Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010PC0815

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam

    /* COM/2011/0815 galīgā redakcija - COD 2010/0395 */

    52010PC0815




    [pic] | EIROPAS KOMISIJA |

    Briselē, 22.12.2010

    COM(2010) 815 galīgā redakcija

    2010/0395 (COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

    par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam

    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

    Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā jaunākie likumdošanas un politiskie notikumi saistībā ar Finanšu regulu (turpmāk "FR"[1]).

    1. Lai panāktu juridisku skaidrību un vienkāršotu sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi (turpmāk "likumdevēja iestāde"), ar šo priekšlikumu aizstāj divus iepriekšējos Komisijas priekšlikumus par FR pārskatīšanu un apvieno tos vienā tekstā, izmantojot tiesību akta parasto formātu (nevis pārstrādāta akta formātu). Viens no iepriekšējiem priekšlikumiem bija saistīts ar Finanšu regulas pārskatīšanu reizi trijos gados (COM(2010) 260, galīgā redakcija), un tajā īpaši tika risināta aktuālā nepieciešamība pārskatīt budžeta izpildes mehānismus pašreizējā ekonomiskajā situācijā un saistībā ar turpmākajiem politiskajiem uzdevumiem; otrs priekšlikums bija FR pārskatīšana, lai saskaņotu to ar Lisabonas līgumu (COM(2010) 71, galīgā redakcija), ietverot arī dalībvalstu saistības attiecībā uz iekšējo kontroli un revīziju un to pienākumus, kas izriet no dalītas vadības. Tādējādi šie divi iepriekšējie priekšlikumi (COM(2010) 260, galīgā redakcija) un (COM(2010)71, galīgā redakcija) tiek atsaukti.

    2. Turklāt priekšlikuma tekstā ir iekļautas FR izmaiņas, kas tika ieviestas, pieņemot Regulu Nr. 1081/2010[2] par Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk "EĀDD") izveidi.

    1.1. Procedūra

    Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā FR ir jāpārskata saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 322. pantā. Lai likumdevējai iestādei būtu vispārējs priekšstats par ierosinātajiem grozījumiem, FR īstenošanas kārtība (turpmāk „ĪK”[3]) tiek iesniegta Komisijas dienestu darba dokumenta veidā kopā ar FR vienā dokumentu paketē. Īstenošanas kārtība, kurā ietverti sīkāk izstrādāti noteikumi, kas papildina FR, tiks pieņemta atbilstīgi Komisijas deleģētajām pilnvarām saskaņā ar LESD 290. pantu.

    Pašreizējais priekšlikums nesatur būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem priekšlikumiem, kas minēti 1. punktā. Tāpēc Komisijas dienestu darba dokuments par FR īstenošanas noteikumiem (SEC(2010)), ko Komisija iesniedza vienlaicīgi ar regulas pārskatīšanu reizi trijos gados, pilnībā paliek spēkā.

    1.2. KALENDāRS

    Jāatgādina, ka pašreizējā FR pārskatīšana notiek laikā, kad tiek sagatavotas programmas, kas būs spēkā pēc 2013. gada. Tāpēc tā jāskata plašākā kontekstā. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai visi attiecīgie likumdošanas procesa dalībnieki, jo īpaši Eiropas Parlaments un Padome, vienotos par šīs pārskatīšanas visaptverošu grafiku un par nepieciešamību nodrošināt saskaņotību starp FR ietvertajiem finanšu noteikumiem un nozares pamata tiesību aktu saturu. Lai tas būtu efektīvi, tiem būtu jācenšas panākt vienošanos par dokumentu kopumu (Finanšu regula un Īstenošanas noteikumi) ar mērķi uzsākt šo dokumentu piemērošanu no 1.1.2012., kas ir ļoti stingrs grafiks, ņemot vērā parastai likumdošanas procedūrai raksturīgos ierobežojumus.

    PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

    Budžets ir viens no galvenajiem instrumentiem ES politikas īstenošanai. 2011. gadā vairāk nekā EUR 126 miljardus ir plānots piešķirt ES politikas virzieniem Savienības un tās pilsoņu labā. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir vēl svarīgāk, lai budžeta izpildes mehānismi darbotos visefektīvākā veidā un sekmētu ES politikas īstenošanu, tajā pašā laikā nodrošinot Eiropas nodokļu maksātāju naudas saprātīgu izlietojumu. Jo īpaši ir svarīgi, lai šie mehānismi būtu vienkārši un pārredzami (īpaši ES līdzekļu gala saņēmējiem), dotu iespēju efektīvāk izlietot ar ES budžetu nesaistītus līdzekļus un tajā pašā laikā pastiprinātu Komisijas pārskatatbildību par budžeta izpildi, kā noteikts LESD 317. pantā.

    FR satur visus principus un noteikumus, ar kuriem regulē budžeta izpildi. Tai ir horizontāls raksturs, tā ir piemērojama visām izdevumu jomām un visiem ieņēmumiem.

    2.1. PAMATS ESOšāS PāRSKATīšANAS VEIKšANAI

    FR būtu jāietver tikai pamatprincipi (FR, II sadaļa) un budžeta un finanšu vadības pamatnoteikumi, ietverot precizējumus ĪK un ieteikuma tiesībās, piemēram, iekšējos norādījumos. Šie principi jāievēro visos tiesību aktos[4] un visām iestādēm; tie būtu jāsaglabā stabili, un atkāpes no tiem stingri jāierobežo līdz minimumam.

    Satura ziņā ir jāsaglabā finanšu reformas galvenie elementi, jo īpaši: finanšu dalībnieku loma, Koledžas pieņemto finansēšanas lēmumu nozīmība attiecībā uz darbības izdevumiem, kontroles un darbības dienestu integrācija, iekšējās revīzijas funkcija, budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām, uzskaites principu modernizācija un dotācijām piemērojamie pamatnoteikumi. Iepirkuma noteikumi būtu jāsaglabā atbilstīgi iepirkuma direktīvām.

    Turklāt jāatgādina, ka ne visas problēmas, kas rodas ar noteikumu piemērošanu, rada nepieciešamību veikt FR grozījumus. Lielākajā daļā gadījumu sabiedriskā apspriešanā norādīto grūtību cēlonis nav meklējams Finanšu regulā vai tās varētu atrisināt ar noteikumu interpretāciju. Grūtības rodas arī sakarā ar nozares regulām, kuru detalizācijas pakāpe un komplicētība ievērojami palielina kļūdu un nepareizas interpretācijas risku.

    Metodes ziņā jebkuri grozījumi pēc būtības ir novērtēti pēc šādiem kritērijiem:

    - samazināt administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, līgumslēdzējiem un īstenošanas partneriem;

    - iespēju robežās veicināt budžeta apropriāciju efektīvāku izlietojumu;

    - sekmēt Komisijas pienākumu saskaņā ar Līguma 317. pantu izpildīt budžetu un sasniegt politikas mērķus, uzlabojot īstenošanas instrumentus un vienkāršojot noteikumus un procedūras;

    - nodrošināt pareizu finanšu vadību un aizsargāt Savienības finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām[5].

    2.2. REFORMAS NEPIECIEšAMīBA

    Reforma ir nepieciešama, lai finanšu noteikumus pielāgotu jaunajām budžeta izpildes prasībām (līdzfinansējums ar citiem līdzekļu devējiem, īpaši finanšu instrumenti, PPP), vai gadījumos, kad pamatprincipi rada nesamērīgu darba slodzi (procenti par iepriekšēju finansējumu) vai var nelietderīgi mazināt efektivitāti (budžeta izpildes aizliegums privātā sektora struktūrām). Jāatvieglo arī nelielu dotāciju un līgumu piešķiršana.

    Turklāt jaunajai procedūrai, kas ir piemērojama ĪK, kā noteikts Lisabonas līgumā, būtu jārada jauna saikne starp FR un ĪK, tāpēc jāveic visa finanšu noteikumu kopuma pilnīga pārskatīšana. Šajā ziņā daži ĪK noteikumi, ar kuriem pašlaik nosaka izņēmumus vai atkāpes no FR noteikumiem, būtu jāievieš pašā FR, bet ĪK būtu jāaprobežojas ar tehnisku informāciju un īstenošanas veidu[6].

    Šajā situācijā Komisijas priekšlikuma pamatā ir šādi mērķi:

    - ieviest lielāku elastību budžeta principu piemērošanā, kam būtu jābūt labāk piemērotam darbības vajadzībām un jāmazina nevajadzīgs administratīvs slogs Savienības līdzekļu saņēmējiem;

    - optimizēt attiecības ar īstenošanas partneriem, kuriem Komisija uztic programmu vadību vai daļu no plānošanas darbībām (projektus), jo īpaši ņemot vērā īstenošanas partnera būtību (dalībvalstis, aģentūras, EIB, publiskie un privātie uzņēmēji u. c.) un saistītos finanšu riskus (proporcionalitāte);

    - pārvietot dotāciju režīmu no vadības, kas balstīta uz reālajām izmaksām (ieguldījumiem), uz shēmu, kura balstīta uz izpildi (rezultātiem), lai labāk sasniegtu politikas mērķus un panāktu procesuālo un dokumentāro prasību būtisku vienkāršošanu līdzekļu saņēmēju labā, un sekmēt vienreizējo maksājumu izmantošanu;

    - nodrošināt pareizu finanšu vadību, tajā pašā laikā atstājot kredītrīkotājiem būtisku rīcības brīvību, lai viņi varētu pielāgot iespējas saviem darbības ierobežojumiem un finanšu riskiem, kas viņiem rodas;

    - modernizēt riska vadības sistēmu un kontroles pasākumus, lai palielinātu to proporcionalitāti kļūdu iespējamībai un iesaistītajām izmaksām.

    2.3. SASKAņOšANA AR LISABONAS LīGUMU

    2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums (Līgums par Eiropas Savienības darbību – LESD), kurā ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas budžeta un finanšu jautājumos; tik būtiskas izmaiņas notika pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Šīs izmaiņas ir jāiekļauj Finanšu regulā, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

    – daudzgadu finanšu shēmas iekļaušana Līgumā un tās saikne ar ikgadējo budžeta procedūru; šajā aspektā sakarā ar daudzgadu finanšu shēmas iekļaušanu LESD Finanšu regulā ir jāparedz daži Iestāžu nolīguma (IIA) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību noteikumi;

    – jaunā ikgadējā budžeta procedūra un dalījuma atcelšana starp obligātajiem un neobligātajiem izdevumiem, kas ietekmē noteikumus par pārvietojumiem un provizoriskajām divpadsmitdaļām.

    - jauni noteikumi, kas ieviesti LESD 317. pantā par dalībvalstu pienākumiem budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī ar pašreizējā Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 44. punktu (sīkākai informācijai skatīt 4.3.1. punktu).

    Šis priekšlikums ļauj racionalizēt Finanšu regulu atbilstoši Lisabonas līgumam, gan veicot tehniskus pielāgojumus, gan svītrojot noteikumus, kas zaudējuši aktualitāti.

    APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI

    Šis priekšlikums pamatojas uz 2009. gada 19. oktobra sabiedriskās apspriešanas rezultātiem[7], pēc kuras tika saņemtas pavisam 235 atsauksmes no visplašāko aprindu ieinteresētajām personām, kas apgūst vai saņem Savienības līdzekļus, – no pilsoņiem līdz publiskiem un privātiem uzņēmējiem, reģionālām un valsts iestādēm. Šī priekšlikuma mērķis ir novērst galvenās bažas, kas tika izteiktas sabiedriskās apspriešanas laikā, t.i., pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem.

    Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ņēma vērā arī savu darbības dienestu pieredzi (ar tiem tika sarīkota plaša iekšēja apspriešanās) un secinājumus, kas gūti, iepriekš veicot pārskatīšanu.

    PRIEKŠLIKUMA SATURS

    Šai pārskatīšanai ir trīs galvenie mērķi .

    4.1. Vienkāršošana

    Lai vienkāršotu dotāciju procedūras un īstenotu pieeju, kas vairāk orientēta uz rezultātiem, Komisija ierosina vienkāršot vienreizēju maksājumu un citu instrumentu izmantošanu , kas ļautu Komisijai pamatoti izvērtēt un ex ante noteikt projekta īstenošanai nepieciešamo summu. Turpmāk dotāciju izmaksām plašākā mērā tiks izmantots šāds ex ante novērtējums, paredzot pierādījumu iesniegšanu par projekta īstenošanu.

    Turklāt Komisija ierosina pārskatīt noteikumus par iepriekšējā finansējuma procentu atgūšanu. Pašreizējā FR uzliek nesamērīgu administratīvo slogu dotāciju saņēmējiem, liekot tiem atvērt atsevišķu bankas kontu, lai būtu iespējams atmaksāt procentus par saņemtajiem līdzekļiem. Praktiski šīs summas bieži vien ir ļoti mazas. Komisija ierosina izmantot pretēju pieeju: principā procenti no iepriekšējā finansējuma Savienībai nepienākas , ja vien dotācijas nolīgumā samērīguma (piem., tiek izmaksātas ļoti lielas summas) un pareizas finanšu vadības apsvērumu dēļ nav paredzēts, ka procentus iegulda projektā vai atgūst.

    Attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumiem vienkāršošanas nolūkā ir grozīti noteikumi par banku garantijām, kas jāiesniedz līgumslēdzējam, un procedūras mazu līgumu noslēgšanai.

    4.2. LABāKI REZULTāTI AR IEROBEžOTIEM RESURSIEM (EFEKTīVāKS IZLIETOJUMS)

    Komisija uzskata, ka jāuzlabo Savienības līdzekļu izlietojuma efektivitāte divu politisku notikumu kontekstā: politiskās vadlīnijas, ko Komisijas priekšsēdētājs Barrozu pieņēma 2009. gadā, otro reizi stājoties amatā, un kurās ierosināts palielināt ieguldījumus un izstrādāt inovatīvus finanšu instrumentus, un budžeta ierobežojumi valsts un Savienības līmenī, kas ietekmēs sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (laika posmam pēc 2013. gada).

    Savienības līdzekļu efektīvam izlietojumam ir ierosināti vairāki instrumenti:

    - līdzekļu apvienošana ārējām attiecībām: pārskatītie noteikumi par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un ES ieguldījumu fondu izveide ļaus apvienot līdzekļus no vairākiem avotiem (dalībvalstis, Savienības budžets, trešās valstis);

    - sinerģija ar EIB pašu līdzekļiem: priekšlikuma nolūks ir veicināt sistemātisku jaukta rakstura instrumentu (ES līdzekļi / EIB līdzekļi riska kapitālam, garantiju fondi, ilgtermiņa aizdevumi) izmantošanu, kas ņemtu vērā EIB "priviliģētā partnera statusu" saskaņā ar ES līgumu un tās ieguldījumu iekšējā tirgus nostiprināšanā;

    - sinerģija ar privātajiem fondiem un publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) : Komisija ierosina sekmēt PPP izveidi, vai nu Komisijai vienkārši deleģējot uzdevumus privātai struktūrai, kuras iepriekšēja pārbaude ir bijusi sekmīga (spēja pārvaldīt publiskos līdzekļus atbilstoši pareizas finanšu vadības standartiem), vai ar pamataktu uzticot ES publiskai struktūrai PPP īstenošanu un pieņemot "vienkāršu" pamatregulu;

    - efektīva godalgu izmantošana pētniecības un izstrādes nozarē : mācoties no sekmīgas pieredzes citās valstīs, Komisija ierosina precizēt noteikumus par godalgām, ko nākotnē varētu plašāk izmantot, lai veicinātu privātus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē.

    4.3. PAAUGSTINāTA PāRSKATATBILDīBA: īSTENOšANAS PARTNERU ATBILDīBA UN "PIEļAUJAMAIS KļūDAS RISKS"

    4.3.1. Dažādu īstenošanas metožu racionalizācija

    Priekšlikuma nolūks ir vienkāršot atšķirīgās īstenošanas metodes (centralizēta tieša/netieša vadība, dalīta, decentralizēta un kopīga vadība), labāk saskaņot noteikumus, kas piemērojami dažādām metodēm, un pastiprināt īstenošanas partneru pārskatatbildību, lai atbalstītu Komisiju budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā saskaņā ar līgumu.

    Komisija ierosina vienotu principu kopumu , kas jāpiemēro visos netiešas vadības gadījumos, t.i., visos gadījumos, kad Komisija uztic trešām personām Savienības budžeta izpildi. Šie principi (ko iespējams papildināt ar nozaru noteikumiem) ir šādi:

    - iepriekšēja pārbaude attiecībā uz spēju pārvaldīt ES līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo pasākumu riskus (elastīgums un samērīgums);

    - vadības, kontroles un revīzijas pienākumi (pareiza finanšu vadība);

    - vienota pārskatatbildības ķēde, ko jo īpaši nodrošina ikgadēja, vadības sagatavota ticamības deklarācija, ko paraksta Komisijas īstenošanas partneri, un regulāra grāmatojumu noskaidrošana.

    Dalībvalstis ir nozīmīgs Komisijas partneris, un tām ir izšķiroša loma budžeta īstenošanā (LESD 317. panta 5. punkts). Pašreizējā FR un Komisijas priekšlikumā tas ir ņemts vērā, paredzot īpašus noteikumus, kas atspoguļo minētos kopīgos principus.

    Dalītas vadības priekšlikuma pamatā ir pašreizējā pozitīvā pieredze dalītas vadības jomā. Pamatojoties uz LESD 317. panta prasību, ka FR jānosaka dalībvalstu pienākumi budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīgā atbildība, priekšlikumā ir definētas galvenās funkcijas, kas jāveic vadības un kontroles sistēmām saskaņā ar dalītu vadību. Dalībvalstīm ir plašas iespējas rīkoties elastīgi, pielāgojot esošās administratīvās struktūras šīm funkcijām.

    4.3.2. Pieļauj amā kļūdas riska jēdziena ieviešana

    Līdz šim kritērijs tam, kā Komisija ir pārvaldījusi risku, bija 2 % būtiskuma standartlīmenis, ko Revīzijas palāta piemēroja visam budžetam neatkarīgi no riskiem un kontroles izmaksām katrā politikas jomā. Lai būtu iespējams lietot piemērotākus kritērijus Komisijas veiktās riska pārvaldības novērtēšanai, Komisija ierosina, ka par pieļaujamo kļūdas risku katrā politikas jomā lemj Padome un Eiropas Parlaments pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ir izvērtētas kontroļu izmaksas un ieguvumi.

    Katrai atsevišķai politikas jomai definētais pieļaujamais kļūdas risks varētu būt noderīgs instruments, ko Komisija varētu lietot ex ante , lai veiktu pielāgojumus programmu vadības veidā, ņemot vērā saistītos riskus. Tas neskar kontroles kārtību vai korektīvus pasākumus, ko piemēro pēc kļūdu atklāšanas. Turklāt pieļaujamais kļūdas risks neparedzētu atšķirīgu pieļaujamā kļūdas riska līmeni starp dalībvalstīm, bet to piemērotu politikas jomai Savienības līmenī.

    2010/0395 (COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

    par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. pantu, saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[8],

    ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[9],

    pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    3. Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[10], ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu noteiktos grozījumus, Regula (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāaizstāj ar šo regulu.

    4. Ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus, kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu vadības pamatnoteikumi ir jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību Savienības gada budžetam (turpmāk "budžets") un slogu, ko tās uzliek ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams uzturēt un nostiprināt finanšu reformas galvenos elementus – finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām ( ABB ), uzskaites principu un noteikumu modernizāciju un pamatprincipus dotācijām.

    5. Eiropas Centrālās Bankas specifikas un uzdevumu dēļ, īpaši tās neatkarības dēļ attiecībā uz finanšu vadībību, tā ir jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

    6. Ņemot vērā praktisko pieredzi, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, ar kuriem to pielāgotu budžeta izpildes jaunajām prasībām (piemēram, līdzfinansējums ar citiem līdzekļu devējiem), paaugstinātu ārējā atbalsta efektivitāti un sekmētu specifisku finanšu instrumentu izmantošanu, kā piemēru var minēt ar Eiropas Investīciju banku noslēgtos instrumentus vai izpildi, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības.

    7. Regula (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos principus un pamatnoteikumus, kas attiecas uz visu budžeta nozari, ko aptver Līgumi, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[11], lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā. Komisijas pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par šīs regulas piemērošanu būtu jāietver tikai tehniskas detaļas un īstenošanas kārtība.

    8. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir kļuvusi par citu Savienības politikas virzienu un iekšējo darbību neatņemamu sastāvdaļu. Īpašie finanšu noteikumi, ko piemēro minētajai politikai, vairs nav pamatoti un tāpēc nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

    9. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, kas ir noteikta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[12], ārējo darījumu garantiju fondam vairs nepiemēro īpašu režīmu. Iemaksas no budžeta šajā fondā tagad veic šim mērķim paredzētā budžeta pozīcijā. Piemērojamie īpašie finanšu noteikumi vairs nav vajadzīgi un tāpēc nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

    10. Noteikumi, ar kuriem reglamentē iepriekšējā finansējuma procentus, būtu jāvienkāršo, jo tie rada pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un Komisijas dienestiem un pārpratumus starp Komisijas dienestiem, dalībniekiem un partneriem. Vienkāršošanas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu būtu jāatceļ pienākums aprēķināt iepriekšējā finansējuma procentus un atgūt tos. [Tomēr būtu jāparedz iespēja iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas līgumā, lai būtu iespējama iepriekšējā finansējuma radīto procentu izmantošana konkrētu delegātu pārvaldītām programmām vai šādu procentu atgūšana.

    11. Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumos būtu jāņem vērā atšķirība starp ārējiem un iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Lai ņemtu vērā mērķi, kuram līdzekļu devējs ir iecerējis izmantot līdzekļus, ārējie piešķirtie ieņēmumi būtu jāpārnes automātiski un jāizmanto, līdz ir izpildīti visi pasākumi, kas saistīti ar programmu vai darbību, kurai piešķirti līdzekļi. Ja ārējie piešķirtie ieņēmumi ir saņemti programmas vai darbības pēdējā gada laikā, būtu jāparedz iespēja tos izmantot secīgās programmas vai darbības pirmajā gadā. Būtu jāparedz, ka iekšējos piešķirtos ieņēmumus var pārnest tikai par vienu gadu, ja vien piemērojamā pamataktā nav norādīts citādi vai nepastāv pietiekami pamatoti apstākļi.

    12. Attiecībā uz provizoriskajām divpadsmitdaļām ir jāprecizē noteikumi attiecībā uz situāciju, kad Eiropas Parlaments nolemj samazināt papildu izdevumus par summu, kas pārsniedz provizorisko divpadsmitdaļu, ko pieņēma Padome saskaņā ar LESD 315. pantu.

    13. Līgumā noteikts, ka daudzgadu finanšu shēmu pieņem kā regulu. Tāpēc dažus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas noteikumus ir nepieciešams iekļaut šajā regulā. Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, īpaši jāizveido saikne starp daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru. Tāpat ir jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes apņemšanos ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

    14. Atkāpe attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem būtu jāgroza, lai ņemtu vērā, ka pastāv, no vienas puses, iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ko veido budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātas apropriācijas, un, no otras puses, ārējie piešķirtie ieņēmumi, ko īpašai programmai vai darbībai iemaksā un piešķir dažādi līdzekļu devēji. Turklāt arī turpmāk ārējiem līdzekļu devējiem būtu jāatļauj līdzfinansēt ārējās darbības, jo īpaši humānās darbības, pat tajos gadījumos, kad pamataktā nav īpaši paredzēta šāda līdzfinansēšana. Lai vienkāršotu nekustamo īpašumu pārvaldību, iekšējo piešķirto ieņēmumu sarakstā būtu jāiekļauj ieņēmumi no ēku pārdošanas vai līdzīgām operācijām.

    15. Attiecībā uz piešķirto ieņēmumu atspoguļošanu budžeta projektā būtu jāparedz lielāka pārredzamība, nosakot, ka budžeta projektā piešķirto ieņēmumu summas jāiekļauj tādā apmērā, par kuru ir pārliecība budžeta projekta izveides brīdī.

    16. Attiecībā uz specifikācijas principu obligātie un neobligātie izdevumi vairs netiek nodalīti. Tāpēc attiecīgi jāpielāgo noteikumi par pārvietojumiem.

