This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0582
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS A Stronger European Industry for Growth and Economic Recovery Industrial Policy Communication Update
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku
/* COM/2012/0582 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku /* COM/2012/0582 final */
SATURS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU
KOMITEJAI Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un
ekonomikas atveseļošanai.................................................................................................................................................... 3 I............ Partnerība spēcīgākai
Eiropas rūpniecībai........................................................................ 3 II........... Politikas un ekonomikas vide:
rūpniecībai ir galvenā nozīme.............................................. 4 III.......... Stiprākas
rūpniecības politikas balsti: ieguldījumi inovācijā,
labāki tirgus nosacījumi, finanšu kapitāla un
cilvēkkapitāla un prasmju pieejamība............................................................................... 6 A........... Vienkāršot ieguldījumus
jaunās tehnoloģijās un inovācijā.................................................. 6 1. Prioritārās darbības jomas......................................................................................................... 8 i) Progresīvu “tīras” ražošanas
tehnoloģiju tirgi................................................................................ 8 ii) Svarīgo pamattehnoloģiju tirgi.................................................................................................... 9 iii) Bioproduktu tirgi...................................................................................................................... 9 iv) Ilgtspējīga rūpniecības
politika, būvniecība un izejvielas............................................................ 10 v) “Tīri” transportlīdzekļi un
kuģi.................................................................................................. 12 vi) Viedie tīkli.............................................................................................................................. 13 2. Papildu pasākumi.................................................................................................................... 14 B........... Piekļuve tirgiem............................................................................................................ 15 1. Preču iekšējā tirgus
uzlabošana................................................................................................ 15 2. Veicināt
uzņēmējdarbību, lai uzlabotu iekšējā tirgus
dinamiku.................................................... 18 3. Tehnoloģiju iekšējais tirgus,
vienotais patents un intelektuālā īpašuma tiesību
aizsardzība............ 19 4. Starptautiskie tirgi................................................................................................................... 21 C........... Piekļuve finanšu un
kapitāla tirgum................................................................................. 23 1........... Publiskā sektora atbalsts, kas
veicina rūpniecības piekļuvi kapitālam.............................. 23 Piekļuve kapitāla tirgiem.............................................................................................................. 25 D........... Cilvēkkapitāla lielā
nozīme............................................................................................ 26 IV......... Secinājums:
pārvaldība un mērķi.................................................................................... 28 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Spēcīgāka
Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai Atjaunināts paziņojums par
rūpniecības politiku I. Partnerība
spēcīgākai Eiropas rūpniecībai Laikā, kad turpinās
finansiālās problēmas, Eiropai vairāk nekā jebkad
agrāk nepieciešama tās reālā ekonomika, kas ir jaunas
izaugsmes un jaunu darba vietu izveides pamats. Mūsu rūpniecībai
šis uzdevums ir pa spēkam: Eiropa ir pasaulē vadošās
pozīcijās daudzās stratēģiskās nozarēs,
piemēram, autobūves, aviācijas, mašīnbūves, kosmosa,
ķīmijas un farmācijas rūpniecībā.
Rūpniecība joprojām nodrošina četras piektdaļas no
Eiropas eksporta, un 80 % privātā sektora ieguldījumu
pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē nāk no
ražošanas[1].
Tomēr ekonomikas krīze ir
radījusi spriedzi Eiropas rūpniecībā: ražošanas apjoms ir
par 10 % mazāks nekā pirms krīzes, un ir likvidēti
vairāk nekā 3 miljoni darba vietu. Patērētāju un
uzņēmumu uzticēšanās līmenis ir zems. Banku nozares
problēmu dēļ ir grūti saņemt finansējumu.
Ieguldījumi netiek veikti, un rūpnīcām draud slēgšana. Tas notiek laikā, kad straujās
inovācijas un tehnoloģiju izstrādes dēļ pasaule ir uz
jauna industriāla laikmeta sliekšņa. Vairākas jaunās
tehnoloģiju jomas apvienojas, lai liktu pamatus jaunai industriālajai
revolūcijai, kura balstās uz zaļo enerģiju, “tīru”
transportu, jaunām ražošanas metodēm, inovatīviem
materiāliem un viedām sakaru sistēmām. Tie mainīs
pasaules rūpniecības vidi, un mūsu konkurenti ASV un
Āzijā veic nozīmīgus ieguldījumus šajās
jomās. Eiropai ir vajadzīgi jauni ieguldījumi
rūpniecībā tieši pašlaik, kad uzticēšanās trūkums,
tirgus nedrošība, finansēšanas problēmas un prasmju trūkums
nesekmē ieguldījumu veikšanu. Eiropai 21. gadsimtā
rūpniecības sarukuma tendence jāpavērš pretējā
virzienā. Šis ir vienīgais veids, kā
nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, radīt
augstvērtīgas darba vietas un risināt sabiedrības
problēmas, ar ko saskaramies. Lai to panāktu, ir nepieciešams
vispusīgs redzējums, galvenā uzmanība jāvelta
ieguldījumiem un inovācijai, bet vienlaikus Eiropas uzņēmumu
konkurētspējas veicināšanai jāiedarbina visas ES
līmenī pieejamās sviras, proti, vienotā tirgus
politika, tirdzniecības politika, MVU politika, konkurences politika,
vides un pētniecības politika. Šajā paziņojumā ir
ierosināta partnerība starp ES, tās dalībvalstīm un
rūpniecību ar mērķi ievērojami palielināt
ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un dot Eiropai
konkurētspēju jaunajā industriālajā
revolūcijā. Pēc plašas sabiedriskās apspriešanas Komisija
ierosina ieguldījumus un inovāciju kopīgiem spēkiem
koncentrēt sešās prioritārās darbības jomās:
progresīvas ražošanas tehnoloģijas, svarīgās
pamattehnoloģijas, bioprodukti, ilgtspējīga rūpniecības
un būvniecības politika un ilgtspējīgas izejvielas,
“tīri” transportlīdzekļi, viedi tīkli. Komisija izklāsta pieeju, ko plāno
izmantot katrā no šīm jomām, izveidojot specializētas
partnerības darba grupas. Tā demonstrē, kā ES liks
lietā politikas sviras, lai atbalstītu Eiropas rūpniecības
atjaunošanu, integrētā veidā mobilizējot visus tās
rīcībā esošos instrumentus. Rūpniecības nozares
uzdevums ir sagādāt nepieciešamos ieguldījumus un produktus, bet
dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm
jāpielāgo šīs prioritātes atbilstīgi savas valsts
vajadzībām[2].
Rūpniecības un publisko iestāžu kopīga rīcība
arī būtu jāvelta tam, lai mazinātu konkurētspējas
trūkumus dalībvalstīs un ES reģionos. Otrkārt, šeit ierosināto
darbību mērķis ir atjaunot dinamismu potenciālās izaugsmes
jomās, proti, vienotajā tirgū un starptautiskajos
tirgos. Jaunus ieguldījumus nebūs iespējams veicināt,
ja būs šaubas par iespējām pārdot produktus un
tehnoloģijas vai bailes no zinātības nelikumīgas
piesavināšanās. Jau panākts ievērojams progress iekšējo
un ārējo tirgu potenciāla atraisīšanā, uzlabojot
tirgus pieejamību uzņēmumiem. Tāpēc Komisija
koncentrējas uz konkrētām jomām, kurās vēl
aizvien ir daudz darāmā: izmaksu samazināšana,
uzticēšanās vairošana, uzņēmējdarbības
veicināšana un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Treškārt, Komisija pievēršas
divām jomām, kuras novājinātas ekonomikas krīzes un
strauji mainīgās rūpniecības vides iespaidā.
Inovatīvi ieguldījumi nav iespējami bez finansējuma.
Ekonomikas krīze un banku nozares grūtības nelabvēlīgi
ietekmējušas aizdevumus reālajai ekonomikai, un šis
paziņojums ierosina vairākus pasākumus, kā šo
situāciju labot. Turklāt jaunās tehnoloģijas nevar
izstrādāt un ieviest tirgū, ja Eiropas darbaspēkam nav vajadzīgo
prasmju. Tāpēc Komisija papildina stratēģiju ar virkni
pasākumu, kuru uzdevums ir eiropiešus sagatavot nākotnei un
vienkāršot rūpniecības pārstrukturēšanu. Ar atjaunoto rūpniecības
stratēģiju, kas izklāstīta šajā paziņojumā,
Komisija plāno rūpniecības krituma tendenci Eiropā
pavērst pretējā virzienā, līdz 2020. gadam
palielinot tās īpatsvaru IKP (pašlaik aptuveni 16 %[3]) līdz 20 %. To
plānots sasniegt, būtiski atveseļojot ieguldījumu apjomu
(bruto kapitāla veidošana un ieguldījumi iekārtās),
panākot preču tirdzniecības uzplaukumu iekšējā
tirgū (lai 2020. gadā sasniegtu 25 % no IKP) un
ievērojami palielinot to MVU skaitu, kas eksportē uz trešām
valstīm. II. Politikas un
ekonomikas vide: rūpniecībai ir galvenā nozīme Šis paziņojums turpina un atjaunina
paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas
laikmetam”[4],
ko Komisija 2010. gadā pieņēma kā daļu no
stratēģijas “Eiropa 2020”. Minētais ziņojums galveno
uzmanību veltīja rūpniecības konkurētspējas
nostiprināšanai, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un lai
nodrošinātu pāreju uz resursu izmantošanas ziņā
efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa dioksīda emisijām.
Stratēģiskā pieeja, kas tika ierosināta
2010. gadā, aizvien spēj sasniegt mūsu ilgtermiņa
mērķus, un tās īstenošanā ir gūti ļoti labi
panākumi[5].
Tomēr ekonomikas krīzes smagā ietekme vairākās
dalībvalstīs, pēc tam ES ekonomikas stagnācija un
globālās ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās ir
iemesls, kādēļ steidzamā kārtā sagatavots šis
jaunais vidusposma pārskats par rūpniecības politiku[6]. Gadskārtējā izaugsmes
pētījumā ir uzsvērts, ka ir nepieciešami izaugsmi veicinoši
pasākumi, lai pastiprinātu ekonomikas atveseļošanos, lai
neatpaliktu no mūsu galvenajiem konkurentiem un lai virzītos uz
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Vairākās
Eiropadomes sanāksmēs 2011. un 2012. gadā ir
izskanējis aicinājums rīkoties šajā paziņojumā
paredzētajās jomās, tas minēts arī Komisijas
priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu 2012. gada
12. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā. Šī
atjaunotā rūpniecības stratēģija viena no
atbildēm uz šiem aicinājumiem jo īpaši pēc 2012. gada
jūnija Eiropadomē pieņemtā “Izaugsmes un
nodarbinātības pakta”. Politiskā uzmanība ir pievērsta
rūpniecībai — tā pamatā ir atziņa, ka stipra
rūpniecības bāze ir pārtikušas un ekonomiski
veiksmīgas Eiropas pamats. Liela nozīme ir ekonomikas atveseļošanai,
augstas kvalitātes darba vietu nodrošināšanai un globālās
konkurētspējas nostiprināšanai. Rūpniecība var
radīt lielu produktivitātes pieaugumu, kas vajadzīgs, lai
atjaunotu izaugsmes ilgtspēju: rūpniecības produktivitāte
kopš krīzes smagākā posma 2009. gadā pieaugusi par
35 %. Turklāt tikai rūpniecības nozare var uzlabot
ekonomikas kopējo enerģijas un resursu izmantošanas
efektivitāti, ņemot vērā globālo resursu trūkuma
radītās sekas, un rast risinājumus sabiedrībai
aktuālām problēmām. Lai stimulētu ekonomikas
atveseļošanos un lai rūpnīcās atgrieztos inovācija un
modernās tehnoloģijas, tagad ir steidzami nepieciešami jauni
ieguldījumi. Ja Eiropa nenodrošinās pietiekamus ieguldījumus šo
tehnoloģiju īstenošanai un izplatīšanai, tās
konkurētspēja nākotnē būs nopietni apdraudēta.
Tomēr ieguldījumu perspektīvas ir drūmas[7]. Laikposmā no
2008. gada līdz 2011. gadam ieguldījumi
samazinājās par 2,5 procentu punktiem no IKP, un
pašreizējās ekonomikas prognozes paredz vien lēnu
atveseļošanos. Ieguldījumu atjaunošanai ir nepieciešama
uzņēmumu uzticēšanās, tirgus pieprasījums,
finansējums un prasmes − četri mūsu politikas balsti. Cenu ziņā pieejami un uzticami
enerģijas un izejvielu avoti kļūst aizvien svarīgāki,
jo tie nodrošina ievērojamu daļu no kopējām izmaksām
daudzās rūpniecības nozarēs. Eiropas
rūpniecībā enerģijas cenas no 2005. gada līdz
2012. gada sākumam palielinājās par 27 %
reālā izteiksmē, un šis rādītājs ir augstāks
nekā citās industrializētajās valstīs, it īpaši
ASV. Attiecībā uz elektrību Eiropas rūpniecībā
vidējās cenas ir augstākas nekā citu attīstīto
valstu rūpniecībā, piemēram, ASV, Kanādā,
Meksikā un Korejā, un šī cenu starpība pēdējo desmit
gadu laikā ir palielinājusies[8].
Veidojot nākotnes enerģijas politiku, būtu rūpīgi
jāizvērtē enerģijas cenu ietekme Eiropā. Šajā
ziņā svarīgākie uzdevumi ir pilnībā
funkcionējoša enerģijas iekšējā tirgus veiksmīga
īstenošana, lielāki ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā,
enerģijas avotu turpmāka dažādošana, kā arī
energoefektivitātes uzlabošana. Nākotnē ražošanā
pakāpeniski mazināsies algu atšķirību ietekme uz konkurenci[9], un tāpēc mūsu
rūpniecībai ir labas izredzes atjaunot Eiropas kā ražošanas
vietas pievilcīgumu, ja vien tā varēs izmantot
iespējas, ko piedāvā jaunākās tehnoloģijas un ES
tirgus apjoms. III. Stiprākas
rūpniecības politikas balsti: ieguldījumi inovācijā,
labāki tirgus nosacījumi, finanšu kapitāla un
cilvēkkapitāla un prasmju pieejamība Komisija ierosina rūpniecības
politikai proaktīvu pieeju, kuras pamatā ir šādi četri
galvenie elementi. 1. Pirmkārt, ES ir
jārada pareizi pamatnosacījumi, lai veicinātu jaunus
ieguldījumus, paātrinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un
palielinātu resursu efektivitāti. Tie ietver tehniskos noteikumus un
iekšējā tirgus noteikumus, kā arī papildinošus
pasākumus, piemēram, infrastruktūras un pētniecības,
izstrādes un inovācijas projektus. Pirmkārt, sešās
prioritārajās jomās šajā paziņojumā ir
ierosināta tūlītēja rīcība. 2. Otrkārt, ir nepieciešami
neatliekami uzlabojumi iekšējā tirgus darbībā. Tie
ir aprakstīti šeit un Vienotā tirgus aktā (II) un ir
atspoguļoti ieteikumos konkrētām valstīm, ko
dalībvalstis sagatavo Eiropas pusgada ietvaros. Tie palīdzēs
aktivizēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Starptautisko
tirgu apgūšana arī paātrinās atveseļošanos.
Strauji augošās pasaules ekonomikas piedāvā jaunas eksporta
iespējas ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU. 3. Ieguldījumi un
inovācija nav iespējami bez atbilstoša finansējuma
pieejamības. Lai nemazinātos ieguldījumu apjoms
inovācijā, it īpaši MVU ieguldījumi, jau ir mobilizēti
publiskie resursi. Tomēr to apjomu un ilgtspēju, kas nepieciešami ES
uzņēmumu ieguldījumu finansēšanai, var nodrošināt
vienīgi ar privāto līdzekļu piesaistīšanu.
