This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0628
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the financing, management and monitoring of the common agricultural policy
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību
/* COM/2011/0628 galīgā redakcija - 2011/0288 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību /* COM/2011/0628 galīgā redakcija - 2011/0288 (COD) */
PASKAIDROJUMA
RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Komisijas priekšlikumā par daudzgadu
finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (DFS priekšlikums)[1] ir noteikts kopējās
lauksaimniecības politikas (KLP) budžets un galvenie virzieni.
Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz regulu kopumu, kurās noteikts
2014.–2020. gada KLP tiesiskais regulējums, kā arī šīs
politikas turpmākās attīstības alternatīvo
scenāriju ietekmes novērtējums. Šo reformu priekšlikumu pamatā ir
Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā[2], kurā vispārīgi
raksturotas politiskās iespējas, kas ļautu risināt
nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un
lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt
1) dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu; 2) dabas
resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un
3) līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Kopš
minētā paziņojuma iesniegšanas tajā
izklāstītā reformas ievirze kopumā atbalstīta gan
iestāžu debatēs[3],
gan apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika
iespējamās ietekmes novērtēšanas gaitā. Šajā procesā izkristalizējusies
kopīga atziņa, ka ir jāveicina efektīva resursu
izmantošana, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un
iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību
atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”, KLP struktūru
arī turpmāk balstot uz diviem pīlāriem, kuriem ir
kopīgs mērķis un kuros iekļautie instrumenti papildina cits
citu. I pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus
pasākumiem, kas ļauj ES lauksaimniekiem saņemt gada pamata
ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus
traucējumu gadījumā, bet II pīlārs attiecas uz
lauku attīstību, kuras nodrošināšanai dalībvalstis,
ievērojot kopīgu satvaru[4],
sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmas. Secīgu reformu rezultātā,
veidojot KLP par integrētu politiku lauku apvidu attīstībai
visā ES, ir palielināta lauksaimniecības orientācija uz
tirgu, vienlaikus sniedzot ienākumu atbalstu ražotājiem,
politikā ir prasmīgāk iestrādātas vides prasības
un pastiprināts atbalsts lauku attīstībai. Tomēr reformas
procesā ir radusies vajadzība optimālāk sadalīt
atbalstu gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstīs, kā
arī ir izskanējuši aicinājumi rūpīgāk
izvēlēties pasākumus, kuru mērķis ir vides problēmu
novēršana, un lietpratīgāk reaģēt uz pieaugošo tirgus
svārstīgumu. Agrāk reformas galvenokārt tika
veiktas, reaģējot uz iekšēju cēloņu
izraisītām problēmām, sākot ar milzīgu
pārprodukciju un beidzot ar pārtikas nekaitīguma krīzi;
tās ES ir lieti noderējušas gan pašu mājās, gan
starptautiskajā arēnā. Taču lielākā daļa
šodienas problēmu izraisa un ietekmē ārēji, ar
lauksaimniecību tieši nesaistīti faktori, un tāpēc šo
problēmu risināšanai ir vajadzīgi plašāki politiski
pasākumi. Paredzams, ka situācija
lauksaimniecības ienākumu jomā arī turpmāk būs
sarežģīta, jo lauksaimnieki saskaras ar lielāku risku,
ražīguma kāpuma palēnināšanos un peļņas normas
samazināšanos pieaugošo ražošanas cenu dēļ; tāpēc
noteikti jāsaglabā ienākumu atbalsts un jāpilnveido
attiecīgie instrumenti, lai labāk pārvaldītu riskus un
risinātu krīzes situācijas. Spēcīga lauksaimniecība
ir ļoti būtiska arī ES pārtikas rūpniecībai un
pasaules nodrošinājumam ar pārtiku. Tajā pašā laikā
lauksaimniecības nozares pārstāvji un lauku apvidu
iedzīvotāji tiek aicināti neatlaidīgāk censties
sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas
jomā, kā arī īstenot bioloģiskās
daudzveidības stratēģiju, kas ietilpst stratēģijā
“Eiropa 2020”. Lauksaimniekiem, kas līdz ar mežsaimniekiem ir
galvenie zemes apsaimniekotāji, būs vajadzīgs atbalsts, lai
viņi ieviestu un turpmāk izmantotu tādas lauksaimniecības
sistēmas un metodes, kas īpaši sekmē vides un klimata
mērķu sasniegšanu, jo tirgus cenas neatspoguļo šādu
sabiedrisku labumu nodrošināšanu. Turklāt būs ļoti
svarīgi atrast veidu, kā vislabāk izmantot lauku apvidu
daudzveidīgo potenciālu un tādējādi veicināt
iekļaujošu izaugsmi un kohēziju. Tāpēc topošā KLP nebūs
politika, kas attiecas tikai uz nelielu, kaut ļoti svarīgu, ES
tautsaimniecības daļu, tā būs arī
stratēģiski svarīga politika, kas attieksies uz pārtikas nodrošinājumu,
vidi un teritoriālo līdzsvaru. Tieši šajos apstākļos
atklājas ES pievienotā vērtība, kura piemīt patiesi
kopējai politikai, kas ļauj visefektīvāk izmantot
ierobežotos budžeta līdzekļus, saglabājot ilgtspējīgu
lauksaimniecību visā ES, risinot tādas svarīgas
pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinot
dalībvalstu solidaritāti, taču vienlaikus pieļaujot
zināmas atkāpes šīs politikas īstenošanā, lai tiktu
ievērotas un apmierinātas vietējās vajadzības. DFS priekšlikumā
izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka
kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk būtu
jāietver divi pīlāri, katra pīlāra budžetam
nominālā izteiksmē būtu jāpaliek 2013. gada
līmenī un būtu jābūt skaidrai virzībai uz
rezultātu sasniegšanu ES būtiskākajās,
prioritārajās jomās. Ar tiešajiem maksājumiem būtu
jāveicina ražošanas ilgtspējība, 30 % šiem maksājumiem
atvēlētā budžeta piešķirot obligātiem pasākumiem,
kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Maksājumu
apmērs būtu pakāpeniski jāvienādo, un maksājumi
lielāko maksājumu saņēmējiem būtu
pakāpeniski jāierobežo. Lauku attīstībai domātie
līdzekļi būtu jāiekļauj vienotā
stratēģiskā satvarā līdz ar citiem ES kopīgi
pārvaldītiem līdzekļiem, uz kuriem attiecas aktīvāka,
mērķtiecīgāka pieeja un uzlaboti, skaidrāk
formulēti ex-ante nosacījumi. Visbeidzot, KLP finansējums
tirgus pasākumu jomā būtu jāpapildina ar diviem
instrumentiem, kas neietilpst DFS, proti, ar 1) rezerves fondu
ārkārtas gadījumiem, kas ļautu rīkoties krīzes
situācijās, un 2) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās
fonda darbības jomas paplašināšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, KLP
tiesiskā regulējuma būtiskākie elementi laika posmam no
2014. līdz 2020. gadam ir noteikti šādās regulās: –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem
maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās
lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (“tiešo
maksājumu regula”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgus kopīgu
organizāciju (“regula par vienotu TKO”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (“lauku
attīstības regula”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”); –
priekšlikumu Padomes regulai par konkrēta
atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā
uz lauksaimniecības produktu tirgus kopīgu organizāciju; –
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz
lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu
2013. gadā; –
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz
vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju
audzētājiem. Lauku attīstības regula balstās
uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī
un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi par visiem fondiem, kas
darbojas vienotajā stratēģiskajā satvarā[5]. Vēlāk tiks
pieņemta arī regula par vistrūcīgākajām
personām piemērojamā atbalsta shēmu, kurai finansējums
pašlaik paredzēts citā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijā. Turklāt, lai atrastu
piemērotāko veidu, kā samērot pārredzamības principu
un saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību,
tiek gatavoti jauni noteikumi par saņēmēju datu
publicēšanu, kuru sagatavošanā tiek ņemti vērā
arī Eiropas Savienības Tiesas iebildumi. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Pamatojoties uz pašreizējā
politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē
paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes
novērtējumā izvērtēta un salīdzināta trīs
alternatīvu scenāriju ietekme. Šis novērtējums ir radies
ilgā procesā, kuru uzsāka 2010. gada aprīlī un
vadīja starpdienestu grupa, un kura gaitā tika veikta plaša
kvantitatīva un kvalitatīva analīze, tostarp noteikta
bāzlīnija, proti, lauksaimniecības tirgu un ienākumu
attīstības vidēja termiņa prognozes līdz pat
2020. gadam, kā arī modelēta dažādo politikas
scenāriju ietekme uz nozares ekonomiku. Ietekmes novērtējumā
sīkāk iztirzāti šādi trīs scenāriji:
1) pielāgojumu scenārijs, saskaņā ar kuru tiek
saglabāts pašreizējais politiskais regulējums, taču vienlaikus
tiek novērsti tā būtiskākie trūkumi, piemēram,
pilnveidota tiešo maksājumu sadale; 2) sabalansēšanas
scenārijs, kas ir saistīts ar būtiskām politikas
izmaiņām, t. i., tiešo maksājumu mērķtiecīgāku
piešķiršanu un ekoloģisko komponentu, sekmīgāku lauku
attīstības politikas stratēģisko mērķu
noteikšanu, tos rūpīgāk saskaņojot ar ES politiku
citās jomās, kā arī juridiskā pamata
paplašināšanu, lai attiecīgi paplašinātu ražotāju
sadarbību, un 3) pārorientēšanās scenārijs,
saskaņā ar kuru politiku pārorientē uz vides
aizsardzību un pakāpeniski likvidē tiešos maksājumus,
pieņemot, ka ražošanas jaudu ir iespējams saglabāt arī bez
atbalsta un sociālekonomiskās vajadzības lauku rajonos ir
iespējams apmierināt, izmantojot citas rīcībpolitikas. Ekonomikas krīzes un nepietiekama
publiskā finansējuma apstākļos, uz kuriem ES
reaģējusi, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un
DFS priekšlikumu, katrā no šiem trim scenārijiem atšķirīga
nozīme piešķirta trim politiskajiem uzdevumiem, kas izvirzīti
nākotnes KLP ar mērķi panākt
konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku
lauksaimniecību plaukstošos lauku apvidos. Lai panāktu lielāku
atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, jo īpaši
efektīvas resursu izmantošanas jomā, būs aizvien vairāk jāpalielina
lauksaimniecības ražīgums, veicot pētījumus, veicinot
zināšanu nodošanu, sadarbību un inovāciju (tostarp izmantojot
Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīguma un
ilgtspējības jomā). Tā kā ES lauksaimniecības
politika vairs netiek īstenota tirdzniecību kropļojošā
politiskajā vidē, paredzams, ka šo nozari ietekmēs arī
turpmāka liberalizācija, jo īpaši saistība ar Dohas
attīstības programmu vai ar Mercosur valstīm
noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu. Izstrādājot trīs minētos
politikas scenārijus, tika ņemtas vērā vēlmes, kas
izteiktas apspriešanās procesā, kurš notika saistībā ar
ietekmes novērtējumu. Ieinteresētās personas tika
aicinātas izteikt viedokli laikā no 2010. gada 23. novembra
līdz 2011. gada 25. janvārim, bet 2011. gada 12. janvārī
tika izveidota padomdevēja komiteja. Turpmāk īsumā
apkopotas būtiskākās atziņas[6].
–
Ieinteresēto personu vidū valda
vispārējā vienprātība par to, ka ir vajadzīga
stingra KLP, kuras pamatā būtu divu pīlāru struktūra,
lai risinātu ar pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu
ilgtspējīgu apsaimniekošanu un teritoriālo attīstību
saistītās problēmas. –
Vairums respondentu uzskata, ka KLP būtu
jāveicina tirgu un cenu stabilizācija. –
Ieinteresētajām personām ir
atšķirīgi viedokļi par atbalsta mērķu noteikšanu
(īpaši par tiešā atbalsta pārdali un maksājumu
nepārsniedzamās summas noteikšanu). –
Tiek vienprātīgi atzīts, ka abiem
politikas pīlāriem var būt liela nozīme, rosinot
aktīvāku klimata politiku un uzlabojot ekoloģiskos
raksturlielumus, kas ir ES iedzīvotāju interesēs. Tā
kā daudzi lauksaimnieki uzskata, ka tas jau notiek, plašāka
sabiedrība norāda, ka I pīlāra maksājumus
varētu izmantot efektīvāk. –
Respondenti vēlas, lai nākotnē
paredzamā izaugsme un attīstība skartu visu ES, arī
mazāk labvēlīgos apgabalus. –
Daudzi respondenti uzsvēra KLP
saskaņošanu ar politiku citās jomās, piemēram, ar vides,
veselības, tirdzniecības un attīstības politiku. –
Respondenti uzskata, ka inovācija,
konkurētspējīgu uzņēmumu attīstība un
sabiedrisko labumu nodrošināšana ES iedzīvotājiem ļaus KLP
saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Tātad, veicot ietekmes
novērtējumu, tika salīdzināti minētie trīs
alternatīvie politikas scenāriji. Īstenojot pārorientēšanās
scenāriju, lauksaimniecībā ātrāk tiktu veikti
strukturāli pielāgojumi un ražošana tiktu pārcelta uz
rentablākajiem apgabaliem un ienesīgākajām nozarēm.
Lai gan, īstenojot šo scenāriju, ievērojami pieaugtu
finansējums vides jomā, nozare vienlaikus tiktu pakļauta
arī lielākam riskam, jo saruktu tirgus intervences iespējas.
Turklāt šā scenārija īstenošana izraisītu
būtiskas sociālas un ekoloģiskas problēmas, jo, politikā
zūdot ietekmēšanas iespējām, ko sniedz tiešie
maksājumi un ar tiem saistītās savstarpējās
atbilstības prasības, mazāk konkurētspējīgajos
apvidos būtu vērojams būtisks ienākumu zaudējums un
vides degradēšanās. Otra galējā alternatīva –
pielāgojumu scenārijs – būtu vispiemērotākais
politikas nepārtrauktībai, sasniedzot ierobežotus, taču
jūtamus uzlabojumus gan lauksaimniecības konkurētspējas,
gan ekoloģiskās efektivitātes ziņā. Tomēr
pastāv nopietnas šaubas par to, vai šis scenārijs ļautu
pienācīgi risināt nākotnē paredzamās
būtiskās klimata un vides problēmas, no kā ir atkarīga
arī lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējība. Sabalansēšanas scenārijs, kurā
paredzēta tiešo maksājumu mērķtiecīgāka
piešķiršana un ekoloģiskais komponents, paver pilnīgi jaunu
ceļu. Veiktā analīze liecina, ka pārēja uz videi
nekaitīgu rīcību ir iespējama un ka izmaksas, ko tā
radītu lauksaimniekiem, nav pārmērīgas, lai gan no
zināma administratīvā sloga nebūtu iespējams
izvairīties. Līdzīgi ir iespējams stimulēt lauku
attīstību, ja vien dalībvalstis un reģioni efektīvi
izmantos jaunās iespējas un ja vienota stratēģiskā
satvara izveide, kurā ietilptu arī pārējie ES
līdzekļi, neliegs saglabāt sinerģiju ar
I pīlāru un nemazinās lauku attīstības
specifiskās priekšrocības. Ja tiktu panākts pareizais
līdzsvars, šā scenārija īstenošana vissekmīgāk
ļautu nodrošināt lauksaimniecības un lauku apvidu
ilgtermiņa ilgtspējību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes
novērtējumā secināts, ka sabalansēšanas scenārijs
ir vislīdzsvarotākais, jo ļauj pakāpeniski saskaņot
KLP un ES stratēģiskos mērķus, un šis līdzsvars un
samērība izpaužas arī tiesību aktu priekšlikumos
paredzēto elementu īstenošanā. Būs jāizveido vērtēšanas
sistēma, lai, izmantojot vienotu, ar politikas mērķiem
saistītu rādītāju kopumu, novērtētu KLP
efektivitāti. Svarīgs apsvērums šajā
procesā bija vienkāršošana, un tā būtu dažādi
jāveicina, piemēram, racionalizējot savstarpējās
atbilstības un tirgus instrumentus vai izstrādājot mazajiem
lauksaimniekiem piemērotu atbalsta shēmu. Turklāt tiešie
maksājumi ar videi nekaitīgu rīcību būtu
jāsasaista tā, lai maksimāli samazinātos
administratīvais slogs, tostarp pārbaužu izmaksas. 3. PRIEKŠLIKUMA
JURIDISKIE ASPEKTI Tiek ierosināts saglabāt
pašreizējo KLP struktūru, proti, dalījumu divos pīlāros,
kur I pīlāra ikgadējos, vispārīgi
piemērojamos obligātos pasākumus papildina
II pīlārā iekļautie brīvprātīgie
pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu programmu izstrādes
pieeju ir vairāk pielāgoti valsts un reģionālajām
īpatnībām. Tomēr jaunā tiešo maksājumu
regulējuma mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot
sinerģiju ar II pīlāru, kas savukārt ir iekļauts
vienotā stratēģiskā satvarā, lai to labāk
saskaņotu ar citu ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu
izmantojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek
saglabāta arī pašreizējā struktūra, ko veido
četri juridiskie pamatdokumenti, lai gan finansējuma regulas
darbības joma tiek paplašināta, lai kopīgos noteikumus apkopotu
vienā dokumentā, proti, tā dēvētajā
horizontālajā regulā. Priekšlikumi ir saskaņā ar
subsidiaritātes principu. KLP patiesi ir ES kopējā politika:
tā ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences joma, kas tiek
regulēta ES līmenī, lai visā ES saglabātu
ilgtspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, risinātu
tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata
pārmaiņas un stiprinātu dalībvalstu solidaritāti.
Ņemot vērā to, cik būtiski nākotnē
paredzamās problēmas varētu ietekmēt nodrošinājumu ar
pārtiku, vidi un teritoriālo līdzsvaru, KLP joprojām ir
uzskatāma par stratēģiski svarīgu politiku, lai
nodrošinātu to, ka tiek atrasti efektīvākie politisko uzdevumu
risinājumi un lietderīgākais budžeta līdzekļu
izmantošanas veids. Turklāt tiek ierosināts saglabāt instrumentu
pašreizējo dalījumu divos pīlāros, jo tādējādi
dalībvalstīm ir lielākas iespējas pielāgot
risinājumus vietējām īpatnībām, kā arī
līdzfinansēt politikas II pīlāra pasākumus.
Lauksaimniecības politikas II pīlārā iekļauj
arī jauno Eiropas inovāciju partnerību un riska
pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības politika vienlaikus
tiks labāk saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020”
(tostarp vienoto satvaru, kurā iekļauti arī citi ES
līdzekļi), kā arī vairākiem ieviestajiem uzlabojumiem
un vienkāršojumiem. Visbeidzot, ietekmes novērtēšanas gaitā
veiktās analīzes rezultāti skaidri pierāda, kādas
negatīvas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās
sekas varētu būt bezdarbībai. Papildus finanšu noteikumiem
horizontālajā regulā ir apvienotas būtiskas normas, kas
attiecas uz visiem instrumentiem, piemēram, noteikumi par savstarpējo
atbilstību, pārbaudēm un soda sankcijām. Rezultātā
regulā tagad paredzēti noteikumi attiecībā uz
finansēšanu, saimniecību konsultatīvo sistēmu, vadības
un kontroles sistēmām, savstarpējo atbilstību un
grāmatojumu noskaidrošanu. Mērķis ir finansēšanas
noteikumu pielāgošana, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi,
savstarpējās atbilstības prasību optimizēšana un
uzlabošana, kā arī saimniecību konsultatīvās
sistēmas stiprināšana. Īpaši saistībā ar
savstarpējo atbilstību pašreizējie noteikumi tika
pārskatīti, lai tos vienkāršotu, nostiprinot klimata
pārmaiņu dimensiju GAEC un nodrošinot saskaņu ar
noteikumiem par ekoloģisko komponentu un attiecīgajiem vides
pasākumiem, ko piedāvā lauku attīstības programmas. Visbeidzot, regula nodrošina pamatu
kopīgai uzraudzības un novērtējuma sistēmai, lai
vērtētu KLP darbību nākamajā periodā. Šī regula ietver dažādus
vienkāršošanas elementus. Pirmkārt, ar to pārgrupēti visi
savstarpējās atbilstības noteikumi vienā tiesību
aktā, tādējādi uzlabojot to lasāmību. Turklāt tajā paredzēts
samazināt maksājumu aģentūru skaitu un pastiprināt
koordinējošās iestādes lomu. Tas nodrošinās sistēmas
lielāku pārredzamību un mazinās slogu gan valstu
pārvaldes iestādēm, gan Komisijas dienestiem. Dalībvalstu
līmenī prasīto akreditāciju un ticamības
deklarāciju skaits tiks samazināts, un ir iespēja samazināt
Komisijas veikto revīziju skaitu. Abu KLP pīlāru vadības un
kontroles noteikumi tiks pēc iespējas sakārtoti, lai
nodrošinātu juridisku skaidrību un saskaņotas procedūras.
Turklāt regulā paredzēts piešķirt Komisijai pilnvaras
atļaut samazināt uz vietas veikto pārbaužu skaitu tajās
dalībvalstīs, kurās kontroles sistēmas darbojas
pienācīgi un kļūdu līmenis ir zems. Tas atvieglotu gan
lauksaimnieku, gan valstu pārvaldes iestāžu administratīvo
slogu. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Saskaņā ar DFS priekšlikumu liela
daļa ES budžeta arī turpmāk būtu jāatvēl
lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga
kopējās politikas joma. Tāpēc ierosināts, ka KLP
galvenā uzmanība būtu jāpievērš tās
pamatdarbībai un tālab I pīlāra īstenošanai
laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam pašreizējās
cenās būtu jāpiešķir 317,2 miljardi euro, bet
II pīlāra īstenošanai 101,2 miljardi euro. Papildus lauksaimniecības politikas I un
II pīlāra finansējumam piešķirams papildu
finansējums 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem
5,1 miljards euro atvēlams pētniecībai un inovācijai,
2,5 miljardi euro pārtikas nekaitīgumam, bet 2,8 miljardi
euro citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem
vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei,
kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds
krīzes situācijām lauksaimniecībā un papildus DFS
Eiropas Globalizācijas fondā atvēlami līdz pat
2,8 miljardiem euro, tādējādi kopējais
2014.–2020. gada budžets sasniedz 435,6 miljardus euro. Attiecībā uz atbalsta sadali
dalībvalstu starpā tiek ierosināts, ka visām dalībvalstīm,
kas saņem tiešos maksājumus, kuri nesasniedz 90 % no ES
vidējā apjoma, maksājumu apjoms tiks palielināts par vienu
trešo daļu no attiecīgās dalībvalsts saņemto
maksājumu un ES vidējā rādītāja starpības.
Uz šīs bāzes aprēķināts valstu maksimālais apjoms,
kas noteikts tiešo maksājumu regulā. Atbalsts lauku attīstībai tiek
piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas
saistīti ar politikas mērķiem, un ņemot vērā
pašreizējo atbalsta sadali. Tāpat, kā tas tiek darīts
pašlaik, konverģences reģioniem arī turpmāk būtu
jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes, kas
būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem,
piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām, sadarbībai
un “Leader” programmām. Zināma elastība ir ieviesta, lai
pārvietotu līdzekļus starp pīlāriem (līdz
5 % no tiešajiem maksājumiem): no I pīlāra uz
II pīlāru, lai dalībvalstis varētu nostiprināt
lauku attīstības politiku, un no II pīlāra uz I pīlāru
tajās dalībvalstīs, kurās tiešo maksājumu apmērs
ir zemāks par 90 % no ES vidējā apmēra. Sīkākas ziņas par KLP reformu
priekšlikumu finansiālo ietekmi ir izklāstītas priekšlikumiem
pievienotajā finanšu pārskatā. 2011/0288 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās
lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta
2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[7], pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[8], apspriedusies ar Eiropas Datu
aizsardzības uzraudzītāju[9] saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1)
Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
komitejai „KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt
nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un
teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”[10] ir izklāstītas
kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās
problēmas, mērķi un virzieni pēc 2013. gada.
Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās pārrunas,
KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada
1. janvāra. Reformai būtu jāaptver visi KLP galvenie
instrumenti, tostarp Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK)
Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas
finansēšanu[11],
kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
[COM(2010)…(pieskaņošanās Lisabonas līgumam)][12]. Minētās regulas
īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka daži
finansēšanas un uzraudzības mehānisma elementi
jākoriģē. Ņemot vērā reformas darbības jomu,
ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un aizstāt
to ar jaunu tekstu. Reformai būtu arī pēc iespējas
jāsaskaņo, jāsakārto un jāvienkāršo noteikumi. (2)
Tā kā dalībvalstis nespēj
pietiekami sasniegt šīs regulas mērķus, ņemot
vērā saikni starp šo regulu un citiem KLP instrumentiem un
dalībvalstu finanšu resursu ierobežojumus paplašinātā
Savienībā, un tāpēc tos ir iespējams labāk sasniegt Savienības līmenī,
izmantojot Savienības finansējuma daudzgadu garantiju un
pievēršoties tās prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētā
līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes
principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas
ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. (3)
Lai papildinātu vai grozītu noteiktus
nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē
Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar
Līguma 290. pantu attiecībā uz maksājumu aģentūru
un koordinējošo iestāžu akreditāciju, saimniecību
konsultatīvās sistēmas saturu, pasākumiem, kas
finansējami no Savienības budžeta saskaņā ar valsts
intervenci, un ar valsts intervencēm saistīto darbību
novērtējumu, dalībvalstīm nodrošināto atmaksājumu
samazinājumiem un to apturēšanu, izdevumu un ieņēmumu
savstarpējo kompensēšanos fondos, parādu piedziņu, atbalsta
saņēmējiem piemērojamiem sodiem par atbilstības
nosacījumu neievērošanu, attiecībā uz noteikumiem par
nodrošinājumu, par integrētās administrēšanas un kontroles
sistēmas darbību, pasākumiem, kuru darījumi netiek
rūpīgi pārbaudīti, sodiem, ko piemēro par
savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu, noteikumiem
par ilggadīgo zālaugu platību uzturēšanu, noteikumiem par
noteicošo datumu un valūtas maiņas kursu, kas jāpiemēro
dalībvalstīm, kuras nelieto euro, kā arī
attiecībā uz saskaņā ar KLP pieņemto pasākumu
kopīgās novērtēšanas sistēmas saturu. Ir īpaši
svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu
atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai,
sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu
jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un
atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei. (4)
KLP ietver vairākus pasākumus, tostarp
tādus, kas attiecas uz lauku attīstību. Lai sekmētu KLP
mērķu sasniegšanu, ir svarīgi nodrošināt minēto
pasākumu finansējumu. Tā kā šiem pasākumiem ir daži
kopēji elementi, bet vairākos aspektos tie tomēr atšķiras,
to finansēšanai būtu jāizmanto vienāds noteikumu kopums,
kas vajadzības gadījumā ļautu šos pasākumus
reglamentēt atšķirīgi. Ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005
izveidoja divus Eiropas lauksaimniecības fondus – Eiropas
Lauksaimniecības garantiju fondu (turpmāk – „ELGF”) un Eiropas
Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (turpmāk –
„ELFLA”). Šie divi fondi būtu jāsaglabā. (5)
Šajā regulā noteiktajiem pasākumiem
jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (ES) Nr.[FR]/xxx
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam[13] un saskaņā ar to
pieņemtie noteikumi. Regula konkrēti nosaka noteikumus, kas
saistīti ar dalīto pārvaldību ar dalībvalstīm,
pamatojoties uz pareizas finanšu vadības, pārredzamības un
nediskriminācijas principiem, kā arī noteikumus par
akreditēto iestāžu funkcijām, budžeta principiem, noteikumus, kuri
būtu jāievēro šajā regulā. (6)
Savienības budžetam būtu
jāfinansē KLP izdevumi, tostarp tie, kas attiecas uz lauku
attīstību, izmantojot abus fondus vai nu tiešā veidā, vai
arī īstenojot dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm.
Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt,
izmantojot šos fondus. (7)
Būtu jāparedz noteikumi par
maksājumu aģentūru akreditāciju, ko veic dalībvalstis,
par procedūru izstrādi vajadzīgo vadības sagatavotu
ticamības deklarāciju saņemšanai, par vadības un kontroles
sistēmu sertificēšanu, kā arī par gada pārskatu
apstiprināšanu, ko veic neatkarīgas struktūras. Turklāt,
lai nodrošinātu attiecīgas valsts veikto pārbaužu
pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaujas
izsniegšanas, apstiprināšanas un maksāšanas procedūrām,
tādējādi samazinot Komisijas dienestu un tādu
dalībvalstu administratīvo un revīzijas slogu, kurās ir
prasība veikt katras atsevišķās maksājumu
aģentūras akreditāciju, būtu jāierobežo to
iestāžu un struktūru skaits, kurām šādi pienākumi ir
deleģēti, ievērojot katras dalībvalsts
konstitucionālās normas. (8)
Ja kāda dalībvalsts akreditē
vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, ir svarīgi,
ka tā norīko tikai vienu koordinējošo iestādi, lai
nodrošinātu konsekvenci līdzekļu pārvaldībā,
panāktu Komisijas un dažādu akreditēto maksājumu
aģentūru sadarbību, kā arī nodrošinātu to, ka
Komisijas prasītā informācija par vairāku maksājumu
aģentūru darbībām ir ātri pieejama. Koordinējošai
iestādei būtu jāatbild arī par to, lai tiktu
nodrošināts, ka tiek veikti koriģējošie pasākumi un ka
Komisija ir informēta par turpmākajām izpildes
pārbaudēm, un tai būtu arī jānodrošina kopīgo
noteikumu un standartu vienāda piemērošana. (9)
Tikai dalībvalstu akreditētas
maksājumu aģentūras nodrošina pietiekamu pārliecību
par to, ka pirms Savienības atbalsta piešķiršanas saņēmējiem
ir veiktas vajadzīgās kontroles. Tāpēc būtu skaidri
jānosaka, ka tikai akreditētu maksājumu aģentūru
izdevumi var tikt atmaksāti no Savienības budžeta. (10)
Lai uzlabotu atbalsta saņēmēju
informētību par sakarību starp lauksaimniecības praksi un
saimniecību pārvaldību, no vienas puses, un standartiem, kas
saistīti ar vidi, klimata pārmaiņām, zemes labiem
lauksaimniecības apstākļiem, pārtikas nekaitīgumu,
sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību, augu
veselību un dzīvnieku labturību, no otras puses, dalībvalstīm
ir jāizveido visaptveroša saimniecību konsultatīvā
sistēma, kas piedāvā konsultācijas atbalsta
saņēmējiem. Šādai saimniecību konsultatīvajai
sistēmai nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt
atbalsta saņēmēju pienākumu un atbildību ievērot
šos standartus. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina
konsultāciju un pārbaužu nepārprotama nošķirtība. (11)
Saimniecību konsultatīvajai sistēmai
būtu jāaptver vismaz tās prasības un standarti, kas veido
savstarpējās atbilstības prasību darbības jomu. Šai
sistēmai būtu jāaptver arī prasības saistībā
ar klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi
attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kā arī
lauksaimniecības teritoriju apsaimniekošanu saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes xxx Regulu (ES) Nr. TM/xxx, ar ko izveido noteikumus
par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic
saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta
shēmām[14].
