, caur kuru persona jāved, sniedz vajadzīgo informāciju un atbalstu, atbildot uz izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroja vai kompetentās tiesu iestādes lūgumu, ko nosūta SIRENE birojs, izmantojot M veidlapu, kur lauka 083 sākumā ir atzīmēts vārds “TRANZĪTS”.

3.11.   Ziņojumu (brīdinājumu) dzēšana pēc nodošanas vai izdošanas

Ziņojumus (brīdinājumus) par apcietināšanu nolūkā nodot vai izdot dzēš pēc tam, kad persona ir nodota vai izdota izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts kompetentajām iestādēm, bet var dzēst arī tad, ja kompetentā tiesu iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atcēlusi ziņojuma (brīdinājuma) pamatā esošo tiesas lēmumu.

4.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR IECEĻOŠANAS VAI UZTURĒŠANĀS ATTEIKŠANU (SIS II REGULAS 24. PANTS)

Ievads

Informācijas apmaiņa par trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir izdots ziņojums (brīdinājums), pamatojoties uz SIS II regulas 24. pantu, ļauj dalībvalstīm pieņemt lēmumus ieceļošanas vai vīzas pieteikuma gadījumā. Ja persona jau atrodas dalībvalsts teritorijā, valsts iestādēm ir iespējams atbilstoši rīkoties, lai izsniegtu uzturēšanās atļaujas, ilgtermiņa vīzas vai veiktu izraidīšanu. Šajā iedaļā atsauces uz vīzām attiecas uz ilgtermiņa vīzām, ja nav skaidri norādīts citādi (piemēram, minēta atkārtotas ieceļošanas vīza).

Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punktā noteikto informēšanas procedūru un Šengenas konvencijas 25. pantā noteikto konsultēšanās procedūru veikšana ir to iestāžu kompetencē, kas ir atbildīgas par robežkontroli un uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanu. SIRENE biroji principā ir iesaistīti šajās procedūrās, tikai lai nosūtītu ar ziņojumiem (brīdinājumiem) tieši saistītu papildinformāciju (piemēram, paziņojumu par trāpījumu (pozitīvu iznākumu), identitātes noskaidrošanu) vai dzēstu ziņojumus (brīdinājumus).

Taču SIRENE biroji var būt iesaistīti arī tās papildinformācijas nosūtīšanā, kas nepieciešama trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanai vai ieceļošanas atteikšanai, un tie var būt iesaistīti visas papildinformācijas nosūtīšanā, kas turpmāk tiek iegūta šo darbību rezultātā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (29) nav piemērojama Šveicē. Tāpēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) gadījumā, ja tas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, notiek parastā konsultēšanās procedūra, kurā piedalās Šveice, izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts un jebkura cita dalībvalsts, kuras rīcībā var būt svarīga informācija par trešās valsts valstspiederīgā tiesībām uz brīvu pārvietošanos.

4.1.   Ziņojuma (brīdinājuma) ievadīšana

Saskaņā ar SIS II regulas 25. pantu trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos Direktīvas 2004/38/EK izpratnē, piemēro īpašus noteikumus. SIRENE birojs, ciktāl iespējams, var darīt pieejamu jebkādu informāciju, kas tikusi izmantota, lai noteiktu, vai par personu, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ir ievadīts ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu (30). Ārkārtas gadījumā, kad ir ievadīts ziņojums (brīdinājums) par trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs nosūta visām pārējām dalībvalstīm M veidlapu, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi iestāde, kura ir ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu) (sk. 4.6. un 4.7. iedaļu).

Turklāt SIS II regulas 26. pantā ir noteikts, ka, ievērojot konkrētus specifiskus nosacījumus, ievada arī ziņojumus (brīdinājumus) par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu paredzēts, lai atteiktu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to (31). Ziņojumus (brīdinājumus) ievada tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura pasākuma pieņemšanas laikā ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Ja SIS II vai ziņojumi (brīdinājumi) saskaņā ar SIS II regulas 24. pantu šai dalībvalstij nav pieejami, atbildību uzņemas dalībvalsts, kas būs nākamā prezidentvalsts.

4.2.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgo procedūru sk. 2.2. iedaļā.

4.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.1. iedaļā.

Problēmas var rasties, ja trešo valstu valstspiederīgais, uz kuru attiecas ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, cenšas ieceļot, nelikumīgi izmantojot Eiropas Savienības pilsoņa identitāti. Ja tiek konstatēta šāda situācija, dalībvalstu kompetentās iestādes var informēt par ļaunprātīgi izmantotas identitātes funkcijas pareizu izmantošanu SIS II. Ziņojumus (brīdinājumus) par ieceļošanas atteikšanu neizdod attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu identitāti.

4.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgos noteikumus sk. 2.11.2. iedaļā.

4.5.   Informācijas apmaiņa, izsniedzot uzturēšanās atļaujas un vīzas

Piemēro šādu procedūru:

a)

neskarot īpašo procedūru, kas attiecas uz informācijas apmaiņu, kura notiek saskaņā ar Šengenas konvencijas 25. pantu, un neskarot 4.7. iedaļu, kas attiecas uz informācijas apmaiņu pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos (šajā gadījumā konsultēšanās ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju ir obligāta), izpildītāja dalībvalsts var informēt izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti, ka uzturēšanās atļaujas vai vīzas piešķiršanas procedūras laikā ir konstatēta atbilstība ziņojumam (brīdinājumam) par ieceļošanas atteikšanu. Tad izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts vajadzības gadījumā var informēt pārējās dalībvalstis, izmantojot M veidlapu;

b)	ja tas tiek prasīts un ievērojot valsts tiesību aktus, attiecīgo dalībvalstu SIRENE biroji var sniegt atbalstu nepieciešamās informācijas nosūtīšanā attiecīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par uzturēšanās atļauju un vīzu piešķiršanu.

