52010DC0128

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 31.3.2010

COM(2010)128 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES loma veselības jomā pasaules mērogā

SEC(2010)380 SEC(2010)381 SEC(2010)382

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES loma veselības jomā pasaules mērogā

PROBLēMAS VESELīBAS JOMā PASAULES MēROGā

Jēdzienam ,,veselība pasaules mērogā” nav vienas vienotas definīcijas. Saistībā ar šo jēdzienu runa ir par veselības uzlabošanu pasaules mērogā, atšķirību samazināšanu un aizsardzību pret draudiem veselībai visā pasaulē. Lai risinātu pasaules mēroga veselības jautājumus, ir jāsaskaņo visa iekšējā un ārējā politika un rīcība, pamatojoties uz principiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.

Līgumā par Eiropas Savienību ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Turklāt Pamattiesību hartā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē[1]. Lielāka saskaņotība starp attiecīgo iekšējo un ārējo politiku palielinās ES nozīmi pasaules līmenī. Eiropas Savienības sociālais modelis, tās stingrās drošības normas un pozīcija pasaules tirdzniecībā un attīstības atbalsta jomā ļauj tai uzņemties svarīgu lomu veselības uzlabošanā pasaulē.

Veselību ietekmē sociāli, ekonomikas un vides faktori, kurus arvien vairāk ietekmē globalizācija. Runājot vispārīgi, labāka veselība ir arī atkarīga no lielāka sociālā taisnīguma. Šo apstākli apliecina arī finanšu un pārtikas preču cenu krīžu izraisītās sekas, ar kurām saskaras nabadzīgie iedzīvotāji. PVO 2008. gada ziņojumā par sociāliem faktoriem ir apliecināts, ka progresa rezultātā ir vajadzīgas izmaiņas pašreizējā spēku samērā, proti, politikas, ekonomikas, sociālā un dzimumu vienlīdzības jomā.

Pagājušā gadsimtā vidējais dzīves ilgums ir divkāršojies – no 30 līdz 64 gadiem. No vienas puses, ir uzlabojusies profilakses, ārstēšanas un aprūpes pieejamība. No otras puses, plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir palielinājusies gan starp dažādām valstīm, gan pašu valstu iekšienē. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija, sabiedrības novecošana, neveselīgs dzīvesveids, vides degradācija, ierobežota piekļuve drošiem ūdens un pārtikas apgādes un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī sociālās un ekonomiskās atšķirības ir faktori, kādēļ ir vajadzīga daudznozaru darbība pasaules mērogā.

Tādēļ sabiedrības veselības aizsardzības politiku nedrīkst īstenot tikai valsts līmenī, un tai ir vajadzīgas spēcīgas pasaules mēroga iestādes un saskaņoti centieni.

Veselības pārvaldība pasaulē un starptautiskie politikas pamatnoteikumi

Pasaules Veselības asambleja (PVA) ir pilnvarota pieņemt rezolūcijas un saistošus starptautiskos noteikumus. Pamatkonvencija par tabakas kontroli[2] ir pirmais starptautiskais līgums veselības jomā. Nesen PVA pieņēma Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus, kas ir pamats ar sabiedrības veselību saistītu ārkārtas situāciju saskaņotai pārvaldībai. Tomēr vairums PVA rezolūciju nav saistošas, un to ievērošana ir atkarīga no valstu iespējām un politiskās gribas.