    17. Vairākos gadījumos būtu arī jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas reglamentē apropriāciju pārvietošanu, jo praksē tie ir bijuši apgrūtinoši un neskaidri. Ir nepieciešams nodrošināt labāku budžeta izpildi, jo īpaši saistībā ar maksājumu apropriācijām, piešķirtajiem ieņēmumiem un administratīvajām apropriācijām, kas ir kopīgas vairākām sadaļām. Šim nolūkam būtu jāvienkāršo pārvietojumu tipoloģija un jāparedz lielāka elastība dažu pārvietojumu pieņemšanas procedūrai. Jo īpaši pieredze liecina, ka lietderīga un efektīva ir Komisijai dotā iespēja lemt par neizmantoto budžeta apropriāciju pārvietojumiem starptautisku humanitāru katastrofu un krīžu gadījumos. Šī iespēja tāpēc būtu jāattiecina arī uz līdzīgiem notikumiem, kas notiek pēc 1. decembra. Pārredzamības nolūkā Komisijai šajos gadījumos būtu nekavējoši jāinformē budžeta lēmējinstitūcija par savu lēmumu. Komisijai arī būtu jālemj autonomi, savu pilnvaru ietvaros, par pārvietojumiem no ārkārtas palīdzības rezerves.

    18. Attiecībā uz proporcionalitātes noteikumiem kā daļu no kredītrīkotāja veiktā riska novērtējuma būtu jāievieš jēdziens par pieļaujamo kļūdas risku. Iestādēm būtu jāspēj novirzīties no vispārējā 2 % būtiskuma sliekšņa, ko Revīzijas palāta izmanto, lai spriestu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piemērotāks pamats vērtējumiem par riska pārvaldību Komisijā ir pieļaujamie riska līmeņi. Eiropas Parlamentam un Padomei tāpēc būtu jānosaka pieļaujamais kļūdas risks katrā politikas jomā, ņemot vērā kontroļu izmaksas un noderīgumu.

    19. LESD 316. panta nolūkiem ir jāparedz, ka Eiropadomes un Padomes izdevumus uzrāda tajā pašā budžeta iedaļā.

    20. LESD paredzētā grozītā ikgadējā budžeta procedūra ir jāatspoguļo šajā regulā.

    21. Attiecībā uz budžeta izveidi ir svarīgi skaidri definēt Komisijas izstrādātā budžeta projekta struktūru un izklāstu. Būtu precīzāk jāapraksta saturs budžeta projekta vispārīgajam ievadam. Tāpat ir nepieciešams iekļaut noteikumu par finanšu plānojumu nākamajiem gadiem, kā arī iespēju Komisijai iesniegt darba dienestu dokumentus budžetu pieprasījumu pamatojumam.

    22. Attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas īpašajām iezīmēm būtu jāatjauno noteikumi par LESD un Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā paredzēto pamataktu veidiem. Turklāt sagatavošanās pasākumu pieņemšanas procedūra ārējās darbības jomā ir jāpielāgo LESD noteikumiem.

    23. Noteikumi saistībā ar izpildes metodēm, kas jo īpaši reglamentē izpildes pilnvaru nodošanu trešajām personām, gadu gaitā ir kļuvuši pārāk sarežģīti, un tos vajadzētu vienkāršot. Vienlaikus būtu jāturpina ievērot nodošanas sākotnējais mērķis – nodrošināt, ka neatkarīgi no izpildes metodes izdevumu kontroles līmenis un pārredzamība ir tāda pati, kā tiktu sagaidīts no Komisijas dienestiem. Tāpēc būtu skaidri jānošķir situācijas, kurās budžetu tieši izpilda Komisija vai tās izpildaģentūras, un situācijas, kurās budžetu netieši izpilda trešās personas. Tas ļautu izveidot vienotu kārtību netiešai vadībai un paredzēt iespēju to pielāgot atbilstoši nozares īpašajiem noteikumiem, jo īpaši gadījumos, kad budžetu netieši īsteno dalībvalstis saskaņā ar dalītu vadību. Šādai vienotai kārtībai būtu jo īpaši jāiekļauj pamatprincipi, kas jāievēro Komisijai, kad tā nolemj budžetu izpildīt netieši, un pamatprincipi, kas jāievēro pilnvarotajām pusēm. Komisijai būtu jāspēj piemērot Savienības noteikumus un procedūras vai pieņemt pilnvarotās struktūras noteikumu un procedūru piemērošanu, ja pēdējā garantē Savienības finanšu interešu ekvivalentu aizsardzību.

    24. Noteikumi par struktūru iepriekšēju novērtēšanu (izņemot dalībvalstis, kurām iepriekšēju novērtēšanu neveic) būtu jāpielāgo, lai panāktu, ka visas pilnvarotās struktūras un personas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir ekvivalents šajā regulā noteiktajam. Attiecībā uz Komisijas uzraudzības uzdevumiem ir nepieciešams paredzēt kontroles un revīzijas pasākumu kopumu, tostarp grāmatojumu noskaidrošanas procedūras, visiem budžeta vadības veidiem.

    25. Lai ņemtu vērā darbības vajadzības un sekmētu izpildi, ko veic iespējamie saņēmēji vai izpildes partneri, prasībām būtu jāpaliek samērīgām ar darbības īpašajiem riskiem un to vispārējiem kontroles apstākļiem. Novērtējot trešo personu vai struktūru spēju ievērot šādas prasības, būtu jāņem vērā uzdevumi un pasākumi, ko Komisija veic, īstenojot darbības izpildes uzraudzību un atbalstu. Turklāt, lai uzlabotu budžeta un politikas izpildi, šajā regulā būtu jāietver jaunie finanšu instrumenti un publiskā un privātā sektora partnerības.

    26. Pieredze ar publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), kas ir institucionalizētas kā Savienības organizācijas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāpievieno papildu alternatīvas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu organizācijas, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Šādas alternatīvas būtu īstenojamas ar netiešu vadību. Alternatīvai būtu jābūt organizācijai, kas izveidota ar pamataktu un kurai ir finanšu noteikumi, kuros būtu jāņem vērā principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu vadību. Šie principi būtu jāpieņem ar deleģēto regulu, un to pamatā būtu jābūt principiem, kas jāievēro trešām struktūrām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Cita alternatīva būtu PPP izpilde, ko veic organizācijas, kuru darbību reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības.

    27. LESD 317. panta nolūkiem šajā regulā būtu jāiekļauj dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās netieši izpilda budžetu ar dalītu vadību; šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru regulās. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus, izveidojot saskanīgu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām, par saskaņotu administratīvu struktūru valstu līmenī, kopēju vadību un kontroles pienākumiem attiecībā uz šādām struktūrām, ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju ar tai pievienotu neatkarīgu revīzijas atzinumu un dalībvalstu ikgadēju deklarāciju, kurā tās uzņemas atbildību par tām uzticēto Savienības līdzekļu vadību, finanšu grāmatojumu noskaidrošanu un atcelšanas un koriģēšanas mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija. Detalizētiem noteikumiem būtu jāpaliek nozaru regulās.

    28. Attiecībā uz deleģēto kredītrīkotāju pienākumiem būtu jāprecizē daži noteikumi, jo īpaši attiecībā uz iekšējām kontroles procedūrām, ko tas izveido, attiecībā uz iepriekšēju pārbaudi un vēlāku pārbaudi un ziņošanas pienākumiem. Šajā aspektā tā gada darbības pārskats būtu jāatjaunina atbilstoši praksei, iekļaujot prasīto finanšu un vadības informāciju, ar ko pamato ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi.

    29. Būtu jāprecizē Komisijas grāmatveža atbildība, jo īpaši norādot, ka viņš ir vienīgā persona, kas ir tiesīga definēt grāmatvedības noteikumus un saskaņotu kontu plānu, visu citu iestāžu grāmatveži definē savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras.

    30. Lai sekmētu izpildi konkrētām programmām vai darbībām, kas uzticētas finanšu iestādēm, šajā regulā būtu jāievieš iespēja atvērt fiduciāros kontus. Šādi bankas konti būtu jāatver Komisijas vārdā vai tās uzdevumā finanšu iestādes uzskaitē. Tie būtu jāpārvalda minētajai finanšu iestādei, par tiem būtu atbildīgs kredītrīkotājs, un vajadzētu būt iespējai šādus kontus atvērt ne tikai euro, bet arī citās valūtās.

    31. Lai ņemtu vērā budžeta vajadzības, attiecībā uz ieņēmumu operācijām ir nepieciešams racionalizēt noteikumus par debitoru parādu tāmēm. Būtu jāpieprasa reģistrēt gadījumus, kad gaidāmiem ieņēmumiem ir zināma varbūtības pakāpe un tos var izteikt skaitļos ar pamatotu tuvinājuma pakāpi. Būtu jāpanāk vienkāršošana, ieviešot dažus īpašus noteikumus par debitora parāda tāmes pielāgošanas vai atcelšanas procedūrām.

    32. Noteikumi par atgūšanu būtu jāprecizē un jāpastiprina. Jo īpaši precizēšana ir nepieciešama, lai norādītu, ka konstatēta debitoru parāda atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu. Turklāt, lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, dalībvalstīm būtu jāapstrādā atmaksājumu pieprasījumi no Savienības līdzekļiem ar nosacījumiem, kas nav mazāk izdevīgi kā tie, ko tās piemēro, apstrādājot publisko uzņēmumu pieprasījumus savā teritorijā.

    33. Ņemot vērā Komisijas Paziņojumu par priekšlaicīgi iekasētu sodanaudu pārvaldību[13], sodanaudas, sodi, sankcijas un jebkuri to radīti ienākumi būtu jāreģistrē kā budžeta ieņēmumi tajā gadā, kas seko visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanai attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem šie maksājumi uzlikti. Izņēmums no šā noteikuma ir, ka daļu no šīm summām, kas nepārsniedz 2 % no sodanaudu vai sodu kopsummām un ko iekļauj budžetā, ietur par labu fondam, ko izveido ar šo paziņojumu.

    34. Saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu attiecībā uz maksājumiem būtu jāsniedz precizējumi par dažādiem maksājumu veidiem. Turklāt atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jānoskaidro grāmatojumi par iepriekšējā finansējuma maksājumiem saskaņā ar Komisijas grāmatveža definētajiem grāmatvedības noteikumiem. Šim nolūkam būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi līgumos, lēmumos par dotācijām, dotāciju līgumos, kā arī deleģēšanas līgumos ar trešām personām.

    35. Iestādēm būtu jādod iespēja sniegt savu iepriekšēju piekrišanu oficiāli akceptēt dokumentu nodošanu ar elektronisku procedūru. Turklāt saskaņā ar Komisijas lēmumiem par elektroniskiem un digitalizētiem dokumentiem būtu jāatjaunina finanšu noteikumi par saistību pārbaudēm un īpaši būtu jāatzīst elektronisko pasūtījuma veidlapu un rēķinu juridiskais spēks attiecībā uz juridisko saistību reģistrāciju.

    36. Būtu jāuzlabo noteikumi par izslēgšanu, lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Būtu jāpievieno atsauce par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[14]. Turklāt izslēgšanas situācijas attiecībā uz kandidātiem vai pretendentiem, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību, par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju vai līdzīgiem kriminālpārkāpumiem, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, būtu jāattiecina arī uz personām, kurām ir pārstāvības un lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār šiem kandidātiem un pretendentiem. Tomēr samērīguma dēļ izslēgšanu nevajadzētu piemērot kandidātiem un pretendentiem, kas var pierādīt, ka tie ir veikuši piemērotus pasākumus pret attiecīgajām personām, kurām ir pārstāvības pilnvaras. Visbeidzot, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību, atkāpe no izslēgšanas pienākuma sakarā ar bankrotu vai līdzīgām situācijām, smagu profesionālās ētikas pārkāpumu un sociālo pienākumu neievērošanu būtu jāparedz sarunu procedūru gadījumā, kur tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumu var piešķirt noteiktam saimnieciskās darbības subjektam.

    37. Kaut arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir īpašs statuss Savienības sistēmā, to pašu resursu izmantošana skar Savienības finanšu intereses. Tāpēc tām būtu jādod piekļuve informācijai centrālajā izslēgšanas datubāzē, kas izveidota Savienības finanšu interešu aizsardzībai, un tām būtu jāņem vērā šī informācija, uzņemoties atbildību par līgumu piešķiršanu saskaņā ar to iepirkuma noteikumiem. ECB un EIB būtu arī jāpaziņo Komisijai informācija par pretendentiem, attiecībā uz kuriem ir stājies spēkā galīgs spriedums par krāpšanu vai līdzīgiem kriminālpārkāpumiem, kas kaitē Savienības finanšu interesēm.

    38. Attiecībā uz administratīviem un finansiāliem sodiem būtu jāizstrādā datu aizsardzības prasībām atbilstošs, pareizs juridiskais pamats to lēmumu publicēšanai, ar kuriem uzliek šādus sodus. Šādai publicēšanai arī turpmāk vajadzētu būt neobligātai datu aizsardzības un tiesiskās drošības dēļ.

    39. Juridiskās skaidrības un vienkāršošanas nolūkā būtu jāpārskata sistēma Savienības dotāciju piešķiršanai un uzraudzībai, paredzot īpašus noteikumus, lai īstenotu pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, līdzfinansējuma, bezpeļņas, darbības dotāciju pakāpeniskas samazināšanas, piešķiršanas ar atpakaļejošu datumu aizlieguma un kontroles principus.

    40. Lai izveidotu sistēmu Savienības dotāciju piešķiršanai un uzraudzībai un ņemtu vērā praktisko pieredzi, būtu jāprecizē vienreizēju maksājumu kārtība (vienreizējie maksājumi, standarta likmes vienības izmaksām un vienotas likmes) un skaidri jānodala no reālo izmaksu vēlākas pārbaudes. Kontroles pasākumi būtu jāpielāgo šai jaunajai pieejai, paredzot iespēju pieprasīt darbības revīzijas un attiecināt konstatējumus uz tā paša saņēmēja nerevidētiem projektiem, ja līdzīgos projektos atkārtoti ir konstatētas kļūdas. Visbeidzot, būtu jāpaplašina iespēja saņēmējam pārdalīt savu dotāciju kā subsīdijas trešām personām, ievērojot zināmus nosacījumus, lai veicinātu tādu programmu pareizu īstenošanu, kas paredzētas lielam skaitam fizisku personu, kas sasniedzamas tikai caur diviem sadales līmeņiem. Šāda pārdalīšana būtu atļaujama tikai tad, ja pirmā līmeņa saņēmējs ir paredzējis piemērotas garantijas un noteikumus, lai ierobežotu rīcības brīvību, izvēloties nākamā līmeņa saņēmējus, un piešķiramā summa ir iekļauta dotācijas līgumā.

    41. Godalgas ir jauna veida finansiāls atbalsts, un tās būtu reglamentējamas atsevišķi no dotāciju režīma ar īpašiem noteikumiem, kas nesatur nekādas atsauces uz prognozējamām izmaksām. Godalgām būtu jābūt daļai no ikgadējas darba programmas, un, ja tās pārsniedz noteiktu robežlielumu, saņēmējs vai līgumslēdzējs tās drīkstētu piešķirt tikai tad, ja piešķiršanas nosacījumus un kritērijus ir apstiprinājusi Komisija.

    42. Finanšu instrumenti kļūst par aizvien noderīgāku līdzekli, lai pavairotu Savienības līdzekļu ietekmi, šos līdzekļus apvienojot vai iekļaujot sviras efektu. Tā kā šādus finanšu instrumentus nav iespējams pielīdzināt pakalpojumiem vai dotācijām, būtu jāizstrādā jauns finansiāla atbalsta veids.

    43. Attiecībā uz noteikumiem par grāmatvedību un pārskatiem pārskatu izklāsts būtu jāvienkāršo, paredzot, ka Savienības pārskati ietver tikai konsolidētus finanšu pārskatus un apkopoto budžeta uzskaiti. Lai ņemtu vērā ECB īpašo neatkarīgo statusu, būtu arī jāprecizē, ka konsolidācijas process attiecas tikai uz iestādēm, ko finansē no budžeta.

    44. Lai skaidri nodalītu Komisijas grāmatveža pienākumus un atbildību no pienākumiem un atbildības, kas uzlikta to iestāžu vai organizāciju grāmatvežiem, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu jāparedz, ka pārskatu par budžeta un finanšu vadību finanšu gada laikā sagatavo katra iestāde vai organizācija un pēc tam nosūta budžeta lēmējinstitūcijai un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.

    45. Ir nepieciešams atjaunināt Savienības noteikumus un principus grāmatvedības jomā, lai nodrošinātu to saskanību ar Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu noteikumiem.

    46. Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai tiktu iesniegta informācija, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā. Būtu jāiekļauj arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, kuru iestādes un organizācijas, ko finansē no budžeta, pievieno, nosūtot Revīzijas palātai savus galīgos pārskatus, kā arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, ko pievieno, nosūtot Savienības galīgos konsolidētos pārskatus. Visbeidzot, būtu jānosaka īsāks termiņš Revīzijas palātai apsvērumu izteikšanai par provizoriskajiem pārskatiem no iestādēm, kas nav Komisija, un no budžeta finansētajām organizācijām, lai tās varētu sastādīt galīgos pārskatus, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes.

    47. Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ šajā regulā ir jāievieš atbilstoši noteikumi par šādu ziņojumu saistībā ar citām spēkā esošajām ziņošanas prasībām.

    48. Attiecībā uz šīs regulas īpašajiem noteikumiem par struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ko pārvalda ar dalītu vadību, — jāsaglabā tie noteikumi par avansu atmaksāšanu un par apropriāciju atkārtotu piešķiršanu, kuri iekļauti Komisijas deklarācijā, kas ir pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[15]. Turklāt, atkāpjoties no noteikuma par pārnešanu, līdz programmas darbības beigām būtu jāatļauj pārnest finanšu gada beigās pieejamās saistību apropriācijas, kas rodas no avansu atmaksāšanas, un izmantot šīs saistību apropriācijas tad, kad citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas.

    49. Turklāt ir jāprecizē Kopīgā pētniecības centra dalība iepirkuma un dotāciju procedūrās, ja tas veic darbības, kas ir pilnībā vai daļēji finansētas no vispārējā budžeta pozīcijām, kas nav budžeta pozīcijas, kas parasti ir paredzētas KPC no pētniecības līdzekļiem. Ja KPC piedalās dotāciju un publiskā iepirkuma procedūrās kā trešā persona, tam nebūtu jāpiemēro noteikumi par izslēgšanas kritērijiem, administratīvajiem un finansiālajiem sodiem, saimnieciskajiem un finanšu resursiem un garantiju iesniegšanu. Turklāt ir nepieciešams ņemt vērā tehniskos un zinātniskos pakalpojumus, ko KPC sniedz iestādēm vai Komisijas dienestiem, izmantojot iekšējas administratīvas vienošanās, uz kurām neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi. Visbeidzot, lai efektīvi veiktu šos uzdevumus, ieņēmumi no darbībām, kas saistītas ar šiem uzdevumiem, izņēmuma kārtā būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem.

    50. Ārējo darbību īstenošanas īpašos noteikumus ir nepieciešams pielāgot izmaiņām, kas ierosinātas saistībā ar īstenošanas metodēm.

    51. Lai stiprinātu Savienības starptautisko lomu ārējās darbībās un attīstībā un paaugstinātu tās atpazīstamību un efektivitāti, būtu jāatļauj Komisijai radīt un pārvaldīt Eiropas ieguldījumu fondus ārkārtas situācijām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām. Kaut arī šie ieguldījumu fondi netiktu integrēti budžetā, tie būtu jāpārvalda saskaņā ar šo regulu, ciktāl tas nepieciešams Savienības līdzekļu izmantošanas drošībai un pārredzamībai. Šim nolūkam Komisijai būtu jāvada valde, kas izveidota katram ieguldījumu fondam, lai nodrošinātu līdzekļu devēju pārstāvību un lemtu par līdzekļu izmantošanu. Turklāt katra ieguldījuma fonda grāmatvedim būtu jābūt Komisijas grāmatvedim.

    52. Struktūrām, kurām uzticēta ārējo darbību netiešā vadība, periods, kura laikā tās var slēgt līgumus un piešķirt dotācijas, būtu jāierobežo līdz trīs gadiem pēc deleģēšanas līguma ar Komisiju parakstīšanas, ja vien neiestājas īpaši ārkārtas un ārēji apstākļi. Tomēr minētais termiņš nebūtu jāpiemēro daudzgadu programmām, ko īsteno saskaņā ar struktūrfondu procedūrām. Detalizēti noteikumi apropriāciju atcelšanai attiecībā uz šīm daudzgadu programmām būtu jānosaka nozaru noteikumos.

    53. Attiecībā uz īpašiem iepirkuma noteikumiem, ko piemēro ārējām darbībām, ir nepieciešams atļaut trešo valstu valstspiederīgajiem piedalīties piedāvājumu konkursos, ja programmas īstenošana notiek bez pamatakta un to pienācīgi pamato izņēmuma apstākļi.

    54. Attiecībā uz administratīvo apropriāciju īpašajiem noteikumiem iestādēm būtu jāatļauj izstrādāt nekustamā īpašuma ilgtermiņa politiku un izmantot zemākas procentu likmes, kas pieejamas, pateicoties Savienības augstajam kredītreitingam finanšu tirgū. Šai nolūkā tām būtu jāatļauj ņemt aizdevumus ārpus budžeta nekustamā īpašuma aktīvu iegādei. Tas dotu iespēju risināt sarežģītus jautājumus pašreizējā sistēmā, vienlaikus ietaupot izmaksas un uzlabojot pārredzamību.

    55. Attiecībā uz pētniecības pamatprogrammām, ņemot vērā praktisko pieredzi, būtu jāprecizē īpašas atlases procedūras joma fiziskām personām, kas ir eksperti, jo to palīdzība ir vajadzīga, lai novērtētu projektu priekšlikumus, dotāciju pieteikumus, projektus un piedāvājumus un sniegtu ekspertu atzinumus un konsultācijas.

    56. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tā varētu pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai, pamata finanšu regulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, un finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerībām, lai izklāstītu nepieciešamos principus pareizai finanšu vadībai.

    57. Šī regula būtu jāpārskata tikai vajadzības gadījumā. Pārāk bieža pārskatīšana rada neproporcionālas izmaksas sakarā ar administratīvo struktūru un procedūru pielāgošanu jaunajiem noteikumiem. Turklāt laika periods varētu būt pārāk īss, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par spēkā esošo noteikumu piemērošanu.

    58. Lai nodrošinātu nepārtrauktību pašreizējo programmu īstenošanā, noteikumi par dalībvalstu kontroles un revīzijas pienākumiem, netieši īstenojot budžetu saskaņā ar dalīto vadību, būtu piemērojami tikai nākamās paaudzes nozaru regulām,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    PIRMĀ DAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI

    I SADAĻA PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

    1. pants Priekšmets

    Šajā regulā paredzēti noteikumi par Savienības gada budžeta (turpmāk – “budžets”) izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

    2. pants Darbības joma

    Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jāatbilst budžeta principiem, kas izklāstīti II sadaļā.

    Šo regulu piemēro Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam (turpmāk "iestāde(s)").

    Šo regulu nepiemēro Eiropas Centrālajai Bankai.

    Šo regulu piemēro administratīvo izdevumu veikšanai saistībā ar apropriācijām, kuras budžetā ir paredzētas Euratom Apgādes aģentūrai.

    II SADAĻA BUDŽETA PRINCIPI

    3. pants Budžeta principi

    Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.

    1. NODAĻA VIENOTĪBAS UN BUDŽETA PRECIZITĀTES PRINCIPI

    4. pants Budžeta definīcija

    1. Budžets ir tiesību akts, kurā katram finanšu gadam prognozē un apstiprina visus ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem Savienībai un Eiropas Atomenerģijas kopienai.

    2. Savienības ieņēmumus un izdevumus veido:

    a) Savienības ieņēmumi un izdevumi, ieskaitot administratīvos izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un darbības izdevumus, kas paredzēti šo noteikumu īstenošanai, ja tos maksā no budžeta;

    b) Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumi un ieņēmumi.

    5. pantsNoteikumi, ar kuriem īstenot vienotības un budžeta precizitātes principus

    1. Ievērojot 80. pantu, netiek iekasēti ieņēmumi un izdarīti izdevumi, kas nav iegrāmatoti nevienā no budžeta pozīcijām.

    2. Budžetā nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz piešķirtās apropriācijas.

    3. Apropriāciju nevar iekļaut budžetā, ja tā nav paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

    4. Procenti, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Savienības īpašums, nepienākas Savienībai, ja vien līgumos ar pilnvarotajām struktūrām, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) līdz viii) daļā, un dotāciju lēmumos vai līgumos ar saņēmējiem nav norādīts citādi. Šādos gadījumos šos procentus izmanto attiecīgajai programmai vai atgūst.

    2. NODAĻA GADA PĀRSKATA PRINCIPS

    6. pants Definīcija

    Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas vienam finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

    7. pantsApropriāciju veids

    1. Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

    2. Saistību apropriācijas sedz kārtējā finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 83. panta 2. punktu un 180. panta 2. punktu.