Tāpēc, lai uzlabotu mūsu konkurētspēju, vēl viens
svarīgs uzdevums ir kapitāla tirgu pieejamības uzlabošana. 4. Visbeidzot,
rūpniecības politikas panākumu atslēga ir papildinoši
pasākumi ar mērķi palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā
un prasmēs. Lai darbaspēku sagatavotu pārmaiņām
rūpniecībā, ir nepieciešami politikas virzieni, kuru
mērķis ir darba vietu radīšana, un instrumenti, ar kuriem
prognozē vajadzīgās prasmes. Šāda pieeja ir vērsta uz to, lai
uzlabotu pamatnosacījumus, kas stiprina ES rūpniecības izaugsmes
potenciālu. Tā pilnībā ņem vērā
vajadzību stimulēt konkurenci, lai panāktu resursu efektīvu
sadali un dinamisku ekonomiku. Publiskajai intervencei būtu jārada
atbilstoša tirgus vide un jākompensē tirgus nepilnības.
Rūpniecībai pašai jāveido savas konkurētspējas
priekšrocības un stiprās puses. Rūpniecības politikas
mērķis ir sekmēt konkurētspēju, bet pilnu
atbildību par panākumiem vai neveiksmēm pasaules tirgū
vienmēr jāuzņemas pašiem uzņēmumiem. A. Vienkāršot
ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijā Pētniecība un izstrāde ir
visnozīmīgākais inovācijas virzītājspēks
uzņēmumos. Saskaņā ar pamatiniciatīvu “Inovācijas
Savienība” Komisija pētniecības un izstrādes politiku
uzskata par prioritāti[10].
Kaut arī Eiropas pētniecība ir izcila un daudzas tās
jaunās tehnoloģijas izmanto rūpniecības nozares visā
pasaulē, tomēr, ciktāl ir runa par zinātnes vadošo
atklājumu praktisku izmantošanu rūpniecībā,
rādītāji ne vienmēr ir apmierinoši. Lielisks
piemērs ir situācija ar litija baterijām: Eiropas
uzņēmumiem pieder vairāk nekā 30 % no
attiecīgajiem patentiem, bet šādu bateriju ražošana ES nenotiek. Ieguldījumi jauno tehnoloģiju
ieviešanas un izplatīšanas sākumposmā nodrošinās mums
vadošās pozīcijas tehnoloģiju jomā un Eiropai garantēs
ieguvumus inovācijas izaugsmes un darba vietu radīšanas ziņā.
“Vadošo pozīciju priekšrocība” var uzlabot
produktivitāti, efektivitāti resursu izmantošanas ziņā un
palielināt tirgus daļas. Diemžēl apspriešanās
rezultāti ar ieinteresētajām personām liecina, ka
neskaidrības par jaunu tirgu turpmāko attīstību bieži vien
nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu uzticēšanos un
kavē ieguldījumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi
kliedēt neskaidrības jaunos tirgos, izveidojot vienkāršu,
stabilu un paredzamu iekšējā tirgus tehnisko noteikumu, standartu
un citu tiesību aktu ilgtermiņa sistēmu. Pēc plašas sabiedriskās apspriešanas
un izvērtējuma ir sākotnēji izraudzītas sešas strauji
mainīgas prioritārās darbības jomas. Šīs
prioritārās jomas var veicināt ekonomikas atveseļošanos
īstermiņā un vidējā termiņā un vienlaikus
būtiski ietekmēt mūsu izaugsmi ilgtermiņā. Tās
nodrošinās rūpniecības infrastruktūru, kas vajadzīga
tā saucamajai “trešajai industriālajai revolūcijai”[11]. Šīs infrastruktūras
izveide sniedz iespējas radīt tūkstošiem jaunu
uzņēmumu un miljoniem jaunu darba vietu un likt pamatus
ilgtspējīgai globālai ekonomikai 21. gadsimtā.
Prioritārās darbības jomas aptver galvenos elementus, kas
nepieciešami jaunai industriālai sabiedrībai, kurā jaunās
enerģētikas, informācijas un ražošanas tehnoloģijas
pārveidos rūpniecisko ražošanu un tirgus. Šī ietekme visvairāk
izpaudīsies sešās prioritārajās jomās.
Ieguldījumi jaunās tehnoloģijās šajās jomās
palīdzēs sasniegt “Eiropa 2020” mērķi –
ilgtspējīgu ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni.
Prioritārās jomas lielā
mērā korelē ar Kohēzijas politikas (2014–2020)
ieguldījumu jomām[12].
Tie visi ir tirgi, kuros jaunās tehnoloģijas spēj radīt
jaunus produktus vai palielināt produktivitāti. Šīs jaunās
tehnoloģijas pilnībā pārvērtīs
mašīnbūvi (piemēram, viedi materiāli) un pārveidos preču
ražošanu (piemēram, 3D printēšana), kā arī pašos
pamatos mainīs spēles noteikumus tradicionālajos tirgos,
piemēram, viedi tīkli, “tīri” transportlīdzekļi vai no
bioloģiskām izejvielām ražota plastmasa. Tādēļ
dalībvalstīm jāņem tās vērā savā
rūpniecības politikā, kā arī savās
sociālās kohēzijas un reģionu ekonomiskās
attīstības stratēģijās. Protams, tas, ka galvenā uzmanība
tiek pievērsta šīm prioritātēm, nenozīmē
atstāt novārtā pārējo nozaru pasākumus, ko
pašlaik īsteno kā daļu no mūsu 2010. gadā noteiktajām
rūpniecības politikas pamatiniciatīvām. Piemēram,
stratēģijas “LeaderSHIP 2015” pārskatīšana
palīdzēs uzlabot ES kuģubūves nozares
konkurētspēju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu
jūras transportu, infrastruktūru un aptverot arī enerģijas
iegūšanu no jūras. Augsta līmeņa apaļā galda
diskusijā par Eiropas tēraudrūpniecības nākotni
apzinās faktorus, kas ietekmē šīs nozares
konkurētspēju, un dos konkrētus ieteikumus par to, kā to
saglabāt. Šo proaktīvo pieeju rūpniecības politikai
attiecinās arī uz citām svarīgām jomām, piemēram,
radošajām industrijām, kosmosu, uzlabotas veselības aprūpes
tehnoloģijām, jo īpaši saistībā ar
iedzīvotāju novecošanu, medicīnas ierīcēm un
tūrismu. 1. Prioritārās darbības jomas i) Progresīvu “tīras” ražošanas tehnoloģiju
tirgi Progresīvas ražošanas tehnoloģijas,
kas nodrošina “tīru” ražošanu, ir jaunās industriālās
revolūcijas galvenā sastāvdaļa. Piemēram, 3-D
printēšana dod iespēju ražot daudz mazākos daudzumos nekā
pašlaik ir ekonomiski izdevīgi, tādējādi ļaujot ar
mazām izmaksām izgatavot specializētus jauno tirgus segmentu
produktus un paverot jaunas tirgus iespējas inovatīviem MVU.
Nākotnes rūpnīcās izmantos ļoti energoefektīvus
un materiālu ziņā efektīvus procesus, lietos atjaunojamas
un pārstrādātas izejvielas, un arvien vairāk pārņems
ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeļus,
piemēram, industriālo simbiozi materiālu un pārpalikušā
siltuma un enerģijas izmantošanai. Šīs tehnoloģijas sniedz
nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas, un
saskaņā ar aplēsēm noiets pasaules tirgū līdz
2020. gadam divkāršosies līdz vairāk nekā EUR
750 miljardiem. ES rūpniecība šajās
tehnoloģijās jau ir vadošās pozīcijās pasaulē,
tās tirgus daļa ir lielāka par 35 %[13] un patentu daļa ir
lielāka par 50 %[14].
ES un dalībvalstu politikas un
ieinteresēto personu līdzdalības koordinēšanu varētu
uzlabot, izmantojot īpaši šim nolūkam izveidotu darba grupu “Progresīvas
ražošanas tehnoloģijas “tīrai” ražošanai”. Tas nodrošinātu
vadību, koordināciju un publiskā un privātā sektora
partnerību darba rezultātu plašāku popularizēšanu un
komercializāciju. Tādējādi varētu arī
veicināt ar pieprasījumu pamatotus inovācijas pasākumus[15], tostarp iekšējā
tirgus savlaicīgu reglamentēšanu un standartizāciju, un
inovatīvu publisko iepirkumu. Lai nodrošinātu savlaicīgu
komercializāciju, augstu izmaksu un augsta riska ieguldījumiem
koncepcijas pamatojuma demonstrējumu projektos un izmēģinājuma
iekārtās būs nepieciešamas ES līmeņa publiskā un
privātā sektora partnerības (PPP) ar rūpniecību. Liela
nozīme varētu būt publiskā un privātā sektora partnerībām
atbilstoši programmai “Apvārsnis 2020”, piemēram, robottehnikas un
ilgtspējīgas pārstrādes rūpniecības jomā, un
demonstrējumu projektiem saistībā ar svarīgajām
pamattehnoloģijām. Svarīga būs arī finansējuma
programma inovatīviem zemu oglekļa dioksīda emisiju
enerģijas demonstrējumu projektiem “NER300” un Zemu oglekļa
dioksīda emisiju sistēma ilgtspējīgai rūpniecībai
(SILC), kas atbalsta inovāciju siltumnīcefekta gāzu
efektivitātes jomā. Komisija
2013. gadā vadīs darba grupu “Progresīvas ražošanas
tehnoloģijas “tīrai” ražošanai”, lai sekmētu šādu
tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu Eiropas rūpniecībā.
Pēc apspriešanās ar rūpniecības nozari Komisija
izvērtēs publiskā un privātā sektora partnerību
potenciālo ietekmi ilgtspējīgas pārstrādes
rūpniecības jomā. Dalībvalstis
tiek aicinātas popularizēt progresīvu ražošanas tehnoloģiju
komercializāciju un ieviešanu un attīstīt pārrobežu
sadarbību, ņemot vērā savas valsts specializāciju un
vajadzības. ii) Svarīgo pamattehnoloģiju tirgi Globālais svarīgo
pamattehnoloģiju (KET) tirgus, kas aptver mikroelektroniku un
nanoelektroniku, uzlabotos materiālus, rūpniecisko
biotehnoloģiju, fotoniku, nanotehnoloģiju un uzlabotas ražošanas
tehnoloģijas, saskaņā ar aplēsēm līdz
2015. gadam pieaugs par vairāk nekā 50 % no EUR 646
miljardiem līdz vairāk nekā EUR 1 triljonam, kas ir aptuveni
8 % no ES IKP. Eiropa ir globālais līderis KET
pētniecībā un izstrādē, un tās globālā
patentu daļa pārsniedz 30 %. Tomēr iepriekš ES bieži vien
nav spējusi pētniecības rezultātus pārvērst
pārdodamās precēs un pakalpojumos tik ātri kā
mūsu tirdzniecības partneri. Paziņojumā[16], kas nācis klajā
2012. gada jūnijā, formulēta ES stratēģija, lai
paātrinātu uz KET balstītu produktu izstrādi un
ieviešanu rūpniecībā. Šīs jaunās stratēģijas
pamatā ir četras daļas: ES politikas instrumentu
pielāgošana un saskaņošana; labāka ES un dalībvalstu politikas
koordinēšana, lai panāktu sinerģiju un papildināmību;
piemērotu un īpaši pielāgotu pārvaldes struktūru
izveide Komisijā un ārpus tās ar mērķi nodrošināt
veiksmīgu īstenošanu un pastāvošo tirdzniecības instrumentu
mobilizēšana, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci un
vienādus konkurences noteikumus starptautiskā mērogā.
Uzmanība tiks pievērsta arī inovatīvu produktu
iekšējā tirgus attīstībai, lai veicinātu ar
zinātni un tehnoloģijām saistītās prasmes un
stimulētu ar KET saistīto uzņēmējdarbību[17]. Jāizvērtē,
kā vislabāk uzturēt un pilnveidot spēcīgu Eiropas
apgādi KET jomā, piemēram, attiecībā uz
telekomunikācijas un IT nozarēs izmantotajām detaļām. Komisija
īstenos Eiropas stratēģiju par svarīgām
pamattehnoloģijām, nodrošinot labāku ES un dalībvalstu tehnoloģiju
politikas koordinēšanu, svarīgu transversālu demonstrējumu
un izmēģinājuma iekārtu finansēšanu, kā arī
savlaicīgu uz KET balstīto produktu iekšējā tirgus izveidi.
Attiecīgo Eiropas inovācijas partnerību galvenais uzdevums
būs nodrošināt KET ieviešanu
rūpniecībā. Dalībvalstis
un reģioni tiek aicināti izmantot pētniecības un
inovācijas stratēģijas pārdomātai
specializācijai, atbalstīt izstrādes pētniecību,
tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumu
projektus, kā arī veicināt sadarbību visā
vērtības ķēdē. iii) Bioproduktu tirgi Biorūpniecības nozares ražošanā
izmanto atjaunojamos resursus vai pielieto bioražošanas procesus. Bioprodukti
piedāvā vairākas priekšrocības rūpniecības
konkurētspējas un vides aizsardzības ziņā.
Salīdzinājumā ar ražošanas procesiem, kuros izmanto fosilo
kurināmo, vairums bioražošanas procesu patērē mazāk
enerģijas, emitē mazāk oglekļa dioksīda un gaistošo
organisko savienojumu un rada mazāk toksisko atkritumu. Tie var mazināt
ražošanas izmaksas un vienlaikus uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus.
Līdz 2020. gadam ir plānots ES ķīmisko bioproduktu,
tai skaitā bioplastmasas, biosmērvielu,
biošķīdinātāju, virsmaktīvo aģentu un
ķīmisko izejvielu, ražošanas apjoma pieaugums par 5,3 %
gadā, kā rezultātā tirgus vērtība būtu
EUR 40 miljardi un bioķīmijas rūpniecības
nozarē vien tiktu radīts vairāk nekā 90 000 darba
vietu[18]. Lai izveidotu bioproduktu iekšējo tirgu,
nepieciešams izstrādāt standartus un atjaunināt noteikumus[19]. CEN jau pilda
standartizācijas pasūtījumus attiecībā uz biodegvielām
un bioproduktiem kopumā, kā arī īpašus
pasūtījumus attiecībā uz biopolimēriem,
smērvielām, šķīdinātājiem un
virsmaktīvām vielām[20].
Publiskā un privātā sektora
iestāžu partnerība, kura pamatojas uz Kopīgās
tehnoloģiju iniciatīvas metodi biorūpniecības izaugsmei,
varētu palielināt privātā sektora ieguldījumus,
atvieglot biomasas apgādes efektīvu un ilgtspējīgu
izvēršanu, atbalstīt plaša mēroga biorafinēšanas
demonstrējumu projektus, popularizēt zaļo publisko iepirkumu un
izstrādāt jaunus bioproduktus un biomateriālus. Inovatīvu
procesu un tehnoloģiju izmantošana var rast pielietojumu pašlaik
neizmantotajām kultūraugu atliekām un jūras biomasai. Komisija
īstenos bioekonomikas stratēģiju un sekmēs bioproduktu
tirgu izveidi, paātrinot standartu izstrādi un starptautisku
atzīšanu, veicinot marķēšanu un zaļo publisko iepirkumu, un
sadarbosies ar ražošanas nozari, lai sagatavotu sīki izstrādātus
priekšlikumus par bioekonomikas PPP (sākot no 2013.-2014. gada). iv) Ilgtspējīga rūpniecības politika,
būvniecība un izejvielas Būvniecības nozares
konkurētspēju veicinās izmaksu samazināšana,
energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas
palielināšana, kā arī atkritumu samazināšana.