Tie trīs Tūkstošgades attīstības mērķi, kas attiecas uz veselību (TAM Nr. 4, 5 un 6), ir pastiprinājuši starptautiskās kopienas politiskos, reglamentējošos un finanšu centienus, lai uzlabotu rezultātus veselības aizsardzības jomā. Tiešā palīdzība veselības jomā palielinājās no 4 miljardiem euro 1990. gadā līdz 16 miljardiem euro šobrīd. Arvien lielāka nozīme ir arī jauniem līdzekļu devējiem un sadarbībai Dienvidi-Dienvidi. Mums ir veiksmes stāsti, par ko pastāstīt, un labi piemēri, uz kuriem balstīties. Tomēr panākumi, kas gūti veselības jomā noteikto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, ir nevienmērīgi, un vairumā jaunattīstības valstu tie ir nelieli. Kaut arī zināmi panākumi ir gūti bērnu mirstības samazināšanā (TAM Nr. 4), tostarp pateicoties Vakcīnu un vakcinācijas globālajai aliansei ( GAVI ), tomēr Subsahāras Āfrikā joprojām gandrīz 15 % bērnu mirst, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Māšu mirstības rādītāji (TAM Nr. 5) nav samazinājušies gandrīz nemaz. Runājot par HIV/AIDS (TAM Nr. 6), ir minams, ka pēdējos piecos gados ir desmitkāršojies to cilvēku skaits jaunattīstības valstīs, kuri saņem antiretrovirālas zāles, galvenokārt pateicoties tiešajam finansējumam, ko sniedzis Pasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ( GFATM )[3]. Tomēr Subsahāras Āfrikā HIV/AIDS joprojām ir galvenais nāves cēlonis.

Attīstība ir kavējusies, jo uzmanība veselības aizsardzības prioritātēm tika pievērsta nevienmērīgi un fragmentāri. Veselības aizsardzības jomā bieži vien vienlaicīgi pastāv vairāk nekā 140 pasaules mēroga iniciatīvas, kas paredzētas īpašu vajadzību apmierināšanai, un, iespējams, varētu radīt papildu spiedienu uz jau tā vājajām veselības aizsardzības sistēmām. Ar daudznozaru pieejas palīdzību īpaša uzmanība jāvelta arī Tūkstošgades attīstības mērķiem Nr. 1 (uzturs), Nr. 3 (dzimumu līdztiesība) un Nr. 7 (ilgtspēja vides jomā), kas lielā mērā ir iemesls sliktam veselības stāvoklim jaunattīstības valstīs.

Būtiska problēma ir valstu (kas bieži vien ir nestabilas, atrodas pēckonflikta situācijās vai kurām trūkst pietiekami spēcīgu iestāžu un piemērotu resursu) nespēja īstenot efektīvu sabiedrības veselības aizsardzības politiku, tostarp nodrošināt pieeju piemērotiem veselības aizsardzības pakalpojumiem. Piemēram, Šrilankā māšu mirstības rādītāji ir 30 reizes zemāki nekā Angolā, kaut arī abās valstīs ir līdzīgs IKP uz vienu iedzīvotāju, vai Malāvijā līdz piecu gadu vecu bērnu mirstības rādītājs ir uz pusi zemāks nekā Ekvatoriālajā Gvinejā, lai gan šajā valstī IKP uz vienu iedzīvotāju ir 30 reizes lielāks nekā Malāvijā.

Šajā paziņojumā ir ierosināts ES redzējums attiecībā uz veselību pasaules mērogā, definēti pamatprincipi, kas jāpiemēro visās attiecīgajās politikas nozarēs, un minētas vairākas jomas, kurās ES varētu rīkoties efektīvāk[4].

PILNVAROJUMS ES RīCīBAI

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka ES apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību[5]. Tajā arī noteikts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības[6].

ES ir vienojusies par kopīgām solidaritātes vērtībām ceļā uz taisnīgu un visaptverošu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem[7]. Arī nesenā Komisijas paziņojumā ir aplūkota problēma saistībā ar veselības jomā pastāvošajām atšķirībām Eiropas Savienībā[8].

ES rīcība, kuras mērķis ir uzlabot veselības aizsardzību trešās valstīs, balstās uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Tajā ir precizēts, ka Savienība un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām sabiedrības veselības jomā un ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis[9].

ES Veselības aizsardzības stratēģijā ir noteikts, ka ir vajadzīga pastāvīga kopēja vadība veselības jomā pasaulē, lai gūtu labākus rezultātus veselības uzlabošanā gan Eiropā, gan aiz tās robežām. Izmantojot savas pētniecības pamatprogrammas, ES atbalsta pētniecību visos inovāciju cikla posmos. Cikla sākumā ir pamatizpēte, klīniskā pētniecība un pētniecība sabiedrības veselības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Cikls aptver arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) veselības jomā (e-veselība). Turklāt veselību pasaules mērogā pozitīvi ietekmē arī ES politika, kas attiecas uz vides standartiem vai vides jomā noslēgtu daudzpusēju nolīgumu īstenošanu.

