PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (DFS priekšlikums)[1] ir noteikts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets un galvenie virzieni. Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz regulu kopumu, kurās noteikts 2014.–2020. gada KLP tiesiskais regulējums, kā arī šīs politikas turpmākās attīstības alternatīvo scenāriju ietekmes novērtējums.

Šo reformu priekšlikumu pamatā ir Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā[2], kurā vispārīgi raksturotas politiskās iespējas, kas ļautu risināt nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt 1) dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu; 2) dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un 3) līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Kopš minētā paziņojuma iesniegšanas tajā izklāstītā reformas ievirze kopumā atbalstīta gan iestāžu debatēs[3], gan apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika iespējamās ietekmes novērtēšanas gaitā.

Šajā procesā izkristalizējusies kopīga atziņa, ka ir jāveicina efektīva resursu izmantošana, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”, KLP struktūru arī turpmāk balstot uz diviem pīlāriem, kuriem ir kopīgs mērķis un kuros iekļautie instrumenti papildina cits citu. KLP I pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, kas ļauj ES lauksaimniekiem saņemt gada pamata ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus traucējumu gadījumā, bet II pīlārs attiecas uz lauku attīstību, kuras nodrošināšanai dalībvalstis, ievērojot kopīgu satvaru[4], sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmas.

Secīgu reformu rezultātā, veidojot KLP par integrētu politiku lauku apvidu attīstībai visā ES, ir palielināta lauksaimniecības orientācija uz tirgu, vienlaikus sniedzot ienākumu atbalstu ražotājiem, politikā ir prasmīgāk iestrādātas vides prasības un pastiprināts atbalsts lauku attīstībai. Tomēr reformas procesā ir radusies vajadzība optimālāk sadalīt atbalstu gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstīs, kā arī ir izskanējuši aicinājumi rūpīgāk izvēlēties pasākumus, kuru mērķis ir vides problēmu novēršana, un lietpratīgāk reaģēt uz pieaugošo tirgus svārstīgumu.

Agrāk reformas galvenokārt tika veiktas, reaģējot uz iekšēju cēloņu izraisītām problēmām, sākot ar milzīgu pārprodukciju un beidzot ar pārtikas nekaitīguma krīzi; tās ES ir lieti noderējušas gan pašu mājās, gan starptautiskajā arēnā. Taču lielākā daļa šodienas problēmu izraisa un ietekmē ārēji, ar lauksaimniecību tieši nesaistīti faktori, un tāpēc šo problēmu risināšanai ir vajadzīgi plašāki politiski pasākumi.

Paredzams, ka situācija lauksaimniecības ienākumu jomā arī turpmāk būs sarežģīta, jo lauksaimnieki saskaras ar lielāku risku, ražīguma kāpuma palēnināšanos un peļņas normas samazināšanos pieaugošo ražošanas cenu dēļ; tāpēc noteikti jāsaglabā ienākumu atbalsts un jāpilnveido attiecīgie instrumenti, lai labāk pārvaldītu riskus un risinātu krīzes situācijas. Spēcīga lauksaimniecība ir ļoti būtiska ES pārtikas rūpniecībai un pasaules nodrošinājumam ar pārtiku.

Tajā pašā laikā lauksaimniecības nozares pārstāvji un lauku apvidu iedzīvotāji tiek aicināti neatlaidīgāk censties sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā, kā arī īstenot bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas ietilpst stratēģijā “Eiropa 2020”. Lauksaimniekiem, kas līdz ar mežsaimniekiem ir galvenie zemes apsaimniekotāji, būs vajadzīgs atbalsts, lai viņi ieviestu un turpmāk izmantotu tādas lauksaimniecības sistēmas un metodes, kas īpaši sekmē vides un klimata mērķu sasniegšanu, jo tirgus cenas neatspoguļo šādu sabiedrisku labumu nodrošināšanu. Turklāt būs ļoti svarīgi atrast veidu, kā vislabāk izmantot lauku apvidu daudzveidīgo potenciālu un tādējādi veicināt iekļaujošu izaugsmi un kohēziju.

Tāpēc topošā KLP nebūs politika, kas attiecas tikai uz nelielu, kaut ļoti svarīgu, ES tautsaimniecības daļu, tā būs arī stratēģiski svarīga politika, kas attieksies uz pārtikas nodrošinājumu, vidi un teritoriālo līdzsvaru. Tieši šajos apstākļos atklājas ES pievienotā vērtība, kura piemīt patiesi kopējai politikai, kas ļauj visefektīvāk izmantot ierobežotos budžeta līdzekļus, saglabājot ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, risinot tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinot dalībvalstu solidaritāti, taču vienlaikus pieļaujot zināmas atkāpes šīs politikas īstenošanā, lai tiktu ievērotas un apmierinātas vietējās vajadzības.

DFS priekšlikumā izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk būtu jāietver divi pīlāri, katra pīlāra budžetam nominālā izteiksmē būtu jāpaliek 2013. gada līmenī un būtu jābūt skaidrai virzībai uz rezultātu sasniegšanu ES būtiskākajās, prioritārajās jomās. Ar tiešajiem maksājumiem būtu jāveicina ražošanas ilgtspējība, 30 % šiem maksājumiem atvēlētā budžeta piešķirot obligātiem pasākumiem, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Maksājumu apmērs būtu pakāpeniski jāvienādo, un maksājumi lielāko maksājumu saņēmējiem būtu pakāpeniski jāierobežo. Lauku attīstībai domātie līdzekļi būtu jāiekļauj vienotā stratēģiskā satvarā līdz ar citiem ES kopīgi pārvaldītiem līdzekļiem, uz kuriem attiecas aktīvāka, mērķtiecīgāka pieeja un uzlaboti, skaidrāk formulēti ex-ante nosacījumi. Visbeidzot, KLP finansējums tirgus pasākumu jomā būtu jāpapildina ar diviem instrumentiem, kas neietilpst DFS, proti, ar 1) rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, kas ļautu rīkoties krīzes situācijās, un 2) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomas paplašināšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, KLP tiesiskā regulējuma būtiskākie elementi laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikti šādās regulās:

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (“tiešo maksājumu regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (“regula par vienotu TKO”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (“lauku attīstības regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”);

– priekšlikumā Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

Lauku attīstības regula balstās uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi par visiem fondiem, kas darbojas vienotajā stratēģiskajā satvarā[5]. Vēlāk tiks pieņemta arī regula par vistrūcīgākajām personām piemērojamā atbalsta shēmu, kurai finansējums pašlaik paredzēts citā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā.

Turklāt, lai atrastu piemērotāko veidu, kā samērot pārredzamības principu un saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību, tiek gatavoti jauni noteikumi par saņēmēju datu publicēšanu, kuru sagatavošanā tiek ņemti vērā Eiropas Savienības Tiesas iebildumi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes novērtējumā izvērtēta un salīdzināta trīs alternatīvu scenāriju ietekme. Šis novērtējums ir radies 2010. gada aprīlī uzsāktā ilgā procesā, kuru vadīja starpdienestu grupa un kura gaitā tika veikta plaša kvantitatīva un kvalitatīva analīze, tostarp noteikta bāzlīnija, proti, lauksaimniecības tirgu un ienākumu attīstības vidēja termiņa prognozes līdz pat 2020. gadam, un modelēta dažādo politikas scenāriju ietekme uz nozares ekonomiku.

Ietekmes novērtējumā sīkāk iztirzāti šādi trīs scenāriji: 1) pielāgojumu scenārijs, saskaņā ar kuru tiek saglabāts pašreizējais politiskais regulējums, taču vienlaikus tiek novērsti tā būtiskākie trūkumi, piemēram, pilnveidota tiešo maksājumu sadale; 2) sabalansēšanas scenārijs, kas ir saistīts ar būtiskām politikas izmaiņām, t. i., tiešo maksājumu mērķtiecīgāku piešķiršanu un ekoloģisko komponentu, sekmīgāku lauku attīstības politikas stratēģisko mērķu noteikšanu, tos rūpīgāk saskaņojot ar ES politiku citās jomās, kā arī juridiskā pamata paplašināšanu, lai attiecīgi paplašinātu ražotāju sadarbību, un 3) pārorientēšanās scenārijs, saskaņā ar kuru politiku pārorientē uz vides aizsardzību un pakāpeniski likvidē tiešos maksājumus, pieņemot, ka ražošanas jaudu ir iespējams saglabāt arī bez atbalsta un sociālekonomiskās vajadzības lauku rajonos ir iespējams apmierināt, izmantojot citas rīcībpolitikas.

Ekonomikas krīzes un nepietiekama publiskā finansējuma apstākļos, uz kuriem ES reaģējusi, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un DFS priekšlikumu, katrā no šiem trim scenārijiem atšķirīga nozīme piešķirta trim politiskajiem uzdevumiem, kas izvirzīti nākotnes KLP ar mērķi panākt konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību plaukstošos lauku apvidos. Lai panāktu lielāku atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, jo īpaši efektīvas resursu izmantošanas jomā, būs aizvien vairāk jāpalielina lauksaimniecības ražīgums, veicot pētījumus, veicinot zināšanu nodošanu, sadarbību un inovāciju (tostarp izmantojot Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējības jomā). Tā kā ES lauksaimniecības politika vairs netiek īstenota tirdzniecību kropļojošā politiskajā vidē, paredzams, ka šo nozari ietekmēs turpmāka liberalizācija, jo īpaši saistībā ar Dohas attīstības programmu vai ar Mercosur valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu.

Izstrādājot trīs minētos politikas scenārijus, tika ņemtas vērā vēlmes, kas izteiktas apspriešanās procesā, kurš norisinājās ietekmes novērtējuma sagatavošanas gaitā. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt viedokli laikā no 2010. gada 23. novembra līdz 2011. gada 25. janvārim, bet 2011. gada 12. janvārī tika organizēta padomdevējas komitejas sanāksme. Turpmāk īsumā apkopotas būtiskākās atziņas[6].

– Ieinteresēto personu vidū valda vispārējā vienprātība par to, ka ir vajadzīga stingra KLP, kuras pamatā būtu divu pīlāru struktūra, lai risinātu ar pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un teritoriālo attīstību saistītās problēmas.

– Vairums respondentu uzskata, ka KLP būtu jāveicina tirgu un cenu stabilizācija.

– Ieinteresētajām personām ir atšķirīgi viedokļi par atbalsta mērķu noteikšanu (īpaši par tiešā atbalsta pārdali un maksājumu nepārsniedzamās summas noteikšanu).

– Tiek vienprātīgi atzīts, ka abiem politikas pīlāriem var būt liela nozīme, rosinot aktīvāku klimata politiku un uzlabojot ekoloģiskos raksturlielumus, kas ir ES iedzīvotāju interesēs. Tā kā daudzi lauksaimnieki uzskata, ka tas jau notiek, plašāka sabiedrība norāda, ka I pīlāra maksājumus varētu izmantot efektīvāk.

– Respondenti vēlas, lai nākotnē paredzamā izaugsme un attīstība skartu visu ES, arī mazāk labvēlīgos apgabalus.

– Daudzi respondenti uzsvēra KLP saskaņošanu ar politiku citās jomās, piemēram, ar vides, veselības, tirdzniecības un attīstības politiku.

– Respondenti uzskata, ka inovācija, konkurētspējīgu uzņēmumu attīstība un sabiedrisko labumu nodrošināšana ES iedzīvotājiem ļaus KLP saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

Tātad, veicot ietekmes novērtējumu, tika salīdzināti minētie trīs alternatīvie politikas scenāriji.

Īstenojot pārorientēšanās scenāriju, lauksaimniecībā ātrāk tiktu veikti strukturāli pielāgojumi un ražošana tiktu pārcelta uz rentablākajiem apgabaliem un ienesīgākajām nozarēm. Lai gan, īstenojot šo scenāriju, ievērojami pieaugtu finansējums vides jomā, nozare vienlaikus tiktu pakļauta arī lielākam riskam, jo saruktu tirgus intervences iespējas. Turklāt šā scenārija īstenošana izraisītu būtiskas sociālas un ekoloģiskas problēmas, jo, politikā zūdot ietekmēšanas iespējām, ko sniedz tiešie maksājumi un ar tiem saistītās savstarpējās atbilstības prasības, mazāk konkurētspējīgajos apvidos būtu vērojams būtisks ienākumu zaudējums un vides degradēšanās.

Otra galējā alternatīva — pielāgojumu scenārijs — būtu vispiemērotākais politikas nepārtrauktībai, jo dotu ierobežotus, taču jūtamus uzlabojumus gan lauksaimniecības konkurētspējas, gan ekoloģiskās efektivitātes ziņā. Tomēr pastāv nopietnas šaubas par to, vai šis scenārijs ļautu pienācīgi risināt nākotnē paredzamās būtiskās klimata un vides problēmas, no kā ir atkarīga arī lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējība.

Sabalansēšanas scenārijs, kurā paredzēta tiešo maksājumu mērķtiecīgāka piešķiršana un ekoloģiskais komponents, paver pilnīgi jaunu ceļu. Veiktā analīze liecina, ka pārēja uz videi nekaitīgu rīcību ir iespējama un ka izmaksas, ko tā radītu lauksaimniekiem, nav pārmērīgas, lai gan no zināma administratīvā sloga nebūtu iespējams izvairīties. Līdzīgi ir iespējams stimulēt lauku attīstību, ja vien dalībvalstis un reģioni efektīvi izmantos jaunās iespējas un ja vienota stratēģiskā satvara izveide, kurā ietilptu arī pārējie ES līdzekļi, neliegs saglabāt sinerģiju ar I pīlāru un nemazinās lauku attīstības specifiskās priekšrocības. Ja tiktu panākts pareizais līdzsvars, šā scenārija īstenošana vissekmīgāk ļautu nodrošināt lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtermiņa ilgtspējību.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes novērtējumā secināts, ka sabalansēšanas scenārijs ir vislīdzsvarotākais, jo ļauj pakāpeniski saskaņot KLP un ES stratēģiskos mērķus, un šis līdzsvars un samērība izpaužas arī tiesību aktu priekšlikumos paredzēto elementu īstenošanā. Būs jāizveido vērtēšanas sistēma, lai, izmantojot vienotu, ar politikas mērķiem saistītu rādītāju kopumu, novērtētu KLP efektivitāti.

Svarīgs apsvērums šajā procesā bija vienkāršošana, un tā būtu dažādi jāveicina, piemēram, racionalizējot savstarpējās atbilstības un tirgus instrumentus vai izstrādājot mazajiem lauksaimniekiem piemērotu atbalsta shēmu. Turklāt tiešie maksājumi ar videi nekaitīgu rīcību būtu jāsasaista tā, lai maksimāli samazinātos administratīvais slogs, tostarp pārbaužu izmaksas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiek ierosināts saglabāt pašreizējo KLP struktūru, proti, dalījumu divos pīlāros, kur I pīlāra ikgadējos, vispārīgi piemērojamos obligātos pasākumus papildina II pīlārā iekļautie brīvprātīgie pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu programmu izstrādes pieeju ir vairāk pielāgoti valsts un reģionālajām īpatnībām. Tomēr jaunā tiešo maksājumu regulējuma mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot sinerģiju ar II pīlāru, kas savukārt ir iekļauts vienotā stratēģiskā satvarā, lai to labāk saskaņotu ar citu ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu izmantojumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek saglabāta arī pašreizējā struktūra, ko veido četri pamata tiesību akti, lai gan finansējuma regulas darbības joma tiek paplašināta, lai kopīgos noteikumus apkopotu vienā tiesību aktā, proti, tā dēvētajā horizontālajā regulā.

Priekšlikumi ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. KLP patiesi ir ES kopējā politika: tā ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences joma, kas tiek regulēta ES līmenī, lai visā ES saglabātu ilgtspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, risinātu tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinātu dalībvalstu solidaritāti. Ņemot vērā to, cik būtiski nākotnē paredzamās problēmas varētu ietekmēt nodrošinājumu ar pārtiku, vidi un teritoriālo līdzsvaru, KLP joprojām ir uzskatāma par stratēģiski svarīgu politiku, lai nodrošinātu to, ka tiek atrasti efektīvākie politisko uzdevumu risinājumi un lietderīgākais budžeta līdzekļu izmantošanas veids. Turklāt tiek ierosināts saglabāt instrumentu pašreizējo dalījumu divos pīlāros, jo tādējādi dalībvalstīm ir lielākas iespējas pielāgot risinājumus vietējām īpatnībām, kā arī līdzfinansēt politikas II pīlāra pasākumus. Lauksaimniecības politikas II pīlārā iekļauj arī jauno Eiropas inovāciju partnerību un riska pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības politika vienlaikus tiks labāk saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” (tostarp vienotu satvaru ar citiem ES fondiem), kā arī vairākiem ieviestajiem uzlabojumiem un vienkāršojumiem. Visbeidzot, ietekmes novērtēšanas gaitā veiktās analīzes rezultāti skaidri parāda, kādas negatīvas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās sekas varētu būt bezdarbībai.

Lauku attīstības regulas pamatā ir pašreizējā periodā ieviestā stratēģiskā pieeja, kam ir bijusi pozitīva ietekme tādā ziņā, ka dalībvalstis izstrādā stratēģijas un programmas, pamatojoties uz SVID analīzi, lai vislabāk pielāgotu intervenci valsts un reģionālajām īpatnībām. Jaunā realizācijas mehānisma mērķis ir stiprināt stratēģisko pieeju, cita starpā nosakot skaidras kopīgas lauku attīstības prioritātes ES līmenī (tostarp atbilstošos kopīgos mērķa rādītājus), kā arī veicot vajadzīgos pielāgojumus, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi.

Regulā ietverta arī Eiropas Inovāciju partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai, kuras mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, veidot saikni starp pētniecību un praksi un veicināt inovācijas kopumā. Partnerība darbojas, izmantojot darba grupas, kas atbild par novatoriskiem projektiem, un to atbalsta sadarbības tīkls.

Pamatojoties uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi visiem fondiem, kas darbojas vienotā stratēģiskajā satvarā, KLP II pīlāram jādarbojas koordinētā un papildinošā veidā ar I pīlāru, kā arī ar citiem ES fondiem (jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Fondi ES līmenī ir pakārtoti vienotam stratēģiskajam satvaram (VSS), kas valsts līmenī tiks transponēts partnerības līgumos, iekļaujot kopīgus darbības mērķus un noteikumus. Izveidojot kopīgus noteikumus visiem fondiem, kas darbojas vienotā stratēģiskajā satvarā, gan saņēmējiem, gan valsts iestādēm tiks atvieglots darbs ar projektiem un tiks sekmēta integrētu projektu īstenošana.

Šajā sakarībā lauku attīstības politika saglabā ilgtermiņa stratēģiskos mērķus veicināt lauksaimniecības konkurētspēju, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un līdzsvarotu teritoriālo attīstību lauku apvidos. Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” šie plašie lauku attīstības atbalsta mērķi 2014.−2020. gadam konkrētāk izpaužas šādās sešās ES mēroga prioritātēs:

– veicināt zināšanu pārnesi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos,

– uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un veicināt lauku saimniecību dzīvotspēju,

– veicināt pārtikas ķēdes organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā,

– atjaunot, saglabāt un uzlabot no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgās ekosistēmas,

– veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē,

– veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

Plānošanai, arī katras prioritātes mērķa rādītāju noteikšanai, jābūt balstītai uz šīm prioritātēm. Šajā regulā ir ietverti noteikumi par programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un pārskatīšanu, kopumā saglabājot pašreizējos noteikumus, un pavērta iespēja izveidot apakšprogrammas (piemēram, jaunajiem lauksaimniekiem, mazajām saimniecībām, kalnu apgabaliem, īsām piegādes ķēdēm), kurām paredzēta augstāka atbalsta intensitāte.

Individuālo pasākumu saraksts ir racionalizēts, un atsevišķi pasākumi ir izvērtēti, ieviešot vairākus pielāgojumus, lai risinātu darbības jomas, īstenošanas un līdzekļu apguves jautājumus, kas radušies pašreizējā periodā. Tā kā lielākā daļa pasākumu potenciāli palīdz sasniegt vairāk nekā vienu mērķi vai prioritāti, vairs netiek uzskatīts par lietderīgu sagrupēt tos pa asīm; uz prioritātēm balstītai plānošanai būtu jānodrošina līdzsvarotas programmas. Ir izveidots īpašs pasākums bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ir ieviest jauns veids, kā nosakāmas robežas apgabaliem, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi. Ir uzlabota iespēja atbalstīt kopīgu darbību vides jomā.

Pašreizējais sadarbības pasākums ir ievērojami pastiprināts un paplašināts, lai atbalstītu plašas (ekonomiskās, vides un sociālās) sadarbības izveidi plašā potenciālo saņēmēju lokā. Tagad tas nepārprotami attiecas uz izmēģinājuma projektiem, kā arī sadarbību, kas sniedzas pāri reģionu un valstu robežām. “Leader” un sadarbības tīklu veidošanas pieejām arī turpmāk būs nozīmīga loma, jo īpaši lauku apvidu attīstības un inovāciju izplatīšanas jomā. Atbalsts, izmantojot “Leader”, būs saskanīgs un tiks koordinēts ar atbalstu vietējai attīstībai no citiem ES dalītās pārvaldības fondiem. Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem atbalstīs transnacionālas iniciatīvas inovācijas labā.

Riska pārvaldības instrumentu kopums, tostarp atbalsts kopfondiem un jaunais ienākumu stabilizācijas instruments, piedāvā jaunas iespējas, kā reaģēt uz spēcīgām svārstībām lauksaimniecības tirgos, kuras, visticamāk, turpināsies vidējā termiņā.

Turklāt pašreizējās asu sistēmas atcelšana racionalizēs dalībvalstu plānošanas procesu.

Visbeidzot, ir ierosināts pilnveidot pašreizējā periodā ieviesto vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (VUNS), kura tiks vienkāršota un uzlabota, pamatojoties uz līdz šim gūto pieredzi. Kopīgs rādītāju saraksts uzraudzības un novērtēšanas vajadzībām tiks saistīts ar politikas prioritātēm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar DFS priekšlikumu liela daļa ES budžeta arī turpmāk būtu jāatvēl lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga kopējās politikas joma. Tāpēc ierosināts, ka KLP galvenā uzmanība būtu jāpievērš tās pamatdarbībai un tālab I pīlāra īstenošanai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam pašreizējās cenās būtu jāpiešķir 317,2 miljardi euro, bet II pīlāra īstenošanai 101,2 miljardi euro.

Papildus lauksaimniecības politikas I un II pīlāra finansējumam piešķirams papildu finansējums 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem 5,1 miljards euro atvēlams pētniecībai un inovācijai, 2,5 miljardi euro pārtikas nekaitīgumam, bet 2,8 miljardi euro citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei, kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds krīzes situācijām lauksaimniecībā un papildus DFS Eiropas Globalizācijas fondā atvēlami līdz pat 2,8 miljardiem euro, tādējādi kopējais 2014.−2020. gada budžets sasniedz 435,6 miljardus euro.

Attiecībā uz atbalsta sadali dalībvalstu starpā tiek ierosināts, ka visām dalībvalstīm, kas saņem tiešos maksājumus, kuri nesasniedz 90 % no ES vidējā apjoma, maksājumu apjoms tiks palielināts par vienu trešo daļu no attiecīgās dalībvalsts saņemto maksājumu un ES vidējā rādītāja starpības. Uz šīs bāzes aprēķināts valstu maksimālais apjoms, kas noteikts tiešo maksājumu regulā.

Atbalsts lauku attīstībai tiek piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar politikas mērķiem, un ņemot vērā pašreizējo atbalsta sadali. Tāpat, kā tas tiek darīts pašlaik, mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk būtu jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes, kas būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem, piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām, sadarbībai un “Leader” programmām.

Zināma elastība ir ieviesta, lai pārvietotu līdzekļus starp pīlāriem (līdz 5 % no tiešajiem maksājumiem): no I pīlāra uz II pīlāru, lai dalībvalstis varētu nostiprināt lauku attīstības politiku, un no II pīlāra uz I pīlāru tajās dalībvalstīs, kurās tiešo maksājumu apmērs ir zemāks par 90 % no ES vidējā apmēra.

Sīkākas ziņas par KLP reformu priekšlikumu finansiālo ietekmi ir izklāstītas priekšlikumiem pievienotajā finanšu pārskatā.

2011/0282 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[7],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

apspriedusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju[10],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”[11] (turpmāk “Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā”) ir izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk “KLP”) iespējamās problēmas, uzdevumi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās debates, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Šai reformai būtu jāaptver visi KLP svarīgākie instrumenti, tostarp Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)[12]. Ņemot vērā reformas darbības jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1698/2005 un aizstāt to ar jaunu tekstu.

(2) Lauku attīstības politikai būtu jāpapildina KLP tiešie maksājumi un tirgus pasākumi un tādējādi jāpalīdz sasniegt politikas mērķus, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”). Lauku attīstības politikā būtu jāiekļauj arī galvenie politikas mērķi, kas norādīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[13] (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””), un jābūt saskaņā ar vispārējiem ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.

(3) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, lauku attīstību, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, ņemot vērā saiknes starp šo un citiem KLP instrumentiem, atšķirību pakāpi starp dažādiem lauku apvidiem un ierobežotos dalībvalstu finanšu līdzekļus paplašinātajā Savienībā, un tādēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, izmantojot Savienības finanšu daudzgadu garantijas un koncentrējoties uz tās prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(4) Saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā organizētu pienācīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(5) Lai nodrošinātu lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību, ir jākoncentrējas uz ierobežotu skaitu pamatprioritāšu, kuras attiecas uz zināšanu pārnesi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, visa veida lauksaimnieciskās darbības konkurētspēju un lauku saimniecību dzīvotspēju, pārtikas piegādes ķēdes organizāciju un riska pārvaldību lauksaimniecībā, no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgo ekosistēmu atjaunošanu, saglabāšanu un uzlabošanu, resursu efektivitāti, pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē un sociālās iekļautības, nabadzības mazināšanas un ekonomiskās attīstības sekmēšanu lauku apvidos. To darot, jāņem vērā atšķirīgās situācijas, kas ietekmē lauku apvidus ar dažādiem raksturlielumiem vai dažādas potenciālo atbalsta saņēmēju kategorijas, un transversālos mērķus, kas saistīti ar inovāciju, vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem būtu gan jāierobežo emisijas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas rodas no tādām pamatdarbībām kā lopkopība un mēslošanas līdzekļu izmantošana, gan jāsaglabā oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas un jāveicina oglekļa dioksīda piesaiste attiecībā uz zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību. Savienības lauku attīstības prioritāte, kas saistīta ar zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, būtu jāpiemēro horizontāli saistībā ar citām Savienības lauku attīstības prioritātēm.