    3. Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

    4. Šā panta 1. un 2. punkts neierobežo otrās daļas I, IV un VI sadaļā iekļautos īpašos noteikumus. Šie punkti neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriāciju un uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā.

    8. pants Ieņēmumu un apropriāciju uzskaites noteikumi

    1. Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas finanšu gada laikā. Tomēr pašu resursus par nākamā finanšu gada janvāra mēnesi var iemaksāt avansā saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000[16].

    2. Ierakstus par pašu resursiem no pievienotās vērtības nodokļa, papildu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums, un finanšu iemaksām var koriģēt saskaņā ar 1. punktā minēto regulu.

    3. Apropriācijas, kas piešķirtas attiecīgajam finanšu gadam, var izlietot tikai tādu izdevumu segšanai, kas paredzēti un izdarīti šajā finanšu gadā, un lai samaksātu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos finanšu gados radītām saistībām.

    4. Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskām saistībām, kas radušās līdz 31. decembrim, ievērojot vispārējās budžeta saistības, kas minētas 83. panta 2. punktā, un līgumus, kas minēti 180. panta 2. punktā un noslēgti ar trešām valstīm, kurus iegrāmato kontos, pamatojoties uz saistībām, kuras paredzētas budžetā līdz 31. decembrim.

    5. Maksājumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis ne vēlāk kā minētā gada 31. decembrī.

    6. Atkāpjoties no 3., 4. un 5. punkta, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izdevumus iegrāmato finanšu gada kontos saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti otrās daļas I sadaļā.

    9. pants Apropriāciju atcelšana un pārnešana

    1. Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.

    Tomēr tās var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu ar lēmumu, kuru attiecīgās iestādes pieņem ne vēlāk kā 15. februārī saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai pārnest automātiski saskaņā ar 4. punktu.

    2. Diferencētas saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas, finanšu gadam tuvojoties beigām, var pārnest:

    a) par summām, kas atbilst saistību apropriācijām, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību radīšanas procedūrai ir pabeigti līdz 31. decembrim. Tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam;

    b) par summām, kas vajadzīgas, ja likumdevēja iestāde finanšu gada pēdējā ceturksnī ir pieņēmusi pamataktu, bet Komisija līdz 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par apropriācijām šim mērķim.

    3. Maksājumu apropriācijas var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā finanšu gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Attiecīgā iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

    4. Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti finanšu gada beigās, automātiski pārnes vienīgi uz nākamo finanšu gadu.

    5. Attiecīgā iestāde ne vēlāk kā 15. martā informē Eiropas Parlamentu un Padomi (turpmāk tekstā “budžeta lēmējinstitūcija”) par tās pieņemto pārnešanas lēmumu un par katru budžeta pozīciju paziņo, kā katrā pārnešanas gadījumā tiek piemēroti 2. un 3. punktā minētie kritēriji.

    6. Neskarot 10. pantu, apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest.

    10. pantsPiešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumi

    Attiecīgā gada 31. decembrī pieejamos neizmantotos ieņēmumus un apropriācijas no 18. pantā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem pārnes šādi:

    a) ārējos piešķirtos ieņēmumus pārnes automātiski, un tie ir pilnībā jāizmanto līdz brīdim, kad ir pabeigtas visas operācijas saistībā ar programmu vai darbību, kam tie ir piešķirti. Ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas saņemti programmas vai darbības pēdējā gadā, var izmantot secīgās programmas vai darbības pirmajā gadā;

    b) ja vien piemērojamā pamataktā nav norādīts citādi vai nepastāv pietiekami pamatoti izņēmuma apstākļi, iekšējos piešķirtos ieņēmumus var pārnest tikai par vienu gadu. Attiecīgās pieejamās apropriācijas ir jāizmanto vispirms.

    11. pantsApropriāciju atcelšana

    Ja paredzētās summas atceļ tādēļ, ka darbības, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas kādā finanšu gadā pēc tā gada, kurā apropriācijas iekļautas budžetā, attiecīgās apropriācijas atceļ, neskarot 170. un 174. pantu.

    12. pants Saistību uzņemšanās par apropriācijām

    Par apropriācijām, ko iekļauj budžetā, var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā, izņemot, ja otrās daļas I un VI sadaļā noteikts citādi.

    13. pants Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā

    1. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, tad izdevumu saistībām un maksājumiem, kurus, izpildot pēdējo attiecīgi pieņemto budžetu, bijis iespējams iegrāmatot noteiktā budžeta nodaļā, piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") 315. panta pirmo daļu.

    2. Saistības par vienu nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējās apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai piešķirta par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

    Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā finanšu gadā.

    Nedrīkst pārsniegt apropriāciju limitu, kas paredzēts budžeta projektā, kurš tiek izstrādāts.

    3. Ja tas vajadzīgs Savienības darbību nepārtrauktībai un pārvaldes vajadzībām, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var apstiprināt gan saistībām, gan maksājumiem summas, kas divas vai vairāk reizes pārsniedz provizorisko divpadsmitdaļu un ir lielākas par summām, kas automātiski pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu. Tā nekavējoties iesniedz Eiropas Parlamentam lēmumu par apstiprinājumu.

    Lēmums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu vairākumu šajā laikā nav nolēmis samazināt minētos izdevumus.

    Ja Eiropas Parlaments nolemj samazināt minētos izdevumus, Padome pārskata lēmumu par apstiprinājumu, ņemot vērā summu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments.

    Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

    3. NODAĻA LĪDZSVARA PRINCIPS

    14. pants Definīcija un darbības joma

    1. Budžeta ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām jābūt līdzsvarā.

    2. Budžeta ietvaros Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena, kā arī Savienības izveidotās struktūras, kas minētas 200. pantā, nevar ņemt aizņēmumus.

    15. pants Finanšu gada saldo

    1. Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

    2. Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumos, ko iesniedz saskaņā ar 35. pantu. Tās sagatavo saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu.

    3. Pēc tam, kad izveidoti pārskati par katru finanšu gadu, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisijai 15 dienu laikā pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas ir jāiesniedz budžeta grozījumu projekts.

    4. NODAĻA NORĒĶINU VIENĪBAS PRINCIPS

    16. pantsEuro izmantošana

    Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro un pārskatus veido euro. Tomēr 65. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansu kontu gadījumā – avansu pārzinis, un – Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā paredzēts deleģētajā regulā, kas ir minēta 199. pantā.

    5. NODAĻAUNIVERSĀLUMA PRINCIPS

    17. pants Definīcija un darbības joma

    Kopējie ieņēmumi nosedz kopējās maksājumu apropriācijas saskaņā ar 18. pantu. Saskaņā ar 20. pantu visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

    18. pantsPiešķirtie ieņēmumi

    1. Nolūkā finansēt īpašus izdevumu posteņus izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

    2. Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

    a) dalībvalstu finanšu iemaksas konkrētām zinātniskās izpētes programmām saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu;

    b) dalībvalstu un trešo valstu, tostarp, abos gadījumos, šo valstu publiskā sektora struktūru un radniecīgo aģentūru, juridisku vienību vai fizisku personu finanšu iemaksas noteiktiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Savienība un pārvalda Komisija to vārdā;

    c) noguldījumu procenti un soda naudas, kas paredzētas Regulā par pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošanas paātrināšanu un precizēšanu;

    d) īpašam mērķim iezīmēti ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no fondiem, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi, tostarp arī īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kas ir specifiski katrai iestādei;

    e) trešo valstu vai dažādu struktūru iemaksas Savienības darbībām;

    f) piešķirtie ieņēmumi, kas minēti 173. panta 2. punktā un 175. panta 2. punktā.

    3. Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

    a) ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

    b) ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

    c) ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas;

    d) ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

    e) saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

    f) ieņēmumi no pārdošanas, izīrēšanas vai citiem līgumiem saistībā ar tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu;

    g) ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos.

    4. Piemērojamais pamatakts var arī atvēlēt ieņēmumus, kurus tas paredz, konkrētiem izdevumu posteņiem. Ja vien piemērojamā pamataktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

    5. Budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, kur vien iespējams, norāda summas.

    Piešķirtos ieņēmumus budžeta projektā var iekļaut tikai par tām summām, kas ir droši zināmas budžeta projekta izstrādes dienā.

    19. pantsZiedojumi

    1. Komisija var pieņemt ziedojumus Savienībai, kā fondu līdzekļi, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi.

    2. Tādu ziedojumu pieņemšanai, kuru vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kuri saistīti ar finansiāliem izdevumiem – tostarp turpmākiem izdevumiem – kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvarojums; abas iestādes par to pieņem lēmumu divos mēnešos no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Ja šajā laikā nav celtas ierunas, Komisija pieņem galīgu lēmumu par ziedojuma pieņemšanu.

    20. pants Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām

    1. Ar 199. pantā minēto deleģēto regulu var precizēt, kādos gadījumos konkrētus ieņēmumus var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, ko tad nodod tīrās summas samaksai.

    2. Izmaksas par Savienībai piegādātiem produktiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, sedz no budžeta tādā apmērā, kādā šīs izmaksas ir ar nodokļiem. Sekojošo nodokļu atmaksājumu uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

    3. Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas maiņas rezultātā. Gada bilancē iekļauj galīgos ieņēmumus vai zaudējumus.

    6. NODAĻA SPECIFIKĀCIJAS PRINCIPS

    21. pants Vispārīgi noteikumi

    1. Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

    2. Komisija savā budžeta sadaļā var autonomi pārvietot apropriācijas, kā aprakstīts 23. pantā, vai pieprasīt budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu apropriāciju pārvietošanai gadījumos, kas aprakstīti 24. pantā.

    3. Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi pro memoria .

    4. Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie paredzēti.

    22. pantsCitu iestāžu , izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi

    1. Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

    a) no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

    b) no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu – bez ierobežojumiem.

    2. Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas veikšanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

    3. Katra iestāde, izņemot Komisiju, var budžeta lēmējinstitūcijai ierosināt savā budžeta iedaļā veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Šādai pārvietošanai piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

    4. Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietošanu no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.

    23. pantsKomisijas iekšējie pārvietojumi

    1. Komisija savā budžeta iedaļā drīkst autonomi:

    a) pārvietot saistību apropriācijas katras nodaļas robežās;

    b) pārvietot maksājumu apropriācijas katras sadaļas robežās;

    c) attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem, kas ir kopēji vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu;

    d) attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

    2. Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoši informē budžeta lēmējinstitūciju:

    (a) apropriāciju pārvietojumi no 43. pantā minētās "uzkrājumu" sadaļas, vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 294. pantā;

    b) attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 1. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietot uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Tūlīt pēc šādas pārvietošanas veikšanas Komisija informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes.

    24. pants Pārvietojumi, ko Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai

    1. Komisija savu priekšlikumu par pārvietojumiem vienlaicīgi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

    2. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu saskaņā ar 3. līdz 6. punkta noteikumiem, ja otrās daļas I sadaļā nav noteikts citādi.

    3. Izņemot steidzamus gadījumus, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments apspriež Komisijas priekšlikumu sešu nedēļu laikā pēc dienas, kad abas iestādes saņēmušas priekšlikumu par katru pārvietojumu.

    4. Priekšlikums par pārvietojumu ir apstiprināts, ja sešu nedēļu laikā:

    a) Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina;

    b) to apstiprina vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome, un otra iestāde atturas no rīcības;

    c) Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības vai nav pieņēmušas Komisijas priekšlikumam pretēju lēmumu.

    5. Šā panta 4. punktā minētais sešu nedēļu termiņš tiek samazināts līdz trim nedēļām, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nelūdz citādi, gadījumos, ja:

    a) pārvietojums ir mazāks nekā 10 % no apropriācijām pozīcijai, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, un nepārsniedz 5 miljonus euro;

    b) pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un kopējā pārvietojuma summa nepārsniedz 100 miljonus euro.

    6. Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījusi pārvietojumu un otra iestāde ir to apstiprinājusi vai atturējusies no rīcības, vai Eiropas Parlaments un Padome kopīgi ir grozījuši pārvietojumu, par apstiprinātu uzskata mazāko no Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajām summām, ja vien Komisija neatsauc savu priekšlikumu.

    25. pants Pārvietojumi saskaņā ar īpašiem noteikumiem

    1. Apropriāciju pārvietošanai tajās budžeta sadaļās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam, struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Zivsaimniecības fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un zinātniskajai izpētei, piemēro otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.

    2. Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezervi, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija maksimāli 10 % gada apropriāciju pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu.

    Piemēro 24. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un netiek panākta kopēja nostāja par šīs rezerves izmantošanu, Eiropas Parlaments un Padome nelemj par Komisijas priekšlikumu pārvietošanai.

    7. NODAĻAPAREIZAS FINANŠU VADĪBAS PRINCIPS

    26. pants Saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi

    1. Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

    2. Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko iestādes lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noliktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

    Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

    Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

    3. Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem katrai darbībai, un tērētājas iestādes sniedz informāciju budžeta lēmējinstitūcijai. Šādu informāciju sniedz reizi gadā, iekļaujot to, vēlākais, budžeta projekta pavaddokumentos.

    4. Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, iestādes izdara gan iepriekšēju novērtēšanu, gan vēlāku izvērtēšanu saskaņā ar Komisijas sniegto ievirzi. Šādu vērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtējuma rezultātus izplata gan iestādēm, kas tērē līdzekļus, gan likumdevējai iestādei, gan budžeta lēmējinstitūcijai.

    27. pantsObligātais finanšu pārskats

    1. Jebkuram priekšlikumam vai iniciatīvai, ko Komisija, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk "Augstais pārstāvis") vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats un 26. panta 4. punktā paredzētais novērtējums.

    Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas varētu būtiski iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.

    2. Lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par iekšējās kontroles sistēmu, risku novērtējumu, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

    28. pantsBudžeta izpildes iekšējā kontrole

    1. Budžetu izpilda saskaņā ar katram vadības veidam atbilstīgu faktisku un efektīvu iekšējo kontroli un saskaņā ar katrai nozarei paredzētajiem īpašajiem noteikumiem.

    2. Budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos vadības līmeņos un kura uzdevums ir attiecīgi nodrošināt, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

    a) darbību efektivitāte, rezultativitāte un saimnieciskums;

    b) pārskatu ticamība;

    c) aktīvu un informācijas aizsardzība;

    d) krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un labošana;

    e) tādu risku pienācīga vadība, kuri saistīti ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

    29. pants Pieļaujamais kļūdas risks

    Likumdevēja iestāde saskaņā ar LESD 322. pantā noteiktu procedūru lemj par pieļaujamā kļūdas riska līmeni piemērotā budžeta daļu apkopojumā. Šo lēmumu ņem vērā ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā saskaņā ar 157. panta 2. punktu.

    Pieļaujamā kļūdas riska līmeni pamato ar kontroļu izmaksu un noderīguma analīzi. Dalībvalstis un 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras un personas pēc pieprasījuma ziņo Komisijai par savām kontroles izmaksām, kā arī par to pasākumu skaitu un apjomu, ko finansē no budžeta.

    Pieļaujamā kļūdas riska līmeni cieši uzrauga un pārskata, ja notiek ievērojamas pārmaiņas attiecībā uz kontroles apstākļiem.

    8. NODAĻA PĀRREDZAMĪBAS PRINCIPS

    30. pants Pārskatu, budžetu un ziņojumu publicēšana

    1. Budžetu veido un izpilda un pārskatus veido, ievērojot pārredzamības principu.

    2. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka budžetu un budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    Budžetu publicē trīs mēnešos no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

    Konsolidētos gada pārskatus un katras iestādes sagatavoto ziņojumu par budžeta un finanšu vadību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    31. pantsInformācijas par Savienības līdzekļu saņēmējiem un citas informācijas publicēšana

    1. Informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām, par kurām Savienība ir slēgusi līgumus ar trešām personām, iekļauj budžeta pielikumā.

    2. Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti vai Savienības delegācijas saskaņā ar 53. panta otro daļu, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem vadības veidiem.

    3. Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[17] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001[18] un drošības prasības, ņemot vērā katra vadības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus.

    III SADAĻA BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

    1. NODAĻA BUDŽETA IZVEIDE

    32. pants Ieņēmumu un izdevumu tāmes

    Eiropas Parlaments, Eiropadome un Padome, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un EĀDD sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai.

    EĀDD sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko tas katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta Komisijai. Augstais pārstāvis apspriežas ar Komisijas locekļiem, kas atbildīgi par attīstības politiku, kaimiņattiecību politiku un starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās, par viņu attiecīgajām atbildības jomām.

    Minētās iestādes ik gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā arī nosūta šīs tāmes budžeta lēmējinstitūcijai informācijas nolūkiem. Komisija sastāda pati savas tāmes, kuras tā arī nosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz tam pašam datumam.

    Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 33. pantā minēto informāciju.

    33. pants200. pantā minēto struktūru budžeta tāme

    Katra struktūra, kas minēta 200. pantā, saskaņā ar tās dibināšanas dokumentu katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai tās ieņēmumu un izdevumu tāmi, ieskaitot štatu sarakstu un tās darba programmas projektu.

    34. pants Budžeta projekts

    1. Komisija vēlākais līdz 1. septembrim pirms budžeta izpildes gada sākuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par budžeta projektu.

    Budžeta projektā iekļauj Savienības ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 32. pantā.

    Budžeta projekta uzbūve un izklāsts atbilst 41. līdz 46. panta prasībām.

    Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavo attiecīgā iestāde.

    Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas par galvenajiem datiem atbilstoši sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada līdz nākamajam atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.

    2. Ja vajadzīgs, Komisija pievieno budžeta projektam turpmāko gadu finanšu plānojumu.

    Pēc budžeta pieņemšanas finanšu plānojumu atjaunina, lai iekļautu tajā budžeta procedūras rezultātus un citus attiecīgos lēmumus.

    3. Budžeta projektam Komisija pievieno arī jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu savu budžeta pieprasījumu pamatojumam .

    4. Saskaņā ar 8. panta 5. punktu Lēmumā 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību[19], un nolūkā nodrošināt budžeta pārredzamību Savienības ārējās darbības jomā Komisija kopā ar budžeta projektu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:

    a) visus administratīvos un darbības izdevumus, kas ir saistīti ar Savienības ārējo darbību, tostarp ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumiem, un ko finansē no budžeta,

    b) EĀDD kopējos administratīvos izdevumus iepriekšējā gadā, iedalot atsevišķi izdevumus katrai delegācijai un izdevumus EĀDD centrālajai administrācijai, kopā ar darbības izdevumiem, iedalot pēc katras ģeogrāfiskās teritorijas (reģioni, valstis), tematiskās jomas, Savienības delegācijas un misijas.

    Darba dokumentā norāda arī:

    a) amata vietu skaitu katrā pakāpē un kategorijā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, tostarp līgumdarbiniekus un vietējos darbiniekus, kuru amati saskaņā ar budžeta apropriācijām atļauti katrā Savienības delegācijā, kā arī EĀDD centrālajā administrācijā,

    b) jebkādu katras pakāpes un kategorijas amata vietu skaita pieaugumu vai samazinājumu EĀDD centrālajā administrācijā un visās Savienības delegācijās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,

    c) pašreizējā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitu, iepriekšējā gadā apstiprināto amata vietu skaitu, kā arī to amata vietu skaitu, kurās nodarina dalībvalstu norīkotus diplomātus, Padomes un Komisijas darbiniekus;

    d) sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

    35. pants Budžeta projekta grozījumu vēstule

    Līdz brīdim, kad tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas iestādes — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu —, vienlaicīgi iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, iekļaujot tajā grozījumu vēstuli, kurā atjauninātas izdevumu tāmes lauksaimniecībai.

    36. pantsSamierināšanas komitejas sagatavotā dokumenta apstiprināšana

    Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgo dokumentu, Eiropas Parlaments un Padome cenšas iespējami drīz apstiprināt Samierināšanas komitejas sagatavoto dokumentu atbilstoši LESD 314. panta 6. punktam un savam iekšējam reglamentam.

    37. pants Budžeta pieņemšana

    1. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā saskaņā ar procedūru, kas noteikta LESD 314. panta 9. punktā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk " Euratom līgums") 177. panta 7. punktā.

    2. Kad ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm no 1. janvāra nākamajā finanšu gadā vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tā notikusi pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Savienībai saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu.

    38. pants Budžeta grozījumu projekts

    1. Ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektu.

    Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus apstākļos, kas minēti iepriekšējā punktā, nosūta Komisijai.

    Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un citas iestādes izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt atkārtoti, ņemot vērā jebkādu paredzamo apropriāciju nepilnīgu izmantošanu.

    2. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 1. septembrī vienlaicīgi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta grozījumu projektus. Tā var pievienot atzinumu citu iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

    3. Eiropas Parlaments un Padome tos apspriež, ņemot vērā to steidzamību.

    39. pants Priekšlaicīga tāmju un budžeta projektu iesniegšana

    Komisija un budžeta lēmējinstitūcija var vienoties noteikt konkrētas dienas tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Šī vienošanās tomēr nedrīkst saīsināt vai pagarināt dokumentu izskatīšanas termiņus, kas paredzēti LESD 314. pantā un Euratom līguma 177. pantā.

    2. NODAĻABUDŽETA UZBŪVE UN IZKLĀSTS

    40. pants Budžeta uzbūve

    Budžetu veido:

    a) ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats;

    b) atsevišķas iedaļas, kas sīkāk iedalītas katras iestādes ieņēmumu un izdevumu pārskatos.

    Eiropadomei un Padomei ir viena un tā pati budžeta iedaļa.

    41. pants Budžeta klasifikācija

    1. Budžeta lēmējinstitūcija klasificē Komisijas ieņēmumus un citu iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.

    2. Komisijas iedaļā izdevumu pārskatu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmusi budžeta lēmējinstitūcija, klasificējot izdevumus pēc mērķa.

    Sadaļa atbilst politikas jomai, un nodaļa obligāti atbilst darbībai.

    Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas.

    Administratīvās apropriācijas vienai sadaļai iekļauj vienā nodaļā.

    42. pantsNegatīvu ieņēmumu aizliegums

    Budžetā nevar iekļaut negatīvus ieņēmumus.

    Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Padomes Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu, ir tīrās summas, un tās kā tādas uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma pārskatā.

    43. pants Uzkrājumi

    1. Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu “uzkrājumi”. Šajā sadaļā iekļauj apropriācijas šādos divos gadījumos:

    a) ja, budžetu veidojot, nav pamatakta par attiecīgo darbību;

    b) ja ir nopietns pamats apšaubīt attiecīgajās pozīcijās iegrāmatoto apropriāciju atbilstību vai iespējas tās izpildīt atbilstoši pareizas finanšu vadības nosacījumiem.

    Šajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.

    2. Ja ir ievērojamas izpildes grūtības, Komisija finanšu gada laikā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz “uzkrājumu” sadaļu. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šādu pārvietošanu saskaņā ar 24. pantu.

    44. pantsNegatīvā rezerve

    Budžeta Komisijas iedaļā var būt “negatīva rezerve”, kuras lielākais apmērs ir 200 miljoni euro. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā nodaļā, var būt gan saistību apropriācijas, gan maksājumu apropriācijas. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā nodaļā, var būt gan saistību apropriācijas, gan maksājumu apropriācijas.

    Šo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietošanu saskaņā ar 21. un 23. pantā noteikto procedūru.

    45. pants Rezerve ārkārtas palīdzībai

    1. Budžeta Komisijas iedaļa ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

    2. Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietošanu saskaņā ar 24. un 25. pantā noteikto procedūru.

    46. pantsBudžeta izklāsts

    1. Budžetā uzrāda:

    a) ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:

    i) Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā;

    ii) paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n — 2 gadā;

    iii) saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam;

    iv) saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

    v) paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā;

    vi) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;

    b) katrā budžeta iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

    c) par personālu:

    i) katrai budžeta iedaļai — štatu sarakstu, kurā noteikts amatu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amatu skaits, kas ir atļauts budžeta apropriāciju robežās;

    ii) to štatu sarakstu, kuram maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgiem un pagaidu amatiem, kas ir atļauti budžeta apropriāciju robežās;

    iii) zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;

    iv) štatu sarakstu, kurā norādīts amatu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai 200. pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amatu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amatu skaitu;

    d) par aizņēmuma un aizdevuma operācijām:

    i) vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas. Šīm pozīcijām pieliek atgādinājumu "pro memoria" un pievieno attiecīgas piezīmes;

    ii) Komisijas iedaļā:

    - budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas attiecībā uz minētajām darbībām. Pie šīm pozīcijām atgādinājums " pro memoria" atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem;

    - piezīmes ar norādi uz pamataktu un paredzēto darbību apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām attiecībā uz šīm darbībām;

    iii) kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

    - notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu;

    - kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par attiecīgo finanšu gadu;

    e) KĀDP izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā "KĀDP" ar īpašiem budžeta pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašas budžeta pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas.

