This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0609
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on a European Union Programme for Social Change and Innovation
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu
/* COM/2011/0609 galīgā redakcija - 2011/0270 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu /* COM/2011/0609 galīgā redakcija - 2011/0270 (COD) */
{SEC(2011)1130
final} {SEC(2011)1131
final} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ·
Vispārējais konteksts Eiropas sabiedrība saskaras ar
daudzām problēmām, ko izraisa pieaugošā konkurence
pasaulē, straujais tehniskais progress, demogrāfiskās tendences
un klimata pārmaiņas. Situāciju sarežģī nesenā
ekonomikas un finanšu krīze, kas ir skārusi visas Eiropas
Savienības dalībvalstis un reģionus. Nodarbinātības
un sociālās politikas jomā Savienība joprojām saskaras
ar tādām sarežģītām problēmām kā: –
augsts bezdarba līmenis, it īpaši
tādās grupās kā darba ņēmēji ar zemu
kvalifikāciju, vecāka gadagājuma darba ņēmēji,
migranti un invalīdi; –
darba tirgus sadrumstalotības
palielināšanās, kas ir saistīta ar elastīgāku darba
organizācijas modeļu parādīšanos un citiem
sarežģījumiem, kuri ietekmē darbvietu drošību un darba
apstākļus; –
darbaspēka sarukšana un arvien pieaugošs
spiediens uz sociālās aizsardzības sistēmām
demogrāfisko pārmaiņu rezultātā; –
grūtības apvienot darbu un ģimenes
pienākumus, kā arī sasniegt noturīgu līdzsvaru starp
darba un privāto dzīvi, un šīs grūtības kavē
personīgo un ģimenes attīstību; –
nepieļaujami liels zem nabadzības robežas
un sociālā atstumtībā dzīvojošu cilvēku skaits. Krīze
atklāja arī ciešās saiknes un blakusefektus starp
ES 27 dalībvalstu tautsaimniecībām, it īpaši
eurozonā, proti, reformas vai to trūkums vienā valstī
ietekmē pārējo valstu darbību. Tas nozīmē, ka,
risinot šīs problēmas, saskaņota rīcība
Savienības līmenī ir iedarbīgāka nekā
atsevišķu dalībvalstu individuāli pasākumi. Lai reformas
atmaksātos, to pamatā pēc iespējas ir jābūt pierādījumiem.
Politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu iesaistīšana
kolektīvā mācību procesā un jaunu pieeju izveidē
un izmēģināšanā, jādomā, veicina
stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšanu, atbildību par to
un atbalstu tai. Šajā saistībā sociālā inovācija
un it sevišķi eksperimenti sociālajā jomā var būt
spēcīgi instrumenti stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai
vajadzīgo reformu un politikas pielāgojumu izstrādei. Taču
sociālās inovācijas pieejas plašāku attīstību un
izplatību Savienībā kavē daudzi faktori, tostarp: –
nepietiekamas zināšanas par pilsoniskās
sabiedrības organizāciju, sociālo uzņēmumu,
sociālo uzņēmēju un publiskā sektora organizāciju
vajadzībām un iespējām; –
centienu un resursu sadrumstalotība,
pārredzamības un redzamības trūkums, ierobežots
finansiālais atbalsts un nepietiekamas tādas tehniskās prasmes,
kas varētu būt noderīgas organizācijām, veidojot un
īstenojot sociālās inovācijas; –
iedzīvotāju un uzņēmumu zems
iesaistes līmenis; –
labas prakses vāja ieviešana un mazs
mērogs; –
sliktas darbību un politikas ietekmes
novērtēšanas metodes. Lai
gan par pasākumiem sociāli ekonomisko problēmu novēršanas
jomā galvenokārt atbild dalībvalstis un reģioni un lēmumi
ir jāpieņem pēc iespējas tuvāk
iedzīvotājiem, Savienības uzdevums ir iekļaut darba
kārtībā vajadzību pēc konkrētām
reformām, konstatējot šķēršļus pārmaiņu
ceļā un to, kā šos šķēršļus pārvarēt,
nodrošinot, lai tiktu ievēroti spēkā esošie Savienības
līmeņa noteikumi, veicinot labas prakses un savstarpējas
zināšanu apguves izplatīšanu un atbalstot sociālo inovāciju
un Savienības mēroga pieejas. ·
Priekšlikuma pamatojums Eiropas Savienības Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas pamatā
ir trīs esošie instrumenti: –
Kopienas programma PROGRESS, kas izveidota ar
Lēmumu Nr. 1672/2006/EK; –
EURES; –
Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments
nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, kas izveidots ar
Lēmumu Nr. 283/2010/ES. Programma PROGRESS Saskaņā
ar Savienības kompetenču jomu tās nodarbinātības un
sociālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt
kopīgu rīcību un dalībvalstu politikas efektīvu
koordināciju. Kompetenču joma ir norādīta Līgumā
par Eiropas Savienību (LES), kurā noteikti divi galvenie
darbības veidi, proti, koordinēšana (noteikt pasākumus, lai
rosinātu dalībvalstu sadarbību) un likumdošana (pieņemot
direktīvas, noteikt prasību minimumu). Iepriekš
gūtā pieredze dalībvalstu sadarbības veicināšanā
nodarbinātības un sociālo lietu jomā norāda uz
daudziem faktoriem, kuri ietekmē saskaņotu politikas risinājumu panākumus,
tostarp: galveno faktoru konsekventa koncepcija un šo faktoru
savstarpējās saistības noteikšana (piemēram, kā
skaidrot strādājošo nabadzību, kā novērst
nevienlīdzības veselības jomā), kopīga
terminoloģija un mērījumi, kas nodrošina uzraudzības un
salīdzinošā novērtējuma iespēju, salīdzināmi
dati un dažādu ieinteresēto personu mērķu,
vērtību un interešu konverģence vai sinerģija. Programma PROGRESS
jau kopš pirmsākumiem ir veicinājusi iedarbīgus politikas risinājumus.
Jaunajā stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā
pastiprinātā politikas programma arvien vairāk palielina
vajadzību pēc politikas veidošanas, pamatojoties uz pierādījumiem,
lai Savienības politika un tiesību akti atsaucīgi
reaģētu uz sociāli ekonomiskajām problēmām.
Programmas PROGRESS turpinājums palīdzēs Komisijai šādu
uzdevumu izpildē: –
apstākļu izpēte un
pierādījumu apkopošana par attiecīgajām politikas
norisēm; –
uzraudzība un ziņojumi par
dalībvalstu panākto progresu virzībā uz Savienības
kopīgajām prioritātēm un mērķiem; –
Savienības tiesību aktu iedarbīgas
un vienotas piemērošanas nodrošināšana; –
Savienības darba apstākļu
tiesību aktu modernizēšana saskaņā ar lietpratīga
regulējuma principiem. EURES Darba
ņēmēju brīva pārvietošanās — viena no
četrām Līgumā noteiktajām
brīvībām — veicina Savienības ekonomikas
attīstību un sociālo kohēziju. Taču
ģeogrāfisko mobilitāti Savienībā kavē daudzi
šķēršļi, sākot no juridiskiem un administratīviem
šķēršļiem, mājokļa cenām, pensiju
pārvedamības, valodas barjerām un beidzot ar brīvo
darbvietu pārredzamības trūkumu un nepietiekamu palīdzību,
piemeklējot darba meklētājiem piemērotas darbvietas. EURES
mērķis ir uzlabot darba tirgus pārredzamību, nodrošinot
piekļuvi darba piedāvājumiem EURES darba mobilitātes
portālā un sniedzot informācijas, padomu un konsultāciju
pakalpojumus valsts un pārrobežu līmenī. Nesenās
ekonomikas krīzes rezultātā un pieaugot nepieciešamībai
pēc individuālākiem pakalpojumiem, vienlaikus ir
mainījušies valsts nodarbinātības dienestu (VND) uzdevumi. VND ir
jākļūst par mūžizglītības
nodrošinātājiem, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu
(piemēram, prasmju novērtējums, apmācība, profesionālā
orientācija, darbvietu un profilu piemeklēšana, klientu
konsultācijas) un rūpes par to cilvēku vajadzībām,
kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Turklāt EURES
uzdevums ir popularizēt jaunas darba metodes ar privātiem
nodarbinātības dienestiem. Eiropas progresa
mikrofinansēšanas instruments Viens no veidiem,
kā darbu zaudējuši cilvēki var atgriezties darbā, ir
kļūšana par pašnodarbinātajiem. Darbvietu izveidei, dibinot un
apvienojot uzņēmumus, ir ārkārtīgi liela nozīme
stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā,
proti, jaundibinātie uzņēmumi ir izveidojuši ievērojamu
skaitu jaunu darbvietu Savienībā, un gandrīz 85 % šo darbvietu
ir izveidotas mikrouzņēmumos. Taču Savienība ne tuvu
neizmanto visu tai piemītošo potenciālu šajā jomā. Viens no
lielākajiem šķēršļiem uzņēmumu dibināšanai
ir nespēja piekļūt finansējumam, jo īpaši
mikrokredītiem, un nesenā ekonomikas krīze ir saasinājusi
šo situāciju. Eiropas mikrofinansēšanas nozare vēl nav
sasniegusi briedumu. Lai panāktu izaugsmi, Savienības
mikrofinansēšanas iestādēm ir jāveido un
jāsaglabā piemēroti finansēšanas modeļi.
Tādēļ ir skaidri saskatāma nepieciešamība
stiprināt iestāžu kapacitātes veidošanu (jo īpaši
mikrofinansēšanas iestādēm, kas nav bankas), lai segtu
uzņēmuma dibināšanas izmaksas un finansētu aizdevumus
augsta riska mērķa grupām. Eiropas
Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas
programmas mērķis ir labāk saskaņot ES darbības
nodarbinātības un sociālajā jomā, apvienojot programmas
PROGRESS, EURES un Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu un
pamatojoties uz to īstenošanu. Turklāt programma nodrošina
iespēju vienkāršot īstenošanu, izmantojot kopējus noteikumus,
kas cita starpā ietver kopējus vispārējos mērķus,
darbību kopēju tipoloģiju un ziņojumu sniegšanas un
novērtēšanas racionalizēšanu. Tajā pašā laikā
programma paredz konkrētus noteikumus, kas piemērojami šīm trim
sadaļām (PROGRESS, EURES un Eiropas Progresa
mikrofinansēšanas instruments), lai ņemtu vērā
juridiskās prasības (tai skaitā komitoloģijas noteikumus,
kurus piemēro tikai PROGRESS sadaļai, ģeogrāfisko
darbības jomu un konkrētas ziņojumu sniegšanas un
novērtēšanas prasības mikrofinansēšanas un
sociālās uzņēmējdarbības sadaļas
gadījumā). ·
Priekšlikuma mērķis Programma
centīsies sasniegt šādus vispārējos mērķus:
(a)
nostiprināt Savienības un
dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto
personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības,
sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu
konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan
dalībvalstu līmenī; (b)
nostiprināt atbilstīgas, pieejamas un
iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba
tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu
pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo
inovāciju; (c)
modernizēt Savienības tiesību aktus
saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un
nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības
tiesību aktu efektīvu piemērošanu; (d)
veicināt darbinieku ģeogrāfisko
mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas,
veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus; (e)
atbalstīt nodarbinātību un
sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un
iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju
grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot
sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Programmas PROGRESS „dzimumu
līdztiesības” un „nediskriminācijas” sadaļas tiks
iestrādātas jaunos instrumentos tiesiskuma jomā. Taču Eiropas Savienības Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas
mērķu sasniegšanai programma atbalstīs dzimumu
līdztiesību un diskriminācijas aizliegumu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI ·
Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām Saistībā ar
pašreizējās programmas PROGRESS pārskatīšanu Komisija
organizēja apspriešanos divos posmos: 1.
tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti
programmas galveno ieinteresēto personu pārstāvji, lai sniegtu
Komisijai ieteikumus par nākotnes instrumenta veidu, mērķiem,
īstenošanu un finansēšanu; 2.