(6) Savienības lauku attīstības prioritātes būtu jācenšas sasniegt kopsolī ar ilgtspējīgu attīstību un Savienības virzību uz mērķi aizsargāt un uzlabot vidi, kas izklāstīts Līguma 11. un 19. pantā, ņemot vērā principu “maksā piesārņotājs”. Dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai, ievērojot ieceri šim nolūkam atvēlēt vismaz 20 % Savienības budžeta, izmantojot Komisijas pieņemtu metodiku.

(7) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk “ELFLA”) aktivitātēm un darbībām, kuras tas atbalsta, vajadzētu būt saskanīgām un saderīgām ar atbalstu no citiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu Savienības resursu optimālu sadalījumu un efektīvu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka izņēmumus no noteikuma, ka šajā regulā paredzētu atbalstu nevajadzētu piešķirt darbībām, kuras atbalsta kopīgas tirgus organizācijas.

(8) Lai nodrošinātu lauku attīstības programmu tūlītēju uzsākšanu un efektīvu īstenošanu, ELFLA atbalstam būtu jābalstās uz racionālu administratīvo pamatnosacījumu izpildi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānovērtē atbilstība dažiem ex ante nosacījumiem. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vai nu valsts lauku attīstības programma visai tās teritorijai, vai reģionālu programmu kopums. Katrā programmā būtu jānosaka ar Savienības lauku attīstības prioritātēm saistītu mērķu sasniegšanas stratēģija un veicamie pasākumi. Plānošanai būtu jāatbilst Savienības lauku attīstības prioritātēm, vienlaikus tai jābūt pielāgotai valsts specifikai un jāpapildina citi Savienības politikas virzieni, jo īpaši lauksaimniecības tirgus politika, kohēzijas politika un kopējā zivsaimniecības politika. Dalībvalstīm, kuras izvēlas izstrādāt reģionālu programmu kopumu, būtu jāspēj bez atsevišķa budžeta piešķīruma sagatavot arī valsts sistēmu, lai atvieglotu darba koordināciju starp reģioniem valsts mēroga problēmu risināšanā.

(9) Lai pievērstos īpašām vajadzībām jomās, kuras dalībvalstīm ir īpaši svarīgas, būtu jādod tām iespēja savās lauku attīstības programmās iekļaut tematiskas apakšprogrammas. Tematiskajām apakšprogrammām cita starpā būtu jāattiecas uz jaunajiem lauksaimniekiem, mazajām saimniecībām, kalnu apgabaliem un īsu piegādes ķēžu izveidi. Tematiskās apakšprogrammas būtu jāizmanto arī tam, lai nodrošinātu iespēju pievērsties to lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanai, kuras spēcīgi ietekmē lauku apvidu attīstību. Lai varētu palielināt šādu tematisko apakšprogrammu pasākumu efektivitāti, būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt augstākas atbalsta likmes konkrētām darbībām, uz ko šīs apakšprogrammas attiecas.

(10) Lauku attīstības programmās būtu jānorāda attiecīgā apgabala vajadzības un jāizklāsta saskaņota stratēģija to apmierināšanai, ņemot vērā Savienības lauku attīstības prioritātes. Šai stratēģijai būtu jābalstās uz mērķu izvirzīšanu. Būtu jānorāda saistība starp apzinātajām vajadzībām, izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanai izvēlētajiem pasākumiem. Lauku attīstības programmās būtu jāiekļauj arī visa informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu to atbilstību šīs regulas prasībām.

(11) Lauku attīstības programmās mērķi jānosaka atbilstoši visām dalībvalstīm kopīgiem mērķa rādītājiem. Lai atvieglotu šo uzdevumu, saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm būtu jānosaka jomas, uz kurām šie rādītāji attiecas. Ņemot vērā to, ka Savienības lauku attīstības prioritāte, kas saistīta ar zināšanu pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ir horizontāla prioritāte, pasākumi saskaņā ar šo prioritāti ir jāuzskata par lietderīgiem pārējām Savienības prioritātēm noteikto mērķa rādītāju sasniegšanā.

(12) Jānosaka daži noteikumi par lauku attīstības programmu plānošanu un pārskatīšanu. Būtu jāparedz vieglāka procedūra pārskatīšanai, kas neietekmē programmu stratēģiju vai Savienības attiecīgo finansiālo ieguldījumu.

(13) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un skaidrību attiecībā uz procedūru, kas jāievēro, ja programmā tiek izdarīti grozījumi, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka kritērijus, uz kuru pamata ierosinātās programmu kvantitatīvo mērķu izmaiņas uzskata par būtiskām, tādējādi radot nepieciešamību grozīt programmu ar īstenošanas aktu, kuru pieņem saskaņā ar šīs regulas 91. pantu.

(14) Lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai un specializācijai un īpašajām problēmām, ar kurām saskaras mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk “MVU”) lauku apvidos, ir vajadzīgs atbilstošs tehniskās un ekonomiskās sagatavotības līmenis, kā arī lielākas spējas piekļūt zināšanām un informācijai un apmainīties ar tām, tostarp izplatīt lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas labāko praksi. Zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem vajadzētu būt ne tikai tradicionālo mācību kursu veidā, bet arī pielāgotiem lauku dalībnieku vajadzībām. Tāpēc būtu jāatbalsta arī darbsemināri, apmācība, demonstrējumu pasākumi, informācijas pasākumi, kā arī īstermiņa saimniecību pieredzes apmaiņas vai apmeklējumu programmas. Iegūtajām zināšanām un informācijai būtu jādod iespēja lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem, personām, kas iesaistītas pārtikas nozarē, un lauku MVU paaugstināt to konkurētspēju un resursefektivitāti un uzlabot to ekoloģiskos rādītājus, vienlaikus veicinot lauku ekonomikas ilgtspēju. Lai nodrošinātu to, ka zināšanu pārneses un informācijas pasākumi palīdz sasniegt minētos rezultātus, būtu jānosaka prasība, ka zināšanu pārneses pakalpojumu sniedzējiem ir visas tam nepieciešamās iespējas.

(15) Lai nodrošinātu to, ka organizācijas, kuras piedāvā zināšanu pārneses pakalpojumus, spēj sniegt pakalpojumus, kuri kvalitātes un būtības ziņā atbilst lauku attīstības politikas mērķiem, lai nodrošinātu līdzekļu mērķtiecīgāku izmantošanu un lauku saimniecību pieredzes apmaiņas un apmeklējumu programmu skaidru nodalīšanu no līdzīgām darbībām, ko veic saskaņā ar citām Savienības shēmām, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par to organizāciju kvalifikācijas minimumu, kuras nodrošina zināšanu pārnesi, par saimniecību pieredzes apmaiņas programmu un saimniecību apmeklējumu attiecināmajām izmaksām, ilgumu un saturu.

(16) Lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumi palīdz lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un MVU lauku apvidos uzlabot ilgtspējīgu saimniekošanu un viņu saimniecības vai uzņēmuma vispārējos darbības rezultātus. Tāpēc būtu jārosina gan šādu pakalpojumu organizēšana, gan tas, lai lauksaimnieki, meža tiesiskie valdītāji un MVU izmantotu konsultācijas. Lai uzlabotu piedāvāto konsultāciju kvalitāti un efektivitāti, būtu jāparedz konsultantu kvalifikācijas minimums un regulāra apmācība. Lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulā (ES) Nr. HR/2012[14], būtu jāpalīdz lauksaimniekiem novērtēt viņu lauku saimniecības darbības rezultātus un noteikt nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz obligātajām pārvaldības prasībām, labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulā (ES) Nr. DP/2012[15], prasībām vai darbībām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību, ūdens aizsardzību, dzīvnieku slimību paziņošanu un inovāciju vismaz tiktāl, cik noteikts Regulas (ES) Nr. HR/2012 I pielikumā. Attiecīgā gadījumā konsultācijām būtu jāaptver arī darba drošības standarti. Konsultācijas var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar saimniecības vai uzņēmuma darbības ekonomiskajiem, lauksaimnieciskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem. Saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem uzlabot un atvieglot saimniecības pārvaldību.

(17) Lai nodrošinātu to, ka organizācijas un iestādes, kas piedāvā konsultāciju pakalpojumus, spēj sniegt pakalpojumus, kuri kvalitātes un būtības ziņā atbilst lauku attīstības politikas mērķiem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem sīkāk precizē to iestāžu un organizāciju kvalifikācijas minimumu, kuras sniedz konsultācijas.

(18) Savienības vai valsts lauksaimniecības produktu un pārtikas kvalitātes shēmas sniedz patērētājiem garantijas par produkta kvalitāti un īpašībām vai izmantoto ražošanas procesu, un, pateicoties lauksaimnieku līdzdalībai šādās shēmās, minētajiem produktiem tiek radīta pievienotā vērtība un palielinās to tirdzniecības iespējas. Tāpēc lauksaimnieki būtu jāmudina iesaistīties šādās shēmās. Ņemot vērā to, ka uzreiz pēc iesaistīšanās šādās shēmās un pirmajos līdzdalības gados tirgus pilnībā nekompensē no lauksaimnieku līdzdalības izrietošās papildu izmaksas un pienākumus, atbalsts būtu jāpiešķir tikai jaunajiem dalībniekiem, un tam būtu jāaptver periods, kas nepārsniedz piecus gadus. Ņemot vērā kokvilnas kā lauksaimniecības produkta specifiku, atbalstam būtu jāaptver arī kokvilnas kvalitātes shēmas. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz Savienības kvalitātes shēmām, uz kurām var attiecināt šo pasākumu.

(19) Lai uzlabotu lauku saimniecību un lauku uzņēmumu darbības ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, palielinātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības un pārstrādes nozares efektivitāti, nodrošinātu lauksaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstītu neienesīgos ieguldījumus, kas nepieciešami vides mērķu sasniegšanai, būtu jāsniedz atbalsts materiāliem ieguldījumiem, kas palīdz sasniegt šos mērķus. 2007.–2013. gada plānošanas periodā dažādi pasākumi aptvēra dažādas intervences jomas. Lai nodrošinātu vienkāršošanu, kā arī ļautu saņēmējiem izstrādāt un īstenot integrētus projektus ar lielāku pievienoto vērtību, visu veidu materiālie ieguldījumi būtu jāapvieno vienā pasākumā. Lai mērķtiecīgāk virzītu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānosaka robežvērtība lauku saimniecībām, kuras var pretendēt uz atbalstu par ieguldījumiem, kas saistīti ar saimniecības dzīvotspēju, pamatojoties uz stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (“SVID”) analīzes rezultātiem.

(20) Lauksaimniecības nozare vairāk nekā citas nozares ir pakļauta postījumiem, ko tās ražošanas potenciālam nodara dabas katastrofas. Lai palīdzētu paaugstināt lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, saskaroties ar šādām katastrofām, būtu jāsniedz atbalsts, lai palīdzētu lauksaimniekiem atjaunot cietušo lauksaimniecības potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai, apvienojot Savienības (jo īpaši riska pārvaldības pasākuma), valsts un privātās kompensāciju shēmas, nenotiktu zaudējumu pārmērīga kompensēšana. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka šā pasākuma attiecināmās izmaksas.

(21) Lauku apvidu attīstībai un konkurētspējai ir svarīgi radīt un attīstīt jaunus saimnieciskās darbības veidus, veidojot jaunas lauku saimniecības, jaunus uzņēmumus vai jaunus ieguldījumus ar lauksaimniecību nesaistītās darbībās. Saimniecību un uzņēmumu attīstības pasākumam būtu jāatvieglo gan jauno lauksaimnieku uzņēmumu sākotnējā izveide, gan šo saimniecību strukturālā pielāgošanās pēc sākotnējās izveides, gan lauksaimnieku darbības dažādošana, pievēršoties ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, gan ar lauksaimniecību nesaistītu MVU izveidošana un attīstība lauku apvidos. Būtu jāveicina arī to mazo saimniecību attīstība, kas ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgas. Lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstāmās jaunās saimnieciskās darbības dzīvotspēju, atbalsts būtu jāsaista ar nosacījumu, ka tiek iesniegts uzņēmējdarbības plāns. Atbalstam uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu jāaptver tikai sākotnējais uzņēmējdarbības posms, nevis jākļūst par darbības atbalstu. Tāpēc, ja dalībvalstis izvēlas piešķirt atbalstu pa daļām, tām būtu jāaptver periods, kas nepārsniedz piecus gadus. Turklāt, lai rosinātu lauksaimniecības nozares pārstrukturēšanu, atbalsts ikgadēju maksājumu veidā būtu jāsniedz lauksaimniekiem, kuri ir iesaistījušies mazo lauksaimnieku shēmā, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. DP/2012 V sadaļu, un kuri apņemas nodot visu saimniecību un atbilstošās tiesības uz maksājumu citam lauksaimniekam, kas nav iesaistījies minētajā shēmā.

(22) MVU ir Savienības lauku ekonomikas pamats. Lauku saimniecību un ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmumu attīstībai vajadzētu būt vērstai uz nodarbinātības veicināšanu un kvalitatīvu darbvietu izveidošanu lauku apvidos, jau esošo darbvietu saglabāšanu, nodarbinātības sezonālo svārstību samazināšanu, nelauksaimniecisku nozaru attīstību ārpus lauksaimniecības un lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas, vienlaikus sekmējot uzņēmumu integrāciju un vietējās starpnozaru saites. Būtu jārosina projekti, kas vienlaikus integrē lauksaimniecību, lauku tūrismu, veicinot ilgtspējīgu un atbildīgu tūrismu lauku apvidos, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī ieguldījumi atjaunojamās enerģijas jomā.

(23) Lai nodrošinātu ELFLA budžeta resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un nepieļautu saņēmēju diskrimināciju, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko paredz nosacījumus, ar kuriem juridiskas personas var uzskatīt par jaunajiem lauksaimniekiem, nosaka atvieglojuma periodu profesionālo prasmju apgūšanai, uzņēmējdarbības plāna minimālo saturu un kritērijus, kas dalībvalstīm jāizmanto mazo saimniecību noteikšanā, un maksimālās un minimālās robežvērtības, lai noteiktu, vai par darbību ir tiesības pretendēt attiecīgi uz atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem vai mazo saimniecību attīstībai.

(24) Būtisks elements jebkuros centienos apgūt izaugsmes potenciālu un veicināt lauku apvidu ilgtspēju ir vietējās infrastruktūras un vietējo pamatpakalpojumu izveide lauku apvidos, neaizmirstot arī brīvā laika pavadīšanu un kultūru, ciematu atjaunošana un pasākumi, kuru mērķis ir atjaunot un pilnveidot ciematu un lauku ainavu kultūras un dabas mantojumu. Tāpēc būtu jāpiešķir atbalsts darbībām ar šo mērķi, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamībai un ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla nodrošināšanai. Saskaņā ar šiem mērķiem būtu jāveicina tādu pakalpojumu un infrastruktūras izveide, kas veicina sociālo iekļautību un novērš sociālās un ekonomiskās lejupslīdes, kā arī lauku apvidu iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences. Lai sasniegtu šāda atbalsta maksimālo efektivitāti, atbalsttiesīgās darbības būtu jāīsteno saskaņā ar pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstības plāniem, ja pastāv šādi plāni, ko izstrādājusi viena vai vairākas lauku pašvaldības. Lai nodrošinātu saskanību ar Savienības mērķiem klimata jomā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka atbalsttiesīgos atjaunojamās enerģijas infrastruktūras veidus.

(25) Mežsaimniecība ir neatņemama lauku attīstības daļa, un atbalstam par ilgtspējīgu un klimatam labvēlīgu zemes izmantošanu būtu jāattiecas arī uz meža platību paplašināšanu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. 2007.–2013. gada plānošanas periodā dažādi pasākumi aptvēra dažāda veida atbalstu ieguldījumiem mežsaimniecībā un meža apsaimniekošanai. Lai nodrošinātu vienkāršošanu, kā arī ļautu atbalsta saņēmējiem izstrādāt un īstenot integrētus projektus ar lielāku pievienoto vērtību, visu veidu atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecībā un meža apsaimniekošanai būtu jāiekļauj vienā pasākumā. Šim pasākumam būtu jāaptver meža resursu paplašināšana un uzlabošana, apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas, kas ekstensīvu lauksaimniecību apvieno ar mežsaimniecības sistēmām, atjaunojot ugunsgrēkos vai citās dabas katastrofās cietušos mežus un veicot piemērotus profilaktiskos pasākumus, tādi ieguldījumi jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē un tirdzniecībā, kuru mērķis ir uzlabot meža tiesisko valdītāju darbības ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, kā arī neienesīgie ieguldījumi, kas uzlabo meža ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un ekoloģisko vērtību. Atbalsts nedrīkst kropļot konkurenci un ietekmēt tirgu. Tāpēc būtu jāparedz ierobežojumi attiecībā uz saņēmēju lielumu un juridisko statusu. Apgabalos, kurus dalībvalstis klasificē kā vidējas vai augstas ugunsbīstamības apgabalus, būtu jāparedz ugunsgrēku profilakses pasākumi. Visi profilaktiskie pasākumi būtu jāiekļauj meža aizsardzības plānā. Ja veic cietušā meža potenciāla atjaunošanas pasākumu, dabas katastrofai vajadzētu būt zinātniskas sabiedriskas organizācijas oficiāli atzītai. Mežsaimniecības pasākums būtu jāpieņem, ņemot vērā saistības, kuras Savienība un dalībvalstis uzņēmušās starptautiskā līmenī, un tam būtu jābalstās uz dalībvalstu valsts vai reģionāla mēroga meža plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kuros būtu jāņem vērā saistības, kas pieņemtas ministru konferencēs par mežu aizsardzību Eiropā. Tam būtu jāveicina Savienības mežsaimniecības stratēģijas[16] īstenošana. Lai nodrošinātu to, ka lauksaimniecības zemes apmežošana ir saskaņā ar vides politikas mērķiem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka konkrētu vides prasību minimumu.

(26) Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai paredzētu nosacījumus, ar kuriem dalībvalstis konstatē dabas katastrofas, kaitēkļu invāzijas vai slimības gadījumu, un noteiktu profilaktisko pasākumu veidus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu.

(27) Ražotāju grupas palīdz lauksaimniekiem kopīgi risināt problēmas, ko viņu produktu tirdzniecībā, arī vietējos tirgos, rada aizvien pieaugoša konkurence un nākamā posma tirgu konsolidācija. Tāpēc būtu jāveicina ražotāju grupu izveide. Lai nodrošinātu ierobežoto finanšu resursu optimālāko izmantojumu, atbalsts būtu jāsaņem tikai ražotāju grupām, kas atbilst MVU definīcijai. Lai nodrošinātu to, ka ražotāju grupa kļūst par dzīvotspējīgu tiesību subjektu, uzņēmējdarbības plāna iesniegšanai vajadzētu būt nosacījumam, lai dalībvalstis atzītu ražotāju grupu. Lai nepieļautu darbības atbalsta piešķiršanu un saglabātu atbalsta stimulējošo funkciju, tā maksimālais ilgums būtu jāierobežo līdz pieciem gadiem.

(28) Agrovides un klimata maksājumiem būtu jāsaglabā svarīga loma, atbalstot lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību un atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo pieprasījumu pēc vides pakalpojumiem. Tiem būtu jāturpina mudināt lauksaimniekus un citus zemes apsaimniekotājus kalpot visai sabiedrībai, ieviešot vai turpinot izmantot lauksaimniecības praksi, kas veicina klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un ir saderīga ar vides, ainavas un tās elementu, dabas resursu, augsnes un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību un uzlabošanu. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā un to lauksaimniecības sistēmu papildu vajadzībām, kurām ir liela bioloģiskā vērtība. Maksājumiem būtu jāpalīdz segt papildu izmaksas un negūtos ienākumus, ko izraisījusi saistību uzņemšanās, un tiem būtu jāattiecas tikai uz saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības saskaņā ar principu “maksā piesārņotājs”. Daudzās situācijās sinerģija, kas izriet no saistībām, ko kopīgi uzņēmusies lauksaimnieku grupa, palielina labvēlīgo ietekmi uz vidi un klimatu. Tomēr kopīga darbība rada papildu darījumu izmaksas, kas būtu pienācīgi jākompensē. Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki un citi zemes apsaimniekotāji varētu pareizi izpildīt saistības, kuras tie uzņēmušies, dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt viņiem iespēju apgūt vajadzīgās prasmes un zināšanas. Dalībvalstu centieni būtu jāsaglabā 2007.–2013. gada plānošanas perioda līmenī, un dalībvalstīm vismaz 25 % no kopējā ELFLA ieguldījuma katrai lauku attīstības programmai būtu jātērē klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām un zemes apsaimniekošanai, veicot agrovides un klimata, bioloģiskās lauksaimniecības pasākumus un maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

(29) Lai nodrošinātu to, ka agrovides un klimata saistības tiek noteiktas atbilstīgi Savienības vispārējiem mērķiem vides jomā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, kuros paredz nosacījumus, kas piemērojami ikgadējai saistību termiņa pagarināšanai pēc sākotnējā perioda, saistībām ekstensificēt lopkopību vai lopkopībā saimniekot citādi, ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu vai citu vielu izmantošanu, audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus un nosaka atbalsttiesīgās darbības, kas saistītas ar ģenētisko resursu saglabāšanu lauksaimniecībā.

(30) Maksājumiem par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību vai tās saglabāšanu būtu jāmudina lauksaimnieki piedalīties šādās programmās, tādējādi atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo pieprasījumu izmantot videi nekaitīgas lauksaimniecības metodes un ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus. Lai palielinātu ieguvumus bioloģiskās daudzveidības jomā, ko nodrošina šis pasākums, būtu jāveicina tas, lai lauksaimnieku kolektīvie līgumi vai sadarbība aptvertu lielākas piegulošās teritorijas. Lai izvairītos no lauksaimnieku masveida atgriešanās pie tradicionālās lauksaimniecības, būtu jāatbalsta gan pārejas, gan saglabāšanas pasākumi. Maksājumiem būtu jāpalīdz segt papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistību uzņemšanās, un tiem būtu jāattiecas tikai uz saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības.

(31) Lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu apsaimniekošanu, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem, lai palīdzētu pārvarēt īpašas grūtības teritorijās, kurās tās radušās, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[17] un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[18], un vienlaikus lauksaimniekiem būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai palīdzētu pārvarēt grūtības upju baseinu apgabalos, kas rodas, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[19]. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas lauku attīstības programmā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Turklāt dalībvalstīm lauku attīstības programmu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(32) Maksājumiem lauksaimniekiem kalnu apgabalos vai citos apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, būtu jārosina arī turpmāk izmantot lauksaimniecības zemi, lai uzturētu laukus, kā arī saglabātu un veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šāda atbalsta efektivitāti, maksājumiem būtu jākompensē lauksaimniekiem negūtie ienākumi un papildu izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā apgabala grūtībām.

(33) Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem visā Savienībā, kalnu apgabali un apgabali, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, būtu jādefinē saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Attiecībā uz apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, tiem vajadzētu būt biofizikāliem kritērijiem, kas pamatojas uz stabiliem zinātniskiem pierādījumiem. Būtu jāpieņem pārejas noteikumi, lai veicinātu maksājumu pakāpenisku izbeigšanu apgabalos, kas šo kritēriju piemērošanas rezultātā vairs netiks uzskatīti par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi.

(34) Lauksaimnieki arī turpmāk būtu jāmudina ieviest augstus dzīvnieku labturības standartus, nodrošinot atbalstu lauksaimniekiem, kuri apņemas īstenot lopkopības standartus, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus. Lai nodrošinātu to, ka dzīvnieku labturības saistības ir saskaņā ar Savienības vispārējo politiku šajā jomā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka jomas, kurās ar šādām saistībām būtu jāpanāk augstāki ražošanas metožu standarti.

(35) Būtu jāturpina piešķirt maksājumi meža tiesiskajiem valdītājiem, kuri nodrošina videi vai klimatam labvēlīgus meža saglabāšanas pakalpojumus, uzņemoties saistības veicināt bioloģisko daudzveidību, saglabāt augstvērtīgas meža ekosistēmas, uzlabot to klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās potenciālu un stiprināt mežu aizsargājošo funkciju attiecībā uz augsnes eroziju, ūdens resursu saglabāšanu un dabas katastrofām. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta meža ģenētisko resursu saglabāšanai un stimulēšanai. Būtu jāpiešķir maksājumi par meža vides saistībām, kas pārsniedz valsts tiesību aktos noteiktos attiecīgos obligātos standartus. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz darbību veidiem, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pasākumu.

(36) Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam lauku attīstības politikas ietvaros nepārprotami tika atbalstīta tikai viena veida sadarbība, proti, sadarbība jaunu produktu, procesu un tehnoloģijas izstrādei lauksaimniecības un pārtikas nozarē un mežsaimniecības nozarē. Šāda veida sadarbībai joprojām ir nepieciešams atbalsts, bet tas būtu jāpielāgo, lai labāk atbilstu uz zināšanām balstītas ekonomikas prasībām. Šajā sakarībā būtu jāparedz iespēja saskaņā ar šo pasākumu finansēt projektus, kurus īsteno viens ekonomikas dalībnieks, ar nosacījumu, ka iegūtos rezultātus izplata, tādējādi sasniedzot mērķi izplatīt jaunu praksi, procesus vai produktus. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka, atbalstot daudz plašāka veida sadarbību ar plašāku saņēmēju loku — no maziem līdz lieliem ekonomikas dalībniekiem, — iespējams veicināt lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu, palīdzot ekonomikas dalībniekiem lauku apvidos pārvarēt sadrumstalotības radītās ekonomiskās grūtības un trūkumus vides un citās jomās. Tāpēc šis pasākums būtu jāpaplašina. Mazo ekonomikas dalībnieku atbalstam, kas paredzēts kopīgu darba procesu organizēšanai un iekārtu un resursu kopīgai izmantošanai, būtu jāpalīdz uzturēt to ekonomisko dzīvotspēju, neskatoties uz nelielo mērogu. Atbalstam horizontālai un vertikālai sadarbībai starp piegādes ķēdes dalībniekiem, kā arī noieta veicināšanas pasākumiem vietējā mērogā būtu jāstimulē īsas piegādes ķēdes, vietējo tirgu un vietējās pārtikas piegādes ķēdes ekonomiski racionāla izveide. Atbalstam par kolektīvu pieeju projektiem un darbībām vides jomā būtu jāpalīdz nodrošināt lielākus un saskaņotākus ieguvumus vides un klimata ziņā, nekā to var nodrošināt atsevišķi ekonomikas dalībnieki, kas darbojas bez citu līdzdalības (piemēram, ar metodēm, ko izmanto lielākās vienlaidus zemes platībās). Atbalsts šajās dažādajās jomās būtu jāsniedz dažādos veidos. Kopas un tīkli ir īpaši svarīgi pieredzes apmaiņai, kā arī jaunu un specializētu zināšanu, pakalpojumu un produktu attīstībai. Izmēģinājuma projekti ir svarīgi instrumenti, lai pārbaudītu tehnoloģiju, metožu un prakses komerciālo piemērojamību dažādās situācijās un vajadzības gadījumā tos pielāgotu. Darba grupas ir centrālais elements Eiropas inovāciju partnerībā (turpmāk “EIP”) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Vēl viens svarīgs instruments ir vietējās attīstības stratēģijas, kuras darbojas ārpus LEADER vietējās attīstības komponenta un kuras īsteno publiskā un privātā sektora dalībnieki no lauku apgabaliem un pilsētām. Atšķirībā no LEADER pieejas šādas partnerības un stratēģijas varētu attiecināt tikai uz vienu nozari un/vai samērā specifiskiem attīstības mērķiem, ieskaitot iepriekš minētos. Arī starpnozaru organizācijām būtu jādod tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pasākumu. Tas būtu jāierobežo līdz septiņiem gadiem, izņemot kolektīvas darbības vides un klimata jomā pienācīgi pamatotos gadījumos.