Eiropas Konsensā attīstības jomā[10] ir atzīts, ka veselība ir svarīgs mērķis TAM ietvaros. ES atbalsta tādu vadību, kas neatstumj nevienu, un tā veicina cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldību un stabilitāti, kas ir būtiski priekšnoteikumi veselīgām sabiedrībām un otrādi. Veselībai ir izšķiroša nozīme, lai samazinātu nabadzību un sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi. ES politikā, kas attiecas uz veselību un nabadzības samazināšanu[11], ir ņemtas vērā šīs saiknes. Īpaša uzmanība tiek veltīta nabadzības izraisītām slimībām[12] un krīzei saistībā ar veselības aprūpes darbinieku trūkumu[13]. Ir pieņemtas skaidras saistības palielināt palīdzību attīstībai[14], kā arī pastiprināt šīs palīdzības atbilstību partnervalstu stratēģijām un uzlabot palīdzības paredzamību, lai partnervalstis tādējādi pašas spētu īstenot savu politiku un pasākumus veselības jomā.

ES vadošā loma starptautiskajā tirdzniecībā, pasaules mēroga vides pārvaldībā un attīstības atbalsta jomā, kā arī Eiropas Savienības vērtības un pieredze saistībā ar aptverošu, taisnīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi ir spēcīgs pilnvarojums ES rīcībai veselības jomā pasaules mērogā.

SPēCīGāKS ES REDZēJUMS, BALSS UN RīCīBA

3.1. Pārvaldības problēma – kā spēcīga vadība spēj saskaņot dalībnieku rīcību pasaulē

Veselības jomā pasaulē ir iesaistīti neskaitāmi dalībnieki un iniciatīvas, un pastāvīgi ir vajadzīgi jauni līdzekļi. Tādēļ ir nepieciešama skaidrāka un efektīvāka pasaules mēroga vadība. Pēc tam, kad spēkā ir stājies Lisabonas līgums, jautājums par ES lomu Pasaules Veselības Organizācijā būtu jāiekļauj plašāka mēroga pārdomās par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

3.2. Aptveroša pārklājuma problēma – nodrošināt visiem pieeju veselības aizsardzības pakalpojumiem

Lai samazinātu pašreizējo nevienlīdzību veselības aizsardzības pakalpojumu pārklājumā, būs ne tikai jāpalielina iekšējo līdzekļu apjoms, bet arī jāpalielina palīdzība attīstības jomā nabadzīgajās valstīs. Tas nozīmē, ka ir ne tikai jāuzlabo līdzekļu piešķiršana gan starp valstīm, gan atsevišķās valstīs, bet arī jāpastiprina politiskais dialogs par veselības aizsardzības sistēmām un to finansēšanas nosacījumiem. Atbalsta efektivitātes programmas īstenošanas gaitā Eiropas Savienībai ir jāpastiprina sava atbalsta saskaņošana un paredzamība. Pieejai, kas attiecas uz Tūkstošgades attīstības mērķiem veselības jomā, jāņem vērā šo mērķu saikne ar pārējiem TAM (galvenokārt dzimumu līdztiesība, uzturs, kā arī ūdensapgāde un kanalizācija). Turklāt jāņem vērā arī citas svarīgas vajadzības, jo īpaši saistībā ar nelipīgām slimībām[15], kā arī to cilvēku īpašās vajadzības, kuri atrodas humānās krīzes situācijās. Lai šo vienoto ,,sistēmas” pieeju īstenotu, Eiropas Savienībai būs jāuzlabo savas spējas veikt novērtējumus un risināt dialogu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī par veselības problēmām pasaulē.