4.5.1.   Šengenas konvencijas 25. pantā paredzētās īpašās procedūras

Procedūra saskaņā ar Šengenas konvencijas 25. panta 1. punktu

Ja dalībvalsts, kas apsver uzturēšanās atļaujas vai vīzas piešķiršanu, atklāj, ka attiecīgais pieteikuma iesniedzējs ir citas dalībvalsts izdota ziņojuma (brīdinājuma) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu subjekts, tā ar SIRENE biroju starpniecību konsultējas ar izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti. Dalībvalsts, kas apsver uzturēšanās atļaujas vai vīzas piešķiršanu, izmanto N veidlapu, lai izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti informētu par lēmumu piešķirt uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja dalībvalsts nolemj piešķirt uzturēšanās atļauju vai vīzu, ziņojumu (brīdinājumu) dzēš. Tomēr personu var iekļaut izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Procedūra saskaņā ar Šengenas konvencijas 25. panta 2. punktu

Ja dalībvalsts, kas ievadījusi ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, atklāj, ka personai, kas ir ziņojuma (brīdinājuma) subjekts, ir piešķirta uzturēšanās atļauja vai vīza, tā ar SIRENE biroju starpniecību ierosina konsultēšanās procedūru ar dalībvalsti, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, ziņojumu (brīdinājumu) dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Konsultēšanās ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot O veidlapu, notiek arī tad, ja dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, vēlāk atklāj, ka SIS II ir ievadīts ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu šai personai (32).

Ja kāda trešā dalībvalsts (t. i., ne tā, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju / vīzu, un ne tā, kas izdevusi ziņojumu (brīdinājumu)) atklāj, ka ir ziņojums (brīdinājums) par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir kādas dalībvalsts piešķirta uzturēšanās atļauja vai vīza, tā ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot H veidlapu, to paziņo gan dalībvalstij, kas piešķīrusi atļauju/vīzu, gan izziņotājai (izdevējai) dalībvalstij.

Ja Šengenas konvencijas 25. pantā paredzētā procedūra paredz dzēst ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, SIRENE biroji, ievērojot savas valsts tiesību aktus, piedāvā atbalstu, ja tāds tiek lūgts.

4.5.2.   Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās īpašās procedūras

Procedūra gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, bet kuriem vienlaikus ir kādas dalībvalsts piešķirta uzturēšanās atļauja, ilgtermiņa vīza vai atkārtotas ieceļošanas vīza, šķērsojot trešās dalībvalsts robežu, ir atļauts tranzītā ieceļot, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai atkārtotas ieceļošanas vīzu. Ieceļošanu var atteikt, ja šī dalībvalsts ir izdevusi valsts ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas atteikšanu. Abos gadījumos pēc kompetentās iestādes lūguma tās dalībvalsts SIRENE birojs, kurā persona vēlas ieceļot, nosūta abu attiecīgo dalībvalstu SIRENE birojiem ziņojumu (H veidlapu, ja tranzīts atļauts / G veidlapu, ja ieceļošana atteikta), informējot tās par pretrunu un lūdzot tām savstarpēji konsultēties, lai dzēstu ziņojumu (brīdinājumu) SIS II vai anulētu uzturēšanās atļauju / vīzu. Tā var arī lūgt, lai to informē par konsultēšanās rezultātiem.

Ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais mēģina ieceļot dalībvalstī, kas ir ievadījusi brīdinājumu SIS II, šī dalībvalsts var viņam atteikt ieceļošanu. Tomēr pēc kompetentās iestādes lūguma šīs dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kura ir piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, lai kompetentā iestāde varētu izlemt, vai ir pietiekams pamats uzturēšanās atļaujas / vīzas anulēšanai. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, ziņojumu (brīdinājumu) dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Ja šī persona mēģina ieceļot dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju, tai atļauj ieceļot teritorijā, bet šīs dalībvalsts SIRENE birojs pēc kompetentās iestādes lūguma konsultējas ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, lai kompetentās iestādes varētu lemt par uzturēšanās atļaujas vai vīzas anulēšanu vai ziņojuma (brīdinājuma) dzēšanu. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, ziņojumu (brīdinājumu) dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts ziņojumu (brīdinājumu) par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Procedūra gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts

Saskaņā ar 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu dalībvalsts humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atkāpties no principa, ka personai, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikšanu, ieceļošanu atsaka. Pēc kompetentās iestādes lūguma tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura ir atļāvusi ieceļot, par šo situāciju informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot H veidlapu.

4.6.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) un atsakot ieceļošanu Šengenas zonā vai izraidot no tās

Neskarot īpašās procedūras, kas attiecas uz informācijas apmaiņu, kura notiek saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu, un neskarot 4.7. iedaļu, kas attiecas uz informācijas apmaiņu pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos (šajā gadījumā konsultēšanās ar izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti ar tās SIRENE biroja starpniecību ir obligāta), dalībvalsts var pieprasīt, lai to informē par visiem trāpījumiem (pozitīvajiem iznākumiem) saistībā ar ziņojumiem (brīdinājumiem) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, ko tā ievadījusi.