no 2011. gada 4. aprīļa
līdz 27. maijam notika publiska apspriešanās tiešsaistē par
programmas PROGRESS turpinājuma instrumentu. EURES darba grupas un valsts nodarbinātības
dienestu (VND) vadītāji 2011. gadā piedalījās
īpašās diskusijās par EURES nākotni. Attiecībā uz
mikrofinansēšanu Komisija apkopoja viedokļus, ko sniedza Savienības
mikrofinansēšanas nozari pārstāvošais Eiropas
Mikrofinansēšanas tīkls (EMT), Eiropas Sociālā fonda un
Eiropas Investīciju fonda (kas Komisijas vārdā īsteno
Progresa mikrofinansēšanas instrumentu) pārvaldes iestādes,
kā arī Eiropas Investīciju banka. Turklāt tika ņemti
vērā atzinumi, kas tika iegūti divos Komisijas dienestu
organizētos semināros, kuros apsprieda gan mikrofinansēšanu, gan
atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai. ·
Ietekmes novērtējums Tika veikts komplekss
ietekmes novērtējums par Nodarbinātības, sociālo lietu
un iekļautības ģenerāldirektorāta
pārziņā esošajiem finanšu instrumentiem, proti, Eiropas
Sociālo fondu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu,
programmu PROGRESS, EURES un Progresa mikrofinansēšanas instrumentu[1]. Ietekmes
novērtējumā tika apsvērtas trīs iespējas: –
1. iespēja — bez politikas
pārmaiņām: šajā gadījumā
programma PROGRESS, EURES un Progresa mikrofinansēšanas instruments
turpinātu pastāvēt kā atsevišķi instrumenti, kas
darbojas vienlaikus ar Eiropas Sociālo fondu; –
2. iespēja — jauna integrēta
Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas
programma: jauno programmu veido trīs
atsevišķas, savstarpēji papildinošas sadaļas, proti, PROGRESS, EURES
un „Mikrofinansēšana un sociālā
uzņēmējdarbība”; –
3. iespēja — vienots instruments
nodarbinātībai un sociālajām lietām: šādā instrumentā būtu dalītās
pārvaldības daļa (Eiropas Sociālais fonds) un tiešās
pārvaldības daļa. Ietekmes
novērtējums ļāva secināt, ka vēlamais variants ir
2. iespēja, jo tā dotu vislielākās priekšrocības
iedarbīguma palielināšanas, kritiskās masas,
saskaņotības un produktivitātes ziņā un vienlaikus
ļautu izvairīties no politiskiem un institucionāliem riskiem. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI ·
Juridiskais pamats Priekšlikuma pamatā ir Līguma
46. panta d) punkts, 149. pants, 153. panta 2. punkta
a) apakšpunkts un 175. panta trešā daļa. ·
Subsidiaritātes un proporcionalitātes
principi Tā kā dalībvalstis nespēj
pietiekamā mērā sasniegt ierosinātās Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas
mērķus, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā
pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā
paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo
mērķu sasniegšanai. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Programmas īstenošanai
paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no
2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada
31. decembrim būs EUR 958,19 miljoni (pašreizējās cenās). 2011/0270 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas
Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta
d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta
a) apakšpunktu un 175. panta trešo daļu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[3],
saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1)
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Budžets
stratēģijai „Eiropa 2020””[4],
kurā ir ieteikts racionalizēt un vienkāršot Savienības
finansēšanas instrumentus un pastiprināti vērst tos uz Savienības
pievienoto vērtību, kā arī ietekmi un rezultātiem, ar
šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programma
(turpmāk — programma), kuras mērķis ir turpināt
un attīstīt darbības, ko īsteno saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu
Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un
sociālās solidaritātes programmu — PROGRESS[5], Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par
darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā[6] un Komisijas 2002. gada
23. decembra Lēmumu Nr. 2003/8/EK, ar ko īsteno Regulu (EEK) Nr. 1612/1968 attiecībā uz
darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu[7], un Eiropas Parlamenta un Padomes
2010. gada 25. marta Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas
instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai[8] (turpmāk — instruments). (2)
Eiropadome 2010. gada
17. jūnijā apstiprināja Komisijas priekšlikumu par „Eiropa 2020”
stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai
izaugsmei, kurā bija noteikti pieci pamatmērķi (trīs no
tiem bija saistīti ar nodarbinātību, nabadzības un
sociālās atstumtības apkarošanu un izglītību) un
septiņas pamatiniciatīvas, un tādējādi izveidoja
saskaņotu politisko ietvaru nākamajai desmitgadei.
Eiropadome atbalstīja attiecīgo ES instrumentu un politikas jomu
pilnīgu mobilizāciju, sniedzot atbalstu kopējo mērķu
sasniegšanai, un mudināja dalībvalstis uzlabot darbību
saskaņotību. (3)
Saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome
2010. gada 21. oktobrī pieņēma
nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido
stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās
pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas
politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir
pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai
būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020”
integrēto pamatnostādņu, jo īpaši 7., 8. un
10. pamatnostādnes, piemērošana, vienlaikus atbalstot
pamatiniciatīvu īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot
tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma
cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu
prasmju un darbavietu programma” un „Jaunatne kustībā”. (4)
Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma
cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un
„Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā
inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību
risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju
novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas
modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības
attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un
veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi
sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas
jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus,
pienācīgi ņemot vērā reģionālo un
vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas
palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un
jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot
eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku
atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās
aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai
vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā
sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā
partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu
atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju
veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo
vajadzību un problēmu risināšanai. (5)
Saskaņā ar stratēģiju
„Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota
pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu
sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu
jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar
kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus
mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un
novērtēšanas pasākumus. Programmā
arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem,
kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas
Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu
administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan
Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto
vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un
vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu
īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas
aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām
iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem,
kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot,
programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot
rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas
prioritātes. (6)
Savienībai būtu jānodrošina sev
stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu
nodarbinātības un sociālajā jomā. Šāda pamatošanās
uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu
pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un
salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas
instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi
izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības,
sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā
Savienībā un nodrošināt programmu un politikas
produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu
novērtējumu. (7)
Savienībai ir unikālas iespējas
nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un
savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm
nodarbinātības un sociālajā jomā. Zināšanas par
citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem
palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina
jaunas politikas attīstību un rosina valsts reformas. (8)
Savienības sociālās politikas
galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai
Savienībā darbotos standartu minimums un pastāvīgi
uzlabotos darba apstākļi. Savienībai ir jāizpilda svarīgs
uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši lietpratīga regulējuma principiem
pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba
organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai
un veselības aizsardzībai darbā, gan
finansējot pasākumus Savienības darba ņēmēju
tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai. (9)
Dažādos līmeņos
strādājošām pilsoniskās sabiedrības
organizācijām var būt ievērojama nozīme programmas
mērķu sasniegšanā, piedaloties politikas veidošanas procesos un
veicinot sociālo inovāciju. (10)
Eiropas Savienība ir
apņēmusies stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju,
starptautiskā mērogā popularizējot pienācīgas
kvalitātes nodarbinātību un darba standartus, vai nu tieši sadarbojoties
ar trešām valstīm, vai netieši, sadarbojoties ar starptautiskām
organizācijām. Tādēļ ir
jāveido atbilstošas attiecības ar trešām valstīm, kuras
nepiedalās programmā, lai palīdzētu tām sasniegt
mērķus, ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus
starp šīm valstīm un Eiropas Savienību. Tas var ietvert šo
valstu pārstāvju piedalīšanos pasākumos (piemēram,
konferencēs, darba grupās un semināros), kas skar abpusējas
intereses un notiek valstīs, kuras piedalās programmā.
Turklāt būtu jāveido sadarbība ar attiecīgajām
starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Starptautisko
Darba organizāciju (SDO), Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizāciju (ESAO), lai īstenotu programmu
tādā veidā, kurā ir ņemta vērā šo
organizāciju loma. (11)
Saskaņā ar Līguma 45. un
46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti
noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp
dalībvalstīm un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba
tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī atvieglojot
darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko
mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu, nodrošinot
darba piedāvājumu un darba pieteikumu noskaidrošanu un atbalstot
pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un
profesionālās orientācijas pakalpojumu jomā, un
tādējādi dodot ieguldījumu stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. (12)
EURES darbības joma
būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu
mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības
līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas
tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū.
Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu
jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti. (13)
Stratēģijā „Eiropa 2020” un jo
īpaši 7. pamatnostādnē pašnodarbinātība un
uzņēmējdarbība ir atzītas par izšķiroši
nozīmīgām gudras, ilgtspējīgas un integrējošas
izaugsmes panākšanā[9].
(14)
Viens no galvenajiem šķēršļiem
uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo
īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.
Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir
jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un
izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums
ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un
neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot
mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav
pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome
2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu. (15)
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu
„Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai”[10], lai palielinātu
mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā
mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma
nodrošinātāju iestāžu kapacitāte, un jo īpaši to
mikrofinansējuma nodrošinātāju kapacitāte, kuri nav bankas. (16)
Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz
plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas
stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu
dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un
tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu
stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.
Programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve
finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto
sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu[11]. (17)
Lai lietderīgi izmantotu starptautisko finanšu
iestāžu, un jo īpaši Eiropas Investīciju bankas grupas,
pieredzi, ar mikrofinansēšanu un sociālo
uzņēmējdarbību saistīti pasākumi Komisijai būtu
jāīsteno netieši, saskaņā ar Finanšu regulu budžeta
izpildes uzdevumus uzticot finanšu iestādēm. Eiropas Savienības
līdzekļu izmantošana koncentrē starptautisko finanšu
iestāžu un citu ieguldītāju līdzekļus, apvieno pieejas
un tādējādi uzlabo piekļuvi finansējumam
mikrouzņēmumiem, tostarp pašnodarbinātajiem, un sociālajiem
uzņēmumiem. Šādā veidā Savienības
ieguldījums atbalsta jaunā sociālās
uzņēmējdarbības sektora un mikrofinansēšanas tirgus
attīstību Savienībā un veicina pārrobežu
darbības. (18)
Saskaņā ar Līguma 8. un
10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta
dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. Lai spriestu
par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu
līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu
jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana. (19)
Saskaņā ar Līguma 9. pantu
programmai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas un
darbības noteikšanā un īstenošanā tiek ņemtas
vērā prasības, kas saistītas ar augsta
nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas
sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu
pret sociālo atstumtību. (20)
Lai nodrošinātu efektīvāku
saziņu ar publiku un stiprinātu sinerģiju starp saziņas
pasākumiem, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas, resursiem,
kas ar šo regulu piešķirti informācijas un saziņas
pasākumiem, būtu jāuzlabo arī korporatīvā
saziņa par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm
ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas
vispārīgajiem mērķiem. (21)
Tā kā dalībvalstu līmenī
šīs regulas mērķus nevar sasniegt pietiekamā mērā
un tā kā, ņemot vērā to pamatojumu un apmēru, tos
var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā
pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā
paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo
mērķu sasniegšanai. (22)
Ar šo regulu visam programmas laikam paredz
kopīgu finansējuma summu, kas budžeta iestādei
ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce
atbilstīgi 17. pantam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas {..} iestāžu
nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu
finanšu pārvaldību. (23)
Visā izdevumu ciklā Savienības
finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot
samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu,
atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini
izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un
vajadzības gadījumā – soda naudas. (24)
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus
darbību īstenošanai programmas sadaļā EURES un
mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības sadaļā, īstenošanas
pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. (25)
Programmas sadaļā PROGRESS paredzēto
pasākumu īstenošanas pilnvaras būtu jāpilda
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka
normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles
mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru
izmantošanu[12],
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I sadaļa
Kopējie noteikumi 1. pants
Priekšmets 1.
Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības
Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu
(turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt
stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un
integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot
finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai
veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu
atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo
atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba
apstākļus. 2.
Programma darbosies no 2014. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā izmanto šādas
definīcijas: (a)
„sociālais uzņēmums” ir
uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes
radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un partneriem.
Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto
peļņu galvenokārt sociālo mērķu sasniegšanai. To
pārvalda atbildīgi un pārredzami, it sevišķi, iesaistot
darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar
uzņēmuma saimnieciskā darbība; (b)
„mikrokredīts” ir aizdevums, kas
nepārsniedz EUR 25 000; (c)
„mikrouzņēmums” ir uzņēmums,
kurā ir nodarbinātas mazāk nekā 10 personas, tostarp
pašnodarbinātas personas, un kura gada apgrozījums un/vai gada
bilance nepārsniedz EUR 2 miljonus saskaņā ar
Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par
mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[13]. (d)
„mikrofinansēšana” ir fiziskām
personām un mikrouzņēmumiem piešķirtas garantijas,
pretgarantijas, mikrokredīts, pašu kapitāls un kvazikapitāls. 3. pants
Programmas struktūra 1.
Programmu veido šādas trīs komplementāras
sadaļas: (a)
PROGRESS, kas atbalsta Savienības
nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu
darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu,
uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem
balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar
sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības
organizācijām un citām ieinteresētajām personām; (b)
EURES, kas atbalsta EURES
tīkla, proti, EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas, kā
arī citu ieinteresēto personu iecelto īpašo dienestu,
īstenotos pasākumus informācijas apmaiņas un izplatīšanas
un citu sadarbības veidu attīstīšanai, lai veicinātu darba
ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti; (c)
„Mikrofinansēšana un sociālā
uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi
finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un
uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk
no darba tirgus. 2.
Šīs regulas 1.–14. pantā
paredzētos kopējos noteikumus piemēro visām trim
sadaļām, kuras minētas 1. punkta a), b) un
c) apakšpunktā un kurām piemēro arī īpašus
noteikumus. 4. pants
Programmas vispārējie mērķi 1.
Programma cenšas sasniegt šādus
vispārējos mērķus: (a)
nostiprināt Savienības un
dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto
personu atbildību par Savienības mērķiem
nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu
jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības
gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī; (b)
nostiprināt atbilstīgas, pieejamas un
iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba
tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu
pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo
inovāciju; (c)
modernizēt Savienības tiesību aktus
saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un
nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības
tiesību aktu efektīvu piemērošanu; (d)
veicināt darbinieku ģeogrāfisko
mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas,
veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus; (e)
atbalstīt nodarbinātību un
sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un
iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju
grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot
sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. 2.
Īstenojot šos mērķus, programmas
uzdevumi būs: (a)
veicināt līdztiesību starp
sievietēm un vīriešiem un apkarot diskrimināciju dzimuma, rases
vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,
invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; (b)
nodrošināt, lai Savienības politikas un
darbības noteikšanā un īstenošanā tiktu ņemtas
vērā prasības, kas saistītas ar augsta
nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas
sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu
pret sociālo atstumtību. 5. pants
Budžets 1.
Programmas īstenošanai paredzētās
finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir
EUR 958,19 miljoni[14]. 2.
Lēmuma 3. panta 1. punktā
norādītajām sadaļām tiks piešķirtas šādas
indikatīvas procentuālās daļas: (a)
60 % PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz
17 % ir jāpiešķir eksperimentu veicināšanai
sociālajā jomā kā metodei, ar kuras palīdzību
pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar
nolūku tos piemērot plašāk; (b)
15 % EURES sadaļai; (c)
20 % mikrofinansēšanas un
sociālās uzņēmējdarbības sadaļai. Atlikušos 5 % ik gadus sadala starp
sadaļām atbilstīgi politiskajām prioritātēm. 3.
Komisija var izmantot 1. punktā
minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai
administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar
revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu
sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem,
no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu. 4.