(37) Lauksaimnieki mūsdienās ir pakļauti arvien pieaugošiem ekonomikas un vides riskiem, ko izraisa klimata pārmaiņas un lielāks cenu svārstīgums. Šajā sakarībā lauksaimniekiem arvien nozīmīgāka kļūst efektīva risku pārvaldība. Šā iemesla dēļ būtu jāizveido riska pārvaldības pasākums, lai palīdzētu lauksaimniekiem novērst parastākos riskus, ar kuriem tie saskaras. Tāpēc ar šo pasākumu būtu jāatbalsta lauksaimnieki, lai segtu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijas, kā arī kopfondu izveidošanas izmaksas un kompensāciju, ko šādi fondi izmaksā lauksaimniekiem par zaudējumiem, kuri radušies dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojuma vai vides incidentu rezultātā. Tam būtu jāaptver arī ienākumu stabilizācijas instruments kopfonda veidā, lai atbalstītu lauksaimniekus, kuru ienākumi ir stipri samazinājušies. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem visā Savienībā, nepieļautu konkurences kropļojumus un garantētu Savienības starptautisko saistību ievērošanu, būtu jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz atbalsta piešķiršanu šiem pasākumiem. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka kopfondiem izsniegtu komercaizdevumu minimālo un maksimālo termiņu.

(38) LEADER pieeja vietējās attīstības jomā vairāku gadu laikā ir pierādījusi savu lietderību lauku apvidu attīstības veicināšanā, ar augšupējo pieeju pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējai lauku attīstībai. Tāpēc LEADER būtu jāturpina arī nākotnē, un tās piemērošanai arī turpmāk vajadzētu būt obligātai visās lauku attīstības programmās.

(39) Lai nodrošinātu to, ka vietējās attīstības stratēģijas piemēro tādā teritoriālā mērogā, kas ļauj tām dot rezultātus, kuri faktiski veicina Savienības lauku attīstības un inovācijas prioritātes, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka iedzīvotāju skaita kritērijus apgabalam, uz kuru attiecas katra attiecīgā stratēģija, un sīki izklāsta sagatavošanās un aktivizēšanas atbalstāmās izmaksas.

(40) ELFLA atbalstam LEADER vietējai attīstībai būtu jāaptver visi vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas un vietējo rīcības grupu darbības aspekti, kā arī sadarbība starp teritorijām un grupām, kuras realizē augšupēju un sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Lai tiem partneriem lauku apvidos, kuri vēl neizmanto LEADER, dotu iespēju izmēģināt vietējās attīstības stratēģiju un sagatavoties tās izstrādei un darbībai, būtu jāfinansē arī “LEADER darbības uzsākšanas komplekts”. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem detalizēti nosaka attiecināmās vietējo rīcības grupu aktivizēšanas izmaksas.

(41) Ieguldījumi ir kopīga iezīme daudziem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar šo regulu, un tie var būt saistīti ar ļoti daudzveidīgām darbībām. Lai nodrošinātu skaidrību šo darbību īstenošanā, būtu jānosaka daži kopēji noteikumi visiem ieguldījumiem. Šajos kopīgajos noteikumos būtu jānosaka izdevumu veidi, kurus var uzskatīt par ieguldījumu izdevumiem, un tiem būtu jānodrošina, ka atbalstu saņem tikai tie ieguldījumi, kas rada jaunas vērtības lauksaimniecībā. Lai ņemtu vērā konkrētiem ieguldījumu veidiem, piemēram, lietotu iekārtu iegādei un vienkāršiem nomaiņas ieguldījumiem, piemītošo specifiku, vienlaikus nodrošinot ELFLA līdzekļu efektīvu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem paredz nosacījumus, ar kādiem daži ieguldījumu veidi var tikt uzskatīti par attiecināmiem izdevumiem. Lai atvieglotu ieguldījumu projektu īstenošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmaksāt avansu. Lai nodrošinātu ELFLA atbalsta efektivitāti, taisnīgumu un ilgtspējīgu ietekmi, būtu jāizstrādā noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka ar darbībām saistītie ieguldījumi ir noturīgi un ELFLA atbalsts netiek izmantots konkurences kropļošanai.

(42) Daži platībatkarīgie pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, ietver saņēmēju saistības, kuru periods ir vismaz pieci gadi. Šajā periodā saimniecības vai saņēmēja situācija var mainīties. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, kuros izklāstīts, kā jārīkojas šajos gadījumos. Lai nodrošinātu platībatkarīgo pasākumu efektīvu īstenošanu un aizsargātu Savienības finansiālās intereses, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem paredz nosacījumus, kas piemērojami saimniecības daļējas nodošanas gadījumā, un nosaka citas situācijas, kurās nepieprasa atbalsta atlīdzināšanu.

(43) Dažos pasākumos saskaņā ar šo regulu ir paredzēts atbalsta piešķiršanas nosacījums, ka saņēmēji uzņemas saistības, kas pārsniedz attiecīgo bāzlīniju, kura noteikta kā obligātie standarti vai prasības. Ņemot vērā iespējamās izmaiņas tiesību aktos saistību periodā, kuru rezultātā bāzlīnija var mainīties, būtu jāparedz iespēja pārskatīt attiecīgos līgumus, lai nodrošinātu šā nosacījuma izpildes nepārtrauktību.

(44) Lai nodrošinātu to, ka finanšu līdzekļi lauku attīstībai tiek izmantoti pēc iespējas labāk, un lauku attīstības programmu pasākumus mērķtiecīgi vērstu uz Savienības lauku attīstības prioritātēm, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, dalībvalstīm būtu jāizveido projektu atlases kritēriji. Izņēmums no šā noteikuma būtu jāpieļauj tikai tiem pasākumiem, par kuriem atbalstu sniedz kā maksājumus par agrovides vai dzīvnieku labturības pakalpojumu sniegšanu. Attiecībā uz nelielām dotācijām atlases kritēriju piemērošanā būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips.

(45) Ar ELFLA tehnisko palīdzību būtu jāatbalsta pasākumi, kas saistīti ar lauku attīstības programmu īstenošanu, tostarp izmaksas, kuras saistītas ar to simbolu un saīsinājumu aizsardzību, ko izmanto Savienības kvalitātes shēmās, līdzdalībai kurās var piešķirt atbalstu saskaņā ar šo regulu, un dalībvalstu izmaksas par to apgabalu robežu noteikšanu, kuros ir dabas ierobežojumi. Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz kontroles pasākumiem, kurus var finansēt ar tehnisko palīdzību.

(46) Ir pierādījies, ka dažādos programmas īstenošanas posmos iesaistīto valsts tīklu, organizāciju un administrāciju sadarbības tīklu veidošanai, ko organizē saistībā ar Eiropas Lauku attīstības tīklu, var būt ļoti nozīmīga loma lauku attīstības programmu kvalitātes uzlabošanā, palielinot ieinteresēto personu iesaisti lauku attīstības pārvaldībā, kā arī informējot plašāku sabiedrību par tās priekšrocībām. Tāpēc tā būtu jāfinansē kā daļa no tehniskās palīdzības Savienības līmenī.

(47) Lai palīdzētu sasniegt EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izvirzītos mērķus, būtu jāizveido EIP tīkls, kas apvienotu tādu darbību īstenošanā iesaistītās darba grupas, konsultāciju dienestus un pētniekus, kuru mērķis ir inovācijas lauksaimniecībā. Tas būtu jāfinansē kā daļa no tehniskās palīdzības Savienības līmenī.

(48) Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam novērtēšanas ekspertu tīkls darbojās Eiropas Lauku attīstības tīkla ietvaros. Lai ņemtu vērā ar novērtēšanu saistītās īpašās vajadzības, 2014.–2020. gada plānošanas periodam būtu jāizveido Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīkls, kas apvienotu visus novērtēšanā iesaistītos dalībniekus ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu šajā jomā. Tas būtu jāfinansē kā daļa no tehniskās palīdzības.

(49) Dalībvalstīm daļa no katras tehniskajai palīdzībai veltītās lauku attīstības programmas kopējās summas būtu jārezervē, lai finansētu valsts lauku tīkla izveidi un darbību, kas apvienotu lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un administrācijas, arī partnerības veidā, ar mērķi palielināt to iesaisti programmas īstenošanā un uzlabot lauku attīstības programmu kvalitāti. Valstu lauku tīkliem būtu jāsagatavo un jāīsteno rīcības plāns.

(50) ELFLA būtu jāpauž Savienības atzinība par to, kā vietējās attīstības pieejas un transnacionālā dimensija var papildināt viena otru, jo īpaši tad, ja izvēlēta novatoriska pieeja. Tas būtu jādara, piešķirot balvas nelielam skaitam projektu, kuriem piemīt šīs īpašības. Balvām būtu jāpapildina citi lauku attīstības politikas ietvaros pieejamie finansējuma avoti, paužot atzinību jebkuram piemērotam progresīvam projektam neatkarīgi no tā, vai šis projekts ir finansēts arī ar lauku attīstības programmas līdzekļiem.

(51) Lauku attīstības programmām būtu jānodrošina novatoriskas darbības, kas veicina resursefektīvu, ražīgu lauksaimniecības nozari ar zemu emisiju līmeni, sniedzot atbalstu no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. EIP vajadzētu veicināt novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē. EIP būtu jārada pievienotā vērtība, uzlabojot ar inovācijām saistīto instrumentu izmantošanu un efektivitāti un sinerģiju starp tiem. EIP būtu jānovērš nepilnības, labāk sasaistot pētniecību un praktisko lauksaimniecību.

(52) Novatorisku projektu īstenošana saistībā ar EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai būtu jāveic darba grupām, kas apvieno lauksaimniekus, pētniekus, konsultantus, uzņēmumus un citus dalībniekus, kas saistīti ar inovācijām lauksaimniecības nozarē. Lai nodrošinātu to, ka šādu projektu rezultāti labvēlīgi ietekmē nozari kopumā, šie rezultāti būtu jāizplata.

(53) Būtu jānosaka Savienības atbalsta kopējā summa lauku attīstībai saskaņā ar šo regulu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, tās sadalījums pa gadiem un minimālais apjoms, kas jākoncentrē mazāk attīstītajos reģionos, saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gada periodam un Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu[20] tam pašam periodam. Plānošanas periodā pieejamās apropriācijas būtu jāindeksē pēc vienotas likmes.

(54) Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka ELFLA ieguldījuma vienota likme lauku attīstības plānošanā. Lai ņemtu vērā dažu darbību veidu īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas ieguldījuma likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA ieguldījuma likme mazāk attīstītajiem reģioniem, Līgumā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

(55) Līdzekļi, kas dalībvalstīs atbrīvojušies, piemērojot maksimālo apjomu tiešajiem maksājumiem, kurus saņem lielas individuālās saimniecības saskaņā ar KLP pirmo pīlāru, katrā dalībvalstī būtu jārezervē tādu projektu finansēšanai, kas saistīti ar inovācijām, kuras paredzētas, lai palīdzētu lauku saimniecībām, tostarp lielām saimniecībām, palielināt konkurētspēju saskaņā ar KLP mērķiem. Šādi projekti būtu jāierosina lauksaimniekiem, neatkarīgi no viņu saimniecību lieluma, EIP darba grupām vai vietējām rīcības grupām, partneru grupām, kas iesaistītas lauksaimniecības nozarē.

(56) Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi un jāievieš piemēroti noteikumi, lai nodrošinātu, ka to lauku attīstības pasākumi ir pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā vadošajai iestādei un maksājumu aģentūrai būtu jāsniedz ex ante novērtējums un jāapņemas izvērtēt pasākumus visā programmas īstenošanas laikā. Pasākumi, kuros šis nosacījums nav ievērots, būtu jākoriģē.

(57) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu lauku attīstības programmu pareizu pārvaldību. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāveic atbilstoša kontrole un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to pārvaldības sistēmu pareizu darbību.

(58) Par katras lauku attīstības programmas pārvaldību un īstenošanu ir atbildīga viena vadošā iestāde. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Gadījumā, ja lauku attīstības programmā ir iekļautas tematiskās apakšprogrammas, vadošajai iestādei būtu jādod iespēja izraudzīties citu iestādi, kas pilnībā veic attiecīgās apakšprogrammas pārvaldību un īstenošanu saistībā ar finanšu piešķīrumiem, kas tai paredzēti programmā, vienlaikus nodrošinot šo apakšprogrammu pareizu finanšu pārvaldību.

(59) Lai regulāri sekotu programmas īstenošanai un programmā izvirzīto mērķu izpildes gaitai, katra lauku attīstības programma būtu jāuzrauga. Ar ELFLA atbalstu veikto pasākumu lietderīguma un ietekmes pierādīšana un uzlabošana ir atkarīga arī no atbilstošas novērtēšanas, ko veic programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas. Ar mērķi pierādīt lauku attīstības politikas īstenošanas progresu un novērtēt tās ietekmi un efektivitāti Komisijai un dalībvalstīm kopīgi būtu jāizveido uzraudzības un novērtēšanas sistēma.

(60) Lai nodrošinātu to, ka informāciju var apkopot Savienības līmenī, daļai no sistēmas vajadzētu būt kopīgu rādītāju kopumam. Galvenā informācija par lauku attīstības programmu īstenošanu būtu jāreģistrē un jāsaglabā elektroniski kā līdzeklis datu apkopošanas atvieglošanai. Tāpēc būtu jāpieprasa saņēmējiem sniegt uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgās informācijas minimumu.

(61) Atbildība par programmas uzraudzību būtu jādala starp vadošo iestādi un uzraudzības komiteju, kas izveidota šim nolūkam. Uzraudzības komitejas uzdevumam vajadzētu būt programmas īstenošanas efektivitātes uzraudzībai. Tālab būtu jānorāda tās pienākumi.

(62) Veicot programmas uzraudzību, būtu jāsagatavo gada īstenošanas ziņojums, kas jānosūta Komisijai.

(63) Katra lauku attīstības programma būtu jāizvērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās sasniegumus.

(64) Atbalstam, ko sniedz lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar šo regulu, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu. Tomēr būtu jānosaka, ka, ņemot vērā lauksaimniecības nozares specifiku, lauku attīstības pasākumi, kas saistīti ar darbībām, uz kurām attiecas Līguma 42. pants un kuras veic saskaņā ar šo regulu, kā arī dalībvalstu veiktie maksājumi, kas paredzēti, lai sniegtu valsts papildu finansējumu lauku attīstības darbībām, par kurām piešķirts Savienības atbalsts un uz kurām attiecas Līguma 42. pants, būtu jāizslēdz no Līguma 107., 108. un 109. panta piemērošanas.

(65) Turklāt, lai nodrošinātu saskanību ar lauku attīstības pasākumiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu, un lai vienkāršotu procedūras, dalībvalstu veiktie maksājumi, kas paredzēti, lai sniegtu valsts papildu finansējumu lauku attīstības darbībām, par kurām piešķirts Savienības atbalsts un uz kurām attiecas Līguma 42. pants, būtu jāatļauj kā programmas daļa, ievērojot paziņošanas procedūru saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Lai nodrošinātu šo maksājumu pienācīgu uzraudzību, Komisijai, novērtējot šos maksājumus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro kritēriji, kas noteikti Līguma 107. panta piemērošanai. Lai nodrošinātu to, ka netiek piešķirts valsts papildu finansējums, kuru Komisija nav atļāvusi, attiecīgā dalībvalsts nedrīkst īstenot tās ierosināto papildu finansējumu lauku attīstībai, kamēr tas nav apstiprināts. Dalībvalstu veiktie maksājumi, kas paredzēti, lai sniegtu valsts papildu finansējumu lauku attīstības darbībām, par kurām piešķirts Savienības atbalsts un uz kurām Līguma 42. pants neattiecas, būtu jāpaziņo Komisijai atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam, ja vien uz tiem neattiecas regula, kas pieņemta atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 994/98[21], un tos nedrīkst īstenot, kamēr šīs procedūras rezultātā nav saņemts Komisijas galīgais apstiprinājums.

(66) Lai nodrošinātu datu efektīvu un drošu apmaiņu, būti jāizveido elektroniska informācijas sistēma.

(67) Piemēro Savienības tiesību aktus par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(68) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz lauku attīstības programmu noformējumu, programmu un to grozījumu apstiprināšanu, programmu apstiprināšanas procedūrām un termiņiem, programmas grozījumu apstiprināšanas procedūrām un termiņiem, tostarp to stāšanos spēkā un iesniegšanas biežumu, īpašiem nosacījumiem lauku attīstības pasākumu īstenošanai, saskaņā ar šo regulu izveidoto tīklu struktūru un darbību, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas pieņemšanu, informācijas sistēmas darbības noteikumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[22].

(69) Jaunā atbalsta shēma, kas paredzēta šajā regulā, aizstāj atbalsta shēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1698/2005 būtu jāatceļ no 2014. gada 1. janvāra.

(70) Lai veicinātu netraucētu pāreju no sistēmas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, uz sistēmu, kas izveidota ar šo regulu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar kuriem nosaka pārejas noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).............................................................................................................. 10

I SADAĻA Mērķi un stratēģija................................................................................................... 29

I nodaļa Darbības joma un definīcijas........................................................................................... 29

II nodaļa Pamatuzdevums, mērķi, prioritātes un saskanība............................................................ 32

II SADAĻA Plānošana............................................................................................................... 35

I nodaļa  Programmu saturs......................................................................................................... 35

II nodaļa Lauku attīstības programmu sagatavošana, apstiprināšana un grozīšana.......................... 39

III SADAĻA Atbalsts lauku attīstībai........................................................................................... 41

I nodaļa Pasākumi....................................................................................................................... 41

1. iedaļa Atsevišķi pasākumi........................................................................................................ 41

2. iedaļa Leader.......................................................................................................................... 65

II nodaļa Vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi....................................................................... 67

III nodaļa Tehniskā palīdzība un tīklu veidošana........................................................................... 69

IV nodaļa Balva par novatorisku vietēja mēroga sadarbību lauku apvidos..................................... 74

IV SADAĻA  EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai......................................................... 76

V SADAĻA Finanšu noteikumi................................................................................................... 78

VI SADAĻA Pārvaldība, kontrole un publicitāte.......................................................................... 83

VII SADAĻA Uzraudzība un novērtēšana................................................................................... 86

I nodaļa Vispārējie noteikumi...................................................................................................... 86

1. iedaļa Uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide un mērķi.................................................. 86

2. iedaļa Tehniskie noteikumi....................................................................................................... 86

II nodaļa Uzraudzība................................................................................................................... 87

III nodaļa Novērtēšana............................................................................................................... 89

VIII SADAĻA Konkurences noteikumi....................................................................................... 91

IX SADAĻA Komisijas pilnvaras, kopīgie noteikumi, pārejas un nobeiguma noteikumi................. 92

I nodaļa Komisijas pilnvaras........................................................................................................ 92

II nodaļa Kopīgie noteikumi........................................................................................................ 93

III nodaļa Pārejas un nobeiguma noteikumi.................................................................................. 93

I PIELIKUMS  Summas un atbalsta likmes................................................................................. 95

II PIELIKUMS  Biofizikālie kritēriji, lai noteiktu robežas apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi 99

III PIELIKUMS  Orientējošs saraksts — pasākumi un darbības, kas ir īpaši svarīgas 8. pantā minētajām tematiskajām apakšprogrammām................................................................................................................... 101

IV PIELIKUMS  Lauku attīstības ex ante nosacījumi................................................................. 103

V PIELIKUMS  Orientējošs saraksts — pasākumi, kas saistīti ar vienu vai vairākām Savienības lauku attīstības prioritātēm................................................................................................................................................ 109

I SADAĻA Mērķi un stratēģija

I nodaļa Darbības joma un definīcijas

1. pants

Darbības joma

1. Ar šo regulu:

(a) nosaka vispārīgos noteikumus, kas reglamentē Savienības atbalstu lauku attīstībai, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk “ELFLA”), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. HR/2012;

(b) nosaka mērķus, ko palīdz sasniegt lauku attīstības politika, un Savienības lauku attīstības attiecīgās prioritātes;

(c) iezīmē lauku attīstības politikas stratēģisko kontekstu;

(d) nosaka lauku attīstības politikas pasākumus;

(e) izklāsta noteikumus par plānošanu, tīklu veidošanu, pārvaldību, uzraudzību un novērtēšanu, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību;

(f) izklāsta noteikumus, ar kuriem nodrošina ELFLA koordinēšanu ar citiem Savienības instrumentiem.

2. Šī regula papildina noteikumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] otrajā daļā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “plānošana”: organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finanšu resursu piešķiršanas process vairākos posmos ar mērķi uz daudzgadu pamata īstenot kopīgu Savienības un dalībvalstu darbību, lai sasniegtu Savienības lauku attīstības prioritātes;

(b) “reģions”: teritoriāla vienība, kas atbilst statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 1. vai 2. līmenim (NUTS 1. un 2. līmenim) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 nozīmē[23];

(c) “pasākums”: darbību kopums, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākas Savienības lauku attīstības prioritātes;

(d) “darbība”: projekts, projektu grupa, līgums, vienošanās vai cits pasākums, kas izraudzīts saskaņā ar attiecīgās lauku attīstības programmas kritērijiem un ko īsteno viens vai vairāki saņēmēji, tādējādi palīdzot sasniegt vienu vai vairākas Savienības lauku attīstības prioritātes;

(e) “saņēmējs”: fiziska vai juridiska persona vai kāda cita valsts vai privāta struktūra, kas atbild par darbību īstenošanu vai atbalsta saņemšanu;

(f) “uzraudzības un novērtēšanas sistēma”: vispārēja pieeja, kuru izstrādājusi Komisija un dalībvalstis un kurā noteikts ierobežots skaits kopīgu rādītāju, kas saistīti ar sākotnējo stāvokli un programmu finansiālo izpildi, iznākumiem, rezultātiem un ietekmi;

(g) “vietējās attīstības stratēģija”: saskaņots darbību kopums vietējo mērķu un vajadzību apmierināšanai, kas sekmē Savienības lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu un ko īsteno attiecīga līmeņa partnerībā;

(h) “atbalsta likme”: kopējā publiskā ieguldījuma likme darbībā;

(i) “publiskie izdevumi”: jebkuri publiskie ieguldījumi darbību finansēšanā, kuri nāk no valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, Savienības budžeta, un jebkuri līdzīgi izdevumi. Jebkuri ieguldījumi darbību finansēšanā no publisko tiesību subjektu vai vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžeta Direktīvas 2004/18/EK[24] nozīmē uzskatāmi par publisko ieguldījumu;

(j) “mazāk attīstītie reģioni”: reģioni, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

(k) “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk “MVU”): mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK[25];

(l) “darījuma izmaksas”: izmaksas, kas saistītas ar saistībām, bet nav tieši attiecināmas uz to izpildi;

(m) “lauksaimniecībā izmantojamā zeme” (turpmāk “LIZ”): lauksaimniecībā izmantojamā zeme Komisijas 1999. gada 24. novembra Lēmuma 2000/115/EK nozīmē[26];

(n) “ekonomiskie zaudējumi”: jebkuras papildu izmaksas, kas lauksaimniekam radušās no ārkārtas pasākumiem, kurus lauksaimnieks veic ar mērķi samazināt piegādi attiecīgajā tirgū, vai jebkuri būtiski produkcijas zaudējumi;

(o) “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi”: laikapstākļi, piemēram, sals, vētra un krusa, ledus, spēcīgs lietus vai ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai;

(p) “dzīvnieku slimības”: slimības, kuras minētas dzīvnieku slimību sarakstā, ko izstrādājusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija vai kas noteiktas Padomes Lēmuma 90/424/EEK[27] pielikumā;

(q) “vides incidents”: īpašs piesārņojuma, kontaminācijas vai vides kvalitātes pasliktināšanās gadījums, kurš saistīts ar konkrētu notikumu un kuram ir ierobežota ģeogrāfiskā izplatība. Tas neietver parastus vides riskus, kas nav saistīti ar konkrētu notikumu, piemēram, klimata pārmaiņas vai atmosfēras piesārņojumu;

(r) “dabas katastrofa”: dabas izraisīts biotisks vai abiotisks notikums, kura rezultātā tiek ievērojami traucētas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas un meža struktūras un kurš varētu nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu lauksaimniecības un meža nozarei;

(s) “katastrofāls notikums”: neparedzēts biotisks vai abiotisks notikums, kuru izraisījusi cilvēka darbība un kura rezultātā tiek ievērojami traucētas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas un meža struktūras, un kurš varētu nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu lauksaimniecības un meža nozarei;

(t) “īsa piegādes ķēde”: piegādes ķēde, kurā iesaistīts neliels skaits ekonomikas dalībnieku, kuri apņēmušies sadarboties, attīstīt vietējo ekonomiku un uzturēt ciešas ģeogrāfiskās un sociālās attiecības starp ražotājiem un patērētājiem;

(u) “jaunais lauksaimnieks”: lauksaimnieks, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav sasniedzis 40 gadu vecumu, kam ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence un kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītājs;

(v) “pabeigta darbība”: darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un attiecībā uz kuru saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un saņēmējiem ir izmaksāts attiecīgais publiskais ieguldījums;

(w) “tematiskie mērķi”: tematiskie mērķi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [CSF/2012][28] 9. pantā;

(x) “vienots stratēģiskais satvars” (turpmāk “VSS”): vienotais stratēģiskais satvars, kas minēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2010] 10. pantā.