To dalībvalstu SIRENE biroji, kas ir ievadījušas ziņojumus (brīdinājumus) par ieceļošanas atteikšanu, nav obligāti vienmēr jāinformē par trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem), bet tos var informēt ārkārtas apstākļos. Atkarībā no veiktās darbības katrā ziņā var nosūtīt G veidlapu vai H veidlapu, piemēram, ja ir vajadzīga papildinformācija. G veidlapu nosūta vienmēr pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) attiecībā uz personu, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Neatkarīgi no šīs iedaļas iepriekšējās daļas noteikumiem, kā minēts 10. iedaļā, visi SIRENE biroji sniedz statistikas datus par trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem) par visiem ārvalstu ziņojumiem (brīdinājumiem) to teritorijā.

Piemēro šādu procedūru:

a)	dalībvalsts var pieprasīt, lai to informē par visiem trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem) saistībā ar ziņojumiem (brīdinājumiem) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, ko tā izdevusi. Ikviena dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo iespēju, iesniedz pārējām dalībvalstīm lūgumu rakstveidā;

b)	izpildītāja dalībvalsts var uzņemties iniciatīvu un informēt izziņotāju (izdevēju) dalībvalsti par to, ka attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) ir konstatēta atbilstība un trešās valsts valstspiederīgajam nav piešķirta ieceļošanas atļauja vai tas ir izraidīts no Šengenas zonas;

c)

ja dalībvalsts savā teritorijā atklāj trešās valsts valstspiederīgo, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums), izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroji pēc pieprasījuma nosūta informāciju, kas nepieciešama attiecīgās personas atpakaļnosūtīšanai. Atkarībā no izpildītājas dalībvalsts vajadzībām šajā informācijā, izmantojot M veidlapu, iekļauj šādus datus: — lēmuma veids un iemesls, — lēmuma izdevēja iestāde, — lēmuma izdošanas datums, — nosūtīšanas datums (datums, kurā lēmums nosūtīts), — lēmuma spēkā stāšanās datums, — datums, kurā beidzas lēmuma darbības termiņš, vai lēmuma derīguma termiņš.

Ja persona, par kuru ir izdots ziņojums (brīdinājums), tiek aizturēta uz robežas, ievēro procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksā un ko noteikusi izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts.

Īpašos gadījumos var rasties arī steidzama nepieciešamība ar SIRENE biroju starpniecību apmainīties ar papildinformāciju, lai nekļūdīgi identificētu indivīdu.

4.7.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos

Trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK, piemēro īpašus noteikumus (33).

Ja ir trāpījums (pozitīvs iznākums) attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos Direktīvas 2004/38/EK izpratnē, piemēro īpašus noteikumus (attiecībā uz Šveices nostāju sk. 4. iedaļas ievadu). Piemēro šādu procedūru:

a)	pēc kompetentās iestādes lūguma izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs, izmantojot G veidlapu, nekavējoties sazinās ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavēšanās lemtu par veicamo darbību;

b)	pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs nekavējoties sāk vākt pieprasīto informāciju un pēc iespējas drīzāk to nosūta izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam;

c)

ja šī informācija vēl nav pieejama, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar kompetento iestādi par to, vai ziņojumu (brīdinājumu) var saglabāt saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Ja kompetentā iestāde nolemj saglabāt ziņojumu (brīdinājumu), izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs par to informē visus pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu;

d)	izpildītāja dalībvalsts ar sava SIRENE biroja starpniecību informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju par to, vai pieprasītā darbība ir veikta (izmantojot M veidlapu) vai nav veikta (izmantojot H veidlapu) (34).

4.8.   Informācijas apmaiņa, ja, neesot trāpījumam (pozitīvam iznākumam), dalībvalsts atklāj, ka ir ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos

Ja, neesot trāpījumam (pozitīvam iznākumam), dalībvalsts atklāj, ka ir ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos, šīs dalībvalsts SIRENE birojs pēc kompetentās iestādes lūguma nosūta M veidlapu izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam, informējot to par šo faktu.

Ja šī informācija vēl nav pieejama, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar kompetento iestādi par to, vai ziņojumu (brīdinājumu) var saglabāt saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Ja kompetentā iestāde nolemj saglabāt ziņojumu (brīdinājumu), izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs par to informē visus pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu.

4.9.   Par ES pilsoņiem ievadīto ziņojumu (brīdinājumu) dzēšana

Ja trešās valsts valstspiederīgais, par kuru izdots ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, iegūst kādas dalībvalsts pilsonību, ziņojumu (brīdinājumu) dzēš. Ja pilsonības maiņa nonāk tādas dalībvalsts SIRENE biroja uzmanības lokā, kura nav izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts, šī dalībvalsts konsultējas ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju un vajadzības gadījumā nosūta J veidlapu saskaņā ar procedūru tādu datu labošanai un dzēšanai, kuros konstatētas juridiskas vai faktu kļūdas (sk. 2.7. iedaļu).

5.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM (SIS II LĒMUMA 32. PANTS)

5.1.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgo procedūru sk. 2.2. iedaļā.

5.2.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.1. iedaļā.

5.3.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.2. iedaļā.

5.4.   Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

Var rasties apstākļi, kad attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) par pazudušu personu ir trāpījums (pozitīvs iznākums), bet izpildītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj, ka pieprasīto darbību nevar veikt un/vai ka attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) turpmāka darbība netiks veikta. Šādu lēmumu iestādes var pieņemt arī tad, ja izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj saglabāt ziņojumu (brīdinājumu) SIS II. Šajos apstākļos pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma) konstatēšanas izpildītāja dalībvalsts var lūgt apzīmēt ziņojumu (brīdinājumu) ar norādi (karodziņu). Lai pievienotu norādi (karodziņu), ievēro 2.6. iedaļā aprakstītās vispārīgās procedūras.

Attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) par pazudušām personām nevar veikt nekādas alternatīvas darbības.