Gada apropriācijas apstiprina budžeta
iestāde atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem ierobežojumiem.
6. pants
Darbību veidi Saskaņā ar programmu var
finansēt turpmāk nosauktos darbību veidus. 1.
Analītiskās darbības: (a)
datu un statistikas vākšana, kā arī
kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un
salīdzinošo rādītāju izveide; (b)
pārskati, pētījumi, analīze un
ziņojumi, tai skaitā tie, kas iegūti, finansējot ekspertu
tīklus; (c)
novērtējumi un ietekmes
novērtējumi; (d)
Savienības tiesību aktu
transponēšanas un piemērošanas uzraudzība un
novērtēšana; (e)
sociālo eksperimentu kā metodes, ar kuras
palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus
risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk, sagatavošana un
īstenošana; (f)
šo analītisko darbību rezultātu
izplatīšana. 2.
Savstarpējas zināšanu apguves,
informētības un izplatīšanas darbības: (a)
labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes
apmaiņa un izplatīšana, salīdzinošie pārskati,
salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja
zināšanu apguve Eiropas līmenī; (b)
Padomes prezidentūras pasākumi,
konferences un semināri; (c)
tieslietu darbinieku, politiķu un EURES konsultantu
apmācība; (d)
rokasgrāmatu, ziņojumu un
mācību materiālu sagatavošana un publicēšana; (e)
informācijas un saziņas darbības; (f)
informācijas sistēmu izstrāde un
uzturēšana, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un
izplatīšanu attiecībā uz Savienības politiku un
tiesību aktiem, kā arī darba tirgus informāciju. 3.
Atbalsts galvenajiem dalībniekiem
saistībā ar: (a)
darbības izdevumiem galvenajiem
Savienības mēroga tīkliem, kuru darbības attiecas uz
PROGRESS sadaļas mērķiem un sekmē to īstenošanu; (b)
kapacitātes nostiprināšanu
dalībvalstu pārvaldes iestādēs, kā arī
dalībvalstu un mikrokredītu nodrošinātāju
iestāžu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par
ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu; (c)
dalībvalstu ierēdņu darba grupu
organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas
uzraudzībai; (d)
speciālistu organizāciju, valsts,
reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī
nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un
sadarbību Eiropas līmenī; (e)
Eiropas mēroga novērošanas centru
finansēšanu; (f)
personāla apmaiņu starp dalībvalstu
varas iestādēm. 4.
Pasākumi personu mobilitātes
veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu
digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu
un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes
shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba
tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu
īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem. 5.
Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem
uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas
noteikti pirmās daļas VIII sadaļā Regulā
Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko
piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas. 7. pants
Kopīga rīcība Programmas atļautos pasākumus var
īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem ar noteikumu, ka
šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgā instrumenta
mērķiem. 8. pants
Konsekvence un papildināmība 1.
Komisija sadarbībā ar
dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās
darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un
tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām
saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās
jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības,
izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes
politika, pētniecība un inovācija,
uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un
ārējās attiecības, kā arī
vispārējā ekonomiskā politika. 2.
Programmas atbalstītajos pasākumos
jāievēro Savienības un valstu tiesību akti, tostarp
noteikumi par valsts atbalstu. 9. pants
Sadarbība ar komitejām Komisija dibina visas nepieciešamās
attiecības ar komitejām, kuras nodarbojas ar politiku, instrumentiem
un pasākumiem, kas attiecas uz šo programmu, lai nodrošinātu to, ka
minētās komitejas saņem regulāru un pienācīgu
informāciju par sasniegumiem programmas īstenošanā. 10. pants
Rezultātu izplatīšana un saziņa 1.
Saskaņā ar programmu īstenoto
darbību rezultāti tiek piemērotā veidā paziņoti
un izplatīti, lai iespējami palielinātu to ietekmi,
ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību. 2.
Saziņas pasākumiem jāveicina
arī korporatīvā saziņa par Eiropas Savienības
politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas
ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem 11. pants
Finanšu noteikumi 1.
Komisija pārvalda programmu saskaņā
ar XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko
piemēro Savienības gada budžetam (turpmāk — Finanšu
regula)[15]. 2.
Vienreizējus maksājumus, vienības
pašizmaksas skalu un vienotas likmes finansējumu var izmantot
attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem,
it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā
minētajām mobilitātes shēmām. 12. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība 1.
Komisija veic piemērotus profilakses
pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā
ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu
intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu
citu nelikumīgu darbību, veicot efektīvas pārbaudes un
tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, atgūstot
kļūdaini izmaksātās summas, kā arī
vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus
un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes
1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par
Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[16] un
Finanšu regulai. 2.
Komisijai vai tās pārstāvjiem un
Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas
revidēt visus dotāciju saņēmējus,
uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kā arī
trešās personas, kuras ir saņēmušas Savienības
līdzekļus. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir
pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas
dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo
finansējumu, saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Padomes
1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko
Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret
krāpšanu un citām nelikumībām[17], lai
noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas
nelikumīgas darbības saistībā ar piešķīruma
nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Savienības
finansējumu. 3.
Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas
rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi
nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas
palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un
apsekojumus uz vietas. 13. pants
Uzraudzība Lai īstenotu programmas regulāru
uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu
prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo
uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un
Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to,
kādā mērā ar programmas darbību palīdzību
tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas
aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi
attiecībā uz piekļuvi. 14. pants
Novērtēšana 1.
Programmas termiņa vidusposma
novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu
programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu,
vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un
novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai. 2.
Ne vēlāk kā divus gadus pēc
programmas pabeigšanas Komisija veic ietekmes un Savienības pievienotās
vērtības ex-post novērtējumu un iesniedz šo
novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. II sadaļa
Konkrēti noteikumi I nodaļa
PROGRESS sadaļa 15. pants
Konkrētie mērķi Papildus 4. pantā
izklāstītajiem vispārējiem mērķiem PROGRESS
sadaļas konkrētie mērķi ir: (a)
pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas
salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai
nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un
sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās
uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām
un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un
citās programmā iesaistītajās valstīs; (b)
veicināt efektīvu un iekļaujošu
informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un
dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku
un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības,
dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai
palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām
valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu
īstenošanā; (c)
sniegt finansiālu atbalstu politikas
veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus
politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti
sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt
piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei; (d)
sniegt finansiālu atbalstu Savienības un
dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to
kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās
politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei,
veicināšanai un atbalstam. 16. pants
Dalība 1.
PROGRESS sadaļā var piedalīties
šādas valstis: (a)
dalībvalstis; (b)
EBTA un EEZ valstis saskaņā ar EEZ
līgumu; (c)
kandidātvalstis un potenciālās
kandidātvalstis atbilstīgi vispārējiem principiem un
vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas
izklāstīti ar minētajām valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos
par līdzdalību Savienības programmās. 2.
PROGRESS sadaļā var piedalīties
visas publiskās un/vai privātās organizācijas,
dalībnieki un iestādes, un jo īpaši: (a)
valsts, reģionālās un
vietējās iestādes; (b)
nodarbinātības dienesti; (c)
Savienības tiesību aktos paredzētās
specializētās organizācijas; (d)
sociālie partneri; (e)
nevalstiskās organizācijas, un jo
īpaši Savienības līmenī dibinātas organizācijas; (f)
augstākās izglītības
iestādes un pētniecības institūti; (g)
eksperti vērtējuma un ietekmes
novērtējuma jomā; (h)
valstu statistikas biroji; (i)
plašsaziņas līdzekļi. 3.
Komisija var sadarboties ar starptautiskām
organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, ESAO, SDO un Pasaules
Banku. 4.
Komisija var sadarboties ar trešām
valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu
valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses
pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un
semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā,
un minēto pārstāvju dalības izmaksas var segt no programmas. 17. pants
Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras 1.
Pasākumus, kas attiecas uz turpmāk
minēto un ir vajadzīgi PROGRESS sadaļas īstenošanai,
pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā noteikto
pārbaudes procedūru: (a)
daudzgadu darba plāni, kas nosaka vidēja
termiņa politiku un finansēšanas prioritātes; (b)
gada darba plāni, tai skaitā
saņēmēju atlases kritēriji pēc uzaicinājumiem
iesniegt priekšlikumus. 2.
Visus pārējos PROGRESS sadaļas
īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā
ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās
procedūru. 18. pants
Komiteja 1.
Komisijai palīdz komiteja. Minētā
komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas
(ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 3.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas
(ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 19. pants
Pārejas pasākumi Darbības, kas ir uzsāktas pirms
2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Lēmumu 1672/2006/EK
(lēmuma 3. pantā minētā 1., 2. un
3. sadaļa), turpina pārvaldīt atbilstīgi minētajam
lēmumam. Attiecībā uz šādām darbībām
minētā lēmuma 13. pantā noteikto komiteju
aizstāj ar šīs regulas 18. pantā paredzēto komiteju.
II nodaļa
EURES sadaļa 20. pants
Konkrētie mērķi Papildus 4. pantā
izklāstītajiem vispārējiem mērķiem EURES
sadaļas konkrētie mērķi ir: (a)
nodrošināt, lai informācija par darba
piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā
informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu
iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās
informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu,
starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot
standartizētas sadarbspējas formas; (b)
pilnveidot darba ņēmēju darbā
pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba
piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā
pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no
sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai
pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi
iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos
pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas
mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas
tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai
palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram,
jauniem cilvēkiem. 21. pants
Dalība 1.
EURES sadaļā
var piedalīties šādas valstis: (a)
dalībvalstis; (b)
EBTA un EEZ valstis saskaņā ar EEZ
līgumu un Līgumu starp Eiropas Kopienu un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no
otras puses, par personu brīvu pārvietošanos[18]. 2.
EURES sadaļā
var piedalīties visas publiskās un privātās
organizācijas, dalībnieki un iestādes, kuras
nozīmējusi dalībvalsts vai Komisija un kuras ir
izpildījušas dalībai EURES tīklā
izvirzītās prasības, kā noteikts Komisijas
Lēmumā 2008/8/EK[19].
It sevišķi šādas iestādes un organizācijas: (a)
valsts, reģionālās un
vietējās iestādes; (b)
nodarbinātības dienesti; (c)
sociālo partneru organizācijas un citas
ieinteresētās personas. III nodaļa
Mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības sadaļa 22. pants
Konkrētie mērķi Papildus 4. pantā
izklāstītajiem vispārējiem mērķiem sadaļas
„Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”
konkrētie mērķi ir šādi. 1. Palielināt
mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas: (a)
personām, kuras ir zaudējušas darbu vai
kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības
iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām,
kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām
personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī
attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras
vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus; (b)
mikrouzņēmumiem, it īpaši
tādiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētās personas. 2. Palielināt
mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti. 3. Atbalstīt
sociālo uzņēmumu attīstību, it īpaši, atvieglojot
piekļuvi finansējumam. 23. pants
Dalība 1.
Mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības sadaļā var piedalīties
publiskas un privātas organizācijas, kas valsts,
reģionālajā vai vietējā līmenī ir dibinātas
16. panta 1. punktā minētajās valstīs un
nodrošina šajās valstīs: (a)
mikrofinansējumu fiziskām personām
un mikrouzņēmumiem; (b)
finansējumu sociālajiem
uzņēmumiem. 2.
Lai sasniegtu galīgos saņēmējus
un izveidotu konkurētspējīgus un darbotiesspējīgus
mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām,
kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās
darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, kuras
pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju
intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem
galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju
pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF. 3.
Publiskās un privātās
organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā
minētās darbības, ievēro augstus standartus
attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju
aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā
mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un
uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās
parādsaistībās. 24. pants
Finansiālais ieguldījums Izņemot kopīgas rīcības
gadījumus, mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības sadaļai piešķirtās finanšu
apropriācijas sedz visas to darbību izmaksas, ko īsteno ar
finanšu instrumentiem, tostarp maksājumu saistības finanšu
starpniekiem, piemēram, garantiju zaudējumi, pārvaldības
maksas starptautiskajām finanšu iestādēm, kas pārvalda Savienības
ieguldījumu, un visas pārējās attiecināmās
izmaksas. 25. pants
Pārvaldība 1.
Lai īstenotu 6. panta 5. punktā
minētos instrumentus un dotācijas, Komisija var slēgt
nolīgumus ar iestādēm, kas uzskaitītas 55. panta
1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā Regulā Nr. XXX/2012
[jaunā 2012. gada Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko
piemēro Savienības gada budžetam, un jo īpaši ar Eiropas
Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu. Šajos nolīgumos
sīki izklāsta minētajām finanšu iestādēm
uzticēto uzdevumu izpildes noteikumus, tostarp noteikumus, kas norāda
uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību un
saskaņotību ar esošajiem Savienības un dalībvalstu finanšu
instrumentiem un līdzekļu līdzsvarotu sadalījumu starp
dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām
valstīm. Finanšu instrumentus, piemēram, riska dalīšanas
instrumentus, kapitāla instrumentus un parāda instrumentus var
īstenot, veicot ieguldījumus tam paredzētā ieguldījumu
instrumentā. 2.
Šī panta 1. punktā minētajos
nolīgumos iekļauj starptautisko finanšu iestāžu pienākumu
atkārtoti ieguldīt līdzekļus un ieņēmumus,
tostarp dividendes un atmaksājumus, 6. panta 5. punktā
minētajās darbībās desmit gadu laikposmā pēc
programmas uzsākšanas dienas. 3.
Saskaņā ar [Finanšu regulas]
18. panta 2. punktu konkrēta finanšu instrumenta
ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam.
Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā
jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā
ar darbībām, kas uzsāktas iepriekšējā periodā,
piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā. 4.