    2. Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem budžeta lēmējinstitūcija var pievienot budžetam jebkādu citu atbilstošu dokumentu.

    47. pantsNoteikumi par štatu sarakstu

    1. Šīs regulas 46. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais štatu saraksts ir galīgais limits katrai iestādei vai struktūrai; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

    Tomēr ikviena iestāde vai struktūra var mainīt štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajiem amatiem, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi, ievērojot divus nosacījumus:

    a) ka netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam finanšu gadam, un

    b) ka netiek pārsniegts kopējā amatu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam.

    Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu izdarīšanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par saviem nodomiem. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, iestādes atturas no izmaiņām un tiek piemērota parastā procedūra.

    2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

    3. NODAĻA BUDŽETA DISCIPLĪNA

    48. pants Budžeta atbilstība daudzgadu finanšu shēmai

    Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

    49. pantsSavienības aktu atbilstība budžetam un daudzgadu finanšu shēmai

    Ja, īstenojot Savienības aktu, tiktu pārsniegtas budžetā pieejamās apropriācijas vai daudzgadu finanšu shēmā pieejamie piešķīrumi, finanšu izteiksmē šādu aktu var īstenot tikai pēc tam, kad ir izdarīti grozījumi budžetā un vajadzības gadījumā atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma.

    IV SADAĻA BUDŽETA IZPILDE

    1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    50. pants Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu

    1. Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās.

    2. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

    51. pantsPamatakts un izņēmumi

    1. Pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkurai Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

    Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

    2. Piemērojot LESD un Euratom līgumu, pamatakts ir akts, ko pieņem likumdevēja iestāde, un var būt regula, direktīva vai lēmums LESD 288. panta nozīmē.

    3. Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, pamatakts var būt kādā no veidiem, kas norādīti Līguma par Eiropas Savienību 26. panta 2. punktā, 28. panta 1. punktā, 29. pantā, 31. panta 2. punktā, 33. un 37. pantā.

    4. Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti šā panta nozīmē, tāpat kā rezolūcijas, secinājumi, deklarācijas vai citi akti, kam nav juridiska spēka.

    5. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var īstenot bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības pilnvaru jomā:

    a) apropriācijas eksperimentāliem izmēģinājuma projektiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem finanšu gadiem pēc kārtas;

    b) apropriācijas sagatavošanas darbībām LESD un Euratom līguma piemērošanas jomās, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības veic, ievērojot saskaņotu pieeju, un tās var būt dažāda veida. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim finanšu gadiem pēc kārtas. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā finanšu gada beigām. Likumdošanas procedūras laikā saistību apropriācijām ir jāatbilst sagatavošanas darbības īpašajām iezīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, sasniedzamajiem mērķiem un personām, kas gūst labumu no tām. Tāpat izmantotie līdzekļi nevar apjoma ziņā būt vienādi ar līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai.

    Iesniedzot budžeta projektu, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par a) apakšpunktā un šā apakšpunkta pirmajā daļā minētajām darbībām, un tajā ir arī rezultātu izvērtējums un turpmāk paredzētās darbības;

    c) apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Savienības darbībai, īstenojot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

    Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir, inter alia , paredzēti, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai.

    Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma.

    Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, Savienības Augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un īpaši par šim nolūkam aplēstajiem līdzekļiem. Saskaņā ar šo regulu Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu;

    d) apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī atbilstīgi LESD un Euratom līgumam un kas nav b) apakšpunktā minētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un atbilstīgi minētajos līgumos noteiktajām īpašajām pilnvarām, kuru saraksts iekļauts deleģētajā regulā, kas minēta 199. pantā;

    e) apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai.

    52. pantsBudžeta izpilde citās iestādēs

    Komisija piešķir citām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas.

    Lai veicinātu Savienības delegāciju administratīvo apropriāciju izpildi, ar Komisiju var vienoties par sīki izstrādātiem noteikumiem. Šīs vienošanās nesatur nekādas atkāpes no šīs regulas un 199. pantā minētās deleģētās regulas noteikumiem.

    53. pants Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana

    Komisija un ikviena no pārējām iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt to budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kādu tās paredz dokumentā, ar kuru šīs pilnvaras deleģē. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

    Tomēr Komisija var Savienības delegāciju vadītājiem deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz iedaļas "Komisija" darbības apropriācijām. Tā vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi. Ja Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro Komisijas noteikumus par budžeta izpildi, un uz viņiem attiecas tie paši pienākumi, saistības un atbildības prasības, kas attiecas uz visiem citiem Komisijas kredītrīkotājiem ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.

    Komisija šo deleģējumu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.

    Šā panta otrās daļas piemērošanas nolūkā Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas dienestiem.

    54. pants Interešu konflikts

    1. Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas iesaistītas budžeta izpildē, vadībā, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

    2. Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju.

    2. NODAĻA IZPILDES PAŅĒMIENI

    55. pantsBudžeta izpildes paņēmieni

    1. Komisija budžetu izpilda šādi :

    a) ar savu struktūrvienību palīdzību, Savienības delegāciju palīdzību saskaņā ar 53. panta otro daļu vai ar 59. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

    b) netieši ar dalītu vadību kopā ar dalībvalstīm vai, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:

    i) trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

    ii) starptautiskām organizācijām un to aģentūrām;

    iii) finanšu iestādēm, kam saskaņā ar VIII sadaļu ir uzticēta finanšu instrumentu īstenošana;

    iv) Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam vai citam bankas meitasuzņēmumam;

    v) 200. un 201. pantā minētajām organizācijām;

    vi) publisko tiesību subjektiem vai organizācijām, uz kurām attiecas privāttiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, ja vien šīs pēdējās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

    vii) organizācijām, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

    viii) personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 51. panta nozīmē.

    2. Dalībvalstīm un 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām struktūrām un personām nav deleģētā kredītrīkotāja statusa.

    3. Komisija nevar piešķirt trešām personām izpildes pilnvaras, ko tai piešķir Līgumi, ja tās lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli.

    56. pantsDalīta vadība ar dalībvalstīm

    1. Dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu vadības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Šim nolūkam dalībvalstis izpilda kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Nozaru noteikumos var būt noteikti papildu noteikumi.

    2. Dalībvalstis, pildot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu. Šim nolūkam tās veic iepriekšējas un vēlākas kontroles, tostarp vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi, nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un tiesvedības uzsākšanu vajadzības gadījumā.

    Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, kā to paredz nozaru noteikumi un valstu tiesību akti.

    3. Saskaņā ar nozaru noteikumiem dalībvalstis akreditē vienu vai vairākas publiskā sektora struktūras, kas ir vienpersoniski atbildīgas par to līdzekļu pareizu vadību un kontroli, attiecībā uz kuriem ir piešķirta akreditācija. Tas neskar iespēju šīm struktūrām veikt uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, vai uzticēt atsevišķus no saviem uzdevumiem citām struktūrām.

    Dalībvalsts iestāde piešķir akreditāciju saskaņā ar nozaru noteikumiem, lai nodrošinātu, ka struktūra spēj pareizi pārvaldīt līdzekļus. Nozaru noteikumos var būt noteikta arī Komisijas loma akreditācijas procesā.

    Akreditējošā iestāde ir atbildīga par struktūras uzraudzību un visiem nepieciešamajiem pasākumiem, tostarp akreditācijas apturēšanu un atcelšanu, kas veicami, lai novērstu trūkumus tās darbā.

    4. Struktūras, kas akreditētas saskaņā ar šā panta 3. punktu:

    a) izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

    b) izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

    c) to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no akreditētās struktūras;

    d) saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā;

    f) nodrošina personas datu aizsardzību atbilstoši Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

    5. Saskaņā ar šā panta 3. punktu akreditētās struktūras līdz nākamā finanšu gada 1. februārim iesniedz Komisijai:

    a) pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

    b) visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

    c) vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu;

    d) neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta c) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

    Ja dalībvalsts vienā politikas jomā ir akreditējusi vairāk nekā vienu struktūru, tā līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai kopsavilkuma pārskatu par attiecīgo politikas jomu, apkopojot valsts līmenī visas vadības sagatavotās ticamības deklarācijas un neatkarīgo revidentu atzinumus par tām.

    6. Komisija:

    a) piemēro procedūras savlaicīgai akreditēto struktūru finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos;

    b) izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus.

    Ar nozaru noteikumiem reglamentē nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Komisija var apturēt maksājumus dalībvalstīm vai deleģētais kredītrīkotājs var tos pārtraukt.

    57. pants Netieša vadība ar struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis

    1. Struktūras un personas, kurām saskaņā ar 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, ievēro pareizas finanšu vadības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un, pārvaldot Savienības līdzekļus, nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Pārvaldot Savienības līdzekļus, tās garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību tādā līmenī, kas ir vienāds ar šajā regulā prasīto, un pienācīgi ņem vērā:

    a) uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

    b) iesaistītos finanšu riskus;

    c) nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

    2. Šim nolūkam 1. punktā minētās struktūras un personas:

    a) izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

    b) izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

    c) to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās struktūras vai personas;

    d) piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

    e) saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā;

    f) nodrošina personas datu pieņemamu aizsardzību.

    Personas, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) daļā, var šīs prasības apmierināt pakāpeniski. Tās pieņem savus finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

    3. Šā panta 1. punktā minētās struktūras un personas, pildot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu. Šim nolūkam tās veic iepriekšējas un vēlākas kontroles, tostarp vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi, nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un tiesvedības uzsākšanu vajadzības gadījumā.

    4. Komisija var apturēt maksājumus 1. punktā minētajām struktūrām un personām, jo īpaši, ja ir atklātas sistēmiskas kļūdas, kas liek apšaubīt attiecīgās struktūras vai personas iekšējās kontroles sistēmas uzticamību vai pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

    Deleģētais kredītrīkotājs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt maksājumus šādām struktūrām vai personām nolūkā veikt turpmākas pārbaudes, ja viņam ir kļuvusi zināma informācija par būtiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, vai attiecīgās struktūras vai personas apliecinātie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu un nav koriģēti, ar nosacījumu, ka maksājumu pārtraukšana ir nepieciešama, lai novērstu būtisku kaitējumu Savienības finanšu interesēm.

    5. Šā panta 1. punktā minētās struktūras un personas iesniedz Komisijai:

    a) pārskatu par uzticēto uzdevumu izpildi;

    b) pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

    c) visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

    d) vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu;

    e) neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta d) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

    Šos elementus, izņemot e) apakšpunktā minēto revidenta atzinumu, iesniedz Komisijai līdz nākamā finanšu gada 1. februārim. Revidenta atzinumu iesniedz līdz 15. martam.

    Šie pienākumi neskar noteikumus, kas ir ietverti nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Šie noteikumi ietver vismaz minēto struktūru pienākumu iesniegt Komisijai reizi gadā apliecinājumu, ka attiecīgā finanšu gada laikā Savienības ieguldījums ir izmantots un uzskaitīts saskaņā ar šā panta 2. punktā noteiktajām prasībām un pienākumiem, kas noteikti nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo starptautisko organizāciju vai trešo valsti.

    6. Komisija:

    (a) nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību un novērtēšanu;

    (b) piemēro procedūras savlaicīgai pilnvaroto struktūru un personu finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos;

    (c) izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

    7. Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro struktūrām un personām, kam budžeta lēmējinstitūcija piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

    58. pants Iepriekšējas kontroles un nolīgumi saskaņā ar netiešo vadību

    1. Pirms Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām struktūrām un personām, tā iegūst pierādījumus par 57. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

    Attiecīgā struktūra vai persona nekavējoši informē Komisiju par jebkurām būtiskām izmaiņām tās sistēmās, noteikumos un procedūrās, kas skar uzticēto Savienības līdzekļu vadību. Ja šādas izmaiņas notiek, Komisija pārskata nolīgumus, kas noslēgti ar attiecīgo struktūru vai personu, lai nodrošinātu 57. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu turpmāku ievērošanu.

    2. Izvēloties struktūru no 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii), iii), vi) un vii) daļā uzskaitītajām kategorijām, Komisija pienācīgi ņem vērā uzticamo uzdevumu raksturu, kā arī attiecīgo struktūru pieredzi, darbības un finanšu resursus. Izvēlei ir objektīvs pamatojums, un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

    3. Saskaņā ar netiešo vadību noslēgtie līgumi ietver prasības, kas noteiktas 57. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā. Tie skaidri definē uzticētos uzdevumus un ietver attiecīgās struktūras vai personas apņemšanos izpildīt 57. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā noteiktos pienākumus un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu izraisīt interešu konfliktu.

    59. pants Izpildaģentūras

    1. Atbilstoši Savienības tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kuras izveidotas ar Komisijas lēmumu un kurām var deleģēt pilnvaras Komisijas vārdā un tās pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenot Savienības programmas vai projektus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003[20].

    2. Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic aģentūras direktors ar tiešu vadību.

    60. pantsPilnvaru deleģēšanas ierobežojumi

    1. Izpildes pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, Komisija nevar uzticēt ārējām privātā sektora struktūrām vai subjektiem, izņemot 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) un vii) daļā minēto gadījumu vai īpašus gadījumus, kad uz attiecīgajiem maksājumiem Komisijas noteiktiem saņēmējiem attiecas Komisijas noteiktas summas un nosacījumi un kad tas nav saistīts ar subjekta vai struktūras, kas veic maksājumus, rīcību pēc saviem ieskatiem.

    2. Uzdevumi, kurus ar līgumu var uzticēt ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, kam nav publiska dienesta uzdevumu, ir tehniskās pieredzes uzdevumi un administratīvi, sagatavošanas vai papilduzdevumi, kas nav saistīti ar publiskas varas izmantošanu un ar lēmumu pieņemšanu pēc sava ieskata.

    3. NODAĻA FINANŠU DALĪBNIEKI

    1. IEDAĻAPIENĀKUMU NOŠĶIRŠANAS PRINCIPS

    61. pants Pienākumu nošķiršana

    Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

    2. IEDAĻA KREDĪTRĪKOTĀJS

    62. pants Kredītrīkotājs

    1. Kredītrīkotāja pienākumus pilda iestādes.

    2. Šajā sadaļā termins “personāls” nozīmē personas, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi.

    3. Katra iestāde savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam tā saskaņā ar savā reglamentā paredzētajiem nosacījumiem deleģē kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.

    4. Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.

    5. Kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, var rīkoties vienīgi tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai tālākas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas, lai izpildītu budžetu un izveidotu pārskatus.

    6. Ja saskaņā ar 53. panta otro daļu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi ir pakļauti Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par viņu kā kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uzdevumu un pienākumu noteikšanu, izpildi, kontroli un izvērtēšanu. Komisija vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi.

    63. pants Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

    1. Katrā iestādē kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

    2. Šā panta 1. punkta nolūkā deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, veidojot tos atbilstīgi 28. pantam un obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi katra iestāde, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Šādas struktūras un sistēmu izveidē ņem vērā vispusīgu riska analīzi.

    3. Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

    4. Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

    5. Katrai operācijai veic vismaz iepriekšēju kontroli, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un iepriekš veikto kontroļu pieejamiem rezultātiem, lai skatītu operācijas darbības un finanšu aspektus.

    Iepriekšēja kontrole ietver operācijas uzsākšanu un pārbaudi.

    Katrai atsevišķai operācijai pārbaudi veic darbinieki, kas nav uzsākuši operāciju un nav pakļauti darbiniekiem, kas uzsākuši operāciju.

    6. Deleģētais kredītrīkotājs var ieviest vēlākas kontroles, lai pārbaudītu operācijas, kas jau ir apstiprinātas pēc iepriekšējas kontroles. Šādas kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskiem.

    Iepriekšējas kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par vēlākām kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par vēlākām kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par iepriekšējām kontrolēm.

    7. Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi katra iestāde.

    8. Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 70. panta 6. punktā. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

    9. Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un vadības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ja vien citādi nav norādīts atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām, ka viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:

    a) ziņojumā ietvertā informācija patiesi un godīgi atspoguļo stāvokli;

    b) līdzekļi, kas piešķirti ziņojumā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu;

    c) ieviestās kontroles procedūras dod vajadzīgās garantijas pakārtoto darījumu likumībai un pareizībai.

    Minētajā ziņojumā izklāsta darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Ne vēlāk kā katra gada 15. jūnijā Komisija nosūta budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu. Budžeta lēmējinstitūcijai dara pieejamus arī deleģēto kredītrīkotāju gada darbības pārskatus.

    64. pants Savienības delegāciju pilnvaras un pienākumi

    1. Ja saskaņā ar 53. panta otro daļu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi cieši sadarbojas ar Komisiju, lai pienācīgi izlietotu līdzekļus un jo īpaši lai nodrošinātu finanšu darījumu likumību un pareizību, pareizas finanšu vadības principa ievērošanu līdzekļu pārvaldībā, kā arī Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

    Šajā nolūkā delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu situāciju, kurā varētu tikt apšaubīta Komisijas atbildība par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkuru prioritāšu konfliktu, kas varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.

    Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā veida situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.

    2. Ja Savienības delegāciju vadītāji nonāk situācijā, kas minēta 63. panta 8. punktā, viņi vēršas pie specializētās finanšu pārkāpumu komisijas, kas izveidota saskaņā ar 70. panta 6. punktu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņi informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

    3. Savienības delegāciju vadītāji, kuri saskaņā ar 53. panta otro daļu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, iesniedz ziņojumus savam attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam, lai viņš saņemtos ziņojumus var iekļaut savā gada darbības pārskatā, kas minēts 63. panta 9. punktā. Savienības delegāciju vadītāju sniegtajos ziņojumos iekļauj informāciju par viņu delegācijās ieviesto iekšējās vadības un kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību, un sniedz ticamības apliecinājumu saskaņā ar 70. panta 5. punktu. Šos ziņojumus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatam un iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai, attiecīgā gadījumā ievērojot minēto ziņojumu konfidencialitāti.

    Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā sakarā viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.

    4. Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 53. panta otro daļu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc pašas Komisijas pieprasījuma vai – saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu – pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

    5. Komisija nodrošina, ka pastarpināti deleģētās pilnvaras nekaitē budžeta izpildes apstiprināšanas procesam saskaņā ar LESD 319. pantu.

    3. IEDAĻA GRĀMATVEDIS

    65. pants Grāmatveža pilnvaras un pienākumi

    1. Katra iestāde ieceļ grāmatvedi, kas ikvienā iestādē ir atbildīgs par:

    a) pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

    b) pārskatu sagatavošanu un izveidi saskaņā ar IX sadaļu;

    c) uzskaites kārtošanu saskaņā ar IX sadaļu;

    d) uzskaites procedūru, kā arī kontu plāna izveidi saskaņā ar IX sadaļu;

    e) uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;

    f) finanšu līdzekļu vadību.

    EĀDD grāmatvedis ir atbildīgs tikai par budžeta iedaļu "EĀDD", ko izpilda EĀDD. Komisijas grāmatvedis joprojām ir atbildīgs par visu budžeta iedaļu "Komisija", tostarp par grāmatvedības darbībām, kas saistītas ar Savienības delegāciju vadītājiem pastarpināti deleģētajām apropriācijām.

    Attiecībā uz budžeta "EĀDD" iedaļas izpildi Komisijas grāmatvedis ir arī EĀDD grāmatvedis, ievērojot 208. pantu.

    2. Komisijas grāmatvedis saskaņā ar IX sadaļu ir atbildīgs par grāmatvedības noteikumu un saskaņota kontu plāna noteikšanu.

    3. Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo situāciju un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotājiem, kas galvo par tās ticamību.

    4. Pirms iestāde vai 200. pantā minētā struktūra pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati patiesi un godīgi atspoguļo iestādes vai 200. pantā minētās struktūras finansiālo stāvokli.

    Šajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem un procedūrām, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

    Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta visu informāciju, kas grāmatvedim vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

    Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnību un precizitāti.

    5. Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

    Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

    6. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu drošībā.

    7. Īstenojot programmu vai darbību, Komisija savā vārdā un uzdevumā var atvērt fiduciāros kontus, lai 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā minētās struktūras tos varētu pārvaldīt.

    Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par programmas vai darbības īstenošanu; kredītrīkotājs par to vienojas ar Komisijas grāmatvedi.

    Par šā bankas konta pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.

    66. pantsPilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt

    Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajam personālam.

    Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem.

    4. IEDAĻA AVANSU PĀRZINIS

    67. pants Avansa konti

    1. Tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētu nelielu summu maksāšanai var izveidot avansa kontus.

    Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 118. panta nozīmē avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija.

    2. Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.

    4. NODAĻA FINANŠU DALĪBNIEKU ATBILDĪBA

    1. IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    68. pants Kredītrīkotājiem piešķirto pilnvaru apturēšana vai atsaukšana

    1. Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas tieši vai pastarpināti pilnvarojusi kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

    2. Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas iecēlusi grāmatvedi, var jebkurā laikā viņu atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

    3. Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas iecēlusi avansu pārziņus, var jebkurā laikā viņus atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

    69. pantsKredītrīkotāja atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju

    1. Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 68. pantā minētos finanšu darbiniekus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

    2. Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tas maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 70., 71. un 72. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

    2. IEDAĻANOTEIKUMI PAR KREDĪTRĪKOTĀJIEM, KAM TIEŠI VAI PASTARPINĀTI DELEĢĒTAS PILNVARAS

    70. pants Noteikumi par kredītrīkotājiem

    1. Kredītrīkotājs maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

    2. Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja:

    a) kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un 199. pantā minēto deleģēto regulu;

    b) kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret iestādi.

    3. Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības.

    4. Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.

    5. Ja pilnvaras tiek pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem, deleģētais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izveidoto iekšējās vadības un kontroles sistēmu izstrādi, kā arī par to lietderību un efektivitāti. Savienības delegāciju vadītāji ir atbildīgi par šo sistēmu pienācīgu ieviešanu un darbību saskaņā ar deleģētā kredītrīkotāja norādījumiem, kā arī par to līdzekļu un darbību pārvaldību, ko viņi īsteno Savienības delegācijās. Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas saskaņā ar 199. pantā minēto deleģēto regulu viņiem jāpabeidz īpaši mācību kursi par kredītrīkotāju uzdevumiem un pienākumiem un budžeta izpildi.

    Saskaņā ar 64. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi atbilstoši šā punkta pirmajai daļai.

    Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par to delegācijās izveidotajām iekšējās vadības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu ticamības apliecinājumu, kā paredzēts 63. panta 9. punktā.

    6. Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai ir izdarīts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.

    Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, iestāde izlemj, vai uzsākt lietvedību, kuras rezultātā var saukt pie disciplināras atbildības vai kompensācijas samaksas. Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

    7. Ja Savienības delegāciju vadītāji saskaņā ar 53. panta otro daļu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, specializētajai finanšu pārkāpumu komisijai, kuru izveidojusi Komisija saskaņā ar šā panta 4. punktu, ir kompetence lietās, kas norādītas minētajā daļā.

    Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam, Augstajam pārstāvim un Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

    Pamatojoties uz komisijas atzinumu, Komisija var prasīt, lai Augstais pārstāvis kā iecēlējinstitūcija sāk lietvedību, kuras rezultātā kredītrīkotājus ar pastarpināti deleģētām pilnvarām var saukt pie disciplināratbildības vai noteikt viņiem pienākumu maksāt kompensāciju, ja pārkāpumi saistīti ar viņiem pastarpināti deleģētajām Komisijas pilnvarām. Šādā gadījumā Augstais pārstāvis veiks piemērotus pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, lai atbilstīgi Komisijas ieteikumam īstenotu lēmumus par saukšanu pie disciplināratbildības un/vai par kompensācijas maksāšanu.

    Dalībvalstis pilnībā atbalsta Savienību Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzēto saistību noteikšanā pagaidu darbiniekiem, attiecībā uz kuriem piemēro Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punktu.

    3. IEDAĻA NOTEIKUMI PAR GRĀMATVEŽIEM UN AVANSU PĀRZIŅIEM

    71. pants Noteikumi par grāmatvežiem

    Grāmatvedi sauc pie disciplināras atbildības un pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par pārkāpumu, ja viņš:

    a) pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

    b) viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta žiro kontos;

    c) viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

    d) neiekasē ieņēmumus.

    72. pants Noteikumi par avansu pārziņiem

    Avansu pārzini var saukt pie disciplinārās atbildības un likt tam atlīdzināt zaudējumu Civildienesta noteikumos noteiktajā kārtībā. Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par pārkāpumu, ja viņš:

    a) pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

    b) nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

    c) izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas;

    d) neiekasē ieņēmumus.