5.5.   Aprakstošu datu sniegšana par pazudušām nepilngadīgām personām vai citām personām, ko uzskata par apdraudētām

SIRENE birojiem ir tūlītēja piekļuve visai būtiskai papildinformācijai valsts līmenī attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) par pazudušām personām, lai SIRENE biroji varētu pilnvērtīgi rīkoties un panākt lietās sekmīgu rezultātu, veicināt personas identificēšanu un nekavējoties sniegt papildinformāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar lietu. Būtiska papildinformācija var jo īpaši attiekties uz valsts lēmumiem par bērna aizgādību vai neaizsargātas personas aizgādnību vai lūgumiem izmantot “ziņojumu (brīdinājumu) par bērniem” mehānismus.

Gadījumā, ja pazudusī persona ir pakļauta lielam apdraudējumam, ierakstu M veidlapas laukā 311 sāk ar vārdu “STEIDZAMI”, paskaidrojot steidzamības iemeslu. Steidzamību var uzsvērt, piezvanot pa tālruni un vēršot uzmanību uz M veidlapas svarīgumu un tās steidzamo raksturu.

Izmanto kopīgu metodi, lai par lielam apdraudējumam pakļautām pazudušām personām ievadītu strukturētu papildinformāciju saskaņotā secībā (35). Informāciju ievada M veidlapas laukā 083.

Tā kā ne visas neaizsargātās pazudušās personas šķērso valstu robežas, lēmumus par papildinformācijas (aprakstošu ziņu) sniegšanu un tās saņēmējiem pieņem katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus apstākļus. Pēc tam, kad valsts līmenī ir pieņemts lēmums par to, cik plaši izplatāma šāda papildinformācija, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs, ciktāl tas ir lietderīgi, veic kādu no šādiem pasākumiem:

a)	saglabā informāciju, lai pēc citas dalībvalsts lūguma varētu nosūtīt papildinformāciju;

b)	nosūta M veidlapu attiecīgajam SIRENE birojam, ja izmeklēšanas rezultāti norāda uz iespējamu pazudušās personas atrašanās vietu;

c)	nosūta M veidlapu visiem attiecīgajiem SIRENE birojiem, ņemot vērā pazušanas apstākļus, lai īsā laikā sniegtu visus datus par attiecīgo personu.

Pēc tam, kad SIRENE birojs ir saņēmis informāciju, ciktāl tas ir lietderīgi, lai maksimāli palielinātu iespējas mērķtiecīgi un pamatoti noteikt personas atrašanās vietu, to paziņo:

a)	attiecīgiem robežkontroles posteņiem;

b)	kompetentajām administratīvajām un policijas iestādēm, lai noteiktu personu atrašanās vietu un tās aizsargātu;

c)	pēc tam, kad SIS II ir saņemts trāpījums (pozitīvs iznākums), – izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts attiecīgajām konsulārajām iestādēm.

5.6.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

Vispārīgo procedūru sk. 2.3. iedaļā.

Papildus piemēro šādus noteikumus:

a)	ciktāl tas iespējams, SIRENE biroji paziņo nepieciešamo medicīnisko informāciju par attiecīgo pazudušo personu vai personām, ja jāveic pasākumi viņu aizsardzībai. Nosūtīto informāciju glabā tikai tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams, un izmanto tikai attiecīgās personas ārstēšanas nolūkos;

b)	izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs vienmēr paziņo izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam personas atrašanās vietu;

c)

saskaņā ar SIS II lēmuma 33. panta 2. punktu, lai par pazudušās personas, kura ir pilngadīga, atrašanās vietu ziņotu personai, kas ziņojusi par minētās personas pazušanu, ir vajadzīga pazudušās personas piekrišana (36). Piekrišanu dod rakstveidā, vai ir pieejams vismaz rakstisks apliecinājums. Gadījumos, kad piekrišana tiek atteikta, atteikums ir rakstisks vai oficiāli reģistrēts. Taču kompetentās iestādes var personai, kas ziņojusi par pazušanu, paziņot faktu, ka ziņojums (brīdinājums) ir dzēsts pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma).

6.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR PERSONĀM, KO MEKLĒ TIESAS PROCESAM (SIS II LĒMUMA 34. PANTS)

6.1.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgo procedūru sk. 2.2. iedaļā.

6.2.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.1. iedaļā.

6.3.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.2. iedaļā.

6.4.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

Vispārīgo procedūru sk. 2.3. iedaļā.

Papildus piemēro šādus noteikumus:

a)	informāciju par faktisko uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu iegūst, izmantojot visus pasākumus, kas atļauti tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atrasta;

b)	vajadzības gadījumā pastāv valsts procedūras, lai nodrošinātu, ka ziņojumi (brīdinājumi) tiek glabāti SIS II tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie tikuši ievadīti.

SIRENE biroji var nosūtīt sīkāku informāciju par ziņojumiem (brīdinājumiem), kas ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 34. pantu, un, to darot, rīkoties tiesu iestāžu vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

7.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR DISKRĒTĀM VAI ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM (SIS II LĒMUMA 36. PANTS)

7.1.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgo procedūru sk. 2.2. iedaļā.

7.2.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.1. iedaļā.

7.3.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru sk. 2.11.2. iedaļā.

7.4.   Citu dalībvalstu informēšana, izdodot ziņojumus (brīdinājumus), ko pieprasa par valsts drošību atbildīgās iestādes (lēmuma 36. panta 3. punkts)

Ievadot brīdinājumu pēc iestādes, kas atbild par valsts drošību, lūguma, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs par to informē visus pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu un lauka 083 sākumā norādot “SIS II lēmuma 36. PANTA 3. PUNKTS”. Veidlapas laukā 080 vispirms izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts valodā un tad angļu valodā norāda tās iestādes nosaukumu, kas lūdz ievadīt ziņojumu (brīdinājumu), bet laukā 081 norāda iestādes kontaktinformāciju formātā, kam nav vajadzīgs tulkojums.

