52013PC0417

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES[1], ko piemēro no 2014. gada 1. janvāra, grozīja statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras teritorija un kļūs par tālāko reģionu LESD 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. Savienības tiesības Majotai tiks piemērotas no 2014. gada 1. janvāra.

Šajā priekšlikumā ņemti vērā Francijas iestāžu lūgumi grozīt Savienības acquis, nosakot īpašus pasākumus, kas piemērojami Majotai tādās jomās kā zivsaimniecība un dzīvnieku veselība.

Izvērtējot situāciju, noskaidrojās, ka Majotas ūdeņu jutīgais bioloģiskais stāvoklis ir jāaizsargā, un tāpēc ūdeņi ap Majotu jāiekļauj 1998. gada 30. marta Regulas (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, piemērošanas jomā. Dažās jomās Francijai nepieciešams papildu laiks, lai attiecībā uz Majotu nodrošinātu atbilstību Savienības acquis. Tas jo īpaši attiecas uz reģistrācijas un kontroles pienākumiem zvejniecības jomā, ciktāl tie attiecas uz atsevišķiem kuģiem, kas darbojas izklaidus ap visu salu bez piesaistes konkrētai izkraušanas vietai.

Tā kā Majotai patlaban nav rūpnieciskās jaudas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, dzīvnieku veselības jomā šķiet pamatoti piešķirt papildu laiku tam, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulai (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

Vienkāršības un procesa paātrināšanas labad tika nolemts, ka būtu lietderīgi neizstrādāt atsevišķu priekšlikumu katram attiecīgajam aktam, bet, ja tas ir juridiski iespējams, vairāku aktu grozījumus apvienot vienā priekšlikumā. Visi šajā dokumentā ierosinātie grozījumi attiecas uz regulām, un tiem piemēro parasto likumdošanas procedūru (LESD 289. panta 1. punkts un 294. pants).

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Komisija neveica ietekmes novērtējumu. Tomēr, izskatot dažādus jautājumus un jo īpaši Francijas lūgumus, Komisija sazinājās ar valstu un reģionālo iestāžu pārstāvjiem, lai varētu labāk izvērtēt īpašo pasākumu pamatojumu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu Eiropas Parlaments un Padome ir pilnvaroti izstrādāt noteikumus, kas vajadzīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

Ievērojot šo juridisko pamatu un ņemot vērā Majotas īpašo stāvokli, kas īsumā izklāstīts iepriekš un sīkāk iztirzāts projekta apsvērumos, ir ierosināts grozīt četras Padomes regulas ar zivsaimniecību saistītās jomās:

- Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98, lai iekļautu tās darbības jomā ūdeņus ap Majotu un aizliegtu izmantot riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo zivju baros 24 jūdžu robežās no salas pamatlīnijām, lai aizsargātu lielo migrējošo zivju barus Majotas salas tuvumā,

- Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju,

- Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002, lai paredzētu īpašus pasākumus attiecībā uz flotes reģistru un piekļuves režīmu,

- Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004, lai noteiktu, ka Majotas ostās reģistrētās flotes jaudas robežlīmenis ir paredzēts attīstības plānā, ko Francija iesniedza Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC), un atļautu Francijai palielināt tās floti, ciktāl tas nepieciešams minētā attīstības plāna mērķu izpildei,

- Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, lai paredzētu pārejas pasākumus un pagaidu atkāpes no konkrētiem noteikumiem, kas attiecas uz zvejas kuģu kontroli, tādējādi sekmējot pakāpenisku atbilstības nodrošināšanu Savienības kontroles pienākumiem un minētās regulas mērķiem.

Saskaņā ar LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieņemt veterinārijas un fitosanitārijas pasākumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība.

Ievērojot šo juridisko pamatu, ir ierosināts grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, lai Francijai attiecībā uz Majotu noteiktu piecu gadu pārejas periodu, kura laikā tā varētu izveidot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai varētu identificēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, rīkoties ar tiem un tos pārvadāt, apstrādāt un likvidēt.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

2013/0191 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza atsevišķas regulas zivsaimniecības un dzīvnieku veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES[4], ko piemēro no 2014. gada 1. janvāra, grozīja statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras teritorija un kļūs par tālāko reģionu LESD 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. Savienības tiesības Majotai tiks piemērotas no 2014. gada 1. janvāra. Pamatojoties uz Majotas īpašo stāvokli, vairākās jomās ir lietderīgi paredzēt īpašus pasākumus.

(2) Zivsaimniecības un dzīvnieku veselības jomā būtu jāgroza šādas regulas.

(3) Attiecībā uz Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[5], šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj Majotas ūdeņi un 24 jūdžu robežās no salas pamatlīnijām būtu jāizliedz izmantot riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo zivju baros, lai aizsargātu lielo migrējošo zivju barus Majotas salas tuvumā.