Dzīvojamās, tirdzniecības un sabiedriskās ēkās
izmantotā enerģija veido 40 % no ES enerģijas
galapatēriņa un palielina CO2 emisijas un gaisa
piesārņojumu. Jauniem ieguldījumiem energoefektivitātē
dzīvojamās un sabiedriskās ēkās un
infrastruktūrā ir lielas izaugsmes iespējas, un tiek lēsts,
ka to vērtība līdz 2020. gadam būs apmēram EUR
25 līdz 35 miljardi gadā[21].
Turklāt ir ierosināts, ka ar ievērojamu daļu no
struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem atbalstīs pāreju uz
ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ir nepieciešami jauni Eiropas standarti
ilgtspējīgiem būvniecības materiāliem, procesiem un
darbiem, lai saglabātu saskaņotu iekšējo tirgu
attiecībā gan uz precēm, gan pakalpojumiem. ES
būvniecības pakalpojumu starptautisko konkurētspēju cita
starpā var uzlabot, nodrošinot Eirokodeksu būvniecības standartu
starptautisku ieviešanu. Publiskā un privātā sektora
partnerībai attiecībā uz energoefektīvām
ēkām vajadzētu paātrināt pāreju no
pētniecības uz tirgu. Ekodizaina direktīvā[22] ir noteiktas prasības ar
enerģiju saistītiem izstrādājumiem, tostarp motoriem,
sūkņiem, ventilatoriem un dzesētājiem. Tiek
izstrādāti pasākumi attiecībā uz citām
mājsaimniecībā izmantojamām rūpnieciskām
iekārtām. Lai gan enerģija līdz šim ir bijusi galvenais
resurss, kam adresēti mērķtiecīgi pasākumi,
direktīvā paredzēti uzlabojumi attiecībā uz visiem vides
aspektiem, tostarp uz materiālu izmantošanas efektivitāti. To
pakāpeniski piemēros plašākam tādu rūpniecisko
izstrādājumu klāstam, kam ir būtiska ietekme uz vidi. Turklāt jāveic pasākumi, lai
attīstītu vairāk ES mēroga tirgu atkritumu
pārstrādei un pārietu uz noslēgtas aprites ekonomiku.
Tirgus attīstību veicinātu arī jauni Eiropas standarti
otrreizēji pārstrādāto materiālu kvalitātes
klasificēšanai (piemēram, metālam, koksnei, tekstilizstrādājumiem).
Ir steidzami nepieciešami papildu demonstrējumu projekti
otrreizējai pārstrādei, demontāžai un šķirošanas
tehnoloģijām attiecībā uz konkrētiem lietojumiem,
tādi kā RECAP izmēģinājuma projekts par
jauktās plastmasas otrreizējās pārstrādes uzlabošanu.
Ar labas prakses apmaiņu varētu sekmēt arī inovatīvas
tehnoloģijas atkritumu un resursu pārvaldībai. Kohēzijas
fonds un struktūrfondi, kā arī cits publiskais finansējums,
veicināšanas shēmas un cenu signāli varētu aizvien
vairāk sekmēt priekšrokas došanu otrreizējai
pārstrādei, atjaunošanai un atkārtotai izmantošanai, nevis
sadedzināšanai. ES rūpniecības
konkurētspējai būtiskas ir ar enerģijas ražošanu un
lauksaimniecību nesaistītas izejvielas. Inovācija var
mazināt piegādes problēmas. To var panākt,
piemēram, izstrādājot progresīvas ieguves (tostarp ieguves
jūras dzīlēs) un pārstrādes metodes, veidojot
produktus tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes otrreizējo
pārstrādi, un sekmējot “pilsētvides izrakteņu ieguvi”.
ES jāuzlabo sadarbība un informācijas apmaiņa starp
dalībvalstīm attiecībā uz izejvielām, lai sasniegtu to
kritisko masu, kas nepieciešama noslēgtā cikla risinājumu
izstrādāšanai attiecībā uz materiālu vērtību
ķēdēm. Eiropas inovācijas partnerība izejvielu
jomā[23]
apvienos visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai
paātrinātu tehnoloģisko un citu risinājumu pieejamību
tirgū. Pēc tam Komisija šo stratēģisko ieviešanas
plānu pārvērtīs darbības programmā. Īstenojot
rīcības plānu par būvniecības nozares
ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģiju
sadarbībā ar trīspusēju stratēģisko forumu[24] (2013–2014. gads),
tiks izstrādāti jauni Eiropas standarti ilgtspējas
kritērijiem attiecībā uz būvniecības materiāliem
un procesiem, kā arī tiks veicināta eirokodu starptautiska
ieviešana. Lai
paātrinātu pāreju no pētniecības uz tirgu, tiks
ierosināti konkrēti pasākumi saistībā ar publiskā
un privātā sektora partnerību attiecībā uz
energoefektīvām ēkām un paziņojumā par
ilgtspējīgām ēkām (2013. gadā). Komisija
īstenos konkrētus ekodizaina noteikumus par rūpnieciskajiem
izstrādājumiem, jo īpaši tādiem, kam ir ievērojama
ietekme uz vidi visā to aprites ciklā; atbalstīs
drīzāku un lētāku ekodizaina politikas mērķu
īstenošanu, izmantojot nozaru brīvprātīgās
vienošanās; kopīgi pārskatīs Energomarķējuma
direktīvu un dažus Ekodizaina direktīvu aspektus, lai maksimāli
palielinātu to efektivitāti; atbalstīs ekodizaina
konsultāciju pakalpojumus, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu,
lai labāk pievērstos MVU vajadzībām (no 2012. gada). Komisija,
izmantojot plānoto ES atkritumu politikas dažu aspektu
pārskatīšanu (2014. gadā) un analizējot esošās
paplašinātas ražotāja atbildības sistēmas, lai noteiktu
visekonomiskākās sistēmas, kā arī noteiktu
paraugpraksi un izstrādātu vadlīnijas
(2013.–2014. gadā), turpinās attīstīt stabilus
otrreizējās pārstrādes tirgus un palielinās
savākšanas rādītājus. Pēc
tam, kad 2012. gada novembrī tiks uzsākta Eiropas
inovācijas partnerība izejvielu jomā, Komisija
izstrādās darbības programmu attiecībā uz
izejvielām, kas balstīta uz stratēģisko īstenošanas
plānu (2013. gada septembrī). Dalībvalstis
tiek aicinātas izstrādāt stratēģijas, kas
pielāgotas valsts īpatnībām, lai veicinātu
otrreizējo pārstrādi un zema energopatēriņa ēku
būvniecību. v) “Tīri” transportlīdzekļi un kuģi Būtisks posms ceļā uz
ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanu ir
transportlīdzekļi ar alternatīvu spēka piedziņu un/vai
tādi transportlīdzekļi, kuros izmanto alternatīvu degvielu.
Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam aptuveni 7 % no
tirgus veidos pie elektrotīkla pieslēdzami (plug-in)
elektriskie transportlīdzekļi un
hibrīdtransportlīdzekļi. Arī transportlīdzekļi ar
iekšdedzes dzinējiem kļūs aizvien vairāk
elektrificēti. Papildus izaugsmes un nodarbinātības
veicināšanai ieguldījumi “tīrā” mobilitātē var
sniegt papildu priekšrocības, tostarp labāku gaisa kvalitāti un
mazāku ietekmi uz veselību. Ir vajadzīga plaša koordinācija, lai
attīstītu “tīro” transportlīdzekļu un kuģu
tirgus. Konkrētāk, ar elektrību darbināmu
transportlīdzekļu izmantošanai būs nepieciešama pamatīga pielāgošanās
attiecībā uz rūpniecības vērtību
ķēdēm, uzņēmējdarbības modeļiem, prasmēm
un patērētāju attieksmi, kā arī uzlādēšanas
infrastruktūras izveidošana. Ir ātri jāpabeidz
pašreizējās standartizācijas darbības attiecībā
uz sadarbspēju un savienojamību, un tās ir jāturpina ar
turpmāku standartu izstrādi attiecībā uz
transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Ir jāpielāgo
ANO/EEK drošuma prasības visām sastāvdaļām un
sistēmām (tostarp baterijām) un ES vides aizsardzības
noteikumi. Starptautiskie nolīgumi par standartiem un regulējumu, jo
īpaši ANO/EEK ietvaros, palīdzēs mazināt izmaksas un
paātrināt tirgus izaugsmi. Īstenošanu veicinās arī
sadarbība ar mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem
attiecībā uz standartiem, pētniecību un
reglamentējošiem aspektiem, piemēram, Transatlantiskajā
ekonomikas padomē pieņemtais ES un ASV darba plāns par
e-mobilitāti. Tiesību aktu priekšlikumiem par viedajiem
tīkliem, Eiropas transporta tīklu[25]
un alternatīvas degvielas infrastruktūrām būtu
jāveicina uzlādēšanas/degvielas uzpildes infrastruktūru
izveidošana jo īpaši pilsētās. Tirgus attīstībā
būtu aktīvi jāpiedalās arī reģionālajām
un vietējām iestādēm, piemēram, izmantojot
infrastruktūras attīstību, ar publiskā iepirkuma
palīdzību un ar nemateriāliem stimuliem, piemēram,
ļaujot prioritāru piekļuvi pilsētu centriem. Turpinot “Green
eMotion” projekta iesākto, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”
ietvaros būtu jāizstrādā pētniecības un
izstrādes un demonstrējumu projekti, izmantojot Kohēzijas un
struktūrfondus, un tos vajadzētu izstrādāt
dalībvalstīm kopā ar EIB aizdevumiem. Pēc
grupas CARS 21 nobeiguma ziņojuma
Komisija koordinēs visus politikas pasākumus, ar ko atbalsta
“tīro” transportlīdzekļu laišanu tirgū, tostarp pie
elektrotīkla pieslēdzamu (plug-in) un
hibrīdtransportlīdzekļu ieviešanu, savlaicīgi nodrošinot
noteikumus un standartus, atvieglojot uzlādēšanas
infrastruktūras izveidi un, iespējams, nodrošinot sākuma
finansējumu svarīgiem pētniecības un izstrādes un
demonstrējumu projektiem (CARS 2020 ziņojums līdz
2012. gada novembrim). Kā
paziņots 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu[26], Komisija nāks klajā
ar alternatīvo degvielu stratēģiju, kurā tiks aplūkota
arī piemērota uzlādēšanas/uzpildes infrastruktūra. Balstoties
uz līdzšinējām apspriedēm ar nozari, Komisija
novērtēs detalizētos priekšlikumus turpināt darbu, ko
iesākušas publiskā un privātā sektora partnerības
attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi un
“zaļajiem” automobiļiem. Ņemot
vērā valstu īpatnības un vajadzības, dalībvalstis
tiek aicinātas atbalstīt demonstrējumu projektus un izveidot
piemērotas infrastruktūras “tīrajiem” transportlīdzekļiem
un kuģiem, pielāgojot tās savām vajadzībām un
saskaņā ar Eiropas pusgadā saņemtajiem ieteikumiem. Dalībvalstis
un reģioni tiek aicināti izmantot pētniecības un
inovācijas stratēģijas pārdomātai
specializācijai, atbalstīt izstrādes pētniecību,
tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumu
projektus, kā arī veicināt sadarbību visā
vērtību ķēdē. vi) Viedie tīkli Lai integrētu atjaunojamos enerģijas
avotus elektrības sistēmā, palielinātu
energoefektivitāti un veicinātu jaunu pieprasījumu,
piemēram, pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem, ir
nepieciešama piemērota infrastruktūra (tostarp viedie tīkli,
uzglabāšanas un balansēšanas jaudu risinājumi). Trešajā
enerģijas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopumā
izklāstītas prasības saistībā ar viedo
mēraparātu sistēmu uzstādīšanu vismaz 80 %
mājsaimniecību līdz 2020. gadam, kas ir pirmais solis
ceļā uz viedo tīklu ieviešanu ES, savukārt Viedo tīklu
paziņojumā[27]
ir noteikta vispārējā politika, kas virza šo tehnoloģiju
ieviešanu. Kopumā līdz 2020. gadam ES šajos tīklos būs
jāiegulda aptuveni EUR 60 miljardi, un šie ieguldījumi
līdz 2035. gadam pieaugs līdz aptuveni EUR 480 miljardiem. Ir būtiski izveidot atbilstošus
pamatnosacījumus, lai nozare varētu attīstīt šim
ieguldījumam nepieciešamās tehnoloģijas un ražošanas jaudu[28]. Vienlaikus ES
jānodrošina standarti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu viedo
tīklu sadarbspēju pāri robežām, kā arī
kopējs minimālais standartu kopums attiecībā uz
skaitītājiem un progresīvām skaitītāju
infrastruktūrām. Komisija 2011. gadā jau ir
piešķīrusi Eiropas standartizācijas organizācijām
pilnvarojumu M/490 ar mērķi līdz 2012. gada beigām
izstrādāt pirmos viedo tīklu standartus. Lai
izstrādātu pēc iespējas saderīgus standartus, notiek
regulāra informācijas apmaiņa ar starptautiskiem dalībniekiem,
piemēram, ar ASV Nacionālo Standartu un tehnoloģijas
institūtu. Vēl ir jāizveido vispārēja sistēma
plašākai viedo ierīču ieviešanai, tostarp efektīvākai
zemsprieguma ierīču izmantošanai. Balstoties uz izmaksu un ieguvumu
analīzi, būtu jāapkopo galvenie publiskā iepirkuma
darbības rādītāji, lai nodrošinātu iespējamo
ieguvumu atzīšanu. Ar savlaicīgu un atbilstošu emisiju standartu
palīdzību varētu izmantot integrētu, efektīvu un
elastīgu mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu sniegtās
iespējas. Visbeidzot, izmantojot Eiropas rūpniecības ierosmes
elektrotīklu jomā, SET plānu un Eiropas Inovācijas
partnerību viedo pilsētu jomā, ir jāizstrādā
pētniecības un izstrādes un inovācijas demonstrējumu
projekti[29].
Pamatojoties
uz gaidāmo viedo tīklu darba grupas ziņojumu, Komisija noteiks
turpmākus mērķus viedo tīklu sastāvdaļu
izmantošanai, pārskatīs un paplašinās standartizācijas
pilnvaras, izstrādās norādes par galvenajiem darbības rādītājiem
un noteiks iespējamos kopīgo interešu projektus[30] Eiropas enerģijas infrastruktūrā
(2012. gada beigās). 2. Papildu pasākumi Lai īstenotu to politikas programmas,
iepriekš minētajām koordinācijas struktūrām vai
(pēc vajadzības) jaunām speciālistu darba grupām
būs cieši jākoordinē darbība ar nozari un dalībvalstīm.
Šīm grupām atkarībā no darbības jomas
vajadzībām būs dažāda struktūra un termiņi.
Tomēr tās visas apvienos attiecīgās ieinteresētās
personas un publiskā sektora iestādes to darbību noteikšanai,
kuras nepieciešamas, lai paātrinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu
un ieguldījumu veikšanu[31].
· Pirmkārt, iespējami drīz būtu jāvienojas un
jāpaziņo par vienkāršotiem, paredzamiem un stabiliem
iekšējo tirgu reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz
jauniem izstrādājumiem un pakalpojumiem, tostarp par atbilstošiem
standartiem un sertifikāciju. ES regulatoriem un standartizācijas
organizācijām savlaicīgi jāizstrādā noteikumi un
standarti jaunām tehnoloģijām, pirms tās laiž tirgū –
labi piemēri ir Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN)
standartizācijas pilnvaras elektriskajiem transportlīdzekļiem un
bioproduktiem. Darba grupas ieteiks reglamentējošās un
administratīvās vides vienkāršošanu attiecīgajās
tirgus jomās, jo īpaši, lai palīdzētu MVU.