Pēc tam, kad ir beidzies ar
starptautiskajām finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu
darbības termiņš vai ir beidzies īpašo ieguldījumu
instrumentu ieguldījuma periods, ieņēmumi un neizlietotie līdzekļi,
kas pienākas Savienībai, ir jāiemaksā Savienības
vispārējā budžetā. 5.
Starptautiskās finanšu iestādes un
attiecīgā gadījumā fondu vadītāji noslēdz
rakstiskus nolīgumus ar 23. pantā minētajām publiskajām
un privātajām organizācijām. Šajos nolīgumos
iekļauj publisko un privāto nodrošinātāju pienākumu
lietot saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības sadaļu pieejamos līdzekļus
atbilstoši 22. pantā izklāstītajiem mērķiem un
sniegt informāciju 26. pantā noteikto ikgadējo
ziņojumu sagatavošanai. 26. pants
Īstenošanas ziņojumi 1.
Starptautiskās finanšu iestādes un
attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta
Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros
izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu,
kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un
ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa nozarēm un pēc
finansējuma saņēmēju veida, kādi ir pieņemtie vai
noraidītie pieteikumi, līgumi, ko noslēgušas
attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas,
kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp
sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un
atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas
ziņā. 2.
Šajos ikgadējos īstenošanas
ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā
minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi divos gados.
Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma
Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada
pārskatus. 27. pants
Novērtēšana 1.
Lēmuma 14. panta 2. punktā
paredzētajā nobeiguma novērtēšanā iekļauj
Lēmuma Nr. 283/2010/ES 9. pantā minēto nobeiguma
novērtēšanu. 2.
Komisija veic īpašu mikrofinansēšanas un
sociālās uzņēmējdarbības sadaļas nobeiguma
novērtēšanu ne vēlāk kā pēc gada, skaitot no dienas,
kad ir beidzies ar starptautiskajām finanšu iestādēm
noslēgto nolīgumu darbības termiņš. 28. pants
Grozījumi Lēmumu Nr. 283/2010/ES groza
šādi: (a)
lēmuma 5. panta 4. punktu aizstāj
ar šādu: „4. Instrumentu noslēdzot, neizmantotos
līdzekļus, kas pienākas Savienībai, dara pieejamus
mikrofinansēšanai un sociālo uzņēmumu atbalstam, kā
noteikts Regulā Nr. XX/201X/”; (b)
lēmuma 8. panta 3. un 4. punktu svītro.
29. pants Šī regula stājas spēkā
dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU
PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās
ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Regula
par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un
sociālās inovācijas programmu
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā[20]
Pašlaik:
nodarbinātība un sociālās lietas, Kopienas
nodarbinātības politika / Kopienas nodarbinātības
politikas instrumenti: PROGRESS (04 04 01), EURES (04 03 04), EPMI (04
04 15) Nākotnes
daudzgadu finanšu plāni: 1. pozīcija (sociālās
attīstības programma)
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
þPriekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu
darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz
izmēģinājuma projektu / sagatavošanas
darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības
pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Programmas
mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”,
tās pamatmērķu (attiecībā uz nabadzību,
nodarbinātību un izglītību) un integrēto pamatnostādņu
(it īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes) īstenošanu,
sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem
tādās jomās kā augsta nodarbinātības
līmeņa veicināšana, atbilstīgas sociālās
aizsardzības garantēšana, cīņa pret sociālo
atstumtību un nabadzību un darba apstākļu uzlabošana.
1.4.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētie mērķi: 1.
pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas
salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai
nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un
sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti
balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst
vajadzībām, problēmām un apstākļiem
atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā
iesaistītajās valstīs; 2.
veicināt efektīvu un iekļaujošu
informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu
par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba
apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un
starptautiskā līmenī, lai palīdzētu
dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām
valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu
īstenošanā; 3.
sniegt finansiālu atbalstu politikas
veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus
politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti
sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā;
nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un
pieredzei; 4.
sniegt finansiālu atbalstu Savienības un
dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to
kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās
politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas
izstrādei, veicināšanai un atbalstam. Attiecīgās ABM/ABB darbības: 04 04 01 un 04 01 04 10 Konkrētie mērķi: 1.
nodrošināt, lai informācija par darba
piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā
informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu
iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās
informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu,
starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot
standartizētas sadarbspējas formas; 2.
pilnveidot darba ņēmēju darbā
pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba
piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā
ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas
pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc
iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut
pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir
jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas,
lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības
darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām,
piemēram, jauniem cilvēkiem. Attiecīgās ABM/ABB
darbības: 04 03 04 un 04 01 04 04 Konkrētie mērķi: 1. palielināt
mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas: (a)
personām, kuras ir zaudējušas darbu vai
kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības
iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām,
kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām
personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī
attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras
vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus; (b)
mikrouzņēmumiem, it īpaši
tādiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētas
personas; 2. palielināt
mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti; 3. atbalstīt
sociālo uzņēmumu attīstību, it īpaši, atvieglojot
piekļuvi finansējumam. Attiecīgās ABM/ABB darbības: 04 04 15 un 04 01 04 11 Paredzamie rezultāti un ietekme Programmas
galvenais mērķis ir panākt sociāli ekonomiskās
situācijas labvēlīgas pārmaiņas, piemēram,
augstāku nodarbinātības līmeni, mazāku nabadzību,
lielāku sociālo iekļautību un labākus darba
apstākļus. Centieni tiks vērsti uz stratēģijas
„Eiropa 2020” iekļaujošās izaugsmes mērķa un ar to
saistīto pamatmērķu izpildes veicināšanu, sniedzot atbalstu
ar augstu pievienoto vērtību galvenajiem pasākumiem
tādās pamatiniciatīvās kā „Jaunu prasmju
un darbavietu programma”, „Eiropas platforma cīņai pret
nabadzību un sociālo atstumtību” un „Jaunatne kustībā”. Taču
programmas kontrole pār sociāli ekonomiskās situācijas
faktiskajām pārmaiņām būs ļoti ierobežota.
Turpinājuma instrumenta galvenais mērķis un nozīme
drīzāk ir atbalstīt mūsdienīgas, efektīvas un
inovatīvas Savienības nodarbinātības un sociālās
politikas attīstību, saskaņošanu un īstenošanu, sasniedzot
minētos mērķus ar šādiem līdzekļiem: –
atbalsts Savienības politikas veidošanas
procesam likumdošanas jomā saskaņā ar lietpratīga
regulējuma principiem un stingrāka politikas
saskaņotība/ekonomikas pārvaldība; –
galvenās uzmanības pievēršana Savienības
nodarbinātības un sociālās politikas starptautiskajai
dimensijai, kuras veicināšanai ir vajadzīga visu dalībvalstu
saskaņota rīcība; –
dalībvalstu atbalsts kolektīvai un
savstarpēji papildinošai rīcībai, lai saliedētu Savienības
sadarbību un veicinātu savstarpēju zināšanu apguvi un
sociālas inovācijas; –
darba ņēmēju (it īpaši jaunu
cilvēku) darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumu
pilnveidošana, noskaidrojot darbvietu piedāvājumu un darba pieteikumu
daudzumu Eiropā un tādējādi veicinot darba
ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti; –
atvieglota piekļuve finansējumam
sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, it
īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.
1.4.3.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Noderīgi līdzekļi programmas sasniegumu
demonstrēšanai un arī Savienības atbildības
palielināšanai ir izrādījušies uz rezultātiem balstīta
pieeja pārvaldībai, ko piemēro pašreizējai programmai
PROGRESS, un ikgadēja rezultātu uzraudzība. Balstoties uz šo
pieredzi, jaunajai programmai ir skaidra intervences loģika (saskaņā
ar to SMART konkrētie mērķi veicina vispārējo
mērķu sasniegšanu) un atbilstīgu ietekmes un rezultātu
rādītāju kopums. Ir jāpatur prātā, ka ar PROGRESS
sadaļu saistīto darbību mērķis ir sekmēt
stratēģijas “Eiropa 2020” stratēģiskos mērķus,
tādēļ šīs darbības neietver preču vai pakalpojumu
nodrošināšanu; tā vietā ar PROGRESS sadaļu
saistītās darbības netieši ietekmē ES
nodarbinātības un sociālās politikas attīstību,
ņemot vērā to, ka labāka politikas izstrāde nodrošinās
labākus sociāli ekonomiskos rezultātus. Tā kā PROGRESS
sadaļa galvenokārt ir politikas rosināta,
rādītāju noteikšana ir problemātiska; tas pats attiecas uz kvantitatīvu
mērķu noteikšanu vispārīgā līmenī (šajā
gadījumā mērījumi galvenokārt ir balstīti uz reprezentatīviem
rādītājiem). Tādēļ PROGRESS četrus
konkrētos mērķus ir ļoti sarežģīti padarīt
par reāli “mērāmiem”, jo tie ir specifiski, sasniedzami,
reāli un ierobežoti laikā (līdz programmas beigām). Piemēram,
nav iespējams noteikt abpusēju zināšanu apguves pasākumu
daudzumu, jo to skaits un tematika ir atkarīga no dalībvalstu
intereses un vēlmes rīkot šādus pasākumus un
piedalīties tajos; tāpat zināšanu apjoms ir atkarīgs no
vajadzībām politikas izstrādē. Šā iemesla
dēļ ir ierosināts izmantot subjektīvus mainīgos,
piemēram, dalībnieku apmierinātība un zināšanas,
aptaujas par skatījumu uz ES nozīmi nodarbinātības un
sociālajā politikā, kā arī PROGRESS rezultātu
plānotā un pašreizējā izmantošana. Līdzīgu
iemeslu dēļ visos gadījumos nevar noteikt konkrētus
vidēja termiņa mērķus. Tomēr tiek saglabāta uz
rezultātiem balstīta pieeja, kas nosaka reālus mērķus
darbības rādītājiem tuvā līmenī. Skatīt
rādītāju sarakstu 2.1.2. punktā.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Programma
centīsies sniegt atbalstu Komisijai, dalībvalstīm un
galvenajām ieinteresētajām personām, kas veidos,
koordinēs un īstenos efektīvas politiskās reformas,
vēršot tās uz šādu ilgtermiņa problēmu risināšanu: –
augsts bezdarba līmenis, it īpaši
tādās grupās kā darba ņēmēji ar zemu
kvalifikāciju, vecāka gadagājuma darba ņēmēji,
migranti un invalīdi; –
darba tirgus sadrumstalotības
palielināšanās, kas ir saistīta ar elastīgāku darba
organizācijas modeļu parādīšanos un citiem
sarežģījumiem, kuri ietekmē darba drošību un apstākļus; –
darbaspēka sarukšana un arvien pieaugošs
spiediens uz sociālās aizsardzības sistēmām
demogrāfisko pārmaiņu rezultātā (iedzīvotāju
novecošana); –
nepieļaujami augsts zem nabadzības
robežas un sociālā atstumtībā dzīvojošu cilvēku
skaits. Īstermiņā
programma būs vērsta uz šādu problēmu/vajadzību
risināšanu: –
nepieciešamība pēc pamatotiem,
salīdzināmiem un pieejamiem pierādījumiem, statistikas un
rādītājiem ES mērogā, lai nodrošinātu
nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu
atbilstību vajadzībām, problēmām un
apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs; –
nepieciešamība pēc savstarpējas
zināšanu apguves ES līmenī, lai padziļinātu politikas
veidotāju un ieinteresēto personu izpratni un palielinātu
atbildību par ES mērķiem un politiku; –
nepieciešamība pēc atbilstīga finansiāla
atbalsta politikas veidotājiem, lai pārbaudītu,
novērtētu un paplašinātu inovatīvus risinājumus; –
ierobežota ģeogrāfiskā
mobilitāte Eiropā un nepietiekams atbalsts, pielāgojot darba
piedāvājumus darba meklētājiem; –
slikta piekļuve finansējumam un mikrokredītiem
sociālajiem uzņēmumiem, bezdarbniekiem, cilvēkiem, kuriem
draud darba zaudēšana, un nelabvēlīgā stāvoklī
esošām cilvēku grupām, piemēram, jaunāka vai
vecāka gadagājuma cilvēkiem vai migrantiem.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
ES
ir unikāla iespēja nodrošināt Eiropas platformu politikas
apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei
nodarbinātības un sociālajā jomā, iesaistot
dalībvalstis (tajā skaitā EEZ valstis un kandidātvalstis).
Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku palielina
politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina
inovatīvas politikas attīstību un rosina valsts reformas. ES
darbība palielina valsts darbības vērtību, piešķirot
Eiropas dimensiju pierādījumu vākšanai un
salīdzināšanai, statistikas instrumentu un metožu attīstīšanai
un kopīgajiem rādītājiem un šādi veidojot
nodarbinātības un sociālās situācijas kopainu.