Noteiktas informācijas konfidencialitāti aizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp saziņu SIRENE biroju starpā nodalot no jebkādas saziņas starp dienestiem, kas atbild par valsts drošību.

7.5.   Apzīmēšana ar norādi (karodziņu)

Vispārīgo procedūru sk. 2.6. iedaļā.

Attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) par diskrētām vai īpašām pārbaudēm nevar veikt nekādas alternatīvas darbības.

Turklāt, ja par valsts drošību atbildīgā iestāde izpildītājā dalībvalstī nolemj, ka ziņojumam (brīdinājumam) jāpievieno norāde (karodziņš), tā sazinās ar savas valsts SIRENE biroju un paziņo tam, ka pieprasīto darbību nevar veikt. Tad SIRENE birojs lūdz pievienot norādi (karodziņu), nosūtot F veidlapu izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam. Tāpat kā citos norādes (karodziņa) pieprasījuma gadījumos norāda vispārīgu iemeslu. Taču sensitīva rakstura informācija nav jāizpauž (sk. arī 7.6. iedaļas b) apakšpunktu).

7.6.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

Vispārīgo procedūru sk. 2.3. iedaļā.

Papildus piemēro šādus noteikumus:

a)

ja ir trāpījums (pozitīvs iznākums) par ziņojumu (brīdinājumu), kas izdots saskaņā ar SIS II lēmuma 36. panta 3. punktu, izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju par (diskrētās vai īpašās pārbaudes) rezultātiem, izmantojot G veidlapu. Vienlaikus izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs informē par valsts drošību atbildīgo iestādi savā valstī;

b)

lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti, ir vajadzīga īpaša procedūra. Tāpēc visu saziņu starp iestādēm, kas atbild par valsts drošību, nodala no saziņas SIRENE biroju starpā. Līdz ar to norādes (karodziņa) pieprasīšanas detalizētus iemeslus savā starpā tieši apspriež par valsts drošību atbildīgās iestādes, neizmantojot SIRENE biroju starpniecību.

7.7.   Automātiskās numura zīmes atpazīšanas (ANPR) sistēmas

Sk. 9. iedaļu.

8.   ZIŅOJUMI (BRĪDINĀJUMI) PAR OBJEKTIEM, KAS JĀKONFISCĒ VAI JĀIZMANTO KĀ PIERĀDĪJUMS (SIS II LĒMUMA 38. PANTS)

8.1.   Vairākkārtēji ziņojumi (brīdinājumi)

Vispārīgo procedūru sk. 2.2. iedaļā.

8.2.   Ziņojumi (brīdinājumi) par transportlīdzekļiem

8.2.1.   Vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) par transportlīdzekli esības pārbaude

Obligātie identitātes apraksta elementi, pārbaudot vairākkārtēju ziņojumu (brīdinājumu) par transportlīdzekli esību, ir šādi:

a)	reģistrācijas/numura zīme; un/vai

b)	transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN (TIN)).

SIS II var būt ievadīti abi numuri.

Ja, ievadot jaunu ziņojumu (brīdinājumu), atklājas, ka tāds pats VIN (TIN) un/vai reģistrācijas numura zīme SIS II jau ir, pieņem, ka jaunais ziņojums (brīdinājums) radīs vairākkārtējus ziņojumus (brīdinājumus) par to pašu transportlīdzekli. Taču šī pārbaudes metode ir efektīva vienīgi tad, ja izmanto vienus un tos pašus apraksta elementus. Tāpēc salīdzināšana nav vienmēr iespējama.

SIRENE birojs vērš lietotāju uzmanību uz problēmām, kas var rasties, ja ir salīdzināts tikai viens no numuriem, VIN (TIN) dvīņiem un numura zīmju atkārtotu izmantošanu. Pozitīva atbilde automātiski nenozīmē, ka ir trāpījums (pozitīvs iznākums), bet negatīva atbilde nenozīmē, ka par transportlīdzekli ziņojuma (brīdinājuma) nav.

Identitātes apraksta elementi, ko izmanto, lai noteiktu, vai divi ieraksti par transportlīdzekļiem ir identiski, ir sīki izklāstīti 2.2.3. iedaļā.

Konsultēšanās procedūras, kas SIRENE birojiem jāpiemēro, pārbaudot vairākkārtēju un nesavietojamu ziņojumu (brīdinājumu) esību attiecībā uz transportlīdzekļiem, ir tādas pašas kā attiecībā uz personām. Vispārīgās procedūras sk. 2.2. iedaļā.

Tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas ir izdevusi ziņojumu (brīdinājumu), līdz ziņojuma (brīdinājuma) dzēšanai veic uzskaiti par visiem lūgumiem ievadīt turpmākus ziņojumus (brīdinājumus), kas pēc konsultēšanās, ievērojot iepriekš minētos noteikumus, ir noraidīti.