Dalībvalstīm tika ieteikts vienkāršot reglamentējošo vidi
arī Eiropas pusgada ietvaros. ·
Infrastruktūras attīstība ir
jākoordinē un jāsinhronizē ar ražošanas jaudas
palielināšanu. Piemēram, ir ļoti
nepieciešami ieguldījumi galvenajās ES enerģijas
infrastruktūrās – tādās kā viedie tīkli un
enerģijas uzglabāšana –, lai plaši tiktu izmantoti atjaunojamie
enerģijas avoti, IKT un ieviesti elektriskie transportlīdzekļi
un hibrīdtransportlīdzekļi. Rūpniecības
attīstības priekšnosacījums ir atbilstošas un efektīvas
transporta infrastruktūras, sadarbspējīgas loģistikas un
ātrdarbīgu platjoslas tīklu nodrošināšana. Tāpat
arī savlaicīgi ir jāattīsta jaunas ražošanas
tehnoloģiju rūpnieciskās jaudas, ieguldot zema enerģijas
patēriņa un resursu ziņā efektīvās
mašīnās un iekārtās. ·
Treškārt, ir ļoti svarīgi saskaņot
pētniecības un izstrādes un inovācijas centienus visā
ES mērogā, lai nodrošinātu to savlaicīgu izmantošanu un
tehnoloģiju komercializāciju. Konkrētāk,
priekšnosacījumi tehnoloģiju izmantošanai rūpnieciskā
mērogā ir koncepcijas demonstrējumu projekti un ražošanas
pilotiekārtas. Publiskā un privātā sektora partnerības
šādām ierosmēm var nodrošināt finansējumu, izmantojot
struktūrfondus vai pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un citas
Kopienas programmas. Var izmantot arī riska kapitāla finansējumu
no publiskiem un visvairāk no privātiem avotiem. · Turklāt Komisija veiks papildu pasākumus, lai
nodrošinātu šo tirgu attīstībai nepieciešamās prasmes
un veicinātu jauno inovāciju ieviešanu. Jauna darba prakse palīdzēs
uzņēmumiem pieņemt darbā novecojošo darbaspēku un
piesaistīt kvalificētus cilvēkus ražošanā. Ar jaunu tehnoloģiju
ienākšanu mainās darba vietu un nepieciešamo prasmju kopums. Komisija
veicinās tādu darba vietu pārveidi, kas stimulē
jauna veida “aktīvas darba vietas” un mudina apgūt jaunas prasmes,
tostarp e-prasmes. Vēl viens virzītājspēks
augstvērtīgu produktu izstrādei, produktivitātes
palielināšanai un uzlabotai resursu izmantošanas efektivitātei ir plašāks
dizaina, kā arī citu ar tehnoloģijām nesaistītu
inovāciju izmantošana. Lai palielinātu dizaina nozīmi
inovācijā, Eiropas dizaina līderības padome ir
izstrādājusi priekšlikumu kopumu, tostarp uzlabot uzņēmumu
piekļuvi dizainam; veicināt uz dizainu balstītas inovācijas
ražošanas sistēmās; veicināt dizaina kompetences;
palielināt dizaina nozīmi ES pētniecības un inovācijas
sistēmā; plašāk izmantot dizainu publiskajā sektorā;
diferencēt Eiropas dizainu pasaules mērogā. Inovācijas politika var
izlīdzināt tās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, plūstoši
apvienojot jaunu tehnoloģiju un darba prakses ieviešanu ar
pasākumiem, kas vērsti uz pieprasījumu, piemēram, standartizāciju,
inovāciju ieviešanas paātrināšanu globālajās
piegādes ķēdēs vai nodrošinātām tiesiskā
regulējuma iniciatīvām. Eiropai ir pieredze ar politiku, kas
vērsta uz pieprasījumu, piemēram, veiksmīgā Pirmtirgus
iniciatīva Eiropai, kas izstrādāja konkrētam tirgum
paredzētas vadlīnijas un uz pieprasījumu vērstas politikas
instrumentus. Nesen tika paziņots par piecām Eiropas inovācijas
partnerībām, kuru uzdevums ir koordinēt uz pieprasījumu vērstas
politikas un pētniecības un izstrādes politikas instrumentus. Sekojot Eiropadomes 2012. gada marta
aicinājumam, ir svarīgi turpināt attīstīt uz
pieprasījumu balstītu inovāciju un izveidot labāko
iespējamo vidi uzņēmējiem viņu ideju
komercializēšanai tirgū. No 2012. gada beigām
Komisija ieviesīs horizontālas rīcības plānu ar trim
secīgiem posmiem, lai veicinātu pieprasījumu pēc
inovatīvām Eiropas precēm un pakalpojumiem. Pirmajā
posmā noteiks tirgus, instrumentu kopas un uz pieprasījumu balstītus
modeļus. Nākamajā posmā Komisija ar
ieinteresētajām personām izstrādās
stratēģisko ceļvedi uz pieprasījumu vērstiem
pasākumiem plašāka mēroga iniciatīvās.
Noslēdzošajā posmā tiks īstenotas darbības, kas
izklāstītas otrā posma stratēģiskajā
ceļvedī. Vienlaikus jaunas uzraudzības sistēmas
novērtēs uz pieprasījumu balstītas politikas ietekmi un
stratēģiskā ceļveža īstenošanu. Komisija
izstrādās un īstenos horizontālās rīcības
plānu, lai veicinātu pieprasījumu pēc inovatīvām
Eiropas precēm un pakalpojumiem (pēc 2012. gada). Komisija
izveidos mācību tīklu Eiropā par inovāciju
darbavietā, lai veicinātu darba ražīgumu un darba vietu
kvalitāti (2013. gadā), un īstenos rīcības
plānu, lai paātrinātu dizaina ieviešanu inovācijas
politikā (pēc 2012. gada). Komisija
2013. gadā uzsāks neatkarīgu pārskatīšanu, lai
novērtētu, vai Eiropas standartizācijas sistēma spēj
pielāgoties strauji mainīgajai videi un piedalīties Eiropas
stratēģisko iekšējo un ārējo mērķu
īstenošanai. B. Piekļuve
tirgiem 1. Preču iekšējā tirgus uzlabošana Preču iekšējā tirgū notiek
75 % no ES iekšējās tirdzniecības, un tam piemīt
milzīgas, līdz galam neizmantotas iespējas ES
konkurētspējas un izaugsmes palielināšanai. Tas ir būtisks
līdzeklis ārkārtīgi konkurētspējīgas
sociālās tirgus ekonomikas sasniegšanai. Īpaši būtisku
ietekmi uz ražošanas procesiem rada globalizācija, specializācija un
inovācija, bet atšķirība starp produktiem un pakalpojumiem
kļūst aizvien neskaidrāka. Tomēr šis process var radīt
jaunus šķēršļus un traucēkļus. Tāpēc
vienotā tirgus noteikumiem un procedūrām jāpielāgojas
šīm pārmaiņām. Divdesmit gadus pēc 1992. gada
stratēģijas pieņemšanas joprojām ir nesaskaņots plašs
produktu klāsts un ne vienmēr tiek pareizi piemērotas
savstarpējas atzīšanas klauzulas dalībvalstu tiesību aktos.
Nākamajā gadā Komisija veiks ES tiesību aktu kopuma
kritisku izvērtēšanu attiecībā uz rūpnieciskajiem
izstrādājumiem, tostarp pētījumu un plašu apspriešanos, un
izstrādās ceļvedi iekšējā rūpniecisko
izstrādājumu tirgus reformai. Nepieciešama turpmāka virzība uz
dažu nozaru, piemēram, drošības un aizsardzības jomā,
pilnīgu integrāciju iekšējā tirgū. Neraugoties uz
aizsardzības tiesību aktu kopuma ieviešanu, aizsardzības
nozarē joprojām saglabājas izteikta nacionāla dimensija, un
tāpēc tā nespēj gūt labumu no iespējamiem
apjomradītiem ietaupījumiem, kas vajadzīgi
konkurētspējas un rentabilitātes uzlabošanai. Tiek gatavoti
jauni ES līmeņa pētījumi un inovācijas
iniciatīvas civilās drošības jomā. Darba grupa
aizsardzības jautājumos palīdz izstrādāt visaptverošu
stratēģiju pasaulē vadošai aizsardzības nozarei, kas ir
konkurētspējīga gan Eiropā, gan ārpus tās.
Līdzīgi lielas ekonomiskās izaugsmes iespējas ir
precēm un pakalpojumiem, kas balstās uz satelītu datiem, un
būtu jāveicina un jānostiprina to tirgus attīstība. Lietpratīga regulējuma
stratēģijā[32]
Komisija 2010. gadā izstrādāja derīguma
pārbaudes, lai novērtētu vispārējo tiesisko
regulējumu kādā noteiktā politikas jomā. Šīs
pārbaudes tika paredzētas, lai noteiktu pārmērīgu
administratīvo slogu, pārbaudītu tiesību aktu
pārklāšanos, trūkumus un neatbilstības un
novērtētu tiesību aktu kumulatīvo ietekmi. Pārbaužu
secinājumi ir pamats politisku lēmumu pieņemšanai par atbilstoša
tiesiskā regulējuma nākotni. Derīguma pārbaudes notiek
atsevišķās politikas jomās, piemēram, darbinieku
informēšanas un konsultēšanas jomā, mehānisko transportlīdzekļu
tipa apstiprinājuma jomā un ES vides saldūdens politikas
jomā. Tomēr mērķis pārskatīt galvenās
politikas jomas, kas ietekmē vienu ekonomikas nozari, vēl nav
īstenots. Tālab Komisija veiks izmēģinājuma
horizontālās nozaru derīguma pārbaudes. Pirmajās
divās novērtēs naftas pārstrādes un alumīnija
nozares. Abas nozares ir būtiskas ES rūpniecības
vērtību ķēdei, tomēr, ņemot vērā
spēcīgo starptautisko konkurenci, tām steidzami vajadzīgi
jauni ieguldījumi. Derīguma pārbaudes tiks koncentrētas uz
to politiku īstenošanu un mijiedarbību, kuras ir
vissvarīgākās šo nozaru konkurētspējai[33]. Tam sekos turpmākas
derīguma pārbaudes attiecībā uz citiem rūpnieciskajiem
izstrādājumiem. Pārvaldības un reglamentējošus
šķēršļus iekšējam tirgum var radīt arī politikas jomas,
ko reglamentē dalībvalstis, piemēram, tehniskie noteikumi un atteikumi
piemērot savstarpējas atzīšanas noteikumus, kā arī
nesaskaņotība starp 27 dažādu nodokļu noteikumu kopumiem.
Tehnisko noteikumu projektu iepriekšēja analīze var novērst
normatīvo šķēršļu rašanos. Tieši tāds ir
mērķis Direktīvas 98/34/EK[34]
paziņošanas procedūrai, kas paredz, ka, pirms tiek pieņemti
tiesību aktu projekti, kuri ietver tehniskos noteikumus precēm un
informācijas sabiedrības pakalpojumiem, tie ir jāpaziņo
Komisijai. Šīs procedūras preventīvais raksturs ir novērsis
daudzus pārkāpumus attiecībā uz preču brīvas
aprites noteikumiem. Šo paziņošanas procedūru tomēr var izmantot
arī tam, lai uzlabotu valstu tiesību aktus saskaņā ar
labāka regulējuma principiem, un izmantojot salīdzinošo
novērtēšanu. Tās piedāvātās iespējas var
izmantot vēl plašāk, iesakot dalībvalstīm veikt
konkurētspējas pārbaudi saistībā ar valsts ietekmes
novērtējumiem. “Videi nekaitīgas preces un
pakalpojumi” ir dinamisks, inovatīvs un augošs
tirgus. Tomēr tas, ka dalībvalstīs un ar privātu ierosmju
starpniecību paralēli tiek izstrādāti atšķirīgi
un bieži vien pretrunīgi tehniskie noteikumi un marķēšanas
sistēmas, patērētājiem var radīt apjukumu, kā
arī šķēršļus šo preču un pakalpojumu brīvai
apritei iekšējā tirgū. Komisija pēta labākos
iespējamos veidus, kādos integrēt videi nekaitīgas preces
un pakalpojumus iekšējā tirgū – vienu integrācijas veidu
piedāvā ekoloģiskā pēda[35]. Koordinācijas trūkums starp
dalībvalstīm attiecībā uz metodiku un kritērijiem
lēmumu pieņemšanai par zāļu cenu noteikšanu un
zāļu izmaksu atlīdzināšanu rada nesaskaņotību
un kavē piekļuvi inovatīvām zālēm. Lai gan to
daļēji risina ar pārredzamības direktīvas
palīdzību un darbu saistībā ar veselības aprūpes
tehnoloģijas novērtējumu, ir nepieciešama plašāka politikas
stratēģijas programma un ceļvedis, lai nodrošinātu ES
farmācijas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju un
konkurētspēju. Ir iespējams uzlabot ES tirgus
uzraudzības sistēmu. Produktu vispārējās
drošības direktīva attiecas uz visām patēriņa
precēm, gan saskaņotām, gan nesaskaņotām,
savukārt noteikumus par tirgus uzraudzību, kas šobrīd ir
ietverti Regulā (EK) Nr. 765/2008 un tiesību aktos, kuri
attiecas uz nozari, piemēro saskaņotajām precēm
neatkarīgi no tā, vai tās ir patēriņa preces vai rūpnieciskas.
Tādējādi gan starp valsts iestādēm, gan
uzņēmējiem var rasties pārpratumi par to, kuras
sistēmas noteikumi ir piemērojami. Šobrīd tiek gatavots jauns
priekšlikums tirgus uzraudzības reglamentēšanai, kurā būtu
apvienoti visi šie tirgus uzraudzības noteikumi un novērsti
pašreizējā regulējuma trūkumi. Tirgus uzraudzība pasargā Eiropas
pilsoņus no neatbilstošiem produktiem (piemēram, veselības un
drošības riskiem) un nodrošina taisnīgus tirdzniecības
nosacījumus. Iekšējā tirgus uzraudzība tiek veikta
dalībvalstu līmenī – dalībvalstis ir atbildīgas gan
par uzraudzību, gan izpildi. Jo īpaši sarežģīts uzdevums ir
uzraudzība. Ir pierādījumi par vāju tirgus uzraudzību
attiecībā uz dažiem izstrādājumiem, piemēram,
ražošanas līdzekļiem, ko izstrādā Eiropas
mašīnbūves rūpniecība[36].