Šāds Eiropas mēroga pierādījums ir priekšnoteikums, lai
pareizi risinātu galvenās nodarbinātības un
sociālās problēmas, ar kurām saskaras katra
dalībvalsts. Tas ir ārkārtīgi svarīgs arī
progresa uzraudzībai virzībā uz stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un konkrētām valstīm
adresētu ieteikumu izstrādi, kas tiek prasīta saistībā
ar Eiropas pusgadu. Lietpratīga
regulējuma programmā par galveno prioritāti ir atzīta
nepieciešamība labāk piemērot ES tiesību aktus. ES
līmenī vislabāk var īstenot tiesību aktu
modernizēšanu, lai izveidotu vienādus nosacījumus un visiem
nodrošinātu ES tiesisko aizsardzību veselības, darba
drošības un darba tiesību jomā. ES atrodas arī
visizdevīgākajā stāvoklī, lai finansētu
pasākumus ES noteikumu izpildes uzlabošanai un sistemātiski
pārskatītu ES tiesību aktu piemērošanu visās
dalībvalstīs. ES
līmenī vislabāk iespējams palielināt Eiropas
pilsoniskās sabiedrības tīklu kapacitāti, lai tie
varētu atbalstīt un attīstīt Eiropas Savienības
sociālās politikas mērķus. Pateicoties
jaunajai programmai, jo īpaši EURES sadaļai, dalībvalstis
varēs labāk izmantot ES iekšējā darba tirgus
mobilitāti, un tas, savukārt, palīdzēs novērst
trūkumus vai aizpildīt brīvās darbvietas, kurās ir
grūti atrast darbiniekus, tādējādi atbalstot ekonomisko
darbību un veicinot ekonomikas izaugsmi. Eiropas darba tirgus
mobilitātes palielināšanai ir liela nozīme arī teritorijas izveidē
bez iekšējām robežām, ekonomiskās un sociālās
kohēzijas nostiprināšanā un aktīvā Eiropas
pilsonībā. Tādēļ Eiropas iestādes, un jo
īpaši Komisija, kuras rīcībā ir administratīvie
resursi, pieredze un iespējas koordinēt tādu starptautisko
tīklu kā EURES, atbalsta un veicina darba
ņēmēju ģeogrāfiskās mobilitātes
nostiprināšanas pasākumus. Komisija var pievienot vērtību
arī EURES tīklam, izveidojot politiku, kas vērsta uz
atlikušo šķēršļu pārvarēšanu attiecībā uz
brīvu pārvietošanos, labas prakses apmaiņas veicināšanu un
savstarpējas zināšanu apguves nodrošināšanu starp EURES
tīkla dalībniekiem. Mikrokredītu
pieejamību vislabāk var palielināt Eiropas līmenī:
pirmām kārtām Komisija sadarbībā ar Eiropas
Investīciju fondu tagad var izmantot pieredzi, kas iegūta
saistībā ar pašreizējo Eiropas Progresa mikrofinansēšanas
instrumentu un citām ES līmeņa ierosmēm
mikrofinansēšanas jomā. Tagad visu dalībvalstu
mikrofinansēšanas iestādes var lietderīgi izmantot šo pieredzi,
un to valsts, reģionālajām vai vietējām
iestādēm nevajag lietot savus līdzekļus līdzīgu
sistēmu izveidei. ES
līmeņa darbība varētu veicināt
spēcīgāku valsts un reģionu darbību nākotnē,
un tādēļ tajā vajadzētu iekļaut kapacitātes
attīstīšanu un starpnieku un izplatītāju mobilizēšanu,
lai izveidotu vispusīgu atbalsta ekosistēmu. Turklāt
tad, ja finanšu līdzekļus apkopo Eiropas līmenī,
pastāv lielāka iespēja piesaistīt papildu finansējumu
no ieguldītājiem, kas ir trešas personas, piemēram, no Eiropas
Investīciju bankas, kuras ieguldījums Progresa mikrofinansēšanas
instrumentā bija EUR 100 miljoni. Tas pats attiecas arī uz
ES līmeņa kapitāla fondu ieguldījumiem sociālajos
uzņēmumos, kas varētu piesaistīt vairāk līdzekļu
no citiem ieguldītājiem.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Programmas
PROGRESS (2007.–2013. gadam) termiņa vidusposma novērtējums
ļauj secināt, ka tās mērķi ir ļoti lielā
mērā saistīti ar Lisabonas stratēģijā un
stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītajiem Komisijas
mērķiem. Programmas īstenotās
galvenās darbības (analītiskā darbība un
savstarpējas zināšanu apguves darbība, atbalsts galvenajiem
dalībniekiem) ir iedarbīgs līdzeklis tās mērķu
sasniegšanai. Gada plāna pieņemšanu, īstenošanu,
uzraudzības ciklu un darbību novērtējumu uzskata par
vispārēji piemērotu, tomēr ir ieteicams izstrādāt
daudzgadu plānu tā, lai kopā ar gada finansēšanas
prioritātēm būtu noteikti arī ilgtermiņa politikas
stratēģiskie mērķi. EURES tīkla (2006.–2008. gads) ex-post
novērtējums liecina, ka, salīdzinot ar citiem ES tīkliem, EURES
ievērojami lielākā mērā pievērš uzmanību
nodarbinātības iespējām un ka tas ir arī
vienīgais tīkls, kas cenšas sniegt īpašus darba
piemeklēšanas pakalpojumus. Darba meklētāji, cilvēki, kuri
vēlas mainīt darbu, un darba devēji ir augsti
novērtējuši EURES darba mobilitātes portālu,
saskatot nepārprotamas priekšrocības, ko sniedz iespēja
piekļūt informācijai par brīvajām darbvietām
visā Eiropā (vai ievietot šādu informāciju). Tā
kā ES uzsāka atbalsta piešķiršanu mikrofinansēšanai tikai
2010. gada otrajā pusē, vēl nav iespējams veikt
neatkarīgu novērtējumu. Spriežot pēc ieinteresēto
personu (Eiropas Mikrofinansēšanas tīkls (EMN), kas
pārstāv Eiropas mikrofinansēšanas nozari) atsauksmēm, ES
līmeņa mikrofinansēšanas instruments atbilst viņu
prasībām. Tas veicina valsts un reģionālo atbalsta
shēmu izveidi; veido apjomradītus ietaupījumus un/vai mazina neizdošanās
risku tajās nozarēs, kurās atsevišķa dalībvalsts
nespēj piesaistīt vajadzīgo kritisko masu; piesaista
lielāku finansējumu nekā neliela mēroga valsts shēmas.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Komisija
sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošinās to, ka
saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbildīs
citām Eiropas Savienības darbībām, tās papildinās
un nedublēs, jo īpaši attiecībā uz darbībām
saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās
jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības,
izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes
politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība,
veselība, paplašināšanās un ārējās
attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā
politika.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
þ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
þ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no
1.1.2014. līdz 31.12.2020. –
þ Finansiālā ietekme no 2014. līdz
2020. gadam ¨ Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG.
līdz GGGG., –
pēc kura turpinās normāla
darbība.
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi
þ Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība ¨ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām –
¨ Kopienu izveidotām struktūrām –
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām Visām
darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar PROGRESS sadaļu
un EURES sadaļu, piemēro centralizētu tiešu
pārvaldību (Finanšu regulas 53.a pants). Mikrofinansēšanas
un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas
darbības tiks īstenotas saskaņā ar kopīgas
pārvaldības veidu (Komisija noslēgs nolīgumus ar
starptautiskām finanšu organizācijām, piemēram, EIB/EIF).
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.1.1.
Uzraudzība un vērtēšana
Programma
tiks uzraudzīta reizi divos gados, lai ar skaidri noteiktu
rādītāju palīdzību novērtētu virzību uz
programmas vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu un
arī veiktu visus vajadzīgos grozījumus politikas un
finansēšanas prioritātēs. Uzraudzība dos arī
iespēju novērtēt veidu, kādā integrētajās
programmas darbībās tiek risināti dzimumu līdztiesības
un diskriminācijas aizlieguma jautājumi. Vajadzības
gadījumā rādītāji jāsadala atsevišķos
rādītājos par dzimumu, vecumu un invaliditāti. Tiks veikti programmas termiņa vidusposma un ex-post
novērtējumi. Termiņa vidusposma
novērtējuma mērķis būs novērtēt programmas
mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteikt, vai
līdzekļi tiem izlietoti efektīvi, un novērtēt
programmas pievienoto vērtību Eiropai.
Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu sniegs
2017. gada beigās, lai tā rezultātus varētu izmantot
programmas turpinājuma instrumenta sagatavošanai. Turklāt nobeiguma
novērtējumā tiks pārbaudīta programmas ietekme. Ex-post
novērtējuma ziņojums tiks sagatavots ne vēlāk kā
līdz 2022. gada beigām. Ņemot
vērā to, ka mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības atbalsta sadaļa būs
spēkā ilgāk (ieguldījumi tiks veikti līdz pat desmit gadiem
pēc instrumenta ieviešanas), īpašs šīs sadaļas nobeiguma
novērtējums tiks veikts ne vēlāk kā gadu pēc tam,
kad beigsies Komisijas un Eiropas Investīciju fonda noslēgto
nolīgumu darbības laiks.
2.1.2.
Darbības rādītāji
Vispārējie mērķi Rādītāji || Pašreizējā situācija || Ilgtermiņa mērķi Nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Aktīva ieinteresēto personu dalība, ES un dalībvalstu līmenī apspriežot kopīgas problēmas un konkrētus pasākumus to risināšanai. || Nav vienotas metodes, lai novērtētu ieinteresēto personu iesaistīšanās līmeni politikas debatēs. Jaunākie novērtējumi[21] ir atklājuši, ka ieinteresēto personu dalība atšķiras atkarībā no politikas jautājuma un no dalībvalsts. Jaunākais programmas PROGRESS gada rezultātu ziņojums liecina, ka iestādēm (ES, dalībvalstu, reģionālām vai vietējām) nereti ir ciešāka saikne citai ar citu nekā ar sociālajiem partneriem un NVO. || Visu attiecīgo ieinteresēto personu vienlīdz aktīva dalība ES līmenī un visās dalībvalstīs. Konkrētai valstij adresētu ieteikumu pieņemšana. || Rādītāja pamatā ir konkrētai valstij piemēroti ieteikumi, ko pirmo reizi izdeva 2011. gada jūnijā. Komisijas novērtējums attiecībā uz dalībvalstu stratēģijas ziņojumiem (VSZ) un iepriekšējo konkrētām valstīm adresēto integrēto ieteikumu saturu liecina, ka trīs ceturtdaļām dalībvalstu ir politika vai stratēģijas, kuras atbilst ES mērķiem. || Visas dalībvalstis pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā (ko apliecina stratēģijās un politikas jomās, kuras uzrādītas turpmāk izstrādātajās valsts reformu programmās). Atbalstīt atbilstīgu, pieejamu un efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu un darba tirgu izveidi un atvieglot politiskās reformas, veicinot labu pārvaldību, zināšanu savstarpēju pārņemšanu un sociālo inovāciju. Sociālās inovācijas rezultātu izmantošanas ietekme aktīvas darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā. || Atbalsts sociālajai inovācijai ir jauna intervences joma. Trūkst sistemātiskākas pieejas, lai pilnībā izmantotu sociālās inovācijas rezultātus aktīvas darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas jomās. || Katra dalībvalsts savā valsts reformu programmā uzrāda vismaz vienu piemēru par pieejamo sociālās inovācijas rezultātu plānotu vai faktisku izmantošanu aktīvās darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas izstrādē un īstenošanā. Informētība par sociālo inovāciju. || Kā iepriekš. || Kā iepriekš. Modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu. Cik lielu daļu veido: a) vispusīgi pārskatīti acquis (direktīvas), b) rezultatīvu būtisku priekšlikumu skaits attiecībā uz pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanu (atcelšanu, apvienošanu) vai jaunu tiesību aktu ierosināšanu. || a) Pašlaik tiek pārskatīta viena direktīva (Darba laika direktīva). b) Nav zināms. || a) Līdz programmas beigām tiek pārskatītas pilnīgi visas direktīvas par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem. b) Atbilstīgā gadījumā Komisija sāk darbības, lai grozītu, paskaidrotu vai vienkāršotu spēkā esošus tiesību aktus vai lai sāktu jauna tiesību akta izstrādi, ja to pamato ietekmes novērtējums, un attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar ES sociālajiem partneriem. ES tiesību aktu izpilde dalībvalstīs (transponēšanas gaita un sadrumstalotības faktors). || Transponēšanas rādītājs 2010. gadā bija 98,3 % attiecībā uz darba tiesību direktīvām un 100 % attiecībā uz arodveselības un darba drošības direktīvām; attiecīgie sadrumstalotības faktori bija 5 % un 0 %. Vēsturisku datu analīze liecina, ka pēc jaunu tiesību aktu ieviešanas šie rādītāji parasti pasliktinās. Ņemot vērā Komisijas iespējamo rīcību, lai grozītu, paskaidrotu vai vienkāršotu spēkā esošus tiesību aktus vai lai sāktu jaunu tiesību aktu izstrādi, ir svarīgi saglabāt augstu transponēšanas rādītāju un zemu fragmentācijas faktoru. || Transponēšanas rādītājs 100 % apmērā un attiecīgi zems (0 %) fragmentācijas faktors. Aktīva īstenošana un izpilde. || Pašlaik tiek veikts kvalitatīvs novērtējums (izmantojot neatkarīgu ekspertu novērtējumus un tīklus) attiecībā uz aktīvas īstenošanas un izpildes nodrošināšanu, un šīs nodrošināšanas līmenis atšķiras attiecībā uz dažām direktīvām un dalībvalstīm. || Tiek aktīvi īstenotas un izpildītas pilnīgi visas ar darba apstākļiem saistītās direktīvas gandrīz visās dalībvalstīs (kvalitatīvs novērtējums). Veicināt darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus. Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz dalībvalstu IKP. || Ir īstenoti provizoriski mēģinājumi noteikt un novērtēt ietekmi uz konkrētām valstīm (t. i., Apvienoto Karalisti un Īriju), tomēr tie neietver visu Savienību. 2008. gada ziņojumā par nodarbinātību Eiropā ir aplēses, ka mobilitātes plūsmas no ES 8 dalībvalstīm līdz 2007. gadam ir pievienojušas papildu 0,4 % Īrijas IKP un 0,3 % Apvienotās Karalistes IKP. || Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz dalībvalstu IKP tiek novērtēta attiecībā uz visu Savienību un ir pozitīva. Ilgtermiņa aplēsēs tiek prognozēts 1,7 % papildinājums Īrijas IKP un 0,6 % papildinājums Apvienotās Karalistes IKP līdz 2015. gadam salīdzinājumā ar situāciju pirms paplašināšanās. Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz neaizņemto/pārslogoto darbvietu skaita samazināšanu. || Ir īstenoti provizoriski mēģinājumi noteikt un novērtēt ietekmi uz konkrētām valstīm, tomēr tie neietver visu Savienību. || Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekmi uz neaizņemto/pārslogoto darbvietu skaita samazināšanu novērtē attiecībā uz visu Savienību, un tā ir pozitīva. Atšķirība starp uzņēmējvalsts un izcelsmes valsts mobilo darba ņēmēju dalību darba tirgū un nodarbinātības līmeni. || Starp mobilajiem darba ņēmējiem ES iekšējās mobilitātes izpratnē parasti ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā starp nemobilajiem darba ņēmējiem. || Informācija būs pieejama Eurostat darbaspēka apsekojumā un no citiem statistikas datiem. Atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši ES atbalstu. || 0 || 51 000 (no kuriem 1000 ir sociālie uzņēmumi) Uzņēmējdarbības izveides vai attīstības rezultātā izveidoto vai saglabāto darbvietu skaits. || Saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogrammu (CIP programma), pateicoties katram izsniegtajam mikrokredītam, tika izveidotas 1,2 darbvietas. || To personu raksturojums (tostarp, ja pieejama informācija – vecums, dzimums, piederība pie kādas no minoritātēm, invaliditāte, nodarbinātības statuss), kuras ir izveidojušas vai turpina attīstīt uzņēmējdarbību ar ES mikrofinansējuma atbalstu. || Nav pieejams. || 50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no nelabvēlīgā situācijā nonākušām iedzīvotāju grupām.