2. Attiecībā uz jaunā lauksaimnieka definīciju, kas dota 1. punkta u) apakšpunktā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par “jauno lauksaimnieku”, un arī nosaka atvieglojuma periodu profesionālo prasmju apguvei.

II nodaļa Pamatuzdevums, mērķi, prioritātes un saskanība

3. pants

Pamatuzdevums

ELFLA palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, sekmējot ilgtspējīgu lauku attīstību visā Savienībā, papildinot citus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk “KLP”) instrumentus, kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Tā veicina teritorijas un vides ziņā līdzsvarotāku, klimatam labvēlīgāku, noturīgāku un novatoriskāku Savienības lauksaimniecības nozari.

4. pants

Mērķi

KLP vispārējā satvarā atbalsts lauku attīstībai palīdz sasniegt šādus mērķus:

(1) lauksaimniecības konkurētspēja;

(2) dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un klimata politika;

(3) līdzsvarota teritoriālā attīstība lauku apvidos.

5. pants

Savienības lauku attīstības prioritātes

Lai sasniegtu lauku attīstības mērķus, kuri palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, izmanto šādas sešas Savienības lauku attīstības prioritātes, kuras sasaucas ar VSS attiecīgajiem tematiskajiem mērķiem:

(1) veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) sekmēt inovāciju un zināšanu bāzi lauku apvidos,

(b) stiprināt saikni starp lauksaimniecību un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju,

(c) rosināt mūžizglītību un profesionālo apmācību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

(2) uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) veicināt tādu saimniecību pārstrukturēšanu, kas saskaras ar nopietnām strukturālām problēmām, jo īpaši tas attiecas uz saimniecībām ar nelielu iesaisti tirgū, uz tirgu orientētām saimniecībām atsevišķās nozarēs un saimniecībām, kam nepieciešama lauksaimnieciskās darbības dažādošana,

(b) atvieglot jaunās paaudzes ienākšanu lauksaimniecībā;

(3) veicināt pārtikas aprites organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) labākai primāro ražotāju integrācijai pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, noieta veicināšanu vietējos tirgos un īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un starpnozaru organizācijas,

(b) lauku saimniecību riska pārvaldības atbalstam;

(4) atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas atkarīgas no lauksaimniecības un mežsaimniecības, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) atjaunot un saglabāt bioloģisko daudzveidību, arī Natura 2000 teritorijās, un bioloģiski vērtīgas lauksaimniecības sistēmas, un Eiropas ainavu stāvokli,

(b) uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu,

(c) uzlabot augsnes apsaimniekošanu;

(5) veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā,

(b) palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē,

(c) sekmēt atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām,

(d) samazināt slāpekļa oksīda un metāna emisijas lauksaimniecībā,

(e) veicināt oglekļa dioksīda piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

(6) veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) veicināt dažādošanu, jaunu mazu uzņēmumu un darbvietu radīšanu,

(b) sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos,

(c) uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti lauku apvidos.

Visas šīs prioritātes palīdz sasniegt transversālos mērķus inovācijas, vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā.

6. pants

Saskanība

1. ELFLA sniegtais atbalsts ir saskanīgs ar pasākumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds.

2. Saskaņā ar šo regulu nepiešķir atbalstu darbībām, kuras atbalsta kopīgas tirgus organizācijas. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka izņēmumus no šā noteikuma.

II SADAĻA Plānošana

I nodaļa  Programmu saturs

7. pants

Lauku attīstības programmas

1. ELFLA dalībvalstīs darbojas ar lauku attīstības programmu starpniecību. Ar šīm programmām īsteno stratēģiju, lai ar III sadaļā minēto pasākumu kopumu sasniegtu Savienības lauku attīstības prioritātes, kuru sasniegšanai tiek prasīts atbalsts no ELFLA.

2. Dalībvalsts var iesniegt vai nu vienu programmu visai tās teritorijai, vai reģionālu programmu kopumu.

3. Dalībvalstis, kurām ir reģionālas programmas, var iesniegt apstiprināšanai arī valsts sistēmu, kas satur šo programmu kopējos elementus, neprasot atsevišķu budžeta piešķīrumu.

8. pants

Tematiskas apakšprogrammas

1. Dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var iekļaut tematiskas apakšprogrammas, kuras palīdz sasniegt Savienības lauku attīstības prioritātes un kuru mērķis ir risināt apzinātās konkrētās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz:

(a) jaunajiem lauksaimniekiem,

(b) mazām saimniecībām, kā minēts 20. panta 2. punkta trešajā daļā;

(c) kalnu apgabaliem, kā minēts 33. panta 2. punktā;

(d) īsām piegādes ķēdēm.

III pielikumā ir dots orientējošs saraksts ar pasākumiem un darbību veidiem, kas ir īpaši svarīgi katrai tematiskajai apakšprogrammai.

2. Tematiskās apakšprogrammas var attiekties arī uz īpašām vajadzībām, kas saistītas ar lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanu un būtiski ietekmē konkrēta lauku apvidus attīstību.

3. Attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar tematiskajām apakšprogrammām un kas saistītas ar mazām saimniecībām un īsām piegādes ķēdēm, I pielikumā noteiktās atbalsta likmes var paaugstināt par 10 procentu punktiem. Attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem un kalnu apgabaliem maksimālās atbalsta likmes var paaugstināt saskaņā ar I pielikumu. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

9. pants

Lauku attīstības programmu saturs

1. Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 24. pantā, katrā lauku attīstības programmā iekļauj:

(a) ex ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 48. pantā;

(b) situācijas analīzi, ņemot vērā stiprās un vājās puses, iespējas un draudus (turpmāk “SVID”), un apzinātās vajadzības, kurām jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas programma un, attiecīgā gadījumā, 8. pantā minētās tematiskās apakšprogrammas.

Analīzes struktūrā ir ņemtas vērā Savienības lauku attīstības prioritātes. Īpašas vajadzības, kas saistītas ar vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un inovāciju, novērtē attiecībā uz Savienības lauku attīstības prioritātēm, lai noteiktu piemērotāko rīcību šajās divās jomās katras prioritātes līmenī;

(c) stratēģijas aprakstu, kurā iekļauj mērķu noteikšanu katrai no programmā ietvertajām Savienības lauku attīstības prioritāšu jomām, pamatojoties uz 76. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem, kuri jānosaka kā daļa no 74. pantā minētās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, un pasākumu izvēli, kura pamatojas uz pareizu programmas intervences loģiku, kā arī novērtējumu par mērķu sasniegšanai izvēlēto pasākumu paredzamo ieguldījumu.

Lauku attīstības programma pierāda to, ka:

i)        attiecībā uz programmā iekļautajām Savienības lauku attīstības prioritātēm ir ietvertas attiecīgās pasākumu kombinācijas, kas loģiski izriet no a) apakšpunktā minētā ex ante novērtējuma un b) apakšpunktā minētās analīzes,

ii)       finanšu resursu sadalījums programmas pasākumiem ir līdzsvarots un piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai,

iii)      ir ņemtas vērā īpašas vajadzības, kas saistītas ar konkrētiem nosacījumiem reģionālā vai apakšreģionālā līmenī, un tās konkrēti risina, izmantojot piemēroti izstrādātas pasākumu kombinācijas vai tematiskās apakšprogrammas,

iv)      programmā ir integrēta piemērota pieeja inovācijai, videi, ieskaitot Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, un klimata pārmaiņu seku mazināšanai un pielāgošanās vajadzībām,

v)       ir paredzētas attiecīgas darbības, lai vienkāršotu programmas īstenošanu,

vi)      ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka ir pieejamas pietiekamas konsultācijas par regulatīvajām prasībām un visiem aspektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu saimniekošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī ar klimata politiku,

vii)     ir plānotas iniciatīvas, ar kurām veicina izpratni un rosina novatoriskas darbības, un izveido darba grupas EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai,

viii)    ir noteikta piemērota pieeja, kurā izklāstīti projektu un vietējās attīstības stratēģiju atlases kritēriju noteikšanas principi un ņemti vērā attiecīgie mērķi. Šajā sakarībā dalībvalstis var paredzēt prioritātes piešķiršanu vai augstāku atbalsta likmi darbībām, kuras kolektīvi veic lauksaimnieku grupas;

(d) Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 17. panta 4. punktā minēto ex ante nosacījumu un vajadzības gadījumā darbību novērtējumu un atskaites punktus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 19. panta īstenošanas vajadzībām;

(e) katra izvēlētā pasākuma aprakstu;

(f) saistībā ar vietējo attīstību — konkrētu aprakstu par koordinācijas mehānismiem starp vietējās attīstības stratēģijām, 36. pantā minēto sadarbības pasākumu, 21. pantā minēto pasākumu pamatpakalpojumu sniegšanai un ciematu atjaunošanai lauku apvidos un atbalstu ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām lauku apvidos saskaņā ar 20. pantā minēto pasākumu lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstībai lauku apvidos;

(g) aprakstu par pieeju inovācijai, lai veicinātu ražīgumu un resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un ieguldījumu, lai sasniegtu 61. pantā minētos mērķus EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai;

(h) ar uzraudzības un novērtēšanas prasībām saistīto vajadzību analīzi un novērtēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 49. pantā. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus resursus un spēju veidošanas pasākumus, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;

(i) finansēšanas plānu, kas ietver:

i)        tabulu, kurā saskaņā ar 64. panta 4. punktu ir norādīts katram gadam plānotais kopējais ELFLA ieguldījums. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda kopējā ELFLA ieguldījumā paredzētās apropriācijas mazāk attīstītajiem reģioniem un līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (ES) Nr. DP/2012 7. panta 2. punktu. Plānotais ELFLA gada ieguldījums ir saderīgs ar daudzgadu finanšu shēmu,

ii)       tabulu, kurā par katru pasākumu norādīti darbības veidi ar īpašu ELFLA ieguldījuma likmi un tehnisko palīdzību, kopējais plānotais Savienības ieguldījums un piemērojamā ELFLA ieguldījuma likme. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda ELFLA ieguldījuma likmi mazāk attīstītajiem reģioniem un citiem reģioniem;

(j) rādītāju plānu, kurā katrai programmā iekļautajai Savienības lauku attīstības prioritātei ir norādīti rādītāji un izvēlētie pasākumi un to plānotie iznākumi un plānotie izdevumi, sadalījumā starp publisko un privāto sektoru;

(k) attiecīgā gadījumā tabulu, kurā norādīts valsts papildu finansējums katram pasākumam saskaņā ar 89. pantu;

(l) elementus, kas vajadzīgi novērtējumam saskaņā ar 89. pantu, un attiecīgā gadījumā to atbalsta shēmu sarakstu, uz kurām attiecas 88. panta 1. punkts un kas jāizmanto programmu īstenošanā;

(m) informāciju par savstarpēju papildināmību ar pasākumiem, ko finansē ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, no kohēzijas politikas budžeta vai no EJZF;

(n) programmas īstenošanas kārtību, tostarp:

i)        visu 72. panta 2. punktā minēto iestāžu izraudzīšanos, ko veic dalībvalsts, un — informatīvos nolūkos — pārvaldības un kontroles struktūras īsu aprakstu,

ii)       uzraudzības un novērtēšanas procedūru aprakstu, kā arī uzraudzības komitejas sastāvu,

iii)      noteikumus, lai nodrošinātu programmas popularizēšanu, arī ar 55. pantā minētā valsts lauku tīkla starpniecību;

(o) izraudzītos partnerus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 5. pantā, un partneru apspriešanās rezultātus;

(p) attiecīgā gadījumā 55. panta 3. punktā minētā valsts lauku tīkla rīcības plāna un struktūras galvenos elementus un noteikumus par tā pārvaldību, kas būtu tā ikgadējo rīcības plānu pamatā.

2. Ja lauku attīstības programmā ir ietvertas tematiskas apakšprogrammas, katrā apakšprogrammā iekļauj:

(a) īpašu situācijas SVID analīzi un apzinātās vajadzības, kas jārisina ar attiecīgās apakšprogrammas palīdzību;

(b) konkrētos mērķus apakšprogrammu līmenī un pasākumu izvēli, kura pamatojas uz apakšprogrammas intervences loģikas pilnīgu aprakstu, tostarp novērtējumu par mērķu sasniegšanai izvēlēto pasākumu paredzamo ieguldījumu;

(c) atsevišķu konkrētu rādītāju plānu ar plānotajiem iznākumiem un plānotajiem izdevumiem sadalījumā starp publisko un privāto sektoru.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka noteikumus par to, kā 1. un 2. punktā aprakstītie elementi norādāmi lauku attīstības programmās. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

II nodaļa Lauku attīstības programmu sagatavošana, apstiprināšana un grozīšana

10. pants

Ex ante nosacījumi

Papildus ex ante nosacījumiem, kas minēti IV pielikumā, ELFLA piemēro vispārējos ex ante nosacījumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] IV pielikumā.

11. pants

Lauku attīstības programmu apstiprināšana

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai katras lauku attīstības programmas priekšlikumu, kas satur 9. pantā minēto informāciju.

2. Komisija apstiprina katru lauku attīstības programmu ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Lauku attīstības programmu grozīšana

1. Dalībvalstu pieprasījumus par grozījumu izdarīšanu programmā apstiprina saskaņā ar šādām procedūrām:

a)      Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par pieprasījumiem izdarīt programmā grozījumus, kas attiecas uz:

i)        programmas stratēģijas izmaiņām, ar kurām tiek būtiski mainīti kvantitatīvie mērķi,

ii)       vienam vai vairākiem pasākumiem paredzētās ELFLA ieguldījuma likmes izmaiņām,

iii)      visa Savienības ieguldījuma vai tā ikgadējā sadalījuma programmu līmenī izmaiņām,

iv)      līdzekļu pārvietošanu starp pasākumiem, ko īsteno ar dažādām ELFLA ieguldījuma likmēm.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

b)      visos pārējos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par pieprasījumiem grozīt programmu. Tajos jo īpaši ietver:

i)        pasākumu vai darbību veidu ieviešanu vai atsaukšanu,

ii)       izmaiņas pasākumu aprakstā, tostarp atbilstības nosacījumu izmaiņas.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par kritērijiem, saskaņā ar kuriem definē būtiskas kvantitatīvo mērķu izmaiņas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

13. Pants

Procedūras noteikumi un termiņi

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus un termiņus attiecībā uz:

(a) lauku attīstības programmu apstiprināšanu;

(b) lauku attīstības programmu grozījumu priekšlikumu iesniegšanu un apstiprināšanu, tostarp to stāšanos spēkā un iesniegšanas biežumu plānošanas periodā.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

III SADAĻA Atbalsts lauku attīstībai

I nodaļa Pasākumi

14. pants

Pasākumi

Katru lauku attīstības pasākumu plāno tā, lai tas īpaši veicinātu vienas vai vairāku Savienības lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu. Orientējošs saraksts ar pasākumiem, kas ir īpaši svarīgi Savienības prioritātēm, ir dots V pielikumā.

1. iedaļa

Atsevišķi pasākumi

15. pants

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem. Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi var ietvert mācību kursus, darbseminārus un praktisko apmācību.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa lauku saimniecību pieredzes apmaiņu un saimniecību apmeklējumus.

2. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu ir paredzēts personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, zemes apsaimniekotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir MVU, kuri darbojas lauku apvidos.

Atbalsta saņēmējs ir mācību vai citas zināšanu pārneses un informācijas pasākuma veicējs.

3. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no parastas izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas personāla kvalifikācijas un regulāras apmācības ziņā.

4. Attiecināmās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu projektiem paredzēts atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Attiecināmās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas.

5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk norāda attiecināmās izmaksas, to struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz zināšanu pārneses pakalpojumus, un lauku saimniecību pieredzes apmaiņas programmu un saimniecību apmeklējumu ilgumu un saturu.

16. pants

Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai:

(a) palīdzētu lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un MVU lauku apvidos izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu saimniecības, uzņēmuma un/vai ieguldījuma ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, kā arī nekaitīgumu klimatam un noturību pret klimata pārmaiņām;

(b) veicinātu saimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta un lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu, kā arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu organizēšanu, ieskaitot Saimniecību konsultāciju sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. HR/2012 12.–14. pantā;

(c) veicinātu konsultantu apmācību.

2. Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētā atbalsta saņēmējs ir konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzējs. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir iestādei vai struktūrai, kas izvēlēta, lai izveidotu saimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta, lauku saimniecību konsultāciju vai mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus.

3. Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus izvēlas ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Atlases procedūra ir objektīva un atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ievēro informācijas neizpaušanas saistības, kas minētas Regulas (ES) Nr. HR/2012 13. panta 2. punktā.

4. Konsultācijas lauksaimniekiem ir saistītas ar vismaz vienu Savienības lauku attīstības prioritāti un aptver vismaz vienu no šādiem elementiem:

(a) viena vai vairākas likumā noteiktās pārvaldības prasības un/vai labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti, kas minēti Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļā;

(b) attiecīgā gadījumā klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse, kas noteikta Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļā, un lauksaimniecības zemes uzturēšana, kas minēta Regulas (ES) Nr. DP/2012 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(c) prasības vai darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību, ūdens un augsnes aizsardzību, dzīvnieku un augu slimību paziņošanu un inovācijām, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. HR/2012 I pielikumā;

(d) mazo saimniecību saimnieciskās darbības ilgtspējīga attīstība, kā definējušas dalībvalstis, un vismaz tajās lauku saimniecībās, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. DP/2012 V sadaļā, vai

(e) attiecīgā gadījumā darba drošības standarti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem.

Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības darbības ekonomiskajiem, lauksaimnieciskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

5. Konsultācijas mežsaimniekiem ietver vismaz to attiecīgos pienākumus, kas paredzēti Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK. Tie var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesiskā valdījuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

6. Konsultācijas MVU var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

7. Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, konsultācijas var daļēji sniegt grupā, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo klientu apstākļus.

8. Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu aprobežojas ar maksimālajām summām, kas noteiktas I pielikumā. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pakāpeniski samazina ilgākais piecu gadu laikā pēc uzsākšanas.

9. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem sīkāk nosaka to iestāžu vai struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz konsultācijas.

17. pants

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz lauksaimnieku jaunu dalību:

(a) lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmās, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(b) dalībvalstu atzītās lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmās, kas atbilst šādiem kritērijiem:

i)        saskaņā ar šādām shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotamiem pienākumiem garantēt:

- konkrētas produkta īpašības vai

- konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes, vai

- galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību,

ii)       shēma ir pieejama visiem ražotājiem,

iii)      shēmā ir iekļautas saistošas produkta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām pārbauda valsts iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra,

iv)      shēma ir pārredzama un nodrošina produktu pilnīgu izsekojamību;

vai

(c) brīvprātīgās lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmās, ko dalībvalstis atzinušas par atbilstošām Savienības labākās prakses pamatnostādnēm[29] ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām.

2. Atbalstu ne ilgāk kā piecus gadus piešķir kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura lielumu nosaka saskaņā ar pastāvīgo izmaksu līmeni, kas izriet no dalības atbalstītajās shēmās.

Šajā punktā “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstāmajā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību šādā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību shēmas specifikācijām.

3. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētām Savienības kvalitātes shēmām, uz kurām attiecas 1. punkta a) apakšpunkts.

18. pants

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz materiālajiem un/vai nemateriālajiem ieguldījumiem, kas:

(a) uzlabo lauku saimniecības vispārējos darbības rādītājus;

(b) attiecas uz Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu vai kokvilnas pārstrādi, tirdzniecību un/vai attīstību. Ražošanas procesa rezultāts var būt arī produkts, uz kuru minētais pielikums neattiecas;

(c) attiecas uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības attīstību un pielāgošanu, tostarp piekļuvi saimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, energoapgādi un ūdens resursu apsaimniekošanu; vai

(d) ir neienesīgi ieguldījumi, kas saistīti ar agrovides un meža vides saistību izpildi, bioloģisko daudzveidību, sugu un biotopu saglabāšanās stāvokli, kā arī estētiskās vērtības paaugstināšanu Natura 2000 teritorijā vai citā apgabalā ar augstu bioloģisko vērtību, kas jānosaka programmā.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir lauku saimniecībām. Ja veic ieguldījumus, lai atbalstītu lauku saimniecības pārstrukturēšanu, uz atbalstu var pretendēt tikai saimniecības, kas nepārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, pamatojoties uz SVID analīzi, kura veikta saistībā ar Savienības lauku attīstības prioritāti “visu veidu lauksaimniecības konkurētspējas un lauku saimniecību dzīvotspējas veicināšana”.

3. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā. Šīs maksimālās likmes var palielināt jaunajiem lauksaimniekiem, kolektīviem ieguldījumiem un integrētiem projektiem, kas ietver atbalstu saskaņā ar vairākiem pasākumiem, ieguldījumiem 33. panta 3. punktā minētajos apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, un darbībām, kuras atbalsta no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai saskaņā ar atbalsta likmēm, kas noteiktas I pielikumā. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro neienesīgajiem ieguldījumiem, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā.

19. pants

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

(a) ieguldījumiem profilaktiskos pasākumos, kuru mērķis ir mazināt iespējamo dabas katastrofu un katastrofālo notikumu sekas;

(b) ieguldījumiem dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības zemes un ražošanas potenciāla atjaunošanā.

2. Atbalstu piešķir lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām. Atbalstu var piešķirt arī publisko tiesību subjektiem, ja pastāv saikne starp šādu subjektu veiktiem ieguldījumiem un lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka dabas katastrofa ir notikusi un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā lauksaimniecības potenciāla iznīcināšanu vismaz 30 % apmērā.

4. Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par dabas katastrofas vai katastrofāla notikuma rezultātā zaudētiem ienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

5. Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta I pielikumā. Šī maksimālā likme neattiecas uz kolektīviem projektiem, kuros ir vairāki saņēmēji.

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu šā pasākuma attiecināmās izmaksas.

20. pants

Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

(a) atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, ko sniedz:

i)        jaunajiem lauksaimniekiem,

ii)       ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām lauku apvidos,

iii)      mazo saimniecību attīstībai;

(b) ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītās darbībās;

(c) ikgadējus maksājumus lauksaimniekiem, kuri piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. DP/2012 V sadaļu (turpmāk “mazo lauksaimnieku atbalsta shēma”), un kuri galīgi nodod savu saimniecību citam lauksaimniekam.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu piešķir jaunajiem lauksaimniekiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu piešķir lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību uzsākšanai un lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu piešķir mazām lauku saimniecībām, kā definējušas dalībvalstis.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, un lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir lauksaimniekiem, kuri laikā, kad tie iesniedz atbalsta pieteikumu, vismaz vienu gadu piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un kuri apņemas visu savu saimniecību un atbilstošās tiesības uz maksājumu galīgi nodot citam lauksaimniekam. Atbalstu maksā no nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

3. Par lauku mājsaimniecības locekli var uzskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu neatkarīgi no juridiskā statusa, kas grupai un tās locekļiem noteikts valsts tiesību aktos, izņemot lauku saimniecību strādniekus. Ja juridiska persona vai juridisku personu grupa tiek uzskatīta par lauku mājsaimniecības locekli, šim loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā ir jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

4. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts uzņēmējdarbības plāns. Uzņēmējdarbības plāna īstenošana ir jāuzsāk sešos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību, kas ļauj lauku saimniecībām saņemt atbalstu attiecīgi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Minimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ir ievērojami augstāka nekā maksimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Tomēr atbalstu var saņemt tikai saimniecības, kas atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu definīcijai.

5. Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ir vienotas likmes maksājums, kuru var izmaksāt vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Daļas var pakāpeniski samazināt. Tā atbalsta pēdējo daļu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots uzņēmējdarbības plāns.

6. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā summa ir noteikta I pielikumā. Tā atbalsta summu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, dalībvalstis nosaka, ņemot vērā arī sociāli ekonomisko stāvokli programmas īstenošanas apgabalā.

7. Atbalsts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir vienāds ar 120 % no gada maksājuma, ko saņēmējs saņēmis saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu.

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par uzņēmējdarbības plānu obligāto saturu un kritērijiem, kas dalībvalstīm jāizmanto, nosakot 4. punktā minētās robežvērtības.

21. pants

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu jo īpaši attiecas uz:

(a) lauku apvidu pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstības plānu un ar NATURA 2000 teritorijām un citām teritorijām ar augstu bioloģisko vērtību saistītu aizsardzības un apsaimniekošanas plānu izstrādi un atjaunināšanu;

(b) ieguldījumiem visu veidu maza mēroga infrastruktūras ierīkošanā, uzlabošanā vai paplašināšanā, tostarp ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos;

(c) platjoslas infrastruktūru, tostarp tās ierīkošanu, uzlabošanu un paplašināšanu, pasīvo platjoslas infrastruktūru un piekļuves nodrošināšanu platjoslas sakariem un valsts e-pārvaldes risinājumiem;

(d) ieguldījumiem lauku iedzīvotājiem paredzētu vietējo pamatpakalpojumu, ieskaitot brīvā laika pavadīšanas iespējas un kultūru, un ar tiem saistītās infrastruktūras ierīkošanā, uzlabošanā un paplašināšanā;

(e) sabiedrisko iestāžu ieguldījumiem rekreācijas infrastruktūrā, tūrisma informācijā un tūrisma objektu zīmju izvietošanā;

(f) pētījumiem un ieguldījumiem, kas saistīti ar ciematu un lauku ainavu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, arī attiecībā uz sociālekonomiskajiem aspektiem;

(g) ieguldījumiem, kuru mērķis ir darbību pārvietošana un ēku vai citu objektu, kas atrodas tuvu lauku apdzīvotajām vietām, pārveidošana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai uzlabotu apdzīvotās vietas ekoloģiskos rādītājus.

2. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas tikai uz maza mēroga infrastruktūru, kā definēts katras dalībvalsts programmā. Tomēr lauku attīstības programmās var paredzēt īpašas atkāpes no šā noteikuma ieguldījumiem platjoslas sakaru un atjaunojamās enerģijas jomā. Tādā gadījumā nosaka skaidrus kritērijus, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem.

3. Par 1. punktā minētiem ieguldījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja attiecīgās darbības tiek īstenotas saskaņā ar lauku apvidu pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstības plāniem, ja šādi plāni ir izstrādāti, un šie ieguldījumi ir saskanīgi ar jebkuru vietējās attīstības stratēģiju, ja tāda izstrādāta.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas infrastruktūras veidu noteikšanu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pasākumu.