8.2.2.   VIN (TIN) dvīņi

Par VIN (TIN) dvīni sauc SIS II ievadītu tāda paša tipa transportlīdzekli ar tādu pašu transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN (TIN)) kā oriģināli ražotam transportlīdzeklim (piemēram, traktors un motocikls ar vienādiem VIN (TIN) neietilpst šajā kategorijā). Lai izvairītos no negatīvajām sekām, ko radītu oriģināli ražotā transportlīdzekļa ar tādu pašu VIN (TIN) atkārtota konfiskācija, piemēro šādu īpašu procedūru:

a)

ja tiek konstatēts, ka ir iespējams VIN (TIN) dvīnis, SIRENE birojs pēc vajadzības: i) pārliecinās, ka SIS II ziņojumā (brīdinājumā) nav kļūdas un ka ziņojuma (brīdinājuma) informācija ir pēc iespējas pilnīga; ii) pārbauda apstākļus lietā, uz kuras pamata SIS II iekļauts ziņojums (brīdinājums); iii) izpēta abu transportlīdzekļu vēsturi, sākot no to ražošanas; iv) pieprasa veikt konfiscētā transportlīdzekļa, jo īpaši tā VIN (TIN), rūpīgu pārbaudi, lai pārbaudītu, vai tas ir oriģināli ražotais transportlīdzeklis. Veicot šos pasākumus, visi iesaistītie SIRENE biroji cieši sadarbojas;

b)

ja tiek apstiprināta VIN (TIN) dvīņa esība, izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts apsver, vai ir jāsaglabā ziņojums (brīdinājums) SIS II. Ja izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts nolemj ziņojumu (brīdinājumu) SIS II saglabāt, tā rīkojas šādi: i) ziņojumam (brīdinājumam) pievieno ar transportlīdzekli saistītu piezīmi “Aizdomas par klonējumu” (37); ii) aicina oriģināli ražotā transportlīdzekļa īpašnieku, ja viņš tam nepārprotami piekrīt, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no kļūdainas identificēšanas negatīvajām sekām;

c)

ar sava SIRENE biroja starpniecību nosūta visiem pārējiem birojiem M veidlapu, vajadzības gadījumā iekļaujot pazīmes vai īpatnības, kas raksturo oriģināli ražoto transportlīdzekli un to atšķir no SIS II ievadītā transportlīdzekļa. M veidlapas laukā 083 iekļauj izceltu šāda satura norādi: “ORIĢINĀLI RAŽOTAIS TRANSPORTLĪDZEKLIS”;

d)

ja, meklējot informāciju SIS II, tiek konstatēta ar transportlīdzekli saistītā piezīme “Aizdomas par klonējumu”, lietotājs, kas veic pārbaudi, sazinās ar valsts SIRENE biroju, lai iegūtu papildu informāciju un noskaidrotu, vai pārbaudāmais transportlīdzeklis ir meklētais vai oriģināli ražotais transportlīdzeklis;

e)

ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka M veidlapā iekļautā informācija vairs nav aktuāla, izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs sazinās ar izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju, lai pārbaudītu transportlīdzekļa pašreizējo juridisko piederību. Izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs attiecīgi nosūta jaunu M veidlapu, laukā 083 iekļaujot izceltu šāda satura norādi: “ORIĢINĀLI RAŽOTAIS TRANSPORTLĪDZEKLIS”.

8.3.   Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma (pozitīva iznākuma)

SIRENE biroji var nosūtīt sīkāku informāciju par ziņojumiem (brīdinājumiem), kas ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 38. pantu, un, to darot, rīkoties tiesu iestāžu vārdā, ja šī informācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

Ja tas tiek prasīts G veidlapas laukā 089, SIRENE biroji pēc iespējas drīzāk, izmantojot P veidlapu, nosūta papildinformāciju pēc tam, kad saņemts trāpījums (pozitīvs iznākums) attiecībā uz ziņojumu (brīdinājumu) par konfiskāciju un izmantošanu par pierādījumu, kas izdots par transportlīdzekli, gaisa kuģi, kuģi, rūpniecisku iekārtu vai konteineru saskaņā ar SIS II lēmuma 38. pantu.

Ņemot vērā, ka lūgums ir steidzams un tāpēc nav iespējams uzreiz salīdzināt visu informāciju, nav jāaizpilda visi P veidlapas lauki. Tomēr jācenšas salīdzināt informāciju, kas attiecas uz galvenajām sadaļām: 041, 042, 043, 162, 164, 165, 166, 167 un 169.

9.   AUTOMĀTISKĀS NUMURA ZĪMES ATPAZĪŠANAS (ANPR) SISTĒMAS

Šīs sistēmas ir būtiskas ziņojumiem (brīdinājumiem) saskaņā ar SIS II lēmuma 36. un 38. pantu. Tā kā ANPR plaši izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, pastāv tehniska iespēja īsā laikā saņemt daudzus trāpījumus (pozitīvus iznākumus) attiecībā uz transportlīdzekli vai numura zīmi.

Ņemot vērā, ka dažām ANPR sistēmām ir apkalpojošais personāls, pastāv iespēja atklāt transportlīdzekli un veikt pieprasīto darbību. Šādos gadījumos pirms jebkuras darbības veikšanas ANPR sistēmas lietotāji pārbauda, vai ar ANPR starpniecību saņemtais trāpījums (pozitīvais iznākums) attiecas uz ziņojumu (brīdinājumu) saskaņā ar SIS II lēmuma 36. vai 38. pantu.

Taču daudzām stacionārām ANPR sistēmām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Tāpēc, lai gan tehnoloģija reģistrē garāmbraucošo transportlīdzekli un tiek saņemts trāpījums (pozitīvs iznākums), pieprasīto darbību nav iespējams veikt.

Gadījumos, kad pieprasīto darbību nav bijis iespējams veikt, attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) saskaņā ar 36. un 38. pantu piemēro šādu vispārīgu procedūru:

par pirmo trāpījumu (pozitīvo iznākumu) nosūta vienu H veidlapu. Ja vajadzīga papildu informācija par transportlīdzekļa kustību, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojam jāsazinās ar izpildītājas dalībvalsts SIRENE biroju, lai divpusēji apspriestos par nepieciešamo informāciju.

Attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) saskaņā ar 36. pantu piemēro šādu procedūru:

a)	tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi trāpījumu (pozitīvu iznākumu), informē izziņotāju (izdevēju) SIRENE biroju par trāpījuma (pozitīva iznākuma) apstākļiem, izmantojot vienu G veidlapu, kuras laukā 086 ieraksta vārdu “ANPR”;

b)

tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi trāpījumu (pozitīvu iznākumu) par ziņojumu (brīdinājumu) par īpašu pārbaudi, attiecībā uz kuru nav bijis iespējams veikt pieprasīto darbību, informē izziņotāju (izdevēju) SIRENE biroju par trāpījuma (pozitīva iznākuma) apstākļiem, izmantojot H veidlapu, kuras laukā 083 ieraksta vārdu “ANPR” un šāda satura tekstu: “Šis trāpījums (pozitīvais iznākums) saņemts, izmantojot ANPR. Lūdzam paziņot, vai jūsu valsts vēlas saņemt informāciju par turpmākiem ar ANPR starpniecību saņemtiem trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem) attiecībā uz šo transportlīdzekli vai numura zīmi, ja pieprasīto darbību nav bijis iespējams veikt”;

c)	izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts izlemj, vai ziņojums (brīdinājums) ir sasniedzis mērķi, vai tas ir vai nav jādzēš un vai ir divpusēji jāapspriežas par nepieciešamo informāciju.

Attiecībā uz ziņojumiem (brīdinājumiem) saskaņā ar 38. pantu piemēro šādu procedūru:

a)	apstākļos, kad ir trāpījums (pozitīvs iznākums) un pieprasītā darbība ir veikta, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi trāpījumu (pozitīvo iznākumu), informē izziņotāju (izdevēju) SIRENE biroju par trāpījuma (pozitīvā iznākuma) apstākļiem, izmantojot vienu G veidlapu;

b)

apstākļos, kad ir trāpījums (pozitīvs iznākums), bet pieprasītā darbība nav veikta, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura saņēmusi trāpījumu (pozitīvu iznākumu), informē izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE biroju par trāpījuma (pozitīva iznākuma) apstākļiem, izmantojot H veidlapu, kuras laukā 083 ieraksta vārdu “ANPR” un šāda satura tekstu: “Šis trāpījums (pozitīvais iznākums) saņemts, izmantojot ANPR. Lūdzam paziņot, vai jūsu valsts vēlas saņemt informāciju par turpmākiem ar ANPR starpniecību saņemtiem trāpījumiem (pozitīviem iznākumiem) attiecībā uz šo transportlīdzekli vai numura zīmi, ja pieprasīto darbību nav bijis iespējams veikt”;

c)	saņemot šādu H veidlapu, izziņotājas (izdevējas) dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar kompetentajām iestādēm, kam jāpieņem lēmums par to, vai būtu jāsaņem turpmākas H veidlapas vai divpusēja informācija no izpildītājas dalībvalsts SIRENE biroja.

10.   STATISTIKA

Reizi gadā SIRENE biroji sniedz statistikas pārskatu, kas jānosūta Aģentūrai un Komisijai. Statistikas pārskatu pēc pieprasījuma nosūta arī Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un kompetentajām valsts datu aizsardzības iestādēm. Statistikas pārskatā ietver informāciju par katra veida veidlapu skaitu, kas nosūtītas katrai dalībvalstij. Jo īpaši statistikas pārskatā uzrāda trāpījumu (pozitīvo iznākumu) un norāžu (karodziņu) skaitu. Jānošķir trāpījumi (pozitīvie iznākumi), kas konstatēti par citu dalībvalstu izdotajiem ziņojumiem (brīdinājumiem), un trāpījumi (pozitīvie iznākumi), ko dalībvalsts konstatējusi par saviem ziņojumiem (brīdinājumiem).

Procedūras un formāti statistikas pārskata sniegšanai saskaņā ar šo iedaļu ir noteikti 6. pielikumā.

---

(1)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(2)  Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra lēmums par īstenošanas konvencijas stāšanos spēkā (SCH/Com-ex (94)29 rev.2) (OV L 239, 22.9.2000., 130. lpp.).

(3)  Izpildu komitejas 1997. gada 7. oktobra lēmumi (SCH/com-ex 97(27) rev. 4) par Itāliju un (SCH/com-ex 97(28) rev. 4) par Austriju.

(4)  Padomes 1999. gada 13. decembra Lēmums 1999/848/EK par pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.).

(5)  Padomes 2000. gada 1. decembra Lēmums 2000/777/EK par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.).

(6)  Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmums 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(7)  OV C 340, 10.11.1997., 92. lpp.

(8)  Nolīgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.).

(9)  OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

(10)  OV L 160, 18.6.2011., 3. lpp.

(11)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(12)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(13)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(14)  OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

(15)  Tas neskar citus SIRENE birojiem uzticētos uzdevumus, pamatojoties uz attiecīgiem tiesību aktiem, kas attiecas uz policijas sadarbības sistēmu, piemēram, piemērojot Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.).

(16)  Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmums 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

(17)  Sk. arī Šengenas katalogu, ieteikumus un paraugpraksi.

(18)  Šis otrais domēns pastāv tehniskajā pirmsoperacionālajā vidē.

(19)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(20)  Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākie grozījumi.

(21)  OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.

(22)  Daži transporta uzņēmumi izmanto citus atsauces numurus. SIS II ir noteikums, saskaņā ar kuru var ievadīt sērijas numurus, kas nav BIC numuri.