Visbeidzot, šādai sistēmai būtu jāaptver noteikti elementi,
kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un
pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību, ūdens
resursu aizsardzību, dzīvnieku un augu slimību izziņošanu
un inovācijām, kā arī mazo lauku saimniecību
saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību. (12)
Atbalsta saņēmēju dalībai
saimniecību konsultatīvajā sistēmā jābūt
brīvprātīgai. Būtu jāatļauj dalība
sistēmā visiem atbalsta saņēmējiem – pat tiem, kuri
nesaņem atbalstu saskaņā ar KLP. Tomēr dalībvalstis
var noteikt prioritātes kritērijus. Ņemot vērā
sistēmas raksturu, ir atbilstoši konsultatīvās darbības
gaitā iegūto informāciju uzskatīt par konfidenciālu,
izņemot gadījumus, kad tiek nopietni pārkāpti
Savienības vai valsts tiesību akti. Lai nodrošinātu
sistēmas efektivitāti, konsultantiem jābūt atbilstoši kvalificētiem
un tiem nepieciešamas regulāras mācības. (13)
Komisijai būtu jādara
dalībvalstīm pieejami finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi,
lai segtu akreditēto maksājumu aģentūru izdevumus
attiecībā uz ELGF. Tas tiek veikts atmaksājumu veidā,
pamatojoties uz šo aģentūru iegrāmatotajiem izdevumiem.
Kamēr atmaksājumi mēneša maksājumu veidā nav veikti,
dalībvalstīm jāmobilizē finanšu līdzekļi
atbilstoši akreditēto maksājumu aģentūru
vajadzībām. Personāla un administratīvas izmaksas
dalībvalstīm un KLP īstenošanā iesaistītajiem atbalsta
saņēmējiem būtu jāsedz no saviem līdzekļiem. (14)
Agrometeoroloģisko sistēmu izmantošanai
un satelītattēlu ieguvei un pilnveidei vajadzētu nodrošināt
Komisijai līdzekli lauksaimniecības tirgu pārvaldībai un
atvieglot lauksaimniecības izdevumu uzraudzību. (15)
Saistībā ar budžeta disciplīnas
ievērošanu jānosaka gada maksimālā izdevumu summa, kas
finansējama no ELGF, ņemot vērā šim fondam
paredzētās maksimālās summas saskaņā ar daudzgadu
finanšu shēmu, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. xxx/xxx, ar
ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[15] [DFS]. (16)
Budžeta disciplīna arī prasa, lai visos
gadījumos un visos budžeta procedūras un budžeta izpildes posmos
tiktu ievēroti ELGF finansēto izdevumu gada maksimālie apjomi.
Tāpēc attiecīgai dalībvalstij noteiktais gada
maksimālais tiešo maksājumu apjoms, kas norādīts
Regulā (ES) Nr. xxx/xxx[TM], jāuzskata par finanšu
līdzekļu maksimālo apjomu attiecīgajai dalībvalstij
attiecībā uz šādiem tiešajiem maksājumiem un,
atmaksājot šos maksājumus, jāievēro minētais
maksimālais finanšu līdzekļu apjoms. Turklāt budžeta
disciplīna prasa, ka visos tiesību aktos, ko Komisija ierosina vai
arī likumdevējs vai Komisija pieņem saistībā ar KLP un
ko finansē no ELGF, jābūt ievērotam minētā fonda
finansēto izdevumu gada maksimālajam apjomam. (17)
Lai nodrošinātu KLP finansējuma summu
atbilstību gada maksimālajam apjomam, būtu jāsaglabā
finanšu mehānisms, kas minēts Padomes 2009. gada
19. janvāra Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz
kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā
ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK)
Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK)
Nr. 1782/2003[16],
ar kuru tiek koriģēts tiešā atbalsta līmenis. Tāpat ir
jāpilnvaro Komisija noteikt šīs korekcijas, ja Padome tās nav noteikusi
pirms tā kalendārā gada 30. jūnija, uz kuru tās
attiecas. (18)
Pasākumi, kas veikti, lai noteiktu ELGF un
ELFLA finanšu ieguldījumu, aprēķinot maksimālos finanšu
līdzekļu apjomus, neietekmē Līgumā
paredzētās budžeta lēmējiestādes pilnvaras. Tāpēc
šo pasākumu pamatā jābūt atsauces summām, kas
noteiktas saskaņā ar […] starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju
noslēgto Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta
jautājumos un par pareizu budžeta pārvaldību[17] un Regulu (ES)
Nr. xxx/xxx [DFS]]. (19)
Budžeta disciplīna prasa arī
nepārtrauktu budžeta vidēja termiņa stāvokļa
analīzi. Tāpēc, iesniedzot budžeta projektu konkrētam
gadam, Komisijai būtu jāiesniedz prognozes un analīze Eiropas
Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā jāierosina
likumdevējam attiecīgi pasākumi. Turklāt Komisijai
būtu vienmēr pilnīgi jāizmanto savas pārvaldības
pilnvaras, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērots gada maksimālais
apjoms, un vajadzības gadījumā tai būtu jāierosina
Eiropas Parlamentam un Padomei vai Padomei atbilstoši budžeta stāvokļa
uzlabošanas pasākumi. Ja budžeta gada beigās dalībvalstu
pieprasīto atmaksājumu dēļ nevar ievērot gada
maksimālo apjomu, būtu jāparedz, ka Komisija var veikt
pasākumus, kas ļautu pieejamo budžetu provizoriski sadalīt starp
dalībvalstīm proporcionāli to atmaksājumu
pieprasījumiem, kas nav vēl apmierināti, un ievērojot
attiecīgajam gadam noteikto maksimālo apjomu. Maksājumi par
attiecīgo gadu būtu jāsedz nākamajā budžeta gadā,
un būtu galīgi jānosaka katrai dalībvalstij
paredzētais Savienības finansējuma kopapjoms, kā arī
kompensēšanās dalībvalstu starpā, lai ievērotu
noteikto apjomu. (20)
Budžeta izpildē Komisijai būtu
jāizmanto lauksaimniecības izdevumu ikmēneša agrā
brīdinājuma un uzraudzības sistēma, lai gadījumos, kad
pastāv gada maksimālā apjoma pārsniegšanas risks, tā
pēc iespējas ātrāk varētu veikt attiecīgus
pasākumus saskaņā ar tai piešķirtām
pārvaldības pilnvarām un ierosināt citus pasākumus, ja
minētie pasākumi šķiet nepietiekami. Komisijai būtu
regulāri jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums,
kurā līdz šim veiktie izdevumi salīdzināti ar
prognozēm, kā arī sniegts vērtējums par paredzamo
izpildi atlikušajam budžeta gadam. (21)
Valūtas maiņas kursam, ko Komisija
izmanto, sagatavojot budžeta dokumentus, būtu jāņem
vērā jaunākā pieejamā informācija, ņemot
vērā laikposmu no dokumentu sagatavošanas līdz to iesniegšanai. (22)
Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES)
Nr. CR/xxx, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz
kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un
vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu
un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006[18]
paredz noteikumus, kas piemērojami finanšu atbalstam no šajā
regulā ietvertajiem fondiem, tostarp ELFLA. Šīs normas ietver
arī dažus noteikumus attiecībā uz izdevumu atbilstību,
finanšu pārvaldību, kā arī vadības un kontroles
sistēmām. Kas attiecas uz ELFLA finanšu pārvaldību,
juridiskās skaidrības labad un lai nodrošinātu
saskaņotību starp lauksaimniecības fondiem, būtu jāiekļauj
atsauce uz Regulas (ES) Nr. CR/xxx attiecīgajiem noteikumiem par
budžeta saistībām, maksājumu termiņiem un neizmantoto
apropriāciju atcelšanu. (23)
Lauku attīstības programmas finansē
no Savienības budžeta, pamatojoties uz saistībām un veicot gada
maksājumus. Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm
izmantot paredzētos Savienības līdzekļus, tiklīdz
tās sāk īstenot minētās programmas. Tāpēc,
nosakot atbilstošus ierobežojumus, būtu jāievieš
pirmsfinansēšanas sistēma, ar ko nodrošina regulāru finanšu
līdzekļu plūsmu, lai maksājumus atbalsta saņēmējiem
programmās veiktu atbilstošā laikā. (24)
Papildus priekšfinansējumam būtu atsevišķi
jānosaka atšķirība starp maksājumiem, ko Komisija veic
akreditētajām maksājumu aģentūrām. Būtu
jādefinē starpmaksājumi un atlikuma maksājumi, kā
arī jānosaka to maksāšanas noteikumi. Neizmantoto
apropriāciju automātiskās atcelšanas noteikumam būtu
jāpaātrina programmu īstenošana un jāveicina pareiza
finanšu vadība. (25)
Lai saņēmēji varētu
efektīvi izmantot Savienības atbalstu, to ir svarīgi
izmaksāt laikus. Ja dalībvalstis neievēro Savienības
tiesību aktos paredzētos maksājuma termiņus, tas var radīt
nopietnas problēmas atbalsta saņēmējiem un apdraudēt
Savienības gada budžeta sastādīšanu. Tāpēc
Savienības finansējumu nevajadzētu izmantot tādu izdevumu
segšanai, kas veikti, neievērojot maksājumu termiņus. Lai
ievērotu proporcionalitātes principu, Komisijai būtu
jāspēj paredzēt atkāpes no šā vispārējā
noteikuma. Šis Regulā (EK) Nr. 1290/2005 paredzētais princips
būtu jāsaglabā un jāpiemēro gan ELGF, gan ELFLA. Ja
dalībvalstis veic maksājumu vēlu, tām būtu
jāpievieno pamatsummai procenti uz sava rēķina kā kompensācija
atbalsta saņēmējiem. Šāds noteikums varētu radīt
dalībvalstīm stimulu labāk ievērot maksājumu
termiņus un varētu nodrošināt atbalsta saņēmējiem
lielāku pārliecību, ka tie laicīgi saņems
maksājumu vai vismaz saņems kompensāciju, ja maksājums kavējas. (26)
Regulā (EK) Nr. 1290/2005 paredzēts
samazināt vai uz laiku apturēt ELGF un ELFLA mēneša
maksājumus un starpmaksājumus. Neraugoties uz šo noteikumu
samērā plašo formulējumu, ir novērots, ka praksē šos
noteikumus pamatā izmanto, lai samazinātu maksājumus par
maksājuma termiņu, maksimālā apjoma un līdzīgu
„grāmatvedības jautājumu” neievērošanu, ko iespējams
viegli noteikt izdevumu deklarācijās. Minētie noteikumi arī
pieļauj maksājumu samazinājumus un to apturēšanu uz laiku
valsts kontroles sistēmu nopietnu un ilgstošu trūkumu gadījumos,
tomēr paredz samērā ierobežojošus būtiskus nosacījumus
šādai rīcībai un īpašu, divu posmu procedūru,
kāda šādos gadījumos jāievēro. Budžeta
lēmējiestāde ir vairākkārtīgi lūgusi
Komisiju uz laiku apturēt maksājumus dalībvalstīm, kuras
neievēro noteikumus. Šādos apstākļos ir nepieciešams
skaidrojums par Regulā (EK) Nr. 1290/2005 paredzēto
sistēmu, kā arī jāapvieno noteikumi par samazinājumiem
un maksājumu apturēšanu attiecībā uz
ELGF un ELFLA vienā regulas pantā. Sistēma, kurā
samazinājumus veic par „grāmatvedības jautājumu”
neievērošanu, būtu jāsaglabā, tomēr nepieciešams
skaidrāks formulējums atbilstīgi esošajai administratīvajai
praksei. Iespēja samazināt vai apturēt maksājumus valsts
kontroles sistēmas nopietnu un ilgstošu trūkumu gadījumā
būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu gadījumus, kad
konstatēta nolaidība nelikumīgi veikto maksājumu
atgūšanā, vienlaikus saglabājot divu posmu procedūru
šādu samazinājumu vai maksājumu apturēšanas veikšanā. (27)
Lauksaimniecības nozares tiesību akti
prasa, lai dalībvalstis noteiktos termiņos nosūtītu
informāciju par veikto pārbaužu skaitu un to rezultātiem. Šo
kontroles statistiku lieto, lai noteiktu kļūdu līmeni
dalībvalsts līmenī, kā arī vispārīgāk –
lai veiktu ELGF un ELFLA pārvaldības pārbaudi. Šī
statistika ir nozīmīgs informācijas avots, lai Komisija
varētu pārliecināties par līdzekļu
pārvaldības pareizību, un tā ir būtisks gada
ticamības deklarācijas elements. Ņemot vērā šīs
statistiskās informācijas lielo nozīmi un lai nodrošinātu
to, ka dalībvalstis pilda savu pienākumu laicīgi
nosūtīt šo informāciju, jānodrošina elements, kas
novērš novēlošanos nepieciešamo datu iesniegšanā, tādā
veidā, kas samērojams ar datu trūkuma pakāpi.
Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija var uz laiku
apturēt daļu mēneša maksājuma vai starpmaksājuma, ja
par to nav laicīgi atsūtīta attiecīgā statistiskā
informācija. (28)
Lai ļautu atkārtoti izmantot ELGF un
ELFLA piešķirtos līdzekļus, jāparedz noteikumi
attiecībā uz konkrētu summu asignēšanu. Regulā (EK)
Nr. 1290/2005 iekļautais saraksts būtu jāpapildina,
iekļaujot summas saistībā ar novēlotiem maksājumiem un
ELGF izdevumu grāmatojumu noskaidrošanu. Arī Padomes 1978. gada
20. februāra Regulā (EEK) Nr. 352/78 par to, kā
kreditēt nodrošinājumus, depozītus un garantijas, kas sniegtas
saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un
vēlāk atsavinātas[19],
bija paredzēti noteikumi par to, kas notiek ar summām, kuru
pamatā ir atsavināts nodrošinājums. Šie noteikumi būtu
jāsaskaņo un jāapvieno ar esošajiem noteikumiem par
asignētajiem ieņēmumiem. Tāpēc Regula (EEK)
Nr. 352/78 būtu jāatceļ. (29)
Padomes 2000. gada 17. aprīļa
Regulā (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem
saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku[20] un tās īstenošanas
noteikumos ir paredzēti informācijas pasākumi saistībā
ar KLP, kurus var finansēt saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1290/2005 5. panta c) punktu. Regulā (EK)
Nr. 814/2000 ir sniegts šādu pasākumu un to mērķu
saraksts, kā arī paredzēti noteikumi atbilstošo projektu
finansēšanai un īstenošanai. Kopš minētās regulas
pieņemšanas ar Regulu (ES) Nr. xxx/xxx[FR] ir pieņemti noteikumi
attiecībā uz dotācijām un iepirkumu. Šie noteikumi
būtu jāpiemēro arī informācijas pasākumiem
saskaņā ar KLP. Vienkāršošanas un saskaņotības
nolūkā Regula (EK) Nr. 814/2000 būtu jāatceļ,
vienlaikus saglabājot konkrētus noteikumus attiecībā uz
finansējamo pasākumu mērķiem un veidiem. Šajos
pasākumos būtu jāņem vērā arī
nepieciešamība nodrošināt lielāku efektivitāti
komunikācijā ar sabiedrību kopumā un panākt pēc Komisijas
iniciatīvas veikto komunikācijas darbību
spēcīgāku sinerģiju, kā arī nodrošināt iedarbīgu
Savienības politikas prioritāšu paziņošanu. Tāpēc tiem
jāaptver arī KLP būtiskie informācijas pasākumi
korporatīvās komunikācijas ietvaros, kas minēta Komisijas
Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Budžets
Stratēģijai “Eiropa 2020” – 2. daļa: Politikas
pārskati[21]. (30)
KLP pasākumus un darbības
daļēji finansēs, īstenojot dalītu
pārvaldību. Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu
pareizu pārvaldību, Komisijai būtu jāveic pārbaudes
par to, kā dalībvalstu iestādes, kuras atbild par maksājumu
veikšanu, īsteno fondu pārvaldību. Ir lietderīgi
definēt Komisijas veikto pārbaužu būtību, precizēt
Komisijas budžeta izpildes pienākumu nosacījumus un padarīt
skaidrākus dalībvalstu sadarbības pienākumus. (31)
Lai Komisija varētu pildīt pienākumu
pārbaudīt, vai dalībvalstīs pastāv un pareizi darbojas
Savienības izdevumu vadības un kontroles sistēmas,
neatkarīgi no pašu dalībvalstu veiktās pārbaudes būtu
jāparedz pārbaudes, ko veic Komisijas deleģētas personas,
kurām savā darbā jābūt iespējai pieprasīt
palīdzību no dalībvalstīm. (32)
Sagatavojot informāciju, ko nosūtīt
Komisijai, iespējami plaši jāizmanto informācijas
tehnoloģijas. Veicot pārbaudes, ir svarīgi, lai Komisijai
būtu pilnīga un tūlītēja piekļuve gan
papīra, gan elektroniskā formātā glabātai
informācijai par izdevumiem. (33)
Lai izveidotu finansiālas attiecības
starp akreditētām maksājumu aģentūrām un
Savienības budžetu, Komisijai katru gadu būtu jāveic šo
maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam
par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāattiecas uz
grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību, bet ne uz
izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem. (34)
Komisijai, kas ir atbildīga par Savienības
tiesību aktu pareizu piemērošanu atbilstīgi Līguma par
Eiropas Savienību 17. pantam, būtu jāpieņem
lēmums par to, vai dalībvalstu veiktie izdevumi atbilst
Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu
jābūt tiesīgām pamatot savus lēmumus par
maksājumu veikšanu un izmantot izlīguma procedūru, ja tās
ar Komisiju nevar savstarpēji vienoties. Lai dalībvalstīm
sniegtu juridiskas un finanšu garantijas attiecībā uz jau veiktajiem
izdevumiem, būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais laika
posms, kurā Komisija var pieņemt lēmumu par to, kādas
finanšu sekas rada neatbilstība. Attiecībā uz ELFLA
atbilstības noskaidrošanas procedūrai būtu jābūt
saskaņotai ar Regulas (ES) Nr. CR/xxx 2. daļā
paredzētajiem noteikumiem par Komisijas veiktajām finanšu
korekcijām. (35)
Atgūtas ELGF izmaksātas summas būtu
jāatmaksā šim fondam, ja izdevumi neatbilst Savienības
tiesību aktiem un uz tiem nebija nekādu tiesību. Būtu
jāparedz sistēma, ar ko nosaka finansiālu atbildību par
pārkāpumiem, ja zaudētās summas nevar pilnībā
atgūt. Lai to panāktu, būtu jāievieš procedūra, kas
ļautu Komisijai aizsargāt Savienības budžeta intereses,
pieņemot lēmumu likt attiecīgai dalībvalstij segt summas,
kas zaudētas pārkāpumu dēļ un nav atgūtas
pieņemamā termiņā. Noteikumi būtu jāpiemēro
visām summām, kas vēl nav atgūtas līdz šīs
regulas spēkā stāšanās brīdim. Konkrētos
gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts ir pieļāvusi
nolaidību, ir pamats pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij
atlīdzināt visu summu. Tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro
ELFLA, tomēr vienlaikus jāsaglabā noteikums, ka pēc
pārkāpumiem atgūtām vai atceltām summām būtu
jāpaliek pieejamām attiecīgās dalībvalsts
apstiprinātām lauku attīstības programmām, ņemot
vērā, ka minētās summas ir piešķirtas šai
dalībvalstij. Būtu jānosaka arī noteikumi
attiecībā uz dalībvalstu ziņošanas pienākumu. (36)
Dalībvalstu izmantotās maksājumu
atgūšanas procedūras var aizkavēt atgūšanu vairākus
gadus, negarantējot sekmīgu iznākumu. Šo procedūru
īstenošanas izmaksas arī var būt nesamērīgas
salīdzinājumā ar jau atgūtām vai iespējami atgūstamām
summām. Tāpēc konkrētos gadījumos būtu
jāatļauj dalībvalstīm atgūšanas procedūru
pārtraukt. (37)
Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu
intereses, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai
pārliecinātos, ka ELGF un ELFLA finansētie darījumi ir
faktiski notikuši un ir veikti pareizi. Dalībvalstīm būtu
arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi
jārisina jebkuri atbalsta saņēmēju pieļautie
pārkāpumi vai pienākumu neievērošanas gadījumi.
Šajā nolūkā būtu jāpiemēro Padomes
1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par
Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[22]. (38)
Noteikumi par vispārīgiem principiem
attiecībā uz maksājumu pārbaudēm, anulēšanu,
samazinājumu vai maksājumu nepiešķiršanu un sodu
piemērošanu ir paredzēti dažādas lauksaimniecības nozares
regulās. Šie noteikumi būtu jāapkopo vienotā
tiesiskajā regulējumā horizontālā līmenī.
Tiem būtu jāaptver dalībvalstu pienākumi
attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un
pārbaudēm uz vietas, noteikumi par atbalsta atgūšanu,
samazināšanu un nepiešķiršanu. Būtu jāparedz arī
noteikumi par pārbaudēm attiecībā uz pienākumiem, kas
ne vienmēr ir saistīti ar atbalsta maksājumu. (39)
Dažādās lauksaimniecības nozares
tiesību aktu normās ir prasīts iesniegt nodrošinājumu, lai
garantētu pienākošās summas maksājumu pienākuma
neizpildes gadījumā. Visām šīm normām būtu
jāpiemēro viens horizontāls noteikums, lai stiprinātu
nodrošinājuma regulējumu. (40)
Dalībvalstīm būtu jālieto
integrēta administrācijas un kontroles sistēma noteiktiem
maksājumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. xxx/xxx [TM] un
Eiropas Parlamenta un Padomes xxx Regulā (ES) Nr. LA/xxx par atbalstu
lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA)[23].
Lai uzlabotu Savienības atbalsta efektivitāti un uzraudzību,
dalībvalstīm jābūt pilnvarotām izmantot šo
integrēto sistēmu arī citām Savienības atbalsta
shēmām. (41)
Būtu jāsaglabā šīs
integrētās sistēmas galvenie elementi, jo īpaši noteikumi
attiecībā uz elektronisko datubāzi, lauksaimniecībā
izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu, atbalsta pieteikumiem
vai maksājuma pieprasījumiem un sistēmu, ar ko nosaka un
reģistrē maksājumtiesības. (42)
Maksājumi, kuri paredzēti Savienības
atbalsta shēmās un kurus aptver integrētā sistēma,
kompetentām valstu iestādēm būtu pilnībā
jāizmaksā atbalsta saņēmējiem, ievērojot
šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos
termiņus. Lai nodrošinātu tiešo maksājumu pārvaldības
lielāku elastību, būtu jāatļauj dalībvalstīm
veikt integrētās sistēmas aptvertos maksājumus katru gadu
ne vairāk kā divās daļās. (43)
To uzņēmumu komercdokumentu
rūpīga pārbaude, kas saņem vai veic maksājumus, var
būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai uzraudzītu
darījumus, kas ir daļa no ELGF finansēšanas sistēmas.
Noteikumi par komercdokumentu rūpīgu pārbaudi paredzēti
Padomes 2008. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 485/2008
par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda
finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu
rūpīgām pārbaudēm[24].
Šādas rūpīgas pārbaudes papildina citas dalībvalstu
jau veiktās pārbaudes. Turklāt tas neietekmē valstu noteikumus
attiecībā uz rūpīgām pārbaudēm, kuri ir
plašāki par minētajā regulā paredzētajiem. (44)
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 485/2008
dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai
nodrošinātu Savienības budžeta finanšu interešu efektīvu
aizsardzību un jo īpaši lai pārbaudītu ELGF finansēto
darbību īstumu un atbilstību. Skaidrības un
racionalitātes nolūkā attiecīgie noteikumi būtu
jāintegrē vienā tiesību aktā. Tāpēc Regula
(EK) Nr. 485/2008 būtu jāatceļ. (45)
Dokumenti, ko izmanto par pamatu šādām
rūpīgām pārbaudēm, būtu jānosaka tā,
lai nodrošinātu to, ka rūpīgās pārbaudes ir
pilnīgas. Rūpīgi pārbaudāmie uzņēmumi
būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to darījumu raksturu, ko tie
veic uz savu atbildību, kā arī pamatojoties uz maksājumus
saņemošo vai veicošo uzņēmumu nozaru dalījumu atbilstoši to
finansiālajam nozīmīgumam ELGF finansēšanas
sistēmā. (46)
Būtu jānosaka par
rūpīgajām pārbaudēm atbildīgo amatpersonu
pilnvaras un uzņēmumu pienākumi nodrošināt komercdokumentu
pieejamību šādām amatpersonām uz noteiktu laikposmu un sniegt
šādu informāciju pēc viņu pieprasījuma. Būtu
jāparedz, ka noteiktos gadījumos ir atļauta komercdokumentu
izņemšana. (47)
Ņemot vērā lauksaimniecības
produktu tirdzniecības starptautisko raksturu, kā arī
iekšējā tirgus darbības interesēs jāorganizē
dalībvalstu sadarbība. Savienības līmenī ir
jāizveido arī centralizēta dokumentācijas sistēma
attiecībā uz uzņēmumiem, kas saņem vai veic
maksājumus un ir reģistrēti trešās valstīs. (48)
Lai gan rūpīgo pārbaužu programmu
pieņemšana ir dalībvalstu pienākums, par šīm programmām
jāpaziņo Komisijai, lai tā varētu uzņemties savu
pārraudzības un koordinējošo lomu, lai nodrošinātu, ka
programmas tiek pieņemtas, pamatojoties uz atbilstošiem kritērijiem,
un garantētu, ka rūpīgās pārbaudes ir vērstas uz
nozarēm vai uzņēmumiem, kur pastāv augsts krāpšanas
risks. (49)
Svarīgi, lai katrā dalībvalstī
būtu īpašs dienests, kas atbild par šajā regulā
paredzēto komercdokumentu rūpīgo pārbaužu uzraudzību
vai par šo pārbaužu koordinēšanu. Šis īpašais dienests būtu
jāorganizē neatkarīgi no dienestiem, kas veic rūpīgas
pārbaudes pirms maksājuma veikšanas. Šo rūpīgo
pārbaužu laikā iegūtā informācija būtu
jāaizsargā kā dienesta noslēpums. (50)
Padomes 2003. gada 29. septembra
Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā
atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK)
Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK)
Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK)
Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001[25], kuru aizstāja Regula
(EK) Nr. 73/2009, izveidoja principu, ka noteikta KLP atbalsta summu pilna
samaksa atbalsta saņēmējiem būtu jāsaista ar
atbilstību noteikumiem attiecībā uz zemes apsaimniekošanu, lauksaimniecības
ražošanu un lauksaimniecisko darbību. Šo principu vēlāk
atspoguļoja Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK)
Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)[26] un Padomes 2007. gada
22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido
lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus
noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)[27]. Saskaņā ar šo
tā dēvēto „savstarpējās atbilstības” sistēmu
dalībvalstīm ir pienākums piemērot sodus, pilnībā
vai daļēji samazinot vai nepiešķirot saņemto KLP atbalstu. (51)
Savstarpējās atbilstības
sistēma ietver KLP pamatstandartus vides, klimata pārmaiņu,
zemes labu lauksaimniecības un vides apstākļu, sabiedrības
veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un
dzīvnieku labturības jomā. Šādas saiknes mērķis
ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības
attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk
izprot nepieciešamību ievērot šos pamatstandartus. Tās
mērķis ir arī veicināt to, ka KLP vairāk atbilst
sabiedrības priekšstatiem, panākot šīs politikas labāku
saskaņotību ar vides, sabiedrības veselības, dzīvnieku
veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības politiku. (52)
Savstarpējās atbilstības
sistēma ir KLP neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ
tā būtu jāsaglabā. Taču tās darbības joma,
ko pagaidām veido atsevišķi tiesību aktu noteiktu
apsaimniekošanas prasību saraksti un standarti attiecībā uz
zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, būtu
jāsakārto tā, lai nodrošinātu konsekvenci un labāku
redzamību. Šajā nolūkā prasības un standarti būtu
jāapvieno vienā sarakstā un jāsagrupē
atkarībā no jomas un jautājuma. Pieredze liecina arī, ka
vairākas prasības, kuras ietilpst savstarpējas atbilstības
darbības jomā, nepietiekamā mērā attiecas uz lauksaimniecības
darbību vai saimniecību teritoriju vai tās attiecas vairāk
uz valsts iestādēm nekā uz atbalsta saņēmējiem.
Tāpēc ir lietderīgi šajā ziņā pielāgot šo
darbības jomu. Turklāt būtu jāparedz noteikums par
ilggadīgo zālaugu platību uzturēšanu 2014. un
2015. gadā. (53)
Dalībvalstīm ir pilnībā
jāīsteno tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas
prasības, lai panāktu to darbību saimniecību
līmenī un nodrošinātu nepieciešamo vienlīdzīgo
attieksmi pret lauksaimniekiem. (54)
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes
2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido
sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[28], savstarpējās
atbilstības noteikumi darbosies tikai tad, ja tos būs
īstenojušas visas dalībvalstis, jo īpaši skaidri nosakot
lauksaimnieku pienākumus. Saskaņā ar direktīvu
prasības saimniecību līmenī piemēros
vēlākais no 2013. gada 1. janvāra. (55)
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru
nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas
nodrošināšanai[29],
savstarpējās atbilstības noteikumi darbosies tikai tad, ja tos
būs īstenojušas visas dalībvalstis, jo īpaši skaidri
nosakot lauksaimnieku pienākumus. Saskaņā ar direktīvu
prasības saimniecību līmenī piemēros pakāpeniski,
saskaņā ar grafiku, un konkrēti integrētās augu
aizsardzības vispārīgos principus piemēros
vēlākais no 2014. gada 1. janvāra. (56)
Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK
22. pantu Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīva
80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu
radītu piesārņojumu[30]
tiks atcelta 2013. gada 23. decembrī. Lai saglabātu
savstarpējās atbilstības noteikumus saistībā ar
gruntsūdeņu aizsardzību, gaidot Direktīvas 2000/60/EK
iekļaušanu savstarpējās atbilstības noteikumos, it lietderigi
koriģēt savstarpējās atbilstības darbības jomu un
definēt labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartu,
ietverot Direktīvas 80/68/EEK 4. un 5. panta prasības. (57)
Savstarpējās atbilstības
sistēma nozīmē zināmus administratīvos ierobežojumus
gan atbalsta saņēmējiem, gan valsts pārvaldes
iestādēm, jo jānodrošina uzskaite, jāveic pārbaudes un
vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi. Šiem sodiem
jābūt samērīgiem, efektīviem un preventīviem.