3.3. Politikas saskaņotības problēma – veselības politiku nedrīkst aplūkot izolēti

Eiropas Savienībai ir iespēja apvienot savu vadošo lomu, ko tā ieņem pasaules tirdzniecībā un attīstības atbalsta jomā, ar savām saistībām attiecībā uz progresu sociālā un vides jomā, lai tādējādi izstrādātu saskaņotu pieeju veselības jautājumiem pasaulē. Piecas prioritārās jomas, par kurām ES nesen vienojās saistībā ar attīstības politikas saskaņotību, aptver galvenos faktorus, kas ietekmē veselību pasaules mērogā. Šīs jomas ir tirdzniecība un finansējums, migrācija, drošība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas. Pievēršot pastiprinātu uzmanību attīstības izraisītajām sekām šajās un citās politikas jomās, piemēram, izglītība un jauniešu iesaistīšana, labumu gūs arī veselība pasaulē.

3.4. Problēma saistībā ar zināšanām – ieguldījumi pētniecībā, kuri sniedz ieguvumus visiem

Inovācija veselības pētniecībā ir ievērojami veicinājusi to, ka ir uzlabojusies cilvēku veselība un dzīves kvalitāte gan Eiropā, gan ārpus tās. Tomēr nepietiek ar to, ka jaunas procedūras vai medicīnas produkti ir efektīvi un droši. Tiem jābūt arī pieņemamiem, samaksājamiem un pieejamiem, lai tie sniegtu labumu visiem iedzīvotājiem. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) var būt svarīga nozīme veselības pakalpojumu sniegšanas uzlabošanā. Joprojām pastāv milzīga plaisa starp zināmajām veselības uzlabošanas iespējām un piedāvājumu praksē. Turklāt stimuli jaunu zāļu un medicīnas tehnoloģiju izstrādei ir neefektīvāki tad, ja ir pārāk maz pacientu vai ja viņi ir pārāk nabadzīgi. Tādēļ ir ļoti svarīgi vienoties par pētniecības prioritātēm, lai sabiedrības veselība tādējādi gūtu lielāko labumu. Piekļuves un inovācijas jautājumi ir jārisina vienlaikus, kā uzsvērts Pasaules stratēģijā un rīcības plānā sabiedrības veselības, inovācijas un intelektuālā īpašuma jomā[16]. Politikas veidotājiem un pētniekiem jānodrošina, ka izpētes rezultātus īsteno, pieņemot uz atziņām balstītus lēmumus. Uz atziņām balstītas politikas pamatā drīkst būt tikai uzticamas veselības informācijas sistēmas, kā arī tāda pētniecība un zināšanu radīšana, par ko atbild atsevišķas valstis. Šā iemesla dēļ valstīm ir vajadzīgi daudznozaru pētniecības resursi.

EFEKTīVāKA ES REAKCIJA

Saistībā ar visām ārējās un iekšējās politikas jomām un darbībām Eiropas Savienībai ir jāpiemēro kopīgas solidaritātes vērtības un principi, lai nodrošinātu taisnīgu un visaptverošu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem .

4.1. Demokrātiska un iekļaujoša pārvaldība

- Pasaules līmenī Eiropas Savienībai jācenšas aizstāvēt vienotu nostāju ANO aģentūrās. Eiropas Savienībai jāstrādā, lai novērstu dublēšanos un fragmentāciju un palielinātu ANO sistēmas koordināciju un efektivitāti. ES ir jāatbalsta spēcīgāka PVO vadošā loma , ko tā ieņemtu savu normatīvo un vadības funkciju pildīšanā, lai tādējādi uzlabotu veselību pasaulē. Eiropas Savienībai jācenšas panākt sinerģiju ar PVO, lai risinātu veselības problēmas pasaules mērogā. Tai jāsamazina PVO finansējuma fragmentācija un pakāpeniski jāpāriet uz PVO vispārējā budžeta finansēšanu. Reģionālā līmenī Eiropas Savienībai jāveicina ciešāku tīklu veidošana starp kaimiņvalstīm un jāsekmē reģionālu veselības tīklu (piemēram, Ziemeļu dimensija un Dienvidaustrumeiropas veselības tīkls) izveide. Gadījumos, kad reģionālās iestādes (piemēram, Āfrikas Savienība) vai dialogi (piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros) jau pastāv, Eiropas Savienībai jāveicina pasaules mēroga veselības jautājumu iekļaušana to prioritātēs un jāpastiprina sadarbība ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