    5. NODAĻAIEŅĒMUMU OPERĀCIJAS

    1. IEDAĻAPAŠU RESURSU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA

    73. pants Pašu resursi

    To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Padomes Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu, iekļauj budžetā, izsakot euro. To pieejamību nodrošina saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno minēto lēmumu.

    2. IEDAĻADEBITORU PARĀDU TĀME

    74. pants Debitoru parādu tāme

    1. Ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par pasākumu vai situāciju, kuras rezultātā Savienībai pienāktos naudas summa, atbildīgais kredītrīkotājs vispirms sagatavo debitoru parādu tāmi.

    2. Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē debitora parāda tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kas maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sastādīšanai.

    Sagatavojot iekasēšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tajā minētās summas.

    Ja iekasēšanas rīkojums ir sagatavots par to pašu summu, debitoru parādu tāmi samazina līdz nullei.

    3. Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, iekams dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Padomes Lēmumā par Savienības pašu resursu sistēmu un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šīm summām.

    3. IEDAĻADEBITORU PARĀDU KONSTATĒŠANA

    75. pants Debitoru parādu konstatēšana

    1. Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras:

    a) apzina parāda esamību;

    b) nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu;

    c) pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties, parāds jāatmaksā.

    2. Noteikta lieluma gan pašu resursi, kas nodoti Komisijai, gan jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam jānosūta parādzīme parādniekam — abus šos dokumentus sastāda atbildīgais kredītrīkotājs.

    3. Nepareizi samaksātās summas atgūst.

    4. Nosacījumus, kuriem iestājoties, Savienībai pienākas procenti par nokavētiem maksājumiem, paredz 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    4. IEDAĻA ATGŪŠANAS PILNVAROJUMS

    76. pants Atgūšanas pilnvarojums

    1. Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.

    2. Iestādes, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis; šāds lēmums jāizpilda LESD 299. panta nozīmē.

    5. IEDAĻAATGŪŠANA

    77. pants Atgūšanas noteikumi

    1. Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Savienība saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

    Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot noteikta lieluma drošus Savienības prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kādi šiem parādniekiem pašiem ir pret Savienību.

    2. Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam atbilstīgi 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu vienīgi tā, kā paredzēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    Atbildīgais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu saskaņā ar 199. pantā minētajā deleģētajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu.

    78. pants Noilguma termiņš

    Neskarot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Savienības pašu resursu sistēmu, Savienības tiesībām attiecībā pret trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā pret Savienību noilguma termiņš ir pieci gadi.

    Noilguma termiņa aprēķināšanai izmantojamo dienu un minētā termiņa pārtraukšanas nosacījumus paredz 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    79. pants Savienības prasījumu apstrāde valstīs

    Debitoru parādus, kas pienākas Savienībai, nedrīkst apstrādāt ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem kā valsts organizāciju prasījumus dalībvalstīs, kur tiek veikta iekasēšanas procedūra.

    80. pantsKomisijas uzliktie naudassodi, sodi un uzkrātie procenti

    Summas no naudassodiem, sodiem un sankcijām, kā arī uzkrātos procentus vai citus ienākumus no tām nereģistrē kā budžeta ieņēmumus, kamēr Eiropas Savienības Tiesa var atcelt lēmumus par to uzlikšanu.

    Pirmajā daļā minētās summas reģistrē kā budžeta ieņēmumus vēlākais gadā, kas seko visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanai, ja vien tās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu nav atgrieztas struktūrai, kas tās iemaksājusi.

    Tomēr daļu no šā panta pirmajā daļā minētās kopsummas (nepārsniedzot 2 %) var ieturēt kā garantiju, lai nodrošinātu minimālus ieņēmumus no līdzekļiem, ja Eiropas Savienības Tiesa atceļ lēmumu par naudassoda uzlikšanu. Šo daļu reģistrē kā budžeta ieņēmumus turpmākajos gados.

    Pirmo daļu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.

    6. NODAĻA IZDEVUMU OPERĀCIJAS

    81. pantsFinansēšanas lēmums

    1. Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

    2. Pirms izdevumu saistību uzņemšanās iestāde vai institūcijas, kam iestāde deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu, izņemot par apropriācijām, ko var izpildīt bez pamatakta saskaņā ar 51. panta 5. punkta e) apakšpunktu.

    1. IEDAĻAIZDEVUMU SAISTĪBAS

    82. pants Saistību veidi

    1. Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

    Juridiskas saistības uzņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu.

    Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    2. Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

    Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms.

    Budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt izdevumus, kas minēti 162. pantā, vai parastos administratīvos izdevumus, bet summa vai finansējuma gala saņēmējs vēl nav skaidri zināmi.

    3. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai administratīviem izdevumiem.

    83. pantsNoteikumi par saistībām

    1. Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas ieguldījumu fondā saskaņā ar 178. pantu.

    2. Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas nepiemēro juridiskajām saistībām, kas noslēgtas saistībā ar deklarāciju par krīzes situāciju darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija pieņem atbilstoši savai administratīvajai autonomijai.

    3. Saskaņā ar otrās daļas IV sadaļas īpašajiem noteikumiem vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.

    Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim saskaņā ar 82. panta 3. punktu un 195. panta 2. punktu.

    Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

    Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās. Summu reģistrēšanu, ja to prasa situācijas steidzamība, var veikt nekavējoši pēc attiecīgās atsevišķās juridiskās saistības parakstīšanas šādos gadījumos – humānās palīdzības pasākumi, civilās aizsardzības pasākumi un krīzes pārvarēšanas atbalsts.

    4. Budžeta un juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

    Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

    Atceļ budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskām saistībām, par kurām trīs gados pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 87. panta nozīmē, izņemot gadījumus, kad lieta tiek izskatīta tiesā vai arbitrāžas organizācijās.

    84. pantsSaistību pārbaudes

    1. Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

    a) izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

    b) apropriācijas ir pieejamas;

    c) izdevumi atbilst Līgumu noteikumiem, budžetam, šai regulai, 199. pantā minētajai deleģētajai regulai un visiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem un regulām;

    d) ir ievērots pareizas finanšu vadības princips. Iespēja veikt iepriekšējā finansējuma maksājumus, to summa un kopējais maksājumu grafiks ir samērīgs ar plānoto ilgumu, panākumiem izpildē un finanšu riskiem, ko ietver šāds iepriekšējs finansējums.

    2. Reģistrējot juridiskās saistības ar fizisku vai elektronisku parakstu, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

    a) saistību sedz atbilstošas budžeta saistības;

    b) izdevumi ir pareizi un atbilst Līgumu noteikumiem, budžetam, šai regulai, 199. pantā minētajai deleģētajai regulai un visiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem un regulām;

    c) tiek respektēts pareizas finanšu vadības princips.

    2. IEDAĻA IZDEVUMU APZINĀŠANA

    85. pants Izdevumu apzināšana

    Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

    a) pārliecinās par kreditora prasījuma esamību;

    b) nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apjomu;

    c) pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties, ir jāizdara maksājums.

    3. IEDAĻA IZDEVUMU APSTIPRINĀŠANA

    86. pants Izdevumu apstiprināšana

    Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

    Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un veicot riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

    4. IEDAĻA IZDEVUMU SAMAKSA

    87. pants Maksājumu veidi

    1. Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām operācijām:

    a) visas pienākošās summas maksājums;

    b) tādas summas maksājums, kuras samaksa pienākas kā:

    i) iepriekšējs finansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos, pēc deleģēšanas līguma, līguma vai dotācijas nolīguma parakstīšanas vai arī pēc dotācijas lēmuma saņemšanas;

    ii) viens vai vairāki starpposma maksājumi kā ekvivalents darbības daļējai izpildei;

    iii) atlikušo pienākošos summu nomaksa, ja darbība ir pilnībā pabeigta.

    2. Izdarot maksājumus, budžeta uzskaitē izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

    3. Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 143. pantā, ietver noteikumus par iepriekšējā finansējuma ieskaitu pārskatos un izmaksu atbilstības atzīšanu.

    4. Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic iepriekšējā finansējuma maksājumu ieskaitu. Šai nolūkā attiecīgus noteikumus iekļauj līgumos, dotāciju lēmumos un nolīgumos, kā arī deleģēšanas līgumos, ar kuriem uztic izpildes uzdevumus struktūrām un personām, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

    5. Turpmākos maksājumus dotāciju saņēmējiem vienreizēja maksājuma veidā uzskata par starpposma maksājumiem.

    88. pantsMaksājumi pieejamo līdzekļu robežās

    Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

    5. IEDAĻA IZDEVUMU OPERĀCIJU TERMIŅI

    89. pants Izdevumu termiņi

    Izdevumu apzināšana, apstiprināšana un samaksa jāpabeidz termiņos, kas paredzēti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, kurā arī precizē apstākļus, kādos kreditoriem, kuriem maksājums izdarīts ar novēlošanos, ir tiesības saņemt kavējuma procentus, ko maksā no pozīcijas, no kuras maksāta pamatsumma.

    7. NODAĻAIT SISTĒMAS

    90. pants Operāciju elektroniskā pārvaldība

    Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

    91. pants Dokumentu nodošana starp iestādēm

    Dokumentu nodošanu starp iestādēm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes par to ir iepriekš vienojušās.

    8. NODAĻA IEKŠĒJAIS REVIDENTS

    92. pants Iekšējā revidenta iecelšana

    Katra iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi iestāde, ir atbildīgs pret šo iestādi par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

    EĀDD iekšējās revīzijas nolūkā Komisijas iekšējais revidents ir tiesīgs pārbaudīt, kā Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 53. panta otro daļu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, veic viņiem pastarpināti deleģēto finanšu vadību.

    Komisijas iekšējais revidents, izpildot budžeta iedaļu "EĀDD", darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents, ievērojot 208. pantu.

    93. pants Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi

    1. Iekšējais revidents konsultē iestādi, kurā viņš strādā, par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

    Viņš jo īpaši atbild:

    a) par iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un darbību izpildē, minot ar tiem saistītos riskus;

    b) par visām budžeta izpildes operācijām piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu.

    2. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā — klātienē, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

    Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

    3. Iekšējais revidents ziņo iestādei par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

    4. Iestāde katru gadu nodod ziņojumu iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

    94. pants Iekšējā revidenta neatkarība

    Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka iestāde, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, lai viņš, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, kā arī jāparedz viņa atbildība.

    Ja iekšējais revidents ir personāla loceklis, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un 199. pantā minēto deleģēto regulu.

    V SADAĻA PUBLISKAIS IEPIRKUMS

    1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. IEDAĻADARBĪBAS JOMA UN PIEŠĶIRŠANAS PRINCIPI

    95. pants Publiskā iepirkuma līgumu definīcija

    1. Publiskā iepirkuma līgumi ir atlīdzības līgumi, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 111. un 181. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

    Šādi līgumi ir:

    a) ēku līgumi;

    b) piegāžu līgumi;

    c) būvdarbu līgumi;

    d) pakalpojumu līgumi.

    2. Pamatlīgumi ir līgumi, kuri noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmu.

    3. Neskarot 100. līdz 103. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai pakalpojumu līgumiem, ko noslēgusi Komisija, no vienas puses, un Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai cits Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums, no otras puses.

    96. pantsPubliskā iepirkuma līgumu principi

    1. Visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

    2. Par visiem publiskā iepirkuma līgumiem rīko iespējami plašu iepirkuma konkursu, izņemot 98. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās pārrunu procedūras gadījumus.

    Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatlīgumus izmantot nepareizi vai tā, ka šādas izmantošanas mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.

    2. IEDAĻA PUBLICĒŠANA

    97. pants Publiskā iepirkuma līgumu publicēšana

    1. Visus līgumus, kas pārsniedz 112. vai 181. pantā norādītās robežvērtības, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 98. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā precizēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, paziņojumus par pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas III.B pielikums Direktīvai 2004/18/EK.

    Pēc līguma piešķiršanas konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, kā arī varētu izkropļot godīgu konkurenci starp tiem.

    2. Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 112. vai 181. pantā norādīto robežvērtību, un Direktīvas 2004/18/EK II.B pielikumā minētos pakalpojumu līgumus izsludina attiecīgā veidā, kā norādīts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    3. IEDAĻAPUBLISKĀ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS

    98. pants Publiskā iepirkuma procedūras

    1. Iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

    a) atklāta procedūra;

    b) ierobežota procedūra;

    c) konkursi;

    d) pārrunu procedūra;

    e) konkursa sarunas.

    Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 200. un 201. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes cenšas iepirkuma procedūru īstenot kopīgi.

    Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes kopīgu rīcību, publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi īstenot šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    2. Par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 112. vai 181. pantā minētos robežlielumus, pārrunu procedūru atļauj vienīgi gadījumos, kas paredzēti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    3. Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā nosaka līgumu vērtības robežlielumus, zem kuriem līgumslēdzēja iestāde var vai nu izmantot pārrunu procedūru, vai, atkāpjoties no 95. panta 1. punkta pirmās daļas, vienkārši segt izmaksas, ja tiek uzrādītas faktūras.

    4. Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā definē 1. punktā minēto iepirkuma procedūru, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/18/EK II B pielikums, un līgumiem, kuri ir pasludināti par slepeniem, kuru izpilde ir jāveic kopā ar īpašiem drošības pasākumiem, vai ja tas ir vajadzīgs Savienības būtisku interešu aizsardzībai.

    99. pants Piedāvājumu konkursa dokumentu saturs

    Piedāvājumu konkursa dokumentos ietver pilnīgu, skaidru un precīzu līguma priekšmeta aprakstu un precizē izslēgšanas, atlases un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

    100. pantsIzslēgšanas kritēriji dalībai iepirkuma procedūrās

    1. Kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās, ja:

    a) tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, tie ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;

    b) tie vai personas, kurām ir pārstāvības un lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, ar dalībvalsts kompetentas iestādes spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;

    c) tie ir vainīgi smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kurš pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzējas iestādes var pieņemt, tostarp ar EIB un starptautisko organizāciju lēmumiem;

    d) tie neievēro saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie izveidoti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde;

    e) attiecībā uz tiem vai personām, kurām ir pārstāvības un lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

    f) uz tiem pašlaik attiecas 103. panta 1. punktā minēta administratīvā sankcija.

    Šā punkta a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

    Šā punkta b) un e) apakšpunktu nepiemēro, ja kandidāti un pretendenti var pierādīt, ka ir pieņemti piemēroti pasākumi pret personām, kurām ir pārstāvības pilnvaras, lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, ja uz šīm personām attiecas b) vai e) apakšpunktā minētais spriedums.

    2. Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību, sarunu procedūras gadījumā iestāde var nolemt neizslēgt konkrēto saimnieciskās darbības subjektu, pamatojoties uz 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumu var piešķirt noteiktam saimnieciskās darbības subjektam. Šādā gadījumā tā pamato savu lēmumu.

    3. Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties prasīt šādu apliecinājumu attiecībā uz ļoti mazas vērtības līgumiem, kā precizēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa:

    a) ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona, – jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, vadības, kontroles un pārstāvības pilnvarām attiecībā uz juridisko personu un jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem;

    b) ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu, – jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.

    4. Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredz maksimālo termiņu, kurā 1. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā. Maksimālais termiņš nepārsniedz desmit gadus.

    101. pants Izslēgšanas kritēriji, ko piemēro iepirkuma procedūras laikā

    Līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz šo līgumu:

    a) ir iesaistīti interešu konfliktā;

    b) ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

    c) attiecībā uz šo iepirkuma procedūru ir situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no 100. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem.

    102. pants Centrālā izslēgšanas datu bāze

    1. Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību. Datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 100. pantā, 103. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Datubāze ir kopēja 200. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

    2. Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, kas nav šā panta 1. punktā minētās struktūras, piedaloties budžeta izpildē saskaņā ar 55. un 58. pantu, paziņo kompetentajam kredītrīkotājam informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 100. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta rīcība ir kaitējusi Savienības finanšu interesēm. Kredītrīkotājs saņem šo informāciju un prasa, lai grāmatvedis to ievada datubāzē.

    Šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir piekļuve datubāzē glabātajai informācijai, un tās var – attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību – šo informāciju ņemt vērā, piešķirot ar budžeta izpildi saistītu līgumu slēgšanas tiesības.

    3. Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam ir piekļuve informācijai datubāzē, lai tie varētu aizsargāt savus līdzekļus un attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību ņemt vērā šo informāciju, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības saskaņā ar saviem publiskā iepirkuma noteikumiem.

    Tie paziņo Komisijai informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 100. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja saimnieciskās darbības subjektu rīcība ir kaitējusi Savienības finanšu interesēm.

    4. Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredz pārredzamus un saskaņotus kritērijus, lai nodrošinātu izslēgšanas kritēriju samērīgu piemērošanu. Komisija nosaka standartizētas procedūras un tehniskās specifikācijas datubāzes uzturēšanai.

    103. pants Administratīvas un finansiālas sankcijas

    1. Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas vai finansiālas sankcijas:

    a) līgumslēdzējiem, kandidātiem vai pretendentiem – 101. panta b) punktā minētajos gadījumos;

    b) līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši savas saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.

    Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir pienākums dot iespēju attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.

    2. Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ir samērīgas ar līguma svarīgumu un pārkāpuma nopietnību, un tās var būt:

    a) attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana – ilgākais, uz desmit gadiem – no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta; un/vai

    b) finansiālas sankcijas, ko maksā kandidāts vai pretendents, vai līgumslēdzējs, sankcijām nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.

    3. Iestāde var publicēt lēmumus vai lēmumu kopsavilkumus, norādot saimnieciskās darbības subjekta nosaukumu, īsu aprakstu par faktiem, izslēgšanas ilgumu vai finanšu sodu summu.

    104. pantsLīgumu piešķiršanas kritēriji

    1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudīta saimnieciskās darbības subjektu, kuri nav izslēgti saskaņā ar 100., 101. pantu un 103. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spēja atbilstīgi atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu.

    2. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar automātiskas piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.

    105. pantsPiedāvājumu iesniegšana

    1. Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

    2. Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, kā noteikts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, lai pretendenti dod iepriekšēju nodrošinājumu kā garantiju tam, ka iesniegtie cenas piedāvājumi netiks atsaukti.

    3. Pieteikumus un piedāvājumus atver šim nolūkam iecelta piedāvājumu atvēršanas komisija, izņemot līgumiem ar mazu vērtību, kas minēti 98. panta 3. punktā. Katru piedāvājumu vai pieteikumu, par kuru komisija paziņojusi, ka tas neatbilst nosacījumiem, noraida.

    4. Visus dalības pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst paredzētajiem nosacījumiem, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu, lai ierosinātu līgumslēdzējai iestādei piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

    106. pantsVienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi

    Iepirkuma procedūr laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. To rezultātā nevar tikt grozīti līguma nosacījumi vai konkursa sākotnējie noteikumi.

    107. pantsPiešķiršanas lēmums

    1. Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, un ievērojot tiesību normas par iepirkumu.

    2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

    Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību akta piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, vai arī varētu izkropļot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.

    108. pantsIepirkuma procedūras atcelšana

    Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var vai nu atteikties no publiskā iepirkuma piešķiršanas, vai atcelt piešķiršanas procedūru, par ko kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju.

    Lēmumam jābūt motivētam, un jānodrošina, ka par to tiek informēti kandidāti vai pretendenti.

    4. iedaļaNodrošinājumi un kontrole

    109. PANTS NODROšINāJUMI

    1. Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līgumslēdzēji dod iepriekšēju nodrošinājumu.

    2. Ja līgumslēdzēja iestāde to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem dot šādu nodrošinājumu, lai:

    a) nodrošinātu līguma pilnīgu izpildi vai

    b) ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

    110. pantsKļūdas, pārkāpumi vai krāpšana procedūrā

    Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur, un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.

    Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – līgumslēdzēja iestāde var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt līguma izpildi, vai, attiecīgos gadījumos, izbeigt līgumu.

    Ja šādas kļūdas, pārkāpumus vai krāpšanu ir izdarījis līgumslēdzējs, līgumslēdzēja iestāde – samērīgi kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas smagumam – turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt jau samaksātās summas vai izbeigt visus līgumus, kas noslēgti ar šo līgumslēdzēju.

    2. NODAĻANoteikumi par līgumiem, kurus piešķir iestādes uz sav a rēķina

    111. pants Līgumslēdzēja iestāde

    Iestādes uzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās piešķir līgumus uz sava rēķina. Saskaņā ar 62. pantu tās deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.

    112. pants Piemērojamās robežvērtības

    1. Saskaņā ar šīs regulas otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzētas robežvērtības, kas nosaka:

    a) šīs regulas 97. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

    b) šīs regulas 98. panta 1. punktā minēto procedūru izvēli;

    c) attiecīgos termiņus.

    2. Ievērojot 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētos izņēmumus un nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde – tiktāl, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, ko reglamentē Direktīva 2004/18/EK, – neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas periods.

    113. pants Noteikumi par līdzdalību piedāvājumu konkursā

    Līdzdalība piedāvājumu konkursā ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, kas ietilpst Līgumu darbības jomā, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kas noslēgušas īpašu nolīgumu ar Savienību publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā.

    114. pantsPasaules tirdzniecības organizācijas publiskā iepirkuma noteikumi

    Ja uz šādu līgumu piešķiršanu attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijā noslēgtā Daudzpusējā vienošanās par publisko iepirkumu, izsolē var piedalīties arī to valstu pilsoņi, kuras ratificējušas minēto vienošanos, dalībai izsolē notiekot saskaņā ar tās nosacījumiem.

    VI SADAĻADOTĀCIJAS

    1. NODAĻA Dotāciju piemērošanas joma un veidi

    115. pantsDotāciju joma

    1. Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no budžeta ziedojumu veidā, lai finansētu:

    a) darbību, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt mērķi, kas ietilpst Savienības politikā;

    b) tādas struktūras darbību, kas īsteno kādu mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, vai kuras mērķis ietilpst Savienības politikā (darbības dotācijas).

    Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam.

    2. Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

    a) izdevumi par iestāžu locekļiem un personālu un iemaksas Eiropas skolām;

    b) 95. pantā minētie publiskā iepirkuma līgumi un atbalsts, ko maksā kā makrofinansiālu atbalstu un budžeta atbalstu;

    c) finanšu instrumenti, kas minēti pirmās daļas VIII sadaļā, kā arī akcijas/kapitāla daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Savienības struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds;

    d) ieguldījums, ko Savienība maksā kā dalības maksu organizācijām, kuru dalībnieces tās ir;

    e) izdevumi, ko veic, īstenojot netiešu vadību 55., 56. un 57. panta nozīmē;

    f) iemaksas, ko maksā atbilstīgi 59. pantam izveidotām struktūrām saskaņā ar to izveides pamataktu;

    g) izdevumi saistībā ar zivsaimniecības produktu tirgiem, kā minēts 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005[21];

    h) transporta izdevumu un dienasnaudas atmaksāšana vai, attiecīgos gadījumos, citas kompensācijas iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām;

    i) godalgas konkursos, uz kurām attiecas pirmās daļas VII sadaļa.

    3. Ikviena iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju darbībām, ja attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūru izmantošana nav lietderīga.

    116. pantsDotāciju veidi

    Dotācijas var būt:

    a) faktisko attiecināmo izmaksu noteiktas daļas atmaksāšana;

    b) vienreizējs maksājums;

    c) standarta likmes vienības izmaksas;

    d) vienotas likmes finansējums;

    e) šā panta a) līdz d) punktā minēto veidu kombinācija.

    2. NODAĻA Principi

    117. pantsDotāciju vispārīgie principi

    1. Uz dotācijām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

    2. Tās nevar būt kumulatīvas vai piešķirtas ar atpakaļejošu spēku.

    3. Dotācijām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu, neskarot īpašos noteikumus, kas minēti otrās daļas IV sadaļā.

    Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts kā absolūtā vērtība, ko nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām atbilstīgajām izmaksām.

    Dotācija nepārsniedz atbilstīgās izmaksas.

    4. Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmēja darbības vai darba programmas ietvaros.

    Šā panta pirmo daļu nepiemēro:

    a) darbībām, kuru mērķis ir stiprināt saņēmēja finanšu spēju vai radīt ienākumus;

    b) pētījumu, izpētes vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām.

    5. Ja Savienības līmeņa politiskās partijas ienākumi tā finanšu gada beigās, par kuru tā saņēma darbības dotāciju, pārsniedz izdevumus, daļu no šā pārpalikuma apjomā līdz 25 % no šā gada kopējiem ienākumiem var, atkāpjoties no 2. punktā noteiktā bezpeļņas noteikuma, pārcelt uz nākamo gadu ar noteikumu, ka tā tiks izlietota līdz šā nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

    Bezpeļņas noteikuma pārbaudes nolūkos neņem vērā pašu resursus, īpaši ziedojumus un biedra naudas, kas savāktas Savienības līmeņa politiskās partijas gada darbībās un kas pārsniedz 15 % no saņēmēja sedzamajām atbilstīgajām izmaksām.