Šādus sodus nedrīkst skart saskaņā ar citiem
Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem paredzētos citus
sodus. Konsekvences nolūkā ir lietderīgi apvienot
attiecīgos Savienības noteikumus vienā juridiskajā
instrumentā. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[TM] V sadaļā minētās mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir iespējams
uzskatīt, ka savstarpējās atbilstības sistēmā
ieguldītās pūles pārsniedz labumu, kāds rastos,
noturot šos lauksaimniekus minētajā sistēmā. Tāpēc
vienkāršošanas nolūkā šie lauksaimnieki būtu
jāatbrīvo no savstarpējās atbilstības prasību
izpildes, jo īpaši no kontroles sistēmas un savstarpējās
atbilstības sodu riska. Tomēr šāds atbrīvojums
nedrīkstētu skart pienākumu ievērot piemērojamos
nozares tiesību aktu noteikumus, kā arī pārbaužu un soda
sankciju noteikšanas iespēju saskaņā ar šiem tiesību
aktiem. (58)
Regula (EK) Nr. 1782/2003 noteica
regulējumu attiecībā uz zemes labu lauksaimniecības un
vides apstākļu standartiem, pamatojoties uz kuru
dalībvalstīm ir jāpieņem valsts standarti, ņemot
vērā attiecīgo platību specifiskās īpašības,
tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, pastāvošās
lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošana, augseka,
lauksaimniecības prakse) un saimniecību struktūru. Šo zemes labu
lauksaimniecības un vides apstākļu standartu mērķis ir
veicināt augsnes erozijas novēršanu, saglabāt augsnes organisko
vielu saturu un augsnes struktūru, nodrošināt minimālo
apsaimniekošanas līmeni, izvairīties no dzīvotņu
pasliktināšanās, kā arī aizsargāt un apsaimniekot ūdens
resursus. Tāpēc savstarpējās atbilstības sistēmas
plašākajā darbības jomā, kā noteikts šajā
regulā, būtu jāietver regulējums, saskaņā ar kuru
dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts standarti labu
lauksaimniecības un vides apstākļu jomā. Savienības
regulējumā būtu jāietver arī noteikumi labākam
ūdens resursu, augsnes, oglekļa krājas, bioloģiskās
daudzveidības un ainavu saglabāšanas jautājumu risinājumam,
kā arī jāparedz zemes apsaimniekošanas minimālais
līmenis. (59)
Atbalsta saņēmējiem būtu
skaidri jāzina, kas tiem jāpilda saistībā ar
savstarpējās atbilstības noteikumiem. Lai to panāktu,
dalībvalstīm visaptverošā, saprotamā un skaidrojošā
veidā būtu jāpaziņo visas prasības un standarti,
tostarp pēc iespējas izmantojot elektroniskos līdzekļus. (60)
Efektīvai savstarpējās
atbilstības prasību īstenošanai nepieciešamas pārbaudes
atbalsta saņēmēju līmenī par to, vai tiek pildīti
pienākumi. Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju
nepiemērot samazinājumu vai maksājuma nepiešķiršanu, ja
attiecīgā summa ir mazāka par EUR 100, nākamajā
gadā kompetentajai kontroles iestādei atbalsta
saņēmēju izlases veidā būtu jāpārbauda, vai
konstatētās neatbilstības ir novērstas. (61)
Lai nodrošinātu Komisijas un dalībvalstu
saskaņotu sadarbību KLP izdevumu finansēšanas jomā un,
konkrētāk, lai Komisijai dotu iespēju veikt dalībvalstu
īstenotās finanšu pārvaldības uzraudzību un
akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu
noskaidrošanu, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai
noteikta informācija vai tā būtu jāsaglabā Komisijai
pieejama. (62)
Lai sagatavotu Komisijai nosūtāmos datus
un nodrošinātu Komisijai pilnīgu un tūlītēju
piekļuvi izdevumu datiem gan papīra, gan elektroniskā
formā, jāparedz atbilstoši datu sniegšanas un nosūtīšanas
noteikumi, tostarp noteikumi par termiņiem. (63)
Tā kā valsts kontroles sistēmu
piemērošanā un atbilstības pārbaudēs var figurēt
personas dati vai komercnoslēpumi, dalībvalstīm un Komisijai
būtu jāgarantē šajā sakarībā saņemtās
informācijas konfidencialitāte. (64)
Lai nodrošinātu Savienības budžeta
pareizu finanšu pārvaldību, ievērojot objektivitātes
principus kā dalībvalstu, tā atbalsta saņēmēju
līmenī, būtu jāparedz euro izmantošanas noteikumi. (65)
Euro maiņas kurss attiecībā pret
valsts valūtu darbības veikšanas laikposmā var mainīties.
Tāpēc attiecīgajām summām piemērojamais kurss
būtu jānosaka, ņemot vērā notikumu, caur kuru tiek
sasniegts darbības ekonomiskais mērķis. Būtu
jāpiemēro tās dienas maiņas kurss, kurā šis notikums
notiek. Jākonkretizē šis noteiktais datums vai jāatceļ
tā piemērošana, ievērojot noteiktus kritērijus un jo īpaši
ātrumu, kādā notiek valūtas kursa svārstības. Šie
noteikumi ir paredzēti Padomes 1998. gada 15. decembra
Regulā (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro
režīmu[31],
un tie papildina līdzīgus Regulas (EK) Nr. 1290/2005 noteikumus.
Skaidrības un racionalitātes interesēs attiecīgie noteikumi
būtu jāintegrē vienā tiesību aktā. Tādēļ
Regula (EK) Nr. 2799/98 būtu jāatceļ. (66)
Būtu jānosaka īpaši noteikumi par
rīcību ārkārtas monetārās situācijās
Savienības vai pasaules tirgū, uz kurām jāreaģē
nekavējoties, lai nodrošinātu efektīvu KLP ietvaros
noteiktās kārtības darbību. (67)
Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro,
jābūt iespējai veikt maksājumus par izdevumiem KLP
tiesību aktu piemērošanas rezultātā nevis valsts
valūtā, bet gan euro. Vajadzīgi īpaši noteikumi, lai
nodrošinātu to, ka šī iespēja pusēm, kuras veic vai saņem
maksājumus, nerada nepamatotas priekšrocības. (68)
Būtu jāveic katra KLP pasākuma
uzraudzība un novērtējums, lai uzlabotu tā kvalitāti
un parādītu tā sasniegumus. Šajā sakarībā
Komisijai būtu jānosaka rādītāju saraksts un
jānovērtē KLP ietekme saistībā ar politikas
mērķiem. Komisijai būtu jāizveido kopējas
uzraudzības un novērtējuma regulējums, tostarp nodrošinot
attiecīgo datu, tajā skaitā dalībvalstu sniegtās
informācijas, savlaicīgu pieejamību. To darot, tai būtu
jāņem vērā datu vajadzības un potenciālo datu
avotu sinerģija. Turklāt Komisijas Paziņojuma Eiropas
Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” II daļā
tika noteikts, ka ar klimata jomu saistītie izdevumi Savienības
kopbudžetā būtu jāpalielina vismaz līdz 20 %, paredzot
dažādu politiku ieguldījumu. Tāpēc Komisijai būtu
jāspēj novērtēt Savienības KLP ietvaros sniegtā atbalsta
ietekmi uz klimata jomas mērķiem. (69)
Piemēro Savienības tiesību aktus
attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas
datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas
Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK
par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi
un šādu datu brīvu apriti[32]
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK)
Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās
un par šādu datu brīvu apriti[33]. (70)
Spriedumā apvienotajās lietās
C-92/09 un C-93/09[34]
Eiropas Savienības Tiesa pasludināja attiecīgos Regulas (EK)
Nr. 1290/2005 noteikumus par dalībvalstu pienākumu publicēt
informāciju par fiziskajām personām, kas ir Eiropas
lauksaimniecības fondu līdzekļu saņēmējas, par spēkā
neesošiem. Ņemot vērā fizisko personu intereses, proti, lai to
personas dati būtu aizsargāti, kā arī lai saskaņotu
dažādos mērķus, kas ir pienākuma publicēt
informāciju par līdzekļu saņēmējiem pamatā,
kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka
sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot
Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas
publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
līdzekļu saņēmējiem[35],
minētā regula tika grozīta, lai skaidri noteiktu, ka šis
pienākums neattiecas uz fiziskām personām. Pirms tiek
pieņemti jauni Eiropas Parlamenta un Padomes noteikumi, ņemot
vērā Tiesas celtos iebildumus, būtu jāveic
padziļināta analīze un novērtējums, lai rastu
vispiemērotāko veidu, kā samērot atbalsta
saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību ar
pārredzamības nodrošināšanas nepieciešamību. Šīs
analīzes un novērtējuma veikšanas laikā būtu
jāsaglabā esošie noteikumi attiecībā uz informācijas
publicēšanu par Eiropas lauksaimniecības fondu atbalsta
saņēmējiem. (71)
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus
šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu
jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno
atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra
Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un
vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem,
kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[36]. (72)
Noteiktu īstenošanas aktu pieņemšanā
būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.
Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas saistīti ar Komisijas
veiktiem summu aprēķiniem, konsultēšanās procedūra
ļauj Komisijai pilnībā uzņemties atbildību par budžeta
pārvaldību, un tās mērķis ir lielāka
efektivitāte, prognozējamība un ātrums, ņemot
vērā laika ierobežojumus un budžeta procedūras.
Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas skar dalībvalstīm
veicamo maksājumu un grāmatojumu noskaidrošanas procedūras
darbības regulējumu, konsultēšanās procedūra ļauj
Komisijai pilnībā uzņemties atbildību par budžeta
pārvaldību un valstu maksājumu aģentūru gada
pārskatu pārbaudi, lai šos pārskatus apstiprinātu, vai,
gadījumā, ja izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības
noteikumiem, izslēgtu šādus izdevumus no Savienības
finansējuma. Citos gadījumos īstenošanas aktu pieņemšanai būtu
jāizmanto pārbaudes procedūra. (73)
Komisijai būtu jābūt pilnvarotai
veikt zināmus administratīvos vai pārvaldības uzdevumus, jo
īpaši attiecībā uz ELGF izdevumiem pieejamo līdzekļu
neto atlikuma noteikšanu. Šīm pilnvarām nebūtu
jāpiemēro Regula (ES) Nr. 182/2011. (74)
Pāreja no noteikumiem, kas ietverti ar šo
regulu atceltajās regulās, uz šīs regulas noteikumiem
varētu radīt praktiskas un specifiskas grūtības. Lai
sagatavotos šīm iespējamām grūtībām, būtu
jāparedz Komisijai iespēja pieņemt vajadzīgus un
pienācīgi pamatotus pasākumus. (75)
Tā kā saskaņā ar šo regulu
finansēto lauku attīstības programmu plānošanas periods sākas
no 2014. gada 1. janvāra, šai regulai būtu jābūt
piemērojamai no minētā datuma. Tomēr daži noteikumi, kas
konkrēti saistīti ar līdzekļu finanšu pārvaldību,
būtu jāpiemēro no agrāka datuma, kas atbilst finanšu gada
sākumam, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. SATURS PASKAIDROJUMA RAKSTS................................................................................................... 2 1........... PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS................................................................................. 2 2........... APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI...................................................................................................................................... 4 3........... PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI.................................................................. 6 4........... IETEKME UZ BUDŽETU............................................................................................. 8 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās
lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un
uzraudzību.................................................................................................................................... 9 I SADAĻA DARBĪBAS JOMA UN
DEFINĪCIJAS.................................................................. 25 II SADAĻA VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS FONDIEM................. 27 I nodaļa Lauksaimniecības fondi.................................................................................................. 27 II nodaļa Maksājumu
aģentūras un citas iestādes.......................................................................... 29 III SADAĻA SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ
SISTĒMA................................................... 32 IV SADAĻA FONDU FINANŠU VADĪBA............................................................................. 34 I nodaļa ELGF............................................................................................................................ 34 1. iedaļa Izdevumu finansēšana.................................................................................................... 34 2. iedaļa Budžeta disciplīna.......................................................................................................... 37 II nodaļa ELFLA........................................................................................................................ 40 1. iedaļa ELFLA vispārējie
noteikumi.......................................................................................... 40 2. iedaļa Lauku attīstības
programmu finansēšana......................................................................... 40 3. iedaļa Finanšu ieguldījums
lauku attīstības programmās............................................................. 41 4. iedaļa Finansējums balvai par
novatorisku vietēja mēroga sadarbību......................................... 44 III nodaļa Kopīgi noteikumi......................................................................................................... 45 IV nodaļa Grāmatojumu
noskaidrošana....................................................................................... 50 I sadaļa Vispārīgi noteikumi......................................................................................................... 50 II iedaļa Noskaidrošana.............................................................................................................. 52 III iedaļa Pārkāpumi.................................................................................................................... 54 V SADAĻA KONTROLES SISTĒMAS UN
SANKCIJAS...................................................... 57 I nodaļa Vispārīgi noteikumi........................................................................................................ 57 II nodaļa Integrētā
administrācijas un kontroles sistēma................................................................ 62 III nodaļa Darījumu
rūpīga pārbaude........................................................................................... 68 IV nodaļa Citi noteikumi par
pārbaudēm...................................................................................... 74 VI SADAĻA SAVSTARPĒJA
ATBILSTĪBA............................................................................ 76 I nodaļa Darbības joma............................................................................................................... 76 II nodaļa Kontroles sistēma un
sodi saistībā ar savstarpējo atbilstību............................................. 78 VII SADAĻA KOPĒJI NOTEIKUMI....................................................................................... 82 I nodaļa Saziņa........................................................................................................................... 82 II NODAĻA Euro izmantojums................................................................................................... 84 III NODAĻA Ziņojumi un
novērtējums....................................................................................... 86 VIII SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI........................................................................... 88 I PIELIKUMS........................................................................................................................... 90 II PIELIKUMS.......................................................................................................................... 93 III PIELIKUMS......................................................................................................................... 96 TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS............................................................................... 101 I SADAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS 1. pants
Darbības joma Ar šo regulu
paredz noteikumus attiecībā uz: a) izdevumu,
tostarp lauku attīstības izdevumu, finansēšanu saskaņā
ar kopējo lauksaimniecības politiku; b) saimniecību konsultatīvo
sistēmu; c) dalībvalstu izveidojamām
vadības un kontroles sistēmām; d) savstarpējās
atbilstības sistēmu; e) grāmatojumu noskaidrošanu. 2. pants
Regulā lietotie termini 1. Šīs regulas
mērķiem piemēro Regulas (ES) xxx/xxx[TM] 4. pantā
noteiktās „lauksaimnieka”, „lauksaimnieciskās darbības”,
„lauksaimniecības platības” un „saimniecības” definīcijas,
ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Šīs regulas mērķiem piemēro
Regulas (ES) xxx/xxx [TM] 1. pantā noteikto „tiešo maksājumu”
definīciju. 2. Nepārvaramas
varas un ārkārtas apstākļi šīs regulas lietojumā
saistībā ar Regulu (ES) xxx/xxx[TM], Regulu (ES) xxx/xxx [vTKO] un
Regulu (ES) xxx/xxx[LA] var tikt konkrēti atzīti šādos
gadījumos: a) atbalsta saņēmēja
nāve; b) atbalsta saņēmēja ilgstoša
darbnespēja; c) nopietna dabas katastrofa, kas
būtiski ietekmē saimniecību; d) lauksaimniecības dzīvnieku
audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana
saimniecībā; e) epizootija, kas ietekmē visus
atbalsta saņēmējam piederošos lauksaimniecības
dzīvniekus vai to daļu; f) lielas saimniecības daļas
ekspropriācija, ja to nevarēja paredzēt pieteikuma
iesniegšanās dienā. II SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS FONDIEM I nodaļa
Lauksaimniecības fondi 3. pants
Lauksaimniecības
izdevumus finansējošie fondi 1. Lai sasniegtu
Līgumā noteiktos kopējās lauksaimniecības politikas
mērķus, finansējumu dažādiem ar šo politiku saistītiem
pasākumiem, tostarp lauku attīstības pasākumiem, veido: a) Eiropas Lauksaimniecības garantiju
fonds, turpmāk – „ELGF”; b) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai, turpmāk – „ELFLA”. 2. ELGF un ELFLA ir daļa no
Eiropas Savienības vispārējā budžeta. 4. pants
ELGF izdevumi 1. ELGF īsteno
saskaņā ar dalībvalstu un Savienības īstenotu dalītas
pārvaldības principu, un tas finansē šādus izdevumus, kas
veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem: a) lauksaimniecības tirgus
regulējoši vai atbalstoši pasākumi; b) tiešie maksājumi lauksaimniekiem
saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku; c) Savienības finanšu ieguldījums pasākumos, kuri
paredzēti tam, lai sniegtu informāciju par lauksaimniecības
produktiem un tos popularizētu Savienības iekšējā
tirgū un trešās valstīs, un kurus dalībvalstis īsteno,
pamatojoties uz programmām, kas nav minētas 5. pantā un ko
izvēlējusies Komisija; d) Savienības finanšu ieguldījums
Savienības programmā „Augļi skolai” un pasākumos, kas
saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju
uzticības zudumu, kā attiecīgi minēts Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx [vTKO] 21. un 155. pantā]. 2. ELGF tiešā veidā un
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem finansē šādus
izdevumus: a) lauksaimniecības
produktu popularizēšanas pasākumi, ko veic Komisija tieši vai ar
starptautisku organizāciju starpniecību; b) pasākumi, kas veikti saskaņā ar Savienības
tiesību aktiem, lai nodrošinātu lauksaimniecības
ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, savākšanu un
izmantošanu; c) lauksaimniecības
uzskaites informācijas sistēmu ieviešana un uzturēšana; d) lauksaimniecības
apsekojumu sistēmas, tostarp lauku saimniecību struktūras
apsekojumi. 5. pants
ELFLA izdevumi ELFLA īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Savienības
īstenotu dalītas pārvaldības principu, un tas finansē
Savienības finanšu ieguldījumu lauku attīstības
programmās, kas īstenotas atbilstīgi Savienības
tiesību aktiem par atbalstu lauku
attīstībai, kā arī izdevumus saistībā ar
Regulas (ES) Nr. LA/xxx […] III sadaļas IV nodaļā
minēto balvu par novatoriskiem vietēja mēroga sadarbības
projektiem. 6. pants
Citi izdevumi, tostarp
tehniskā palīdzība Pēc Komisijas ierosmes un/vai tās
vārdā ELGF un ELFLA var katrs attiecīgi tiešā veidā
finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un
tehniskā atbalsta, izvērtēšanas, revīzijas un
pārbaudes pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu
kopējo lauksaimniecības politiku. Šajos
pasākumos jo īpaši iekļauj: (a)
pasākumus,
kas vajadzīgi, lai analizētu, pārvaldītu, uzraudzītu
un īstenotu kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī
apmainītos ar informāciju par to, un pasākumus, kas attiecas uz
kontroles sistēmu ieviešanu un tehnisko un administratīvo
palīdzību; (b)
Komisijas
veiktām pārbaudēm nepieciešamo satelītattēlu ieguvi
saskaņā ar 21. pantu; (c)
Komisijas
veiktos pasākumus, izmantojot attālās izpētes
lietojumprogrammas, ko izmanto lauksaimniecības resursu uzraudzībai
saskaņā ar 22. pantu; (d)
pasākumus,
kas vajadzīgi, lai uzturētu un izstrādātu metodes un tehniskus
līdzekļus kopējās lauksaimniecības politikas
finansēšanai izmantoto fondu informācijai, savstarpējai
savienošanai, uzraudzībai un finanšu vadības kontrolei; (e)
informācijas
sniegšanu par kopējo lauksaimniecības politiku saskaņā ar 47. pantu; (f)
pētījumus
par kopējo lauksaimniecības politiku un ELGF un ELFLA finansēto
pasākumu izvērtēšanu, tostarp izvērtēšanas metožu
uzlabošanu un informācijas apmaiņu par attiecīgo praksi; (g)
vajadzības
gadījumā – izpildaģentūras, kas izveidotas
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003[37]
un darbojas saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku; (h)
pasākumus,
kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības
palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu
Savienības mērogā un kas veikti lauku attīstības sakarībā,
tostarp sadarbības tīklu veidošanu starp iesaistītajiem
dalībniekiem; (i)
pasākumus,
kas nepieciešami logotipu izstrādei, reģistrēšanai un
aizsardzībai saskaņā ar Savienības kvalitātes politiku
un ar to saistīto intelektuālā īpašuma tiesību
aizsardzību, kā arī nepieciešamo informācijas
tehnoloģiju (IT) izstrādi. II nodaļa
Maksājumu aģentūras un citas
iestādes 7. pants
Maksājumu
aģentūru un koordinējošo iestāžu akreditācija un
akreditācijas atsaukšana 1. Maksājumu
aģentūras ir dalībvalstu atsevišķi dienesti vai iestādes,
kas atbild par 4. panta 1. punktā un 5. pantā
minēto izdevumu pārvaldību un kontroli. Šo uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu
veikšanu, var deleģēt. 2. Dalībvalstis
akreditē par maksājumu aģentūrām tādus dienestus
vai iestādes, kas izpilda akreditācijas kritērijus, kurus
Komisija noteiks saskaņā ar 8. panta a) punktu. Katra dalībvalsts, pamatojoties uz tās
konstitucionālajiem noteikumiem, attiecīgi akreditē vienu
maksājumu aģentūru dalībvalstī vai vienu
aģentūru reģionā. Tomēr, ja maksājumu
aģentūras ir izveidotas reģiona līmenī,
dalībvalstis papildus tām akreditē maksājumu
aģentūru valsts līmenī tām atbalsta shēmām,
kuras to rakstura dēļ jāpārvalda valsts līmenī. 3. Līdz tā gada [1. februārim]], kurš seko
attiecīgajam finanšu gadam, par akreditēto maksājumu
aģentūru atbildīgā persona sagatavo: a) gada pārskatu
par izdevumiem, kas veikti, pildot akreditētajai maksājumu
aģentūrai uzticētos uzdevumus, pievienojot nepieciešamo
informāciju grāmatojumu noskaidrošanai saskaņā ar 53. pantu; b) vadības sagatavotu ticamības
deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un
patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību,
kā arī par pamatā esošo darījumu likumību un
pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principa
ievērošanu; c) visu pieejamo veikto revīziju un
pārbaužu rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par
sistemātiskiem un atkārtotiem trūkumiem, kā arī
veiktajām vai plānotajām koriģējošajām
darbībām. 4. Ja ir akreditēta
vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts
ieceļ iestādi (turpmāk tekstā – „koordinējošā
iestāde”), kurai tā uzdod šādu uzdevumu izpildi: a) savākt informāciju, ko
darīt pieejamu Komisijai, un šo informāciju nosūtīt
Komisijai; b) sagatavot apkopojošo ziņojumu, kas
sniedz pārskatu valsts līmenī par visām 3. punkta
b) apakšpunktā minētajām vadības sagatavotajām
ticamības deklarācijām un 9. pantā minētajiem
revīzijas atzinumiem par šīm deklarācijām; c) nodrošināt koriģējošo
pasākumu veikšanu attiecībā uz visiem vispārīgas dabas
trūkumiem un nodrošināt Komisijas informēšanu par tālāko
rīcību; d) veicināt un nodrošināt
Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu. Dalībvalstis veic īpašu
koordinējošās iestādes akreditāciju saistībā ar
pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finanšu informācijas apstrādi. 5. Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai
vairs neatbilst vienam vai vairākiem 2. punktā minētajiem
akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts akreditāciju atsauc,
ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgos pielāgojumus
termiņā, ko nosaka atbilstoši problēmas nopietnībai. 6. Maksājumu
aģentūras īsteno to pārziņā esošo ar valsts
intervenci saistīto darbību pārvaldību un kontroli,
saglabājot kopējo atbildību šajā jomā. 8. pants
Komisijas pilnvaras 1. Lai nodrošinātu pareizu
7. pantā minētās sistēmas darbību, Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 111. pantu
saistībā ar: a) obligātajiem maksājumu
aģentūru akreditācijas nosacījumiem attiecībā uz
iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un
saziņu, un uzraudzību, kā arī noteikumiem par akreditācijas
piešķiršanas un atsaukšanas procedūru; b) noteikumiem attiecībā uz
maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzību un
akreditācijas pārskatīšanas procedūru; c) obligātajiem koordinējošo
iestāžu akreditācijas nosacījumiem, kā arī noteikumiem
par akreditācijas piešķiršanas un atsaukšanas procedūru. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par: a) maksājumu aģentūru
pienākumiem attiecībā uz valsts intervenci, kā arī par