Ir vajadzīgs daudzgadu rīcības plāns par tirgus
uzraudzību, lai rosinātu Eiropas mēroga tirgus uzraudzību
un veicinātu sadarbību un savstarpēju palīdzību. Tas
ļoti apgrūtinās dzīvi negodīgiem tirgotājiem un
palīdzēs vēl vairāk integrēt vienoto tirgu
atbilstošiem un drošiem produktiem. Atbildīgi tirgus dalībnieki
tādējādi vairs neatradīsies nelabvēlīgos
konkurences apstākļos. Robežai starp pakalpojumiem un precēm
kļūstot aizvien nenoteiktākai, šķēršļi
pakalpojumu tirdzniecībai aizvien vairāk tieši apgrūtina
preču tirdzniecību. Jo īpaši būtiski rūpnieciskajai
konkurētspējai un inovācijai ir
uzņēmējdarbības pakalpojumi. Tas jo īpaši attiecas uz
MVU, kuri aizvien vairāk paļaujas uz pakalpojumu iegādi
tirgū nekā lielie uzņēmumi. Līdz
2012. gada beigām Komisija pieņems tiesību aktu kopumu
produktu drošuma un tirgus uzraudzības jomā, kurā būs
ietverta pārskatītā direktīva par produktu
vispārējo drošību, jauna tirgus uzraudzības regula un
paziņojums par daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzībai
2012.–2015. gadam. Lai
izstrādātu ceļvedi iekšējā tirgus reformai
attiecībā uz rūpnieciskiem izstrādājumiem
(2013. gadā), Komisija kopumā izvērtēs tiesību
aktus rūpniecisko izstrādājumu jomā . Komisija
veiks derīguma pārbaudes alumīnija un naftas pārstrādes
nozarēs, koncentrējoties uz to politikas jomu īstenošanu un
mijiedarbību, kuras ir vissvarīgākās
konkurētspējai. Komisija
izstrādās visaptverošu stratēģiju, lai atbalstītu
aizsardzības nozares konkurētspēju un veicinātu
efektīvu aizsardzības jomas tirgu. 2013. gada aprīlī
paredzēts pieņemt paziņojumu. Komisija
nāks klajā ar papildu ierosmēm, kas sekmēs
iekšējā tirgus integrāciju tādās jomās kā
drošība un kosmoss. Komisija
turpinās izmantot iespējas, ko sniedz Direktīvā 98/34
noteiktā procedūra kā rūpniecības politikas
instruments, lai palīdzētu noteikt turpmākās ES
leģislatīvās prioritātes un lai tiesību aktu
izstrādes posmā īpaši mudinātu dalībvalstis ieviest
ietekmes novērtējumus un konkurētspējas pārbaudi . Komisija
uzsāks politikas stratēģijas programmu, lai stiprinātu
farmācijas nozares konkurētspēju. Līdz
2012. gada beigām tiks izveidota augsta līmeņa grupa
uzņēmējdarbības pakalpojumu jautājumos. Pēc
šīs grupas ziņojuma Komisija līdz 2014. gadam
izstrādās nākotnes darba kārtību, iekļaujot
tajā ieteikumus politikas veidošanai. 2. Veicināt uzņēmējdarbību,
lai uzlabotu iekšējā tirgus dinamiku Lai gan vairāk nekā viena
trešdaļa jauno darba vietu tiek radītas mazos, strauji augošos uzņēmumos,
mazo uzņēmumu izaugsme ES nav tik strauja kā ASV[37]. Pamatojoties uz Mazās
uzņēmējdarbības aktu, ar
Uzņēmējdarbības rīcības plānu veicinās
jaundibinātu uzņēmumu izaugsmi, atvieglos uzņēmumu
nodošanu, sniegs atbalstu jauniem uzņēmumiem un izstrādās
efektīvas bankrota procedūras, kas uzņēmējiem dotu
otru iespēju. Uzņēmējiem ir jāapzina ES
digitālā vienotā tirgus iespējas, par kuru tiek
prognozēts, ka līdz 2016. gadam tas pieaugs par 10 %
gadā[38].
Komisija ar Eiropas digitalizācijas programmu[39] un rūpniecības
politikas pamatiniciatīvām stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatā ir likusi interneta un digitālo tehnoloģiju
attīstību. ES politika nodrošina digitālā vienotā
tirgus pamatnosacījumus, tostarp juridisko pamatu e-komercijas jomā
(Direktīva 2000/31/EK)[40].
Nākotnē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi nodrošinās
vienotus noteikumus attiecībā uz pārrobežu tiešsaistes
tirdzniecību, un Eiropas Patērētāju tiesību
aizsardzības programmā[41]
būtisks elements ir digitālā dimensija. Dalībvalstīm un Komisijai
jāpaātrina digitālā vienotā tirgus pilnīga
īstenošana. Dalībvalstīm ir jāvienkāršo PVN
reģistrācijas procedūras un jāizveido vienota elektroniska
reģistrācija, lai atvieglotu mazo uzņēmumu pārrobežu
e-komerciju. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls nodrošinās
apmācību un tos MVU, kuri vēlas attīstīt
darījumus tiešsaistē, informēs par viņu pienākumiem
saistībā ar pārrobežu tirdzniecību. E-prasmju
pamatnostādnes un kvalitātes zīme varētu nodrošināt
prasmju spektru, par ko kopīgi vienojušies izglītības un
apmācības sniedzēji ES un dalībvalstu līmenī.
Standarti un pamatnostādnes ir būtiski svarīgi digitālajai
sadarbspējai piegādes ķēdēs. Tomēr ar pamatnosacījumu
izstrādi un uzņēmēju iedrošināšanu izpētīt
digitālā vienotā tirgus iespējas vien nepietiek. Eiropai,
lai gūtu panākumus, arī jādod iespēja
attīstīt uzņēmējdarbību digitālajā
ekonomikā. Komisija
ierosinās Uzņēmējdarbības rīcības
plānu, kurā būs izstrādāti ieteikumi
dalībvalstīm par pamatnostādņu un
uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu uzlabojumiem
(2012. gada novembris), kā arī papildu pasākumi, kas
veicinās digitālo tehnoloģiju un e-komerciju. Komisija
ierosinās arī precīzi orientētus pasākumus
2013. gada pirmajam ceturksnim ES uzņēmēju atbalstam
tiešsaistē. 3. Tehnoloģiju iekšējais tirgus, vienotais
patents un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība Intelektuālā īpašuma
tiesības ir būtiski svarīgas inovāciju un izaugsmes
jomā, jo tās nodrošina aizsardzību uzņēmumiem, kuri
investē pētniecībā un izstrādē. Inovācijas
sistēmas būtiska sastāvdaļa un tehnoloģiju nodošanas
pamats ir intelektuālā īpašuma tiesības, ar kuru
starpniecību tiek novērtēta radītspēja un
izgudrotspēja un aizsargāti uzņēmumi un inovācija no
tehnoloģisko zināšanu nelikumīgas piesavināšanās un
izmantošanas. Ir jānodrošina, ka intelektuālo tiesību
sistēma atbilst jaunās ekonomikas vajadzībām un jo
īpaši attiecībā uz inovāciju, kas ir atklāta un
vērsta uz sadarbību. Vienotā patenta un vienotas patentu tiesvedības sistēmas ieviešana
Eiropā samazinās izmaksas[42]
un patentaizsardzības sadrumstalotību vienotajā tirgū,
tādējādi novēršot nevajadzīgas ar tiesvedību
saistītas izmaksas un palielinot juridisko noteiktību. Turklāt
līdz 2014. gada beigām visām Eiropas valodām būs
pieejams bezmaksas automātiskās tulkošanas rīks[43]. Izgudrotājiem, kas
vēlas nodrošināt patentaizsardzību, ir pieejami rīki, lai
paātrinātu procedūru līdz patenta piešķiršanai.
Iniciatīvas, kuras pamatojas uz citu biroju darbu, kā arī
starptautisku materiālo patentu tiesību saskaņošanu (kurās
ietverts pasaules mērogā saskaņots atvieglojumu periods, kas
jāizstrādā līdz ar visiem saistītajiem
jautājumiem), patentu sistēmu var vēl vairāk
nostiprināt ilgtermiņā un veicināt turpmāku izmaksu
samazināšanu. Patentu sistēmas papildināšanai
var izmantot citus instrumentus. Komercnoslēpumu
izmantošanas un aizsardzības optimizēšana ir viens no tiem. Ne visi
inovācijas posmi ir patentējami, taču to rezultāti
varētu būt aizsargājami pret nelikumīgu
piesavināšanos. Lai gan daudzi izgudrojumus varētu patentēt,
uzņēmumi var uzskatīt, ka tie ir labāk aizsargāti ar
slepenību. Reizēm izgudrotāji kā vienīgo
inovācijas (un ieguldījumu inovācijās) aizsardzību
izvēlas sava komercnoslēpuma neizpaušanu. Nav ES tiesību aktu
par komercnoslēpumu aizsardzību, un šo jomu regulē valstu
līmenī. Tomēr valstu tiesību aktos pastāv
būtiskas atšķirības attiecībā uz komercnoslēpumu
aizsardzības veidu un apjomu, ka arī pieejamajiem
apstrīdēšanas un tiesiskās aizsardzības
līdzekļiem. Komisija pārbauda, vai pastāvošās
atšķirības valstu izmantotajās pieejās var radīt
šķēršļus un darījumu izmaksas uzņēmumiem, kuri
veic pārrobežu darbību un jo īpaši MVU. Uz biržas sarakstā neiekļautajiem
uzņēmumiem attiecas valsts grāmatvedības noteikumi, kas
saistīti ar Ceturtās grāmatvedības direktīvas
transponēšanu. Lai gan šī direktīva ļauj dalībvalstīm
izstrādāt noteikumus šādā veidā, pašlaik patentu un
citu intelektuālā īpašuma tiesību vērtība nav
plaši atzīta, jo īpaši MVU finanšu pārskatos. Tiks veikti
pasākumi, lai izpētītu iespējas, kas ļauj
uzņēmumiem panākt faktisku savu patentu vērtības
atzīšanu, tostarp finanšu pārskatos, un izpētītu
iespējamo labumu no šādas plašākas informācijas sniegšanas
saistībā ar piekļuvi finanšu līdzekļiem. Turklāt
apdrošināšanas shēmas pret tiesvedību saistībā ar
intelektuālo īpašumu kļūst aizvien
nozīmīgāks. Efektīva intelektuālā
īpašuma tiesību aizsardzības sistēmā nepieciešams
iekļaut ex-ante un ex-post sankcijas pret tiem, kas
neievēro noteikumus. Patentu slazdi, patentu kavēkļi, patentu
kari un šo tiesību pārkāpumi (piemēram, viltošana un
pirātisms) tieši kaitē cietušajiem un grauj uzticību
intelektuālā īpašuma tiesību sistēmai. Straujš tehnoloģiskais progress
rūpniecības nozarēs ar plašu ekonomisku nozīmi ir
radījis riskus, kas var rasties no patentu biezokņiem[44] un patentu slazdiem[45]. Pētījumos patentu
biezokņi ir atklāti 9 no 30 tehnoloģiju jomām.
Efektīva un samērīga regulējošā sistēma
varētu sekmēt konkurenci veicinošas šķērslicencēšanas
formas vai patentu kopfonda vienošanos, kas mazinātu risku un būtu
efektīvi tirgus darbināti instrumenti. Saistībā ar šo
regulējošo sistēmu Komisija atjauninās savus noteikumus par
tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem. Turklāt var turpināt
darbu pie esošajiem drošības mehānismiem, piemēram,
licencēšana, kurā vadās pēc taisnīgiem,
samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem (FRAND).
Papildinot drošības mehānismus, ciešāka sadarbība un
informācijas apmaiņa starp patentu iestādēm un
standartizācijas organizācijām īsā laikā
varētu radīt ievērojamus uzlabojumus. Intelektuālā īpašuma
tiesībām ir jāstājas pretim arvien pieaugošai produktu viltošanai
un pirātismam. Komisijas ziņojumi par muitas
konfiscētām precēm pie ES robežām liecina, ka
konfiskāciju un lietu skaits kopš 2000. gada ir ievērojami
pieaudzis. Nav jēgas tādām intelektuālā īpašuma
tiesībām, kuras nevar īstenot. Tāpēc jau kopš
2004. gada pastāv kopējais noteikumu minimums, kas regulē
intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesisko piemērošanu
(Direktīva 2004/48/EK) un ļauj veikt pasākumus ne tikai
pret tiešiem pārkāpējiem, bet arī pret (gan tiešsaistes,
gan nesaistes) starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešās personas,
lai veiktu pārkāpumu. Šī sistēma, kuru pašlaik
pārskata, ļauj tiesību subjektiem veikt pasākumus, ja ir
pārkāptas viņu intelektuālā īpašuma tiesības. Papildus tiesību aktos paredzētajiem
pasākumiem, aizsardzības līdzekļiem un sankcijām
cīņu pret viltošanu un pirātismu ļoti pragmatiski
varētu stiprināt brīvprātīgas kooperatīvas
metodes, piemēram, ES Intelektuālā īpašuma tiesību
pārkāpumu novērošanas centrs[46].
Arī Saprašanās memorands par viltotu preču tirdzniecību
internetā[47]
ir izrādījies sekmīgs līdzeklis, kā samazināt
viltojumu pārdošanu ar interneta starpniecību. - Komisija
izskata ļoti sadrumstaloto tiesisko regulējumu par
komercnoslēpumu aizsardzību un strādā pie
iespējamajiem risinājumiem, lai uzņēmumi un
pētniecības iestādes iekšējā tirgū varētu
efektīvāk un lētāk ieguldīt, licencēt, nodot
vērtīgās zināšanas un informāciju, kā arī
dalīties ar tām. - Komisija,
vadoties pēc ekspertu grupas 2013. gadā sniegtajiem
secinājumiem par attiecīgajiem jautājumiem, apsvērs
vispiemērotākās novērtēšanas metodes, kā arī
attiecības starp intelektuālā īpašuma tiesību tirgu un
atbilstīgu novērtējumu un intelektuālā īpašuma
tiesību izpaušanu grāmatvedībā. - Komisija
apsvērs pasākumus, kas var palīdzēt palielināt
pārredzamību un uzlabot IĪT traktējumu
standartizācijā. - Komisija
veicinās sadarbību starp patentu iestādēm un
standartizācijas organizācijām, tostarp tādas
iniciatīvas kā patentu ainavu veidošana un datubāzu savienošana. - Padomei
un Eiropas Parlamentam būtu steidzami jāpieņem
pārskatītā regula (1383/2003/EK) par muitas tiesību aktu
izpildi. 4. Starptautiskie tirgi Eiropas Savienība ir
ietekmīgākā tirdzniecības lielvara, bet pasaules
ekonomikā notiek straujas pārmaiņas, un tā kļūst
daudzpolāra. Lielākās jaunietekmes valstis (konkrēti Brazīlija,
Krievija, Indija un Ķīna) turpina strauji attīstīties, un
lielākā daļa no tām ir ieviesusi vērienīgu
rūpniecības politiku, liekot spēcīgu uzsvaru uz
tehnoloģijām un inovāciju rūpniecībā, lai
“kāptu pa kvalitātes kāpnēm” un virzītos uz videi
nekaitīgāku ražošanu. Pastāv arī satraucoša tendence
izmantot protekcionistiskus pasākumus un diskriminējošu praksi[48]. Komisija strādā, lai atvērtu
tirgu un veidotu Eiropas saikni ar globālās izaugsmes galvenajiem
avotiem un reģioniem. Komisija arī turpmāk
savstarpējības un abpusēja izdevīguma gaisotnē
veicinās vērienīgu tirdzniecības un ieguldījumu
programmu[49],
kā arī visaptverošu īstenošanas programmu, īpašu
uzmanību pievēršot tirgus pieejamībai, likvidējot
šķēršļus, atverot publiskos iepirkumus, nodrošinot efektīvu
tirdzniecības noteikumu izpildi (piemēram, saistībā ar
subsīdijām), starptautisko ieguldījumu labākos
aizsardzības standartus un intelektuālā īpašuma
tiesību aizsardzību. Konsekventa konkurētspējas
pārbaudes piemērošana ietekmes novērtējumos, uzsākot
tirdzniecības un ieguldījumu sarunas, un visaptverošas analīzes
sniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei, kad sarunas tiek slēgtas,
palīdzēs optimizēt BTN ietekmi uz rūpniecību un uz ES
ekonomiku. PTO tirdzniecības tehnisko
šķēršļo paziņošanas procedūra (TBT) ir
spēcīgs instruments, kas uzlabo tirgus pieejamību, taču
ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, to izmanto nepietiekami.