- Valstu līmenī Eiropas Savienībai jāpastiprina savs atbalsts visu ieinteresēto personu pilnīgai līdzdalībai valsts veselības un citu attiecīgo politikas virzienu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Tai jāveicina to valsts finansējuma piešķiršanas lēmumu parlamentārā uzraudzība, kuri ietekmē veselības aizsardzības pakalpojumu sniegšanu partnervalstīs. Šajās darbībās jāiekļauj saikne ar izglītības jomu, iesaistot jaunatni, ģimenes un kopienas un sniedzot tām iespēju piekopt veselīgāku dzīvesveidu, pilnībā izmantot savu cilvēkresursu potenciālu un efektīvi sekmēt politikas procesu[17].

4.2. Ceļā uz visaptverošu piekļuvi kvalitātes pamatprasībām atbilstošai veselības aprūpei – kur ir kas un kā jādara

- Eiropas Savienībai prioritārā kārtā jāpalielina savs atbalsts nestabilām valstīm, novārtā atstātām valstīm un/vai valstīm, kurām ir vissliktākie rezultāti TAM sasniegšanā veselības jomā. Eiropas Savienībai jāpalīdz šīm valstīm izstrādāt un īstenot savu politiku, stratēģijas un programmas, lai tādējādi ātrāk sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus veselības jomā. Eiropas Savienībai ir konsekventi jāīsteno šī pieeja, izmantojot divpusējus kanālus un piedaloties pasaules mēroga iniciatīvās un starptautiskos forumos. Komisija ierosinās sarakstu ar prioritārām valstīm , kurās Eiropas Savienībai ir jākoncentrē sava oficiālā attīstības palīdzība veselības jomā, ņemot vērā 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmi par Tūkstošgades attīstības mērķiem.

- Eiropas Savienībai jākoncentrē savs atbalsts uz veselības aizsardzības sistēmu stiprināšanu , lai nodrošinātu, ka šo sistēmu galvenie elementi (veselības aprūpes darbinieki, piekļuve zālēm, infrastruktūra un loģistika, kā arī decentralizēta vadība) būtu pietiekami efektīvi, lai spētu piedāvāt visiem cilvēkiem taisnīgu un kvalitātes pamatprasībām atbilstošu veselības aprūpi bez jebkāda veida diskriminācijas, kā noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā. Īpaši svarīga šī pieeja ir attiecībā uz TAM Nr. 5 . Procesam, ko izmēģinājuma kārtā īstenoja Starptautiskā veselības partnerība, novērtējot visaptverošus valsts plānus veselības aizsardzības jomā (kopīgs valsts stratēģijas novērtējums), un kura ietvaros katrā valstī finansē vienu valsts veselības budžetu un vienu uzraudzības procesu, ir jābūt ieteicamam ES atbalsta piešķiršanas pamatam. Vienīgā efektīvā pieeja ir visaptveroša pieeja, kurā ir ņemtas vērā visas prioritātes.

Eiropas Savienībai jāveicina šī pieeja pasaules mēroga finansēšanas iniciatīvu (piemēram, GFATM un GAVI ) ietvaros, kā arī piedaloties starptautisko finanšu iestāžu ( IFI ) pārvaldībā. Pašreizējie pasaules mēroga fondi ir jāpielāgo veselības problēmām pasaulē, nevis jāveido jauni instrumenti.