to vadības un kontroles pienākumu saturu; b) koordinējošās iestādes
darbību un informācijas paziņošanu Komisijai saskaņā
ar 7. panta 4. punktu. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 9. pants
Sertifikācijas
iestādes 1. Sertifikācijas
iestāde ir dalībvalsts iecelta valsts vai privāta revīzijas
iestāde, kas sniedz atzinumu par vadības sagatavoto ticamības
deklarāciju, aptverot maksājumu
aģentūras gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un
patiesumu, tās iekšējās kontroles sistēmas
pienācīgu darbību, pamatā esošo darījumu likumību
un pareizību, kā arī pareizas finanšu pārvaldības
principa ievērošanu. Tā darbojas neatkarīgi no
attiecīgās maksājumu aģentūras un iestādes, kas
šo aģentūru ir akreditējusi. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, paredz noteikumus
par sertifikācijas iestāžu statusu, konkrētajiem
uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, kā arī
apliecinājumiem un ziņojumiem un tos pamatojošajiem dokumentiem,
kādi šīm iestādēm jāsagatavo. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 112. panta 3. punktā
minēto pārbaudes procedūru. 10. pants
Maksājumu
aģentūru veikto maksājumu pieņemamība Savienības finansējumu var izmantot
4. panta 1. punktā un 5. pantā minēto izdevumu
segšanai tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu
aģentūras. 11. pants
Pilna apjoma maksājumi
atbalsta saņēmējiem Izņemot
gadījumus, kad Savienības tiesību aktos nepārprotami
paredzēti citi noteikumi, maksājumi saistībā ar šajā regulā noteikto finansējumu atbalsta saņēmējiem tiek izmaksāti pilnā
apjomā. III SADAĻA
SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ SISTĒMA 12. pants
Princips un darbības
joma 1. Dalībvalstis izveido
sistēmu atbalsta saņēmēju konsultēšanai par zemes un
saimniecību apsaimniekošanu (turpmāk – „saimniecību
konsultatīvā sistēma”), ko vada viena vai vairākas šim nolūkam
izraudzītas iestādes. Izraudzītās iestādes var
būt valsts vai privātas struktūras. 2. Saimniecību
konsultatīvā sistēma aptver vismaz: a) tiesību aktu noteiktās
apsaimniekošanas prasības un VI sadaļas I nodaļā
paredzētos labu lauksaimniecības un vides apstākļu
standartus; b) klimatam un videi labvēlīgu
lauksaimniecības praksi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. xxx/xxx
[TM] III sadaļas 2. nodaļā, un Regulas (ES) Nr. xxx/xxx
[TM] 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto
lauksaimniecības platību apsaimniekošanu; c) prasības vai pasākumus, kas
saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un
pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību, ūdens
resursu aizsardzību, dzīvnieku un augu slimību izziņošanu
un inovācijām vismaz tādā mērā, kā noteikts
šīs regulas I pielikumā; d) dalībvalstu definēto mazo lauku
saimniecību un vismaz to saimniecību, kas ir Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx [TM] V sadaļā minētās mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmu dalībnieces, saimnieciskās
darbības ilgtspējīgu attīstību. 3. Saimniecību
konsultatīvā sistēma var arī īpaši aptvert: a) saimniecību saimnieciskās
darbības ilgtspējīgu attīstību, izņemot tās
saimniecības, kas minētas 2. punkta d) apakšpunktā; b) valsts tiesību aktu noteikto
prasību minimumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [LA]
29. panta 3. punktā un 30. panta 2. punktā. 13. pants
Īpašas prasības
saistībā ar saimniecību konsultatīvo sistēmu 1. Dalībvalstis nodrošina,
ka saimniecību konsultatīvās sistēmas konsultanti ir
atbilstoši kvalificēti un tiem tiek nodrošinātas regulāras
mācības. 2. Dalībvalstis nodrošina
konsultatīvās un kontroles funkcijas nošķirtību. Šajā
sakarībā un neskarot valsts tiesību aktus par dokumentu publisku
pieejamību, dalībvalstis nodrošina to, lai 12. pantā
minētās izraudzītās iestādes personām, kas nav
attiecīgās saimniecības apsaimniekojošie atbalsta
saņēmēji, neatklātu personīgu vai individuālu
informāciju un datus, kurus tās iegūst savā
konsultatīvajā darbībā, izņemot tās
neatbilstības vai pārkāpumus, kas atklāti to darbības
laikā un uz ko attiecas Savienības vai valsts tiesību aktos
noteikts pienākums informēt valsts iestādi, jo īpaši
noziedzīgu nodarījumu gadījumā. 3. Kompetentā valsts
iestāde nodrošina atbalsta saņēmējam, ja iespējams,
elektroniskā veidā, izraudzīto iestāžu atbilstošu sarakstu. 14. pants
Saimniecību konsultatīvās sistēmas pieejamība Atbalsta saņēmēji
neatkarīgi no tā, vai tie saņem atbalstu saskaņā ar
kopējo lauksaimniecības politiku, tostarp lauku attīstībai
paredzēto atbalstu, var brīvprātīgi izmantot
saimniecību konsultatīvo sistēmu. Tomēr dalībvalstis saskaņā
ar objektīviem kritērijiem var noteikt atbalsta
saņēmēju kategorijas, kuriem ir prioritāra piekļuve
saimniecību konsultatīvajai sistēmai. Tomēr
dalībvalstis nodrošina prioritātes piešķiršanu lauksaimniekiem,
kuru piekļuve citiem konsultatīvajiem pakapojumiem, kas nav
saimniecību konsultatīvā sistēma, ir
visierobežotākā. Saimniecību konsultatīvā
sistēma nodrošina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieejamas
konsultācijas, kas atspoguļo to saimniecību konkrēto
situāciju. 15. pants
Komisijas pilnvaras 1. Lai garantētu
saimniecību konsultatīvās sistēmas pienācīgu
darbību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus
saskaņā ar 111. pantu par noteikumiem, kuru mērķis ir
nodrošināt sistēmas pilnīgu darbspēju. Šie noteikumi
tostarp var būt saistīti ar pieejamības kritērijiem
attiecībā uz lauksaimniekiem. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus saimniecību
konsultatīvās sistēmas vienotas ieviešanas vajadzībām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. IV SADAĻA
FONDU FINANŠU VADĪBA I nodaļa
ELGF 1. iedaļa
Izdevumu finansēšana 16. pants
Budžeta līdzekļu
maksimālais apjoms 1. ELGF
izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimāli pieļaujamās
summas, kas tam noteiktas saskaņā ar Regulu (ES)
Nr. xxx/xxx [DFS]. 2. Ja Savienības
tiesību aktos paredzēta kādu summu atņemšana no
1. punktā minētās summas, Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, nosaka ELGF izdevumiem pieejamo neto atlikumu,
pamatojoties uz attiecīgajā tiesību aktā minētajiem
datiem. 17. pants
Mēneša maksājumi 1. Apropriācijas, kas vajadzīgas,
lai finansētu 4. panta 1. punktā minētos izdevumus,
Komisija dara pieejamas dalībvalstīm mēneša maksājumu
veidā, pamatojoties uz izdevumiem, ko pārskata periodā veikušas
akreditētās maksājumu aģentūras. 2. Līdz Komisijas mēneša maksājumu veikšanai dalībvalstis
mobilizē līdzekļus, kas vajadzīgi izdevumu veikšanai,
atbilstoši to akreditēto maksājumu aģentūru
vajadzībām. 18. pants
Mēneša
maksājumu veikšanas kārtība 1. Neskarot
53. un 54. pantā paredzēto īstenošanas aktu
piemērošanu, Komisija veic mēneša maksājumus par izdevumiem, ko
akreditētās maksājumu aģentūras veikušas pārskata
mēnesī. 2. Mēneša maksājumus
katrai dalībvalstij veic vēlākais otrā mēneša
trešajā darbdienā pēc mēneša, kurā veikti izdevumi. Dalībvalstu izdevumus, kas veikti no
1. līdz 15. oktobrim, uzskata par oktobrī veiktiem
izdevumiem. Izdevumus, kas veikti no 16. līdz 31. oktobrim,
uzskata par novembrī veiktiem izdevumiem. 3. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem lēmumu par tās veicamiem
mēneša maksājumiem, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu
deklarācijām un informāciju, kas saņemta saskaņā
ar 102. panta 1. punktu, ņemot vērā samazinājumus
un maksājumu apturēšanu uz laiku, ko piemēro saskaņā
ar 43. pantu, vai jebkuras citas korekcijas. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 112. panta 2. punktā
minēto konsultēšanās procedūru. 4. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var nolemt veikt papildu maksājumus vai
samazinājumus. Šajā gadījumā 112. panta
1. punktā minēto komiteju par to informē komitejas
nākamajā sanāksmē. 19. pants
Administratīvās un
personāla izmaksas Fonds nesedz izdevumus, kas ir saistīti
ar dalībvalstu un ELGF atbalsta saņēmēju
administratīvajām un personāla izmaksām. 20. pants
Valsts intervences izdevumi 1. Ja tirgu kopīgajā
organizācijā valsts intervences pasākumam nav noteikta summa par
vienību, ELGF finansē attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz
standarta summām, kas ir vienādas visā Savienībā, jo
īpaši attiecībā uz līdzekļiem, kuru avots ir dalībvalstis
un ko izmanto produktu iepirkšanai, materiālajām darbībām, kas
saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, un attiecīgos
gadījumos intervences produktu pārstrādei. 2. Lai nodrošinātu ELGF
finansējumu valsts intervences izdevumiem, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 111. pantu
attiecībā uz: a) to pasākumu veidu, par kuriem var
saņemt Savienības finansējumu, un izdevumu atmaksāšanas
nosacījumiem; b) atbilstības nosacījumiem un
aprēķina metodēm, pamatojoties uz maksājumu
aģentūru faktiski konstatēto informāciju vai pamatojoties
uz Komisijas noteiktajiem vienotas likmes maksājumiem, vai pamatojoties uz
vienotas vai nevienotas likmes summām, kas paredzētas
lauksaimniecības nozares tiesību aktos. 3. Šā panta
1. punktā minētās summas nosaka Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 2. punktā minēto
konsultēšanās procedūru. 21. pants
Satelītattēlu
ieguve Komisija un dalībvalstis vienojas par
pārbaudēm nepieciešamo satelītattēlu sarakstu
saskaņā ar katras dalībvalsts sagatavoto specifikāciju. Komisija nodrošina šos
satelītattēlus bez maksas kontroles iestādēm vai
pakalpojumu sniedzējiem, kurus šīs iestādes pilnvarojušas
tās pārstāvēt. Komisija paliek attēlu īpašniece un
tos atgūst pēc darba pabeigšanas. Tā var noteikt arī, ka,
lai stiprinātu paņēmienus un darba metodes saistībā ar
lauksaimniecības platību pārbaudēm, tiek veikts darbs,
izmantojot attālās izpētes iespējas. 22. pants
Lauksaimniecības resursu
uzraudzība Saskaņā ar 6. panta
c) punktu finansēto pasākumu mērķis ir sniegt
Komisijai līdzekli Savienības lauksaimniecības tirgu
pārvaldībai pasaules kontekstā, nodrošināt lauksaimnieciski
izmantojamo zemju un kultūraugu stāvokļa agroekonomisko
uzraudzību tā, lai būtu iespējams gatavot aplēses, jo
īpaši attiecībā uz ražu un lauksaimniecības produkciju, sekmēt
piekļuvi šīm aplēsēm starptautiskā līmenī,
piemēram, ANO organizāciju vai citu starptautisko aģentūru
koordinētos pasākumos, lai veicinātu pasaules tirgu
pārredzamību, un nodrošināt agrometeoroloģiskās
sistēmas tehnoloģisko uzraudzību. Saskaņā ar 6. panta
c) punktu finansētie pasākumi attiecas uz kopējās
lauksaimniecības politikas īstenošanai un uzraudzībai
vajadzīgo datu, tostarp satelītnovērošanas un
meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, teritorijas
plānojuma datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi,
specifiskas, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītas izpētes
veikšanu un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu
atjaunināšanu. Vajadzības gadījumā šos pasākumus veic
sadarbībā ar valsts laboratorijām un iestādēm. 23. pants
Īstenošanas pilnvaras Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
var pieņemt noteikumus attiecībā uz finansēšanu
saskaņā ar 6. panta b) un c) punktu,
kārtību, kādā tiek veikti 21. un 22. pantā
minētie pasākumi noteikto mērķu sasniegšanai,
satelītattēlu un meteoroloģisko datu ieguves, uzlabošanas un
izmantošanas regulējumu, kā arī piemērojamos termiņus.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 2. iedaļa
Budžeta disciplīna 24. pants
Maksimālā apjoma
ievērošana 1. Visā budžeta procedūras un
budžeta izpildes laikā apropriācijas, kas saistītas ar ELGF
izdevumiem, nedrīkst pārsniegt 16. pantā minēto summu. Visos Komisijas
ierosinātajos un Eiropas Parlamenta un Padomes, Padomes vai Komisijas
pieņemtajos juridiskajos instrumentos, kas ietekmē ELGF budžetu,
ievēro 16. pantā minēto summu. 2. Ja Savienības tiesību aktos
maksimālais finanšu līdzekļu apjoms lauksaimniecības
izdevumiem attiecībā uz dalībvalsti ir izteikts euro, šādus
izdevumus atlīdzina, ievērojot minēto maksimālo apjomu, kas
izteikts euro, vajadzības gadījumā veicot korekcijas, ja
piemēro 43. pantu. 3. Regulas (ES) Nr. xxx/xxx
[TM] 7. pantā minētos valstīm noteiktos maksimālos
tiešo maksājumu apjomus, kuriem piemērotas šīs regulas
25. pantā noteiktās korekcijas, uzskata par maksimālo
finansējumu euro. 25. pants
Finanšu disciplīna 1. Lai nodrošinātu
Regulā (ES) Nr. xxx/xxx [DFS] noteikto maksimālo gada apjomu
ievērošanu attiecībā uz finansējumu ar tirgu
saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem, tiešo maksājumu
korekcijas likmi nosaka, ja prognozes attiecībā uz to pasākumu
finansējumu, kuriem jāiekļaujas minētajā maksimālajā
apjomā konkrētajā finanšu gadā, liecina, ka tiks
pārsniegts maksimāli pieļaujamais gada apjoms. 2. Padome pēc Komisijas
priekšlikuma, ko iesniedz ne vēlāk kā tā
kalendārā gada 31. martā, uz kuru attiecas
1. punktā minētā korekcija, nosaka šo korekciju ne
vēlāk kā tā paša kalendārā gada
30. jūnijā. 3. Ja kādā gadā
līdz 30. jūnijam korekcijas likme nav noteikta, Komisija to
nosaka, izmantojot īstenošanas aktu, un nekavējoties informē
Padomi. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 112. panta
2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. 4. Līdz 1. decembrim
pēc Komisijas priekšlikuma, kas balstīts uz tās
rīcībā esošu jaunu informāciju, Padome var pielāgot
tiešo maksājumu korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar
2. vai 3. punktu. 5. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktu, var pieņemt noteikumus un nosacījumus, ko
piemēro apropriācijām, kuras ir pārnestas saskaņā
ar Regulas (ES) Nr. FR/xxx 149. panta 3. punktu, lai finansētu
šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā
minētos izdevumus. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 2. punktā minēto
konsultēšanās procedūru. 6. Pirms šā panta
piemērošanas vispirms ņem vērā summu, ko budžeta
iestāde ļāvusi izmantot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
noslēgtā Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un
pareizu finanšu pārvaldību 14. punktā minētajai rezervei
krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē. 26. pants
Budžeta disciplīnas
procedūra 1. Līdztekus N finanšu
gada budžeta projekta iesniegšanai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un
Padomei arī savas prognozes par N – 1, N un N + 1
finanšu gadu. 2. Ja, sagatavojot
N finanšu gada budžeta projektu, šķiet, ka pastāv risks
N finanšu gadā pārsniegt 16. pantā minēto summu,
Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei vai Padomei vajadzīgos
pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas nepārsniegšanu. 3. Jebkurā laikā, ja
Komisija uzskata, ka pastāv risks pārsniegt 16. pantā
paredzēto summu un ka tā nevar veikt pietiekamus pasākumus, lai
stāvokli uzlabotu saskaņā ar savām pilnvarām, tā
ierosina citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas
nepārsniegšanu. Šos pasākumus, pamatojoties uz Līguma
43. panta 3. punktu, pieņem Padome vai arī, pamatojoties uz
Līguma 43. panta 2. punktu, – Eiropas Parlaments un Padome. 4. Ja N finanšu gada beigās
dalībvalstu atmaksājumu pieprasījumi pārsniedz vai
varētu pārsniegt 16. pantā minēto summu, Komisija: a) izskata šos dalībvalstu iesniegtos
pieprasījumus proporcionāli un pieejamā budžeta robežās un,
izmantojot īstenošanas aktus, provizoriski nosaka maksājumu summu
attiecīgajam mēnesim; b) vēlākais līdz
nākamā gada 28. februārim noskaidro visu dalībvalstu
stāvokli attiecībā uz Savienības finansējumu
iepriekšējam finanšu gadam; c) izmantojot īstenošanas aktu, nosaka
Savienības finansējuma kopējo summu dalībvalstu
dalījumā, pamatojoties uz vienotu Savienības finansējuma
likmi, tā budžeta robežās, kas bija pieejams mēneša
maksājumu veikšanai; d) vēlākais tad, kad veic
mēneša maksājumus par N+1 gada martu, veic iespējamās
kompensācijas dalībvalstīm. Pirmās daļas a) un
c) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 2. punktā minēto
konsultēšanās procedūru. 27. pants
Agrīnās
brīdināšanas sistēma Lai
nodrošinātu, ka netiek pārsniegts 16. pantā minētais
budžeta līdzekļu maksimālais apjoms, Komisija ievieš mēneša
agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmu
attiecībā uz ELGF izdevumiem. Lai to
panāktu, Komisija pirms katra finanšu gada sākuma nosaka mēneša
izdevumu prognozes, pamatojoties uz trijos iepriekšējos gados veiktajiem
vidējiem mēneša izdevumiem, ja tādi ir. Komisija
regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu, kurā
izskatītas veikto izdevumu izmaiņas salīdzinājumā ar
prognozēm un iekļauts paredzamās izpildes novērtējums
kārtējam finanšu gadam. 28. pants
Valūtas maiņas
atsauces kursi 1. Pieņemot budžeta
projektu vai budžeta projekta grozījumu vēstuli, kas attiecas uz
lauksaimniecības izdevumiem, Komisija ELGF budžeta aplēšu
aprēķinam izmanto to vidējo euro maiņas kursu pret ASV
dolāru, kurš tirgū reģistrēts pēdējā
ceturksnī, kas beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem
budžeta dokumentu. 2. Pieņemot budžeta
grozījumu un papildinājumu projektu vai vēstuli, ar ko to labo,
tiktāl, ciktāl šie dokumenti attiecas uz apropriācijām, kas
saistās ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā
paredzētajiem pasākumiem, Komisija izmanto: a) pirmkārt, to vidējo euro
maiņas kursu pret ASV dolāru, kas tirgū faktiski
reģistrēts laikposmā no iepriekšējā finanšu gada
1. augusta līdz tā pēdējā ceturkšņa
beigām, kurš beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta
dokumentu, un vēlākais kārtējā finanšu gada
31. jūlijā; un b) otrkārt, sagatavojot prognozi
atlikušajam finanšu gadam, vidējo valūtas maiņas kursu, kas
faktiski reģistrēts pēdējā ceturksnī, kurš
beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta dokumentu. II nodaļa
ELFLA 1. iedaļa
ELFLA vispārējie noteikumi 29. pants
Dubultā finansējuma
nepieļaušana Neskarot tiesības uz atbalstu
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. LA/xxx 30. panta
2. punktu, ELFLA finansētie izdevumi netiek finansēti no citiem
ES budžeta finanšu līdzekļiem. 30. pants
Noteikumi, kas attiecas uz
visiem maksājumiem 1. Saskaņā ar Regulas
(ES) Nr. CR/xxx 67. panta 1. punktu 5. pantā
minētie Komisijas veiktie ELFLA ieguldījuma maksājumi
nepārsniedz budžeta saistības. Maksājumus attiecina uz
visagrākajām nenoslēgtajām budžeta saistībām. 2. Piemēro Regulas (ES) Nr. FR/xxx Article [81.] pantu]. 2. iedaļa
Lauku attīstības programmu finansēšana 31. pants
ELFLA finanšu ieguldījums ELFLA finanšu ieguldījumu lauku
attīstības programmu izdevumos nosaka katrai programmai,
ievērojot maksimālos apjomus, kas noteikti Savienības
tiesību aktos attiecībā uz ELFLA atbalstu lauku
attīstībai. 32. pants
Budžeta saistības Savienības
budžetā paredzētajām saistībām attiecībā uz
lauku attīstības programmām piemēro Regulas (ES)
Nr. CR/xxx 66. pantu. 3. iedaļa
Finanšu ieguldījums lauku attīstības programmās 33. pants
Lauku attīstības
programmu maksājumiem piemērojami noteikumi 1. Apropriācijas,
kas nepieciešamas 5. pantā minēto izdevumu
finansēšanai, dara pieejamas dalībvalstīm
priekšfinansējuma, starpmaksājumu un atlikuma maksājuma
veidā, kā aprakstīts šajā iedaļā. 2. Priekšfinansējuma
un starpmaksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no ELFLA
ieguldījuma katrā lauku attīstības programmā. Saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. CR/xxx 70. panta 2. punktu, sasniedzot
maksimālo apjomu 95 %, dalībvalstis turpina maksājumu
pieprasījumu nosūtīšanu Komisijai. 34. pants
Priekšfinansējuma
kārtība 1. Pēc
Komisijas lēmuma par programmas apstiprināšanu pieņemšanas
Komisija veic sākotnējo priekšfinansējuma maksājumu par visu
plānošanas periodu. Šis sākotnējais priekšfinansējuma maksājums veido 4 %
no ELFLA ieguldījuma attiecīgajā programmā. To var
sadalīt ne vairāk kā trijās maksājuma daļās atkarībā
no budžeta pieejamības. Pirmā maksājuma daļa veido 2 %
no ELFLA ieguldījuma attiecīgajā programmā. 2. Ja 24 mēnešu laikā pēc
dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas
daļu, nav radušies izdevumi un par attiecīgo lauku
attīstības programmu nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija,
izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. 3. Procentus, kas uzkrājušies par
priekšfinansējumu, grāmato attiecīgajā lauku
attīstības programmā un atskaita no nobeiguma izdevumu
deklarācijā uzrādītās publisko izdevumu summas. 4. Pirms lauku
attīstības programmas slēgšanas grāmatojumus par
kopējo priekšfinansējuma summu noskaidro saskaņā ar 53. pantā
minēto kārtību. 35. pants
Starpmaksājumi 1. Starpmaksājumus
veic katras lauku attīstības programmas līmenī. Tos aprēķina, ar katru
pasākumu saistītajiem veiktajiem publiskajiem izdevumiem
piemērojot attiecīgā pasākuma līdzfinansējuma
likmi. 2. Komisija atkarībā no
līdzekļu pieejamības veic starpmaksājumus, lai
atmaksātu izdevumus, kas akreditētām maksājumu
aģentūrām radušies programmu īstenošanā. 3. Katru starpmaksājumu veic, ja ir izpildītas šādas
prasības: a) Komisijai ir nosūtīta
akreditētās maksājumu aģentūras parakstīta
izdevumu deklarācija saskaņā ar 102. panta 1. punkta
c) apakšpunktu; b) nav pārsniegts kopējais ELFLA
ieguldījums, kas attiecīgās programmas īstenošanas
laikā paredzēts katram pasākumam; c) Komisijai ir nosūtīts
pēdējais gada progresa ziņojums par lauku attīstības
programmas īstenošanu. 4. Ja nav izpildīta kāda no 3. punktā
izklāstītajām prasībām, Komisija nekavējoties
informē akreditēto maksājumu aģentūru vai
koordinējošo iestādi, ja tāda ir norīkota. Ja nav ievērota kāda no 3. punkta
a) vai c) apakšpunktā minētajām prasībām,
izdevumu deklarācija netiek pieņemta. 5. Komisija veic starpmaksājumus ne
vēlāk kā 45 dienās pēc tādas izdevumu
deklarācijas reģistrēšanas, kura atbilst šā panta
3. punktā paredzētajām prasībām, neskarot 39. pantu
un 53. un 54. pantā minētos īstenošanas aktus. 6. Akreditētas
maksājumu aģentūras sagatavo un vai
nu tiešā veidā, vai arī ar koordinējošās iestādes
starpniecību, ja tāda ir norīkota, nosūta Komisijai lauku
attīstības programmu starpposma izdevumu deklarācijas
termiņos, kurus Komisija noteikusi, izmantojot īstenošanas aktus, kas
pieņemti saskaņā ar 112. panta 3. punktā
minēto pārbaudes procedūru. Izdevumu
deklarācijas aptver maksājumu aģentūru izdevumus, kas
radušies katrā attiecīgā periodā. Tomēr
gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. CR/xxx 55. panta
7. punktā minētos izdevumus nav iespējams deklarēt
Komisijai attiecīgajā periodā, jo no Komisijas tiek gaidīts
programmas grozījumu apstiprinājums, tos var deklarēt
nākamajos periodos. Starpposma izdevumu
deklarācijas attiecībā uz izdevumiem, kuri radušies pēc
16. oktobra, sedz no nākamā gada budžeta. 7. Piemēro
Regulas (ES) Nr. CR/xxx 74. pantu. 36. pants
Atlikuma maksājums un
programmas slēgšana 1. Kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada progresa
ziņojumu par lauku attīstības programmas īstenošanu,
tā veic atlikuma maksājumu atkarībā no līdzekļu
pieejamības, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu,
attiecīgās lauku attīstības programmas
pēdējā izpildes gada pārskatiem un attiecīgo
lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Šos pārskatus iesniedz
Komisijai ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[CR] 55. panta 2. punktā minētā
izdevumu atbilstības galīgā datuma, un tie aptver izdevumus, kas
maksājumu aģentūrai radušies līdz izdevumu atbilstības
galīgajam datumam. 2. Atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus
pēc tam, kad var uzskatīt, ka Komisija ir saņēmusi šā
panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentus, un ir
noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi. Summas, par kurām uzņemtās saistības
paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija
atbrīvo no saistībām sešos mēnešos, neskarot 37. panta
5. punktu. 3. Ja
līdz 1. punktā minētajam termiņam Komisijai nav
nosūtīts pēdējais gada progresa ziņojums un dokumenti,
kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par programmas
pēdējo īstenošanas gadu, saskaņā ar 37. pantu
saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski
atceļ. 37. pants
Saistību
automātiska atcelšana lauku attīstības programmām 1. Komisija
automātiski atceļ jebkuru lauku attīstības programmai
paredzētu budžeta saistību daļu, kas nav izmantota
priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par ko Komisija līdz
31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību
uzņemšanas nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura
atbilst 35. panta 3. punktā izklāstītajām
prasībām. 2. Budžeta
saistību daļa, kas joprojām ir spēkā Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[CR] 55. panta 2. punktā
minētajā izdevumu atbilstības galīgajā datumā un par kuru 6 mēnešu laikā pēc šā
datuma nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski
atcelta. 3. Ja notiek tiesvedība vai administratīvā
pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai
2. punktā minēto termiņu automātiskai saistību
atcelšanai attiecībā uz summu, kas paredzēta
attiecīgajām darbībām, aptur uz laiku, kamēr notiek
tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, ja
Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem pamatotu paziņojumu
līdz N + 2 gada 31. decembrim. 4. Aprēķinot summas,
uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem
vērā: a) budžeta saistību daļu, par ko
ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet uz kuras atmaksājumu attiecas
Komisijas veiktā maksājuma samazināšana vai pārtraukšana uz
laiku N + 2 gada 31. decembrī; b) budžeta saistību daļu, ko
maksājumu aģentūra nav varējusi izmaksāt
nepārvaramas varas apstākļu dēļ un kas nopietni
ietekmē attiecīgās lauku attīstības programmas īstenošanu.