22. pants

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

(a) apmežošanu un meža platību izveidi;

(b) agromežsaimniecības sistēmu ierīkošanu;

(c) to meža bojājumu profilaksi un atjaunošanu, ko izraisījuši meža ugunsgrēki un dabas katastrofas, tostarp kaitēkļu invāzijas un slimību uzliesmojumi, katastrofāli notikumi un ar klimatu saistīti apdraudējumi;

(d) ieguldījumiem, kas uzlabo meža ekosistēmu noturību un ekoloģisko vērtību, kā arī klimata pārmaiņu seku mazināšanas potenciālu;

(e) ieguldījumiem jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē un tirdzniecībā.

2. Ierobežojumus, kas 36.–40. pantā paredzēti attiecībā uz īpašumtiesībām uz mežu, nepiemēro tropu vai subtropu mežiem un ar mežu klātām platībām Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas jūras nelielajās salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93[30] nozīmē un Francijas aizjūras departamentos.

Saimniecībām, kas pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā[31] (turpmāk “ilgtspējīga meža apsaimniekošana”).

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par nosacījumiem, pēc kuriem konstatē, ka notikusi dabas katastrofa vai kaitēkļu invāzija un slimības uzliesmojums, un atbalsttiesīgo profilaktisko pasākumu veidu noteikšanu.

23. pants

Apmežošana un mežu izveide

1. Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu ilgākais uz desmit gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem un nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru, lai segtu uzturēšanas izmaksas, ieskaitot agrotehnisko kopšanu un jaunaudžu kopšanu.

2. Uz atbalstu var pretendēt gan par lauksaimniecības zemi, gan lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam. Atbalsts netiek piešķirts, lai ierīkotu īscirtmeta atvasājus, Ziemassvētku eglīšu stādījumus un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskās plantācijas. Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par citu vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu.

3. Komisija saskaņā ar 90. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minētā vides prasību minimuma noteikšanu.

24. pants

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

1. Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu ilgākais uz trīs gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem, nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru uzturēšanas izmaksu segšanai.

2. “Agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti ekstensīvas lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka maksimālo vienā hektārā stādāmo koku skaitu, ņemot vērā vietējos augsnes un klimatiskos apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

3. Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta I pielikumā.

25. pants

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

1. Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir privāto, daļēji publisko un publisko mežu īpašniekiem, pašvaldībām, valsts mežu apsaimniekotājiem un to apvienībām, un tas sedz izmaksas par:

(a) aizsardzības infrastruktūras izveidi. Attiecībā uz ugunsdrošības joslām atbalsts var ietvert arī finansējumu, kas palīdz segt uzturēšanas izmaksas. Atbalstu nepiešķir ar lauksaimniecību saistītām darbībām apgabalos, uz kuriem attiecas agrovides saistības;

(b) vietējiem, neliela mēroga ugunsgrēku vai citu dabas radītu apdraudējumu profilakses pasākumiem;

(c) meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu;

(d) ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās, ieskaitot kaitēkļus un slimības, kā arī katastrofālos notikumos un ar klimata pārmaiņām saistītos notikumos cietuša meža potenciāla atjaunošanu.

2. Ja veic kaitēkļu un slimību profilakses pasākumus, attiecīgās katastrofas riskam jābūt pamatotam ar zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskas sabiedriskas organizācijas apliecinātam. Attiecīgā gadījumā programmā jāiekļauj saraksts ar to augiem kaitīgo organismu sugām, kas var izraisīt katastrofu.

Atbalsttiesīgās darbības ir saskanīgas ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu. Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegts meža apsaimniekošanas plāns, kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka ir notikusi dabas katastrofa un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 30 % apmērā. Šo procentuālo daļu nosaka, pamatojoties uz vidējo faktisko meža potenciālu vai nu trīs gados tieši pirms katastrofas, vai arī piecos gados tieši pirms katastrofas, izņemot lielāko un mazāko rādītāju.

4. Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par dabas katastrofas rezultātā zaudētiem ienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

26. pants

Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

1. Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu piešķir fiziskām personām, privātmeža īpašniekiem, privāttiesību subjektiem un daļēji publisko tiesību subjektiem, pašvaldībām un to apvienībām. Attiecībā uz valsts mežu atbalstu var piešķirt arī struktūrām, kuras apsaimnieko šos mežus un ir neatkarīgas no valsts budžeta.

2. Ieguldījumu mērķis ir izpildīt saistības, kuru uzņemšanās attiecas uz vides mērķiem vai ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu un/vai kuras paaugstina meža un meža zemes estētisko vērtību attiecīgajā teritorijā, vai uzlabo ekosistēmu potenciālu mazināt klimata pārmaiņu sekas, neizslēdzot ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā.

27. pants

Ieguldījumi jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē un tirdzniecībā

1. Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta e) apakšpunktu piešķir privātmeža īpašniekiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU attiecībā uz ieguldījumiem, kas uzlabo mežsaimniecības potenciālu vai ir saistīti ar pārstrādi un tirdzniecību, kas rada meža produktu pievienoto vērtību. Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, nelielajās Egejas jūras salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē un Francijas aizjūras departamentos atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

2. Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanu, veic meža tiesiskā valdījuma līmenī, un tie var ietvert ieguldījumus augsnei un resursiem labvēlīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

3. Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

4. Atbalsts nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā.

28. pants

Ražotāju grupu izveide

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai veicinātu ražotāju grupu izveidi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ar mērķi:

(a) pielāgot tirgus prasībām šādu grupu locekļu ražošanu un produkciju;

(b) kopīgi laist preces tirgū, ietverot to sagatavošanu pārdošanai, pārdošanas centralizēšanu un piegādi vairumpircējiem;

(c) izveidot kopīgus noteikumus par ražošanas informāciju, īpaši attiecībā uz ražas novākšanu un pieejamību, un

(d) veikt citus pasākumus, kurus var veikt ražotāju grupas, piemēram, uzņēmējdarbības un marketinga prasmju attīstīšana un inovācijas procesu organizēšana un veicināšana.

2. Atbalstu piešķir ražotāju grupām, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu. To piešķir tikai ražotāju grupām, kas atbilst MVU definīcijai.

Dalībvalstis pārbauda, vai uzņēmējdarbības plāna mērķi ir sasniegti piecu gadu laikā pēc ražotāju grupas atzīšanas.

3. Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa tika atzīta, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības plānu. To aprēķina, pamatojoties uz grupas pārdotās produkcijas gada apjomu. Dalībvalstis pēdējo daļu izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta uzņēmējdarbības plāna pareiza īstenošana.

Pirmajā gadā dalībvalstis var izmaksāt ražotāju grupai atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz tās locekļu pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību trijos gados pirms viņu pievienošanās grupai. Attiecībā uz ražotāju grupām mežsaimniecības nozarē atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas locekļu pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms grupas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

4. Atbalsts nepārsniedz maksimālās likmes un summas, kas noteiktas I pielikumā.

29. pants

Agrovide un klimats

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un prioritātēm valsts, reģionālā vai vietējā mērogā. Šā pasākuma iekļaušana lauku attīstības programmās ir obligāta.

2. Agrovides un klimata maksājumus piešķir lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām vai lauksaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju grupām, kuras brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas agrovides un klimata saistības attiecībā uz lauksaimniecības zemi. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar vides mērķu sasniegšanas vajadzībām, agrovides un klimata maksājumus drīkst piešķirt citiem zemes apsaimniekotājiem vai zemes apsaimniekotāju grupām.

3. Agrovides un klimata maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļu, un citus attiecīgos pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļu, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Visas šīs obligātās prasības ir noteiktas programmā.

4. Personām, kuras uzņemas saistības veikt darbības saskaņā ar šo pasākumu, dalībvalstis cenšas nodrošināt to īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informāciju, arī nodrošinot ar saistībām saistītas ekspertu konsultācijas un/vai atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķirot ar nosacījumu, ka izieta attiecīga apmācība.

5. Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas nepieciešams vēlamo vides ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem savās lauku attīstības programmās var noteikt ilgāku periodu, tostarp paredzot iespēju tās katru gadu pagarināt pēc sākotnējā perioda beigām.

6. Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par agrovides un klimata saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas, maksimālais līmenis ir 30 %.

7. Ja tas vajadzīgs pasākuma efektīvas piemērošanas nodrošināšanai, dalībvalstis var izmantot saņēmēju atlases procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

8. Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par saistībām, uz kurām attiecas bioloģiskās lauksaimniecības pasākums.

9. Darbībām, uz kurām neattiecas 1.–8. punktā izklāstītie nosacījumi, atbalstu var piešķirt par ģenētisko resursu saglabāšanu lauksaimniecībā.

10. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz saistību termiņa ikgadēju pagarināšanu pēc sākotnējā darbības perioda beigām, nosacījumiem, kas piemērojami saistībām ekstensificēt vai citādi saimniekot lopkopībā, ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu vai citu līdzekļu izmantošanu, audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus, kā arī attiecībā uz to darbību noteikšanu, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 9. punktu.

30. pants

Bioloģiskā lauksaimniecība

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par LIZ hektāru lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas uzņemas brīvprātīgi pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007[32], vai saglabāt šādu praksi un metodes.

2. Atbalstu piešķir tikai par saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. HR/2012 IV sadaļas I nodaļai, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

3. Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Ja atbalstu piešķir, lai saglabātu bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var paredzēt iespēju pēc sākotnējā perioda beigām saistību termiņu katru gadu pagarināt.

4. Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par šīm saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas, maksimālais līmenis ir 30 %.

5. Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

31. pants

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir katru gadu par LIZ hektāru vai meža hektāru, lai kompensētu saņēmējiem radušās izmaksas un negūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no nelabvēlīgiem faktoriem, kuri saistīti ar Direktīvu 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK īstenošanu.

2. Atbalstu piešķir attiecīgi lauksaimniekiem un privātiem meža īpašniekiem un meža īpašnieku apvienībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos to var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

3. Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK piešķir tikai par nelabvēlīgiem faktoriem, kas izriet no prasībām, kuras pārsniedz labu lauksaimniecības un vides apstākļu uzturēšanu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES) Nr. HR/2012 94. pantā un II pielikumā.

4. Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK piešķir tikai attiecībā uz īpašām prasībām, kas:

(a) ieviestas ar Direktīvu 2000/60/EK, ir saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmām, lai sasniegtu minētajā direktīvā noteiktos vides mērķus, un pārsniedz pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu citus Savienības tiesību aktus ūdens aizsardzības jomā;

(b) pārsniedz likumā noteiktās pārvaldības prasības un labu lauksaimniecības un vides apstākļu uzturēšanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļā, un pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļā;

(c) pārsniedz aizsardzības līmeni, kuru garantē Savienības tiesību akti, kas bijuši spēkā Direktīvas 2000/60/EK pieņemšanas laikā, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 9. punktā, un

(d) nosaka būtiskas zemes izmantojuma izmaiņas un/vai lielus ierobežojumus lauksaimniecības praksē, radot ievērojamu ienākumu zudumu.

5. Prasības, kas minētas 3. un 4. punktā, ir norādītas programmā.

6. Ir tiesības saņemt maksājumus par šādām teritorijām:

(a) Natura 2000 lauksaimniecības un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK;

(b) citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas ar vides radītiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz lauksaimniecību, vai meži, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu. Šīs teritorijas vienā lauku attīstības programmā nepārsniedz 5 % no noteiktajām Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst šīs programmas teritoriālajā darbības jomā;

(c) lauksaimniecības platības, kas iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

7. Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

32. pants

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

1. Maksājumus lauksaimniekiem kalnu apgabalos un citos apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, piešķir par LIZ hektāru, lai kompensētu lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.

Papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kurus neietekmē dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un ņemot vērā maksājumus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 3. nodaļai.

2. Maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri apņemas veikt lauksaimniecisku darbību apgabalos, kas noteikti atbilstīgi 33. pantam.

3. Maksājumus nosaka starp minimālo un maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

4. Dalībvalstis paredz, ka, sākot no saimniecības platības robežvērtības, kas jānosaka programmā, maksājumus pakāpeniski samazina.

5. Saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis no 2014. līdz 2017. gadam var piešķirt maksājumus lauksaimniekiem apgabalos, kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā bijuši atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu, bet pēc jaunās robežu noteikšanas, kas minēta 46. panta 3. punktā, vairs nav atbalsttiesīgi. Šos maksājumus pakāpeniski samazina, sākot no 2014. gada, kurā izmaksā 80 % no 2013. gadā saņemtā maksājuma, un beidzot ar 2017. gadu, kurā izmaksā 20 % no minētā maksājuma.

6. Dalībvalstīs, kuras līdz 2014. gada 1. janvārim nav pabeigušas 33. panta 3. punktā minēto robežu noteikšanu, tiem lauksaimniekiem, kuri saņem maksājumus apgabalos, kam bijušas tiesības saņemt šos maksājumus 2007.–2013. gada periodā, piemēro 5. punktu. Pēc robežu noteikšanas pabeigšanas lauksaimnieki apgabalos, kuri joprojām ir atbalsttiesīgi, pilnībā saņem šim pasākumam paredzētos maksājumus. Lauksaimnieki apgabalos, kuri vairs nav atbalsttiesīgi, turpina saņemt maksājumus saskaņā ar 5. punktu.

33. pants

To apgabalu noteikšana, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

1. Pamatojoties uz 2., 3. un 4. punktu, dalībvalstis nosaka apgabalus, kuros ir tiesības pretendēt uz 32. pantā paredzētajiem maksājumiem, izdalot šādas kategorijas:

(a) kalnu apgabali;

(b) apgabali, kuri nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi, un

(c) citi apgabali, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi.

2. Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, kalnu apgabaliem ir raksturīgas ievērojami ierobežotas iespējas izmantot zemi un ievērojami lielākas ražošanas izmaksas, ko izraisa:

(a) ļoti sarežģīti klimatiskie apstākļi, kas radušies augstuma dēļ un kuru ietekmē veģetācijas periods ir ievērojami īsāks;

(b) zemākā augstumā — lielākajā daļā attiecīgā apgabala esošās nogāzes, kuras ir pārāk stāvas, lai izmantotu tehniku, vai kurās jāizmanto ļoti dārgas speciālas iekārtas, vai kurās pastāv abi minētie faktori, ja ierobežojumi, kas izriet no katra faktora atsevišķi, nav pārāk izteikti, bet abi kopā rada līdzvērtīgus ierobežojumus.

Apgabalus uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažus piegulošos apgabalus uzskata par kalnu apgabaliem.

3. Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, apgabalus, kas nav kalnu apgabali, uzskata par apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi, ja vismaz 66 % LIZ atbilst vienam no II pielikumā minētajiem kritērijiem saskaņā ar norādīto robežvērtību. Šā nosacījuma ievērošanu nodrošina atbilstošā vietējās administratīvās vienības līmenī (LAU 2 līmenī).

Nosakot to apgabalu robežas, uz kuriem attiecas šis punkts, dalībvalstis veic precizēšanu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ar mērķi neiekļaut apgabalus, kuros ir dokumentēti pirmajā daļā minētie būtiskie dabas ierobežojumi, bet kuros tie ir pārvarēti ar ieguldījumiem vai saimniecisko darbību.

4. Apgabali, kas nav minēti 2. un 3. punktā, var pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, ja tos ietekmē specifiski ierobežojumi un ja zemes apsaimniekošana būtu jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu apgabala tūrisma potenciālu vai aizsargātu krasta līniju.

Apgabali, kuros ir īpaši ierobežojumi, aptver lauksaimniecības platības, kas ir viendabīgas no dabas aizsardzības nosacījumu viedokļa, un to kopējais apmērs nepārsniedz 10 % no attiecīgās dalībvalsts platības.

5. Dalībvalstis lauku attīstības programmām pievieno:

(a) esošās vai grozītās robežas saskaņā ar 2. un 4. punktu;

(b) jaunās apgabalu robežas, kā minēts 3. punktā.

34. pants

Dzīvnieku labturība

1. Dzīvnieku labturības maksājumus saskaņā ar šo pasākumu piešķir lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības.

2. Dzīvnieku labturības maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļu, un citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valstu tiesību aktos. Šīs attiecīgās prasības nosaka programmā.

Šīs saistības uzņemas uz vienu gadu ar iespēju tās atjaunot.

3. Platībatkarīgos vai citus uz vienības izmaksām balstītus maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē lauksaimniekiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par dzīvnieku labturības saistībām.

Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka jomas, kurās dzīvnieku labturības saistības nodrošina augstākus ražošanas metožu standartus.

35. pants

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

1. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par meža hektāru meža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras ietver vienas vai vairākas meža vides saistības. Šo atbalstu var saņemt arī struktūras, kas apsaimnieko valsts īpašumā esošus mežus, ja tās nav atkarīgas no valsts budžeta.

Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, 1. punktā minēto atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2. Maksājumi aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgās obligātās prasības, kuras noteiktas valsts meža likumā vai citos attiecīgos valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

Saistības uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas vajadzīgs un pienācīgi pamatots, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās konkrētiem saistību veidiem var noteikt ilgāku periodu.

3. Maksājumi kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par meža vides saistībām. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

4. Attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas 1., 2. un 3. punkts, privāttiesību subjektiem, pašvaldībām un to apvienībām var piešķirt atbalstu par meža ģenētisko resursu saglabāšanu un uzlabošanu.

5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz darbību veidiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 4. punktu.

36. pants

Sadarbība

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kas ietver vismaz divus tiesību subjektus, un jo īpaši:

(a) sadarbību starp dažādiem dalībniekiem Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, mežsaimniecības nozarē un starp citiem dalībniekiem, kas palīdz sasniegt lauku attīstības politikas mērķus un prioritātes, ieskaitot starpnozaru organizācijas;

(b) kopu un tīklu veidošanu;

(c) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās EIP darba grupu izveidi un darbību, kā minēts 62. pantā.

2. Sadarbība, kas minēta 1. punktā, jo īpaši attiecas uz:

(a) izmēģinājuma projektiem;

(b) jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādi lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;

(c) sadarbību starp mazajiem ekonomikas dalībniekiem kopīgu darba procesu organizēšanā, iekārtu un resursu kopīgā izmantošanā;

(d) horizontālo un vertikālo sadarbību starp piegādes ķēdes dalībniekiem, lai izveidotu loģistikas platformas nolūkā veicināt īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus;

(e) noieta veicināšanas pasākumiem vietējā mērogā, kas saistīti ar īsas piegādes ķēdes un vietējo tirgu attīstību;

(f) kopīgu rīcību, ko veic, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas vai pielāgotos tām;

(g) kolektīvām pieejām vides projektiem un pašreizējai praksei vides jomā;

(h) piegādes ķēdes dalībnieku horizontālu un vertikālu sadarbību tādas biomasas ilgtspējīgā ražošanā, kas paredzēta izmantošanai pārtikas, enerģijas ražošanas un rūpniecības procesos;

(i) vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākas no Savienības lauku attīstības prioritātēm, jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerībā, kas nav Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās partnerības;

(j) meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu sagatavošanu.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai jaunizveidotām kopām un tīkliem un kopām un tīkliem, kas uzsāk darbību, kādu tie līdz šim nav veikuši.

Atbalstu par darbībām saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu var piešķirt arī atsevišķiem dalībniekiem, ja šāda iespēja ir paredzēta lauku attīstības programmā.

4. To izmēģinājuma projektu un darbību rezultātus, kurus veic atsevišķi dalībnieki saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, izplata. 

5. Saskaņā ar šo pasākumu ir tiesības pretendēt uz atbalstu par šādām izmaksām, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem sadarbības veidiem:

(a) izmaksas par attiecīgā apgabala izpēti, priekšizpēti un uzņēmējdarbības plāna vai meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, vai tādas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kas nav Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 29. pantā minētā stratēģija;

(b) attiecīgā apgabala aktivizēšana, lai būtu iespējams īstenot kolektīvu teritoriālu projektu. Kopu gadījumā aktivizēšana var attiekties arī uz mācību, dalībnieku sadarbības tīkla un jaunu dalībnieku piesaistes organizēšanu;

(c) sadarbības kārtējās izmaksas;

(d) konkrētu projektu tiešās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības plāna, vietējās attīstības stratēģijas, kas nav Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 29. pantā minētā stratēģija, vai inovācijām veltīta pasākuma īstenošanu;

(e) noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

6. Ja tiek īstenots uzņēmējdarbības plāns, meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, vai attīstības stratēģija, dalībvalstis var piešķirt atbalstu vai nu kā kopējo summu, kas sedz sadarbības izmaksas un īstenoto projektu izmaksas, vai arī segt tikai sadarbības izmaksas un projektu īstenošanai izmantot līdzekļus no citiem pasākumiem vai citiem Savienības fondiem.

7. Atbalstu var piešķirt arī sadarbībai starp dalībniekiem, kas atrodas dažādos reģionos vai dalībvalstīs.

8. Atbalstu izmaksā ne ilgāk kā septiņus gadus, izņemot ar vidi saistītas kolektīvas darbības pienācīgi pamatotos gadījumos.

9. Sadarbību saskaņā ar šo pasākumu var apvienot ar projektiem, kurus tajā pašā teritorijā atbalsta citi Savienības fondi, nevis ELFLA. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

10. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk norāda to izmēģinājuma projektu, kopu, tīklu, īso piegādes ķēžu un vietējo tirgu īpašības, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai 2. punktā uzskaitītajiem darbību veidiem.

37. pants

Riska pārvaldība

1. Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

(a) finansiāliem ieguldījumiem, ko maksā tieši lauksaimniekiem, prēmijās par ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanu pret ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzija;

(b) finansiāliem ieguldījumiem kopfondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījis dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums vai vides incidents;

(c) ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai sniegtu kompensāciju lauksaimniekiem, kuru ienākumi ievērojami samazinājušies.

2. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, turklāt kompensācijas maksājumus veic iesaistītajiem lauksaimniekiem, kuri cieš ekonomiskus zaudējumus, ko izraisījis dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums vai vides incidents, vai kuru ienākumi ir ievērojami samazinājušies.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām. Novērtējot lauksaimnieku ienākumu līmeni, ņem vērā arī tiešo ienākumu atbalstu, kas saņemts no Eiropas Globalizācijas fonda[33] (turpmāk “EGF”).

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par 39. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 40. panta 4. punktā minēto kopfondiem izsniegto komerciālo aizdevumu minimālo un maksimālo termiņu.

38. pants

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

1. Atbalstu saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai par apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimība vai kaitēkļu invāzija, vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, un kas iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējā produkcijas gada apjoma iepriekšējos trīs gados vai no trīs gadu produkcijas vidējā apjoma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.

2. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojuma vai kaitēkļu invāzijas gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes oficiāli atzītam.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata var uzskatīt, ka šāda oficiālā atzīšana ir piešķirta.

3. Apdrošināšanas maksājumi kompensē ne vairāk kā kopējās izmaksas, kas sedz 37. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos zaudējumus, un nav saistīti ar prasībām vai norādēm par turpmākās produkcijas veidu vai apjomu.

Dalībvalstis var ierobežot prēmijas summu, kuras apmērā var pretendēt uz atbalstu, nosakot attiecīgus maksimālos apjomus.

4. Atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta I pielikumā.

39. pants

Kopfondi dzīvnieku un augu slimībām un vides

incidentiem

1. Attiecīgajam kopfondam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja:

(a) to ir akreditējusi kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b) tam ir pārredzama politika attiecībā uz iemaksām tajā un izmaksām no tā;

(c) tam ir skaidri noteikumi, kuri nosaka atbildību par jebkuru radušos parādu.

2. Dalībvalstis pieņem noteikumus par kopfondu izveidošanu un pārvaldību, jo īpaši par kompensācijas maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem krīzes gadījumā un par šo noteikumu ievērošanas administrēšanu un uzraudzību.

3. Finansiālie ieguldījumi, kas minēti 37. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var attiekties tikai uz:

(a) kopfonda izveidošanas administratīvajām izmaksām, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu;

(b) summām, ko kopfonds izmaksā kā finanšu kompensāciju lauksaimniekiem. Turklāt finansiālais ieguldījums var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā.

Publisko līdzekļu ieguldījums neveido sākotnējo kapitālu.

4. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām finansiālo kompensāciju saskaņā ar 37. panta 1. punkta b) apakšpunktu var piešķirt tikai tādu slimību gadījumos, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas izveidotajā dzīvnieku slimību sarakstā un/vai Lēmuma 90/424/EEK pielikumā.

5. Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta I pielikumā.

Dalībvalstis var ierobežot izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, piemērojot:

(a) maksimālo apjomu katram fondam;

(b) piemērotu maksimālo apjomu vienai vienībai.

40. pants

Ienākumu stabilizācijas instruments

1. Atbalstu saskaņā ar 37. panta 1. punkta c) apakšpunktu var piešķirt tikai tad, ja ienākumu kritums pārsniedz 30 % no atsevišķa lauksaimnieka vidējiem gada ienākumiem iepriekšējo trīs gadu periodā vai trīs gadu vidējiem ienākumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. 37. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām ienākumi ir to lauksaimnieka ieņēmumu summa, kas saņemta no tirgus, ieskaitot jebkāda veida publisko atbalstu un atskaitot resursu izmaksas. Kopfonda maksājumi lauksaimniekiem kompensē ne vairāk kā 70 % no zaudētajiem ienākumiem.

2. Attiecīgajam kopfondam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja:

(a) to ir akreditējusi kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b) tam ir pārredzama politika attiecībā uz iemaksām tajā un izmaksām no tā;

(c) tam ir skaidri noteikumi, kuri nosaka atbildību par jebkuru radušos parādu.

3. Dalībvalstis pieņem noteikumus par kopfondu izveidošanu un pārvaldību, jo īpaši par kompensācijas maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem krīzes gadījumā un par šo noteikumu ievērošanas administrēšanu un uzraudzību.

4. Finansiālie ieguldījumi, kas minēti 37. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var attiekties tikai uz summām, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju. Turklāt finansiālais ieguldījums var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā.

Publisko līdzekļu ieguldījums neveido sākotnējo kapitālu.

5. Atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta I pielikumā.

41. pants

Pasākumu īstenošanas noteikumi

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šajā iedaļā paredzēto pasākumu īstenošanas noteikumus, kas attiecas uz:

(a) to iestāžu vai struktūru atlases procedūrām, kas sniedz lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus, saimniecību pārvaldības vai lauku saimniecību atbalsta pakalpojumus, un atbalsta pakāpenisku samazināšanu 16. pantā minētajam konsultāciju pakalpojumu pasākumam;

(b) dalībvalsts novērtējumu par uzņēmējdarbības plāna izpildi, maksājumu iespējām, kā arī nosacījumiem, ar kādiem jaunajiem lauksaimniekiem ir pieejami citi pasākumi 20. pantā minētā saimniecības un uzņēmuma attīstības pasākuma ietvaros;

(c) nošķiršanu no citiem pasākumiem, pāreju uz citām vienībām, kas nav I pielikumā izmantotās vienības, darījumu izmaksu aprēķināšanu un saistību pārveidošanu vai pielāgošanu 29. pantā minētā agrovides un klimata pasākuma, 30. pantā minētā bioloģiskās lauksaimniecības pasākuma un 35. pantā minētā meža vides pakalpojumu un meža saglabāšanas pasākuma ietvaros;

(d) iespēju 29.−32., 34. un 35. pantā minētajiem pasākumiem izmantot standarta pieņēmumus par negūtajiem ienākumiem un to aprēķināšanas kritērijiem;

(e) atbalsta summas aprēķināšanu, ja par darbību ir tiesības pretendēt uz atbalstu vairāk nekā viena pasākuma ietvaros.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Leader

42. pants

LEADER vietējās rīcības grupas

1. Papildus Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 30. pantā minētajiem uzdevumiem vietējās rīcības grupas var veikt arī papildu uzdevumus, kurus tām deleģējusi vadošā iestāde un/vai maksājumu aģentūra.

2. Vietējās rīcības grupas var pieprasīt avansa maksājumu no kompetentās maksājumu aģentūras, ja šāda iespēja paredzēta lauku attīstības programmā. Avansa apjoms nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar kārtējām izmaksām un aktivizēšanas izmaksām.

43. pants

Atbalsts sagatavošanas darbam

1. Atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 31. panta a) punktu attiecas uz:

(a) “LEADER darbības uzsākšanas komplektu”, kas sastāv no spēju veidošanas pasākumiem grupām, kuras 2007.–2013. gada plānošanas periodā neīstenoja LEADER, un atbalsta maziem izmēģinājuma projektiem;

(b) spēju veidošanu, mācībām un sadarbības veidošanu ar nolūku sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka 1. punktā minēto pasākumu attiecināmās izmaksas.

44. pants

LEADER sadarbības pasākumi

1. Atbalstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 31. panta c) punktā, piešķir:

(a) starpteritoriju vai transnacionāliem sadarbības projektiem;

“starpteritoriju sadarbība” ir sadarbība dalībvalsts iekšienē; “transnacionāla sadarbība” ir sadarbība starp teritorijām vairākās dalībvalstīs un ar teritorijām trešās valstīs;

(b) kā tehnisku sagatavošanās atbalstu starpteritoriju un transnacionāliem sadarbības projektiem ar nosacījumu, ka vietējās rīcības grupas var pierādīt, ka tās plāno īstenot konkrētu projektu.

2. Bez citām vietējās rīcības grupām par vietējās rīcības grupas partneriem ELFLA ietvaros var būt:

(a) vietēja publiskā un privātā sektora partnerība lauku teritorijā, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās;

(b) vietēja publiskā un privātā sektora partnerība, kas neatrodas lauku teritorijā un īsteno vietējās attīstības stratēģiju.

3. Gadījumos, kad vietējās rīcības grupas neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalstis izveido nepārtrauktas pieteikšanās sadarbības projektiem sistēmu.

Vēlākais divus gadus pēc to lauku attīstības programmu apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz transnacionālu sadarbības projektu atlasi, un attiecināmo izmaksu sarakstu.

Sadarbības projektu apstiprināšana notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc projekta iesniegšanas dienas.

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprinātos transnacionālās sadarbības projektus.

45. pants

Kārtējās izmaksas un aktivizēšana

1. Kārtējās izmaksas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 31. panta d) punktā, ir izmaksas, kas saistītas ar īstenošanas pārvaldību, kad vietējā rīcības grupa īsteno vietējās attīstības stratēģiju.

2. Teritorijas aktivizēšanas izmaksas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 31. panta d) punktā, ir izmaksas par darbībām, kuras veic, lai informētu par vietējās attīstības stratēģiju, kā arī projekta izstrādes uzdevumiem.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka 2. punktā minēto pasākumu attiecināmās izmaksas.

II nodaļa Vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi

46. pants

Ieguldījumi

1. Lai par ieguldījumu darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida ieguldījumiem, ja ieguldījumiem varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

2. Attiecināmie izdevumi sedz tikai:

(a) nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

(b) jaunas tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, tostarp datoru programmatūras iegādi, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

(c) vispārējas izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojumu, priekšizpēti, patentu vai licenču iegūšanu.

3. Attiecībā uz apūdeņošanu par attiecināmajiem izdevumiem uzskata tikai ieguldījumus, kuru rezultātā līdzšinējais ūdens patēriņš samazinās vismaz par 25 %. Atkāpjoties no iepriekšminētā, dalībvalstīs, kuras pievienojušās Savienībai no 2004. gada, ieguldījumus jaunās apūdeņošanas iekārtās var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem gadījumos, kad vides analīze sniedz pierādījumus, ka attiecīgais ieguldījums ir ilgtspējīgs un tam nav negatīvas ietekmes uz vidi.

4. Lauksaimniecības ieguldījumu gadījumā nav tiesību pretendēt uz ieguldījumu atbalstu par lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, tiesību uz maksājumu, dzīvnieku, viengadīgu augu iegādi un to stādīšanu. Tomēr, ja saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek atjaunots dabas katastrofās cietušais lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, dzīvnieku iegādes izdevumi var būt attiecināmie izdevumi.

5. Ar ieguldījumiem saistīta atbalsta saņēmēji no kompetentajām maksājumu aģentūrām var lūgt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumiem, ja šāda iespēja ir paredzēta lauku attīstības programmā.

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem citas izmaksas saistībā ar izpirkumnomas līgumiem, lietotu iekārtu iegādi un vienkāršiem nomaiņas ieguldījumiem var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem.

47. pants

Noteikumi par platībatkarīgajiem maksājumiem

1. Hektāru skaits, uz kuru attiecas saistības atbilstīgi 29., 30. un 35. pantam, var atšķirties gadu no gada, ja:

(a) šāda iespēja ir paredzēta lauku attīstības programmā;

(b) attiecīgās saistības neattiecas uz noteiktiem zemes gabaliem un

(c) nav apdraudēta saistību mērķa sasniegšana.

2. Ja visu zemi vai daļu zemes, uz kuru attiecas saistības, vai visu saimniecību nodod citai personai periodā, kurā ir spēkā saistības, kas kalpojušas kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, minētā cita persona var pārņemt saistības uz atlikušo perioda daļu vai to piemērošanu var izbeigt.

3. Ja saņēmējs nespēj turpmāk izpildīt saistības, ko tas uzņēmies, tāpēc, ka saimniecības zemes gabali tiek pārdalīti vai saimniecība ir pakļauta valsts zemes konsolidācijas pasākumiem vai kompetentu valsts iestāžu apstiprinātiem zemes konsolidācijas pasākumiem, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saistības varētu pielāgot saimniecības jaunajai situācijai. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, saistību piemērošanu izbeidz.

4. Nepārvaramas varas apstākļos saņemtā atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.

5. Šā panta 2. punktu attiecībā uz visas saimniecības nodošanas gadījumiem un 4. punktu piemēro arī 34. pantā paredzētajām saistībām.

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami saimniecības daļējas nodošanas gadījumā, un citu situāciju noteikšanu, kurās nepieprasa atbalsta atmaksāšanu.

48. pants

Pārskatīšanas klauzula

Attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar 29., 30., 34. un 35. pantu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to pielāgošanu, ja tiek grozīti šajos pantos minētie attiecīgie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, kuri šīm saistībām jāpārsniedz. Darbībās, ko veic saskaņā ar 29., 30. un 35. pantu un kas pārsniedz pašreizējā plānošanas perioda ilgumu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai varētu tās pielāgot nākamā plānošanas perioda tiesiskajam regulējumam.

Ja saņēmējs šādai pielāgošanai nepiekrīt, saistību piemērošanu izbeidz.

49. pants

Projektu atlase

1. Lauku attīstības programmas vadošā iestāde pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosaka atlases kritērijus darbībām saskaņā ar visiem pasākumiem. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un mērķtiecīgākus pasākumus saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm. Nosakot atlases kritērijus, attiecībā uz nelielām dotācijām ņem vērā proporcionalitātes principu.

2. Dalībvalsts iestāde, kas atbild par projektu atlasi, nodrošina to, ka projektus atlasa saskaņā ar 1. punktā minētajiem atlases kritērijiem un saskaņā ar pārredzamu un labi dokumentētu procedūru. Atlases kritēriju piemērošana nav obligāta attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 29.−32., 34. un 35. pantā, izņemot gadījumus, kad pieejamie līdzekļi nav pietiekami visiem pretendentiem.

3. Attiecīgā gadījumā saņēmējus var atlasīt, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, piemērojot ekonomikas un vides efektivitātes kritērijus.

50. pants

Lauku apvidus definīcija

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām vadošā iestāde definē “lauku apvidu” programmas līmenī.

III nodaļa Tehniskā palīdzība un tīklu veidošana

51. pants

Tehniskās palīdzības finansēšana

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 6. pantu ELFLA pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā līdz 0,25 % no sava gada piešķīruma var izmantot, lai finansētu Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 51. pantā minētos uzdevumus, ieskaitot 52. pantā minētā Eiropas Lauku attīstības tīkla, 53. pantā minētā EIP tīkla un 54. pantā minētā Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīkla izveidošanas un darbības izmaksas.

ELFLA var finansēt arī darbības, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. XXXX/XXXX [kvalitātes regula] 41. panta 2. punktā, saistībā ar Savienības kvalitātes shēmas norādēm un simboliem.

Šīs darbības veic saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. panta 2. punktu un jebkuriem citiem minētās regulas noteikumiem un tās īstenošanas noteikumiem, kas piemērojami šāda veida budžeta izpildei.

2. Summu EUR 30 miljonu apmērā atvelk no 1. punktā minētā piešķīruma un izmanto, lai finansētu balvu par novatorisku vietējo sadarbību, kas minēta 56. pantā.

3. Pēc dalībvalstu ierosmes līdz 4 % no katras lauku attīstības programmas kopējās summas var atvēlēt Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 52. pantā minētajiem uzdevumiem, kā arī izmaksām, kas saistītas ar sagatavošanas darbu, lai noteiktu robežas 33. panta 3. punktā minētajiem apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi.

Par izmaksām, kas saistītas ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 9. pantā minēto sertifikācijas iestādi, nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo punktu.

Nepārsniedzot 4 % limitu, tiek rezervēta summa 55. pantā minētā valsts lauku tīkla izveidošanai un darbībai.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem precīzāk nosaka kontroles pasākumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 3. punktu.

52. pants

Eiropas Lauku attīstības tīkls

1. Saskaņā ar 51. panta 1. punktu izveido Eiropas Lauku attīstības tīklu, kura mērķis ir Savienības līmenī apvienot valstu tīklus, organizācijas un administrācijas, kas darbojas lauku attīstības jomā.

2. Ar Eiropas Lauku attīstības tīkla palīdzību veidotās sadarbības mērķis ir:

(a) palielināt ieinteresēto personu līdzdalību lauku attīstības īstenošanā;

(b) uzlabot lauku attīstības programmu kvalitāti;

(c) piedalīties plašākas sabiedrības informēšanā par lauku attīstības politikas sniegtajām priekšrocībām.

3. Tīklam ir šādi uzdevumi:

(a) vākt, analizēt un izplatīt informāciju par darbu lauku attīstības jomā;

(b) Savienības līmenī vākt, apkopot un izplatīt labas lauku attīstības prakses piemērus;

(c) izveidot un vadīt tematiskas grupas un/vai darbseminārus ar mērķi atvieglot pieredzes apmaiņu un atbalstīt lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un tālāku attīstību;

(d) sniegt informāciju par attīstības tendencēm lauku apvidos Savienībā un trešās valstīs;

(e) Savienības līmenī organizēt sanāksmes un seminārus tiem, kas aktīvi darbojas lauku attīstības jomā;

(f) atbalstīt valsts mēroga tīklus un transnacionālas sadarbības iniciatīvas;

(g) tieši attiecībā uz vietējām rīcības grupām:

i)        radīt sinerģiju ar pasākumiem, ko valsts un/vai reģionālā līmenī veic attiecīgie tīkli un kas saistīti ar spēju veidošanas pasākumiem un pieredzes apmaiņu, un

ii)       sadarboties ar ERAF, ESF un EJZF izveidotajām tīklu veidošanas un tehniskā atbalsta struktūrām vietējās attīstības sekmēšanai attiecībā uz to vietējās attīstības pasākumiem un transnacionālu sadarbību.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka Eiropas Lauku attīstības tīkla organizatorisko struktūru un darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

53. pants

EIP tīkls

1. Saskaņā ar 51. panta 1. punktu izveido EIP tīklu, lai atbalstītu 61. pantā minēto EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Tas dod iespēju veidot darba grupu, konsultāciju dienestu un pētnieku sadarbības tīklus.

2. EIP tīklam ir šādi uzdevumi:

(a) pildīt palīdzības dienesta funkcijas un sniegt galvenajiem dalībniekiem informāciju par EIP;

(b) aktivizēt diskusijas programmas līmenī ar mērķi veicināt darba grupu veidošanu;

(c) izskatīt pētniecības rezultātus un zināšanas, kas attiecas uz EIP, un ziņot par tiem;

(d) vākt, apkopot un izplatīt ar inovāciju saistītus labas prakses piemērus;

(e) organizēt konferences un darbseminārus un izplatīt informāciju EIP jomā.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka EIP tīkla organizatorisko struktūru un darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

54. pants

Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīkls

1. Lai atbalstītu lauku attīstības programmu novērtēšanu, saskaņā ar 51. panta 1. punktu izveido Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīklu. Tas dod iespēju iesaistīt sadarbības tīklā lauku attīstības programmu novērtēšanā iesaistītās personas.

2. Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīkla mērķis ir veicināt apmaiņu ar pieredzi un labas prakses piemēriem novērtēšanas metodikas jomā, izstrādāt novērtēšanas metodes un instrumentus, sniegt atbalstu novērtēšanas procesos un palīdzēt datu vākšanā un pārvaldībā.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas tīkla organizatorisko struktūru un darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

55. pants

Valsts lauku tīkls

1. Katra dalībvalsts izveido valsts lauku tīklu, kas apvieno lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un administrācijas. Arī Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 5. pantā minētā partnerība ir valsts lauku tīkla daļa.

Dalībvalstis ar reģionālām programmām var iesniegt apstiprināšanai īpašu valsts lauku tīkla izveides un darbības programmu.

2. Valsts lauku tīkla darbības mērķis ir:

(a) palielināt ieinteresēto personu līdzdalību lauku attīstības īstenošanā;

(b) uzlabot lauku attīstības programmu kvalitāti;

(c) informēt plašāku sabiedrību un iespējamos saņēmējus par lauku attīstības politiku;

(d) veicināt inovācijas lauksaimniecībā.

3. ELFLA atbalstu saskaņā ar 51. panta 3. punktu izmanto:

(a) struktūrām, kas vajadzīgas tīkla vadīšanai;

(b) lai sagatavotu un īstenotu rīcības plānu, kurā ir vismaz šāda informācija:

i)        par tīkla pārvaldību,

ii)       par ieinteresēto personu līdzdalību programmas izstrādē,

iii)      par atbalstu uzraudzībai, konkrēti, vācot un kopīgi izmantojot attiecīgos viedokļus, ieteikumus un analīzi, jo īpaši no Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 41. pantā minētajām uzraudzības komitejām. Valsts lauku tīkls atbalsta arī vietējās rīcības grupas vietējās attīstības stratēģiju uzraudzībā un novērtēšanā,

iv)      par mācību pasākumu nodrošināšanu programmas īstenotājām iestādēm un vietējām rīcības grupām to veidošanās procesā,

v)       par projektu piemēru vākšanu, kas aptver visas lauku attīstības programmu prioritātes,

vi)      par notiekošajiem pētījumiem un analīzi,

vii)     par vietējo rīcības grupu tīklu veidošanas pasākumiem un jo īpaši par tehnisko palīdzību starpteritoriju un transnacionālai sadarbībai, vietējo rīcības grupu sadarbības veicināšanu un partneru meklēšanu 36. pantā minētajam pasākumam,

viii)    par prakses un pieredzes apmaiņas atvieglošanu starp konsultantiem un/vai konsultāciju dienestiem,

ix)      par tīklu veidošanas darbībām inovāciju jomā,

(x)     par komunikācijas plānu, kas aptver reklāmu un informāciju par lauku attīstības programmu un ir saskaņots ar vadošajām iestādēm, un par informācijas un komunikācijas pasākumiem, kas vērsti uz plašāku sabiedrību,

xi)      par noteikumu piedalīties un dot ieguldījumu Eiropas Lauku attīstības tīkla pasākumos;

(c) par neatkarīgu ekspertu priekšatlases padomes organizēšanu un priekšatlases procesu pieteikumiem uz balvu par novatorisku vietējo sadarbību, kas minēta 58. panta 2. punktā.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par valsts lauku tīklu izveidi un darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

IV nodaļa Balva par novatorisku vietēja mēroga sadarbību lauku apvidos

56. pants

Balva par novatorisku vietēja mēroga sadarbību lauku apvidos

Līdzekļus, kas minēti 51. panta 2. punktā, izmanto, lai finansētu balvas piešķiršanu sadarbības projektiem, kuros iesaistīti vismaz divi partneri, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un vietējā mērogā īsteno novatorisku koncepciju.

57. pants

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus

1. Vēlākais no 2015. gada un pēc tam katru gadu Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ar mērķi piešķirt 56. pantā minēto balvu. Pēdējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicē ne vēlāk kā 2019. gadā.

2. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda priekšlikumu tematu, kas ir saistīts ar Savienības lauku attīstības prioritātēm. Turklāt temats ir piemērots īstenošanai transnacionālas sadarbības ceļā.

3. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts gan vietējām rīcības grupām, gan atsevišķiem tiesību subjektiem, kas sadarbojas konkrēta projekta īstenošanā.

58. pants

Atlases procedūra

1. Pieteikumus balvas saņemšanai pretendenti visās dalībvalstīs iesniedz attiecīgajam valsts lauku tīklam, kas ir atbildīgs par pieteikumu priekšatlasi.

2. Lai veiktu pieteikumu priekšatlasi, valsts lauku tīkli no saviem biedriem izveido neatkarīgu ekspertu padomi pieteikumu priekšatlasei. Pieteikumu priekšatlasi veic, pamatojoties uz izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Katrs valsts lauku tīkls atlasa ne vairāk kā 10 pieteikumus un nosūta tos Komisijai.

3. Komisija ir atbildīga par piecdesmit uzvarējušo projektu atlasi no visās dalībvalstīs priekšatlasē izvēlētajiem pieteikumiem. Komisija izveido īpašu koordinācijas grupu, kuras sastāvā ir neatkarīgi eksperti. Šī koordinācijas grupa sagatavo uzvarējušo pieteikumu atlasi, pamatojoties uz izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

4. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par to projektu sarakstu, kuriem tiek piešķirta balva.

59. pants

Naudas balva — nosacījumi un izmaksa

1. Lai projekti būtu tiesīgi saņemt balvu, to pabeigšanai nepieciešamais laiks nepārsniedz divus gadus no dienas, kad pieņemts īstenošanas akts par balvas piešķiršanu. Projekta īstenošanas grafiks ir noteikts pieteikumā.

2. Balvu piešķir kā vienreizēju maksājumu. Komisija ar īstenošanas aktu nosaka maksājuma apjomu saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un ņemot vērā projekta īstenošanas paredzamās izmaksas, kas norādītas pieteikumā. Maksimālais balvas apjoms vienam projektam nepārsniedz EUR 100 000.

3. Dalībvalstis izmaksā balvu uzvarējušajiem pretendentiem pēc pārbaudīšanas, ka projekts ir pabeigts. Savienība atlīdzina dalībvalstīm attiecīgos izdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 IV sadaļas II nodaļas 4. iedaļas noteikumiem. Dalībvalstis var nolemt pilnībā vai daļēji izmaksāt balvas summu uzvarējušajiem pretendentiem pirms pārbaudīšanas, ka projekts ir pabeigts, tomēr tādā gadījumā tās uzņemas atbildību par šiem izdevumiem līdz brīdim, kad tās ir pārbaudījušas, ka projekts ir pabeigts.

60. pants

Procedūras noteikumi, termiņi un koordinācijas grupas izveide

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par projektu atlases procedūru un termiņiem un noteikumus par 58. panta 3. punktā minētās neatkarīgo ekspertu koordinācijas grupas izveidošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

IV SADAĻA EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai

61. pants

Mērķi

1. EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai:

(a) veicina resursefektīvu, ražīgu, zemu emisiju, klimatam labvēlīgu un noturīgu lauksaimniecības nozari, kuras darbs rit harmonijā ar svarīgākajiem dabas resursiem, no kuriem atkarīga lauksaimniecība;

(b) palīdz nodrošināt stabilu apgādi ar jau pierastu un jaunu pārtiku, barību un biomateriāliem;

(c) uzlabo procesus, kuru mērķis ir saglabāt vidi, pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to sekas;

(d) veido saikni starp progresīvā pētniecībā radītām zināšanām un tehnoloģiju un lauksaimniekiem, uzņēmumiem un konsultāciju dienestiem.

2. EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai cenšas īstenot savus mērķus:

(a) radot pievienoto vērtību, labāk sasaistot pētniecību un lauksaimniecības praksi un veicinot pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu;

(b) veicinot novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē un

(c) informējot zinātnieku aprindas par lauksaimniecības prakses pētniecības vajadzībām.

3. ELFLA palīdz sasniegt mērķus, kas izvirzīti EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai, saskaņā ar 36. pantu sniedzot atbalstu EIP darba grupām, kas minētas 62. pantā, un EIP tīklam, kas minēts 53. pantā.

62. pants

Darba grupas

1. EIP darba grupas ir daļa no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Tās izveido ieinteresētās personas, piemēram, lauksaimnieki, pētnieki, konsultanti un uzņēmumi, kas iesaistīti lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

2. EIP darba grupas izstrādā iekšējās procedūras, kas nodrošina to darbības pārredzamību un palīdz izvairīties no interešu konflikta situācijām.

63. pants

Darba grupu uzdevumi

3. EIP darba grupas izstrādā plānu, kurā ietverts:

(a) izstrādājamā, pārbaudāmā, pielāgojamā vai īstenojamā novatoriskā projekta apraksts;

(b) apraksts par paredzamajiem rezultātiem un ieguldījumu EIP mērķa — veicināt ražīgumu un resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu — sasniegšanā.

4. Īstenojot novatoriskos projektus, darba grupas:

(a) pieņem lēmumus par novatorisku darbību izstrādi un īstenošanu un

(b) īsteno novatoriskas darbības, izmantojot pasākumus, ko finansē no lauku attīstības programmām.

5. Darba grupas izplata sava projekta rezultātus, jo īpaši ar EIP tīkla palīdzību.

V SADAĻA Finanšu noteikumi

64. pants

Resursi un to sadalījums

1. Kopējo Savienības atbalsta apjomu lauku attīstībai saskaņā ar šo regulu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, tā sadalījumu pa gadiem un minimālo summu, kas jākoncentrē mazāk attīstītajos reģionos, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un par pareizu finanšu pārvaldību[34] tajā pašā periodā.

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem 0,25 % atvēl Komisijas tehniskajai palīdzībai, kas minēta 51. panta 1. punktā.

3. Lai plānotu un pēc tam iekļautu vispārējā Savienības budžetā 1. punktā minētās summas, tās indeksē ar 2 % gadā.

4. Komisija ar īstenošanas aktu nosaka 1. punktā minēto summu ikgadēju sadalījumu dalībvalstīm, atskaitot 2. punktā minēto summu un ņemot vērā līdzekļu pārvietojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. DP/2012 14. panta 2. punktā. Nosakot ikgadējo sadalījumu, Komisija ņem vērā:

(c) objektīvus kritērijus, kas saistīti ar 4. pantā minētajiem mērķiem, un

(d) iepriekšējos rezultātus.

5. Papildus 4. punktā minētajām summām tajā pašā punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (ES) Nr. DP/2012 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu.

6. Lai piešķirtu izpildes rezervi, kas minēta Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 20. panta 2. punktā, pieejamajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas ELFLA vajadzībām iekasēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 45. pantu, pieskaita Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 18. pantā minētās summas. Tās sadala dalībvalstīm proporcionāli to daļai no ELFLA atbalsta kopējā apjoma.

65. pants

Fonda ieguldījums

1. ELFLA maksimālo ieguldījumu programmā nosaka lēmumā, ar kuru apstiprina lauku attīstības programmu. Attiecīgā gadījumā lēmumā skaidri norāda apropriācijas, kas piešķirtas mazāk attīstītajiem reģioniem.

2. ELFLA ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz attiecināmo publisko izdevumu summu.

3. Lauku attīstības programmās nosaka vienotu ELFLA ieguldījuma likmi, ko piemēro visiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā nosaka atsevišķu ELFLA ieguldījuma likmi mazāk attīstītajiem reģioniem un likmi tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē. ELFLA ieguldījuma maksimālā likme ir:

(a) mazāk attīstītajos reģionos, tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē — 85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem;

(b) citos reģionos — 50 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem.

Minimālā ELFLA ieguldījuma likme ir 20 %.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, ELFLA maksimālais ieguldījums:

(a) pasākumiem, kas minēti 15., 28. un 36. pantā, LEADER vietējai attīstībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 28. pantā, un darbībām saskaņā ar 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu ir 80 %. To var palielināt līdz 90 % programmām mazāk attīstītajos reģionos, tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē;

(b) darbībām, kas saņem finansējumu saskaņā ar 66. pantu, ir 100 %.

5. Vismaz 5 % no kopējā ELFLA ieguldījuma lauku attīstības programmā ir rezervēti Leader.

6. Izdevumus, ko līdzfinansē ELFLA, nelīdzfinansē ar struktūrfondu, Kohēzijas fonda vai cita Savienības finansēšanas instrumenta ieguldījumu.

7. Publiskie izdevumi uzņēmumu atbalstam nepārsniedz valsts atbalstam noteiktos atbalsta limitus, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

66. pants

Finansējums darbībām ar būtisku ieguldījumu inovācijā

Līdzekļi, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (ES) Nr. DP/2012 7. panta 2. punktu, ir rezervēti darbībām, kuras sniedz būtisku ieguldījumu inovācijā, kas saistīta ar lauksaimniecības ražīgumu un ilgtspēju, arī ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām.