(23)  Objektu sērijas numuru standartizācijas trūkuma dēļ ir iespējams, ka, piemēram, diviem atšķirīgiem dažādu marku šaujamieročiem ir vienādi sērijas numuri. Tāpat ir iespējams, ka diviem pilnīgi atšķirīgiem objektiem, piemēram, izsniegtam dokumentam un rūpnieciskam aprīkojumam, ir vienādi sērijas numuri. Ja ir skaidrs, ka sērijas numuri ir vienādi, bet objekti ir acīmredzami atšķirīgi, SIRENE birojiem nav savstarpēji jākonsultējas. Lietotājus var informēt par to, ka var rasties šāda situācija. Turklāt ir iespējams, ka objekts, piemēram, pase vai automobilis, ir nozagts un par to ir paziņots vienā valstī, bet vēlāk paziņots arī izcelsmes valstī. Tādā gadījumā uz vienu un to pašu objektu var attiekties divi ziņojumi (brīdinājumi). Ja atklājas šāda situācija, to var atrisināt attiecīgie SIRENE biroji.

(24)  Attiecībā uz tehnisko īstenošanu sk. 1.10.2. iedaļā minēto dokumentu “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem”.

(25)  OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(26)  OV L 190, 18.7.2002.,1. lpp.

(27)  Attiecībā uz tehnisko īstenošanu sk. 1.10.2. iedaļā minēto dokumentu “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem”.

(28)  Sk. arī 1.13.1. iedaļu par norādi par steidzamību SIRENE veidlapās.

(29)  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(30)  Direktīvas 2004/38/EK 30. pantā noteikts, ka personas, kam atteikta ieceļošana, par to informē rakstiski un tām sniedz visu informāciju par apsvērumiem, uz kuriem pamatojas pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

(31)  SIS II regulas 26. pantā ir minēts Līguma par Eiropas Savienību 15. pants. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līguma par Eiropas Savienību konsolidētajā versijā 15. pants ir kļuvis par 29. pantu.

(32)  Ja ziņojums (brīdinājums) par ieceļošanas atteikšanu ir izdots par ES pilsoņu ģimenes locekļiem, jāatceras, ka pirms uzturēšanās karšu izsniegšanas šādām personām nav iespējams regulāri meklēt informāciju SIS II. Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā uzskaitīti nepieciešamie nosacījumi, lai Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, iegūtu uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem. Šis saraksts, kas ir izsmeļošs, neļauj pirms uzturēšanās karšu izsniegšanas regulāri meklēt informāciju SIS. Minētās direktīvas 27. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis, ja tās uzskata to par būtisku, var pieprasīt citām dalībvalstīm sniegt informāciju vienīgi par iepriekšējiem likumpārkāpumiem (t. i., ne visiem SIS II datiem). Šādi pieprasījumi nedrīkst būt regulāri.

(33)  Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK personai, uz kuru attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos, var liegt ieceļot vai uzturēties, tikai pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, ja indivīda personiskā darbība rada patiesus, tūlītējus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm, un ja ir ievēroti pārējie minētās direktīvas 27. panta 2. punktā noteiktie kritēriji. Direktīvas 27. panta 2. punktā noteikts: “Pasākumi, ko veic sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Iepriekšējas kriminālas sodāmības pašas par sevi nav pamatojums šādu pasākumu veikšanai. Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.” Turklāt pastāv papildu ierobežojumi attiecībā uz personām, uz kurām attiecas tiesības pastāvīgi uzturēties, un tām ieceļot vai uzturēties var liegt vienīgi nopietnu sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 28. panta 2. punktā.

(34)  Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK izpildītāja dalībvalsts nevar ierobežot trešo valstu valstspiederīgo, uz kuriem attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos, brīvu pārvietošanos tikai tāpēc, ka izziņotāja (izdevēja) dalībvalsts patur spēkā ziņojumu (brīdinājumu), ja nav izpildīti iepriekšējā zemsvītras piezīmē minētie nosacījumi.

(35)  Ziņas par pazušanu:

a)	pazušanas vieta, datums un laiks;

b)	pazušanas apstākļi.

Ziņas par pazudušo personu:

c)	aptuvens vecums;

d)

garums;

e)	ādas krāsa;

f)	matu krāsa un forma;

g)	acu krāsa;

h)	citas ziņas par fizisko izskatu (piemēram, caurdūrumi ādā, kroplības, amputēti locekļi, tetovējumi, zīmes, rētas utt.);

i)	psiholoģiskas īpatnības: nosliece uz pašnāvību, garīga slimība, agresīva uzvedība utt.;

j)	cita informācija: nepieciešama ārstēšana utt.;

k)	apģērbs, kas bijis mugurā pazušanas laikā;

l)	fotogrāfija: pieejama vai nav pieejama;

m)	ante-mortem veidlapa: pieejama vai nav pieejama.

Saistītā informācija:

n)	persona(-as), kas varētu pavadīt pazudušo personu (un Šengenas identifikācijas dati, ja pieejami);

o)	ar lietu saistītais(-ie) transportlīdzeklis(-ļi) (un Šengenas identifikācijas dati, ja pieejami);

p)	ja pieejami: mobilā tālruņa numurs / pēdējā pieteikšanās, saziņa, izmantojot tiešsaistes sociālos tīklus.

Dažādo apakšlauku nosaukumi laukā 083 nav jāieraksta, jānorāda vienīgi atsauces burts. Ziņas, kas jau ir pieejamas pašā ziņojumā (brīdinājumā), var nenorādīt.

(36)  Precīzai informācijai par piekrišanu jautājumos par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu aizsardzību un šādu datu brīvu apriti sk. Direktīvas 95/46/EK 2. panta h) punktu.

(37)  “Aizdomas par klonējumu” attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti ir nozagti un izmantoti, lai atkārtoti reģistrētu citu tādas pašas markas, modeļa un krāsas transportlīdzekli, kas arī ir zagts.