    Otro daļu nepiemēro, ja Eiropas līmeņa politiskās partijas finanšu rezerve pārsniedz 100 % no tās vidējiem gada ienākumiem.

    6. Attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem, standarta likmes vienības izmaksām un vienotas likmes finansējumu panta 3. un 4. punktā minētos bezpeļņas un līdzfinansējuma noteikumus pienācīgi nodrošina to noteikšanas brīdī vai dotācijas pieteikuma izvērtēšanas posmā.

    7. Dotācijām, kas piešķirtas Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Investīciju fondam vai citam minētās bankas meitasuzņēmumam, 122., 123. un 124. pantu nepiemēro.

    118. pants Pārredzamība

    1. Dotācijas piešķir saskaņā ar darba programmu, kuru publicē gada sākumā.

    Darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad saņēmēja vai darbības iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles, vai ja saņēmējs ir pamataktā identificēts kā dotācijas saņēmējs.

    Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta, civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem.

    2. Visas dotācijas, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē katru gadu saskaņā ar 31. panta 2. un 3. punktu.

    119. pants Piešķirto līdzekļu nesummēšanas princips

    Par katru darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad citādi ir atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

    Vienā finanšu gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

    Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem pieteikumiem un vairākām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

    Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no budžeta divreiz.

    120. pantsPiešķiršana ar atpakaļejošu spēku

    1. Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas piešķiršanas.

    Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai ārkārtējas steidzamības gadījumā –krīzes pārvarēšanas atbalstam, civilās aizsardzības vai humānās palīdzības pasākumiem.

    Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

    2. Darbības dotāciju piešķir sešos mēnešos pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās ne pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ne arī pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.

    121. pantsPakāpeniskas samazināšanas princips

    Ja vien attiecībā uz struktūrām, kas īsteno Savienības vispārējas nozīmes mērķi, pamataktā vai finansēšanas lēmumā par dotāciju piešķiršanu saskaņā ar 51. panta 5. punkta d) apakšpunktu nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas uz laikposmu, kas pārsniedz četrus gadus, tās pakāpeniski samazina pēc ceturtā gada.

    3. NODAĻA Piešķiršanas procedūra

    122. pantsDotāciju pieteikumi

    1. Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski.

    2. Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

    a) juridiskas personas;

    b) fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības būtība vai iezīmes vai pretendenta sasniedzamais mērķis.

    Šā punkta a) apakšpunkta nolūkiem dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī sniegt nodrošinājumu Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kas būtu vienāds ar juridisko personu sniegto nodrošinājumu.

    3. Dotāciju pretendentiem piemēro arī 100. līdz 103. pantu. Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas minēti 100. līdz 103. pantā. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties prasīt apliecinājumu, kā precizēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, šādos gadījumos:

    a) dotācijas ar ļoti mazu vērtību;

    b) šāds apliecinājums nesen ir iesniegts citā piešķiršanas procedūrā;

    c) iegūt šādu apliecinājumu nav iespējams.

    4. Saskaņā ar 103. pantu kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas administratīvās un finansiālās sankcijas.

    Šādas sankcijas var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas vai dotācijas izmantošanas laikā ir snieguši nepatiesas ziņas, iesniedzot informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nav snieguši šo informāciju.

    123. pants Atlases un piešķiršanas kritēriji

    1. Atlases kritēriji ir tādi, lai ļautu novērtēt pretendenta spējas izpildīt piedāvāto darbību vai darba programmu.

    2. Piešķiršanas kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu novērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā nospraustos mērķus un prioritātes.

    124. pantsIzvērtēšanas procedūra

    1. Priekšlikumus izvērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu priekšlikumus, kurus var finansēt.

    2. Tad atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, izveido saņēmēju un apstiprināto summu sarakstu.

    3. Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz viņu pieteikumu. Ja pieprasīto dotāciju nepiešķir, iestāde paziņo pieteikuma noraidīšanas iemeslus, jo īpaši atsaucoties uz iepriekš izziņotajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

    4. NODAĻA Maksājumi un kontrole

    125. pants Iepriekšējā finansējuma nodrošinājums

    Ja atbildīgais kredītrīkotājs to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai saņēmējs dod iepriekšēju nodrošinājumu nolūkā ierobežot finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

    126. pantsDotāciju izmaksa un kontroles

    1. Neskarot turpmākas pārbaudes, ko veic iestāde, dotācijas summa nav galīga, kamēr atbildīgais kredītrīkotājs nav pieņēmis gala ziņojumus un pārskatus.

    2. Ja nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana ir notikusi dotācijas piešķiršanas vai īstenošanas laikā, atbildīgais kredītrīkotājs var veikt 110. pantā minētos pasākumus pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.

    3. Ja kontroles vai revīzijas liecina, ka konkrētais saņēmējs pieļauj atkārtotas kļūdas, kas ietekmē nerevidētos projektus, kuros saņēmējs piedalās vai ir piedalījies, kredītrīkotājs var attiecināt konstatējumus uz tiem nerevidētajiem projektiem, ko saskaņā ar dotācijas nolīgumu varētu revidēt, un pieprasīt attiecīgās summas atmaksu.

    Pretrunu procedūrā saņēmējs var apstrīdēt piemēroto korekciju, pierādot, ka korekcija ir aprēķināta kļūdaini, un iesniedzot jaunu aprēķinu.

    5. NODAĻAĪstenošana

    127. pantsApakšlīgumi un dotāciju pārdalīšana

    1. Ja darbības vai darba programmas darbības dotācijas gadījumā īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, attiecīgās procedūras atbilst tām, kas paredzētas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    2. Ja darbības vai darba programmas īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Savienības dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a) pirms dotācijas piešķiršanas atbildīgais kredītrīkotājs ir pārliecinājies, ka saņēmējs piedāvā piemērotus nodrošinājumus attiecībā uz Komisijai pienākošos summu atgūšanu;

    b) šāda atbalsta sniegšanas nosacījumi ir precīzi noteikti lēmumā par dotāciju vai nolīgumā starp saņēmēju un Komisiju, lai izvairītos no iespējas, ka saņēmējs rīkojas pēc saviem ieskatiem;

    c) attiecīgās summas ir mazas, kā tas definēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    3. Katrā lēmumā par dotāciju vai nolīgumā skaidri nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles pilnvaras – veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas un pārbaudot informāciju (arī elektroniskajos nesējos uzglabāto) – attiecībā uz visām trešām personām, kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus.

    VII SADAĻA GODALGAS

    128. pants Definīcija

    Šīs regulas nolūkiem "godalgas" ir finanšu ieguldījumi, ko piešķir konkursu rezultātā.

    129. pantsVispārīgi noteikumi

    1. Uz godalgām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

    2. Godalgas ir daļa no 118. pantā minētās darba programmas, ko pieņem Komisija, un attiecībā uz tām ir jāievēro 118. panta 2. punkta noteikumi.

    Konkursa noteikumi ietver vismaz piešķiršanas nosacījumus, kritērijus, godalgas summu un maksājuma veidu.

    Godalgas nedrīkst piešķirt tieši, bez konkursa, un par tām ir vajadzīga tāda pati publikācija kā par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

    3. Godalgas piešķir atbildīgais kredītrīkotājs vai žūrija. Tiem ir tiesības pieņemt lēmumu par godalgu piešķiršanu vai nepiešķiršanu atkarībā no tā, kā tie vērtē katra attiecīgā pretendenta piedalīšanos, ņemot vērā konkursa noteikumus.

    4. Godalgas summa nav saistīta ar izmaksām, kas radušās saņēmējam.

    5. Ja dotācijas saņēmējs vai līgumslēdzējs piešķir godalgas, kas pārsniedz EUR 500 000, to piešķiršanas nosacījumus un kritērijus apstiprina Komisija.

    VIII SADAĻA FINANŠU INSTRUMENTI

    130. pants Definīcija un darbības joma

    1. Šīs regulas nolūkiem "finanšu instrumenti" ir Savienības pasākumi finanšu atbalstam, ko konkrēta politikas mērķa sasniegšanai piešķir no budžeta, izmantojot aizdevumus, garantijas, kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus, līdzdalības vai citus riska instrumentus, tos iespējami apvienojot ar dotācijām.

    2. Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī elementiem, kas ir tieši saistīti ar finanšu instrumentiem, tostarp tehniskajai palīdzībai.

    3. Komisija var īstenot finanšu instrumentus ar tiešu vadību vai netiešu vadību, uzticot uzdevumus 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā minētajām struktūrām.

    131. pants Finanšu instrumentiem piemērojamie principi

    1. Finanšu instrumentus piešķir Savienības līdzekļu gala saņēmējiem, ievērojot pareizu finanšu vadību, pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi un mērķus, kas noteikti pamataktā, ko piemēro attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

    2. Neskarot 46. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, ar finanšu instrumentu saistītos budžeta izdevumus ietver tiem izveidotajās attiecīgajās budžeta saistībās.

    3. Finanšu starpnieki, kas izpilda finanšu operācijas saistībā ar finanšu instrumentu, ievēro standartus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu. Tie nedrīkst būt reģistrēti teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību saistībā ar starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu.

    4. Katrā nolīgumā, kas noslēgts starp 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā minētu struktūru un 3. punktā minētu finanšu starpnieku, īpaši paredz Komisijas un Revīzijas palātas iespēju īstenot kontroles pilnvaras attiecībā uz dokumentiem, telpām un informāciju (arī elektroniskajos informācijas nesējos) par visām trešām personām, kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus.

    IX SADAĻAPĀRSKATU UN UZSKAITES IZVEIDE

    1. NODAĻA Pārskatu izveide

    132. pants Savienības pārskatu struktūra

    Savienības pārskati ietver:

    a) konsolidētus finanšu pārskatus, kas ietver tās finanšu informācijas konsolidāciju, ko satur no budžeta finansēto iestāžu finanšu pārskati, kā arī 200. pantā minēto struktūru un tādu citu struktūru finanšu pārskati, kuru pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem;

    b) apkopoto budžeta uzskaiti, kas atspoguļo informāciju, ko satur no budžeta finansēto iestāžu budžeta uzskaite.

    133. pants Pārskats par budžeta un finanšu vadību

    1. Katra 132. pantā minētā iestāde un struktūra sagatavo pārskatu par budžeta un finanšu vadību finanšu gada laikā.

    Tās nosūta pārskatu budžeta lēmējinstitūcijai un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.

    2. Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā sniedz vismaz atskaiti par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu starp dažādiem budžeta posteņiem.

    134. pantsNoteikumi par pārskatiem

    Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, atbilst Savienības grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis, un sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ieņēmumiem un naudas plūsmu.

    Budžeta uzskaite, kas minēta 132. pantā, atbilst šajā regulā noteiktajiem budžeta principiem. Tie sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijām.

    135. pants Grāmatvedības principi

    Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, sniedz informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, tādā veidā, lai šī informācija būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Tos veido, ievērojot vispārpieņemtus grāmatvedības principus, kas noteikti Savienības grāmatvedības noteikumos.

    136. pants Finanšu pārskati

    1. Finanšu pārskatus izklāsta miljonos euro, un tie ietver:

    a) bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus un finansiālo situāciju, un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot attiecīgos grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

    b) naudas plūsmas pārskatu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kā arī kases galīgo stāvokli;

    c) pārskatu par neto aktīvu izmaiņām, kurā sniedz pārskatu par rezervju un akumulēto rezultātu izmaiņām gada laikā.

    2. Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis.

    137. pants Budžeta izpildes pārskati

    Budžeta izpildes pārskatus izsaka miljonos euro. Tie ietver:

    a) budžeta izpildes pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas par gadu ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;

    b) piezīmes budžeta izpildes pārskatam, ar kurām papildina un komentē informāciju, kas ietverta šajā pārskatā.

    Budžeta izpildes pārskata izklāsta uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve.

    138. pantsProvizoriskie pārskati

    Citu iestāžu un 132. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus.

    Citu iestāžu un 132. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

    Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas un konsolidētos Savienības provizoriskos pārskatus.

    139. pants Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana

    1. Revīzijas palāta līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par citu iestāžu un katras 132. pantā minētās struktūras provizoriskajiem pārskatiem un līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un konsolidētajiem Savienības provizoriskajiem pārskatiem.

    2. Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 132. pantā minētās struktūras sagatavo savus galīgos pārskatus un līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā.

    Citu iestāžu un 132. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

    3. Katras iestādes un 132. pantā minētās struktūras grāmatvedis vienlaicīgi ar galīgo pārskatu nosūtīšanu nosūta arī apliecinājuma vēstuli par šiem galīgajiem pārskatiem Revīzijas palātai, šīs vēstules kopiju nosūtot arī Komisijas grāmatvedim.

    Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

    4. Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz informāciju, ko pārējās iestādes un 132. pantā minētās struktūras iesniegušas saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar IX sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā izklāstīts finanšu pārskatu pielikumā.

    5. Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

    Līdz tam pašam datumam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai apliecinājuma vēstuli par galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem.

    6. Galīgos konsolidētos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim kopā ar atzinumu par pārskatu ticamību, ko pieņēmusi Revīzijas palāta atbilstīgi LESD 287. pantam un Euratom līguma 160.c pantam.

    2. NODAĻA Informācija par budžeta izpildi

    140. pants Pārskats par budžeta garantijām un riskiem

    Papildus 136. un 137. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisija reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 46. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām budžeta garantijām un saistītajiem riskiem.

    Vienlaicīgi šo informāciju nosūta Revīzijas palātai.

    141. pants Budžeta izpildes pārskats

    1. Papildus 136. un 137. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisijas grāmatvedis reizi mēnesī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei skaitļus par budžeta izpildi, kas apkopoti vismaz nodaļu līmenī, par ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā uz visām apropriācijām.

    Šie skaitļi ietver arī ziņas par pārnesto apropriāciju izmantojumu.

    Šos skaitļus nosūta 10 darba dienu laikā pēc katra mēneša beigām.

    2. Trīs reizes gadā 30 darba dienu laikā pēc 31. maija, 31. augusta un 31. decembra Komisijas grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par budžeta izpildi, kurā ieņēmumi un izdevumi ir sadalīti pa nodaļām, pantiem un posteņiem.

    Šis ziņojums ietver arī ziņas par apropriāciju, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, izmantojumu.

    3. Šos skaitļus un ziņojumu par budžeta izpildi vienlaicīgi nosūta Revīzijas palātai.

    3. NODAĻA Uzskaite

    1. iedaļaKopīgi noteikumi

    142. PANTS UZSKAITES SISTēMA

    1. Iestādes uzskaites sistēma ir sistēma, ar kuru budžeta un finanšu informāciju kārto tā, lai rādītājus var ievadīt, klasificēt un reģistrēt.

    2. Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

    3. Neatkarīgi no 2. punkta deleģētais kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

    143. pantsKopēj s noteikums iestāžu uzskaites sistēmai

    1. Komisijas grāmatvedis, apspriedies ar citu iestāžu un 132. pantā minēto struktūru grāmatvežiem, pieņem grāmatvedības noteikumus un saskaņotu kontu plānu, kas jāpiemēro visām no budžeta finansētajām iestādēm, otrās daļas V sadaļā minētajām iestādēm un visām 132. pantā minētajām struktūrām.

    2. Pieņemot 1. punktā minētos noteikumus un metodes, Komisijas grāmatvedis vadās pēc starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram, tomēr var novirzīties no tiem, ja šādas novirzes attaisno Savienības darbību īpašais raksturs.

    1. IEDAļA VISPāRēJā UZSKAITE

    144. PANTS VISPāRēJā UZSKAITE

    Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido iestāžu un 132. pantā minēto struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.

    145. pantsIegrāmatošana

    1. Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato norēķinu grāmatās.

    2. Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz pavaddokumentiem, uz kuriem tajos jābūt norādei.

    3. Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

    146. pantsKorekciju uzskaite

    Grāmatvedis pēc budžeta gada beigām līdz pārskata iesniegšanas dienai var izdarīt jebkādas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par šo budžeta gadu, bet kuras ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi atspoguļotu Savienības uzskaites noteikumiem atbilstošu uzskaiti.

    3. IEDAļA BUDžETA UZSKAITE

    147. PANTS BUDžETA UZSKAITE

    1. Budžeta uzskaitē tiek detalizēti iegrāmatota budžeta izpilde.

    2. Šā panta 1. punkta nolūkiem budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas minētas pirmās daļas IV sadaļā.

    4. NODAĻA Īpašuma uzskaite

    148. pants Inventāra saraksts

    1. Katra iestāde un 132. pantā minētā struktūra kārto inventāra sarakstu, kurā uzrāda Savienības materiālo aktīvu, nemateriālo aktīvu un finanšu aktīvu apjomu un vērtību, ievērojot paraugu, ko izveidojis Komisijas grāmatvedis.

    Katra iestāde un 132. pantā minētā struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajam stāvoklim.

    2. Īpašuma pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

    X SADAĻAĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

    1. NODAĻA Ārējā revīzija

    149. pants Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta

    1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iespējami drīz informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9., 13., 18., 22., 23., 25. un 37. pantu.

    2. Ikviena iestāde informē Revīzijas palātu un budžeta lēmējinstitūciju par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

    3. Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, iekšējo revidentu, grāmatvežu un avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 53., 65., 66., 67. un 92. pantu.

    150. pantsRevīzijas noteikumi un procedūra

    1. Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, 199. pantā minētajā deleģētajā regulā un visos citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem.

    2. Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 152. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu vadību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Savienība. Tā ir tiesīga ievākt ziņas no katras amatpersonas, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic kopīgi ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts atbildīgajām struktūrvienībām. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

    Lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, kuri tai uzticēti ar Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem, Revīzijas palāta pēc tās pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko budžeta izpildei veic kāda no iestādēm vai kas tiek veiktas tās uzdevumā.

    Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma katra iestāde pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā Kopienu noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par to, ka ārējie dati saskan ar pārskatiem.

    3. Lai pildītu savus uzdevumus, Revīzijas palāta paziņo iestādēm un varas iestādēm, uz kurām attiecas šī regula, to savu darbinieku vārdus, kuriem ir pilnvaras izdarīt revīziju šajās iestādēs.

    151. pantsVērtspapīru un naudas līdzekļu kontrole

    Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar uzglabātāju parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati izdarīt šādas pārbaudes.

    152. pants Revīzijas palātas piekļuves tiesības

    1. Komisija, citas iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī budžeta maksājumu gala saņēmēji sniedz Revīzijas palātai visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumus un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, ko finansē no budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kas attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību struktūrshēmas, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgiem budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot pārbaudi uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā magnētiskajos datu nesējos.

    Citi dienesti un attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu iekšējās revīzijas struktūras piešķir Revīzijas palātai visas iekārtas un sniedz pakalpojumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei.

    Šā panta pirmo daļu piemēro arī fiziskām vai juridiskām personām, kas saņem maksājumus no budžeta.

    2. Amatpersonas, kuru darbību pārbauda Revīzijas palāta:

    a) uzrāda dokumentāciju par kasē esošo naudu, pārējo naudu, vērtspapīriem un visdažādākajiem materiāliem, pavaddokumentus par viņiem uzticēto līdzekļu vadību, kā arī grāmatvedības grāmatas, reģistrus un citus ar to saistītus dokumentus;

    b) uzrāda saraksti un jebkurus citus dokumentus, kas vajadzīgi 150. panta 1. punktā minētās revīzijas pilnīgai veikšanai.

    Informāciju, ko sniedz saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, var pieprasīt tikai Revīzijas palāta.

    3. Revīzijas palāta ir pilnvarota pārbaudīt dokumentus par Savienības ieņēmumiem un izdevumiem, ko glabā iestāžu struktūrvienības, jo īpaši struktūrvienības, kas atbild par lēmumiem attiecībā uz šādiem ieņēmumiem un izdevumiem, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus un izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas saņem maksājumus no budžeta.

    4. Nosakot, vai ieņēmumi un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi un finanšu vadība bijusi pareiza, pārbauda arī to, kā struktūras, kas neietilpst iestādēs, izmantojušas Savienības līdzekļus, kas saņemti kā dotācijas.

    5. Revīzijas palāta ar saņēmēja rakstveida piekrišanu, vai ja tādas nav, ar līgumslēdzēju vai apakšlīgumu slēdzēju rakstisku piekrišanu veic revīziju par tā piešķirtā Savienības finansējuma izlietojumu, ko maksā saņēmējiem, kas neietilpst iestādēs.

    6. Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma Komisija sniedz tai informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

    7. Integrētu datorsistēmu izmantošana nedrīkst samazināt Revīzijas palātas iespējas piekļūt pavaddokumentiem.

    153. pantsRevīzijas palātas gada pārskati

    1. Revīzijas palāta ne vēlāk kā 15. jūnijā nosūta Komisijai un ne vēlāk kā 1. jūnijā citām iestādēm un 132. pantā minētajām struktūrām jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada pārskatos. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem, un tiem piemēro pretrunu procedūru. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi ne vēlāk kā 15. oktobrī. Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

    2. Pēc pretrunu procedūras pabeigšanas katra attiecīgā iestāde vai struktūra līdz 15. oktobrim nosūta savu atbildi Revīzijas palātai. Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas un struktūru atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

    3. Gada pārskatā iekļauj finanšu vadības pareizuma novērtējumu.

    4. Gada pārskatā iekļauj iedaļu par katru iestādi. Revīzijas palāta var pievienot jebkādu kopsavilkuma pārskatu vai vispārīgus apsvērumus, ko tā uzskata par noderīgiem.

    Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē blakus vai pēc katra apsvēruma, uz kuru tā attiecas.

    5. Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    6. Tiklīdz Revīzijas palāta iesniegusi savu gada pārskatu, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par Revīzijas palātas apsvērumiem, kuri attiecas uz to līdzekļu vadību, par kuriem tās atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

    Pēc šādas informācijas saņemšanas dalībvalstis informē Komisiju 100 dienu laikā par veiktajiem pasākumiem, lai risinātu ar Revīzijas palātas apsvērumiem saistītos jautājumus, kas attiecas uz konkrēto valsti. Komisija šo informāciju paziņo Revīzijas palātai, Padomei un Eiropas Parlamentam.

    154. pants Revīzijas palātas īpašie ziņojumi

    1. Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm vai struktūrām jebkurus apsvērumus, kuri pēc Revīzijas palātas ieskata būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem, un tiem piemēro pretrunu procedūru.

    Attiecīgā iestāde vai struktūra divarpus mēnešu laikā var Revīzijas palātai iesniegt atbildes, ko tā vēlas izteikt par minētajiem apsvērumiem.

    Revīzijas palāta pieņem attiecīgā īpašā ziņojuma galīgo redakciju nākamajā mēnesī pēc atbilžu saņemšanas no attiecīgās iestādes vai struktūras.

    Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, ja nepieciešams — sadarbojoties ar Komisiju.

    Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes vai struktūras atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē blakus vai tūlīt pēc apsvērumiem, uz kuriem tā attiecas.

    2. Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus LESD 287. panta 4. punktā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, kuriem piemēro likumdošanas apspriežu procedūru. Revīzijas palāta pieņem lēmumu par publicēšanu pēc tam, kad ir apspriedusies ar iestādi, kas pieprasījusi šādu atzinumu vai uz kuru tas attiecas. Publicētajiem atzinumiem pievieno attiecīgo iestāžu izteiktās piezīmes.

    155. pants Paziņojums par sākotnējiem konstatējumiem

    1. Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm, struktūrām vai dalībvalstīm paziņojumus par savu revīziju sākotnējiem konstatējumiem. Paziņojumus par sākotnējiem konstatējumiem, kuri pēc Revīzijas palātas ieskatiem būtu jāatspoguļo gada pārskatā, nodod līdz 1. jūnijam tajā gadā, kas seko gadam, uz kuru attiecas konstatējumi. Paziņojumi par sākotnējiem konstatējumiem ir konfidenciāli.

    2. Attiecīgā iestāde, struktūra vai dalībvalsts divarpus mēnešu laikā var Revīzijas palātai iesniegt piezīmes, ko tā vēlas izteikt par paziņojumiem par sākotnējiem konstatējumiem.

    2. NODAĻA Budžeta izpildes apstiprināšana

    156. pantsBudžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņi

    1. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam sniedz Komisijai apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

    2. Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

    3. Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

    157. pantsBudžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

    1. Lēmums par apstiprinājuma sniegšanu attiecas uz visiem Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, bilances atlikumu un Savienības aktīviem un pasīviem, kas uzrādīti bilancē.