Komisija nodrošinās, ka TBT informācija par tirgus
piekļuves prasībām tiks darīta pieejamāka, un
padarīs procedūru redzamāku un pieejamu
ieinteresētajām personām. Saskaņā ar Lisabonas līgumu
tiek izstrādāta visaptveroša starptautiska ieguldījumu
politika[50],
kurā kombinē divpusējās sarunas, dialogu ar galvenajiem
partneriem un aktīvu dalību starptautiskajos forumos. Tam būtu
jānodrošina labāka piekļuve galvenajiem tirgiem, augsti
aizsardzības standarti ES ieguldījumiem trešajās valstīs un
jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi ES
uzņēmumiem. Paralēli tam ir būtiski saglabāt
atvērtu un nediskriminējošu vidi, lai vēl vairāk
palielinātu ieguldījumu Eiropas Savienībā pievilcību[51], jo īpaši ārvalstu
tiešajiem ieguldījumiem jaundibinātos uzņēmumos, kas rada
izaugsmi un darba vietas, un vajadzības gadījumā uzlabot
ārvalstu tiešo ieguldījumu ES pārredzamību. Lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām,
kā arī savām tirdzniecības politikas iniciatīvām[52], Komisija turpinās
uzlabot savu “diplomātiju izejvielu jomā”[53] un uzlabot
regulatīvās sadarbības mērķorientāciju šajā
jomā. Mērķa reģioni un valstis ir Grenlande[54], Vidusjūras reģiona
partnervalstis, Dienvidkaukāza valstīs, Latīņamerika,
Āfrika un Āzija. Lai
palielinātu starptautiski aktīvu ES MVU skaitu (pašlaik ap 13%), ES
uzņēmumi ir labāk jāatbalsta un jāpapildina to
internacionalizācijas process. Nodrošinot vienotu rūpniecības un
MVU politikas sadarbības satvaru un palīdzot sekmēt
darījumu attiecības, pozitīva loma varētu būt
Komisijas vadītajai “Izaugsmes misijai” trešās valstīs ar
ES rūpniecības un MVU pārstāvjiem (kuru nevajadzētu
jaukt ar tradicionāliem tirdzniecības veicināšanas
pasākumiem). ES šobrīd pārskata
stratēģiju par intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu trešās valstīs, kas ir viena no
būtiskākajām iniciatīvām pret viltošanu. Lai
aizsargātu MVU intelektuālās vērtības lielākajos
ārvalstu tirgos, Komisija tieši atbalsta MVU, izmantojot ar MVU IĪT
atbalsta dienestus un lietotājiem draudzīgus interneta rīkus,
piemēram, kopīgo ES un ASV Transatlantisko intelektuālā
īpašuma tiesību portālu. Tiks uzlabota arī ES
uzņēmējdarbības atbalsta struktūru efektivitāte
trešās valstīs. Visbeidzot Komisija ārējos
pasākumus papildinās ar iekšējām iniciatīvām un
turpinās saskaņot politiku un regulatīvās iniciatīvas
vienotajā tirgū un ārējās politikas prioritātēs,
nepieļaujot regulatīvas pieejas, kas kropļo tirdzniecību. Komisija
apņemas –
Veikt pasākumus, lai uzlabotu
informētību par TBT paziņošanas
procedūru un padarītu to pieejamāku rūpniecībai, jo
īpaši MVU. –
Turpināt mērķorientēti
uzlabot “diplomātiju izejvielu jomā” un pilnībā
īstenot MVU internacionalizācijas stratēģiju[55]. –
Nodrošināt intelektuālā
īpašuma tiesību īstenošanu trešās valstīs un
paplašināt instrumentus, kas nodrošina MVU IĪT starptautiskajos
tirgos, tostarp ar MVU IĪT atbalsta dienestu iniciatīvām ASEAN un Mercosur reģionos, un uzlabot ES
uzņēmējdarbības atbalsta struktūru efektivitāti
trešās valstīs, piesaistot tās Eiropas Biznesa atbalsta
tīklam. –
Turpināt veicināt starptautisko
sadarbību un konverģenci regulējuma jomā, jo īpaši
attiecībā uz kaimiņvalstīm, lai sekotu līdzi jaunu
ražojumu un tehnoloģijas tirgus izveidei un lai nodrošinātu
vienotā tirgus iniciatīvu un ārējās politikas
prioritāšu savstarpējo atbalstu. C. Piekļuve finanšu un kapitāla
tirgum Eiropas rūpniecības atlabšana un
turpmākā izaugsme atkarīga no kapitāla pieejamības,
kas vajadzīgs, lai veiktu vajadzīgos ieguldījumus jaunu tehnoloģiju
un aprīkojuma ieviešanā savas konkurētspējas
palielināšanai. Diemžēl apspriešanās ar mūsu
ieinteresētajām personām un aptaujas skaidri liecina, ka piekļuve
kapitāla tirgiem un kredīti Eiropas uzņēmumiem ir smaga
problēma. Vājais pieprasījumu pēc kredītiem
daļēji izskaidro pašreizējo banku aizdevumu zemo līmeni,
bet svarīgs elements ir arī piedāvājuma ierobežojumi[56]. Banku nozares aizņemto
līdzekļu īpatsvara samazināšana un
pārstrukturēšana visticamāk aizkavēs banku aizdevumu
atjaunošanos. Problēma īpaši skar MVU. Saskaņā ar
aprīļa apsekojumu “MVU piekļuve finansējumam”, ko veic ECB,
MVU ziņoja par augstāko atteikumu skaitu, pieprasot aizdevumu
(13 % salīdzinājumā ar 10 % iepriekš). Lielākā daļa Eiropas
rūpniecības uzņēmumu lielā mērā ir
atkarīgi no bankas kredīta. Amerikas Savienotajās Valstīs
gan parāda sertifikāti, gan vērtspapīru tirgus
kapitalizācija pārsniedz kopējo banku aktīvu apjomu.
Uzņēmumu finansējuma kapitāla tirgus parāds
Eiropā veido ir tikai 7 % no IKP salīdzinājumā ar
35 % ASV[57].
Šīs ES ekonomikas strukturālās iezīmes rezultātā
banku krīzes ietekme ES rūpniecību skar vairāk, jo ir
ierobežota alternatīvo finansējuma avotu pieejamība. Ņemot vēra iepriekš minēto,
Komisija ierosina vairākus pasākumus, lai ražošanas nozarei uzlabotu
piekļuvi kapitālam. Pirmā pasākumu grupu balstās uz
publiskā sektora atbalstu, bet otrā grupa ietver pasākumus, kas
varētu palīdzēt atvieglot piekļuvi kapitāla tirgiem. 1. Publiskā sektora atbalsts, kas veicina
rūpniecības piekļuvi kapitālam Daudzgadu finanšu shēmas
2014.-2020. gadam jaunā plānošana vienkāršo un uzlabos
finanšu instrumentu efektivitāti inovatīvu darbību atbalstam.
Iespēja izmantot līdzekļus, kas piešķirti iniciatīvai Apvārsnis
2020 kopā ar COSME programmu, sekmēs pāreju no
tehnoloģiju attīstības uz jauno tehnoloģiju izmantošanu
rūpniecības nozarēs un tirgū. Riska dalīšanas
finansēšanas mehānisma paplašināšana palīdzēs
samazināt risku uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu. Kohēzijas politika sniedz integrētu pieeju MVU vajadzību risināšanai, kas aptver
visus uzņēmumu radīšanas un attīstības posmus, un tas
ir lielākais ES atbalsta avots MVU; no EUR 55 miljardiem, kas
piešķirti reģionālās politikas
uzņēmējdarbības atbalstam, kopumā EUR 25 miljardi
pašreizējā finanšu periodā (2007–2013) tieši paredzēti MVU.
Arī MVU konkurētspēja ir viena no kohēzijas politikas
skaidri noteiktām prioritātēm, kurai tiks piešķirts
finansējums. Atbalsta pasākumi ietver gan tiešu finansiālu
atbalstu, dotāciju un apgrozāmo finanšu instrumentu veidā, gan
konsultācijas un atbalsta pakalpojumus, tostarp profesionālās
apmācības un uzņēmējdarbības jomā. Tā
mērķis ir palīdzēt MVU gūt labumu no tīklu un
klasteru izveides, attīstīt jaunus uzņēmējdarbības
modeļus un ātrāk ieviest jaunās idejas vietējā un
pasaules tirgū. Komisija
sadarbosies ar EIB un EIF, lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti
efektīvāki un rentablāki finanšu instrumenti programmās “Apvārsnis
2020” un “COSME” piešķirto līdzekļu ieguldīšanai. Dalībvalstīm
būtu jānodrošina, ka efektīva Kohēzijas fonda un
struktūrfondu izmantošana, ko pastiprina "pārdomātas
specializācijas" koncepcija, veicinās izaugsmi un darba vietu
rašanos, uzlabojot rūpniecības nozares konkurētspēju
(2013.). Lai
atvieglotu piekļuvi finansējumam[58],
Komisija izveidos vienotu portālu, kas sniedz informāciju par to,
kā katrā valstī piekļūt dažādu ES programmu
finansējumam[59]. Papildus šiem vidēja termiņa un
ilgtermiņa mērķa pasākumiem paredzams, ka Eiropas
Investīciju bankas kapitāla palielinājums par EUR 10 miljardiem
tuvā nākotnē radīs EUR 60 miljardu papildu
aizdošanas spēju. Principā EUR 10 līdz 15 miljardi
tiks piešķirti MVU, līdzvērtīga summa –
inovācijām un EUR 15 līdz 20 miljardi tiks
atvēlēti resursu efektīvai izmantošanai[60]. Lai
paātrinātu atveseļošanos un izaugsmi –
Aizdošanas jaudas pieaugums, kas izriet no EIB
kapitāla palielinājuma, būs pieejams jau no 2013. gada,
izmantojot pašreizējos EIB aizdošanas mehānismus. Pēc 2014. gada
sāks darboties jauni instrumenti, kas izstrādāti jaunajai
finanšu shēmai. –
Dalībvalstīm būtu jāizskata
saistībā ar pašreizējo struktūrfondu plānošanas
periodu 2007.-2013. gadam visas iespējas novirzīt atlikušos
līdzekļus šajā paziņojumā noteiktajām sešām
prioritārajām jomām un projektiem, kuru mērķis ir jo
īpaši palielināt MVU konkurētspēju. –
Rīcības plāna par
finansējuma pieejamību īstenošana joprojām ir Eiropas
mēroga svarīga prioritāte, lai uzlabotu uzņēmumu
piekļuvi finansējumam. Turklāt dalībvalstīm
vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu finansējumu
vietējā, reģionālā un valsts līmenī. –
Dalībvalstīm vajadzētu arī
veikt pasākumus, lai atvieglotu finansēšanas apstākļus
vietējā, reģionālā un valsts līmenī
saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. 2. Piekļuve kapitāla tirgiem Krīze ir vēl vairāk
samazinājusi jau tā ierobežotās finansēšanas iespējas,
kas pieejamas MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.
Vērtspapīru tirgus MVU aizdevumiem paliek nemainīgs. Atjaunot šo
tirgu efektīvākas uzraudzības un regulējuma
apstākļos, lai saglabātu finanšu tirgu stabilitāti, var
veicināt ilglaicīgu projektu finansēšanu. Ekonomikas perspektīvu
pasliktināšanās ir arī ietekmējusi riska kapitāla
pieejamību. Daudzi riska kapitāla fondi taupa savus
uzņēmumu portfeļus un izvairās no jauniem darījumiem.
Eiropas riska kapitāla fondiem joprojām galvenokārt ir valstiski
orientēti, pārāk mazi un bieži vien nespējīgi
nodrošināt darījumu plūsmu, jo pamatnosacījumi
joprojām nav pietiekami labvēlīgi. MVU piekļuves kapitāla tirgiem
atvieglošana ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan ES, gan
valsts līmenī. Komisija 2011. gada decembrī
pieņēma rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi
finansējumam[61].
Starp citiem pasākumiem šajā 2011. gada decembrī
sagatavotajā Rīcības plānā ietverti priekšlikumi
izveidot īstenu Eiropas vienoto tirgu riska kapitāla fondu
jomā un jaunu Eiropas Sociālā
uzņēmējdarbība fondu režīmu. Attiecībā
uz šiem priekšlikumiem būtu steidzami jāpanāk vienošanās ar
Padomi un Eiropas Parlamentu, jo šie pasākumi ir būtiski svarīgi
strauji augošiem MVU. Vēl bez pašu kapitāla var
apsvērt cita veida finansēšanas avotu izmantošanu[62]. Viens no
tradicionālākajiem avotiem ir privāto
kapitālieguldījumu sistēma (vispārpieņemta prakse
ASV), nodrošinot iespēju apdrošināšanas un pensiju fondu nozarei
kapitālu piesaistīt tieši uzņēmumiem, bez banku starpniecības.
Citi finansējuma avoti ir piegādes ķēdes finansējums,
uz aktīviem balstīts finansējums, faktūrkreditēšanas
vai rēķina atlaides, līzings, “biznesa eņģeļi”,
un vienādranga aizdevumi. Šo finansēšanas iespēju
attīstībai būs vajadzīgs laiks un regulatora noteikti
piesardzības apsvērumi. MVU tirgus zīmes, kuras nesen ierosināja
pārskatītajā Finanšu instrumentu tirgu direktīvā,
var būt ļoti noderīga, lai stiprinātu ieguldītāju
aizsardzību. Tikmēr dažus no pamatelementiem, lai pārvarētu
pašreizējos šķēršļus pārrobežu darbībās, var
nodrošināt īstermiņā. Piemēram, varētu izstrādāt
pamatnostādnes, lai saskaņotu MVU novērtējumu visā ES.
Tas atvieglotu MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu
pārrobežu darbības. Zaļajā
grāmatā par ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanu ES, kas
jāiesniedz 2012. gada beigās, ES, Komisija turpinās
pētīt, kā veicināt un dažādot finansējuma
pieejamību MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.