Konkrētie mērķi Rādītāji || Jaunākie zināmie rezultāti || Vidēja termiņa mērķis 1. Pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs. Ieinteresēto personu apmierinātība ar programmas radītajām zināšanām un apliecinājums par šo zināšanu lietošanu. || Dažādas ieinteresētās personas (Komisija, EP, valstu pārvaldes iestādes, īstenošanas iestādes, sociālie partneri, NVO utt.) izmanto zināšanas, ko radījusi pašreizējā programma PROGRESS. Tās 2010. gada apsekojums liecina, ka personas, kuras ir informētas par radītajām zināšanām (apmēram 50 %), uzskata šīs zināšanas par lietderīgām (apmēram 85 % respondentu) un (plāno tās izmantot) / tās izmanto. || Lielāka to ieinteresēto personu daļa, kuras ir informētas par programmas radītajām zināšanām (lielāka informētība par svarīgākajiem ieguvumiem: 75 % respondentu), un tiek saglabāts augsts apmierinātības rādītājs (85 % vai vairāk respondentu). Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta uzsākto politisko ierosmju daļa, kurām vajadzīgā informācija iegūta ar programmas izveidoto zināšanu palīdzību. || Nav pieejams. || Programmas radītās zināšanas izmanto pilnīgi visās ES nodarbinātības un sociālās politikas iniciatīvās un darbībās saistībā ar tiesību aktiem darba apstākļu jomā. Jaunu (iepriekš nebijušu) zināšanu (idejas, koncepcijas, metodes, modeļi, prognozējoša analīze) izveidei veltīto centienu[22] daļa. || Nav konkrētu aplēšu, taču budžeta daļa, ko piešķir minēto zināšanu radīšanai, ir aptuveni 10–20 %. Paredzams, ka šī daļa palielināsies, it sevišķi, ņemot vērā uzsvaru uz sociālo inovāciju. || Vismaz 25 % budžeta tiek veltīti jaunu (iepriekš nebijušu) zināšanu (idejas, koncepcijas, metodes, modeļi, prognozējoša analīze) izveidei. 2. Veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā. Paziņojums par to, ka ir iegūta labāka izpratne par ES politiku un mērķiem (tostarp, vajadzības gadījumā, attiecībā uz dzimumu līdztiesību, diskriminācijas aizliegumu un piekļuvi). || Aptuveni 89 % 2010. gada apsekojuma respondentu apgalvo, ka, piedalīdamies programmas PROGRESS finansētos pasākumos, ir guvuši labāku izpratni par ES politikas mērķiem. || Deviņas no desmit ieinteresētajām personām apgalvo, ka, piedalīdamās programmas finansētos pasākumos, ir guvušas labāku izpratni par ES politikas jomām un mērķiem. Tas, kādā mērā savstarpējā zināšanu apguve / informācijas apmaiņas pasākumi ir iekļaujoši un atbilst konsultāciju obligātajām normām. || Turpmākais 2010. gada apsekojums atklāj, ka programmas PROGRESS finansētie savstarpējās zināšanu apguves pasākumi tiek augsti novērtēti, jo tie nodrošina skaidrību attiecībā uz apspriestajiem jautājumiem un tajos piedalās attiecīgo lēmumu pieņēmēji (4 no 5 ieinteresētajām personām pauž pozitīvu viedokli), tomēr viedoklis nav tik pozitīvs attiecībā uz citu ieinteresēto personu (sociālie partneri, NVO utt.) iesaistīšanos. || Četras no piecām ieinteresētajām personām apgalvo, ka savstarpējā zināšanu apguve / informācijas apmaiņas pasākumi ir iekļaujoši un pilnībā atbilst visiem konsultāciju standartiem. Paziņojums par to, kā iegūto informāciju politikas veidošanai/atbalstīšanai (perspektīvi/faktiski) izmanto ne tikai iesaistītie dalībnieki, bet arī citi lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas. || Ex-post apsekojums attiecībā uz programmas PROGRESS finansētiem pasākumiem 2010. gadā atklāja, ka aptuveni divas trešdaļas dalībnieku plāno izmantot vai faktiski izmanto iegūto informāciju politikas veidošanai vai atbalstīšanai. Tomēr pats svarīgākais uzdevums (it sevišķi savstarpējās zināšanu apguves pasākumu gadījumā) ir veicināt iegūtās informācijas apmaiņu ar citiem attiecīgajiem lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām (t. i., kuri/kuras nepiedalījās pasākumā). || - Trīs no četriem iesaistītajiem dalībniekiem paziņo, ka plāno izmantot / faktiski izmanto iegūto informāciju. - Uzlabota informācijas apmaiņa ar citiem lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām (kuri/kuras nepiedalījās pasākumā). 3. Sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei. Paziņojums par to, kā iegūto informāciju politikas veidošanai/atbalstīšanai un turpmākajiem sociālajiem eksperimentiem (perspektīvi/faktiski) izmanto ne tikai iesaistītie dalībnieki, bet arī citi lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas. || Sociālās inovācijas atbalstīšana ir jauna intervences joma, tādēļ šeit nav pieejamas pamatnostādnes. || Tā kā šis darbības veids ir jauns, varētu prognozēt, ka līdz divām trešdaļām iesaistīto dalībnieku apliecina, ka politikas veidošanai/atbalstīšanai un turpmākajiem sociālajiem eksperimentiem plāno izmantot vai faktiski izmanto informāciju, kas iegūta sociālo eksperimentu rezultātā. Atbilstīgu apstākļu (finanšu līdzekļi, attiecīgās zināšanas, prasmes un pieredze) esība sociālo eksperimentu izstrādei un īstenošanai ES nodarbinātības un sociālās politikas jomā: galveno dalībnieku atbilstīga kapacitāte. || Sociālās inovācijas atbalstīšana ir jauna intervences joma, tādēļ šeit nav pieejamas pamatnostādnes. || Novērtējumā tiek atzīts, ka pastāv atbilstoši visi svarīgākie priekšnoteikumi (finanšu līdzekļi, attiecīgās zināšanas, prasmes un pieredze, galveno dalībnieku kapacitāte), lai izstrādātu un īstenotu sociālos eksperimentus ES nodarbinātības un sociālajā politikā. 4. Sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam. Nostiprinātas organizācijas un tīkli, kas ir atzīti par lietderīgu informācijas avotu ES un dalībvalstu politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām personām. || Nav pieejams vispusīgs pamatojums visiem organizāciju veidiem un tīkliem, kurus ir plānots atbalstīt saskaņā ar jauno programmu. Pašlaik (2011. gadā) ir pieejami tikai tādi dati, kas apliecina, ka kopumā ne vairāk kā 9 no 10 ieinteresētajām personām un sevišķi kādi 3 no 4 lēmumu pieņēmējiem un ierēdņiem uzskata galvenos ES tīklus un NVO ar labākajiem rezultātiem par lietderīgu informācijas avotu. || Trīs no četriem lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām personām atzīst organizācijas un tīklus, kas saņem vislielāko palīdzību, par lietderīgu avotu informācijai attiecībā uz ES un dalībvalstu politiku. Paziņojums par kapacitātes[23] pārmaiņām, lai atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos iesaistītie dalībnieki (attiecīgā gadījumā fiziskas personas vai organizācijas) turpinātu ES nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu īstenošanas izstrādi, veicināšanu un atbalstu. || Nav pieejams vispusīgs pamatojums šāda veida pašnovērtējumam no dalībnieku puses (attiecīgā gadījumā fiziskas personas vai organizācijas), kuri iesaistīti atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos. Līdzīgu rezultātu novērtējumu, ko ieviesuši programmas PROGRESS finansētie galvenie ES tīkli un NVO, pirmie rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, it sevišķi attiecībā uz īpašu zināšanu ieguvi, kuras ir būtiskas politikas veidošanai un atbalstīšanai, taču rezultāti nav tik sekmīgi attiecībā uz iekšējās organizācijas uzlabošanu. || Trīs no četriem atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos iesaistītajiem dalībniekiem apliecina uzlabotu kapacitāti, lai turpinātu ES nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu īstenošanas izstrādi, veicināšanu un atbalstu. 5. Nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem. Darba piedāvājumu un CV kopējais skaits EURES darba mobilitātes portālā; pašlaik EURES portālā ir ievietoti vairāk nekā 1 000 000 darba piedāvājumu un 600 000 CV. || Pašlaik EURES portālā ir ievietoti vairāk nekā 1 000 000 darba piedāvājumu un 600 000 CV. || Paredzams, ka darba piedāvājumu skaits palielināsies par 3 % gadā. Darbā pieņemšanas/iekārtošanas un darba piedāvājumu skaits, kuri veikti ar EURES darba mobilitātes portāla starpniecību. || Pašlaik tiek lēsts, ka darbā tiek iekārtoti 150 000 cilvēku gadā. || Par EURES atbildīgie dienesti sāka pētījumu „Valsts nodarbinātības dienestu rezultātu novērtēšanas sistēmu novērtējums un ieteikumi par ģeogrāfiskās mobilitātes rādītājiem”, lai noteiktu rādītājus 2020. gada EURES. 6. Pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darbvietu piedāvājumu un pieteikumu daudzumu Eiropā. EURES nodrošināto starptautisko darbā iekārtošanas gadījumu skaits. Darbā iekārtošanas gadījumu skaita palielināšana par 3 % gadā (pēc pašreizējām aplēsēm ir 150 000 darbā iekārtošanas gadījumu gadā). || Komisija tikai nesen uzsāka sagatavošanās darbības pirmajai mērķtiecīgajai mobilitātes shēmai „Tavs pirmais EURES darbs”. Saskaņā ar aplēsēm tā veicinās 2000–3000 gados jaunu darbinieku iekārtošanu darbā. || Skatīt iepriekš. 7. Palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas. Mikrokredītu skaits, kurus starpnieki ir nodrošinājuši galīgajiem saņēmējiem ar ES atbalstu. (Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām ir piešķirti 50 000 mikroaizdevumu.) || 0 || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām ir piešķirti 50 000 mikroaizdevumu. Piešķirto mikrokredītu apmērs EUR (kopējā vērtība ir tuvu EUR 450 miljoniem; tas panākts, pateicoties pieckārtīgiem ES ieguldījumiem, kas ir EUR 87 miljoni). || Nav pieejams. || Kopējā vērtība ir EUR 500 miljoni (kas atbilst Savienības ieguldījumu pieckārtīgai efektivitātei). To galīgo saņēmēju raksturojums (vecums, dzimums, piederība pie kādas no minoritātēm, nodarbinātības statuss u. c.), kuri ir saņēmuši mikrokredītu ar ES atbalstu. (50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no trūkumā nonākušām iedzīvotāju grupām.) || Nav pieejams. || 50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no nelabvēlīgā situācijā nonākušām iedzīvotāju grupām. 8. Palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti. Kapacitātes palielināšanas finansējuma atbalstīto mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu skaits (līdz atbalsta perioda beigām tiek atbalstītas 50 mikrokredīta nodrošinātājas iestādes). || Nav pieejams. || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām tiek atbalstītas 50 mikrokredīta nodrošinātājas iestādes. Iestāžu kapacitātes līmenis no finansējuma, cilvēkresursu, darbības pārvaldības, sistēmu un infrastruktūras aspekta (lielāka nozares kapacitāte salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni). || Nepilnības, kuras 2009. gadā konstatēja attiecībā uz kapacitātes veidošanu, bija sarežģījumi saistībā ar darbības sākšanas un darbības izmaksu segšanu, nepietiekami attīstītas rezultātu novērtēšanas un analizēšanas sistēmas, tikai vidēji kapacitātes līmeņi attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību, kā arī mikrokredīta nodrošinātāju iestāžu, kas nav bankas, kapacitātes trūkums saistībā ar tīklu veidošanu un sadarbību[24]. || Lielāka nozares kapacitāte salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni. 9. Atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību. Iniciatīvas atbalstīto sociālo uzņēmumu skaits (tiek atbalstīts 1000 sociālo uzņēmumu). || 0 || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām atbalstīti 900 sociālie uzņēmumi. Sociālajiem uzņēmumiem nodrošināto ieguldījumu apmērs (270 miljoni, kā rezultāts ir trīsreiz lielāka efektivitāte). || 0 || 270 miljoni, kas atbilst Savienības ieguldījumu trīskāršai efektivitātei.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
PROGRESS
sadaļā centralizētā tiešā pārvaldība
būs saistīta ar a) daudzu līgumu un dotāciju piesaisti
konkrētām darbībām (tas attiecas arī uz EURES sadaļu),
b) daudzu darbības dotāciju izmaksu nevalstiskām
organizācijām, c) sadarbību ar starptautiskām
organizācijām (tas attiecas arī uz mikrofinansēšanas un
sociālās uzņēmējdarbības sadaļu, ko
īsteno ar kopīgas pārvaldības veidu). Galvenais risks
būs saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju spēju
efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto
darbību pārredzamību.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Ņemot
vērā programmas būtību, apropriāciju efektīvas
pārvaldības pamatā būs kumulatīvu kontroles
pasākumu sistēma, kas savukārt būs balstīta uz
iekšējiem kontroles standartiem, transakciju kontroli EMPL ĢD
iekšienē un transakciju kontroli dalībvalstīs. Finanšu
ķēdes, kas ieviesta budžeta izpildei, pamatā būs
1. modelis — decentralizēts darbības vienību
līmenī ar papildinošām pārbaudēm, veicot izlases
revīzijas. Šajā organizācijā ņem vērā
„4 acu principu”, kas pilnībā atbilst Finanšu regulai. Transakcijas
pārbauda divreiz: pilnīgi visas transakcijas pārbaudīs
finanšu pārbaudes aģents (FVA) (pirmais ex ante līmenis),
un papildu ex ante dokumentārās pārbaudes veiks papildu
inspektors (otrais ex ante līmenis), kura kontroles
mērķis būs pārbaudīt 10–20 % no visām
transakcijām, kas veido vismaz 50 % no budžeta. Izņēmuma
gadījumā, kad pastarpināti deleģētie
kredītrīkotāji (AOSD) nav guvuši pietiekamu
pārliecību, ka pamatā esošās operācijas ir
atbilstīgas, pirms galīgā maksājuma veiks pārbaudes uz
vietas. Šīs pārbaudes uz vietas veiks ārējie revidenti. Arī
ex-post revīzijas veiks uz vietas ārējie revidenti,
izvēloties transakciju paraugus. Šo transakciju atlases ietvers riska
novērtējumu un nejaušu atlasi. Turklāt
saistībā ar pašreizējo grāmatvedības nodalījumu
apstrādās grāmatvedības ex-post kontroles
pasākumus. Kas
attiecas uz starptautiskām organizācijām, to pienākums
būs piemērot savām finanšu pārskatu, revīzijas,
iekšējās kontroles un iepirkuma procedūrām tādus
standartus, kas dod tādas pašas garantijas kā starptautiski
pieņemtie standarti. Turklāt nolīgumos par finansējuma
piešķiršanu, kuri tiek noslēgti atsevišķi ar katru starptautisko
organizāciju, ir jāiekļauj sīki izstrādāti
šīm starptautiskajām organizācijām uzticēto uzdevumu
īstenošanas noteikumi. Minētās organizācijas ik gadus
nodrošinās arī no budžeta iegūto līdzekļu
saņēmēju atbilstīgu ex-post publicēšanu.