    2. Ar nolūku sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda visus LESD 318. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatus un novērtējuma ziņojumu pēc tam, kad to ir izdarījusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko izveidojusi Revīzijas palāta, līdz ar to iestāžu atbildēm, kurās izdarīta revīzija, atbilstošos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par attiecīgo finanšu gadu, kā arī Revīzijas palātas apliecinājumu par uzskaites ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizumu.

    3. Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavējumiem piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu.

    158. pants Turpmākie pasākumi

    1. Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 180.b pantu Komisija un citas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, kā arī piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

    2. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iestādes ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par šo iestāžu dotajiem norādījumiem to struktūrvienībām, kuras atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties šo apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, rakstot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nodod arī Revīzijas palātai.

    159. pants Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD

    EĀDD pilnībā piemēro procedūras, ko paredz LESD 319. pants un šīs regulas 156., 157. un 158. pants. EĀDD pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

    OTRĀ DAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI

    I SADAĻA EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS

    160. pants Īpašie noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu

    1. Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), un to ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    2. Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, veic saskaņā ar pirmās un trešās daļas noteikumiem.

    161. pantsELGF saistības

    1. ELGF ietver nediferencētas apropriācijas katram finanšu gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kurus finansē no diferencētām apropriācijām.

    2. Maksājumu apropriācijas, kas bijušas pārnestas, taču nav izlietotas līdz finanšu gada beigām, atceļ.

    3. Apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minētajām darbībām, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu.

    Nepārsniedzot 2 % no šā punkta pirmajā daļā minētajām sākotnējām apropriācijām, šāda pārnešana nepārsniedz Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009[22] 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā finanšu gadā.

    Pārnestās apropriācijas atgriež vienīgi tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

    Šāda pārnešana var radīt papildu maksājumu vienīgi galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā finanšu gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantu.

    Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija līdz tā gada 15. februārim, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

    162. pantsVispārējās provizoriskās saistības par ELGF apropriācijām

    1. Komisija atlīdzina dalībvalstu izdevumus.

    2. Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

    3. No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no atbilstīgo apropriāciju kopapjoma kārtējam finanšu gadam. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.

    163. pantsELGF līdzekļu budžeta saistību grafiks un termiņi

    1. Izdevumus, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu nosūtītie paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana attiecībā uz atbilstīgajiem budžeta posteņiem. Izņemot gadījumus, kad maksājumus vēl nav veikušas dalībvalstis vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu termiņā.

    Šo budžeta saistību atskaita no vispārējām provizoriskajām saistībām, kas minētas 162. pantā.

    2. Vispārējās provizoriskās saistības, kas paredzētas par finanšu gadu un kuras nav radījušas saistības attiecībā uz konkrētiem budžeta nomenklatūras posteņiem līdz nākamā finanšu gada 1. februārim, atceļ attiecībā uz sākotnējo finanšu gadu.

    3. Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, veic grāmatojumu noskaidrošanu.

    164. pantsELGF līdzekļu uzskaite

    Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par finanšu gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 31. janvārī.

    165. pantsELGF apropriāciju pārvietojumi

    1. Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju, kā noteikts 23. panta 1. punktā.

    2. Citos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, Komisija iesniedz pārvietošanas priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 10. janvārī.

    Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru, tomēr ievērojot trīs nedēļu termiņu.

    166. pantsELGF piešķirtie ieņēmumi

    1. Saskaņā ar šo sadaļu piešķirtos ieņēmumus piešķir atbilstīgi to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 4. punktu.

    2. Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā, iekļauj vienā pantā.

    II SADAĻA STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS, EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI UN FONDI BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ, KO PĀRVALDA AR DALĪTU VADĪBU

    167. pants Darbības joma īpašiem noteikumiem par citiem Savienības fondiem

    1. Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006[23] par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006[24] par Eiropas Sociālo fondu, Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006[25] par Kohēzijas fonda izveidi, Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006[26] par Eiropas Zivsaimniecības fondu un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ko pārvalda ar dalītu vadību saskaņā ar šīs regulas 56. pantu (turpmāk "fondi"), kā arī šo iestāžu un struktūru ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav norādīts citādi.

    2. Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, arī veic saskaņā ar šīs regulas pirmās un trešās daļas noteikumiem.

    168. pants Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana

    Eiropas Parlaments un Padome apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

    169. pants Iemaksas, starpposma maksājumi un atmaksājumi saistībā ar citiem Savienības fondiem

    1. Komisijas izdarītos finanšu iemaksu maksājumus no fondiem izdara saskaņā ar 167. pantā minētajām regulām.

    2. Termiņu Komisijas izdarāmajiem starpposma maksājumiem nosaka saskaņā ar 167. pantā minētajām regulām.

    3. Uz dalībvalstu rīcību ar atmaksājumiem un līdzdalību summās, kas tiek maksātas kā iemaksas no fondiem, attiecas 167. pantā minētās regulas.

    4. Atkāpjoties no 10. panta, līdz 31. decembrim pieejamās saistību apropriācijas no avansu atmaksāšanas var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības, ar nosacījumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas.

    170. pants Citu Savienības fondu apropriāciju atcelšana

    Komisija automātiski atceļ apropriācijas, kas bijušas paredzētas saskaņā ar 167. pantā minētajām regulām.

    Atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

    Šādā nolūkā Komisija pārbauda visus atcēlumus, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gada laikā, un, pamatojoties uz pieprasījumiem, līdz kārtējā gada 15. februārim izlemj, vai nepieciešams attiecīgās apropriācijas darīt atkal pieejamas.

    171. pantsCitu Savienības fondu apropriāciju pārvietojumi

    Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim, kā noteikts 167. pantā minētajās regulās, kas reglamentē fondus, vai ja tās ir tehniskās palīdzības izdevumi.

    172. pants Vadība, atlase un revīzija citu Savienības fondu izmantošanai

    Uz jautājumiem par projektu vadību un atlasi, kā arī revīziju attiecas regulas, kas minētas 167. pantā.

    III SADAĻAZINĀTNISKĀ IZPĒTE

    173. pants Zinātniskās izpētes fondi

    1. Pirmā un trešā daļa attiecas uz apropriācijām zinātniskajai izpētei un tehnoloģijas attīstībai, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    Šīs apropriācijas iekļauj vai nu vienā no budžeta sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomu — zinātnisko izpēti, paredzot tās tiešai vai netiešai darbībai, vai arī nodaļā, kas attiecas uz zinātniskās izpētes darbībām, kura iekļauta citā sadaļā.

    Tās izmanto, veicot darbības, kuras uzskaitītas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    2. Apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar LESD pievienoto Protokolu par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, dara pieejamas, tiklīdz ir aprēķināta debitoru parādu summa, un maksājumu apropriācijas, – tiklīdz ieņēmumi ir saņemti.

    3. Attiecībā uz darbības izdevumiem, kas minēti šajā sadaļā, Komisija var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka šīs apropriācijas izlieto tiem pašiem mērķiem.

    4. Ekspertus, kam maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Padome, pieņemot katra zinātniskā pētījuma pamatprogrammu.

    174. pantsZinātniskās izpētes fondu saistības

    1. Saistību apropriācijas, kuras atbilst to saistību apjomam, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuriem tās bija iezīmētas, pilnīgi vai daļēji nav izpildīti, izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos atkārtoti dara pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, izņemot gadījumu, kad kārtējā finanšu gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

    2. Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visas saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā finanšu gada laikā, un, ņemot vērā prasības, izvērtē nepieciešamību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

    Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija līdz katra finanšu gada 15. februārim var iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai attiecīgus priekšlikumus, katram budžeta postenim norādot iemeslus, kāpēc attiecīgās apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

    3. Budžeta lēmējinstitūcija sešās nedēļās pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja minētajā termiņā lēmums nav pieņemts, priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem.

    Saistību apropriāciju summa, ko atkārtoti dara pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tai pašai budžeta pozīcijai n – 1 gadā.

    4. Nevar pārnest saistību apropriācijas, kuras atkārtoti darītas pieejamas.

    Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas atkārtoti darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

    Saistību apropriāciju, kas atkārtoti darītas pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.

    175. pantsKopīgā pētniecības centra dalība darbībās, kas nav saistītas ar zinātniskās izpētes fondiem

    1. Kopīgais pētniecības centrs (KPC) var saņemt līdzekļus no apropriācijām, kas iekļautas ārpus 173. panta 1. punktā minētajām sadaļām un nodaļām, ja tas piedalās pirmās daļas V un VI sadaļā aprakstītajās publiskā iepirkuma un dotāciju procedūrās, ko pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta.

    Ja KPC piedalās publiskā iepirkuma un dotāciju procedūrās, to uzskata par dalībvalstī reģistrētu juridisku personu.

    2. Ar šādām apropriācijām rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta 2. punkta nozīmē:

    a) dotāciju un publiskā iepirkuma procedūras, kurās piedalās KPC, vai

    b) KPC darbības trešo personu uzdevumā, vai

    c) darbības saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai Komisijas dienestiem par zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

    Saistību apropriācijas, ko rada a) un c) apakšpunktā minētie ieņēmumi, tiek darītas pieejamas, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa.

    Ja apropriācijas, kas paredzētas c) apakšpunktā minētajām darbībām, nav izmantotas piecu gadu laikā, tās atceļ.

    Šo apropriāciju izlietojumu uzrāda virknē analītisko kontu, ko iekļauj budžeta izlietojuma pārskatā par katru darbību kategoriju, uz kuru tie attiecas; šīs apropriācijas uzskaita atsevišķi no ieņēmumiem, ko iegūst no trešo personu finansējuma (publiska vai privāta), un no ieņēmumiem par citiem pakalpojumiem, ko Komisija izdara trešo personu labā.

    3. Ja KPC piedalās dotāciju vai piedāvājumu konkursa procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam nepiemēro 100. pantā, 101. panta b) un c) punktā, 102. pantā, 103. pantā 122. panta 3. un 4. punktā paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām saistībā ar publisko iepirkumu un dotācijām.

    Tiek uzskatīts, ka KPC ir izpildījis prasības par saimnieciskajiem un finanšu resursiem.

    KPC atbrīvo no 109. un 125. pantā noteikto nodrošinājumu sniegšanas.

    4. Publiskā iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti pirmās daļas V sadaļā, nepiemēro KPC darbībām, ko tas veic trešo personu uzdevumā.

    5. Atkāpjoties no 23. panta, Komisija var tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu “Tiešās izpētes darbības”, izdarīt pārvietojumus starp nodaļām līdz 15 % apmērā no apropriācijas budžeta pozīcijas, no kuras pārvietojums tiek izdarīts.

    IV SADAĻAĀRĒJ ĀS DARBĪBAS

    I NODAĻA Vispārīgi noteikumi

    176. pantsĀrē jās darbības

    1. Pirmā un trešā daļa attiecas uz ārējām darbībām, ko finansē no budžeta, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    2. Komisija izlieto apropriācijas darbībām, kas minētas 1. punktā:

    a) vai nu tāda atbalsta robežās, ko piešķir autonomi;

    b) vai, parakstot finansēšanas līgumu, sadarbībā ar trešo valsti, kā minēts 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā.

    2. NODAĻA Darījumu izpilde

    177. pantsĀrējo darbību izpilde

    Šajā sadaļā minētās darbības var tieši īstenot Komisija saskaņā ar 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši īstenot jebkura no 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām struktūrām vai personām, ievērojot 55. līdz 60. panta attiecīgos noteikumus. Apropriācijas ārējām darbībām var apvienot ar līdzekļiem no citiem avotiem, lai sasniegtu kopēju mērķi.

    178. pants Ieguldījumu fondi ārējām darbībām

    Ārkārtas darbībām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām Komisija var izveidot ieguldījumu fondus, balstoties uz līgumu, kas noslēgts ar citiem līdzekļu devējiem. Katra ieguldījumu fonda izveides aktā nosaka ieguldījumu fonda mērķus.

    Savienības un līdzekļu devēju iemaksas nonāk īpašā bankas kontā. Šīs iemaksas netiek integrētas budžetā, un tās pārvalda Komisija, uzticot atbildību deleģētajam kredītrīkotājam. Budžeta izpildes uzdevumus var uzticēt struktūrām un personām, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar spēkā esošajiem netiešās vadības noteikumiem.

    Ieguldījumu fonda grāmatvedis ir Komisijas grāmatvedis. Viņš ir atbildīgs par grāmatvedības noteikumu un kontu plāna noteikšanu.

    Komisijas iekšējam revidentam un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz ieguldījumu fondu kā attiecībā uz citām Komisijas veiktām darbībām.

    Īpašo bankas kontu atver un slēdz grāmatvedis.

    Komisija nodrošina grāmatveža un kredītrīkotāja pienākumu stingru nošķiršanu.

    Lai nodrošinātu līdzekļu devēju pārstāvību un lemtu par līdzekļu izmantošanu, katram ieguldījumu fondam izveido valdi, kuru vada Komisija.

    Ieguldījumu fondā savāktos līdzekļus pārvalda, ievērojot pareizu finanšu vadību un pārredzamību. Līdzekļus iekļauj saistībās un izmaksā Komisijas finanšu aģenti.

    Komisijai ir tiesības ieturēt maksimāli 7 % no ieguldījumu fondā savāktajiem līdzekļiem, lai segtu savas pārvaldības izmaksas. Ieguldījumu fonda darbības laikā šīs pārvaldības maksas pieskaita piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

    Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem, kas attiecas uz darbībām, ko finansē no ieguldījumu fonda. Ieņēmumus, kas rodas no šo iekasēšanas rīkojumu atmaksāšanas, iemaksā atpakaļ ieguldījumu fonda īpašajā bankas kontā. Iekasēšanas rīkojumu atcelšanu un apturēšanu veic saskaņā ar Finanšu regulas 77. panta noteikumiem.

    Ieguldījumu fondus izveido uz noteiktu laiku, ko nosaka to izveides līgumā. Šo darbības laiku var pagarināt ar Komisijas lēmumu pēc valdes pieprasījuma.

    Par ieguldījumu fonda likvidāciju lemj Komisija pēc fonda darbības laika beigām.

    Šo ieguldījumu fondu pārvaldības, uzskaites un administrācijas kārtība ir sīki aprakstīta 199. pantā minētajā deleģētajā regulā.

    179. pants Ārējo darbību īstenošana ar netiešu vadību

    Komisija un Savienības delegācijas saskaņā ar 53. panta otro daļu veic rūpīgas pārbaudes attiecībā uz netieši īstenoto darbību izpildi. Šādas rūpīgas pārbaudes veic vai nu ar iepriekšēju apstiprinājumu, vai ar pēckontroli, vai izmantojot apvienotu procedūru.

    180. pants Līgumi par ārējo darbību īstenošanu

    1. Veiktie darījumi ir par pamatu tam, ka tiek pieņemts viens vai vairāki no šādiem instrumentiem:

    a) līgums starp Komisiju un 177. pantā minētu struktūru;

    b) līgums vai dotācijas nolīgums starp Komisiju un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par attiecīgo darbību veikšanu.

    Noteikumus ārējā atbalsta sniegšanai paredz instrumentā, saskaņā ar kuru pārvalda a) un b) apakšpunktā paredzētos līgumus vai nolīgumus, vai dotācijas.

    2. Līgumus ar struktūrām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n + 1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

    Līgumos nosaka periodu, kurā 1. punkta a) apakšpunktā minētās struktūras noslēdz visus atsevišķos līgumus un dotācijas, ar kuriem īsteno darbību. Izņemot darbības ar vairākiem līdzekļu devējiem, šis periods nepārsniedz trīs gadus pēc līguma noslēgšanas dienas, izņemot:

    a) atsevišķus līgumus attiecībā uz revīziju un izvērtēšanu ;

    b) ārkārtējos apstākļos šādos gadījumos:

    i) jau noslēgtu līgumu papildinājumus;

    ii) atsevišķus līgumus, ko noslēdz pēc esoša līguma priekšlaicīgas izbeigšanas;

    iii) izmaiņas struktūrā, kurai uzticēti uzdevumi.

    3. Šā panta 2. punktu nepiemēro daudzgadu programmām, ko īsteno ar dalītām saistībām, šādos gadījumos:

    a) pārejas posma palīdzības un iestāžu veidošanas, pārrobežu sadarbības, reģionālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un lauku attīstības komponenti Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā,

    b) pārrobežu sadarbības komponents Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības politikā.

    Iepriekšminētajos gadījumos Komisija automātiski atceļ apropriācijas saskaņā ar nozaru noteikumiem.

    3. NODAĻA Publiskais iepirkums

    181. pantsPubliskais iepirkums saistībā ar ārēj ām darbībām

    1. Šīs regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par publisko iepirkumu, jāpiemēro līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežlielumiem un noteikumus par ārējo līgumu piešķiršanu, kuri paredzēti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā. Šīs nodaļas nolūkiem līgumslēdzējas iestādes ir:

    a) Komisija vienas vai vairāku trešo valstu vārdā un uz to rēķina;

    b) struktūras, kas minētas 177. pantā un kurām ir uzticēti attiecīgie budžeta izpildes uzdevumi.

    2. Šīs regulas 180. pantā paredzētajos līgumos ir jānosaka iepirkuma procedūras.

    3. Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro darījumiem, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas atbalstu, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem, kā minēts 118. pantā.

    182. pantsNoteikumi par dalību piedāvājumu konkursa procedūrās

    1. Līdzdalība piedāvājumu konkursā ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām personām, ievērojot īpašos noteikumus pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu.

    2. Gadījumos, kas minēti 51. pantā, ārkārtas apstākļos, ko pienācīgi pamato kredītrīkotājs, var izlemt atļaut piedalīties līgumu konkursā trešo valstu pilsoņiem, kas nav minēti 1. punktā.

    3. Ja piemēro Savienības noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas tirgu, līgumi par budžeta finansētu publisko iepirkumu ir pieejami arī trešo valstu pilsoņiem, kas nav minēti 1. un 2. punktā, ievērojot šajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

    4. NODAĻA Dotācijas

    183. pantsĀrēj o darbību pilnīga finansēšana

    An action may be financed in full by the budget only if this proves essential for it to be carried out.Darbību var pilnīgi finansēt no budžeta vienīgi tad, ja tas ir būtiski šīs darbības realizēšanai.

    184. pants Noteikumi, ko piemēro ārējo darbību dotācijām

    Dotāciju procedūras, ko netiešā vadībā piemēro 177. pantā minētās struktūras, nosaka līgumos, kas noslēgti starp Komisiju un šīm struktūrām.

    185. pants Darbību radītie ienākumi

    Atbildīgais kredītrīkotājs var atvilkt darbības radītos ienākumus no 117. panta 4. punktā minētās peļņas, ja ienākumu radīšana bija paredzēta dotācijas nolīgumā un tos iegulda atkārtoti, lai nodrošinātu darbības ilgtspēju.

    5. NODAĻAPārskatu revīzija

    186. pantsES revīzija ārējo darbību dotācijām

    Visos līgumos starp Komisiju un 177. pantā minētajām struktūrām, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotācijām ir skaidri jāparedz, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Savienības līdzekļus.

    V SADAĻA EIROPAS BIROJI

    187. pants Eiropas biroji

    1. Šīs sadaļas nolūkiem “Eiropas biroji” ir administratīvās struktūras, ko izveidojusi viena vai vairākas iestādes, lai izpildītu īpašus uzdevumus, kuru izpildījums vajadzīgs vairākām iestādēm.

    2. Šī sadaļa, izņemot 190., 191. un 192. pantu, attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbību.

    3. Eiropas biroju darbībai piemēro pirmo un trešo daļu, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    188. pants Apropriācijas birojiem

    1. Apropriācijas katram Eiropas birojam, kuru kopējo summu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā, sīki izklāsta Komisijas iedaļas pielikumā.

    Pielikumu veido kā ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

    Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tiem rodas, pildot savus pienākumus iestāžu uzdevumā.

    2. Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.

    3. Katra Eiropas biroja direktors pieņem lēmumus par pārvietojumiem 1. punktā minētajā pielikumā. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju.

    4. Katra Eiropas biroja pārskats ir 132. pantā minēto Savienības pārskatu sastāvdaļa.

    189. pantsStarpiestāžu biroju kredītrīkotājs

    Saskaņā ar 62. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.

    190. pantsStarpiestāžu biroju uzskaite

    1. Ikviens starpiestāžu Eiropas birojs izveido savu izdevumu analītisko uzskaiti, kas ļauj noteikt, cik liela daļa no tā pakalpojumiem sniegta katrai iestādei. Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības sistēmas pamatā.

    2. Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļautas kopējās apropriācijas katram starpiestāžu Eiropas birojam, uzrāda izmaksu tāmi pakalpojumiem, ko birojs sniedz katrai iestādei. To pamatā ir 1. punktā minētā analītiskā uzskaite.

    3. Katrs starpiestāžu Eiropas birojs ziņo attiecīgajām iestādēm par analītiskās uzskaites rezultātiem.

    191. pantsPilnvaru deleģēšana starpiestāžu birojiem

    1. Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās iedaļā iekļauto apropriāciju pārvaldību un noteikt šādas pilnvaru deleģēšanas ierobežojumus un nosacījumus.

    2. Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs regulas pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.

    192. pants Pakalpojumi trešām personām

    Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tā direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē šo piegāžu veikšanu un atbilstīgo uzskaiti.

    VI SADAĻAADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

    193. pants Vispārīgi noteikumi

    Administratīvajām apropriācijām piemēro pirmo un trešo daļu, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    194. pantsSaistības

    1. Katru gadu no 15. oktobra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi kārtējam finanšu gadam. Tās nevar paredzēt tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā vēl nav apstiprināti principā.

    2. Izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar juridiskiem vai līguma noteikumiem, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus, sākot ar 1. decembri un vēlāk, veic no budžeta apropriācijām par nākamo finanšu gadu. Šādā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.

    195. pants Īpašie noteikumi par administratīvajām apropriācijām

    1. Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas apropriācijas.

    2. Administratīvos izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz finanšu gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā finanšu gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

    3. Iestādes, cik drīz vien iespējams, informē budžeta lēmējinstitūciju par jebkādiem celtniecības projektiem, kam varētu būt būtisks finansiāls iespaids budžetā.

    Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par celtniecības projektu, paziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai, ievērojot LESD 335. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Savienības pārstāvību.

    Minēto atzinumu nosūta attiecīgajai iestādei divās nedēļās pēc minētās paziņošanas.

    Iestādes pieprasa budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu nekustamā īpašuma iegādei vai jebkuram citam celtniecības projektam, ko finansē ar aizdevumu.

    VII SADAĻAEKSPERTI

    196. pants Eksperti

    Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā iekļauj īpašu procedūru to fizisko personu atlasei, kas kā eksperti sniedz palīdzību iestādēm, izvērtējot dotāciju pieteikumus, projektus un piedāvājumu konkursa priekšlikumus, un sniedz atzinumus un konsultācijas īpašos gadījumos. Šīm personām maksā fiksētu summu, ko paziņo iepriekš, un tos atlasa, pamatojoties uz to profesionālajām spējām. Atlasi veic, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kuros ievēroti nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principi.

    TREŠĀ DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    197. pants Pārejas noteikumi

    1. Attiecībā uz 167. panta 1. punktā minētajiem fondiem, par kuriem pamataktus atcēla pirms šīs regulas piemērošanas dienas, saskaņā ar 170. pantu atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai force majeure gadījumā, kam ir būtiska ietekme uz minēto fondu atbalstīto darbību īstenošanu.

    2. Attiecībā uz tādu apropriāciju pārvietošanu, kuras attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti Regulā (EK) Nr. 1290/2005, Regulā (EK) Nr. 1080/2006, Regulā (EK) Nr. 1081/2006, Regulā (EK) Nr. 1084/2006 un Regulā (EK) Nr. 1198/2006, 2000.–2006. gada plānošanas periodā un par kurām vēl ir jāveic Savienības maksājumi, lai nokārtotu Savienības nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgajām apropriācijām ir tāds pats mērķis vai tās ir saistītas ar Savienības iniciatīvām vai tehnisko palīdzību un inovāciju pasākumiem un ka tās pārvieto uz tāda paša veida pasākumiem.

    198. pants Informācijas pieprasījumi no budžeta lēmējinstitūcijas

    Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

    199. pants Sīki izstrādātu noteikumu pieņemšana par šīs regulas piemērošanu

    Saskaņā ar 202., 203. un 204. pantu Komisija pieņem deleģēto regulu par sīki izstrādātiem noteikumiem šīs regulas piemērošanai. Deleģētajā regulā iekļauj noteikumus par administratīvo izdevumu veikšanu saistībā ar apropriācijām, kuras budžetā ir paredzētas Euratom Apgādes aģentūrai.