Komisija
veicinās paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm par MVU
un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu alternatīviem
finansēšanas veidiem. Valstīs, kur riska kapitāla tirgiem
joprojām nav pietiekami attīstīti, būtu
jāpārskata riska kapitāla fondu darbības vide, lai
novērtētu atbilstīgos pasākumus, kas varētu uzlabot
piekļuvi tādu uzņēmumu pašu kapitālam, kuriem ir
lielas izaugsmes potenciālu. Vienlīdz būtu jāparedz
piemēroti stimuli “biznesa eņģeļiem”, lai ieguldījumi tiem
kļūtu pievilcīgāki. Komisija
aicina Padomi un Eiropas Parlamentu steidzami pieņemt priekšlikumu Regulai
par Eiropas riska kapitāla fondiem[63]. Komisija
2012. gadā pabeigs izskatīt nodokļu šķēršļus
pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem un vajadzības
gadījumā sagatavos priekšlikumus šo ieguldījumu atvieglošanai,
vienlaikus novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un
nodokļu nemaksāšanu. D. Cilvēkkapitāla
lielā nozīme 1. Pašreizējo problēmu
risinājumi: darba vietu izveide Lai krīzes un pēckrīzes
apstākļos veiktu tirgus pielāgojumus, ES un
dalībvalstīm cieši jākoordinē attiecīgās ES
politikas jomas un kopīgie centieni. Tādēļ Komisija aicinājusi
dalībvalstis[64]
lielāku uzmanību veltīt darba vietu izveides politikai, kā
norādīts Eiropas Komisijas aprīlī ierosinātajā
nodarbinātības tiesību aktu kopumā. Dalībvalstīm
jāakcentē darba vietu radīšanas politika, jo īpaši jāizmanto
jauno tehnoloģiju un zaļās ekonomikas potenciāls un
jānovērš jauniešu bezdarbs. Pārveidojot ekonomiku šādos
veidos, tiks palielināta konkurētspēja un nodrošināti
svarīgi darba vietu izveides avoti, bez kuriem nav
iespējams līdz 2020. gadam īstenot 75 %
ES nodarbinātības mērķi, kam nepieciešams izveidot 17,6 miljonus
jaunu darba vietu. Konkurētspējīgas un
efektīvas rūpniecības politikas pamatā ir dinamiski darba
tirgi un darbaspēka mobilitāte, kas šajā procesā ir
svarīgākie pielāgojamie mainīgie. Lai Eiropas Savienībā
atvieglotu prasmju piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu,
iekārtošanu darbā un pieņemšanu darbā, Eiropas
Nodarbinātības dienestu instrumentu (EURES) paredzēts
pārveidot par Eiropas darbā iekārtošanas un darbā
pieņemšanas instrumentu. Kā ir apstiprinājies apspriedēs
par pārstrukturēšanās zaļo grāmatu[65], krīze ir
parādījusi, ka laikā, kad ekonomika sarūk, ļoti
efektīvs nodarbinātības saglabāšanas un
pielāgošanās izmaksu samazināšanas līdzeklis var būt
iekšējais elastīgums, bet tam vajadzīgi sociālo partneru un
publiskās pārvaldes iestāžu veikti pasākumi, kas atvieglina
vienmērīgu pāriešanu no vienas darba vietas uz citu. Lai
mazinātu segmentāciju vai izbeigtu pārmērīgu
nestandarta līgumu izmantošanu un fiktīvas
pašnodarbinātības ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm
būtu jāpievērš uzmanība pielāgotām un
līdzsvarotām nodarbinātības aizsardzības tiesību
aktu reformām. Stažēšanās kvalitātes uzlabošana Eiropā
palīdzēs atvieglināt pāreju no izglītības uz
darbu un palielināt jauniešu nodarbināmību. Valstīs, kur darba tirgi ir
izrādījušies izturīgāki pret krīzi, bieži
raksturīgs spēcīgs sociālais dialogs. Tādēļ
ir svarīgi iesaistīt Eiropas un dalībvalstu sociālos
partnerus konsekventākā viedokļu apmaiņā. Komisija
mudina dalībvalstis nacionālajos nodarbinātības plānos
ieviest vērienīgu pieeju un politikas virzienus attiecībā
uz darba vietu radīšanu. Eiropas
Nodarbinātības dienestu tīkla reforma, kurā tos
pārveidos par EEZ EURES,
palīdzēs pārvaldīt vajadzības pēc prasmēm un
pāreju no vienas darba vietas uz citu. Satvars
būtu jāpabeidz 2012. gadā, politikas koordinēšanas
Eiropas pusgadā nodarbinātības politikas izstrādē
(aptverot prasmes un apmācību) iesaistot sociālos partnerus. Komisija
veido kvalitatīvu stažēšanās sistēmu, kas mudinās
uzņēmumus piedāvāt stažēšanās iespējas,
kuras nodrošina kvalitatīvu mācību saturu, pieņemamus darba
apstākļus un labu atspēriena punktu iekļuvei darba
tirgū. 2. Ieguldījumi prasmēs un
apmācībā, kuri papildina strukturālās
pārmaiņas Eiropas rūpniecības veiksme būs
atkarīga no spējas izmantot Eiropas cilvēkkapitāla
pašreizējo un nākotnes potenciālu, īpaši koncentrējoties
uz sešām prioritārajām darbības jomām, kas noteiktas
šajā paziņojumā. Mūsu apspriedēs ir akcentēts, ka
ir būtiski, lai rūpniecība novērtētu prasmju
spēju uzlabot konkurētspēju. Ekspertu grupa “Jaunas prasmes
jaunām darba vietām”[66]
skaidri norādījusi — lai labāk prognozētu
turpmāko prasmju pieprasījumu, nepieciešams tuvināt
izglītību un apmācību rūpniecībai. Prasmes ir galvenais izaugsmes,
nodarbinātības un konkurētspējas dzinējspēks:
tās ir ražīguma un inovācijas pamats. Taču Eiropai ir
nopietnas, ar prasmju pieejamību saistītas problēmas. Jau tagad
prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības
(un dažās dalībvalstīs pat prasmju trūkums) kavē
izaugsmi un nodarbinātību. Izglītības sistēmai ir
jānodrošina skolu un augstskolu absolventiem prasmju kopums, kas
nepieciešams darbam rūpniecībā. Ieguldījumi
apmācībā ir arī ieguldījumi inovācijā, jo
daudzas tehniskas pārmaiņas rada kvalificētu darbinieku un
inženieru inovācija ražošanas vietā[67].
Tomēr, lai ieguldītu jaunās prasmēs un
apmācībā, ir vajadzība attīstīt rīkus, ar ko
novērot un prognozēt prasmju pieprasījumu un prasmju
pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību. Ar šādu
mērķi Eiropas līmenī pašlaik tiek izstrādāti
vairāki instrumenti. 3. Nodarbinātības un prasmju
pieprasījuma prognozēšana un restrukturizācijas vadība
uzņēmumos Ir atzīts, ka ikviena uzņēmuma
panākumu pamatā ir nodarbinātības un prasmju
pieprasījuma prognozēšana; tā ietekmē uzņēmumu
konkurētspēju un ilgtermiņa izredzes neatkarīgi no
rūpniecības nozares, kurā tie darbojas. Šajā kontekstā
laba prognozēšana un labi sagatavota restrukturizācija var
labvēlīgi ietekmēt ne tikai uzņēmumu
ilgtspējīgu konkurētspēju, bet var radīt arī
plašāku ietekmi citos tirgos un nozarēs, vienlaikus palielinot
kopējo darbaspēka nodarbināmību un atvieglinot pāreju
uz jaunām darba vietām. Atsauksmes par Komisijas zaļo
grāmatu “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu
prognozēšana — kāda ir jaunākā pieredze?” apstiprina, ka, ieguldot
cilvēkkapitālā, ir svarīgi prognozēt, un vienlaikus
viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt nodarbinātības
un prasmju pieprasījumu un veikt attiecīgus ieguldījumus.
Konkrēti, strauji augošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
spēja prognozēt nodarbinātības un prasmju pieprasījumu
ir daudz mazāka nekā lieliem uzņēmumiem,
tādēļ tiem noteikti jāuzlabo spēja prognozēt un
izdarīt pienācīgu izvēli attiecība uz
ieguldījumiem cilvēkkapitālā, arī lai
pilnībā izmantotu savu potenciālu virzīt inovāciju un
izaugsmi Eiropā. Lai
salāgotu prasmju un darbavietu pieprasījumu un piedāvājumu,
Komisija rīkosies šādi: 1. izstrādās Eiropas prasmju, iemaņu un profesiju
daudzvalodu klasifikāciju; 2. veicinās Eiropas nozaru prasmju padomju un zināšanu un
nozaru prasmju alianšu izveidi un, lai novērstu prasmju
nepietiekamību IKT nozarē, atbalstīs daudzpusēju IKT partnerību
izveidi; ar
programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” starpniecību
Komisija veicinās standartizētas prasmju apliecināšanas
shēmas ieviešanu 2013./2014. gadā; novembrī
paziņojumā par efektīvu reformu īstenošanu un tādu
efektīvas izglītības un apmācības sistēmu
izstrādi, kuras labāk nodrošinās prasmju pieejamību,
Komisija sniegs dalībvalstīm politikas vadlīnijas, kas
palīdzēs “pārskatīt prasmes”. IV. Secinājums:
pārvaldība un mērķi Rūpniecība var daudz darīt, lai
palīdzētu ES ekonomikai izkļūt no krīzes. Šajā
paziņojumā izklāstīta proaktīva rūpniecības
politika, kas var palielināt mūsu konkurētspēju un likt
pamatus rūpniecības atjaunotnei Eiropā. Ierosināto
pasākumu uzdevums ir veicināt un atbalstīt stratēģisku
pieeju rūpniecības politikai, kas ierosināta
2010. gadā. Lai
nodrošinātu šo darbību pareizu īstenošanu, Komisija cieši sekos
līdzi vairākiem svarīgākajiem mainīgajiem. 1.
Ieguldījumi –
Bruto pamatkapitāla veidošana
2011. gadā bija 18,6 % no IKP. Pirms krīzes 2007. gadā
tā sasniedza 21,25% no IKP. Ieguldījumiem, kas būs
vajadzīgi, lai uzlabotu produktivitāti, 2015. gadā
būtu jāsasniedz pirmskrīzes līmenis, un līdz
2020. gadam to vidējam līmenim būtu jāpārsniedz
23 %. Ieguldījumi iekārtās pašlaik ir 6 līdz 7 %
no IKP. Lai uzlabotu produktivitāti un ieviestu jaunas tehnoloģijas,
vajadzētu atgūt pirmskrīzes līmeni un līdz
2020. gadam panākt stabilu izaugsmi virs 9 % no IKP. 2.
Tirdzniecība iekšējā tirgū –
Preču tirdzniecība iekšējā
tirgū pašlaik ir tieši zem 21 % no IKP[68]. Atjaunotā
iekšējā tirgū līdz 2020. gadam šai proporcijai
vajadzētu sasniegt 25 %. 3. MVU –
Atbilstoši Komisijas iecerēm, kas
saistītas ar digitalizācijas programmas pamatiniciatīvas tirgu,
to mazo uzņēmumu skaitam, kuru veiktā pārdošana
saistīta ar e-komerciju, līdz 2015. gadam vajadzētu palielināties
līdz 33 %. Saskaņā ar 2009. gada apsekojumu[69] to MVU proporcija, kuri
eksportē iekšējā tirgus robežās, bija 25 %.
Vidēja termiņa mērķis ir panākt, lai MVU vienlīdz
darbotos tirgū gan ārpus ES, gan iekšējā tirgū. Sasniedzot šos mērķus,
Savienība spēs atjaunot rūpniecību un palielināt
rūpniecības īpatsvaru IKP no 16 % pašlaik līdz
20 % 2020. gadā. Rūpniecības politikas panākumi
ir lielā mērā atkarīgi no mūsu spējas izmantot
sinerģijas. Kopienas politikai jābūt pietiekami
koordinētai un sinhronizētai. ES darbības tādās
svarīgās jomās, kas veicina stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķu sasniegšanu, kā ieguldījumi infrastruktūrā,
pētniecība un izstrāde, Eiropas digitalizācijas programmas
izstrāde, prasmju un nodarbinātības politikas pasākumi,
tirdzniecības un ieguldījumu politika, iekšējā tirgus
politika, konkurences politika, transporta un jūrlietu politika,
enerģētikas, vides un klimata politika, tiks rūpīgi
koordinētas atbilstoši rūpniecības politikas norisēm.
Panākumu mērs būs lielā mērā atkarīgs no
mūsu spējas sasniegt maksimālu kopējo efektivitāti
visās šajās jomās. Jāuzlabo sinerģijas starp ES
virzītām darbībām un dalībvalstu rūpniecības
politiku. Jaunie 2014.–2020. gada kohēzijas
politikas instrumenti palīdzēs dalībvalstīm palielināt
konkurētspēju. Priekšnosacījums Eiropas
Reģionālās attīstības fonda izmantošanai
atbilstīgi tematiskajiem mērķiem — stiprināt
pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju jo
īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos — ir
pārdomātas specializācijas stratēģija, kura aptvertu
lielāko daļu ieguldījumu prioritāšu, kas šajā
paziņojumā izvirzītas par prioritārām.