67. pants

Izdevumu attiecināmība

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 55. panta 7. punkta, gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ jāveic ārkārtas pasākumi, lauku attīstības programmās var paredzēt, ka izdevumi, kas saistīti ar programmas izmaiņām, var būt attiecināmi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

2. Par izdevumiem var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu tikai tad, ja tie radušies par darbībām, par kurām pieņemts lēmums attiecīgās programmas vadošajā iestādē vai tās atbildībā saskaņā ar 49. pantā minētajiem atlases kritērijiem.

Izņemot 46. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētās vispārējās izmaksas, attiecībā uz ieguldījumu darbībām saskaņā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas Līguma 42. pants, par attiecināmiem uzskata tikai tos izdevumus, kas radušies pēc tam, kad pieteikums ir iesniegts kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis savās programmās var paredzēt to, ka attiecināmi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc tam, kad kompetentā iestādē ir apstiprinājusi atbalsta pieteikumu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro 51. panta 1. un 2. punktam.

4. Saņēmēju veiktos maksājumus pamato ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina maksājuma veikšanu. Ja tas nav iespējams, maksājumus pamato ar dokumentiem, kuriem ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks, izņemot atbalsta veidus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 57. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

68. Pants

Attiecināmie izdevumi

1. Ja kārtējās izmaksas sedz atbalsts saskaņā ar šo regulu, attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas:

(a) darbības izmaksas;

(b) personāla izmaksas;

(c) mācību izmaksas;

(d) ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas;

(e) finanšu izmaksas;

(f) tīklu veidošanas izmaksas.

2. Pētījumu izdevumi ir attiecināmie izdevumi tikai tad, ja tie ir saistīti ar konkrētu programmas darbību vai konkrētiem programmas mērķiem un uzdevumiem.

3. Ieguldījumi natūrā, proti, darbi, preces, pakalpojumi, zeme un nekustamais īpašums, par kuriem nav veikts maksājums naudā, ko apstiprina rēķini vai dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 59. panta nosacījumi.

4. Uz atbalstu var pretendēt par 15., 16., 19., 21., 25. un 36. pantā minēto pasākumu netiešajām izmaksām.

69. pants

Pasākumu pārbaudāmība un kontrolējamība

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lauku attīstības pasākumi, kurus tās plāno īstenot, ir pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā katras lauku attīstības programmas vadošā iestāde un maksājumu aģentūra paredz lauku attīstības programmā iekļaujamo pasākumu pārbaudāmības un kontrolējamības ex ante novērtējumu. Vadošā iestāde un maksājumu aģentūra pasākumu kontrolējamības un pārbaudāmības novērtēšanu veic arī lauku attīstības programmas īstenošanas laikā. Ex ante novērtējumā un novērtējumā, ko veic īstenošanas periodā, ņem vērā iepriekšējā un pašreizējā plānošanas periodā veiktās kontroles rezultātus. Ja novērtējums atklāj, ka pārbaudāmības un kontrolējamības prasības nav izpildītas, attiecīgos pasākumus atbilstoši koriģē.

2. Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz standarta izmaksām vai papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstoši un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pierādāmu aprēķinu. Šajā nolūkā struktūra, kas ir neatkarīga no iestādēm, kuras atbild par aprēķiniem, un kam piemīt atbilstoša kompetence, izdod apliecinājumu par aprēķinu atbilstību un pareizību. Šo apliecinājumu iekļauj lauku attīstības programmā.

70. pants

Avansi

1. Avansu izmaksas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 100 % avansa apjoma. Attiecībā uz publiskā sektora saņēmējiem avansu izmaksā pašvaldībām, reģionālām iestādēm un to apvienībām, kā arī publisko tiesību subjektiem.

Mehānisms, ko valsts iestāde nodrošina kā garantiju, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu pirmajā daļā minētajai garantijai, ja iestāde apņemas samaksāt šīs garantijas segto summu gadījumā, ja netiek konstatētas tiesības uz izmaksāto avansu.

2. Garantiju var atbrīvot tad, kad kompetentā maksājumu aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar darbību saistītajam publiskajam ieguldījumam, pārsniedz avansa apjomu.

VI SADAĻA Pārvaldība, kontrole un publicitāte

71. pants

Komisijas pienākumi

Lai saistībā ar dalīto pārvaldību nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību saskaņā ar Līguma 317. pantu, Komisija veic Regulā (ES) Nr. HR/2012 noteiktos pasākumus un kontroli.

72. pants

Dalībvalstu pienākumi

1. Lai nodrošinātu Savienības finansiālo interešu efektīvu aizsardzību, dalībvalstis pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 60. panta 1. punktu.

2. Dalībvalstis attiecībā uz katru lauku attīstības programmu izraugās šādas iestādes:

(a) vadošo iestādi, kurai jāatbild par attiecīgās programmas pārvaldību un kura var būt valsts vai privāta struktūra, kas darbojas valsts vai reģionālā mērogā, vai pati dalībvalsts, kad tā veic minēto uzdevumu;

(b) akreditēta maksājumu aģentūra Regulas (ES) Nr. HR/2012 7. panta nozīmē;

(c) sertifikācijas iestāde Regulas (ES) Nr. HR/2012 9. panta nozīmē.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka katrai lauku attīstības programmai ir izveidota attiecīga pārvaldības un kontroles sistēma, kas nodrošina vadošās iestādes un citu struktūru funkciju skaidru sadalījumu un nošķiršanu. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visā programmas darbības laikā.

4. Dalībvalstis skaidri nosaka vadošās iestādes, maksājumu aģentūras un saskaņā ar LEADER izveidoto vietējo rīcības grupu uzdevumus attiecībā uz atbilstības un atlases kritēriju piemērošanu un projektu atlases procedūru.

73. pants

Vadošā iestāde

1. Vadošā iestāde ir atbildīga par programmas lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību un īstenošanu un jo īpaši par:

(a) to, lai tiktu nodrošināta piemērota droša elektroniskā sistēma, ar kuru reģistrē, saglabā, pārvalda un paziņo uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo statistisko informāciju par programmu un tās īstenošanu un jo īpaši informāciju, kas nepieciešama, lai uzraudzītu virzību uz noteiktajiem mērķiem un prioritātēm;

(b) to, lai Komisijai katru ceturksni tiktu sniegti attiecīgo radītāju dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām, ieskaitot saņēmēja un projekta galvenās īpašības;

(c) to, lai tiktu nodrošināts, ka saņēmēji un citas darbību īstenošanā iesaistītās struktūras:

i)        ir informētas par saviem pienākumiem, ko uzliek piešķirtais atbalsts, un uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības uzskaites sistēmu, vai piemērotu grāmatvedības kodu visiem darījumiem, kas saistīti ar darbību,

ii)       apzinās prasības, kas saistītas ar datu sniegšanu vadošajai iestādei un iznākumu un rezultātu reģistrēšanu;

(d) to, lai tiktu nodrošināts, ka Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 48. pantā minētais ex ante novērtējums atbilst novērtēšanas un uzraudzības sistēmai, un par tā pieņemšanu un nosūtīšanu Komisijai;

(e) to, lai tiktu nodrošināts, ka ir izstrādāts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 49. pantā minētais novērtēšanas plāns, ka Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 50. pantā minētais programmas ex post novērtējums tiek veikts minētajā regulā noteiktajos termiņos, par to, lai nodrošinātu, ka šādi novērtējumi atbilst uzraudzības un novērtēšanas sistēmai, un par to iesniegšanu uzraudzības komitejai un Komisijai;

(f) uzraudzības komitejas nodrošināšanu ar informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu programmas īstenošanu, ņemot vērā tās konkrētos mērķus un prioritātes;

(g) gada progresa ziņojuma, tostarp apkopotu uzraudzības tabulu, sagatavošanu un nosūtīšanu Komisijai pēc tam, kad saņemts uzraudzības komitejas apstiprinājums;

(h) to, lai tiktu nodrošināts, ka maksājumu aģentūra pirms maksājumu apstiprināšanas saņem visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par procedūrām un kontroli, kas veikta saistībā ar finansēšanai izraudzītajām darbībām;

(i) programmas publicitātes nodrošināšanu, arī ar valsts lauku tīkla palīdzību, informējot potenciālos saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, struktūras, kas iesaistītas vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanā, un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides organizācijas, par iespējām, ko piedāvā programma, un noteikumiem par piekļuvi programmas finansējumam, kā arī informējot saņēmējus par Savienības ieguldījumu un plašu sabiedrību par Savienības lomu programmā.

2. Lai veiktu lauku attīstības darbību pārvaldību un īstenošanu, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekiestādes, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

Ja daļa tās uzdevumu ir deleģēta citai struktūrai, vadošā iestāde saglabā visu atbildību par attiecīgo uzdevumu pārvaldības un īstenošanas efektivitāti un pareizību. Vadošā iestāde nodrošina to, ka tiek ieviesti atbilstoši noteikumi, lai cita struktūra varētu iegūt visus minēto uzdevumu izpildei nepieciešamos datus un informāciju.

3. Ja lauku attīstības programmā ir iekļauta tematiskā apakšprogramma, kā minēts 8. pantā, vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekiestādes, tostarp vietējās iestādes, vietējās rīcības grupas vai nevalstiskās organizācijas, lai veiktu minētās stratēģijas pārvaldību un īstenošanu. Šajā gadījumā piemēro 2. punktu.

Vadošā iestāde nodrošina to, ka 74. pantā minētās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas vajadzībām šīs tematiskās apakšprogrammas darbības un iznākumi ir noteikti atsevišķi.

VII SADAĻA Uzraudzība un novērtēšana

I nodaļa Vispārējie noteikumi

1. iedaļa Uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide un mērķi

74. pants

Uzraudzības un novērtēšanas sistēma

Saskaņā ar šo sadaļu sadarbībā starp Komisiju un dalībvalstīm izveido vienotu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, un Komisija to pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

75. pants

Mērķi

Uzraudzības un novērtēšanas sistēmas mērķi ir:

(a) pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, efektivitāti, lietderību un nozīmību;

(b) veicināt mērķtiecīgāku atbalstu lauku attīstībai;

(c) atbalstīt kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu.

2. iedaļa Tehniskie noteikumi

76. pants

Kopīgi rādītāji

1. Lai varētu apkopot datus Savienības līmenī, 74. pantā paredzētajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā nosaka kopīgo rādītāju sarakstu, kuri ir saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī programmas finansiālo izpildi, iznākumiem, rezultātiem un ietekmi, un ir piemērojami katrai programmai.

2. Kopīgie rādītāji ir saistīti ar lauku attīstības politikas regulējuma struktūru un mērķiem un ļauj novērtēt politikas īstenošanas progresu, lietderību un efektivitāti attiecībā pret Savienības, valsts un programmas mērķiem un uzdevumiem.

77. pants

Elektroniskā informācijas sistēma

1. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo galveno informāciju par programmas īstenošanu, par katru finansēšanai izraudzīto darbību, kā arī par pabeigtajām darbībām, ieskaitot saņēmēja un projekta galvenās īpašības, reģistrē un glabā elektroniski.

2. Komisija nodrošina piemērotas drošas elektroniskās sistēmas izveidi, lai reģistrētu, uzturētu un pārvaldītu galveno informāciju un ziņotu par uzraudzību un novērtēšanu.

78. pants

Informācijas sniegšana

Lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemas sniegt vadošajai iestādei un/vai norīkotajiem vērtētājiem vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai būtu iespējams uzraudzīt un novērtēt programmu, īpaši saistībā ar noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanu.

II nodaļa Uzraudzība

79. pants

Uzraudzības procedūras

1. Programmas īstenošanas kvalitāti uzrauga vadošā iestāde un uzraudzības komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 41. pantā.

2. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veic katras lauku attīstības programmas uzraudzību, ņemot vērā finanšu, iznākuma un mērķa rādītājus.

80. pants

Uzraudzības komiteja

Dalībvalstis, kurās īsteno reģionālas programmas, var izveidot valsts uzraudzības komiteju, lai koordinētu šo programmu īstenošanu saistībā ar valsts regulējumu un finanšu resursu apguvi.

81. pants

Uzraudzības komitejas pienākumi

1. Uzraudzības komiteja pārliecinās par lauku attīstības programmas darbības rezultātiem un tās īstenošanas efektivitāti. Šim nolūkam papildus funkcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. [CSF] 43. pantā, uzraudzības komiteja:

(a) konsultē un sniedz atzinumu par finansējamo darbību atlases kritērijiem četru mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas. Atlases kritērijus pārskata saskaņā ar plānošanas vajadzībām;

(b) pārbauda pasākumus un iznākumus, kas saistīti ar programmas novērtēšanas plānu;

(c) pārbauda programmā paredzētās darbības, kas saistīti ar ex ante nosacījumu izpildi;

(d) piedalās valsts lauku tīklā, lai apmainītos ar informāciju par programmas īstenošanu;

(e) izskata un apstiprina gada īstenošanas ziņojumus, pirms tie tiek nosūtīti Komisijai.

82. pants

Gada īstenošanas ziņojums

1. Līdz 2016. gada 31. maijam un katru nākamo gadu, ieskaitot 2023. gadu, līdz 31. maijam dalībvalsts iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par lauku attīstības programmas īstenošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. 2016. gadā iesniegtais ziņojums aptver 2014. un 2015. kalendāro gadu.

2. Papildus tam, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 44. pantā, gada īstenošanas ziņojumos cita starpā iekļauj informāciju par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem un kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu.

3. Papildus tam, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 44. pantā, 2017. gadā iesniegtajā gada īstenošanas ziņojumā iekļauj arī aprakstu par visu programmā iekļauto apakšprogrammu īstenošanu, novērtējumu par progresu, kas panākts, lai nodrošinātu integrētu pieeju ELFLA un citu ES finansēšanas instrumentu izmantošanai lauku apvidu teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām, un konstatējumus, kas saistīti ar katras lauku attīstības programmā iekļautās prioritātes mērķu sasniegšanu.

4. Papildus tam, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 44. pantā, 2019. gadā iesniegtajā gada īstenošanas ziņojumā iekļauj arī aprakstu par visu programmā iekļauto apakšprogrammu īstenošanu un novērtējumu par progresu, kas panākts, lai nodrošinātu integrētu pieeju ELFLA un citu ES finansēšanas instrumentu izmantošanai lauku apvidu teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par gada īstenošanas ziņojumu sagatavošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

III nodaļa Novērtēšana

83. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka elementus, kuriem jābūt iekļautiem ex ante un ex post novērtējumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 48. un 50. pantā, un nosaka prasību minimumu attiecībā uz novērtēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] 49. pantā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka novērtējumi atbilst kopējai novērtēšanas pieejai, par ko panākta vienošanās saskaņā ar 74. pantu, organizē vajadzīgo datu ieguvi un apkopošanu un sniedz vērtētājiem daudzveidīgo informāciju, ko nodrošina uzraudzības sistēma.

3. Dalībvalstis novērtējuma ziņojumus dara pieejamus internetā, un Komisija — Savienības tīmekļa vietnē.

84. pants

Ex ante novērtējums

Dalībvalstis nodrošina to, ka ex ante vērtētājs jau agrīnā posmā iesaistās lauku attīstības programmas izstrādes procesā, tostarp 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās analīzes izstrādē, programmas intervences loģikas izveidošanā un programmas mērķu noteikšanā.

85. pants

Ex post novērtējums

Dalībvalstis 2023. gadā sagatavo ex post novērtējuma ziņojumu par katru lauku attīstības programmu. Šo ziņojumu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim.

86. pants

Novērtējumu kopsavilkumi

Komisija ir atbildīga par ex ante un ex post novērtējuma ziņojumu kopsavilkumu izstrādi Savienības līmenī.

Novērtējuma ziņojumu kopsavilkumus pabeidz vēlākais līdz 31. decembrim nākamajā gadā pēc attiecīgo novērtējumu iesniegšanas.

VIII SADAĻA Konkurences noteikumi

87. pants

Uzņēmumiem piemērojamie noteikumi

Atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir dažādiem uzņēmumu sadarbības veidiem, to var piešķirt tikai par tādiem uzņēmumu sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, kurus piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. TKO/2012 143.–145. pantu.

88. pants

Valsts atbalsts

1. Ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi, dalībvalstu atbalstam lauku attīstībai piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.

2. Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, vai 89. pantā minētajam valsts papildu finansējumam, uz ko attiecas Līguma 42. pants.

89. pants

Valsts papildu finansējums

Maksājumus, ko dalībvalstis veic saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas Līguma 42. pants, un kas paredzēti, lai sniegtu papildu finansējumu lauku attīstībai, kurai piešķirts Savienības atbalsts, dalībvalstis paziņo un Komisija apstiprina saskaņā ar šo regulu kā daļu no 7. pantā minētās plānošanas. Vērtējot šos maksājumus, Komisija pēc analoģijas piemēro kritērijus, kas noteikti Līguma 107. panta piemērošanai. Attiecīgā dalībvalsts neīsteno savu ierosināto papildu finansējumu lauku attīstībai, kamēr tas nav apstiprināts.

IX SADAĻA Komisijas pilnvaras, kopīgie noteikumi, pārejas un nobeiguma noteikumi

I nodaļa Komisijas pilnvaras

90. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šajā regulā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģējumu, kas minēts šajā regulā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā no brīža, kad par šo aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

91. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kuru sauc “Lauku attīstības komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

II nodaļa

Kopīgie noteikumi

92. pants

Informācijas un dokumentu apmaiņa

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu, lai nodrošinātu kopīgi interesējošu datu drošu apmaiņu starp Komisiju un katru dalībvalsti. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par minētās sistēmas darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

93. pants

Vispārējie KLP noteikumi

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) Nr. HR/2012 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.

III nodaļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

94. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atceļ.

Regulu (EK) Nr. 1698/2005 turpina piemērot darbībām, kuras īsteno atbilstīgi programmām, ko Komisija saskaņā ar minēto regulu apstiprinājusi pirms 2014. gada 1. janvāra.

95. pants

Pārejas noteikumi

Lai atvieglotu pāreju no sistēmas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, uz sistēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, ieskaitot tehnisko palīdzību un atbalstu ex post novērtējumiem.

96. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[…]

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Summas un atbalsta likmes

Pants || Priekšmets || Maksimālā summa (EUR) vai likme ||

16(8) || Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi || 1500 200 000 || Par vienu konsultāciju Trim gadiem konsultantu apmācībai

17(3) || Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas || 3000 || Vienai saimniecībai gadā

|| || ||

18(3) || Ieguldījumi materiālajos aktīvos || 50 % 75 % 65 % 40 % 50 % 75 % 65 % 40 % || Lauksaimniecības nozare No attiecināmo ieguldījumu apjoma mazāk attīstītajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma tālākajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma Egejas jūras nelielajās salās No attiecināmo ieguldījumu apjoma citos reģionos Ar nosacījumu, ka maksimālais kombinētais atbalsts nepārsniedz 90 %, iepriekšminētās likmes var palielināt par 20 % attiecībā uz atbalstu: - jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai - kolektīviem ieguldījumiem un integrētiem projektiem - 33. panta minētajiem apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi - darbībām, ko atbalsta EIP ietvaros Līguma I pielikumā minēto produktu pārstrāde un tirdzniecība No attiecināmo ieguldījumu apjoma mazāk attīstītajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma tālākajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma Egejas jūras nelielajās salās No attiecināmo ieguldījumu apjoma citos reģionos Ar nosacījumu, ka maksimālais kombinētais atbalsts nepārsniedz 90 %, iepriekšminētās likmes var palielināt par 20 % attiecībā uz darbībām, ko atbalsta EIP ietvaros

19(5) || Dabas katastrofās cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana || 80 % || No attiecināmo ieguldījuma izmaksu apjoma profilaktiskiem pasākumiem, ko veic atsevišķi lauksaimnieki

20(6) || Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība || 70 000 70 000 15 000 || Vienam jaunajam lauksaimniekam saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu Vienam uzņēmumam saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu Vienai mazajai lauku saimniecībai saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu

24(3) || Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana || 80 % || No agromežsaimniecības sistēmu ierīkošanas attiecināmo ieguldījumu apjoma

27(5) || Ieguldījumi jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā || 50 % 75 % 65 % 40 % || No attiecināmo ieguldījumu apjoma mazāk attīstītajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma tālākajos reģionos No attiecināmo ieguldījumu apjoma Egejas jūras nelielajās salās No attiecināmo ieguldījumu apjoma citos reģionos

28(4) || Ražotāju grupu izveide || 10 %, 10 %, 8 %, 6 %, 4 % 5 % 5 % 4 % 3 % 2 % 100 000 || Par pārdoto produkciju līdz EUR 1 000 000 Kā procentuāla daļa no pārdotās produkcijas pirmajos piecos gados pēc atzīšanas attiecīgi 1., 2., 3., 4. un 5. gadam Par pārdoto produkciju, kas pārsniedz EUR 1 000 000. Kā procentuāla daļa no pārdotās produkcijas pirmajos piecos gados pēc atzīšanas attiecīgi 1., 2., 3., 4. un 5. gadam Visos gadījumos maksimālais apjoms gadā

29(8) || Agrovide || 600(*) 900(*) 450(*) 200(*) || Par viengadīgu kultūru hektāru gadā Par īpašu daudzgadīgu kultūru hektāru gadā Par citiem zemes izmantojumiem atvēlētu hektāru gadā Par ganāmpulka vienību (GV) gadā par vietējām šķirnēm, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā

30(5) || Bioloģiskā lauksaimniecība || 600(*) 900(*) 450(*) || Par viengadīgu kultūru hektāru gadā Par īpašu daudzgadīgu kultūru hektāru gadā Par citiem zemes izmantojumiem atvēlētu hektāru gadā

31(7) || Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi || 500(*) 200(*) 50 || Maksimālais apjoms par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus Maksimālais apjoms par hektāru gadā Minimālais apjoms par hektāru gadā maksājumiem saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu

32(3) || Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi || 25 250(*) 300(*) || Minimālais apjoms par hektāru gadā Maksimālais apjoms par hektāru gadā Maksimālais apjoms par hektāru gadā kalnu apgabaliem, kas noteikti 46. panta 2. punktā

34(3) || Dzīvnieku labturība || 500 || Par GV

35(3) || Meža vides pakalpojumi un meža saglabāšana || 200(*) || Par hektāru gadā

38(5) || Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana || 65 % || No maksājamās apdrošināšanas prēmijas

39(5) || Kopfondi dzīvnieku un augu slimībām un vides incidentiem || 65 % || No attiecināmajām izmaksām

40(5) || Ienākumu stabilizācijas instruments || 65 % || No attiecināmajām izmaksām

|| || ||

|| || ||

|| || ||

* Izņēmuma gadījumos šos apjomus drīkst palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

II PIELIKUMS Biofizikālie kritēriji, lai noteiktu robežas apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi

KRITĒRIJS || DEFINĪCIJA || ROBEŽVĒRTĪBA

KLIMATS || ||

Zema temperatūra || Veģetācijas perioda ilgums (dienu skaits), proti, dienu skaits ar diennakts vidējo temperatūru > 5 °C (LGPt5) VAI || ≤ 180 dienas

Veģetācijas perioda temperatūras un laika reizinājumu summa (grāddienas), ko nosaka, summējot diennakts vidējo temperatūru, kas > 5 °C || ≤ 1500 grāddienas

Sausums || Attiecība starp gada nokrišņu daudzumu (P) un gada potenciālo evapotranspirāciju (PET) || P/PET ≤ 0,5

KLIMATS UN AUGSNE

Pārmērīgs augsnes mitrums || Dienu skaits, kurās ir sasniegta vai pārsniegta lauka mitrumietilpība || ³ 230 dienas

AUGSNE

Ierobežota augsnes drenētība || Platības, kuras ievērojamu laiku gadā ir zem ūdens || Ilgāk nekā 6 mēnešus pārmitras 80 cm dziļumā no virsas vai ilgāk nekā 11 mēnešus pārmitras 40 cm dziļumā no virsas VAI Augsnes ar sliktu vai ļoti sliktu drenētību VAI Gleja horizontam raksturīgs krāsojums 40 cm dziļumā no virsas

Nelabvēlīgs mehāniskais sastāvs un akmeņainība || Māla, sanesu, smilšu, organisko vielu (svara %) un augsnes skeletu veidojošo (tilpuma %) frakciju relatīvais daudzums || ³ 15 % augsnes virskārtas apjoma veido augsnes skelets, ieskaitot akmens atsegumus, laukakmeņus, VAI

Augsnes virskārtas struktūras klase ir smilts, vidējs smilšmāls, ko nosaka šādi: sanesas % + (2 x māls %) ≤ 30 %, VAI

Augsnes virskārtas struktūras klase ir smags māls (³ 60 % māla) VAI

Organiskā augsne (organiskā viela ≥ 30 %) vismaz 40 cm dziļumā VAI

Augsnes virskārtas struktūras klase ir māls, mālsmilts, smilšmāls un tam piemīt izteikta briešanas un saraušanās spēja 100 cm dziļumā no augsnes virsas

Sekls sakņošanās dziļums || Dziļums (cm) no augsnes virsas līdz viendabīgam cietajam iezim vai sacietējušam augsnes slānim || £ 30 cm

Sliktas ķīmiskās īpašības || Augsnes virskārta satur sāļus, apmaiņas nātriju, tai ir pārmērīgs skābums || Sāļainums: ≥ 4 decisīmensi uz metru (dS/m) VAI

Nātrija saturs: ≥ 6 apmaiņas nātrija procenti (ESP) VAI

Augsnes skābums: pH £ 5 (ūdenī)

RELJEFS

Stāvas nogāzes || Augstuma izmaiņas attiecībā pret planimetrisko attālumu (%) || ³ 15 %

III PIELIKUMS Orientējošs saraksts — pasākumi un darbības, kas ir īpaši svarīgas 8. pantā minētajām tematiskajām apakšprogrammām

Jaunie lauksaimnieki

Atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi dibina lauku saimniecību

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Sadarbība

Ieguldījumi nelauksaimnieciskajā darbībā

Mazās lauku saimniecības

Uzņēmējdarbības sākšanas atbalsts mazo saimniecību izveidei

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Sadarbība

Ieguldījumi nelauksaimnieciskajā darbībā

Ražotāju grupu izveide

Leader

Kalnu apgabali

- Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

- Agrovides darbības

- Sadarbība

- Ieguldījumi materiālajos aktīvos

- Lauku saimniecību un uzņēmumu attīstība lauku apvidos

- Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

- Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Ražotāju grupu izveide

Leader

Īsas piegādes ķēdes

Sadarbība

Ražotāju grupu izveide

Leader

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

IV PIELIKUMS Lauku attīstības ex ante nosacījumi

1. ar prioritātēm saistīti nosacījumi

ES lauku attīstības prioritāte/ VSS tematiskais mērķis || Ex ante nosacījumi || Izpildes kritēriji

Lauku attīstības prioritāte Nr. 1: veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos Tematiskais mērķis Nr. 1: stiprināt pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju || 1.1. Pētniecība un inovācija. Ir izstrādāta valsts un/vai reģionāla inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai saskaņā ar valsts reformu programmu, lai palielinātu privātā sektora pētniecības un inovāciju izdevumus, un tai piemīt labi funkcionējošas valsts vai reģionālas pētniecības un inovācijas sistēmas iezīmes[35]. 1.2. Konsultāciju spējas. Pietiekamas konsultāciju spējas, lai nodrošinātu konsultācijas par regulatīvajām prasībām un visiem aspektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu saimniekošanu un klimata politiku lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. || – Ir izstrādāta valsts un/vai reģionāla inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai, kura: – ir balstīta uz SVID analīzi, lai resursi tiktu vērsti uz nelielu skaitu pētniecības un inovācijas prioritāšu, – izklāsta pasākumus, kas stimulē privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, – satur uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. – Dalībvalsts ir pieņēmusi satvaru, kurā noteikti pētniecībai un izstrādei pieejamie budžeta resursi. – Dalībvalsts ir pieņēmusi daudzgadu plānu budžeta plānošanai un prioritāšu noteikšanai ieguldījumiem, kas saistīti ar ES prioritātēm (ESFRI). – Programmā ir iekļauts popularizēšanas un konsultāciju sistēmu struktūras apraksts attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā (valsts/reģions), ieskaitot to plānoto nozīmi pētniecības un izstrādes prioritātes jomā, kas apliecina 1.2. ex ante nosacījuma izpildi.