(4) Attiecībā uz Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[6], ņemot vērā to, ka Majotas tirdzniecības shēmas ir ļoti sadrumstalotas un nav pietiekami attīstītas, zivsaimniecības produktu marķēšanas noteikumu piemērošana mazumtirgotājiem radītu slogu, kas nav samērīgs ar patērētājam sniegto informāciju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pagaidu atkāpi no noteikumiem attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu marķēšanu, kas galapatērētājam Majotā tiek piedāvāti mazumtirdzniecībā.

(5) Attiecībā uz Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[7] būtu jāparedz īpaši pasākumi saistībā ar flotes reģistru un piekļuves režīmu.

(6) Pirmkārt, ievērojamu daļu flotes, kas kuģo ar Francijas karogu un kā darbības vieta ir Francijas Majotas departamentā, veido kuģi, kuru garums nesasniedz 9 metrus un kuri darbojas izklaidus ap visu salu bez piesaistes konkrētām izkraušanas vietām, un kuri vēl ir jāidentificē, jāmēra un jāaprīko ar obligātajām drošības ierīcēm, lai tos varētu iekļaut Savienības zvejas kuģu reģistrā; tāpēc Francija nevarēs pabeigt reģistru līdz 2016. gada 31. decembrim. Tomēr Francijai vajadzētu ieviest pagaidu flotes reģistru, kas garantētu šā flotes segmenta kuģu obligāto identifikāciju, lai izvairītos no neoficiālu zvejas kuģu skaita palielināšanās.

(7) Otrkārt, lai aizsargātu jutīgo bioloģisko stāvokli ūdeņos ap Majotu un saglabātu šīs salas vietējo ekonomiku, ņemot vērā tās strukturālo, sociālo un ekonomisko stāvokli, minētajos ūdeņos ir jāierobežo dažas šīs salas ostās reģistrētu kuģu zvejas darbības.

(8) Attiecībā uz Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību[8] ar Majotu saistītā īpatnība ir tāda, ka tās flotei nav noteikts mērķis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002, kas atsaucas uz daudzgadu vadības programmu 1997.–2002. gadam. No zvejas resursu saglabāšanas viedokļa flotu zvejas jaudu ir lietderīgi saglabāt esošajos līmeņos, jo īpaši segmentā, kuru veido lieli kuģi ar lielu zvejas jaudu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Francija Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC) iesniedza attīstības plānu, kurā norādīts gaidāmais Majotā bāzētās flotes palielinājums, un neviena IOTC līgumslēdzēja puse, tostarp Savienība, pret to nav iebildusi, ir lietderīgi attiecībā uz mazākiem kuģiem šā plāna mērķus izmantot kā Majotas ostās reģistrētās flotes jaudas robežlīmeņus un ļaut Francijai palielināt tās floti, ciktāl tas nepieciešams minētā attīstības plāna mērķu izpildei.

(9) Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002[9], būtu jānorāda, ka Majotai nav dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei nepieciešamās rūpnieciskās jaudas. Tāpēc ir lietderīgi Francijai noteikt piecu gadu pārejas periodu tādas infrastruktūras izveidei, kas nepieciešama, lai Majotā varētu identificēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, rīkoties ar tiem un tos pārvadāt, apstrādāt un likvidēt, pilnībā ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

(10) Attiecībā uz Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006[10], var noprast, ka Francija līdz dienai, kad Majota kļūs par tālāko reģionu, nevarēs nodrošināt visu Savienības kontroles pienākumu izpildi attiecībā uz Majotas flotes segmentu “Majota. Pelaģiskās un bentiskās sugas. Garums < 9 m”. Šā segmenta kuģi ir darbojas izklaidus ap visu salu bez piesaistes konkrētām izkraušanas vietām, un tie vēl ir jāidentificē. Turklāt ir jāapmāca zvejnieki un kontrolieri un jāizveido piemērota administratīvā un fiziskā infrastruktūra. Tāpēc attiecībā uz šo flotes segmentu visos posmos “no kuģa līdz tirgum” ir nepieciešams noteikt pagaidu atkāpi no konkrētiem noteikumiem par zvejas kuģu kontroli un tehniskajiem parametriem, jūrā veicamajām darbībām, zvejas rīkiem un nozveju. Tomēr, lai sasniegtu vismaz dažus no svarīgākajiem Regulas (EK) Nr. 1224/2009 mērķiem, Francijai būtu jāizveido valsts kontroles sistēma, ar kuras palīdzību tā varētu kontrolēt un pārraudzīt šā flotes segmenta darbības un izpildīt Savienības starptautiskos ziņošanas pienākumus.

(11) Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 104/2000, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 639/2004, (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1224/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 850/98

Regulu (EK) Nr. 850/98 groza šādi:

(1) regulas 2. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)     8. reģions

Visi tie ūdeņi pie Francijas departamentu Reinjonas un Majotas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.”;

(2) pēc 34. panta iekļauj šādu 34.a pantu:

“34.a pants

Zvejas darbību ierobežojumi 24 jūdžu zonā ap Majotas salu

Kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo zivju baros apgabalos, kas atrodas 24 jūdžu robežās no Majotas salas krastiem, mērot no pamatlīnijām, no kurām mērīti teritoriālie ūdeņi.”

2. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 104/2000

Regulas (EK) Nr. 104/2000 4. pantā pēc 3. punkta iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a      Līdz 2016. gada 16. decembrim 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz produktiem, ko piedāvā pārdošanai mazumtirdzniecībā galapatērētājam Majotā.”

3. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2371/2002

Regulu (EK) Nr. 2371/2002 groza šādi:

(1) regulas 15. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5.     Atkāpjoties no 1. punkta, Francija līdz 2016. gada 31. decembrim ir atbrīvota no pienākuma iekļaut tās Savienības zvejas kuģu reģistrā kuģus, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus un kuru darbības vieta ir Majotā.

6.      Francija līdz 2016. gada 31. decembrim uztur pagaidu reģistru, kur iekļauj zvejas kuģus, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus un kuru darbības vieta ir Majotā. Šajā reģistrā par katru kuģi norāda vismaz tā nosaukumu, lielāko garumu un identifikācijas numuru.”;

(2) pēc 18. panta iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Majota

Atkāpjoties no 17. panta, Francija var ierobežot zveju ūdeņos līdz pat 100 jūras jūdžu attālumā no Majotas bāzes līnijām, atļaujot to veikt tikai zvejas kuģiem, kas reģistrēti Majotas zvejas ostās vai nu Savienības kuģu reģistrā, vai 15. panta 6. punktā minētajā pagaidu reģistrā, izņemot Savienības kuģus, kas divu gadu laikā līdz 2014. gada 1. janvārim zvejojuši šajos ūdeņos vismaz 40 dienas, ciktāl tie nepārsniedz tradicionāli īstenoto zvejas intensitāti.”

4. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 639/2004

Regulā (EK) Nr. 639/2004 pēc 1. panta iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Majotas flote

1. Atkāpjoties no 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta, robežlīmenis zvejas kuģiem, kas reģistrēti Majotas zvejas ostās vai nu Savienības kuģu reģistrā, vai Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 6. punktā minētajā pagaidu reģistrā, ir šīs flotes jauda 2013. gada 31. decembrī.

Tomēr zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 8–12 metri un kuri izmanto āķu jedas, un zvejas kuģiem, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus, robežlīmenis ir jauda, kas paredzēta attīstības plānā, kuru Francija 2011. gada 7. janvārī iesniedza Indijas okeāna tunzivju komisijai.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta, Francija drīkst papildināt ar jaunu jaudu flotes segmentus, kas noteikti zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 8–12 metri un kuri izmanto āķu jedas, un zvejas kuģiem, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus, neizslēdzot no flotes līdzvērtīgu jaudu.”

5. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1069/2009

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 4. marta.

Tomēr Majotai šīs regulas 4. pantu piemēro no 2019. gada 1. janvāra. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas Majotā radīti līdz 2019. gada 1. janvārim, likvidē saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”

6. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulā (EK) Nr. 1224/2009 pēc 2. panta iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Kopienas kontroles sistēmas piemērošana konkrētiem Francijas aizjūras departamenta Majotas flotes segmentiem

1. Šīs regulas 5. panta 3. punktu, 6.pantu, 8. pantu, 41. pantu, 56. pantu, 58. līdz 62. pantu, 66. pantu, 68. pantu un 109. pantu līdz 2016. gada 31. decembrim nepiemēro Francijai attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus un kuru darbības vieta ir Majotā, un uz to darbībām un nozveju.

2. Francija līdz 2014. gada 1. janvārim izveido valsts kontroles sistēmu, kas piemērojama zvejas kuģiem, kuru garums nesasniedz 9 metrus un kuru darbības vieta ir Majotā. Šī sistēma atbilst šādām prasībām:

(a) visu vietējo iestāžu kontroles darbības koordinē viena iestāde, kas atrodas Majotā;

(b) kontrole, inspekcija un noteikumu izpilde tiek veikta, nepieļaujot diskrimināciju;

(c) sistēma nodrošina tādu sugu nozvejas kontroli, kuras ir Indijas okeāna tunzivju komisijas pārvaldībā un kurām piemēro aizsardzību;

(d) sistēma nodrošina, lai tiktu kontrolēta piekļuve ūdeņiem ap Majotu, jo īpaši apgabaliem, uz kuriem attiecas konkrētiem flotes segmentiem piemērojami piekļuves ierobežojumi;

(e) sistēma kā prioritāti izvirza mērķi plānot zvejas darbības ap salu tā, lai sagatavotos mērķtiecīgai rīcībai kontroles jomā.

3. Francija līdz 2014. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai līdz 2017. gada 1. janvārim nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 pilnīgu īstenošanu attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums nesasniedz 9 metrus un kuru darbības vieta ir Francijas Majotas departamentā. Francija šo rīcības plānu apspriež ar Komisiju. Francija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minēto rīcības plānu.”

7. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV L 204, 31.7.2012, 131. lpp.

[2]               OV C , , … lpp.

[3]               OV C , , … lpp.

[4]               OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

[5]               OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

[6]               OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[7]               OV L 320, 5.12.2001., 7. lpp.

[8]               OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp.

[9]               OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

[10]             OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.