Valsts iestādēm, kas atsaucas uz nepārvaramas varas
apstākļiem, ir jāpierāda to tiešā ietekme uz visas
lauku attīstības programmas vai tās daļas īstenošanu. Dalībvalsts nosūta Komisijai
informāciju par pirmajā daļā minētajiem
izņēmumiem līdz 31. janvārim par summu, kas deklarējama
līdz iepriekšējā gada beigām. 5. Ja pastāv risks, ka piemēros automātisku saistību
atcelšanu, Komisija par to laikus informē dalībvalstis. Tā
informē par iesaistīto summu saskaņā ar tās
rīcībā esošo informāciju. Pēc informācijas
saņemšanas dalībvalstīm ir divi mēneši, lai piekristu
attiecīgajai summai vai iesniegtu apsvērumus. Komisija veic
automātisku saistību atcelšanu vēlākais deviņus
mēnešus pēc pēdējā termiņa beigām, kas
noteikts, piemērojot 1.–3. punktu. 6. Ja
piemēro automātisku saistību atcelšanu, ELFLA ieguldījumu
konkrētajā lauku attīstības programmā
attiecīgajā gadā samazina par summu, kurai automātiski
atceltas saistības. Dalībvalsts iesniedz Komisijas
apstiprināšanai pārskatītu finanšu plānu, kurā
atbalsta samazinājums ir sadalīts pa pasākumiem. Pretējā
gadījumā Komisija proporcionāli samazina katram pasākumam
asignēto summu. 4. iedaļa
Finansējums balvai par novatorisku vietēja mēroga sadarbību 38. pants
Budžeta saistības Komisijas lēmums, ar kuru pieņem
Regulas (ES) Nr. LA/xxx 58. panta 4. punktā minēto
projektu sarakstu, kuriem tiek piešķirta balva par novatorisku vietēja
mēroga sadarbību, uzskatāms par finansēšanas lēmumu
Regulas (ES) Nr. FR/xxx [75.] panta [2.] punkta
nozīmē. Pēc pirmajā daļā
minētā lēmuma pieņemšanas Komisija nodrošina dalībvalstij
budžeta saistības šajā dalībvalstī projektiem
piešķirto balvu kopējās summas apmērā, ievērojot
Regulas (ES) Nr. LA/xxx 51. panta 2.punktā minēto ierobežojumu. 39. pants
Maksājumi
dalībvalstīm 1. Veicot 35. pantā
minētos starpmaksājumus, Komisija veic maksājumus, lai
atlīdzinātu akreditēto maksājumu aģentūru
izdevumus, kas radušies, piešķirot šajā iedaļā
minētās balvas, attiecīgajām dalībvalstīm
pieejamo budžeta saistību robežās. 2. Katra maksājuma veikšana
atkarīga no tā, vai Komisijai ir nosūtīta
akreditētās maksājumu aģentūras parakstīta
izdevumu deklarācija saskaņā ar 102. panta 1. punkta
c) apakšpunktu. 3. Akreditētās
maksājumu aģentūras sagatavo un vai nu tiešā
veidā, vai arī ar koordinējošās iestādes
starpniecību, ja tāda ir norīkota, nosūta Komisijai
izdevumu deklarācijas, kas saistītas ar balvu par novatorisku vietēja
mēroga sadarbību, termiņos, kurus Komisija noteikusi, izmantojot
īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Izdevumu deklarācijas aptver maksājumu
aģentūru izdevumus, kas radušies katrā attiecīgā
periodā. 40. pants
Saistību
automātiska atcelšana balvai par novatorisku vietēja mēroga sadarbību Komisija
automātiski atceļ saistības attiecībā uz 38. panta
otrajā daļā minētajām summām, kas nav izmantotas,
lai atlīdzinātu dalībvalstīm izdevumus saskaņā ar
39. pantu, vai par kurām Komisija līdz 31. decembrim
otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanas nav
saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura atbilst minētā
panta nosacījumiem. 37. panta 3., 4. un 5. punktu
piemēro mutatis mutandis. III nodaļa
Kopīgi noteikumi 41. pants
Lauksaimniecības finanšu
gads Neskarot īpašos noteikumus par ar valsts
intervencēm saistīto izdevumu un ieņēmumu
deklarācijām, kā Komisija noteikusi saskaņā ar 48. panta
7. punkta a) apakšpunktu, lauksaimniecības finanšu gads aptver
izdevumus, kas veikti, un ieņēmumus, kas saņemti vai
iegrāmatoti finanšu gadā „N”, kurš sākas „N-1” gada 16. oktobrī
un beidzas „N” gada 15. oktobrī. 42. pants
Maksājumu termiņu
ievērošana 1. Ja maksājumu termiņi ir
noteikti Savienības tiesību aktos, maksājumi, kurus maksājumu aģentūras veic
atbalsta saņēmējiem pirms agrākā iespējamā
maksājuma datuma un pēc vēlākā iespējamā
maksājuma datuma, uzskatāmi par neatbilstošiem Savienības
finansējuma saņemšanai, izņemot tādos gadījumos un
saskaņā ar tādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas
jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Lai finanšu ietekme būtu samērīga
ar notikušo maksājuma kavējumu, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu par noteikumiem
maksājuma samazināšanai maksājuma termiņu
neievērošanas dēļ. 2. Ja dalībvalstis
neievēro vēlāko iespējamo maksājuma termiņu,
tās maksā atbalsta saņēmējiem kavējuma procentus,
kurus finansē no valsts budžeta. 43. pants
Mēneša maksājumu un
starpmaksājumu samazināšana un apturēšana uz laiku 1. Ja izdevumu deklarācijas
vai 102. pantā minētā informācija ļauj Komisijai
konstatēt, ka izdevumus veikušas iestādes, kas nav akreditētas
maksājumu aģentūras, ka nav ievēroti Savienības
tiesību aktos noteiktie maksājumu termiņi vai maksimālie
finansējuma apjomi vai izdevumi citādi nav veikti atbilstoši
Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku
apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus
attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi lēmumam par
mēneša maksājumiem saskaņā ar 18. panta 3. punktu
vai par starpmaksājumiem saskaņā ar 35. pantu pēc tam,
kad dalībvalstij ir dota iespēja iesniegt savu skaidrojumu. Ja izdevumu deklarācijas vai 102. pantā
minētā informācija neļauj Komisijai konstatēt, ka
izdevumi ir veikti atbilstoši Savienības noteikumiem, Komisija lūdz
attiecīgo dalībvalsti sniegt papildu informāciju un iesniegt
skaidrojumu termiņā, kurš nedrīkst būt mazāks par
30 dienām. Ja dalībvalsts neatbild uz Komisijas aicinājumu
noteiktajā termiņā vai ja atbilde tiek uzskatīta par
neapmierinošu vai arī parāda, ka izdevumi nav veikti atbilstoši
Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku
apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus
attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi lēmumam par mēneša
maksājumiem saskaņā ar 18. panta 3. punktu vai par
starpmaksājumiem saskaņā ar 35. pantu. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var samazināt vai uz laiku apturēt
mēneša maksājumus vai starpmaksājumus dalībvalstij, ja ir
izpildīti visi šādi nosacījumi: a) viens vai vairāki
attiecīgās valsts kontroles sistēmas galvenie elementi
nepastāv vai nav efektīvi konstatēto trūkumu
nopietnības vai noturības dēļ, vai arī
nelikumīgie maksājumi netiek atgūti ar pienācīgu
rūpību; b) šā punkta a) apakšpunktā
minētie trūkumi ir ilgstoši un ir bijuši par iemeslu vismaz divu
īstenošanas aktu pieņemšanai saskaņā ar 54. pantu,
liedzot attiecīgās dalībvalsts izdevumiem saņemt
Savienības finansējumu; un c) Komisija secina, ka attiecīgā
dalībvalsts tuvākajā laikā nespēs veikt
vajadzīgos pasākumus situācijas labošanai. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru. Maksājumu samazināšanu vai
apturēšanu piemēro attiecīgajiem maksājumu aģentūras
veiktajiem izdevumiem, kurā trūkumi pastāv laikposmā, kas
tiks noteikts, izmantojot pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus, un kas nepārsniedz 12 mēnešus,
tomēr var tikt pagarināts vēl par maksimums
12 mēnešiem, ja nosacījumi, kuru dēļ maksājumi
samazināti vai apturēti, joprojām darbojas. Maksājumu
samazināšanu vai apturēšanu pārtrauc, ja nosacījumi vairs
nav spēkā. Pirms pirmajā daļā minēto
īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo
dalībvalsti par tās nodomu un lūdz šo dalībvalsti reaģēt
termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par
30 dienām. Lēmumos par mēneša maksājumiem
saskaņā ar 18. panta 3. punktu vai par
starpmaksājumiem saskaņā ar 35. pantu ņem
vērā atbilstīgi šim punktam pieņemtos īstenošanas
aktus. 3. Maksājumu
samazināšanu vai apturēšanu saskaņā ar šo pantu
piemēro atbilstīgi proporcionalitātes principam un neskarot 53. un
54. pantā minētos īstenošanas aktus. 4. Šajā pantā
minētie samazinājumi un apturēšana uz laiku neskar Regulas (ES) Nr. CR/xxx
17., 20 un 21. pantā minēto. Regulas (ES) Nr. CR/xxx 17. un
20. pantā minēto maksājumu apturēšanu uz
laikupiemēro, ievērojot šā panta 2. punktā noteikto
kārtību. 44. pants
Maksājumu
apturēšana uz laiku informācijas novēlotas iesniegšanas
gadījumā Ja lauksaimniecības nozares tiesību
akti prasa dalībvalstīm konkrētā termiņā iesniegt
informāciju par veikto pārbaužu skaitu un to rezultātiem un
dalībvalstis šo termiņu pārsniedz, Komisija var uz laiku
apturēt 18. pantā minētos mēneša maksājumus vai
35. pantā minētos starpmaksājumus, par kuriem nav laicīgi
atsūtīta attiecīgā statistiskā informācija. 45. pants
Ieņēmumu
piešķiršana 1. Par piešķirtiem ieņēmumiem
Regulas (ES) Nr. FR/xxx [18.] panta nozīmē uzskata: a) summas, kuras saskaņā ar 42. pantu,
53. pantu attiecībā uz ELGF izdevumiem, 54. un 56. pantu
jāiemaksā Savienības budžetā, tostarp procenti par šīm
summām; b) summas, kuras iekasētas vai
atgūtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES)
Nr. vTKO align/xxx[38]
II daļas I sadaļas III nodaļu; c) summas, kuras iekasētas sodu
rezultātā saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas
paredzēti lauksaimniecības nozares tiesību aktos, izņemot
gadījumus, kad tiesību aktos nepārprotami paredzēts, ka
dalībvalstis drīkst šīs summas paturēt; d) summas, kas atbilst sodiem, kuri
attiecībā uz ELGF izdevumiem piemēroti saskaņā ar
savstarpējās atbilstības noteikumiem, kas paredzēti
VI sadaļas II nodaļā; e) jebkurš nodrošinājums,
noguldījums vai garantija, kas sniegta atbilstīgi Savienības
tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku, izņemot lauku attīstības
jomā, un kas tiek atsavināts. Tomēr atsavināto
nodrošinājumu, kas sniegts, izsniedzot eksporta vai importa licences vai
konkursa procedūrā ar vienīgo mērķi panākt, lai konkursa
dalībnieki iesniegtu reālus konkursa piedāvājumus, patur dalībvalstis. 2. Summas, kas
minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un
atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai
ELFLA izdevumu finansēšanai. 3. Šo regulu mutatis mutandis
piemēro 1. punktā minētajiem piešķirtajiem
ieņēmumiem. 4. Attiecībā uz ELGF
Regulas (ES) Nr. FR/xxx [150. un 151.] pantu mutatis
mutandis piemēro šajā regulā minēto piešķirto
ieņēmumu uzskaites nodrošināšanai. 46. pants
Nošķirtas grāmatvedības
nodrošināšana Katra maksājumu aģentūra
nodrošina nošķirtu grāmatvedību Savienības budžetā
iekļautajām ELGF un ELFLA apropriācijām. 47. pants
Informatīvo
pasākumu finansēšana 1. Saskaņā ar
6. panta e) punktu finansēto informācijas sniegšanas
pasākumu mērķis jo īpaši ir palīdzēt skaidrot,
īstenot un attīstīt kopējo lauksaimniecības politiku
un uzlabot sabiedrības informētību par šīs politikas saturu
un mērķiem, izmantojot informācijas kampaņas, atjaunot krīžu
dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos,
informēt lauksaimniekus un citas lauku teritorijās aktīvi
darbojošās personas, kā arī popularizēt Eiropas
lauksaimniecības modeli un palīdzēt cilvēkiem to izprast. Mērķis ir sniegt saskaņotu,
objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan
ārpus tās, lai sniegtu plašu ieskatu šajā politikā. 2. Šā panta
1. punktā minētie pasākumi var būt: a) gada darba programmas vai citi īpaši
pasākumi, ko sagatavo trešās personas; b) darbības, ko īsteno pēc
Komisijas iniciatīvas. Pasākumi, kuri jāveic saskaņā
ar tiesību aktiem, vai pasākumi, kuriem jau piešķirts
finansējums citās Savienības programmās, netiek
finansēti. Lai veiktu b) apakšpunktā
minētās darbības, Komisijai var palīdzēt
ārēji eksperti. Pirmajā daļā minētajiem
pasākumiem jāveicina arī korporatīvās
komunikācijas aptveršana attiecībā uz Savienības politikas
prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas
vispārējiem mērķiem. 3. Katru gadu līdz
31. oktobrim Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt
priekšlikumus, ievērojot Regulā (ES) Nr. FR/xxx
izklāstītos nosacījumus. 4. Par paredzētajiem un
veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo pantu informē 112. panta
1. punktā minēto komiteju. 5. Komisija Eiropas Parlamentam
un Padomei reizi divos gados iesniedz ziņojumu par šā panta
īstenošanu. 48. pants
Komisijas pilnvaras 1. Lai ņemtu vērā
ieņēmumus, ko maksājumu aģentūras gūst
Savienības budžetam, veicot maksājumus, pamatojoties uz
dalībvalstu iesniegtajām deklarācijām, Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 111. pantu
par nosacījumiem, ar kādiem ELGF un ELFLA kompensē noteiktus
izdevumu un ieņēmumu veidus. 2. Lai nodrošinātu
pienācīgu Savienības budžetā paredzēto ELGF un ELFLA
apropriāciju pārvaldību, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētus aktus saskaņā ar 111. pantu
attiecībā uz noteikumiem darbību vērtēšanai
saistībā ar valsts intervenci un veicamajiem pasākumiem valsts
intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās
gadījumā, un finansējamo summu noteikšanai. 3. Lai nodrošinātu pieejamo
apropriāciju taisnīgu sadali dalībvalstīm, ja līdz
finanšu gada sākumam nav pieņemts Savienības budžets vai ja
paredzēto saistību kopsumma pārsniedz Regulas (ES)
Nr. FR/xxx [150. panta 3. punktā] paredzēto
maksimālo apjomu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto
aktu saskaņā ar šīs regulas 111. pantu par noteikumiem
attiecībā uz saistībām un summu maksājumiem
piemērojamo metodi. 4. Lai pārbaudītu to datu
saskaņotību, kurus dalībvalstis paziņojušas
attiecībā uz izdevumiem, vai citu informāciju, kas
paredzēta ar šo regulu, un lai nodrošinātu tā paziņošanas
pienākuma izpildi, kurš paredzēts ar 102. pantu, Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu
par dalībvalstīm veicamo maksājumu samazinājuma un
pārtraukšanas nosacījumiem saistībā ar attiecīgi ELGF
un ELFLA izdevumiem. 5. Lai nodrošinātu
samērīguma principa ievērošanu 44. panta
piemērošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos
aktus saskaņā ar 111. pantu attiecībā uz noteikumiem
par: a) to pasākumu sarakstu, uz kuriem
attiecas 44. pants; b) šajā pantā minētās
maksājumu apturēšanas likmi un periodu; c) apturēšanas atcelšanas
nosacījumiem. 6. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var paredzēt sīkākus noteikumus 46. pantā
minētajam pienākumam, kā arī īpašus noteikumus, ko
piemēro maksājumu aģentūru nodrošinātajā
uzskaitē reģistrētajai informācijai. Šos īstenošanas
aktus pieņem saskaņā ar 112. panta 3. punktā
minēto pārbaudes procedūru 7. Komisija,
izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus par: a) intervences krājumu glabāšanas
pasākumu finansēšanu un grāmatvedības uzskaiti, kā
arī citiem ELGF un ELFLA finansētiem izdevumiem; b) automātiskas saistību
atcelšanas procedūras nosacījumiem; c) dalībvalstu veiktajiem kavējuma
procentu maksājumiem atbalsta saņēmējiem, kā
minēts 42. panta 2. punktā. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. IV nodaļa
Grāmatojumu noskaidrošana I sadaļa
Vispārīgi noteikumi 49. pants
Komisijas veiktās
pārbaudes uz vietas 1. Neskarot dalībvalstu veiktās pārbaudes saskaņā
ar valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem vai Līguma
287. pantu, vai visas citas pārbaudes, kas ir organizētas saskaņā
ar Līguma 322. pantu vai pamatojas uz Padomes Regulu (EK)
Nr. 2185/96[39],
Komisija var organizēt pārbaudes uz vietas dalībvalstīs,
lai jo īpaši pārbaudītu: a) vai administratīvā prakse
atbilst Savienības noteikumiem; b) vai pastāv vajadzīgie attaisnojoši
dokumenti un vai tie atbilst ELGF vai ELFLA finansētām
darbībām; c) ar kādiem noteikumiem veic un
pārbauda ELGF vai ELFLA finansētās darbības. Personām, ko Komisija deleģējusi
veikt pārbaudes uz vietas, vai Komisijas pārstāvjiem, kas
darbojas saskaņā ar viņiem piešķirtām pilnvarām,
ir pieejami grāmatvedības dokumenti un visi citi dokumenti, tostarp
dokumenti un metadati, kas izstrādāti vai saņemti un
glabāti elektroniskos datu nesējos un attiecas uz ELGF vai ELFLA
finansētiem izdevumiem. Pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas neskar to
attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka
konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgas valsts
tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas
(EK) Nr. 1073/1999[40]
un (EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, Komisijas
deleģētās personas, cita starpā, nepiedalās mājas
apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko
veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību
aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai
informācijai. 2. Par pārbaudi uz vietas Komisija laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai
dalībvalsti, kuras teritorijā tā notiks. Šādās pārbaudēs var piedalīties
attiecīgās dalībvalsts pārstāvji. Pēc Komisijas pieprasījuma un ar
attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās
dalībvalsts kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes vai
izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, uz ko attiecas
šī regula. Šajās pārbaudēs var piedalīties Komisijas
pārstāvji vai Komisijas deleģētās personas. Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija, vienojusies
ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto
dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu
vai izmeklēšanas veikšanā. 50. pants
Piekļuve
informācijai 1. Dalībvalstis
dara pieejamu Komisijai visu informāciju, kas ir vajadzīga raitai
ELGF vai ELFLA darbībai, kā arī veic visus piemērotos
pasākumus, lai atvieglotu pārbaudes, ko Komisija uzskata par
atbilstošām saistībā ar Savienības finansējuma
vadību, tostarp pārbaudes uz vietas. 2. Dalībvalstis
pēc Komisijas pieprasījuma tai paziņo normatīvos un
administratīvos aktus, ko tās ir pieņēmušas, lai
īstenotu Savienības tiesību aktus saistībā ar
kopējo lauksaimniecības politiku, ja šie akti rada finanšu sekas ELGF
vai ELFLA. 3. Dalībvalstis
dara pieejamu Komisijai visu informāciju par konstatētiem
pārkāpumiem un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un par
pasākumiem, kas veikti, lai atgūtu šo pārkāpumu un
krāpšanas rezultātā nepamatoti izmaksātās summas
saskaņā ar šīs nodaļas III iedaļu. 51. pants
Piekļuve dokumentiem Akreditētas maksājumu
aģentūras glabā attaisnojošus dokumentus, kas attiecas uz
veiktajiem maksājumiem, un dokumentus par Savienības tiesību
aktos noteikto administratīvo un fizisko pārbaužu izpildi un dara šos
dokumentus un informāciju pieejamus Komisijai. Ja minētos dokumentus glabā
iestāde, kam maksājumu aģentūra ir deleģējusi pilnvaras
un kas ir atbildīga par izdevumu apstiprināšanu, šī iestāde
sūta akreditētai maksājumu aģentūrai ziņojumus
par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti,
ņemot vērā to rezultātus. 52. pants
Īstenošanas pilnvaras Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
var pieņemt noteikumus par: a) īpašiem dalībvalstu
pienākumiem saistībā ar šajā nodaļā
paredzētajām pārbaudēm; b) dalībvalstu pienākumiem
sadarbības jomā, īstenojot 49. un 50. pantu; c) 50. panta 3. punktā
minētā ziņošanas pienākuma aspektiem. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. II iedaļa
Noskaidrošana 53. pants
Grāmatojumu
noskaidrošana 1. Pirms tā gada
30. aprīļa, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam,
pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 102. panta
1. punkta c) apakšpunktu, Komisija, izmantojot īstenošanas
aktus, pieņem lēmumu par akreditētās maksājumu
aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 112. panta 2. punktā
minēto konsultēšanās procedūru. 2. Šā panta
1. punktā minētais lēmums par grāmatojumu
noskaidrošanu attiecas uz iesniegto gada pārskatu pilnīgumu,
pareizību un patiesumu. Lēmumu pieņem, neskarot
saskaņā ar 54. pantu vēlāk pieņemtos
lēmumus. 54. pants
Atbilstīguma
noskaidrošana 1. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem lēmumu par summām, par kurām
nav tiesību saņemt Savienības finansējumu, ja tā
konstatē, ka izdevumi saskaņā ar 4. panta 1. punktā
un 5. pantā noteikto nav radušies atbilstoši Savienības tiesību
aktiem, bet ELFLA gadījumā – atbilstoši Regulas (ES) CR/xxx
77. pantā minētajiem piemērojamajiem Savienības un
valsts tiesību aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 2. punktā minēto
konsultēšanās procedūru. 2. Komisija
novērtē summas, kas izslēdzamas no finansējuma,
pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības nopietnību.
Komisija pienācīgi ņem vērā pārkāpuma
būtību un nopietnību un Savienībai nodarīto
finansiālo kaitējumu. 3. Pirms pieņem lēmumu
atteikt finansējumu, Komisijas veiktās pārbaudes rezultātus
un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un
pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem
pasākumiem. Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var
lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četros
mēnešos saskaņot pušu pozīcijas. Procedūras iznākums
tiek atspoguļots ziņojumā, ko nosūta Komisija, kura to
izskata, pirms tā pieņem lēmumu par iespējamu
finansējuma atteikumu. 4. Finansējumu
nedrīkst atteikt attiecībā uz: a) šīs regulas 4. panta 1. punktā paredzētajiem
izdevumiem, kas radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas
rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par pārbaužu
rezultātiem; b) izdevumiem, kas attiecas uz daudzgadu
pasākumiem, kuri ir 4. panta 1. punkta darbības jomā
vai 5. pantā paredzēto programmu daļa, ja
pēdējās saistības finansējuma saņēmējam
uzliktas vairāk par 24 mēnešiem pirms Komisijas rakstiska
paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par pārbaužu rezultātiem; c) izdevumiem, kas attiecas uz 5. pantā paredzētajās
programmās noteiktajiem pasākumiem, izņemot šā punkta
b) apakšpunktā minētos, un par ko maksājumu
aģentūra maksājumu vai attiecīgos gadījumos
galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms
Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par
pārbaužu rezultātiem. 5. Šā panta 4. punkts
neattiecas uz: a) pārkāpumiem, kas aplūkoti
šīs nodaļas III iedaļā; b) valsts atbalstu vai
pārkāpumiem, par ko ir sākta attiecīgi Līguma
108. pantā vai 258. pantā paredzētā
procedūra; c) dalībvalstu pārkāpumiem, nepildot pienākumus, kas
noteikti šīs regulas V sadaļas III nodaļā, ar
nosacījumu, ka Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par
pārbaudes rezultātiem 12 mēnešu laikā pēc tam,
kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu
pārbaudes rezultātiem. 55. pants
Īstenošanas pilnvaras Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
var pieņemt īstenošanas noteikumus attiecībā uz: a) šīs regulas 53. pantā
paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar
pasākumiem, kas veicami sakarā ar lēmuma pieņemšanu un
tā īstenošanu, tostarp informācijas apmaiņu starp Komisiju
un dalībvalstīm un ievērojamajiem termiņiem; b) šīs regulas 54. pantā
paredzēto atbilstības noskaidrošanu saistībā ar
pasākumiem, kas veicami sakarā ar lēmuma pieņemšanu un
tā īstenošanu, tostarp informācijas apmaiņu starp Komisiju
un dalībvalstīm un ievērojamajiem termiņiem, kā
arī minētajā pantā paredzēto saskaņošanas
procedūru, tostarp paredzot noteikumus samierināšanas iestādes
izveidei, tās uzdevumus, sastāvu un darba kārtību. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. III iedaļa
Pārkāpumi 56. pants
Kopīgi noteikumi 1. Dalībvalstis pieprasa
atbalsta saņēmējiem veikt pārkāpuma vai
nolaidības rezultātā nepamatoti saņemto maksājumu
atmaksu gada laikā, kopš šāds pārkāpums ir pirmoreiz
konstatēts, un veic attiecīgo summu uzskaiti maksājumu
aģentūras debitoru reģistrā. 2. Ja
summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas
pieprasījuma vai astoņu gadu laikā, kopš atgūšanas
prasība ir iesniegta valsts tiesā,
neatgūšanas finanšu sekas sedz attiecīgā dalībvalsts,
neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāpilda
atgūšanas procedūras, ievērojot atbilstību 60. pantam. Ja, veicot
atgūšanas procedūru, pārkāpumu neesamību konstatē
ar galīgu administratīvu vai juridisku instrumentu, tad
attiecīgā dalībvalsts finansiālo slogu, ko tā
uzņēmusies saskaņā ar pirmo daļu, deklarē kā
ELGF vai ELFLA izdevumus. 3. Pienācīgi pamatotos
gadījumos dalībvalstis var pieņemt
lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu
lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos: a) ja līdzekļu atgūšanas
izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz
atgūstamo līdzekļu summu vai b) ja
atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par
pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas
dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar
attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja šā punkta
pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem, pirms
parāda summai ir piemēroti 2. punktā minētie
noteikumi, summu neatgūšanas finansiālās sekas sedz no
Savienības budžeta. 4. Komisijai saskaņā ar 102. panta
1. punkta c) apakšpunkta iv) daļu nosūtāmajos
gada pārskatos dalībvalstis uzrāda to sedzamās summas
saskaņā ar šā panta 2. punktu. Komisija
pārbauda, vai tas ir pareizi izdarīts, un vajadzības
gadījumā veic korekcijas ar 53. panta 1. punktā
paredzēto īstenošanas aktu. 5. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var nolemt izslēgt no Savienības
finansējuma Savienības budžetā paredzētās summas
šādos gadījumos: a) ja
dalībvalsts nav ievērojusi 1. punktā minētos
termiņus; b) ja tā uzskata, ka dalībvalsts pieņemtais lēmums neturpināt
atgūšanu saskaņā ar 3. punktu
ir nepamatots; c) ja tā
uzskata, ka pārkāpums radies vai līdzekļi nav atgūti
attiecīgās dalībvalsts pārvaldes iestādes vai citas
oficiālas iestādes pārkāpuma vai nolaidības
dēļ. Pirmajā daļā paredzētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru. Pirms
šādu īstenošanas aktu pieņemšanas piemēro 54. panta
3. punktā noteikto procedūru. 57. pants
ELGF īpašie noteikumi Summas, kas ir atgūtas pēc pārkāpuma
vai nolaidības gadījuma, un par tām uzkrātos procentus
pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos grāmato kā
ELGF asignētos ieņēmumus mēnesī, kad naudu faktiski
saņem. Veicot kredīta grāmatojumu
Savienības budžetā atbilstīgi pirmajai daļai,
dalībvalsts var paturēt 10 % no attiecīgajām
summām kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas, izņemot, ja
pārkāpumu veikušas vai nolaidību pieļāvušas tās
pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras. 58. pants
ELFLA īpašie noteikumi Ja lauku attīstības pasākumos
vai programmās konstatē pārkāpumus vai nolaidību,
dalībvalstis veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji
atceļot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis
ņem vērā konstatēto pārkāpumu būtību un
nopietnību un ELFLA finanšu zaudējumu apjomu. Atcelto Savienības finansējumu no
ELFLA un atgūtās summas, kā arī uzkrātos procentus
attiecīgajai programmai piešķir no jauna. Tomēr
dalībvalstis atceltos vai atgūtos Savienības līdzekļus
var atkārtoti izmantot tikai tādu pasākumu finansēšanai,
kuri iekļauti tajā pašā lauku attīstības
programmā, ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala
pasākumiem, kuriem veiktas finanšu korekcijas. Pēc lauku
attīstības programmas slēgšanas dalībvalsts atlīdzina
atgūtas summas Savienības budžetam. 59. pants
Deleģētās
pilnvaras Lai nodrošinātu
to noteikumu pareizu un efektīvu piemērošanu, kuri attiecas uz
šajā iedaļā minēto atgūšanu, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 111. pantu,
nosakot dalībvalstīm pildāmos īpašos pienākumus. V SADAĻA
KONTROLES SISTĒMAS UN SANKCIJAS I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 60. pants
Savienības finanšu
interešu aizsardzība 1. Dalībvalstis
kopējās lauksaimniecības politikas jomā pieņem visus
normatīvos un administratīvos aktus, kā arī jebkurus citus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības
finanšu interešu efektīvu aizsardzību un jo īpaši lai: a) pārbaudītu ELGF un ELFLA
finansēto darbību likumību un pareizību; b) efektīvi novērstu
krāpšanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir
augstāks, darbojoties preventīvi, ņemot vērā izmaksas
un ieguvumus, kā arī pasākumu samērīgumu; c) novērstu, konstatētu un labotu
pārkāpumus un krāpšanos; d) noteiktu soda sankcijas, kas ir
efektīvas, preventīvas un samērīgas saskaņā ar
Savienības tiesību aktiem vai ar valsts tiesību aktiem un vajadzības
gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā; e) atgūtu nepamatoti veiktos
maksājumus un procentus par tiem, un vajadzības gadījumā
sāktu tiesvedību šajā sakarā. 2. Dalībvalstis izveido
efektīvas vadības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu
atbilstību tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības
atbalsta shēmas. 3. Dalībvalstis
informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem
pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu. Visiem citiem nosacījumiem, kurus
dalībvalstis nosaka papildus Savienības noteikumiem ELGF vai ELFLA
finansētā atbalsta saņemšanai, jābūt
pārbaudāmiem. 4. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus, lai panāktu šā
panta 1. un 2. punkta vienotu piemērošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 61. pants
Pārbaužu vispārīgie
principi 1. Ja vien nav noteikts
citādi, dalībvalstu izveidotā sistēma saskaņā ar
60. panta 2. punktu ietver visu atbalsta pieteikumu sistemātisku
administratīvo pārbaudi, ko papildina pārbaudes uz vietas. 2. Attiecībā uz
pārbaudēm uz vietas atbildīgā iestāde sagatavo
pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu,
un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc
nejaušības principa, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi,
lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, vienlaikus
cenšoties aptvert arī lielākās kļūdas. 3. Atbildīgā
iestāde sagatavo ziņojumu par katru pārbaudi uz vietas. 4. Vajadzības
gadījumā visas pārbaudes uz vietas, kuras Savienības
noteikumos paredzētas attiecībā uz lauksaimniecības
subsīdijām un atbalstu lauku attīstībai, tiek veiktas
vienlaicīgi. 62. pants
Apiešanas klauzula Neskarot īpašo noteikumu
piemērošanu, lauksaimniecības nozares tiesību aktos
noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai
juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir
konstatēts, ka tās pretēji šo tiesību aktu
mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas
vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai. 63. pants
Atbalsta shēmu
saderība ar pārbaužu mērķiem Lai piemērotu atbalsta shēmas
vīna ražošanas nozarē, kā minēts Regulā (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO], dalībvalstis nodrošina, ka šīm
shēmām piemērotās administratīvās un kontroles
procedūras ir saderīgas ar šīs sadaļas
II nodaļā minēto integrēto sistēmu šādu
elementu ziņā: a) elektroniska datubāze; b) identifikācijas sistēmas lauksaimniecībā
izmantojamiem zemes gabaliem; c) administratīvās
pārbaudes. Procedūras nodrošina vienotu darbību
vai datu apmaiņu ar integrēto sistēmu. 64. pants
Komisijas pilnvaras
saistībā ar pārbaudēm 1. Lai nodrošinātu
pārbaužu pareizu un efektīvu piemērošanu un to, ka
pārliecināšanās par atbilstības nosacījumu
ievērošanu notiek efektīvi, saskaņoti un nediskriminējoši,
aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu par
situācijām, kad atbalsta saņēmēji vai to
pārstāvji kavē pārbaužu veikšanu. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos noteikumus, lai
panāktu šīs nodaļas vienādu piemērošanu
Savienībā. Minētie noteikumi jo īpaši var skart: a) noteikumus par administratīvām
pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kuras
dalībvalstīm jāveic, lai pārbaudītu to pienākumu,
saistību un atbilstības kritēriju ievērošanu, kas izriet no
Savienības tiesību aktu piemērošanas; b) noteikumus par pārbaužu uz vietas
minimumu, kas nepieciešams efektīvai risku pārvaldībai, kā
arī nosacījumus, kuros dalībvalstīm ir jāpalielina šo
pārbaužu skaits vai arī tas jāsamazina, ja vadības un
kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un kļūdu
līmenis ir pieņemams; c) noteikumus un metodes attiecībā
uz ziņojumiem par veiktajām pārbaudēm un verifikāciju
un to rezultātiem; d) iestādes, kuras atbildīgas par
atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī par šo pārbaužu
saturu, biežumu un tirdzniecības posmu, kurā tās veicamas; e) ja tas ir vajadzīgs sistēmas
pareizas pārvaldības īpašos nolūkos – noteikumus, ar kuriem
ievieš papildu prasības attiecībā uz muitas
procedūrām, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2008[41]; f) attiecībā uz
kaņepājiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [TM]
38. pantā, – noteikumus par īpašajiem kontroles pasākumiem
un metodēm tetrahidrokanabinola līmeņa noteikšanai; g) attiecībā uz kokvilnu, kā
noteikts Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [TM] 42. pantā, – sistēmu
apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu veikšanai; h) attiecībā uz vīnu, kā
noteikts Regulā (ES) Nr. vTKO/xxx – noteikumus par platību
mērīšanu, kā arī saistībā ar pārbaudēm
un noteikumiem, kas reglamentē īpašas finanšu procedūras
pārbaužu uzlabošanai; i) testus un metodes, ko piemēro, lai
noteiktu valsts intervencei un privātai uzglabāšanai domātu
produktu atbilstību, kā arī konkursa procedūru izmantošanu
gan valsts intervences, gan privātās uzglabāšanas
gadījumā. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā vai attiecīgi atbilstošajā Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[TM], Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[LA] vai Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO] pantā minēto pārbaudes procedūru. 65. pants
Atbalsta atsaukšana,
samazinājumi un nepiešķiršana 1. Ja konstatē, ka atbalsta
saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem
vai saistībām, kas attiecas uz atbalsta piešķiršanas
nosacījumiem saskaņā ar lauksaimniecības nozares
tiesību aktiem, atbalstu atsauc pilnībā vai daļēji. 2. Ja Savienības
tiesību akti to paredz, dalībvalstis piemēro arī sodus
piešķirtā vai piešķiramā maksājuma vai maksājuma
daļas samazinājuma vai nepiešķiršanas veidā,
attiecībā uz kuru ir izpildīti atbilstības kritēriji
vai saistības. Atbalsta samazinājuma apjomu nosaka
pakāpēs atbilstoši konstatētās neatbilstības
nopietnībai, apmēram, ilgumam un atkārtotai konstatācijai,
kā maksimālo līdzekli piemērojot pilnīgu pieteikuma
izslēgšanu no vienas vai vairākām atbalsta shēmām vai
atbalsta pasākumiem uz vienu vai vairākiem kalendārajiem gadiem. 3. Summas, kur kurām
attiecas 1. punktā minētā atsaukšana un 2. punktā
minētie sodi, tiek atgūtas pilnā apmērā. 66. pants
Komisijas pilnvaras soda
sankciju jomā 1. Lai panāktu
līdzsvaru starp to maksājumu un naudas sodu preventīvo ietekmi,
kuri jāuzliek gadījumos, kad nav izpildīti no
lauksaimniecības nozares tiesību aktu piemērošanas izrietoši
pienākumi, no vienas puses, un sistēmas elastīgu
piemērošanu, no otras puses, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu par noteikumiem
un nosacījumiem, kas attiecas uz: a) tiesību piedalīties atbalsta
shēmā atcelšanu, maksājuma nepiešķiršanu un apturēšanu
vai atbalsta, maksājumu vai kompensāciju samazinājuma likmi vai
jebkuru citu sodu, jo īpaši gadījumos, kad nav ievēroti
termiņi, produkts, lielums vai daudzums neatbilst pieteikumam, shēmas
novērtēšana vai informācijas paziņošana nav notikusi, ir
nepareiza vai nav laikus paziņota; b) dalībvalstīm paredzēta, ar
to lauksaimniecības izdevumiem saistīta maksājuma
samazināšanu, ja nav ievēroti noteiktie termiņi, kuros
jāatgūst iemaksa papildu nodevas maksājumā, vai mēneša
maksājumu apturēšanu, ja dalībvalstis Komisijai nenosūta,
laikus nenosūta vai nosūta nepareizu informāciju; c) papildu summu, papildu maksu vai procentu
likmi, kas jāpiemēro gadījumos, kad notikusi krāpšana,
izdarīts pārkāpums, nav pierādījumu par pienākuma
izpildi vai nokavēts deklarāciju iesniegšanas termiņš; d) nodrošinājuma iesniegšanas,
atbrīvošanas un atsavināšanas nosacījumiem, kā arī
samazinājuma likmi, ko piemēro, atbrīvojot nodrošinājumu
saistībā ar kompensācijām, licencēm, pieteikumiem,
piedāvājumiem vai īpašiem pieteikumiem, kad pienākums, kuru
sedz šis nodrošinājums, nav izpildīts vai ir izpildīts
daļēji; e) gadījumiem, kad dalībvalstis
patur atgūtās summas kā soda naudas; f) tirgus dalībnieka vai pieteikuma
iesniedzēja izslēgšanu no valsts intervences un uzglabāšanas
privātās noliktavās, no licenču pieteikumu sistēmas
vai no tarifu kvotu sistēmas, ja notikusi krāpšana vai sniegta
nepareiza informācija; g) apstiprinājuma vai atzīšanas
atsaukšanu vai apturēšanu, jo īpaši tad, ja tirgus dalībnieks,
ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju
apvienība, ražotāju grupa vai starpnozaru organizācija
neievēro vai vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, tostarp
nesniedz paziņojumus; h) atbilstošu valsts sankciju
piemērošanu tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti ražošanas
procesā, ar kuru pārsniedz kvotas; i) acīmredzamām
kļūdām, nepārvaramas varas un ārkārtas
apstākļiem. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem: a) procedūras un tehniskus
kritērijus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem
pasākumiem un sankcijām, ja ir konstatēta no attiecīgo
tiesību aktu piemērošanas izrietošo saistību neizpilde; b) noteikumus un kārtību
nepamatoti veikto maksājumu atgūšanai, kas izriet no attiecīgo
tiesību aktu piemērošanas. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā vai attiecīgi atbilstošajā Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[TM], Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[LA] vai Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO] pantā minēto pārbaudes procedūru. 67. pants
Nodrošinājums 1. Ja lauksaimniecības
nozares tiesību akti to nosaka, dalībvalstis var pieprasīt
nodrošinājuma iesniegšanu, lai garantētu pienākuma izpildi
saskaņā ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem. 2. Izņemot
nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā
vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav
izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji. 3. Lai panāktu
nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma
ievērošanu, sniedzot nodrošinājumu, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 111. pantu
saistībā ar noteikumiem par: a) jēdzienu nozīmi 1. un
2. punkta piemērošanai; b) atbildīgo personu pienākuma
neizpildes gadījumos; c) īpašām situācijām,
kurās kompetentā iestāde var atcelt nodrošinājuma
prasību; d) nosacījumiem, ko piemēro
iesniedzamajam nodrošinājumam un garantijas sniedzējam; e) īpašiem nosacījumiem
saistībā ar sniegto nodrošinājumu avansa maksājumu
gadījumā; f) primārajām,
sekundārajām vai pakārtotajām prasībām
saistībā ar nodrošinājumu, kā arī šo prasību
neievērošanas sekām. 4. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus par: a) iesniedzamā nodrošinājuma formu
un nodrošinājuma iesniegšanas, tā pieņemšanas un
sākotnējā nodrošinājuma aizstāšanas kārtību; b) nodrošinājuma atbrīvošanas
kārtību; c) dalībvalstu un Komisijas sniedzamajiem
paziņojumiem. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā vai attiecīgi atbilstošajā Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[TM], Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[LA] vai Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO] pantā minēto pārbaudes procedūru. II nodaļa
Integrētā administrācijas un kontroles sistēma 68. pants
Darbības joma 1. Katra dalībvalsts
izveido un izmanto integrētu administrācijas un kontroles
sistēmu (turpmāk – „integrētā sistēma”). 2. Integrētā
sistēma ir piemērojama Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [TM]
I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām un
atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. xxx/xxx
[LA] 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,
29.–32. pantu, 34. un 35. pantu, kā arī
attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) CR/xxx 28. panta 1. punkta
b) apakšpunktu. Tomēr šo nodaļu nepiemēro
pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [LA]
29. panta 9. punktā, kā arī pasākumiem, kas
paredzēti minētās regulas 22. panta 1. punkta a) un
b) apakšpunktā] attiecībā uz izveidošanas izdevumiem. 3. Ciktāl nepieciešams,
integrētā sistēma attiecas arī uz savstarpējās
atbilstības kontroli, kā noteikts VI sadaļā. 69. pants
Integrētās
sistēmas elementi 1. Integrētajā
sistēmā ir šādi elementi: a) elektroniska datubāze; b) lauksaimniecībā izmantojamo
zemes gabalu identifikācijas sistēma; c) maksājumtiesību
identifikācijas un reģistrācijas sistēma; d) atbalsta pieteikumi; e) integrēta kontroles sistēma; f) vienota sistēma katra 68. panta
2. punktā minētā atbalsta saņēmēja
identitātes reģistrēšanai, kurš iesniedz atbalsta pieteikumu vai
maksājuma pieprasījumu. 2. Pēc vajadzības
integrētajā sistēmā ietver dzīvnieku
identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas izveidota
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 1760/2000[42]
un Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004[43]. 3. Neskarot dalībvalstu
atbildību par integrētās sistēmas ieviešanu un
piemērošanu, Komisija var izmantot specializētu iestāžu vai
personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas
izveidi, uzraudzību un izmantošanu, jo īpaši lai sniegtu dalībvalstu
kompetentajām iestādēm tehniskas konsultācijas, ja tās
tādas lūgtu. 70. pants
Elektroniskā
datubāze 1. Elektroniskā
datubāze attiecībā uz katru 68. panta 2. punktā
minēto atbalsta saņēmēju reģistrē datus, kas
iegūti no atbalsta pieteikumiem un maksājumu pieprasījumiem. Šī datubāze jo īpaši ļauj ar
dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību
iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai
tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada. Tā
ļauj arī tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas
saistīti ar vismaz pieciem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem
pēc kārtas. 2. Dalībvalstis var
izveidot decentralizētas datubāzes, ar nosacījumu, ka
minētās datubāzes, kā arī administratīvās
procedūras datu reģistrēšanai un piekļūšanai datiem ir
izstrādātas vienveidīgi visā dalībvalsts
teritorijā un ir savstarpēji saderīgas, lai varētu veikt
kontrolpārbaudes. 71. pants
Identifikācijas
sistēma lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem Lauksaimniecībā izmantojamo zemes
gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm
vai zemesgrāmatas aktiem, vai citiem kartogrāfiskiem
materiāliem. Izmanto elektroniskas ģeogrāfiskās
informācijas sistēmas metodes, tostarp ortofotografēšanu no
gaisa vai kosmosa ar vienotu standartu, kas garantē precizitāti, kura
ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā
1:5000. 72. pants
Maksājumtiesību
identifikācijas un reģistrācijas sistēma 1. Maksājumtiesību
identifikācijas un reģistrācijas sistēma ļauj
pārbaudīt tiesības un veikt kontrolpārbaudes ar atbalsta
pieteikumiem un lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu
identifikācijas sistēmu. 2. Šā panta
1. punktā minētā sistēma ļauj ar dalībvalsts
kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties
iepazīties ar datiem, kas attiecas uz vismaz četriem
iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas. 73. pants
Atbalsta pieteikumi un
maksājumu pieprasījumi 1. Katru gadu 68. panta
2. punktā minētais atbalsta saņēmējs iesniedz
attiecīgi tiešo maksājumu pieteikumu vai maksājuma
pieprasījumu par attiecīgo platībatkarīgo un ar dzīvniekiem
saistīto lauku attīstības pasākumu, pēc
vajadzības norādot: a) visus saimniecības
lauksaimniecībā izmantojamos zemes gabalus, kā arī
lauksaimniecībā neizmantoto zemi, par kuru tiek prasīts atbalsts
saskaņā ar 68. panta 2. punktu; b) aktivizēšanai deklarētās maksājumtiesības; c) citu šajā regulā noteikto
informāciju vai informāciju, kas prasīta, lai īstenotu
attiecīgos lauksaimniecības nozares vai attiecīgās
dalībvalsts tiesību aktus. Attiecībā uz
platībatkarīgajiem maksājumiem katra dalībvalsts nosaka
lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu minimālo lielumu, par
kuru var iesniegt pieteikumu. Tomēr minimālais lielums nedrīkst
pārsniegt 0,3 ha. Atkāpjoties no pirmās daļas
a) punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka
lauksaimniekam, kurš nepiesakās platībatkarīgo tiešo
maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē
lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, ja kopējā
platība nepārsniedz vienu hektāru.Tomēr šis lauksaimnieks
savā pieteikumā norāda, ka tā rīcībā ir
lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, un pēc kompetento
iestāžu pieprasījuma norāda to atrašanās vietu. 2. Dalībvalstis, tostarp
izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nodrošina veidlapu
sagataves, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas
iepriekšējā gadā, kā arī grafisko materiālu,
kurā norāda minēto platību atrašanās vietu.
Dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta pieteikumā jāietver tikai
izmaiņas attiecībā uz iepriekšējā gadā iesniegto
atbalsta pieteikumu. Tomēr Regulas (ES) Nr. TM/xxx
V sadaļā minētās mazo lauksaimnieku atbalsta
shēmas gadījumā šī iespēja piešķirama visiem
attiecīgajiem lauksaimniekiem. 3. Dalībvalsts var nolemt,
ka viens pieteikums ietver vairākas vai visas 68. pantā
minētās atbalsta shēmas un pasākumus vai citas atbalsta
shēmas un pasākumus. 74. pants
Atbalsta
saņēmēju identifikācijas sistēma Vienota sistēma katra 68. panta
2. punktā minētā atbalsta saņēmēja
identitātes reģistrēšanai garantē to, ka ir iespējams
noteikt visus atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, kurus
iesniedzis viens un tas pats atbalsta saņēmējs. 75. pants
Atbilstības
nosacījumu pārbaude un samazinājumi 1. Saskaņā ar 61. pantu
dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai to
deleģētas iestādes, veic atbalsta pieteikuma
administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par
atbilstības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai.
Šīs pārbaudes papildina pārbaudes uz vietas. 2. Lai veiktu pārbaudes uz
vietas, dalībvalstis sagatavo lauku saimniecību un/vai atbalsta
saņēmēju izlases veidošanas plānu. 3. Dalībvalstis
lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu pārbaudēm uz
vietas var izmantot attālo izpēti un globālās satelītu
navigācijas sistēmas metodi. 4. Ja konstatē
atbilstības nosacījumu neievērošanu, piemēro 65. pantu. 76. pants
Maksājums atbalsta
saņēmējiem 1. Maksājumus
saskaņā ar 68. panta 2. punktā minētajām
atbalsta shēmām un pasākumiem veic laikā no
1. decembra līdz nākamā kalendārā gada
30. jūnijam. Maksājumus minētajā periodā
veic ne vairāk kā divās daļās. Tomēr līdz 1. decembrim, bet ne
agrāk kā 16. oktobrī dalībvalstis var veikt avansa
maksājumus līdz pat 50 % apmērā tiešajiem
maksājumiem un 75 % apmērā lauku attīstības
atbalstam, kas minēts 68. panta 2. punktā. 2. Šā panta
1. punktā minētos maksājumus neveic, pirms nav pabeigta
atbilstības nosacījumu pārbaude, kura jāveic
dalībvalstīm saskaņā ar 75. pantu. 77. pants
Deleģētās
pilnvaras 1. Lai nodrošinātu
šajā nodaļā minētās integrētās sistēmas
ieviešanu efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā
veidā, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību,
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā
ar 111. pantu par: a) konkrētajām
definīcijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu
integrētās sistēmas saskaņotu ieviešanu; b) noteikumiem par turpmākiem
pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, lai
pienācīgi piemērotu šīs nodaļas noteikumus, kā
arī kārtību nepieciešamajiem dalībvalstu
savstarpējās palīdzības pasākumiem. 2. Lai nodrošinātu 73. pantā
minēto atbalsta pieteikumu rezultātā radušos līdzekļu
pareizu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem un
ļautu pārbaudīt, vai tie ir izpildījuši ar atbalstu saistītos
pienākumus, Komisija, izmantojot deleģētos aktus
saskaņā ar 111. pantu, nosaka: a) noteikumus par deklarējamo
lauksaimniecības zemes gabalu minimālo lielumu, lai mazinātu
atbalsta saņēmēju un iestāžu administratīvo slogu; b) noteikumus, kas vajadzīgi atbalsta
aprēķina pamata saskaņotai definēšanai, tostarp noteikumus
par to, kā rīkoties dažos gadījumos, kad platībām, kas
var pretendēt uz atbalstu, piemīt ainavas iezīmes vai uz
tām atrodas koki; c) atkāpi no Padomes Regulas (EEK,
Euratom) Nr. 1182/71 [(1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka
laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus][44], lai aizsargātu
saņēmēju tiesības uz maksājumiem, ja pieteikumu vai to
grozījumu iesniegšanas pēdējais datums ir valsts svētku
dienā, sestdienā vai svētdienā; d) ja maksājuma pieteikums vai maksājumtiesību
piešķiršanas pieprasījums tiek iesniegts vēlu, – maksimālo
pieļaujamo kavēšanās laiku un samazinājumus šādas
kavēšanās gadījumā. 3. Lai nodrošinātu to, ka
maksājumu atteikuma, samazinājuma, nepiešķiramās un atgūstamās
summas tiek aprēķinātas un piemērotas saskaņā ar 65. pantā
noteikto principu, kā arī efektīvi, saskaņoti un
nediskriminējoši, aizsargājot Savienības finanšu intereses,
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā
ar 111. pantu attiecībā uz: (a)
noteikumiem par maksājumu atteikšanu,
samazināšanu, nepiešķiršanu saistībā ar pieteikumā
iekļautās informācijas pareizību un pilnīgumu,
piemēram, deklarētas lielākas platības vai dzīvnieku
skaits vai nav deklarētas platības, kā arī atbilstības
kritēriju vai saistību neievērošanu saistībā ar
atbalsta piešķiršanas nosacījumiem; (b)
noteikumiem, kuru mērķis ir
nodrošināt saskaņotu un samērīgu attieksmi pret tīšiem
pārkāpumiem, nenozīmīgu kļūdu gadījumiem,
samazinājumu uzkrāšanos un dažādu samazinājumu vienlaicīgu
piemērošanu; (c)
noteikumiem, kas nosaka maksājumu atteikšanas,
samazinājumu un nepiešķiršanas nepiemērošanu noteiktos
gadījumos, vienlaikus nodrošinot samērīgumu samazinājumu
piemērošanā; (d)
noteikumiem par nepamatoti izmaksāto atbalsta
summu un nepamatoti piešķirto maksājumtiesību atgūšanu. 78. pants
Īstenošanas pilnvaras Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
nosaka: a) šīs regulas 70. pantā
noteiktās elektroniskās datubāzes pamatiezīmes,
definīcijas un kvalitātes prasības; b) šīs regulas 71. pantā
noteiktās lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu
identifikācijas sistēmas un 74. pantā noteiktās
atbalsta saņēmēju identifikācijas sistēmas
pamatiezīmes, definīcijas un kvalitātes prasības; c) šīs regulas 72. pantā
noteiktās maksājumtiesību identifikācijas un
reģistrācijas sistēmas pamatiezīmes, definīcijas un
kvalitātes prasības; d) noteikumus par 73. pantā
paredzētajiem atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem
un pieteikumiem attiecībā uz tiesībām saņemt
maksājumu, tostarp paredzot pieteikumu iesniegšanas galīgo
termiņu, prasības attiecībā uz pieteikumā
iekļaujamo obligāto informāciju, noteikumus par atbalsta
pieteikumu grozījumiem vai atsaukšanu, atbrīvojumu no prasības
iesniegt atbalsta pieteikumu un noteikumus, kas ļauj
dalībvalstīm piemērot vienkāršotas procedūras vai
koriģēt acīmredzamas kļūdas; e) noteikumus par pārbaužu
veikšanu nolūkā pārliecināties par pienākumu izpildi
un pārbaudītu atbalsta pieteikumā vai maksājuma
pieprasījumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu; f) šīs nodaļas noteikumu
vienotai īstenošanai vajadzīgās tehniskās definīcijas; g) noteikumus par saimniecību
nodošanas situācijām, kad kopā ar saimniecības nodošanu
tiek nodoti arī pienākumi saistībā ar tiesībām
saņemt attiecīgo atbalstu, kas vēl ir jāizpilda; h) noteikumus par 76. pantā
minēto avansa maksājumu veikšanu. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā vai attiecīgi atbilstošajā Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[TM] vai Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[LA] pantā
minēto pārbaudes procedūru. III nodaļa
Darījumu rūpīga pārbaude 79. pants
Darbības joma un
definīcijas 1. Šī nodaļa nosaka
īpašus noteikumus par tādu uzņēmumu, kuri saņem vai
veic maksājumus tiešā vai netiešā saistībā ar ELGF
finansēšanas sistēmu, vai to pārstāvju (turpmāk –
„uzņēmumu”) komercdokumentu rūpīgu pārbaudi, lai
pārliecinātos par ELGF finansēšanas sistēmā esošo
darījumu faktisko īstenošanu un izpildes pareizību. 2. Šī nodaļa
neattiecas uz pasākumiem, kurus aptver šīs sadaļas
II nodaļā minētā integrētā sistēma. 3. Šajā nodaļā piemēro
šādas definīcijas: a) „komercdokumenti” ir visi
grāmatvedības dokumenti, reģistri, kvītis un pamatojuma
dokumenti, pārskati, ražošanas un kvalitātes dokumentācija,
kā arī sarakste, kas attiecas uz uzņēmuma komercdarbību,
un komercdati jebkādā formā, tostarp elektroniski saglabāti
dati, ciktāl šie dokumenti vai dati tieši vai netieši attiecas uz
1. punktā minētajiem darījumiem; b) „treša persona” ir jebkura fiziska vai
juridiska persona, kura ir tieši vai netieši saistīta ar ELGF
finansēšanas sistēmas ietvaros veiktajiem darījumiem. 80. pants
Dalībvalstu veiktās
rūpīgās pārbaudes 1. Dalībvalstis
sistemātiski veic uzņēmumu komercdokumentu rūpīgu
pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo
darījumu raksturu. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu izvēle
rūpīgo pārbaužu veikšanai nodrošina vislielāko
iespējamo pārliecību par pārkāpumu novēršanas un
konstatēšanas pasākumu efektivitāti. Tostarp izvēlē
ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu
šajā sistēmā un citus riska faktorus. 2. Vajadzības
gadījumā 1. punktā paredzēto rūpīgo
pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām
personām, ar kurām uzņēmumi ir saistīti, un citām
fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas ir būtiski
81. pantā noteikto mērķu sasniegšanai. 3. Saskaņā ar šo
nodaļu veiktās rūpīgās pārbaudes neskar
atbilstīgi šīs regulas 49. un 50. pantam veiktās
pārbaudes. 81. pants
Rūpīgās
pārbaudes mērķi 1. Veicot rūpīgo
pārbaudi, primāro datu pareizību atbilstoši radītajai riska
pakāpei pārbauda ar vairākām kontrolpārbaudēm,
vajadzības gadījumā pārbaudot arī trešu personu
komercdokumentus, ietverot: a) salīdzinājumus ar
piegādātāju, klientu, pārvadātāju un citu trešu
personu komercdokumentiem; b) vajadzības gadījumā –
krājumu daudzuma un veida fiziskās pārbaudes; c) salīdzināšanu ar to finanšu
plūsmu uzskaiti, kuru rezultātā tiek noslēgti
darījumi, kas veikti ELGF finansēšanas sistēmā, vai kuras
izriet no šādiem darījumiem; un d) grāmatvedības vai finanšu
apgrozījuma uzskaites kontroles, kas rūpīgas pārbaudes
izdarīšanas brīdī liecina, ka dokumenti, kas atrodas
maksājumu aģentūras rīcībā un pamato atbalsta
maksājumu saņēmējam, ir pareizi. 2. Jo īpaši gadījumos,
kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite
saskaņā ar Savienības vai attiecīgās valsts
noteikumiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude
attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar
komercdokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko
krājumu daudzumu. 3. Pārbaudāmo
darījumu atlasē pilnībā ņem vērā
radītā riska pakāpi. 82. pants
Piekļuve
komercdokumentiem 1. Uzņēmumu
atbildīgās personas vai treša persona nodrošina visu komercdokumentu
un papildinformācijas sniegšanu par rūpīgu pārbaudi
atbildīgajām amatpersonām vai šim mērķim
pilnvarotajām personām. Elektroniski saglabātos datus nodrošina,
izmantojot atbilstošu datu saglabāšanas līdzekli. 2. Amatpersonas, kuras ir
atbildīgas par rūpīgo pārbaudi, vai šim mērķim
pilnvarotās personas var pieprasīt, lai viņām iesniegtu
1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas. 3. Gadījumos, kad
saskaņā ar šo nodaļu veiktās rūpīgās
pārbaudes laikā uzņēmuma saglabātie komercdokumenti
tiek atzīti par rūpīgas pārbaudes mērķiem
neatbilstošiem, uzņēmumam tiek noteikts turpmāk veikt uzskaiti
atbilstoši tās dalībvalsts prasībām, kas ir atbildīga
par rūpīgu pārbaudi, neskarot citās ar attiecīgo
nozari saistītās regulās noteiktos pienākumus. Dalībvalstis nosaka termiņu,
kādā šāda uzskaite ir jāievieš. Gadījumos, kad visi saskaņā ar šo
nodaļu rūpīgi pārbaudāmie komercdokumenti vai to
daļa atrodas uzņēmumā, kas ietilpst tajā pašā
uzņēmumu grupā, līgumsabiedrībā vai
uzņēmumu apvienībā, kuras vadībai ir vienots pamats ar
rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu, neatkarīgi no
tā, vai tie atrodas Savienības teritorijā vai ārpus
tās, uzņēmums nodrošina šo komercdokumentu pieejamību par
rūpīgo pārbaudi atbildīgajām amatpersonām to
dalībvalstu noteiktajā vietā un laikā, kas ir
atbildīgas par rūpīgas pārbaudes veikšanu. 4. Dalībvalstis nodrošina,
lai amatpersonas, kas atbild par rūpīgām pārbaudēm,
būtu tiesīgas izņemt komercdokumentus vai panākt to
izņemšanu. Šīs tiesības ir izmantojamas, ievērojot attiecīgos
valsts noteikumus, un neietekmē procesuālo noteikumu piemērošanu
krimināllietās attiecībā uz dokumentu izņemšanu. 83. pants
Savstarpēja
palīdzība 1. Dalībvalstis viena otrai
sniedz šajā nodaļā paredzētās rūpīgās
pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību šādos
gadījumos: a) kad uzņēmums vai treša persona
ir reģistrēta citā dalībvalstī nekā tā,
kurā attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts
vai kurā tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam; b) kad uzņēmums vai treša persona
ir reģistrēta citā dalībvalstī nekā tā,
kurā atrodas rūpīgai pārbaudei vajadzīgie dokumenti un
informācija. Komisija var koordinēt kopīgus
pasākumus, kas ietver savstarpējo palīdzību starp
divām vai vairākām dalībvalstīm. 2. Pirmo trīs mēnešu
laikā pēc tam, kad beidzies maksājuma ELGF finanšu gads,
dalībvalstis nosūta Komisijai to trešā valstī
reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuriem attiecīgās
summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt
veiktam vai saņemtam šajā dalībvalstī. 4. Ja uzņēmuma
rūpīgai pārbaudei saskaņā ar 80. pantu un jo
īpaši kontrolpārbaudēm saskaņā ar 81. pantu
nepieciešama papildinformācija no citas dalībvalsts, var iesniegt
īpašus rūpīgas pārbaudes pieprasījumus, kuros
norāda pieprasījuma iemeslus. Pārskatu par šādiem
īpašiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī
mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var
pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas. Pieprasījumu par rūpīgu
pārbaudi izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc
tā saņemšanas; rūpīgās pārbaudes rezultātus
nekavējoties paziņo dalībvalstij, kas iesniegusi
pieprasījumu, un Komisijai. Paziņojumu Komisijai nosūta reizi
ceturksnī mēneša laikā pēc katra ceturkšņa
beigām. 84. pants
Programmu izstrāde 1. Dalībvalstis
izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas
saskaņā ar 80. pantu jāveic nākamajā
rūpīgo pārbaužu periodā. 2. Līdz katra gada
15. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai savu
1. punktā minēto programmu, precizējot: a) rūpīgi pārbaudāmo
uzņēmumu skaitu un to nozaru dalījumu, pamatojoties uz
summām, kuras uz tiem attiecas; b) programmas izstrādei pieņemtos
kritērijus. 3. Ja astoņu
nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas
piezīmes, tad dalībvalstis īsteno to izstrādātās
un Komisijai nosūtītās programmas. 4. 3. punktu mutatis
mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu
grozījumiem. 5. Komisija var jebkurā
posmā pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas
iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā. 6. Uzņēmumus, kuru
saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par
EUR 40 000, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi
pārbauda tikai īpašu iemeslu dēļ, kurus norāda
dalībvalstis savā gada programmā, kas minēta
1. punktā, vai Komisija jebkurā ierosinātā
minētās programmas grozījumā. 85. pants
Īpašie dienesti 1. Katrā
dalībvalstī īpašs dienests ir atbildīgs par šīs
nodaļas piemērošanas uzraudzību. Šis dienests īpaši atbild
par: a) to, ka šajā īpašajā
dienestā tieši nodarbinātās amatpersonas veic šajā
nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes,
vai b) citu dienestu amatpersonu veikto
rūpīgo pārbaužu koordinēšanu un vispārējo
pārraudzību. Dalībvalstis turklāt var noteikt, ka
saskaņā ar šo nodaļu veicamās rūpīgās
pārbaudes sadala starp īpašo dienestu un citiem valsts dienestiem ar
noteikumu, ka par to koordinēšanu ir atbildīgs īpašais dienests. 2. Par šīs nodaļas
piemērošanu atbildīgo dienestu vai dienestus organizē tā,
lai tie būtu neatkarīgi no dienestiem vai dienestu nodaļām,
kas atbild par maksājumiem un pirms tiem veiktajām
rūpīgajām pārbaudēm. 3. Lai nodrošinātu šīs
nodaļas pareizu piemērošanu, 1. punktā minētais
īpašais dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, un
attiecīgā dalībvalsts tam uztic visas šajā nodaļā
minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamās pilnvaras. 4. Dalībvalstis pieņem
attiecīgus pasākumus to fizisku vai juridisku personu sodīšanai,
kuras nepilda pienākumus, kas izriet no šīs nodaļas. 86. pants
Ziņojumi 1. Līdz
1. janvārim pēc rūpīgo pārbaužu perioda
dalībvalstis nosūta Komisijai sīku ziņojumu par šīs
nodaļas piemērošanu. 2. Dalībvalstis un Komisija
veic regulāru viedokļu apmaiņu par šīs nodaļas
piemērošanu. 87. pants
Komisijas piekļuve
informācijai un tās veiktās pārbaudes uz vietas 1. Saskaņā ar
attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas amatpersonām ir
pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu saskaņā ar šo
nodaļu paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas
sagatavoti minēto pārbaužu iznākumā, kā arī visi
dati, tostarp datu apstrādes sistēmās glabātie dati. Šos
datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstošu datu
saglabāšanas līdzekli. 2. Šīs regulas 80. pantā
minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu
amatpersonas. Komisijas amatpersonas drīkst piedalīties šajās
rūpīgajās pārbaudēs. Tās pašas nedrīkst
īstenot attiecīgās valsts amatpersonām piešķirtās
rūpīgās pārbaudes pilnvaras. Tomēr viņām ir
piekļuve dalībvalstu amatpersonām pieejamām telpām un
dokumentiem. 3. Saskaņā ar 83. pantu
veiktās rūpīgās pārbaudes gadījumā
pieprasījumu iesniedzošās dalībvalsts amatpersonas drīkst
ar pieprasījumu saņemošās dalībvalsts piekrišanu būt
klāt pieprasījumu saņemošajā dalībvalstī
veiktās rūpīgās pārbaudes laikā un piekļūt
tām telpām un tiem dokumentiem, kam piekļūst šīs
dalībvalsts amatpersonas. Pieprasījumu iesniedzošās
dalībvalsts amatpersonām, kuras ir klāt pieprasījumu
saņemošajā dalībvalstī veikto rūpīgo
pārbaužu laikā, ir jāspēj jebkurā laikā sniegt pierādījumu
par savu oficiālo statusu. Rūpīgās pārbaudes
vienmēr veic pieprasījumu saņemošās dalībvalsts
amatpersonas. 4. Neskarot Regulas (EK)
Nr. 1073/99 un (EK) Nr. 2185/96 noteikumus, gadījumos, kad
attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz
atsevišķu darbību veikšanu tikai valsts tiesību aktos īpaši
noteiktām amatpersonām, šajās darbībās nepiedalās
ne Komisijas amatpersonas, ne 3. punktā minētās
dalībvalstu amatpersonas. Jebkurā gadījumā tās
nepiedalās it īpaši personu mājas apmeklējumos vai
oficiālā personu nopratināšanā dalībvalsts
krimināltiesību kontekstā. Tomēr tām ir pieejama
šādi iegūtā informācija. 88. pants
Komisijas pilnvaras 1. Lai izslēgtu no šīs
nodaļas piemērošanas tos pasākumus, kuri pēc to rakstura
nav piemēroti ex post pārbaužu veikšanai, rūpīgi
pārbaudot komercdokumentus, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu, paredzot citu
pasākumu sarakstu, kuriem nepiemēro šīs nodaļas noteikumus,
un grozot 84. panta 6. punktā minēto robežvērtību
EUR 40 000. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, vajadzības gadījumā pieņem
noteikumus, kuru mērķis ir panākt šīs regulas vienotu
piemērošanu Savienībā, jo īpaši attiecībā uz: a) šīs regulas 80. pantā
minētās rūpīgās pārbaudes veikšanu
uzņēmumu atlases, rūpīgās pārbaudes apjoma un
laika plānojuma ziņā; b) komercdokumentu saglabāšanu, kā
arī uzglabājamo dokumentu vai reģistrējamo datu veidiem; c) šīs regulas 83. panta
1. punktā minēto kopīgo pasākumu veikšanu un
koordinēšanu; d) sīkākām norādēm
un īpašām prasībām, kas attiecas uz pieprasījumu
saturu, veidu un iesniegšanas paņēmienu, paziņojuma saturu un
veidu, saistībā ar šo nodaļu pieprasītās
informācijas iesniegšanu un apmaiņu; e) publicēšanas nosacījumiem un
paņēmieniem vai īpašiem noteikumiem un nosacījumiem, lai
Komisija dalībvalstu kompetentajām iestādēm izplatītu
vai darītu pieejamu informāciju, kas nepieciešama saistībā
ar šo regulu; f) šīs regulas 85. pantā
minētā īpašā dienesta pienākumiem; g) šīs regulas 86. pantā
minēto ziņojumu saturu. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. IV nodaļa
Citi noteikumi par pārbaudēm 89. pants
Citas pārbaudes
saistībā ar tirgus pasākumiem 1. Dalībvalstis veic
pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) xxx/xxx [vTKO]
I pielikumā minētie produkti, kuri nav marķēti
saskaņā ar minētās regulas noteikumiem, nenonāk
tirgū vai tiek no tā izņemti. 2. Neskarot īpašu noteikumu
piemērošanu, kurus Komisija var pieņemt, Savienībā
importējamiem Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [vTKO] 129. panta 1. punkta
a) un b) apakšpunktā norādītajiem produktiem
veic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti minētā panta
1. punktā paredzētie nosacījumi. 3. Dalībvalstis veic
pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, lai pārbaudītu,
vai Regulas (ES) xxx/xxx [vTKO] I pielikumā minētie produkti
atbilst Regulas (ES) Nr. xxx/xxx [vTKO] II daļas
II sadaļas I nodaļas I iedaļā
minētajiem noteikumiem, un vajadzības gadījumā piemēro
administratīvos sodus. 4. Lai aizsargātu
Savienības līdzekļus un Savienības vīna
identitāti, izcelsmi un kvalitāti, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu
attiecībā uz: a) analītiskas datubāzes izveidi
par izotopu datiem, kas palīdzēs atklāt krāpšanu,
pamatojoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem, un noteikumus, kas
piemērojami dalībvalstu datubāzēm; b) noteikumiem par kontroles
struktūrām un to savstarpējo palīdzību; c) noteikumiem par dalībvalstu
konstatējumu kopīgu izmantošanu; d) noteikumiem par sankciju piemērošanu
ārkārtas apstākļos. 90. pants
Pārbaudes saistībā
ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm 1. Dalībvalstis veic
vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes
vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts Regulā (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO]. 2. Dalībvalsts ieceļ
kompetento iestādi, kas ir atbildīga par pārbaudēm
saistībā ar Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[vTKO] 2. daļas
II sadaļas I nodaļas II iedaļā noteiktajiem
pienākumiem saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004[45] 4. pantā, un
nodrošina, ka visiem tirgus dalībniekiem, kuri šos pienākumus pilda,
ir tiesības uz pārbaužu sistēmu. 3. Šā panta
2. punktā minētā kompetentā iestāde vai arī
viena vai vairākas kontroles iestādes Regulas (EK) Nr. 882/2004
2. panta otrās daļas 5. apakšpunkta nozīmē, kas
darbojas kā produkta sertifikācijas iestāde saskaņā ar
minētās regulas 5. pantā noteiktajiem kritērijiem,
Savienībā ik gadus nodrošina produkta specifikācijas
ievērošanas pārbaudes vīna ražošanas laikā un
kondicionēšanas laikā vai pēc tās. 4. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem: a) paziņojumus, kas
dalībvalstīm jānosūta Komisijai; b) noteikumus par iestādi, kas ir
atbildīga par pārbaudēm attiecībā uz atbilstību
produkta specifikācijai, tostarp gadījumos, kad
ģeogrāfiskais apgabals ir trešā valstī; c) dalībvalstu veicamos pasākumus
aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgas izmantošanas
novēršanai; d) pārbaudes un verifikāciju, kas
jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā vai attiecīgi atbilstošajā Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[vTKO] pantā minēto pārbaudes procedūru. VI SADAĻA
SAVSTARPĒJA ATBILSTĪBA I nodaļa
Darbības joma 91. pants
Vispārējais
princips 1. Ja 92. pantā
minētais atbalsta saņēmējs saimniecībā
neievēro 93. pantā noteiktos savstarpējās
atbilstības noteikumus, šim atbalsta saņēmējam piemēro
sodu. 2. Šā panta
1. punktā minēto sodu piemēro tikai tad, ja: a) neatbilstība ir tieši uz
attiecīgo atbalsta saņēmēju attiecināmas darbības
vai bezdarbības rezultāts; b) neatbilstība ir saistīta ar
atbalsta saņēmēja lauksaimniecisko darbību; un c) ir skarta atbalsta
saņēmēja saimniecības platība. Tomēr šo sodu nepiemēro attiecībā
uz meža platībām, ja vien par attiecīgo platību nav
pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[LA]
22. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 31.un 35. pantu. 3. Šīs sadaļas
mērķiem „saimniecība” ir visas ražošanas vienības un
platības, ko pārvalda 92. pantā minētais atbalsta
saņēmējs un kas atrodas vienas dalībvalsts teritorijā. 92. pants
Attiecīgie
saņēmēji Šīs regulas 91. pantu piemēro
atbalsta saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus
saskaņā ar Regulu (ES) Nr. xxx/xxx[TM], maksājumus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[vTKO] 44. un
45. pantu un gada piemaksas saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. xxx/xxx[LA] 22. panta 1. punkta a) un
b) apakšpunktu, 29.–32. pantu, 34. un 35. pantu. Tomēr 91. pantu nepiemēro
atbalsta saņēmējiem, kas ir Regulas (ES) Nr. xxx/xxx[TM]
V sadaļā minētās mazo lauksaimnieku atbalsta
shēmas dalībnieki, un atbalsta saņēmējiem, kas
saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. LA/xxx
29. panta 9. punktu. 93. pants
Savstarpējas
atbilstības noteikumi Savstarpējās atbilstības
noteikumi ir Savienības tiesību aktos paredzētās
apsaimniekošanas prasības un valsts līmenī noteiktie standarti
attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides
apstākļiem, kā noteikts II pielikumā, šādās
jomās: a) vide, klimata pārmaiņas un
zemes labi lauksaimniecības apstākļi; b) sabiedrības, dzīvnieku un
augu veselība; c) dzīvnieku labturība. Šīs regulas II pielikumā
minētos aktus saistībā ar tiesību aktu noteiktajām
apsaimniekošanas prasībām piemēro tā, kā tie ir
spēkā, bet direktīvu gadījumā – kā tos
īsteno dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada
23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas
rīcībai ūdens resursu politikas jomā, uzskatīs par
II pielikuma daļu pēc tam, kad šo direktīvu būs
īstenojušas visas dalībvalstis un būs noteikti pienākumi,
kas tieši attiecināmi uz lauksaimniekiem. Lai ņemtu vērā
šos elementus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 111. pantu, lai grozītu II pielikumu 12 mēnešu
laikā no brīža, kad pēdējā dalībvalsts ir
Komisijai paziņojusi par direktīvas īstenošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas
sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas
nodrošināšanai, uzskatīs par II pielikuma daļu pēc
tam, kad šo direktīvu būs īstenojušas visas dalībvalstis un
būs noteikti pienākumi, kas tieši attiecināmi uz lauksaimniekiem.