2.2.3.
Kontroles pasākumu izmaksas
Ir
aplēstas kontroles pasākumu izmaksas (ietverot visas darbības,
kuras ir tieši vai netieši saistītas ar
saņēmēja/līgumslēdzēja tiesību, kā
arī izdevumu atbilstības pārbaudi). Izmaksu datus apkopoja,
intervējot darbiniekus par pilnā laika vienībām, kas
izmantotas, veicot kontroles pasākumus. Aprēķina
rezultāts uz kalendāro gadu: ex-ante dokumentārās pārbaudes
un pārbaudes uz vietas: EUR 5 616 200 (0,6 % no
līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni); ex-post pārbaudes uz vietas:
EUR 531 000 (0,05 % no
līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni); kopējās
kontroles pasākumu izmaksas uz vienu kalendāro gadu:
EUR 6 147 200 (0,64 % no
līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni).
2.2.4.
Kontroles pasākumu ieguvumi
Ierosinātā
kontroles līmeņa ikgadējās izmaksas veido aptuveni 5 %
no darbības izdevumu gada budžeta (saistībās, proti, EUR 6 147 200
no EUR 123 627 000, kā norādīts
3.2.1. tabulā). To pamato lielais skaits transakciju, kas ir jākontrolē
(skatiet rezultātus 3.2.2. sadaļā).
Nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā tieša
pārvaldība un kopīga pārvaldība patiešām ir
saistītas ar daudzu līgumu un darbību subsīdiju
piešķiršanu, kā arī ar daudzu darbības dotāciju
izmaksāšanu nevalstiskām organizācijām,
asociācijām un arodbiedrībām. Ar šīm
darbībām saistītais risks attiecas uz (sevišķi) mazāku
organizāciju kapacitāti efektīvi kontrolēt izdevumus. Pagājušajā
gadā papildu inspektori veica kontroles pasākumus attiecībā
uz 21,8 % no visām transakcijām, kas ir 84,6 % no
kopējā budžeta (59,4 % izdevumiem saistībā ar tiešo
pārvaldību). Tādējādi konstatēto kļūdu
skaits samazinājās no 95 kļūdām
2009. gadā līdz 67 kļūdām
2010. gadā, kas atbilst kļūdu rādītājam
8,6 % apmērā no visām finanšu transakcijām. Vairums
kļūdu bija formālas un neietekmēja pārliecību par
attiecīgo transakciju tiesiskumu un likumību. Ārējie
revidenti veica kontroles pasākumus attiecībā uz 20,78 % no
budžeta, īstenojot pārbaudes uz vietas 2010. gadā.
Kļūdu līmenis bija zemāks par būtisko, proti,
1,08 %.
2.2.5.
Paredzamais riska līmenis saistībā
ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem
Iepriekšējais
kļūdu rādītājs, kas iegūts transakciju ex-ante
kontroles pasākumu laikā, sasniedza 8,6 % no kopējā
finanšu transakciju skaita 2010. gadā. Kā norādīts
EMPL ĢD gada darbības ziņojumā, neviena no
konstatētajām kļūdām neietekmēja
pārliecību par attiecīgo transakciju tiesiskumu un
likumību. Iepriekšējais
kļūdu rādītājs, kas iegūts revīzijās uz
vietas saistībā ar tiešo pārvaldību, bija 1,08 %. Šo kļūdu
līmeni uzskatīja par pieņemamu, jo tas bija zemāks par
būtisko līmeni 2 % apmērā. Programmā
ierosinātās izmaiņas nekādi neietekmēs pašlaik
pārvaldītās apropriācijas. Pašreizējā kontroles
sistēma ir apliecinājusi, ka spēj novērst un/vai
konstatēt kļūdas un/vai neatbilstības, kā arī
kļūdu vai neatbilstību gadījumā tās izlabot.
Tādēļ paredzams, ka vēsturisko kļūdu
rādītāju līmenis paliks nemainīgs.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas
pasākumi
Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Komisija
veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka,
īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās
darbības, tiek aizsargātas Eiropas Savienības finanšu intereses,
piemērojot krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu
darbību novēršanas pasākumus, veicot efektīvas
pārbaudes un tajos gadījumos, kad tiek atklātas
nelikumības, atgūstot kļūdaini izmaksātās summas,
kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus
un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma par Eiropas
Savienības darbību 325. pantam, Padomes 1995. gada
18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienas
finanšu interešu aizsardzību[25] un Finanšu Regulas 53. panta a) punktam. Komisijai
vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir
tiesības dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus,
uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir
saņēmuši Savienības līdzekļus. OLAF ir
pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas
dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo
finansējumu, saskaņā ar Padomes 1996. gada
11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[26] noteiktajām
procedūrām, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana,
korupcija vai citas nelikumīgas darbības saistībā ar
piešķīruma nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Eiropas
Savienības finansējumu. Neskarot
iepriekšējās apakšnodaļās minētos noteikumus, šīs
regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi,
nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF,
un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas un
pārbaudes un apsekojumus uz vietas.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ
IETEKME
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Apraksts………………………...……….] || DIF./NEDIF.[27] || no EBTA[28] valstīm || no kandidātvalstīm[29] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1a || 04 03 04 XX EURES — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1a || 04 04 01 XX PROGRESS — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1a || 04 04 15 XX EPMI — darbības izdevumi || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1a || 04 01 04 04 EURES (Eiropas nodarbinātības dienesti) — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 1a || 04 01 04 10 Programma PROGRESS — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1a || 04 01 04 11 Eiropas mikrofinansēšanas instruments — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām
un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Izdevumu kategorija ……………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —PROGRESS sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma — EURES sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —PROGRESS sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma — EURES sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1. IZDEVUMU KATEGORIJA: gudra un iekļaujoša izaugsme <EMPL> ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || || || PROGRESS sadaļa || Saistības || (1) || 74,176 || 75,858 || 77,413 || 78,618 || 80,297 || 82,098 || 85,694 || || || || 554,154 Maksājumi || (2) || 23,617 || 46,581 || 50,306 || 70,130 || 68,425 || 69,129 || 71,773 || 61,677 || 52,866 || 39,650 || 554,154 EURES sadaļa || Saistības || (1a) || 18,544 || 18,964 || 19,353 || 19,654 || 20,075 || 20,524 || 21,424 || || || || 138,538 Maksājumi || (2a) || 14,703 || 15,033 || 15,333 || 15,573 || 15,903 || 16,209 || 16,984 || 14,400 || 14,400 || || 138,538 Mikrofinansēšanas sadaļa || Saistības || (1a) || 24,726 || 25,286 || 25,804 || 26,206 || 26,766 || 27,366 || 28,564 || || || || 184,718 Maksājumi || (2a) || 24,726 || 25,286 || 25,804 || 26,206 || 26,766 || 27,366 || 28,564 || || || || 184,718 Rezerve || 6,181 || 6,322 || 6,451 || 6,551 || 6,692 || 6,842 || 7,141 || || || || 46,180 || || || || || || || || || || || KOPĀ — <EMPL> ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 123,627 || 126,430 || 129,021 || 131,029 || 133,831 || 136,829 || 142,823 || || || || 923,590 Maksājumi || =2+2a +3 || 69,227 || 93,222 || 97,894 || 118,460 || 117,786 || 119,546 || 124,462 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 923,590 KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 123,627 || 126,430 || 129,021 || 131,029 || 133,831 || 136,829 || 142,823 || || || || 923,590 Maksājumi || (5) || 69,227 || 93,222 || 97,894 || 118,460 || 117,786 || 119,546 || 124,462 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 923,590 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 4,400 || 4,600 || 5,000 || 5,000 || 5,200 || 5,200 || 5,200 || || || || 34,600 KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 128,027 || 131,030 || 134,021 || 136,029 || 139,030 || 142,029 || 148,024 || || || || 958,190 Maksājumi || =5+ 6 || 73,627 || 97,822 || 102,894 || 123,460 || 122,986 || 124,746 || 129,662 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 958,190 Gadījumā,
ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || || || || Maksājumi || (5) || || || || || || || || || || || KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || || || || KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || || || || Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ ĢD: <EMPL> || Cilvēkresursi || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 102,2 Pārējie administratīvie izdevumi || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 9,94 KOPĀ — <EMPL> ĢD || Apropriācijas || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14 KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 144,047 || 147,05 || 150,041 || 152,049 || 155,05 || 158,049 || 164,044 || || || || 1070,33 Maksājumi || 89,647 || 133,844 || 118,91 || 139,483 || 139,007 || 140,767 || 145,679 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 1070,33
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju
izmantošanu –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju
izmantošanu šādā veidā Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[30] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Izmaksas Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas 1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[31]: pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmas dalībvalstīs. ES tiesību aktu un politikas īstenošanas un ietekmes uzraudzība un novērtēšana nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomā, tostarp arī ar attiecīgo ekspertu tīklu palīdzību || Datu glabātava, valsts un juridisko ekspertu tīkls || 0,20 || 14 || 2,698 || 14 || 2,708 || 14 || 2,718 || 14 || 2,968 || 14 || 2,739 || 14 || 3,049 || 14 || 3,191 || 98 || 20,071 Nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomas pētniecība un analīze, lai informētu un veidotu politikas programmu ES un starptautiskā līmenī, tostarp sadarbībā ar starptautiskām organizācijām || (Perspektīvi) pētījumi, sadarbība ar starptautiskām organizācijām || 0,34 || 14 || 4,338 || 14 || 4,67 || 14 || 4,495 || 14 || 4,842 || 14 || 4,749 || 14 || 5,267 || 14 || 5,585 || 98 || 33,946 Kopējas metodikas, rādītāju un kritēriju izstrāde un izplatīšana attiecībā uz nodarbinātības un sociālo politiku || Eiropas Darba mobilitātes sadarbība ar CEDEFOP, jauni rādītāji, kopīgi projekti ar Kopīgo pētniecības centru || 0,79 || 5 || 3,87 || 5 || 3,886 || 5 || 3,691 || 5 || 3,918 || 5 || 3,936 || 5 || 4,102 || 5 || 4,4 || 35 || 27,803 Datu un statistikas vākšana, izstrāde un izplatīšana sadarbībā ar Eurostat pārskatiem || ESCO, Eiropas vakanču uzraudzības rīks, Eirobarometrs, darbaspēka apsekojuma un DTP datu bāzes īpaši moduļi || 0,5 || 10 || 7,112 || 10 || 7,115 || 10 || 6,94 || 10 || 7,187 || 10 || 7,124 || 10 || 7,262 || 10 || 7,301 || 70 || 50,041 Ietekmes novērtējums (IN) un vērtējumi ar mērķi informēt Komisijas politikas veidošanas procesus, tostarp programmas novērtējumi || Ziņojumi, sagatavošanas pētījumi ietekmes novērtējumam || 0,32 || 6 || 1,747 || 5 || 1,549 || 7 || 2,847 || 5 || 1,785 || 7 || 2,915 || 5 || 1.,946 || 7 || 2,376 || 42 || 15,165 Programmas ikgadējā uzraudzība || Gada uzraudzības ziņojumi || 0,3 || 0 || 0 || 1 || 0,3 || 0 || 0 || 1 || 0,3 || 0 || || 1 || 0,3 || 0 || 0 || 3 || 0,9 Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || 49 || 19,765 || 49 || 20,228 || 50 || 20,691 || 49 || 21 || 50 || 21,463 || 49 || 21,926 || 50 || 22,853 || 346 || 147,926 2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmas dalībvalstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā. Salīdzinošie pārskati, savstarpēja zināšanu apguve un labas prakses apmaiņa attiecīgajās politikas jomās || Valstu nodarbinātības dienestu dialogi, salīdzinošie pārskati, semināri savstarpējai zināšanu apguvei || 0,19 || 30 || 5,71 || 29 || 5,545 || 31 || 6,062 || 31 || 6,1 || 31 || 6,076 || 31 || 6,093 || 32 || 6,471 || 215 || 42,057 Informācijas sistēmu attīstība un uzturēšana, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz ES politiku un tiesību aktiem attiecīgajās jomās || Kopīgi projekti ar ESAO, SDO, Pasaules Banku, EUROMOD; ES prasmju panorāmu, novērtēto nodarbinātības pakalpojumu tīmekļa rīku || 0,93 || 6 || 5,15 || 6 || 5,343 || 6 || 5,248 || 6 || 5,514 || 6 || 5,713 || 6 || 6,114 || 6 || 6,143 || 42 || 39,225 Tieslietu darbiniekiem un politiķiem