    200. pants Pamata finanšu regula aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

    1. Saskaņā ar šīs regulas 202., 203. un 204. pantu Komisija ar deleģētu aktu pieņem pamata finanšu regulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, ir juridiskas personas un saņem iemaksas no budžeta.

    Šī pamata finanšu regula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

    Šo struktūru finanšu noteikumi nevar novirzīties no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, turklāt ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Šādi izņēmumi nedrīkst skart pirmās daļas II sadaļā minētos budžeta principus, vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektiem vai īpašos noteikumus, ko satur pamatakti, ar kuriem izveido šādas struktūras.

    2. Struktūrām, kas minētas 1. punktā, Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par to budžeta izpildi.

    3. Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām.

    4. Ja vien 1. punktā minētajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta pārbauda šīs struktūras ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, pirms struktūras pārskati tiek konsolidēti ar Komisijas pārskatiem. Šīs pārbaudes pamatā ir revīzijas pārskats, ko izstrādājis neatkarīgs ārējais revidents, ko iecēlusi struktūra un kura uzdevums ir pārbaudīt struktūras pārskatu atbilstību 134. pantam.

    201. pants Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām

    Struktūras, kas ir juridiskas personas, izveidotas ar pamataktu, un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana saskaņā ar 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļu, pieņem savus finanšu noteikumus.

    Šie noteikumi ietver principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu vadību, jo īpaši par paraugu ņemot šīs regulas 57. pantu un finanšu paraugregulu, ko Komisija ar deleģēto aktu pieņem saskaņā 202., 203. un 204. pantu.

    202. pants Deleģēšana

    1. Pilnvaras pieņemt 199., 200. un 201. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

    2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā ziņo par to vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

    3. Komisijai pilnvaras pieņemt deleģēto aktu tiek piešķirtas, ievērojot 203. un 204. pantā minētos nosacījumus.

    203. pants Deleģēšanas atsaukšana

    1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 199. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

    2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai lemtu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas pietiekami savlaicīgi informē otru iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, ko varētu atsaukt, un iespējamos atsaukšanas iemeslus.

    3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidzas to pilnvaru deleģēšana, kas īpaši norādītas minētajā lēmumā. Tas stājas spēkā nekavējoši vai vēlāk dienā, kas norādīta lēmumā. Lēmums neietekmē to deleģēto aktu spēkā esību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    204. pants Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

    1. Eiropas Parlaments un Padome var celt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā izziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi.

    2. Ja līdz šā perioda beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēlusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā.

    Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms šā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

    3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas iebilst, pamato savus iebildumus pret deleģēto aktu.

    205. pantsPārskatīšana

    Šo regulu pārskata saskaņā ar LESD 322. pantā un Euratom līguma 183. pantā noteikto procedūru, kad tas izrādās nepieciešams.

    206. pants Atcelšana

    Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atceļ.

    Tomēr Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[27] 53.b pantu turpina piemērot visām saistībām, kas pieņemtas līdz 2013. gada 31. decembrim, par līdzekļiem, kas minēti 167. pantā.

    Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas iekļauta pielikumā.

    207. pants Pārskatīšana saistībā ar EĀDD

    Šīs regulas 65. panta 1. punkta trešo daļu un 92. panta trešo daļu pārskatīs 2013. gadā, pienācīgi ņemot vērā EĀDD un jo īpaši Savienības delegāciju specifiku un – attiecīgā gadījumā – atbilstīgu EĀDD finanšu vadības spēju.

    208. pants Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

    To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

    Regulas 56. pantu piemēro tikai saistībām, kas pieņemtas no 2014. gada 1. janvāra par 167. pantā minētajiem fondiem.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    […],

    Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs priekšsēdētājs

    PIELIKUMS – Atbilstību tabula

    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1081/2010 | Tiesību akta priekšlikums | Sadaļas |

    PIRMĀ DAĻA | PIRMĀ DAĻA | KOPĪGI NOTEIKUMI |

    I SADAĻA | I SADAĻA | PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA |

    1. pants | 1. pants | Priekšmets |

    2. pants | 2. pants | Darbības joma |

    II SADAĻA | II SADAĻA | BUDŽETA PRINCIPI |

    3. pants | 3. pants | Budžeta principi |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Vienotības un budžeta precizitātes principi |

    4. pants | 4. pants | Budžeta definīcija |

    5. pants | 5. pants | Noteikumi, ar kuriem īstenot vienotības un budžeta precizitātes principus |

    5.a pants | - | - |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Gada pārskata princips |

    6. pants | 6. pants | Definīcija |

    7. pants | 7. pants | Apropriāciju veids |

    8. pants | 8. pants | Ieņēmumu un apropriāciju uzskaites noteikumi |

    9. pants | 9. pants | Apropriāciju atcelšana un pārnešana |

    10. pants | 10. pants | Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumi |

    11. pants | 11. pants | Apropriāciju atcelšana |

    12. pants | 12. pants | Saistību uzņemšanās par apropriācijām |

    13. pants | 13. pants | Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā |

    3. NODAĻA | 3. NODAĻA | Līdzsvara princips |

    14. pants | 14. pants | Definīcija un darbības joma |

    15. pants | 15. pants | Finanšu gada saldo |

    4. NODAĻA | 4. NODAĻA | Norēķinu vienības princips |

    16. pants | 16. pants | Euro izmantošana |

    5. NODAĻA | 5. NODAĻA | Universāluma princips |

    17. pants | 17. pants | Definīcija un darbības joma |

    18. pants | 18. pants | Piešķirtie ieņēmumi |

    19. pants | 19. pants | Ziedojumi |

    20. pants | 20. pants | Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām |

    6. NODAĻA | 6. NODAĻA | Specifikācijas princips |

    21. pants | 21. pants | Vispārīgi noteikumi |

    22. pants | 22. pants | Citu iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi |

    23. pants | 23. pants | Komisijas iekšējie pārvietojumi |

    24. pants | 24. pants | Pārvietojumi, ko Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai |

    25. pants | - | - |

    26. pants | 25. pants | Pārvietojumi saskaņā ar īpašiem noteikumiem |

    7. NODAĻA | 7. NODAĻA | Pareizas finanšu vadības princips |

    27. pants | 26. pants | Saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi |

    28. pants | 27. pants | Obligātais finanšu pārskats |

    - | 28. pants | Budžeta izpildes iekšējā kontrole |

    - | 29. pants | Pieļaujamais kļūdas risks |

    8. NODAĻA | 8. NODAĻA | Pārredzamības princips |

    29. pants | 30. pants | Pārskatu, budžetu un ziņojumu publicēšana |

    30. pants | 31. pants | Informācijas par Savienības līdzekļu saņēmējiem un citas informācijas publicēšana |

    III SADAĻA | III SADAĻA | BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE |

    1. NODAĻA | I NODAĻA | Budžeta izveide |

    31. pants | 32. pants | Ieņēmumu un izdevumu tāmes |

    32. pants | 33. pants | 204. pantā minēto struktūru budžeta tāme |

    33. pants | 34. pants | Budžeta projekts |

    34. pants | 35. pants | Budžeta projekta grozījumu vēstule |

    - | 36. pants | Samierināšanas komitejas sagatavotā dokumenta apstiprināšana |

    35. pants | - | - |

    36. pants | 37. pants | Budžeta pieņemšana |

    37. pants | 38. pants | Budžeta grozījumu projekts |

    38. pants | - | - |

    39. pants | 39. pants | Priekšlaicīga tāmju un budžeta projektu iesniegšana |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Budžeta uzbūve un izklāsts |

    40. pants | 40. pants | Budžeta uzbūve |

    41. pants | 41. pants | Budžeta klasifikācija |

    42. pants | 42. pants | Negatīvu ieņēmumu aizliegums |

    43. pants | 43. pants | Uzkrājumi |

    44. pants | 44. pants | Negatīvā rezerve |

    45. pants | 45. pants | Rezerve ārkārtas palīdzībai |

    46. pants | 46. pants | Budžeta izklāsts |

    47. pants | 47. pants | Noteikumi par štatu sarakstu |

    - | 3. NODAĻA | Budžeta disciplīna |

    - | 48. pants | Budžeta atbilstība daudzgadu finanšu shēmai |

    - | 49. pants | Savienības aktu atbilstība budžetam un daudzgadu finanšu shēmai |

    IV SADAĻA | IV SADAĻA | BUDŽETA IZPILDE |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Vispārīgi noteikumi |

    48. pants | 50. pants | Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu |

    49. pants | 51. pants | Pamatakts un izņēmumi |

    50. pants | 52. pants | Budžeta izpilde citās iestādēs |

    51. pants | 53. pants | Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana |

    52. pants | 54. pants | Interešu konflikts |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Izpildes paņēmieni |

    53. pants | 55. pants | Budžeta izpildes paņēmieni |

    53.a pants | - | - |

    53.b pants | 56. pants | Dalīta vadība ar dalībvalstīm |

    53.c pants | 57. pants | Netieša vadība ar struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis |

    53.d pants | - | - |

    54. pants | 58. pants | Iepriekšējas kontroles un nolīgumi saskaņā ar netiešo vadību |

    55. pants | 59. pants | Izpildaģentūras |

    56. pants | - | - |

    57. pants | 60. pants | Pilnvaru deleģēšanas ierobežojumi |

    3. NODAĻA | 3. NODAĻA | Finanšu dalībnieki |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Pienākumu nošķiršanas princips |

    58. pants | 61. pants | Pienākumu nošķiršana |

    2. iedaļa | 2. iedaļa | Kredītrīkotājs |

    59. pants | 62. pants | Kredītrīkotājs |

    60. pants | 63. pants | Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi |

    60.a pants | 64. pants | Savienības delegāciju pilnvaras un pienākumi |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Grāmatvedis |

    61. pants | 65. pants | Grāmatveža pilnvaras un pienākumi |

    62. pants | 66. pants | Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt |

    4. iedaļa | 4. iedaļa | Avansu pārzinis |

    63. pants | 67. pants | Avansa konti |

    4. NODAĻA | 4. NODAĻA | Finanšu dalībnieku atbildība |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Vispārīgi noteikumi |

    64. pants | 68. pants | Kredītrīkotājiem piešķirto pilnvaru apturēšana vai atsaukšana |

    65. pants | 69. pants | Kredītrīkotāja atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju |

    2. iedaļa | 2. iedaļa | Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras |

    66. pants | 70. pants | Noteikumi par kredītrīkotājiem |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem |

    67. pants | 71. pants | Noteikumi par grāmatvežiem |

    68. pants | 72. pants | Noteikumi par avansu pārziņiem |

    5. NODAĻA | 5. NODAĻA | Ieņēmumu operācijas |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Pašu resursu pieejamības nodrošināšana |

    69. pants | 73. pants | Pašu resursi |

    2. iedaļa | 2. iedaļa | Debitoru parādu tāme |

    70. pants | 74. pants | Debitoru parādu tāme |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Debitoru parādu konstatēšana |

    71. pants | 75. pants | Debitoru parādu konstatēšana |

    4. iedaļa | 4. iedaļa | Atgūšanas pilnvarojums |

    72. pants | 76. pants | Atgūšanas pilnvarojums |

    5. iedaļa | 5. iedaļa | Atgūšana |

    73. pants | 77. pants | Atgūšanas noteikumi |

    73.a pants | 78. pants | Noilguma termiņš |

    - | 79. pants | Savienības prasījumu apstrāde valstīs |

    74. pants | 80. pants | Komisijas uzliktie naudassodi, sodi un uzkrātie procenti |

    6. NODAĻA | 6. NODAĻA | Izdevumu operācijas |

    75. pants | 81. pants | Finansēšanas lēmums |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Izdevumu saistības |

    76. pants | 82. pants | Saistību veidi |

    77. pants | 83. pants | Noteikumi par saistībām |

    78. pants | 84. pants | Saistību pārbaudes |

    2. iedaļa | 3. iedaļa | Izdevumu apzināšana |

    79. pants | 85. pants | Izdevumu apzināšana |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Izdevumu apstiprināšana |

    80. pants | 86. pants | Izdevumu apstiprināšana |

    4. iedaļa | 4. iedaļa | Izdevumu samaksa |

    81. pants | 87. pants | Maksājumu veidi |

    82. pants | 88. pants | Maksājumi pieejamo līdzekļu robežās |

    5. iedaļa | 5. iedaļa | Izdevumu operāciju termiņi |

    83. pants | 89. pants | Izdevumu termiņi |

    7. NODAĻA | 7. NODAĻA | IT sistēmas |

    84. pants | 90. pants | Operāciju elektroniskā pārvaldība |

    - | 91. pants | Dokumentu nodošana starp iestādēm |

    8. NODAĻA | 8. NODAĻA | Iekšējais revidents |

    85. pants | 92. pants | Iekšējā revidenta iecelšana |

    86. pants | 93. pants | Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi |

    87. pants | 94. pants | Iekšējā revidenta neatkarība |

    V SADAĻA | V SADAĻA | PUBLISKAIS IEPIRKUMS |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Vispārīgi noteikumi |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Darbības joma un piešķiršanas principi |

    88. pants | 95. pants | Publiskā iepirkuma līgumu definīcija |

    89. pants | 96. pants | Publiskā iepirkuma līgumu principi |

    2. iedaļa | 2. iedaļa | Publicēšana |

    90. pants | 97. pants | Publiskā iepirkuma līgumu publicēšana |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Publiskā iepirkuma procedūras |

    91. pants | 98. pants | Publiskā iepirkuma procedūras |

    92. pants | 99. pants | Piedāvājumu konkursa dokumentu saturs |

    93. pants | 100. pants | Izslēgšanas kritēriji dalībai iepirkuma procedūrās |

    94. pants | 101. pants | Izslēgšanas kritēriji, ko piemēro iepirkuma procedūras laikā |

    95. pants | 102. pants | Centrālā izslēgšanas datubāze |

    96. pants | 103. pants | Administratīvas un finansiālas sankcijas |

    97. pants | 104. pants | Līgumu piešķiršanas kritēriji |

    98. pants | 105. pants | Piedāvājumu iesniegšana |

    99. pants | 106. pants | Vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi |

    100. pants | 107. pants | Piešķiršanas lēmums |

    101. pants | 108. pants | Iepirkuma procedūras atcelšana |

    4. iedaļa | 4. iedaļa | Nodrošinājumi un kontrole |

    102. pants | 109. pants | Nodrošinājumi |

    103. pants | 110. pants | Kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana procedūrā |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir iestādes uz sava rēķina |

    104. pants | 111. pants | Līgumslēdzēja iestāde |

    105. pants | 112. pants | Piemērojamās robežvērtības |

    106. pants | 113. pants | Noteikumi par līdzdalību piedāvājumu konkursā |

    107. pants | 114. pants | PTO publiskā iepirkuma noteikumi |

    VI SADAĻA | VI SADAĻA | DOTĀCIJAS |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Dotāciju piemērošanas joma un veidi |

    108. pants | 115. pants | Dotāciju joma |

    108.a pants | 116. pants | Dotāciju veidi |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Principi |

    109. pants | 117. pants | Dotāciju vispārīgie principi |

    110. pants | 118. pants | Pārredzamība |

    111. pants | 119. pants | Piešķirto līdzekļu nesummēšanas princips |

    112. pants | 120. pants | Piešķiršana ar atpakaļejošu spēku |

    113. pants | 121. pants | Pakāpeniskas samazināšanas princips |

    3. NODAĻA | 3. NODAĻA | Piešķiršanas procedūra |

    114. pants | 122. pants | Dotāciju pieteikumi |

    115. pants | 123. pants | Atlases un piešķiršanas kritēriji |

    116. pants | 124. pants | Izvērtēšanas procedūra |

    117. pants | - | - |

    4. NODAĻA | 4. NODAĻA | Maksājumi un kontrole |

    118. pants | 125. pants | Iepriekšējā finansējuma nodrošinājums |

    119. pants | 126. pants | Dotāciju izmaksa un kontroles |

    5. NODAĻA | 5. NODAĻA | Īstenošana |

    120. pants | 127. pants | Apakšlīgumi un dotāciju pārdalīšana |

    - | VII SADAĻA | GODALGAS |

    - | 128. pants | Definīcija |

    - | 129. pants | Vispārīgi noteikumi |

    - | VIII SADAĻA | FINANŠU INSTRUMENTI |

    - | 130. pants | Definīcija un darbības joma |

    - | 131. pants | Finanšu instrumentiem piemērojamie principi |

    VII SADAĻA | IX SADAĻA | PĀRSKATU UN UZSKAITES IZVEIDE |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Pārskatu izveide |

    121. pants | 132. pants | Savienības pārskatu struktūra |

    122. pants | 133. pants | Pārskats par budžeta un finanšu vadību |

    123. pants | 134. pants | Noteikumi par pārskatiem |

    124. pants | 135. pants | Grāmatvedības principi |

    125. pants | - | - |

    126. pants | 136. pants | Finanšu pārskati |

    127. pants | 137. pants | Budžeta izpildes pārskati |

    128. pants | 138. pants | Provizoriskie pārskati |

    129. pants | 139. pants | Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Informācija par budžeta izpildi |

    130. pants | 140. pants | Pārskats par budžeta garantijām un riskiem |

    131. pants | 141. pants | Budžeta izpildes pārskats |

    3. NODAĻA | 3. NODAĻA | Uzskaite |

    1. iedaļa | 1. iedaļa | Kopīgi noteikumi |

    132. pants | 142. pants | Uzskaites sistēma |

    133. pants | 143. pants | Kopējs noteikums iestāžu uzskaites sistēmai |

    2. iedaļa | 2. iedaļa | Vispārējā uzskaite |

    134. pants | 144. pants | Vispārējā uzskaite |

    135. pants | 145. pants | Iegrāmatošana |

    136. pants | 146. pants | Korekciju uzskaite |

    3. iedaļa | 3. iedaļa | Budžeta uzskaite |

    137. pants | 147. pants | Budžeta uzskaite |

    4. NODAĻA | 4. NODAĻA | Īpašuma uzskaite |

    138. pants | 148. pants | Inventāra saraksts |

    VIII SADAĻA | X SADAĻA | ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA |

    1. NODAĻA | 1. NODAĻA | Ārējā revīzija |

    139. pants | 149. pants | Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta |

    140. pants | 150. pants | Revīzijas noteikumi un procedūra |

    141. pants | 151. pants | Vērtspapīru un naudas līdzekļu kontrole |

    142. pants | 152. pants | Revīzijas palātas piekļuves tiesības |

    143. pants | 153. pants | Revīzijas palātas gada pārskati |

    144. pants | 154. pants | Revīzijas palātas īpašie ziņojumi |

    - | 155. pants | Paziņojums par sākotnējiem konstatējumiem |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Budžeta izpildes apstiprināšana |

    145. pants | 156. pants | Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņi |

    146. pants | 157. pants | Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra |

    147. pants | 158. pants | Turpmākie pasākumi |

    147.a pants | 159. pants | Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD |

    OTRĀ DAĻA | OTRĀ DAĻA | ĪPAŠI NOTEIKUMI |

    I SADAĻA | I SADAĻA | EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS |

    148. pants | 160. pants | Īpašie noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu |

    149. pants | 161. pants | ELGF saistības |

    150. pants | 162. pants | Vispārējās provizoriskās saistības par ELGF apropriācijām |

    151. pants | 163. pants | ELGF līdzekļu budžeta saistību grafiks un termiņi |

    152. pants | 164. pants | ELGF līdzekļu uzskaite |

    153. pants | 165. pants | ELGF apropriāciju pārvietojumi |

    154. pants | 166. pants | ELGF piešķirtie ieņēmumi |

    II SADAĻA | II SADAĻA | STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS, EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI UN FONDI BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ, KO PĀRVALDA AR DALĪTU VADĪBU |

    155. pants | 167. pants | Darbības joma īpašiem noteikumiem par citiem Savienības fondiem |

    - | 168. pants | Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana |

    156. pants | 169. pants | Iemaksas, starpposma maksājumi un atmaksājumi saistībā ar citiem Savienības fondiem |

    157. pants | 170. pants | Citu Savienības fondu apropriāciju atcelšana |

    158. pants | 171. pants | Citu Savienības fondu apropriāciju pārvietojumi |

    159. pants | 172. pants | Vadība, atlase un revīzija citu Savienības fondu izmantošanai |

    III SADAĻA | III SADAĻA | ZINĀTNISKĀ IZPĒTE |

    160. pants | 173. pants | Zinātniskās izpētes fondi |

    160.a pants | 174. pants | Zinātniskās izpētes fondu saistības |

    161. pants | 175. pants | KPC dalība darbībās, kas nav saistītas ar zinātniskās izpētes fondiem |

    IV SADAĻA | IV SADAĻA | ĀRĒJĀS DARBĪBAS |

    I NODAĻA | 1. NODAĻA | Vispārīgi noteikumi |

    162. pants | 176. pants | Ārējās darbības |

    2. NODAĻA | 2. NODAĻA | Darbību izpilde |

    163. pants | 177. pants | Ārējo darbību izpilde |

    164. pants (atcelts) | 178. pants | Ieguldījumu fondi ārējiem darbībām |

    165. pants | 179. pants | Ārējo darbību īstenošana ar netiešu vadību |

    166. pants | 180. pants | Līgumi par ārējo darbību īstenošanu |

    3. NODAĻA | 3. NODAĻA | Publiskais iepirkums |

    167. pants | 181. pants | Publiskais iepirkums saistībā ar ārējām darbībām |

    168. pants | 182. pants | Noteikumi par dalību piedāvājumu konkursa procedūrās |

    4. NODAĻA | 4. NODAĻA | Dotācijas |

    169. pants | 183. pants | Ārējas darbības pilnīga finansēšana |

    169.a pants | 184. pants | Noteikumi, ko piemēro ārējo darbību dotācijām |

    - | 185. pants | Darbības radītie ienākumi |

    5. NODAĻA | 5. NODAĻA | Pārskatu revīzija |

    170. pants | 186. pants | ES revīzija ārējo darbību dotācijām |

    V SADAĻA | V SADAĻA | EIROPAS BIROJI |

    171. pants | 187. pants | Eiropas biroji |

    172. pants | 188. pants | Apropriācijas birojiem |

    173. pants | 189. pants | Starpiestāžu biroju kredītrīkotājs |

    174. pants | 190. pants | Starpiestāžu biroju uzskaite |

    174.a pants | 191. pants | Pilnvaru deleģēšana starpiestāžu birojiem |

    175. pants | 192. pants | Pakalpojumi trešām personām |

    176. pants (atcelts) | - | - |

    VI SADAĻA | VI SADAĻA | ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS |

    177. pants | 193. pants | Vispārīgi noteikumi |

    178. pants | 194. pants | Saistības |

    179. pants | 195. pants | Īpašie noteikumi par administratīvajām apropriācijām |

    VII SADAĻA | VII SADAĻA | EKSPERTI |

    179.a pants | 196. pants | Eksperti |

    TREŠĀ DAĻA | TREŠĀ DAĻA | NOBEIGUMA NOTEIKUMI |

    I SADAĻA | - | - |

    180. pants (atcelts) | - | - |

    181. pants | 197. pants | Pārejas noteikumi |

    II SADAĻA | - | - |

    182. pants | 198. pants | Informācijas pieprasījumi no budžeta lēmējinstitūcijas |

    183. pants | 199. pants | Sīki izstrādātu noteikumu pieņemšana par šīs regulas piemērošanu |

    185. pants | 200. pants | Pamata finanšu regula aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu |

    - | 201. pants | Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām |

    - | 202. pants | Deleģēšana |

    - | 203. pants | Deleģēšanas atsaukšana |

    - | 204. pants | Iebildumi pret deleģētajiem aktiem |

    184. pants | 205. pants | Pārskatīšana |

    186. pants | 206. pants | Atcelšana |

    186.a pants | 207. pants | Pārskatīšana saistībā ar EĀDD |

    187. pants | 208. pants | Stāšanās spēkā |

    [pic][pic][pic]

    [1] Padomes 2002. gada 26. jūnija Regula Nr. 1605/2002.

    [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula Nr. 1081/2010.

    [3] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula Nr. 2342/2002.

    [4] FR 2. pants.

    [5] LESD 310. panta 6. punkts.

    [6] LESD 290. pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome var uzticēt deleģētās pilnvaras Komisijai tikai, lai "…, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu [t.i., FR] elementus".

    [7] http://ec.europa.eu/budget/library/consultations/FRconsult2009/draft_report_en.pdf.

    [8] OV XXX.

    [9] OV C […].

    [10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

    [11] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

    [12] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

    [13] COM XXX.

    [14] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

    [15] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

    [16] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

    [17] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    [18] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

    [19] OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

    [20] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

    [21] OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.

    [22] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

    [23] OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

    [24] OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.

    [25] OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.

    [26] OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

    [27] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

    Top