Lai ņemtu vērā šos elementus, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu,
lai grozītu II pielikumu 12 mēnešu laikā no
brīža, kad pēdējā dalībvalsts ir Komisijai
paziņojusi par direktīvas īstenošanu, tostarp
attiecībā uz pienākumiem saistībā ar integrētu
augu aizsardzību. Turklāt attiecībā uz
2014. un 2015. gadu savstarpējās atbilstības noteikumi
ietver arī ilggadīgo zālaugu platību uzturēšanu.
Tās dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis
2004. gada 1. janvārī, nodrošina ilggadīgo
zālaugu platību uzturēšanu noteiktajās robežās
tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas
ilggadīgajiem zālaugiem datumā, kas bija paredzēts
platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu.
Dalībvalstis, kuras kļuva par Savienības dalībvalstīm
2004. gadā, nodrošina ilggadīgo zālaugu platību
uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes
platībās, kuras bija atvēlētas ilggadīgajiem
zālaugiem 2004. gada 1. maijā. Bulgārija un Rumānija
nodrošina ilggadīgo zālaugu platību uzturēšanu
noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija
atvēlētas ilggadīgajiem zālaugiem 2007. gada 1. janvārī. Iepriekšējo panta daļu
nepiemēro zemes platībām, kuras atvēlētas
ilggadīgajiem zālaugiem un paredzētas apmežošanai, ja šāda
apmežošana ir saderīga ar vides prasībām, un izņemot
Ziemassvētku eglīšu un ātraudzīgu sugu
stādījumiem, kuras audzē īsu laiku. Lai ņemtu vērā divu
iepriekšējo šā panta daļu elementus, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu, ietverot
noteikumus par ilggadīgo zālaugu platību uzturēšanu, jo
īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi ilggadīgo
zālaugu platībām atvēlētās zemes uzturēšanai
lauksaimnieku līmenī, tostarp paredzot atsevišķus pildāmos
pienākumus, piemēram, pienākumu atkārtoti pārveidot
platības par ilggadīgo zālaugu platībām, ja
konstatē, ka ilgadīgajiem zālaugiem atvēlētās
zemes attiecība samazinās. Turklāt Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem metodes uzturamās ilggadīgo
zālaugu platību un lauksaimniecības zemes attiecības
noteikšanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
112. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 94. pants
Dalībvalstu
pienākumi saistībā ar labiem lauksaimniecības un vides
apstākļiem Dalībvalstis nodrošina to, lai visās
lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto
ražošanai, tiktu uzturēti labi lauksaimniecības un vides
apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģiona līmenī
nosaka obligātos standartus atbalsta saņēmējiem
attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides
apstākļiem, pamatojoties uz II pielikumu un ņemot
vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās
īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus,
esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku,
lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru.
Dalībvalstis nenosaka tādas obligātās prasības, kas
nav noteiktas II pielikumā. 95. pants
Informācija atbalsta
saņēmējiem Dalībvalstis attiecīgā
gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, nodrošina
attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem sarakstu un
informāciju par ievērojamajiem savstarpējās
atbilstības noteikumiem. II nodaļa
Kontroles sistēma un sodi saistībā ar savstarpējo
atbilstību 96. pants
Savstarpējas
atbilstības pārbaudes 1. Dalībvalstis
vajadzības gadījumā izmanto V sadaļas
II nodaļā paredzēto integrēto sistēmu un jo
īpaši 69. panta 1. punkta a), b), d), e) un
f) apakšpunktā minētos elementus. Dalībvalstis var izmantot savas
pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai
nodrošinātu atbilstību savstarpējās atbilstības
noteikumiem. Šīs sistēmas un jo īpaši
dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma,
kas izveidota saskaņā ar Padomes 2008. gada 15. jūlija
Direktīvu 2008/71/EK par cūku identificēšanu un
reģistrēšanu[46]
un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un (EK)
Nr. 21/2004, ir saderīga ar integrēto sistēmu, kas
minēta šīs regulas V sadaļas II nodaļā. 2. Ņemot vērā
attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai
savstarpējas atbilstības jomas, dalībvalstis var nolemt veikt
administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas
jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras
piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību
aktam vai savstarpējas atbilstības jomai. 3. Dalībvalstis veic
pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs
pilda šajā sadaļā paredzētos pienākumus. 4. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, pieņem noteikumus pārbaužu veikšanai, lai
pārliecinātos par šajā sadaļā minēto
pienākumu izpildi. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 97. pants
Soda piemērošana 1. Šīs regulas 91. pantā
minēto sodu piemēro, ja kādā kalendārajā
gadā (turpmāk – „attiecīgais kalendārais gads”) kādu
brīdi nav ievēroti savstarpējās atbilstības noteikumi
un attiecīgā neatbilstība ir attiecināma uz atbalsta
saņēmēju, kurš attiecīgajā kalendārajā
gadā iesniedza atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu. Pirmo daļu mutatis mutandis
piemēro atbalsta saņēmējiem, attiecībā uz kuriem
ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu
neievērošana jebkurā brīdī triju gadu laikposmā kopš
tā gada 1. janvāra, kurš seko kalendārajam gadam, kurā
tika piešķirts pirmais maksājums saskaņā ar atbalsta
programmām pārstrukturēšanai un pārveidei, vai jebkurā
brīdī viena gada laikposmā kopš tā gada 1. janvāra,
kurš seko kalendārajam gadam, kurā tika piešķirts maksājums
saskaņā ar atbalsta programmām ražas priekšlaicīgai
novākšanai, kā minēts Regulā (ES) Nr. [vTKO]
(turpmāk – „attiecīgie gadi”). 2. Ja zeme attiecīgajā
kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados tiek nodota,
1. punktu piemēro arī, ja attiecīgā neatbilstība
ir tādas darbības vai bezdarbības rezultāts, kas tieši
attiecināma uz personu, kurai lauksaimniecības zeme tika nodota vai
kura šo zemi nodeva. Atkāpjoties no šiem noteikumiem, ja persona, uz kuru
tieši attiecināma darbība vai bezdarbība, ir iesniegusi atbalsta
pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu attiecīgajā
kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados, sodu piemēro,
pamatojoties uz šai personai piešķirto vai piešķiramo 92. pantā
minēto maksājumu kopsummām. Šajā punktā „nodošana” ir jebkāda
veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj
būt personas, kas nodod saimniecību, rīcībā. 3. Neatkarīgi no
1. punkta dalībvalstis var nolemt nepiemērot sodu
attiecībā uz atbalsta saņēmēju un kalendāra gadu,
ja soda summa nepārsniedz EUR 100, piemērojot saskaņā
ar 101. pantu pieņemamos noteikumus. Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā
daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde
attiecībā uz atbalsta saņēmēju izlasi
nākamajā gadā veic vajadzīgos pasākumus, lai
pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs ir labojis
attiecīgo konstatēto neatbilstību. Par konstatēto
neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošo darbību
paziņo atbalsta saņēmējam. 4. Sods neietekmē to
maksājumu likumību un pareizību, kuriem piemēro
samazinājumu vai nepiešķiršanu. 98. pants
Soda piemērošana
Bulgārijā un Rumānijā Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju 91. pantā minētos sodus piemēro
vēlākais no 2016. gada 1. janvāra attiecībā
uz tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām
dzīvnieku labturības jomā, kā minēts
II pielikumā. 99. pants
Soda
aprēķināšana 1. 91. pantā paredzēto
sodu piemēro, samazinot vai nepiešķirot 92. pantā
minēto maksājumu kopsummu, kas šim atbalsta saņēmējam
ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar attiecīgo
kalendāro gadu vai attiecīgajiem gadiem. Aprēķinot samazinājumus vai summas,
kas netiks piešķirtas, ņem vērā konstatētās
neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un
atkārtošanos, kā arī 2., 3. un 4. punktā
izklāstītos kritērijus. 2. Neatbilstības
gadījumā, kuras iemesls ir nolaidība, samazinājuma
procentuālā daļa nepārsniedz 5 %, bet atkārtotas
neatbilstības gadījumā – 15 %. Pietiekami pamatotos gadījumos
dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot
samazinājumu, ja konstatēta neatbilstība, bet tās
nopietnība, apjoms un ilgums ir uzskatāmi par
maznozīmīgiem. Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku
sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, nav uzskatāmas par
maznozīmīgām. Par konstatēto neatbilstību un
pienākumu veikt koriģējošo darbību paziņo atbalsta
saņēmējam. 3. Tīšas neatbilstības
gadījumā samazinājuma procentuālā daļa
principā nav mazāka par 20 % un tās rezultāts var
būt pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta
shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus
kalendāros gadus. 4. Katrā ziņā
samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par
vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopsummu, kas minēta
1. punkta pirmajā daļā. 100. pants
Summas, kas rodas
savstarpējas atbilstības gadījumā Dalībvalstis var paturēt 10 %
no summām, kas radušās, piemērojot 99. pantā
minētos samazinājumus un maksājumu nepiešķiršanu. 101. pants
Deleģētās
pilnvaras 1. Lai nodrošinātu pareizu
līdzekļu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem,
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā
ar 111. pantu, lai noteiktu vienotu pamatu sodu aprēķināšanai
par savstarpējo atbilstību, ņemot vērā
samazinājumus finanšu disciplīnas piemērošanas
rezultātā. 2. Lai nodrošinātu
savstarpējās atbilstības īstenošanu efektīvā,
saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar 111. pantu pieņemt
deleģētos aktus par sodu aprēķināšanu un
piemērošanu. VII SADAĻA
KOPĒJI NOTEIKUMI I nodaļa
Saziņa 102. pants
Informācijas
paziņošana 1. Papildus nozaru regulās
paredzētajiem noteikumiem dalībvalstis nosūta Komisijai
šādu informāciju, deklarācijas un dokumentus: a) par akreditētām maksājumu
aģentūrām un akreditētām koordinējošām
iestādēm: i) to akreditācijas dokumentu; ii) to funkcijas (akreditēta
maksājumu aģentūra vai akreditēta koordinējošā
iestāde); iii) vajadzības gadījumā –
akreditācijas atsaukšanu; b) par sertifikācijas
iestādēm: i) to nosaukumu; ii) to adresi; c) par pasākumiem, kas saistīti ar
ELGF un ELFLA finansētām darbībām: i) akreditētās maksājumu
aģentūras vai akreditētās koordinējošās
iestādes parakstītu izdevumu deklarāciju, ko izmanto arī
kā maksājuma pieprasījumu, kopā ar vajadzīgo
informāciju; ii) attiecībā uz ELGF – paredzamo
finansējuma vajadzību apjomu, bet attiecībā uz ELFLA –
atjauninātu prognozi par izdevumu deklarācijām, ko iesniegs
kārtējā gadā, un prognozi par izdevumu deklarācijām
nākamajam finanšu gadam; iii) līdz tā gada
15. februārim, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, ja
dalībvalsts ir akreditējusi vairāk par vienu maksājumu
aģentūru, – kopsavilkuma pārskatu, kuru veido pārskats
valsts līmenī par visām vadības sagatavotām
ticamības deklarācijām un revīzijas atzinumiem par šīm
deklarācijām, ko sniedz sertifikācijas iestādes; iv) akreditētās maksājumu
aģentūras vadības sagatavota ticamības deklarācija un
gada pārskats; v) visu pieejamo revīziju un
pārbaužu rezultātu kopsavilkums, kas veiktas saskaņā ar
grafiku un sīki izklāstītiem nosacījumiem, kas noteikti
nozares īpašajos noteikumos. Akreditēto maksājumu aģentūru
gada pārskatus, kas attiecas uz ELFLA izdevumiem, iesniedz par katru
programmu. 2. Dalībvalstis sīki
informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 94. pantā
minētos labos lauksaimniecības un vides apstākļus, un par
III sadaļā minēto saimniecību konsultatīvo
sistēmu. 3. Dalībvalsts
regulāri informē Komisiju par V sadaļas
II nodaļā minētās integrētās sistēmas
piemērošanu. Komisija organizē viedokļu apmaiņu par šo
tematu ar dalībvalstīm. 103. pants
Konfidencialitāte 1. Dalībvalstis un
Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu
tās informācijas konfidencialitāti, kura nodota vai iegūta,
veicot pārbaudes vai grāmatojumu noskaidrošanas pasākumus
saskaņā ar šo regulu. Uz šo informāciju attiecas Padomes Regulas (Euratom, EK)
Nr. 2185/96[47]
8. pantā paredzētie noteikumi. 2. Neskarot valsts noteikumu
piemērošanu tiesvedības jomā, V sadaļas
III nodaļā minētajā rūpīgajā
pārbaudē iegūtā informācija jāaizsargā
kā dienesta noslēpums. To nedrīkst izpaust nevienai personai,
izņemot personas, kurām sakarā ar to pienākumiem
dalībvalstīs vai Savienības iestādēs tā ir
jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus. 104. pants
Komisijas pilnvaras Komisija, izmantojot īstenošanas
aktus, var pieņemt noteikumus par: a) to, kādā formā, ar
kādu saturu, cik bieži, kādos termiņos un kādā
kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu
šādu informāciju: i) izdevumu deklarācijas un izdevumu
prognozes un to atjaunotās versijas, tostarp asignētos
ieņēmumus, ii) maksājumu aģentūru
vadības sagatavoto ticamības deklarāciju un to gada
pārskatus, kā arī visu veikto pieejamo revīziju un
pārbaužu rezultātus, iii) ziņojumus par pārskatu sertificēšanu, iv) akreditēto maksājumu
aģentūru, akreditēto koordinējošo iestāžu un
sertifikācijas iestāžu nosaukumus un identifikācijas datus, v) informāciju par to, kā
iegrāmatot un izmaksāt izdevumus, ko finansē ELGF un ELFLA, vi) paziņojumus par finanšu
korekcijām, ko veikušas dalībvalstis saistībā ar lauku
attīstības darbībām vai programmām, un kopsavilkuma
ziņojumus par atgūšanas procedūrām, ko dalībvalstis
veikušas attiecībā uz pārkāpumiem, vii) informāciju par pasākumiem,
kas veikti saskaņā ar 60. pantu; b) informācijas un dokumentu
apmaiņas kārtību starp Komisiju un dalībvalstīm un
informācijas sistēmu ieviešanu, tostarp ar šīm
sistēmām apstrādājamo datu veidu, formu un saturu un šo
datu saglabāšanas noteikumus; c) dalībvalstu paziņojumiem
Komisijai par informāciju, dokumentiem, statistiku un ziņojumiem,
kā arī par to paziņošanas termiņiem un metodēm. Pirmajā daļā minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 112. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. II NODAĻA
Euro izmantojums 105. pants
Vispārēji principi 1. Summas,
kuras norādītas Komisijas lēmumos, ar ko pieņem lauku
attīstības programmas, saistību summas un Komisijas veikto
maksājumu summas, dalībvalstu apliecinātās vai
sertificētās izdevumu summas un dalībvalstu izdevumu
deklarācijas izsaka un izmaksā euro. 2. Lauksaimniecības nozares
tiesību aktos noteiktās cenas un summas izsaka euro. Tās piešķir vai iekasē euro
dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro, un valsts
valūtā dalībvalstīs, kuras to nav izdarījušas. 106. pants
Valūtas maiņas
kurss un noteicošā diena 1. Dalībvalstīs, kuras
nav pieņēmušas euro, 105. panta 2. punktā
minētās cenas un summas konvertē valsts valūtā,
izmantojot valūtas maiņas kursu. 2. Noteicošā diena
attiecībā uz valūtas maiņas kursu ir: a) muitas importa vai eksporta formalitāšu
kārtošanas pabeigšana attiecībā uz summām, ko iekasē
vai piešķir tirdzniecībā ar trešām valstīm; b) visos pārējos gadījumos –
diena, ar kuru ir sasniegts darbības ekonomiskais mērķis. 3. Ja Regulā (ES)
Nr. TM/xxx paredzēto tiešo maksājumu veic atbalsta
saņēmējam tādā valūtā, kas nav euro,
dalībvalstis konvertē euro izteikto atbalsta summu valsts
valūtā, pamatojoties uz pēdējo Eiropas Centrālās
bankas noteikto valūtas maiņas kursu pirms tā gada 1. oktobra,
par kuru piešķirts atbalsts. 4. Attiecībā uz ELGF,
sastādot izdevumu deklarācijas, dalībvalstis, kuras nav
ieviesušas euro, piemēro to pašu valūtas maiņas kursu, ko
tās lietoja, veicot maksājumus atbalsta saņēmējiem vai
saņemot ieņēmumus, saskaņā ar šīs nodaļas
noteikumiem. 5. Lai konkretizētu
2. punktā minēto noteicošo dienu vai to noteiktu tādu
iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgo tirgus
organizāciju vai summu, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu, paredzot
noteikumus par šīm noteicošajām dienām un piemērojamo
valūtas maiņas kursu. Konkrēto noteicošo dienu nosaka,
ņemot vērā šādus kritērijus: a) valūtas maiņas kursa korekciju
faktisko piemērojamību, cik ātri iespējams; b) noteicošo dienu līdzību
tādās pašās darbībās, kas veiktas tirgus
organizācijā; c) noteicošo dienu sakarību
attiecībā uz dažādām cenām un summām
saistībā ar tirgus organizāciju; d) pārbaužu iespējamību un
efektivitāti attiecībā uz atbilstīgu maiņas kursu
piemērošanu. 6. Lai euro neieviesušās
dalībvalstis, no vienas puses, iegrāmatojot saņemtos
ieņēmumus vai saņēmējiem piešķirtos atbalsta
maksājumus citā valūtā kā euro, un, no otras puses,
sagatavojot maksājumu aģentūras izdevumu deklarāciju,
nepiemērotu dažādus valūtas maiņas kursus, Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu,
paredzot noteikumus par piemērojamo valūtas maiņas kursu,
sagatavojot izdevumu deklarācijas un iegrāmatojot intervences
krājumu veidošanas darbības maksājumu aģentūru kontos. 107. pants
Drošības pasākumi
un atkāpes 1. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var pieņemt pasākumus, lai aizsargātu
Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja to var apdraudēt ar
valsts valūtu saistītas ārkārtējas monetāra
rakstura darbības. Vajadzības gadījumā šie pasākumi
var atkāpties no spēkā esošajiem noteikumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. Par pirmajā daļā minētajiem
pasākumiem nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un
dalībvalstis. 2. Ja ārkārtējas
monetāra rakstura darbības attiecībā uz valsts valūtu
var apdraudēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisija
ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu,
atkāpjoties no šīs iedaļas noteikumiem, jo īpaši šādos
gadījumos: a) ja valsts izmanto nepieņemamus
maiņas paņēmienus, piemēram, vairākus maiņas
kursus, vai izmanto barterlīgumus, b) ja valstīm ir valūtas, kuras
nav kotētas oficiālos ārvalstu valūtas tirgos, vai ja šo
valūtu tendence var radīt tirdzniecības izkropļojumus. 108. pants
Euro izmantošana
dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro 1. Ja dalībvalsts, kas nav
pieņēmusi euro, izlemj izdevumus, ko rada lauksaimniecības
nozares tiesību akti, maksāt euro, nevis attiecīgās valsts
valūtā, šī dalībvalsts veic tādus pasākumus, lai
euro izmantošana neradītu sistemātiskas priekšrocības,
salīdzinot ar valsts valūtas izmantošanu. 2. Dalībvalsts paziņo
Komisijai par plānotajiem pasākumiem, pirms tie stājas
spēkā. Pasākumi stājas spēkā tikai tad, kad
Komisija ir paziņojusi par savu piekrišanu. III NODAĻA
Ziņojumi un novērtējums 109. pants
Gada finanšu pārskats Katru gadu, kas
seko budžeta gadam, līdz septembra beigām Komisija sagatavo finanšu
pārskatu par ELGF un ELFLA vadību iepriekšējā finanšu
gadā un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. 110. pants
Kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzība un novērtējums 1. Izveido kopīgu
uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai vērtētu
kopējās lauksaimniecības politikas darbību. Tajā
ietilpst visi instrumenti, kas saistīti ar kopējās lauksaimniecības
politikas pasākumu uzraudzību un novērtēšanu un jo
īpaši ar Regulā (ES) Nr. TM/xxx paredzēto tiešo
maksājumu, Regulā (ES) Nr. TKO/xxx paredzēto tirgus
pasākumu, Regulā (ES) Nr. LA/xxx paredzēto lauku
attīstības pasākumu uzraudzību un novērtēšanu un
šajā regulā paredzētās savstarpējās
atbilstības piemērošanu. Lai nodrošinātu efektīvu darbības
novērtējumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 111. pantu
pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs
sistēmas saturu un uzbūvi. 2. 1. punktā
minēto kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu
ietekmi vērtē saistībā ar šādiem mērķiem: a) dzīvotspējīga
pārtikas ražošana, pievēršoties lauksaimniecības
ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu
stabilitātei; b) dabas resursu ilgtspējīga
apsaimniekošana un klimata pasākumi, pievēršoties
siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai,
augsnes un ūdens resursu aizsardzībai; c) līdzsvarota teritoriālā
attīstība, pievērošoties lauku nodarbinātībai,
izaugsmei un cīņai ar nabadzību lauku apgabalos. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
nosaka virkni rādītāju, kas raksturīgi pirmajā
daļā minētajiem mērķiem. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 112. panta 3. punktā
minēto pārbaudes procedūru. 3. Dalībvalstis iesniedz
Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ļautu veikt
attiecīgo pasākumu uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ņem vērā datu
vajadzības un potenciālo datu avotu sinerģiju, jo īpaši
vajadzības gadījumā to izmantošanu statistikas nolūkā. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
pieņem noteikumus par dalībvalstu nosūtāmo
informāciju, kā arī par datu vajadzībām un potenciālo
datu avotu sinerģiju. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 112. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 4. Reizi četros gados
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā
panta īstenošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā
2017. gada 31. decembrī. VIII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI 111. pants
Deleģēšanas
īstenošana 1. Komisijai piešķir
deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā
minētajiem nosacījumiem. 2. Šajā regulā
minētās pilnvaras ir deleģētas Komisijai uz nenoteiktu
laiku, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās
datumu. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt šajā regulā minētās
deleģētās pilnvaras. Ar atcelšanas lēmumu izbeidz
lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas
spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai lēmumā norādītā
vēlākā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto
aktu spēkā esību. 4. Līdzko Komisija ir
pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus
paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģēts akts, kas
pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai
tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc
minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav
cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām
gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels
iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas
minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem. 112. pants
Komitoloģija 1. Komisijai palīdz
komiteja, ko sauc par Lauksaimniecības fondu komiteju. Minētā
komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 113. pants
Atcelšana 1. Regulu (EEK) Nr. 352/78,
(EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK)
Nr. 485/2008 atceļ. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1290/2005
44.a pantu turpina piemērot. 2. Atsauces uz atceltajām
regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā
ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu. 114. pants
Pārejas pasākumi Lai nodrošinātu raitu pāreju no 113. pantā
minēto atcelto regulu noteiktās kārtības uz šajā
regulā noteikto kārtību, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu. 115. pants
Stāšanās
spēkā un piemērošana Šī regula stājas spēkā
septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada
1. janvāra. Tomēr šādus noteikumus piemēro
no 2013. gada 16. oktobra: a) 7., 8. un 9. pantu; b) 18., 42., 43. un 45. pantu
attiecībā uz izdevumiem, kas radušies no 2013. gada 16. oktobra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS Saimniecību konsultatīvās sistēmas obligātais
darbības apjoms tādās jomās kā pielāgošanās
klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšana,
bioloģiskā daudzveidība, ūdens resursu aizsardzība,
dzīvnieku un augu slimību izziņošana un inovācijas, kā
noteikts 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā Dalībvalstu noteiktās prasības
vai pasākumi un konsultācijas atbalsta saņēmēju
līmenī attiecīgi šādās jomās: Pielāgošanās klimata
pārmaiņām un to ietekmes mazināšana –
Informācija par klimata pārmaiņu
iespējamo ietekmi attiecīgajos reģionos un attiecīgās
lauksaimniecības prakses siltumnīcefekta gāzu emisiju
iespējamo ietekmi, kā arī par lauksaimniecības nozares
ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pateicoties
uzlabotai lauksaimniecības un agromežsaimniecības praksei, atjaunojamās
enerģijas projektu attīstībai lauku saimniecībās un
lauku saimniecību energoefektivitātes ulabošanai. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 18. panta
1. punkta c) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi
materiālajos pamatlīdzekļos. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 19. pantā
paredzētā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana
un atbilstošu profilakses pasākumu ieviešana. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta a) apakšpunktā paredzētā apmežošana un meža
zemju veidošana. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta b) apakšpunktā paredzētā
agromežsaimniecības sistēmu izveide. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta c) apakšpunktā paredzētā meža
ugunsgrēku un dabas katastrofu nodarītā kaitējuma mežam
novēršana un meža atjaunošana pēc šāda kaitējuma. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta d) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi, kas
uzlabo meža ekosistēmu noturību un ekoloģisko vērtību. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta e) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi
jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības
produktu pārstādē un tirdzniecībā. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
29. pantā paredzētās agrovides darbības, lai
mazinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos to ietekmei. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
30. pantā paredzētā bioloģiskā
lauksaimniecība, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un
pielāgotos to ietekmei. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
35. pantā paredzētie mežu sniegtie ekoloģiskie pakalpojumi un
mežu aizsardzība, lai mazinātu klimata pārmaiņas un
pielāgotos to ietekmei. Bioloģiskā daudzveidība –
Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību. –
Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko
dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 18. panta
1. punkta d) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi
materiālajos pamatlīdzekļos. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta b) apakšpunktā paredzētā
agromežsaimniecības sistēmu izveide. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 22. panta
1. punkta d) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi, kas
uzlabo meža ekosistēmu noturību un ekoloģisko vērtību. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
29. pantā paredzētās agrovides darbības, kas
vērstas uz bioloģisko daudzveidību. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
30. pantā paredzētā bioloģiskā
lauksaimniecība, kas vērsta uz bioloģisko daudzveidību. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
35. pantā paredzētie mežu sniegtie ekoloģiskie pakalpojumi un
mežu aizsardzība, kas vērsta uz bioloģisko daudzveidību. Ūdens resursu aizsardzība –
Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido
sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā,
11. panta 3. punkts. –
Pareiza augu aizsardzības līdzekļu
lietošana, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009
55. pantā, jo īpaši atbilstība integrētās augu
aizsardzības vispārīgajiem principiem, kas minēti
Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu
pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai,
14. pantā. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 18. panta
1. punkta c) apakšpunktā paredzētie ieguldījumi
materiālajos pamatlīdzekļos, kas domāti ūdens resursu
apsaimniekošanai. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
29. pantā paredzētās agrovides darbības, kas
vērstas uz ūdens resursu apsaimniekošanu. –
Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA]
30. pantā paredzētā bioloģiskā
lauksaimniecība, kas vērsta uz ūdens resursu apsaimniekošanu. Dzīvnieku un augu slimību
izziņošana –
Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīva
2003/85/EK par pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei. –
Padomes 1992. gada 17. decembra
Direktīva 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas
pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus
pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību. –
Padomes 2000. gada 20. novembra
Direktīva 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā
katarālā drudža kontrolei un apkarošanai. –
Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva
2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu
ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to
izplatību Kopienā. Inovācijas –
Informācija par pasākumiem, kuru
mērķis ir inovācijas. –
Pasākumu izplatīšana Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 53. pantā minētā [Eiropas
inovācijas partnerības] tīkla ietvaros. –
Sadarbība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. xx/xxx [LA] 36. pantu. II PIELIKUMS Savstarpējās
atbilstības noteikumi saskaņā ar 93. pantu AP Tiesību
aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības LLVA Standarti zemes labu lauksaimniecības un
vides apstākļu nodrošināšanai Joma || Galvenais jautājums || Prasības un standarti Vide, klimata pārmaiņas, zemes labi lauksaimniecības apstākļi || Ūdens resursi || AP 1 || Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.) || 4. un 5. pants LLVA 1 || Buferjoslu izveide gar ūdensteci[48] || LLVA 2 || Ja apūdeņošanā lietotā ūdens izmantošanai nepieciešama atļauja, – atļauju procedūru ievērošana || || LLVA 3 || Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu: aizliegums veikt tiešu nopludināšanu gruntsūdeņos un pasākumi gruntsūdeņu netiešā piesārņojuma novēršanai, kas rodas, nopludinot zemē Direktīvas 80/68/EEK pielikumā minētās bīstamas vielas un tām iesūcoties zemē || Augsne un oglekļa krāja || LLVA 4 || Minimālais augsnes segums || LLVA 5 || Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek atspoguļoti vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju || LLVA 6 || Augsnes organisko vielu satura saglabāšana, tostarp aizliegums dedzināt aramās rugaines || LLVA 7 || Mitrāju un augšņu ar augstu oglekļa saturu aizsardzība, tostarp pirmās aparšanas aizliegums[49] || Bioloģiskā daudzveidība || AP 2 || Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) || 3. panta 1. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts AP 3 || Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.) || 6. panta 1. un 2. punkts Ainava, obligātās apsaimniekošanas līmenis || LLVA 8 || Ainavas īpašību, tostarp attiecīgos gadījumos dzīvžogu, dīķu, grāvju, rindās, grupās vai atsevišķi augošu koku, laukmaļu un terašu saglabāšana, tostarp aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā, un iespējamie pasākumi invazīvo sugu un kaitēkļu izplatības novēršanai. || Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība || Pārtikas nekaitīgums || AP 4 || Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) || 14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts[50] un 18., 19. un 20. pants AP 5 || Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.) || 3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija || AP 6 || Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2005., 31. lpp.). || 3., 4. un 5. pants AP 7 || Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.) || 4. un 7. pants AP 8 || Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.) || 3., 4. un 5. pants Dzīvnieku slimības || AP 9 || Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.) || 7., 11., 12., 13. un 15. pants Augu aizsardzības līdzekļi || AP 10 || Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.) || 55. pants, pirmais un otrais teikums Dzīvnieku labturība || Dzīvnieku labturība || AP 11 || Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.) || 3. un 4. pants AP 12 || Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.) || 3. pants un 4. pants AP 13 || Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.) || 4. pants III PIELIKUMS ATBILSTĪBAS
TABULA 1. Regula (EEK) Nr. 352/78 Regula (EEK) Nr. 352/78 || Šī regula 1. pants || 45. panta 1. punkta e) apakšpunkts 2. pants || 45. panta 2. punkts 3. pants || 48. panta 1. punkts 4. pants || - 5. pants || - 6. pants || - 2. Regula (EK) Nr. 2799/98 Regula (EK) Nr. 2799/98 || Šī regula 1. pants || - 2. pants || 105. panta 2. punkts un 106. pants 3. pants || 106. pants 4. pants || - 5. pants || - 6. pants || - 7. pants || 107. pants 8. pants || 108. pants 9. pants || - 10. pants || - 11. pants || - 3. Regula (EK) 814/2000 Regula (EK) 814/2000 || Šī regula 1. pants || 47. panta 1. punkts 2. pants || 47. panta 2. punkts 3. pants || - 4. pants || - 5. pants || - 6. pants || - 7. pants || - 8. pants || 47. panta 5. punkts 9. pants || - 10. pants || 47. panta 4. punkts un 112. pants 11. pants || - 4. Regula (EK) Nr. 1290/2005 Regula (EK) Nr. 1290/2005 || Šī regula 1. pants || 1. pants 2. pants || 3. pants 3. pants || 4. pants 4. pants || 5. pants 5. pants || 6. pants 6. pants || 7. pants 7. pants || 9. pants 8. pants || 102. pants 9. pants || 60. pants 10. pants || 10. pants 11. pants || 11. pants 12. pants || 16. pants 13. pants || 19. pants 14. pants || 17. pants 15. pants || 18. pants 16. pants || 42. pants 17. pants || 43. panta 1. punkts 17.a pants || 43. panta 2. punkts 18. pants || 24. pants 19. pants || 26. pants 20. pants || 27. pants 21. pants || 28. pants 22. pants || 31. pants 23. pants || 32. pants 24. pants || 33. pants 25. pants || 34. pants 26. pants || 35. pants 27. pants || 43. panta 1. punkts 27.a pants || 43. panta 2. punkts 28. pants || 36. pants 29. pants || 37. pants 30. pants || 53. pants 31. pants || 54. pants 32. pants || 56. un 57. pants 33. pants || 56. un 58. pants 34. pants || 45. pants 35. pants || - 36. pants || 50. pants 37. pants || 49. pants 38. pants || - 39. pants || - 40. pants || - 41. pants || 112. pants 42. pants || - 43. pants || 109. pants 44. pants || 103. pants 44.a pants || 113. panta 1. punkts 45. pants || 105. panta 1. punkts un 106. panta 3. un 4. punkts 46. pants || - 47. pants || 113. pants 48. pants || 114. pants 49. pants || 115. pants 5. Regula (EK) Nr. 485/2008 Regula (EK) Nr. 485/2008 || Šī regula 1. pants || 79. pants 2. pants || 80. pants 3. pants || 81. pants 4. pants || - 5. pants || 82. panta 1., 2. un 3. punkts 6. pants || 82. panta 4. punkts 7. pants || 83. pants 8. pants || 103. panta 2. punkts 9. pants || 86. pants 10. pants || 84. pants 11. pants || 85. pants 12. pants || 106. panta 3. punkts 13. pants || - 14. pants || - 15. pants || 87. pants 16. pants || - 17. pants || - TIESĪBU AKTA
FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
- Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par
lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic
saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta
shēmām; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības
produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO); - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai
no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA); - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās
lauksaimniecības politikas finansējumu, pārvaldību un
pārraudzību; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK)
Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo
maksājumu piemērošanu 2013. gadā; - Priekšlikums
Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas
pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu
kopīgu organizāciju; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK)
Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma
shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā[51]
Politikas
joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP
tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)
x
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[52]
x
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības
pagarināšanu x Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Lai
veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt
pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES
lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā
ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir: -
ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana; -
ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika; -
līdzsvarota teritoriālā attīstība.
1.4.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
05. politikas jomas konkrētie mērķi Konkrētais mērķis Nr. 1 Nodrošināt
vides sabiedriskos labumus Konkrētais mērķis Nr. 2 Kompensēt
ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem Konkrētais mērķis Nr. 3 Veikt
klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās
pasākumus Konkrētais mērķis Nr. 4 Pārvaldīt
ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības
standartiem 05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos”
konkrētais mērķis Konkrētais mērķis Nr. 5 Uzlabot
lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās
vērtības daļu pārtikas apritē 05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis Konkrētais mērķis Nr. 6 Papildināt
lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību
ienākumu svārstības 05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie
mērķi Konkrētais mērķis Nr. 7 Ar
inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi” Konkrētais mērķis Nr. 8 Atbalstīt
nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo
struktūru Konkrētais mērķis Nr. 9 Uzlabot
lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu Konkrētais mērķis Nr. 10 Pieļaut
saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību
1.4.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Šajā
posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes
rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var
noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un
sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem
rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no
vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena
pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek
veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas
periods pēc 2013. gada. Attiecībā
uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā
mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu
shēmu komponentu īstenošanu. Par
lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie rezultāti
un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības
programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai.
Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt
mērķvērtības.
1.4.4.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Priekšlikumos
ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un
novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās
lauksaimniecības politikas darbības rezultātus.
Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas
saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus
pasākumu, lauku attīstības pasākumu un
savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un
novērtēšanu. Šo
KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem
mērķiem: a) ekonomiski dzīvotspējīga
pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot
lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un
cenu stabilitātei; b) ilgtspējīga dabas resursu
apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot
siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai
daudzveidībai, augsnei un ūdenim; c) līdzsvarota teritoriālā
attīstība, galveno uzmanību pievēršot
nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos. Komisija
ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu
katram mērķim un jomai. Turklāt
attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta
nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas
sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a)
pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus
un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu
ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b)
palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku
attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās
procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu.
Komisija ar īstenošanas aktiem sagatavos sarakstu ar kopējiem
rādītājiem, kuri saistīti ar politikas
prioritātēm.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Lai
sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem
stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos,
un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumu
mērķis ir izveidot kopējās lauksaimniecības politikas
tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
Nākotnes
KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti
būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir
stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un
teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi
KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos
ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu
ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties
svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata
pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti. Kā
norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020””[53],
KLP ir patiesa Eiropas politika. 27 atsevišķu lauksaimniecības
politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu
Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams,
nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES
budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka
nekā nekoordinēta valstu pieeja.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Pamatojoties
uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir
veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām,
kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze,
visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas atrodamas
ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas
pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Tiesību
aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu
jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās
pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par
stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds
un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs
mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā
tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest
vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī
jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem
un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz
šiem fondiem. Vienotais
stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes
ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda
un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu
izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai. Turklāt
vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti
mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām
Savienības politikas jomām un instrumentiem. Turklāt
attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu
panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra
(ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles
noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu
jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau
izveidotās struktūras.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
x Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku
attīstības un pārejas regulu projekti) –
x Priekšlikuma/iniciatīvas darbības
laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020. –
x Finansiālā ietekme nākamās
daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku
attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam. x Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un
horizontālās regulas projekti) –
Īstenošana no 2014. gada.
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi[54]
x Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība ¨ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām –
¨ Kopienu izveidotām struktūrām[55] –
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām,
kas veic valsts pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē x Dalīta pārvaldība
kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Piezīmes Nav
paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar
pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz
kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi,
pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti
niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas
īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Par
KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs
ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir
jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās. To
papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas
visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas
jāprecizē īstenošanas noteikumos. Attiecībā
uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu
uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie
tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post
novērtējumiem.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
Vairāk
nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu
no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai
ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības
kritēriji. Kļūdu
īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības
politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen
kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja
iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir
iecerēts turpināt centienus, lai panāktu kļūdu
īpatsvaru, kas ir zemāks par 2 %.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Tiesību
aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un
nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar
Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu
līmenī izveidot obligātu administratīvo struktūru,
kuras centrā atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par
galīgo saņēmēju kontrolēm saskaņā ar
2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras
maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz vadības
ticamības deklarācija, kura attiecas uz grāmatojumu
pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles
sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un
pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz
atzinums par visiem šiem elementiem. Komisija
turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz
risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas
ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās
revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies,
pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs
attiecīgās summas no Savienības finansējuma
saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu. Attiecībā
uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu
priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma
8. pielikumā.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas
pasākumi
Tiesību
aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un
nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un
sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu
aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un
īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai.
Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas
kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar
citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par
piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita
pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no
tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja
šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits
pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā
sakarībā pati svarīgākā sistēma ir
integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas
2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA
kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut dalībvalstīm,
kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles sistēma un mazs
kļūdu īpatsvars, samazināt pārbaužu uz vietas skaitu. Tiesību
aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm
jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un
krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un
samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts
tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi
un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu
automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja
līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas
pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process,
neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis
mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc
iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ
IETEKME
Šajā finanšu pārskatā
norādītās summas ir izteiktas faktiskajās cenās un
saistībās. Papildus pārmaiņām, kas izriet no
tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās
tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas
pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes. Patlaban nav iespējams izslēgt
iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā
būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs
atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem
faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai
lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē. Attiecībā uz tiešajiem atbalstiem
jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms
2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts
priekšlikumā par pārejas pasākumiem, ir lielāks nekā
tiešajiem atbalstiem atvēlētās summas, kas norādītas
pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis
ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas
nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi
citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību
piemērot finanšu disciplīnas mehānismu. Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi,
kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz
tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis
nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām
atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams
kvantificēt. Šajā finanšu pārskatā nav
ņemta vērā krīzes rezerves iespējamā izmantošana.
Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu
noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences
iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes
situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
1. tabula. Summas, kas KLP
paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas
priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 || || || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || || 2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) || 44 939 || 45 304 || 44 830 || 45 054 || 45 299 || 45 519 || 45 508 || 45 497 || 45 485 || 317 193 Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704 1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) || 45 611 || 45 976 || 45 502 || 45 726 || 45 971 || 46 191 || 46 180 || 46 169 || 46 157 || 321 897 2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 101 157 Kopā || 60 428 || 60 428 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054 1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Vienots stratēģiskais satvars: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072 Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818 Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889 3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 2 450 || || || || || || || || || || Ārpus DFS || || || || || || || || || || Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945 Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || || No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (5) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818 || || || || || || || || || || KOPĀ || || || || || || || || || || KOPĀ — Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DSF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 274 || 62 537 || 62 823 || 63 084 || 63 114 || 63 146 || 63 177 || 440 156 KOPĀ — DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 364 || 61 609 || 61 877 || 62 119 || 62 130 || 62 141 || 62 153 || 433 393 Piezīmes (1) Ņemot vērā
leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau
panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo
modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta
“neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot
2013. gada beigās. (2) Summas attiecas uz
pirmajam pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu.
Tomēr jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir
ierosināts pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban
budžeta pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem
(pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo
ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē. (3) Skaitļi par 2013. gadu ietver
summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem,
kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē. (4) Tabulā
norādītās summas ir saskaņā ar summām, kas
norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija,
2011. gada 29. jūnijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai
DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai
dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas
programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada
pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī
ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju
(4 milj. EUR gadā). Turpmākajās iedaļās dotajās
tabulās summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai
tās ir atspoguļotas DFS. (5) Saskaņā
ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””
(COM(2011) 500 galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda
būs pieejama kopējā summa līdz 2,5 miljardiem euro
2011. gada cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri
cieš no globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā
sadalījums pa gadiem faktiskajās cenās ir tikai orientējošs.
Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu,
Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu
finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija,
2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā
maksimālā summa gadā ir 429 miljoni euro 2011. gada
cenās.
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
2. tabula. 05. politikas jomas
paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 IEŅĒMUMI || || || || || || || || || || 123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 123 || 123 || || || || || || 246 || || || || || || || || || || 67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187 no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 795 || 795 || 864 || 864 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 433 IZDEVUMI || || || || || || || || || || 05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || 2 622 || 2 641 || 2 670 || 2 699 || 2 722 || 2 710 || 2 699 || 18 764 05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 43 081 || 43 297 || 43 488 || 43 454 || 43 454 || 43 454 || 303 105 05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 42 917 || 43 125 || 43 303 || 43 269 || 43 269 || 43 269 || 302 027 || || || || || || || || || || 05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 101 185 05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 619 || 14 627 || 14 640 || 14 641 || 14 641 || 14 641 || 102 263 || || || || || || || || || || 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Kopā || 60 229 || 60 229 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054 NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 212 || 59 436 || 59 682 || 59 901 || 59 890 || 59 879 || 59 867 || 417 867 Piezīmes (1) Sākotnējās
aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un
tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau
panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram,
noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta
piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī
dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem
pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta
pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ. (2) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. 3. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un
KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām) Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || || KOPĀ 2014−2020 || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || IEŅĒMUMI || || || || || || || || || || 123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || || || || || || || || || 67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 IZDEVUMI || || || || || || || || || || 05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || -689 || -670 || -641 || -612 || -589 || -601 || -612 || -4 413 05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913 05 03 Tiešie atbalsti — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078 05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28 05 04 Lauku attīstība — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 076 || -1 089 || -1 102 || -1 115 || -1 133 || -1 144 || -1 156 || -7 815 NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 145 || -1 158 || -1 171 || -1 184 || -1 202 || -1 213 || -1 225 || -8 298 Piezīmes (1) Sākotnējās
aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un
tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau
panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu
(piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna
nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso
lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas.
Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs
papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai
krīžu dēļ. (2) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. 4. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas
saistīti ar tirgu Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0 Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0 Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0.0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0 Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0 Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9 Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0] Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9 Piezīmes (1) 2013. gada vajadzības
ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada budžeta projektu,
izņemot a) augļu un dārzeņu nozari, kuras
vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma
finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par
kurām jau panākta vienošanās. (2) 2013. gada
summa atbilst Komisijas priekšlikumam COM(2010) 486. No 2014. gada pasākumu
finansēs 1. izdevumu kategorijā. (3) Līdzekļi, kas
atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai
Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks
pārvietoti uz lauku attīstību. Spānijai atvēlētie
līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks
pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts). (4) Paredzamā
ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā. (5) Papildus izdevumiem 05 02.
un 05 03. nodaļā paredzams, ka tiešos izdevumus 05 01., 05
07. un 05 08. nodaļā finansēs ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem. 5. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 || || || || || || || || || || || || Tiešie atbalsti || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 341,0 || 381,1 || 589,6 || 768,0 || 733,2 || 733,2 || 733,2 || 4 279,3 - Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || || Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1 Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4 Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8 Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2 || || || || || || || || || || || || - Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3 No tiem ierobežošana || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7 || || || || || || || || || || || || KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3 KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 876,4 || 42 916,5 || 43 125,0 || 43 303,4 || 43 268,7 || 43 268,7 || 43 268,7 || 302 027,3 Piezīmes (1) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. (2) Ņemot
vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām
jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo
modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta
“neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot
2013. gada beigās. 6. tabula. Tiešo atbalstu
komponenti Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 II pielikums || || || || || 42 407,2 || 42 623,4 || 42 814,2 || 42 780,3 || 42 780,3 || 42 780,3 || 256 185,7 Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 866,5 || 12 855,3 || 12 844,3 || 12 834,1 || 12 834,1 || 12 834,1 || 77 068,4 Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 857,8 || 857,0 || 856,3 || 855,6 || 855,6 || 855,6 || 5 137,9 Pamatmaksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 682,9 || 28 911,1 || 29 113,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 173 979,4 Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 288,8 || 4 285,1 || 4 281,4 || 4 278,0 || 4 278,0 || 4 278,0 || 25 689,3 III pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē[56] || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1 Ierobežošana || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7 Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6 POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4 7. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas
pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2) Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9 Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1 Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 KOPĀ 05 03 || || || || || KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4 Piezīmes (1) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. (2) Paplašinātā
neto maksimālā summa ietver aplēses par pārvietojumiem no
vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus
dalībvalstis pieņēmušas pirms 2013. gada. 8. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || || Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0 Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7 Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (3) || || || || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -59,4 Tehniskā palīdzība || (3) || || 27,6 || 27,6 || 8,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 29,4 Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (4) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0 KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7 KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 101 185,5 KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 619,2 || 14 627,2 || 14 639,8 || 14 640,7 || 14 640,7 || 14 640,7 || 102 263,2 Piezīmes (1) Korekcijas
saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas
piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām. (2) Summas, kas norādītas
1. tabulā (3.1. iedaļa), ir saskaņā ar
summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā
redakcija). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos
ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts
kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos
līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku
attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā
apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR
gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi no
tā, vai tās ir atspoguļotas DFS. (3) Summa,
kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai,
noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji
atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no
1. pīlāra). Tehniskā palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta
0,25 % apmērā no kopējiem lauku attīstībai
atvēlētajiem līdzekļiem. (4) Sedz no
tehniskajai palīdzībai pieejamās summas. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu
priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas,
t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs
īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un
administratīvajiem izdevumiem. || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ AGRI ĢD || Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986 Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928 KOPĀ — AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914 KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || N[57] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || || Maksājumi || || || || || || || ||
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju
izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5 Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē || || || || || || || || || || || || || || || || - Augļi un dārzeņi: tirdzniecība ar ražotāju organizāciju (RO) starpniecību[58] || Ar RO starpniecību pārdotās produkcijas vērtības procentuālā daļa no kopējās produkcijas vērtības || || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 5 810,0 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — pārstrukturēšana58 || Hektāru skaits || || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || || 3 326,0 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — ieguldījumi58 || || || 1 147 || 178.9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || || 1 252,6 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — blakusproduktu destilācija58 || Hektolitri || || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || || 686,4 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — dzeramais spirts58 || Hektāru skaits || || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || || 14,2 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — koncentrētas misas izmantošana58 || Hektolitri || || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || || 261,8 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — noieta veicināšana58 || || || || 267.9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 1 875,3 - Citi || || || || 720,2 || || 739,6 || || 768,7 || || 797,7 || || 820,3 || || 808,8 || || 797,1 || || 5 452,3 Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || 2 621,8 || || 2 641,2 || || 2 670,3 || || 2 699,3 || || 2 721,9 || || 2 710,4 || || 2 698,7 || || 18 763,5 KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības || || || || || || || || || || || || || || || || - Tiešais ienākumu atbalsts[59] || Hektāru skaits, par ko izmaksāts atbalsts (milj.) || || 161,014 || 42 876,4 || 161,014 || 43 080,6 || 161,014 || 43 297,1 || 161,014 || 43 488,1 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 303 105,0 Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || 42 876,4 || || 43 080,6 || || 43 297,1 || || 43 488,1 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 303 105,0 KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || || Piezīme. 1.–4. un
7.–10. konkrētā mērķa īstenošanas rezultāti
vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi[60] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986 Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928 Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914
3.2.3.2.
Paredzamās
cilvēkresursu vajadzības
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu
priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas,
t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs
īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un
administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi
pamatojas uz situāciju 2011. gadā. Paredzamais apjoms izsakāms veselos
skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[61] || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || XX 01 04 yy || Galvenā mītne || || || || || || || Delegācijas || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || KOPĀ[62] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD
darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības
pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot
vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos
papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Ārštata darbinieki ||
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
–
x Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM
PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
–
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
X Priekšlikums par lauku attīstību
(ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas[63] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–
x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli
neietekmē ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
x pašu resursus –
x dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[64] N. gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) || || || || || || || || Attiecībā uz
īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Sk.
2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā. [1] Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020””, COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011. [2] Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē
paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem
aspektiem saistītās problēmas” (COM(2010) 672 galīgā
redakcija), 18.11.2010. [3] Sk. jo īpaši Eiropas
Parlamenta 2011. gada 23. jūnija
Rezolūciju 2011/2015(INI) un Prezidentūras 2011. gada
18. marta secinājumus. [4] Pašreizējo tiesisko
regulējumu veido Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešie
maksājumi), Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (tirgus instrumenti),
Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (lauku attīstība) un Padomes
Regula (EK) Nr. 1290/2005 (finansēšana). [5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar
ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais
stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006
(COM(2011) 615, 6.10.2011). [6] Pārskatu par visiem 517 saņemtajiem
komentāriem skatīt ietekmes novērtējuma
9. pielikumā. [7] OV C , , lpp. [8] OV C , , lpp. [9] OV C , , lpp. [10] COM(2010) 672 galīgā redakcija, 18.11.2010. [11] OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. [12] OV L , , lpp. [13] OV L,....lpp. [14] OV L , . lpp. [15] OV L , , .. lpp. [16] OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp. [17] OV [18] OV L, ...lpp. [19] OV L 50, 22.2.1978., 1. lpp. [20] OV L 100, 20.4.2000., 7. lpp. [21] COM (2011) 500 galīgā redakcija,
7. lpp. [22] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [23] OV L , , . lpp. [24] OV L 143, 3.6.2008., 1. lpp. [25] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. [26] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. [27] OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. [28] OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. [29] OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp. [30] OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp. [31] OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp. [32] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. [33] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. [34] Spriedums apvienotajās lietās C-92/09 un
C-93/09, Volker und Markus Schecke GbR un Hartmut Eifert/Land Hessen,
[2010] ECR I-0000. [35] OV L 76, 19.3.2008., 28. lpp. [36] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [37] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. [38] OV L […], […], […]. lpp. [39] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [40] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. [41] OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp. [42] OV L 204, 11.8.2000, 1. lpp. [43] OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp. [44] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp. [45] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. [46] OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp. [47] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [48] LLVA buferjoslās gan iekšpusē, gan
ārpus tām jāievēro jutīgi apgabali, kas noteikti
atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 2. punktam,
vismaz prasības saistībā ar nosacījumiem mēslojuma
iestrādāšanai zemē tuvu ūdenstecēm, kā
minēts Direktīvas 91/676/EEK II pielikuma A punkta
4. apakšpunktā, kas jāpiemēro saskaņā ar
dalībvalstu rīcības programmām, kuras noteiktas
saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 5. panta 4. punktu. [49] Tādu mitrāju un zemes ar augstu oglekļa
koncentrāciju aparšana, kas vēlākais 2011. gadā noteikta
par aramzemi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1120/2009 2. panta a) punktu
un kas atbilst Regulas (ES) Nr. DP/xxx 4. panta f) punktā noteiktajai
aramzemes definīcijai, nav uzskatāma par pirmo aparšanu. [50] Ko īsteno jo īpaši ar: — Regulu (EEK) Nr. 2377/90: 2., 4. un
5. pants, — Regulu (EK) Nr. 852/2004: 4. panta
1. punkts un I pielikuma A daļa (II 4 (g, h, j), 5 (f, h),
6; III 8 (a, b, d, e), 9 (a, c)), — Regulu (EK) Nr. 853/2004:
3. panta 1. punkts un III pielikuma IX iedaļas
1. nodaļa (I-1 b, c, d, e; I-2 a (i, ii, iii), b (i, ii), c; I-3;
I-4; I-5; II-A 1, 2, 3, 4; II-B 1(a, d), 2, 4 (a, b)), III pielikuma
X iedaļas 1. nodaļa (1), — Regulu (EK) Nr. 183/2005:
5 panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (I-4 e, g;
II-2 a, b, e), 5. panta 5. punkts un III pielikums (1, 2),
5. panta 6. punkts, un — Regulu (EK) Nr. 396/2005:
18. pants. [51] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [52] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta
6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [53] COM(2011) 500 galīgā redakcija,
2011. gada 29. jūnijs. [54] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [55] Kā paredzēts Finanšu regulas
185. pantā. [56] Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver
aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties
uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas
attiecībā uz 2013. gadu. [57] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [58] Pamatojoties uz līdzšinējo izpildi un
aplēsēm 2012. gada budžeta projektā. Augļu un
dārzeņu nozares ražotāju organizācijām
atvēlētās summas ir saskaņā ar minētās
nozares reformu, un, kā jau norādīts 2012. gada budžeta
projekta darbības pārskatos, rezultāti būs zināmi
tikai 2011. gada beigās. [59] Pamatojoties uz potenciālajām atbalsttiesīgajām
platībām 2009. gadā. [60] Pamatojoties uz vidējām izmaksām
EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un
pagaidu darbinieku amata vietu. [61] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu
darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA
— vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti. [62] Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo
apjomu. [63] Būs noteiktas lauku attīstības
programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm. [64] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.