Lauku attīstības prioritāte Nr. 2: uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un veicināt lauku saimniecību dzīvotspēju Tematiskais mērķis Nr. 3: paaugstināt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju || 2.3.1. Uzņēmumu izveidošana. Ir veiktas konkrētas darbības, lai efektīvi īstenotu Mazās uzņēmējdarbības aktu un tā 2011. gada 23. februāra pārskatu[36], ieskaitot principu “Vispirms domāt par mazākajiem”. || – Konkrētās darbības ietver: – pasākumus, lai uzņēmuma izveidošanai vajadzīgo laiku samazinātu līdz 3 darbdienām un izmaksas līdz EUR 100, – pasākumi, lai laiku, kas vajadzīgs licenču un atļauju saņemšanai, lai uzsāktu un veiktu konkrētu uzņēmuma darbību, samazinātu līdz 3 mēnešiem, – mehānisms, ar kuru sistemātiski novērtē tiesību aktu ietekmi uz MVU, izmantojot “MVU testu”, vienlaikus ņemot vērā uzņēmumu lieluma atšķirības, ja tas vajadzīgs.

Lauku attīstības prioritāte Nr. 3: veicināt pārtikas aprites organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā Tematiskais mērķis Nr. 3: paaugstināt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju

Lauku attīstības prioritāte Nr. 4: atjaunot, saglabāt un uzlabot no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgās ekosistēmas Tematiskais mērķis Nr. 5: veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību Tematiskais mērķis Nr. 6: aizsargāt vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu || 4.1. Labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA). Valsts līmenī ir izveidoti labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti, kas minēti Regulas (ES) Nr. HR/xxxx VI sadaļas I nodaļā. 4.2. Mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums. Valsts līmenī ir noteikts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts šīs regulas III sadaļas I nodaļas 29. pantā. 4.3. Citi attiecīgi valsts standarti. Ir noteikti attiecīgi obligātie standarti šīs regulas III sadaļas I nodaļas 29. panta piemērošanas vajadzībām. 4.4. Riska novēršana. Ir veikti valsts riska novērtējumi katastrofu pārvaldībai, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām[37]. || –  LLVA standarti ir noteikti valsts tiesību aktos un norādīti programmās. – Programmās ir norādīts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts šīs regulas III sadaļas I nodaļas 29. pantā. – Programmās ir norādīti attiecīgie valsts standarti. – Ir izveidots valsts riska novērtējums, kurā: – ietverts to procesu, metodikas, metožu un nesensitīvo datu apraksts, kas izmantoti valsts riska novērtēšanai, – pieņemtas kvalitatīvas un kvantitatīvas riska novērtēšanas metodes, – attiecīgā gadījumā ņemtas vērā klimata pārmaiņu pielāgošanās valsts stratēģijas.

Lauku attīstības prioritāte Nr. 5: veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības un pārtikas nozarē un mežsaimniecības nozarē Tematiskais mērķis Nr. 4: atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs Tematiskais mērķis Nr. 5: veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību || 5.1. SEG emisijas. Atbilstība 6. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumā Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam.   5.2. Energoefektivitāte. Valsts tiesību aktos ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[38]. 5.3. Ūdens cena. Ir izstrādāta ūdens cenu politika, kas nodrošina dažādu ūdens lietotāju pienācīgu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[39]. 5.4. Atkritumu apsaimniekošanas plāni. Valsts tiesību aktos ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu[40], jo īpaši prasība par atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi saskaņā ar minēto direktīvu. 5.5. Atjaunojamā enerģija. Valsts tiesību aktos ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK[41]. || – Dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai ziņojumu par 2013.−2020. gadam pieņemto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantu. – Dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 14. pantu ir iesniegusi Komisijai Energoefektivitātes rīcības plānu, ar kuru enerģijas taupīšanas mērķi ir iestrādāti konkrētos un saskanīgos pasākumos. – Dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 1. punktu ir ņēmusi vērā principu par ūdensapgādes pakalpojumu izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksas. – Dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu un III pielikumi ir veikusi ekonomisku analīzi attiecībā uz ūdensapgādes pakalpojumu apjomu, cenu un izmaksām un attiecīgo ieguldījumu aplēses. – Dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādu ūdens lietotāju sektoru ieguldījumu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 3. punktu. – Dalībvalsts ir nodrošinājusi, ka tās kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 1., 4., 13. un 16. pantu izstrādā vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus, kas paredzēti minētās direktīvas 28. pantā. – Dalībvalsts ir pieņēmusi valsts rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu.

Lauku attīstības prioritāte Nr. 6: veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos Tematiskais mērķis Nr. 8: veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti Tematiskais mērķis Nr. 9: veicināt sociālo iekļautību un apkarot nabadzību || 6.1. Piekļuve ELFLA. Sniegt atbalstu attiecīgajām ieinteresētajām personām piekļuvei ELFLA. 6.2. Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana. Ir izveidota plaša un iekļaujoša stratēģija, lai sniegtu iekļaujošu atbalstu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu[42] un saskaņā ar Nodarbinātības pamatnostādnēm Nr. 7, tādējādi radot nosacījumus darbvietu izveidošanai. 6.3. NGA infrastruktūra (nākamās paaudzes piekļuves tīkli). Ir izstrādāti valsts NGA plāni, kuros ņemtas vērā reģionālas darbības, lai sasniegtu ES ātrdarbīga interneta pieejamības mērķus[43], galveno uzmanību pievēršot apvidiem, kuros tirgus neļauj nodrošināt atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un pienācīgā kvalitātē. || – Attiecīgajām ieinteresētajām personām tiek sniegts atbalsts, lai iesniegtu projekta pieteikumus un īstenotu un vadītu izvēlētos projektus. – Dalībvalstīs ir izstrādāta plaša un iekļaujoša stratēģija, kurā ir ietverti: – pasākumi, lai ievērojami samazinātu laiku un izmaksas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidošanai, saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, – pasākumi, kas samazina licenču un atļauju saņemšanai vajadzīgo laiku, lai uzsāktu un veiktu konkrētu uzņēmuma darbību, saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, – darbības, kas sasaista piemērotus uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumus un finanšu pakalpojumus (piekļuvi kapitālam), ieskaitot labvēlīgākus nosacījumus grupām un apvidiem, kas ir nelabvēlīgā stāvoklī. – Ir izstrādāts valsts NGA plāns, kurā ietverti: – regulāri atjaunināts infrastruktūras ieguldījumu plāns, apkopojot pieprasījumu un kartējot infrastruktūru un pakalpojumus, – piemēroti ieguldījumu modeļi, kuri veicina konkurenci un nodrošina piekļuvi atvērtai, cenas ziņā pieejamai, kvalitatīvai un nākotnes prasībām atbilstošai infrastruktūrai un pakalpojumiem, – pasākumi privāto ieguldījumu stimulēšanai.

2. horizontālie nosacījumi, kas piemērojami vairākām prioritātēm

|| Horizontālais nosacījums Nr. 1. Dalībvalstu administratīvā efektivitāte. Ir izstrādāta stratēģija, kā stiprināt valsts administratīvo efektivitāti, arī ar valsts pārvaldes reformu[44]. Horizontālais nosacījums Nr. 2. Cilvēkresursu sadale. Struktūrās, kas atbildīgas par lauku attīstības programmām, ir pietiekamas spējas cilvēkresursu sadalei, mācību pārvaldībai un IT sistēmām. Horizontālais nosacījums Nr. 3. Atlases kritēriji. Ir noteikta piemērota pieeja, ar ko nosaka principus attiecībā uz projektu atlases kritēriju noteikšanu un vietējo attīstību. || – Ir izstrādāta un patlaban tiek īstenota stratēģija dalībvalsts administratīvās efektivitātes stiprināšanai[45]; stratēģijā ir ietverta: – juridisku, organizatorisku un/vai procedurālo reformas darbību analīze un stratēģiskā plānošana, – kvalitātes vadības sistēmu izstrāde, – integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai, – prasmju attīstība visos līmeņos, – uzraudzības un novērtēšanas procedūru un instrumentu izstrāde. – Programmā ir iekļauts apraksts par cilvēkresursu sadali, mācību pārvaldību un IT sistēmām programmas vadošajās iestādēs, un tas pierāda 2. horizontālā ex ante nosacījuma izpildi. – Programmā ir iekļauts apraksts par pieeju, kas attiecas uz projektu atlases kritēriju noteikšanu un vietējo attīstību, un tas pierāda 3. horizontālā ex ante nosacījuma izpildi.

V PIELIKUMS Orientējošs saraksts — pasākumi, kas saistīti ar vienu vai vairākām Savienības lauku attīstības prioritātēm

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi vairākām Savienības prioritātēm

16. pants — Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

18. pants — Ieguldījumi materiālajos aktīvos 

20. pants — Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

36. pants — Sadarbība

42.–45. pants — LEADER

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos

15. pants — Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

27. pants — Ieguldījumi jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai uzlabotu visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un veicinātu lauku saimniecību dzīvotspēju

17. pants — Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

32.–33. pants — Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu pārtikas piegādes ķēdes organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā

19. pants — Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

25. pants — Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

28. pants — Ražotāju grupu izveide

34. pants — Dzīvnieku labturība

37. pants — Riska pārvaldība

38. pants — Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

39. pants — Kopfondi dzīvnieku un augu slimībām un vides incidentiem

40. pants — Ienākumu stabilizācijas instruments

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai atjaunotu, saglabātu un uzlabotu no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgās ekosistēmas

un

veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un atbalstītu pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

22. pants — Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

23. pants — Apmežošana un meža izveide

24. pants — Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

26. pants — Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

29. pants — Agrovide un klimats

30. pants — Bioloģiskā lauksaimniecība

31. pants — Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

35. pants — Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

Pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos

21. pants — Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

42.–45. pants — LEADER

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, pārvaldību un pārraudzību;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

-        Priekšlikums Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[46]

Politikas joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[47]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir:

- ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana;

- ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika;

- līdzsvarota teritoriālā attīstība.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

05. politikas jomas konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Nodrošināt vides sabiedriskos labumus

Konkrētais mērķis Nr. 2

Kompensēt ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem

Konkrētais mērķis Nr. 3

Veikt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus

Konkrētais mērķis Nr. 4

Pārvaldīt ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības standartiem

05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 5

Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē

05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 6

Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības

05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 7

Ar inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi”

Konkrētais mērķis Nr. 8

Atbalstīt nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo struktūru

Konkrētais mērķis Nr. 9

Uzlabot lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu

Konkrētais mērķis Nr. 10

Pieļaut saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Šajā posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas periods pēc 2013. gada.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu shēmu komponentu īstenošanu.

Par lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie rezultāti un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai. Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt mērķvērtības.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Priekšlikumos ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātus. Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus pasākumu, lauku attīstības pasākumu un savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu.

Šo KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem mērķiem:

a)       ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;

b)       ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdenim;

c)       līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.

Komisija ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu katram mērķim un jomai.

Turklāt attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a) pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b) palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ar īstenošanas aktiem sagatavos sarakstu ar kopējiem rādītājiem, kuri saistīti ar politikas prioritātēm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos, un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumu mērķis ir izveidot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nākotnes KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti.

Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[48], KLP ir patiesa Eiropas politika. 27 atsevišķu lauksaimniecības politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams, nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka nekā nekoordinēta valstu pieeja.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze, visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas atrodamas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesību aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz šiem fondiem.

Vienotais stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai.

Turklāt vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Turklāt attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra (ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau izveidotās struktūras.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku attīstības un pārejas regulu projekti)

– x   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– x   Finansiālā ietekme nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un horizontālās regulas projekti)

– Īstenošana no 2014. gada.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[49]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[50]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Nav paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi, pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Par KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās.

To papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas jāprecizē īstenošanas noteikumos.

Attiecībā uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post novērtējumiem.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Vairāk nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības kritēriji.

Kļūdu īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir iecerēts turpināt centienus, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas ir zemāks par 2 %.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu līmenī izveidot obligātu administratīvo struktūru, kuras centrā atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par galīgo saņēmēju kontrolēm saskaņā ar 2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz ticamības apliecinājums, kurš attiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz atzinums par visiem šiem elementiem.

Komisija turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies, pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs attiecīgās summas no Savienības finansējuma saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu.

Attiecībā uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma 8. pielikumā.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai. Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā sakarībā pati svarīgākā sistēma ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas 2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut dalībvalstīm, kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles sistēma un mazs kļūdu īpatsvars, samazināt pārbaužu uz vietas skaitu.

Tiesību aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process, neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Šajā finanšu pārskatā norādītās summas ir izteiktas faktiskajās cenās un saistībās.

Papildus pārmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes.

Patlaban nav iespējams izslēgt iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē.

Attiecībā uz tiešajiem atbalstiem jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms 2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts priekšlikumā par pārejas pasākumiem, ir lielāks nekā tiešajiem atbalstiem atvēlētās summas, kas norādītas pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību piemērot finanšu disciplīnas mehānismu.

Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi, kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams kvantificēt.

Šajā finanšu pārskatā nav ņemta vērā krīzes rezerves iespējamā izmantošana. Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

1. tabula. Summas, kas KLP paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || ||

2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) || 44 939 || 45 304 || 44 830 || 45 054 || 45 299 || 45 519 || 45 508 || 45 497 || 45 485 || 317 193

Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704

1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) || 45 611 || 45 976 || 45 502 || 45 726 || 45 971 || 46 191 || 46 180 || 46 169 || 46 157 || 321 897

2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 101 157

Kopā || 60 428 || 60 428 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

   1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Vienots stratēģiskais satvars: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072

Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889

   3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 2 450

|| || || || || || || || || ||

Ārpus DFS || || || || || || || || || ||

   Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945

   Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || ||

No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (5) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

|| || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || ||

KOPĀ — Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DSF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 274 || 62 537 || 62  823 || 63 084 || 63 114 || 63 146 || 63 177 || 440 156

KOPĀ — DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 364 || 61 609 || 61 877 || 62 119 || 62 130 || 62 141 || 62 153 || 433 393

Piezīmes

(1)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

(2)           Summas attiecas uz pirmajam pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu. Tomēr jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir ierosināts pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban budžeta pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem (pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē.

(3)           Skaitļi par 2013. gadu ietver summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē.

(4)           Tabulā norādītās summas ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). Turpmākajās iedaļās dotajās tabulās summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(5)           Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda būs pieejama kopējā summa līdz 2,5 miljardiem euro 2011. gada cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri cieš no globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā sadalījums pa gadiem faktiskajās cenās ir tikai orientējošs. Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā maksimālā summa gadā ir 429 miljoni euro 2011. gada cenās.

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

2. tabula. 05. politikas jomas paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 123 || 123 || || || || || || 246

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 864 || 864 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 433

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || 2 622 || 2 641 || 2 670 || 2 699 || 2 722 || 2 710 || 2 699 || 18 764

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 43 081 || 43 297 || 43 488 || 43 454 || 43 454 || 43 454 || 303 105

05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 42 917 || 43 125 || 43 303 || 43 269 || 43 269 || 43 269 || 302 027

|| || || || || || || || || ||

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 101 185

05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 619 || 14 627 || 14 640 || 14 641 || 14 641 || 14 641 || 102 263

|| || || || || || || || || ||

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Kopā || 60 229 || 60 229 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 212 || 59 436 || 59 682 || 59 901 || 59 890 || 59 879 || 59 867 || 417 867

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

3. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām)

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || || KOPĀ 2014−2020

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 ||

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || -689 || -670 || -641 || -612 || -589 || -601 || -612 || -4 413

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913

05 03 Tiešie atbalsti — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28

05 04 Lauku attīstība — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 076 || -1 089 || -1 102 || -1 115 || -1 133 || -1 144 || -1 156 || -7 815

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 145 || -1 158 || -1 171 || -1 184 || -1 202 || -1 213 || -1 225 || -8 298

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

4. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas saistīti ar tirgu

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0

Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0

Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0.0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0

Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0

Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9

Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0]

Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9

Piezīmes

(1)           2013. gada vajadzības ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada budžeta projektu, izņemot a) augļu un dārzeņu nozari, kuras vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās.

(2)           2013. gada summa atbilst Komisijas priekšlikumam COM(2010) 486. No 2014. gada pasākumu finansēs 1. izdevumu kategorijā.

(3)                           Līdzekļi, kas atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks pārvietoti uz lauku attīstību. Spānijai atvēlētie līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts).

(4)           Paredzamā ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā.

(5)                           Papildus izdevumiem 05 02. un 05 03. nodaļā paredzams, ka tiešos izdevumus 05 01., 05 07. un 05 08. nodaļā finansēs ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem.

5. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 341,0 || 381,1 || 589,6 || 768,0 || 733,2 || 733,2 || 733,2 || 4 279,3

- Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || ||

Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1

Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2

|| || || || || || || || || || || ||

- Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

No tiem ierobežošana || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

|| || || || || || || || || || || ||

KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 876,4 || 42 916,5 || 43 125,0 || 43 303,4 || 43 268,7 || 43 268,7 || 43 268,7 || 302 027,3

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

6. tabula. Tiešo atbalstu komponenti

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

II pielikums || || || || || 42 407,2 || 42 623,4 || 42 814,2 || 42 780,3 || 42 780,3 || 42 780,3 || 256 185,7

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 866,5 || 12 855,3 || 12 844,3 || 12 834,1 || 12 834,1 || 12 834,1 || 77 068,4

Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 857,8 || 857,0 || 856,3 || 855,6 || 855,6 || 855,6 || 5 137,9

Pamatmaksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 682,9 || 28 911,1 || 29 113,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 173 979,4

Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 288,8 || 4 285,1 || 4 281,4 || 4 278,0 || 4 278,0 || 4 278,0 || 25 689,3

III pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē[51] || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1

Ierobežošana || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6

POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4

7. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu

|| || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9

Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9

KOPĀ 05 03 || || || || ||

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Paplašinātā neto maksimālā summa ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas pirms 2013. gada.

8. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || ||

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0

Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7

Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (3) || || || || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -59,4

Tehniskā palīdzība || (3) || || 27,6 || 27,6 || 8,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 29,4

Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (4) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0

KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7

KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 101 185,5

KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 619,2 || 14 627,2 || 14 639,8 || 14 640,7 || 14 640,7 || 14 640,7 || 102 263,2

Piezīmes

(1)           Korekcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām.

(2)           Summas, kas norādītas 1. tabulā (3.1. iedaļa), ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(3)           Summa, kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai, noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no 1. pīlāra).

Tehniskā palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta 0,25 % apmērā no kopējiem lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem.

(4)           Sedz no tehniskajai palīdzībai pieejamās summas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem.

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

AGRI ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

KOPĀ — AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[52] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5 Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Augļi un dārzeņi: tirdzniecība ar ražotāju organizāciju (RO) starpniecību[53] || Ar RO starpniecību pārdotās produkcijas vērtības procentuālā daļa no kopējās produkcijas vērtības || || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 5 810,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — pārstrukturēšana53 || Hektāru skaits || || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || || 3 326,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — ieguldījumi53 || || || 1 147 || 178.9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || || 1 252,6

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — blakusproduktu destilācija53 || Hektolitri || || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || || 686,4

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — dzeramais spirts53 || Hektāru skaits || || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || || 14,2

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — koncentrētas misas izmantošana53 || Hektolitri || || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || || 261,8

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — noieta veicināšana53 || || || || 267.9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 1 875,3

- Citi || || || || 720,2 || || 739,6 || || 768,7 || || 797,7 || || 820,3 || || 808,8 || || 797,1 || || 5 452,3

Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || 2 621,8 || || 2 641,2 || || 2 670,3 || || 2 699,3 || || 2 721,9 || || 2 710,4 || || 2 698,7 || || 18 763,5

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Tiešais ienākumu atbalsts[54] || Hektāru skaits, par ko izmaksāts atbalsts (milj.) || || 161,014 || 42 876,4 || 161,014 || 43 080,6 || 161,014 || 43 297,1 || 161,014 || 43 488,1 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 303 105,0

Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || 42 876,4 || || 43 080,6 || || 43 297,1 || || 43 488,1 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 303 105,0

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīme. 1.–4. un 7.–10. konkrētā mērķa īstenošanas rezultāti vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi[55] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi pamatojas uz situāciju 2011. gadā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[56] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy || Galvenā mītne || || || || || || ||

Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ[57] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X  Priekšlikums par lauku attīstību (ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas[58] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x   pašu resursus

– x   dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[59]

N. gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

|| || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Sk. 2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā.

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” (COM(2010) 672 galīgā redakcija), 18.11.2010.

[3]               Sk. jo īpaši Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnija Rezolūciju 2011/2015(INI) un Prezidentūras 2011. gada 18. marta secinājumus.

[4]               Pašreizējo tiesisko regulējumu veido Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešie maksājumi), Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (tirgus instrumenti), Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (lauku attīstība) un Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (finansēšana).

[5]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006, COM(2011) 615, 6.10.2011.

[6]               Pārskatu par visiem 517 saņemtajiem komentāriem skatīt ietekmes novērtējuma 9. pielikumā.

[7]               OV C […], […], […] lpp.

[8]               OV C […], […], […] lpp.

[9]               OV C […], […], […] lpp.

[10]             OV C […], […], […] lpp.

[11]             COM(2010) 672 galīgā redakcija, 18.11.2010.

[12]             OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

[13]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[14]             OV L […], […], […] lpp.

[15]             OV L […], […], […] lpp.

[16]                    Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcija Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju, OV C 56, 26.2.1999., 1. lpp. [Jāaizstāj ar jaunu stratēģiju, kas jāpieņem līdz 2013. gada beigām.]

[17]             OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

[18]             OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[19]             OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[20]             OV L […], […], […] lpp.

[21]             Padomes 1998. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu (tagad attiecīgi 107. un 108. pants) attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu; OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[22]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[23]             OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

[24]             OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[25]             OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[26]             OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp.

[27]             OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

[28]             OV L […], […], […] lpp.

[29]             Komisijas paziņojums “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām”, OV C 341, 16.12.2010., 5. lpp.

[30]             OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.

[31]             Otrā ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, 1993. gada 16.–17. jūnijs, Helsinki/Somija, “Rezolūcija H1 — Vispārējas pamatnostādnes par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Eiropā”.

[32]             OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

[33]             Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (ES) Nr. […] par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014.−2020. gads), OV L […], […], […]. lpp.

[34]            

[35]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” (COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.). Konkurētspējas padomes secinājumi “Secinājumi par inovācijas savienību Eiropai” (dok. 17165/10, 26.11.2010.).

[36]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (COM(2008) 394, 23.6.2008.); Konkurētspējas padomes secinājumi ““Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (dok. 16788/08, 1.12.2008.); Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2008) 78 galīgā redakcija, 23.2.2011.); Konkurētspējas padomes secinājumi “Secinājumi par pārskatu par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (dok. 10975/11, 30.5.2011.).

[37]             Tieslietu un iekšlietu padomes secinājumi “Secinājumi par riska novērtēšanas turpmāku attīstību katastrofu pārvaldībai Eiropas Savienībā.” 2011. gada 11.–12. aprīlis.

[38]             OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

[39]             OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[40]             OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

[41]             OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[42]             Iekļaut atsauci.

[43]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.); Komisijas dienestu darba dokuments “Digitalizācijas programmas progresa ziņojums” (SEC(2011) 708, 31.5.2011.). Progresa ziņojums: http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/scoreboard/index_en.htm

[44]             Ja pastāv īpaši valstij sagatavots Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad novērtējumā par tā izpildi ņem vērā novērtējumu par progresu, kas sasniegts īpaši valstij sagatavotā Padomes ieteikuma izpildē.

[45]             Termiņi visu minēto elementu sasniegšanai, ja tas attiecas uz stratēģijas īstenošanu, var tikt noteikti programmas īstenošanas periodā.

[46]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[47]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[48]             COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[49]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[50]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[51]             Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz 2013. gadu.

[52]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[53]             Pamatojoties uz līdzšinējo izpildi un aplēsēm 2012. gada budžeta projektā. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijām atvēlētās summas ir saskaņā ar minētās nozares reformu, un, kā jau norādīts 2012. gada budžeta projekta darbības pārskatos, rezultāti būs zināmi tikai 2011. gada beigās.

[54]             Pamatojoties uz potenciālajām atbalsttiesīgajām platībām 2009. gadā.

[55]             Pamatojoties uz vidējām izmaksām EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietu.

[56]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[57]             Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo apjomu.

[58]             Būs noteiktas lauku attīstības programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm.

[59]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.