paredzēta apmācība un savstarpēja zināšanu apguve || Semināri || 0,1 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 56 || 5,6 Informācijas un komunikācijas kampaņas ES un dalībvalstu līmenī || Pasākumi, audiovizuālie un reklāmas materiāli || 0,49 || 4 || 1,9 || 4 || 1,914 || 4 || 1,928 || 4 || 1,943 || 4 || 2,069 || 4 || 1,973 || 4 || 1,988 || 28 || 13,715 Personāla apmaiņa starp valstu pārvaldēm || Vecāko darba inspektoru komitejas inspektoru apmaiņa, apmeklējumi, ziņojumi || 0,06 || 16 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 112 || 6,3 Eiropas mēroga novērošanas centru veidošana || Eiropas Nodarbinātības novērošanas centrs || 0,29 || 5 || 1,32 || 5 || 1,344 || 5 || 1,368 || 5 || 1,393 || 5 || 1,419 || 5 || 1,445 || 5 || 1,471 || 35 || 9,76 Rokasgrāmatas, ziņojumi un mācību materiāli || Labas prakses rokasgrāmatas un citas mācību materiālu publikācijas || 0,16 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 35 || 5,6 Pasākumi specializēto organizāciju iekļaušanai vienotā Eiropas tīklā || Valsts nodarbinātības dienestu vadītāju tīkls, citas sanāksmes || 0,23 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 42 || 9,73 Starptautiskas konferences nodarbinātības un sociālās politikas ārējās dimensijas veicināšanai || Starptautiskas konferences || 0,7 || 14 || 0,9 || 14 || 0,912 || 14 || 0,924 || 14 || 0,937 || 14 || 0,949 || 14 || 0,962 || 14 || 1,336 || 98 || 6,92 Konferences, semināri, apaļā galda sanāksmes utt. par ES tiesību aktu un politikas jautājumiem nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomā || Eiropas mēroga pasākumi, prezidentu konferences, AKM atbalsta semināri || 0,16 || 18 || 2,906 || 19 || 3,24 || 20 || 3,041 || 20 || 3,082 || 21 || 3,216 || 22 || 3,447 || 23 || 3,85 || 143 || Programmas rezultātu nosūtīšana un izplatīšana || Publikācijas, IT rīki || 0,17 || 3 || 0,45 || 3 || 0,5 || 4 || 0,57 || 3 || 0,56 || 3 || 0,55 || 3 || 0,54 || 3 || 0,48 || 22 || 3,65 Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || 115 || 22,226 || 115 || 22,688 || 119 || 23,031 || 118 || 23,419 || 119 || 23,882 || 120 || 24,464 || 122 || 25,629 || 828 || 165,339 3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei. Finansiāls atbalsts sociāliem eksperimentālajiem projektiem || Dotācijas || 1,17 || 9 || 9,8 || 9 || 9,8 || 9 || 10,7 || 9 || 11,2 || 10 || 11,7 || 10 || 12 || 10 || 12,2 || 66 || 77,4 Kapacitātes palielināšanas pasākumi || Pētniecība, metodikas izstrāde, analīze, mācību pasākumi, tostarp ar ekspertu tīklu, praktiķu aprindu un digitālo platformu palīdzību || 0,14 || 10 || 1,65 || 12 || 1,8 || 10 || 1,3 || 10 || 1,4 || 10 || 1,2 || 8 || 0,986 || 8 || 1,098 || 68 || 9,434 Pasākumi informētības palielināšanai || Konferences, darba semināri, salīdzinošie pārskati, labas prakses apmaiņa, komunikācija || 0,15 || 10 || 1,609 || 12 || 1,765 || 14 || 1,671 || 10 || 1,275 || 10 || 1,281 || 10 || 1,5 || 10 || 1,8 || 76 || 10,901 3. konkrētā mērķa starpsumma || 29 || 13,059 || 33 || 13,365 || 33 || 13,671 || 29 || 13,875 || 30 || 14,181 || 28 || 14,486 || 28 || 15,098 || 210 || 97,735 4. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam. Atbalsts galvenajiem ES mēroga tīkliem, kuru darbības ir saistītas ar programmas mērķu īstenošanu (partnerības pamatnolīgumi) || Dotācijas (tīklu darbības izmaksas) || 0,71 || 14 || 9 || 14 || 9,3 || 14 || 9,5 || 14 || 9,8 || 14 || 10 || 14 || 10,249 || 14 || 11 || 98 || 68,849 Atbalsts varas iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem iesaistītajiem dalībniekiem (piemēram, nodarbinātības dienestiem) pēc publikācijām vai aicinājumiem iesniegt priekšlikumus || Dotācijas projektiem || 0,6 || 16 || 8,927 || 16 || 9,051 || 16 || 9,276 || 16 || 9,249 || 16 || 9,472 || 16 || 9,645 || 16 || 9,775 || 112 || 65,395 Mikrokredītu nodrošinātāju kapacitātes palielināšana || Labas prakses apmaiņa, apmācība, konsultācijas un vērtējums || 0,06 || 20 || 1,2 || 20 || 1,224 || 20 || 1,248 || 20 || 1,273 || 20 || 1,299 || 20 || 1,325 || 20 || 1,341 || 140 || 8,91 4. konkrētā mērķa starpsumma || 50 || 19,127 || 50 || 19,575 || 50 || 20,024 || 50 || 20,322 || 50 || 20,771 || 50 || 21,219 || 50 || 22,116 || 350 || 143,154 5. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, darba pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem. EURES tīmekļa vietnes, izziņu dienesta un darba mobilitātes portālu izveide || Darba mobilitātes portāla CV un darba piedāvājumu datubāze || 1,5 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 28 || 42 Nodarbinātības dienestu atbalsts nolūkā veicināt atvērtu un visiem pieejamu Eiropas darba tirgu attīstību, izmantojot apmācību un EURES iekļaušanu tīmeklī, informācijas un komunikācijas pasākumus un rīkojot Darba dienas || Apmācība, koordinācijas sanāksmes, apmācību darba grupas sanāksmes, komunikācijas kampaņas, palīdzība darba svētku organizēšanā || 1,4 || 3 || 3,019 || 3 || 3,439 || 3 || 3,829 || 3 || 4,129 || 3 || 4,549 || 3 || 4,999 || 3 || 5,899 || 21 || 29,863 5. konkrētā mērķa starpsumma || 7 || 9,019 || 7 || 9,439 || 7 || 9,829 || 7 || 10,129 || 7 || 10,549 || 7 || 10,999 || 7 || 11,899 || 49 || 71,863 6. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un darba pieteikumus Eiropas līmenī. Darba ņēmēju iekārtošana darbā, noskaidrojot brīvās darbvietas un nodarbinātības pieteikumus Eiropas līmenī, tostarp pasākumi jaunu cilvēku iekārtošanai darbā || Jaunu darba ņēmēju skaits, kas ir iekārtoti darbā ES dalībvalstīs, kuras nav viņu pastāvīgas dzīvesvietas valstis || 3175 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 21000 || 66,675 6. konkrētā mērķa starpsumma || 66,675 7. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas. Mikrokredīti || Piešķirto mikrokredītu apjoms (milj. EUR) || 0,002 || 5657 || 11,314 || 5837 || 11,674 || 5972 || 11,944 || 6015 || 12,030 || 6074 || 12,148 || 6134 || 12,268 || 6269 || 12,538 || 41958 || 83,916 7. konkrētā mērķa starpsumma || 83,916 8. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti. Kapacitātes palielināšanas finansēšana ar dotācijām, aizdevumiem un līdzekļu ieguldījumiem || Atbalstīto mikrokredītu nodrošinātāju skaits || 0,203 || 4 || 0,812 || 5 || 1,015 || 5 || 1,015 || 6 || 1,218 || 7 || 1,421 || 7 || 1,421 || 8 || 1,624 || 42 || 8,522 8. konkrētā mērķa starpsumma || 8,522 9. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību. Aizdevumi, līdzekļi sociālajiem uzņēmumiem || Sociālo uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši aizdevumus/līdzekļus || 0,12 || 105 || 12,600 || 105 || 12,600 || 107 || 12,840 || 108 || 12,960 || 110 || 13,200 || 114 || 13,680 || 120 || 14,400 || 769 || 92,28 9. konkrētā mērķa starpsumma || 95,28 KOPĒJĀS IZMAKSAS (darbības apropriācijas, bez 5 % rezerves) || || 97,682 || || 99,881 || || 101,879 || || 103,478 || || 105,677 || || 108,062 || || 112,825 || || 877,41
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz administratīvajām
apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo
apropriāciju izmantošanu turpmāk tabulā
norādītajā veidā Miljonos EUR (3
zīmes aiz komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 102,2 Citi administratīvie izdevumi || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 9,94 Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[32] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 24,969 Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 24,969 KOPĀ || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 137,109
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu vajadzības
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
turpmāk tabulā norādītajā veidā Paredzamais apjoms izsakāms pilnas
slodzes ekvivalenta vienībās veselos skaitļos || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || 04 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 109 || 109 || 109 || 109 || 109 || 109 || 109 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || Ārštata personāls (pilnās laika vienībās — PLV)[33] || || 04 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || XX 01 04 yy[34] || - galvenajā mītnē[35] || || || || || || - delegācijās || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || KOPĀ || 120 || 120 || 120 || 120 || 120 || 120 || 120 XX ir attiecīgā politikas joma vai
budžeta sadaļa. Cilvēkresursu un
administratīvās vajadzības nodrošina, izmantojot
attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir
pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot pārvaldības ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Ārštata darbinieki ||
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
–
þ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[36] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
–
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
Priekšlikums/iniciatīva paredz
šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–
þ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: ¨ pašu resursus ¨ dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[37] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu) ......... pants || || || || || || || || Attiecībā uz
īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). - Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem
aprēķināšanai izmantoto metodi. - [1] Pievienot atsauci. [2] OV C , , lpp. [3] OV C , , lpp. [4] COM(2011) 500. [5] OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp. [6] OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp. [7] OV L 5, 10.1.2003.,
16. lpp. [8] OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp. [9] Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums
Nr. 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm, OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp. [10] COM(2007)708, 2007. gada 13. novembris. [11] COM(2011)XXX. [12] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [13] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp. [14] Pašreizējās cenās. [15] OV L XXX, XX.XX.2012., XX. lpp. [16] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [17] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [18] OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp. [19] OV L 5, 10.1.2009., 16. lpp. [20] ABM: uz darbības
jomām balstīta vadība,
ABB: budžeta
līdzekļu sadale pa darbības jomām. [21] Sociālās atklātās koordinācijas
metodes (OMC) novērtējums, 2011. gads. Pētījums
par ieinteresēto personu iesaistīšanos sociālās OMC
īstenošanā, 2010. gads. [22] Mēra kā aplēsto budžeta daļu, kas
piešķirta minētā veida zināšanu izveidei. [23] Par kapacitāti šeit uzskata: zināšanas
saistībā ar politikas veidošanu un atbalstīšanu; prasmes un
gatavību tās aktīvi un efektīvi atbalstīt;
(organizācijas gadījumā) uzlabotu iekšējo organizāciju
(arī uzlabotu stratēģisko plānošanu un darbības
pārvaldību). [24] Evers and Jung / EMN, EIF tirgus
izpēte par mikrokredītiem Eiropas Savienībā: kapaciātes
veidošana un politikas ieteikumi, 2009. gada marts. Saskaņā
ar minēto pētījumu iestāžu kapacitāte ietver
redzējumu un stratēģiju, finansējumu, cilvēkresursus,
darbības pārvaldību, sistēmas un infrastruktūru. [25] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [26] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [27] Dif. — diferencētās
apropriācijas, nedif. — nediferencētās
apropriācijas. [28] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
[29] Kandidātvalstis un attiecīgā
gadījumā potenciālās kandidātvalstis. [30] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.). [31] Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā
“Konkrētais mērķis/Konkrētie mērķi..”. [32] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [33] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu
darbinieki („Intérimaire”); JED — „Jeune Expert en
Délégation” (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējie
darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti. [34] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz
ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības
apropriācijām (kādreizējām „BA”
pozīcijām). [35] Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas
Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas
Zivsaimniecības fondam (EZF). [36] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un
24. punktu. [37] Norādītajām
tradicionālo pašu resursu (cukura nodevas un muitas nodokļi)
summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no
kurām atskaitīti 25 % iekasēšanas izmaksu.