Dalībvalstīm jāturpina reformas, kas precizētas jūnija
Eiropadomes sanāksmē apstiprinātajos konkrētajām
valstīm adresētajos ieteikumos. Rūpniecības politikas
īstenošanai nepieciešama arī efektīvāka Eiropas
pārvaldības struktūra. Kopš 2010. gada paziņojuma
šajā ziņā jau ir gūti panākumi: · Ir panākta ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm,
izveidojot Eiropas pusgadu un regulāri sekojot līdzi
konkurētspējas rādītājiem un politikas jomām ES un
dalībvalstu līmenī, izmantojot Lisabonas līguma
173. pantā noteikto procedūru. Jaunās sērijas projektu
pirmās labākās prakses pārņemšana ir pabeigta
attiecībā uz svarīgajām pamattehnoloģijām,
nākamais ir ārvalstu tiešo ieguldījumu projekts. · Ietekmes novērtēšanas procesā tika veiksmīgi
ietverta Komisijas jauno priekšlikumu konkurētspējas pārbaude. Tomēr ir vēl daudz darāmā,
lai pārvaldībā panāktu vēl citus uzlabojumus. ·
Konkurētspējas padome, kam
palīdzēs augsta līmeņa konkurētspējas un
izaugsmes grupa, ik gadu novērtēs panākumus, kas gūti,
īstenojot strukturālās reformas, un to, cik efektīvi bijuši
rūpniecības politikas konkurētspējas stiprināšanas
pasākumi, un tādējādi nodrošinās atbilstību
Eiropas pusgadam. ·
MVU sūtņi katru gadu ziņos par
valstu un ES īstenoto MVU konkurētspējas uzlabošanas
pasākumu efektivitāti viņu pašu valstīs, un šī
informācija tiks ņemta vērā Eiropas pusgadā. ·
Iespējami drīz tiks izveidotas
dažādās prioritāro darbību darba grupas. Reizi gadā
tās sniegs ziņojumu Konkurētspējas padomei. Savā
darbā tās ņems vērā informāciju, ko gūs
struktūrfondu plānošanā. ·
Lai noteiktu stratēģiski
prioritārās jomas uz zināšanām balstītiem
ieguldījumiem, Komisija aicina reģionus izstrādāt
tādas pētniecības un inovācijas stratēģijas
pārdomātai specializācijai, kuras veicinās šā
paziņojuma mērķu sasniegšanu ciešā sadarbībā ar
privāto sektoru un pētniecības un inovācijas jomas
dalībniekiem. ·
Lai būtu iespējams izmantot gan
tādus Kopienas instrumentus kā “Apvārsnis 2020” un “COSME”,
gan struktūrfondus un dalībvalstu pašu fondus, vajadzīgi
turpmāki centieni, konkrēti lai īstenotu projektus, kam
nepieciešami lieli ieguldījumi, ieskaitot demonstrējumu projektus un
izmēģinājuma projektus. Pielikums: Paziņojumā par rūpniecības politiku ierosinātie galvenie pasākumi || Mehānisms || Galvenā darbība || Komisijas priekšlikums Veicināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijā 1 || Prioritārās darbības jomas || Sadarbībā ar rūpniecības nozarēm un dalībvalstīm veikt pasākumus ražošanas un tirgu ātrai attīstībai: - tīrai ražošanai nepieciešamo progresīvo ražošanas tehnoloģiju tirgi - svarīgo pamattehnoloģiju tirgi - bioproduktu tirgi - ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas - “tīri” transportlīdzekļi - viedi tīkli || Līdz 2012. gada beigām tiks izveidotas īpašas darba grupas, kas izstrādās ceļvedi katrai darbības jomai. 2 || Papildu pasākumi || Nodrošināt vienkāršotu, paredzamu un stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz jauniem produktiem un pakalpojumiem, ieskaitot atbilstošus standartus un sertifikāciju. || 2013. gadā tiks veikti papildu pasākumi standartizācijas jomā, infrastruktūras un digitālā tirgus uzlabošanā Piekļuve tirgiem 3 || Preču iekšējā tirgus uzlabošana || Vienkāršot un labāk pārvaldīt iekšējā tirgus tiesību aktus, tādējādi to stabilizējot un darot paredzamāku. Labāk aizsargāt iedzīvotājus no neatbilstošiem produktiem un panākt taisnīgus tirgus nosacījumus. || Līdz 2012. gada beigām pieņemt produktu drošuma un tirgus uzraudzības dokumentu kopumu, kurā ietilptu pārskatītā direktīva par produktu vispārējo drošumu, jauns tirgus uzraudzības regulējums un paziņojums par daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzībai 2012.–2015. gadā. 2013. gadā tiks izstrādāts ceļvedis preču iekšējā tirgus reformēšanai 4 || Derīguma pārbaudes || Uzlabot īstenošanas konsekvencei un konkurētspējai svarīgo politikas jomu mijiedarbību. || Līdz 2012. gada beigām sākt derīguma pārbaudes alumīnija un naftas pārstrādes nozarē. 5 || Uzņēmējdarbība || Uzlabot uzņēmējdarbības pamatnosacījumus un atbalsta pasākumus, kā arī pasākumus, kas veicinātu digitālo tehnoloģiju un e-komercijas ieviešanu. || Ierosināt uzņēmējdarbības rīcības plānu, kurā izklāstīti ieteikumi dalībvalstīm. 2012. gada novembris. 6 || Intelektuālais īpašums || Apsvērt pasākumus pārredzamības palielināšanai un uzlabot IĪT ietekmi standartizācijā. Lai aizsargātu un efektīvi izmantotu intelektuālā īpašuma tiesības trešās valstīs, ieskaitot ASEAN un Mercosur valstis, atbalstīt MVU. || Tiks izveidoti jauni IĪT palīdzības dienesti, kas sāks darboties 2013. gadā un atbalstīs MVU. 7 || Izejvielas || Uzlabot “diplomātiju izejvielu jomā” un veicināt starptautisko sadarbību un konverģenci regulējuma jomā, jo īpaši ar kaimiņvalstīm, papildinot jaunu produktu un tehnoloģiju tirgu radīšanu. || Īstenot un pilnveidot tos nolīgumus, kuri parakstīti iepriekšējo misiju laikā un jauno misiju laikā (sākot ar 2012. gada novembri Marokā un Tunisijā). Piekļuve finansējumam un kapitāla tirgiem 8 || MVU || Lai atbalstītu MVU inovatīvās darbības, vienkāršot finanšu instrumentus un palielināt to efektivitāti. Uzlabot un diversificēt reālās ekonomikas piekļuvi finansējumam || Papildu iespējas palielināt aizdošanas jaudu tiks gūtas no EIB palielinātā kapitāla, kas būs pieejams 2013. gadā. Pamatojoties uz secinājumiem, kas tiks izdarīti zaļajā grāmatā par finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropas Savienībā, kas gaidāma 2012. gada beigās, tiks izstrādāti priekšlikumi. 9 || “Pārdomāta specializācija” || Dalībvalstis spēs reāli izmantot Kohēzijas fondu un struktūrfondus, pamatojoties uz “pārdomātas specializācijas” koncepciju izaugsmes un darba vietu izveides sekmēšanai. Pašreizējā 2007.–2013. gada struktūrfondu plānošanas periodā tām būtu jāizmanto visas iespējas atlikušos resursus novirzīt ieguldījumiem inovācijā. || Jauni kohēzijas politikas noteikumi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai un programmu “COSME” un “Apvārsnis 2020” izstrādei Cilvēkkapitāla lielā nozīme 10 || Prasmes un apmācība || Salāgot prasmes un darba vietas, izstrādājot Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju daudzvalodu klasifikāciju. || Eiropas nozaru prasmju padomju un zināšanu un nozaru prasmju alianšu izveide un atbalsts daudzpusēju IKT partnerību izveidei ar mērķi novērst prasmju trūkumu IKT nozarē. (2013) Pārveidot EURES par Viseiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas rīku. Izveidot kvalitatīvu stažēšanās sistēmu, kas mudinās uzņēmumus piedāvāt stažēšanās iespējas jauniešiem [1] Rūpnieciskajām darbībām ir arī
nozīmīga sekundārā ietekme uz ražošanu un
nodarbinātību citās nozarēs. Katrām 100
rūpniecībā radītām darba vietām saskaņā
ar aplēsēm atkarībā no rūpniecības nozares tiek
radītas aptuveni 60 līdz 200 jaunas darba vietas citās
ekonomikas nozarēs. Skatīt pievienoto dienestu darba dokumentu. [2] Skatīt katrai valstij adresētos ieteikumus,
kas pievienoti 2012. gada 30. maija ziņojumam “Rīcība
stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” COM (2012) 299. [3] Ražošana % no IKP pēc ražošanas faktoru
izmaksām, 2011: Eurostat (nama_nace_10_c) [4] COM(2010)614. [5] Sīki izstrādātu izpildes ziņojumu
par minētajiem pasākumiem skatīt dienestu darba dokumentā
(SWD) (2012) 297. [6] Minētajam paziņojumam pievienotajā darba
dokumentā iekļauts ziņojums par 2010. gada paziņojuma
īstenošanu un sniegti pierādījumi, kas pamato politikas
darbības, kuras iekļautas šajā paziņojumā. Papildu
pamatojums ir atrodams 2012. gada Ziņojumā par
konkurētspēju un Ziņojumā par dalībvalstu
konkurētspējas rādītājiem un politiku, pamatojoties uz
173. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.
Šajā paziņojumā ir veiksmīgi izmantotas plašās
apspriedes ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām
un sabiedriskā apspriešana. Konference “Mērķis ir izaugsme” par
rūpniecības inovāciju, kas notika Briselē 2012. gada 29.
maijā, sniedza papildu ieguldījumu. [7] Skatīt
ECFIN ĢD 2012. gada pavasara prognozes:
http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2012/ee1upd_en.htm. [8] International Energy Agency: Energy Prices and Taxes,
Second Quarter 2012. [9] Skatīt Boston Consulting Group: US
manufacturing nears the tipping point”, March 2012. [10] Pamatiniciatīva “Inovācijas Savienība” (COM
(2010)546, 2010. gada 6. oktobris. [11] Skatīt Rifkin J. “The Third Industrial Revolution:
How Lateral Power Is Transforming Energy, the Economy, and the World”
Palgrave McMillan, New York 2011. [12] Kohēzijas politika (2014-2020). Ieguldījums
izaugsmei un nodarbinātībai. COM (2011) 614, 2011. gada 6. oktobris. [13] Roland Berger “GreenTech Made in Germany: update 2012” http://www.rolandberger.com/MEDIA/pdf/Roland
Berger___20120208.pdf energiesystem umbau_. [14] “Eiropas konkurētspējas ziņojums (2010)”,
(SEC (2010) 1272. [15] Par
šo jēdzienu skatīt “Trends and challenges in demand-side
innovation policies in Europe: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?
item_id = 5532 & amp; lang = EN & amp; id = 135 TPA_. [16] “Eiropas stratēģija par svarīgām
pamattehnoloģijām — tilts uz izaugsmi un nodarbinātību” COM
(2012) 341. [17] EIB kapitāla palielināšanas noteikumos KET joma
ir arī atzīta par prioritāru aizdevuma jomu. [18] Europe Innova Report “Assessment of the Bio-based
Products Market Potential for Innovation” 2010. [19] “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas
bioekonomika” COM (2012) 60, 2012. gada 13. februāris. [20] http://www.cen.eu/cen/Sectors/Sectors/Biobased/Pages/default.aspx. [21] “Impact Assessment of Energy Efficiency Directive”
SEC(2011) 779, 2011. gada 22. jūnijs. [22] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/ecodesign/index_en.htm. [23] “Making raw materials available for Europe's future
wellbeing – proposal for a European Innovation Partnership on raw materials”
COM(2012) 82. [24] Minēts paziņojumā “Būvniecības
nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas
konkurētspējas stratēģija” COM(2012) 433. [25] “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par
Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai”,
COM(2011), 650/3. [26] “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu —
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu
transporta sistēmu”. COM(2011) 144 [27] COM(2011) 202, 2011. gada
12. aprīlis. [28] Sk. Komisijas paziņojumu
COM(2011) 202 “Viedie tīkli. No inovācijas līdz
ieviešanai”. [29] Pateicoties EIB kapitāla palielināšanai,
arī ieguldījumi infrastruktūrās ir prioritāra joma
aizdevumiem.. [30] Priekšlikums regulai par Eiropas
energoinfrastruktūras vadlīnijām COM(2011) 658. [31] Tās tiks izveidotas, pilnībā ievērojot
Komisijas iedibinātos noteikumus par ekspertu grupām un citām
struktūrām (C(2010) 7649 un SEC(2010) 1360). [32] “Lietpratīgs regulējums Eiropas
Savienībā”, COM(2010) 543, 2010. gada 8. oktobris. [33] Piemēram, novērtējumi, ko dalībvalstis
iesniedza pēc Komisijas ES naftas pārstrādes apaļā
galda 2012. gada 15. maijā attiecībā uz ES politiku
kopējās ietekmes uz pārstrādi. [34] Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka
informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu
jomā, un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas
kārtību. [35] Vienotā tirgus aktā paziņotais
ekoloģiskās pēdas priekšlikums tiks uzsākts, Komisijai
2013. gadā izdodot paziņojumu. [36] ENTR ĢD konference par tirgus uzraudzību
un mašīnbūvi, 2011. gada 24. novembris: http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/machinery/market-surveillance/index_en.htm. [37] Albert Bravo-Biosca “The dynamics of Europe's
industrial structure and the growth of innovative firms” JRC Conference Seville,
2011. gada oktobris. [38] Boston Consulting Group “The internet economy in the
G-20”, 2012. gada marts. [39] COM(2010)245. [40] COM (2011) 942 “Vienota sistēma uzticēšanās
pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un
tiešsaistes pakalpojumu tirgum”. Skatīt arī COM (2011) 942,
galīgā redakcija, “Vienota sistēma uzticēšanās
pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un
tiešsaistes pakalpojumu tirgum”. [41] COM (2012) 225 “Eiropas Patērētāju
tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes
veicināšanai ”. [42] Reģistrācijas un tulkošanas izmaksas, lai saņemtu
patentaizsardzību Eiropā samazināsies līdz pat 80 %. [43] Skatīt “Patent Translate”,
http://www.epo.org/searching/free/patent-translate.html. [44] “Patentu biezokņi” rodas, kad uz vienu konkrētu
ražojumu ir ievērojams skaits patentu, un tie pieder vairākiem
patentu īpašniekiem. Honorāru krautņošana rodas no papildinošo
patentu neatkarīgas cenas veidošanas. Patentu biezokņi
pārsvarā rodas komunikācijas tehnoloģiju,
pusvadītāju, optikas, elektroierīču un medicīnas
tehnoloģiju jomā. [45] “Patentu slazdi ” rodas, ja standartu noteikšanas
procedūras dalībnieks tikai pēc standarta pieņemšanas
atklāj, ka viņam ir patenti vai patentu pieteikumi
attiecībā uz tehnoloģijām, kuras iekļautas
standartā, un pēc tam šiem patentiem atsakās piešķirt
licences vai tās piešķir tikai ar negodīgiem,
nesamērīgiem vai diskriminējošiem noteikumiem. [46] Regula (ES) Nr. 386/2012, 19.4.2012., OV L 129,
16.5.2012., 1. lpp. [47] http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/stakeholders/index_en.htm#maincontentSec2.
[48] COM (2012) 70, “2012. gada ziņojums par
šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem”. [49] COM (2010) 612, “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules
norises”. Skatīt arī Komisijas dienestu darba dokumentu (2012)219. [50] COM (2010) 343, “Ceļā uz visaptverošu Eiropas
starptautisko ieguldījumu politiku”. [51] Eiropas Parlamenta 2012. gada 3. jūlija
rezolūcija par Eiropas pievilcību investīcijām. [52] Tirdzniecības ĢD, "ES tirdzniecības
politika attiecībā uz izejvielām. Otrais darbības
pārskats”. [53] Šajā jomā Komisija izstrādā arī
citas iniciatīvas, piemēram, pārskati atsevišķi pa
valstīm. [54] Priekšlīgumu par sadarbību ar Grenlandi
derīgo izrakteņu jomā parakstīja 2012. gada
jūnijā, “Eiropas Savienības politikas izstrāde
saistībā ar Arktikas reģionu”, JOIN(2012)19 galīgā
redakcija. [55] COM (2011) 702, “Mazi uzņēmumi, liela pasaule —
jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot
globālās iespējas”. [56] ECB Finanšu integrācijas 2012. gada pārskatā
norādīts, ka “euro zonas banku finansēšanas avotu
traucējumi un sadrumstalotība caur pārraides kanālu
ietekmēja arī aizņēmuma nosacījumus, kas pieejami
reālajai ekonomikai”. ECB, Financial Integration Report, 2012. gada
aprīlis, 57. lpp. [57] Standard & Poors, "The
Credit Overhang", RatingsDirect, 2012. gada 31. jūlijs,
5. lpp.. [58] COM(2011) 870 galīgā redakcija. [59] Lai piekļūtu ES finanšu instrumentiem,
lūdzam apmeklēt šādu tīmekļa vietni, lai atrastu
bankas vai riska kapitāla fondus, kas jūsu valstī piešķir
finansējumu http://access2finance.eu
[60] EIB aizdevumu prioritātes saistībā ar
kapitāla palielinājumu: Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju
bankas kopīgs ziņojums Eiropadomei http://www.eib.org/attachments/lending-policy-associated-with-a-capital-increase-final.pdf [61] COM(2011) 870 galīgā redakcija. [62] Vairākas dalībvalstis MVU un
uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu jau piedāvā
inovatīvus alternatīvus finansēšanas līdzekļus.
Vācijā piecas biržas veica 50 obligāciju emisijas
uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kuru atsevišķie
apjomi parasti bija 30 līdz 100 miljonu euro robežās. Divi jauni
alternatīvi tirgi šoruden tiks uzsākti Francijā un
Zviedrijā. Itālijā fiksēta ienākuma tirgus
paplašinās tirdzniecības iespējas, iekļaujot iepriekš
biržas sarakstā neiekļautus vērtspapīrus. Uzņēmējdarbības,
novatorisma un profesionālās kvalifikācijas ministrija
Apvienotajā Karalistē ir uzsākusi visaptverošu pārskatu par
alternatīviem finansēšanas avotiem, tostarp fiksēta
ienākuma tirgiem. [63] COM(2011) 860 galīgā redakcija. [64] COM(2012) 173 final, Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar
daudzām jaunām darba vietām, COM(2012) 299 final,
Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai. [65] “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu
prognozēšana — kāda ir jaunākā pieredze?”,
COM(2012) 7. [66] New Skills for New Jobs: Action Now (Jaunas prasmes
jaunām darba vietām: tūlīt darāmais), ekspertu grupas
“Jaunas prasmes jaunām darba vietām” Eiropas Komisijai sagatavots
ziņojums, 2010. gada februāris, pieejams http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=568&langId=lv. [67] Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts
(EIT) ir nozīmīgs talantu audzinātājs pārrobežu
mērogā un cilvēku virzītas inovācijas
veicinātājs, kas integrē zināšanu
trīsstūri — pētniecību, augstāko
izglītību un uzņēmējdarbību. Ar zināšanu un
inovācijas kopienām EIT piedāvā jaunus karjeras
modeļus starp augstāko izglītību un privāto sektoru un
inovatīvas shēmas profesionālajai izaugsmei. EIT zināšanu,
un inovācijas kopienu pamatelements ir uzņēmējdarbība,
kurā pasaules līmeņa pētnieki un studenti apgūst
zināšanas un attieksmi, lai iedzīvinātu idejas jaunās
darījumu iespējās. [68] Avots: Eurostat “Statistics in Focus”
3/2012. [69] Uzņēmējdarbības un
rūpniecības ģenerāldirektorāta 2010. gada
apsekojums par MVU internacionalizāciju.