- Pildot savus solījumus attīstības palīdzības jomā, Eiropas Savienībai ir jāpalielina atbalsts, kas paredzēts valstu veselības aizsardzības stratēģiju īstenošanai, izmantojot valstu sistēmas. Saistībā ar veselības jomā piešķiramo ES palīdzību ir jāpastāv vismaz trīs gadus ilgai paredzamībai neatkarīgi no tā, vai palīdzību piešķir tieši vai netieši (budžeta atbalsta vai pasaules mēroga iniciatīvu ietvaros). Šāda paredzamība ir svarīga, lai varētu izstrādāt un īstenot valsts veselības aizsardzības stratēģijas valstīs ar ļoti niecīgām publiskā finansējuma iespējām. Dalībvalstis ir jāmudina pievienoties Komisijas ,,TAM līgumiem”, kas sniedz paredzamību un palielinātus valsts līdzekļus. Tāda labi definēta saikne ar kopīgiem veselības nozares uzraudzības un dialoga mehānismiem, kuras pamatā ir valsts veselības politika, uzlabos šīs politikas nozīmīgumu veselības jomā. Saskaņā ar atbalsta efektivitātes mērķiem Eiropas Savienībai divas trešdaļas no veselības jomai paredzētās oficiālās attīstības palīdzības ir jāpiešķir, izmantojot partnervalstu attīstības programmas; turklāt 80 % no līdzekļiem ir jāpiešķir, izmantojot partnervalstu iepirkuma un publiskā finansējuma pārvaldības sistēmas . Kopā ar partneriem pasaulē Eiropas Savienībai aktīvi jāizpēta arī papildu inovatīva finansējuma iespējas, lai risinātu pasaules mēroga veselības problēmas, kā arī to lomu, ko sociālās un ar veselību saistītās infrastruktūras finansēšanā varētu ieņemt Eiropas Investīciju banka. Tai jāveicina arī darba dalīšana starp iestādēm un privātām organizācijām.

Eiropas Savienībai jāatbalsta trešo valstu centieni izstrādāt efektīvu politiku, kuras mērķis ir izmantot iekšējos ieņēmumus, palielināt finansējumu veselības aprūpes sistēmām un izveidot vai pastiprināt sociālās aizsardzības mehānismus veselības nozarē. Šāds atbalsts tiek veicināts paplašināšanās procesa ietvaros, proti, Komisija regulāri uzrauga tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis , politiku un praksi, kas attiecas uz veselības jomu. Jaunattīstības valstīs jāapsver iespēja aizstāt pacientu maksājumus ar taisnīgiem finansēšanas mehānismiem, kā arī jānodrošina, ka saistības par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu veselības nozarei tiek patiešām ievērotas[18]. Saskaņā ar pašreizējo partnerības nolīgumu ES atbalstīs PVO, lai novērtētu, analizētu un sniegtu regulāras aplēses saistībā ar nepietiekamu finansējumu no valsts budžeta veselības pamataprūpes nodrošināšanai. Visu attiecīgo politisko dialogu ietvaros Eiropas Savienībai jānorāda uz veselības daudznozaru raksturu un tās ciešajām saitēm ar tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, uzturs, ūdensapgāde un kanalizācija, vides kvalitāte un izglītība. Kopā ar reģioniem vai valstīm, kur māšu un bērnu nepietiekama uztura problēma ir vissmagākā, Eiropas Savienībai jāatbalsta tādu valsts uztura programmu izstrāde un īstenošana, kurās apvienoti veselības un pārtikas nodrošinājuma uzlabošanas pasākumi.

4.3. Saskaņotība starp attiecīgajiem ES politikas virzieniem, kas saistīti ar veselību pasaules mērogā

Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visi attiecīgie iekšējās vai ārējās politikas virzieni palīdz veicināt taisnīgu un visaptverošu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šajā nolūkā attiecīgo politikas jomu ietekmes novērtējuma ietvaros ir jāizvērtē politiski iespējamo risinājumu sekas uz veselību pasaulē[19]. Ir jāveicina saikne starp ES humāno palīdzību un palīdzību attīstības jomā. Atbilstoši saistībām, kas paustas attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību [20], Eiropas Savienībai jābūt gatavai pievērsties šādiem aspektiem veselības jomā pasaulē.

- Tirdzniecības jomā Eiropas Savienībai jāpanāk efektīvāka TRIPS noteikumu[21] piemērošana, lai palielinātu svarīgu zāļu pieejamību un uzlabotu piekļuvi tām . Eiropas Savienībai jāatbalsta prioritārās darbības, kas noteiktas Pasaules stratēģijā un rīcības plānā sabiedrības veselības, inovācijas un intelektuālā īpašuma jomā. Šajā saistībā jāpievēršas problēmām, kas gaidāmas pēc 2016. gada, kad TRIPS noteikumi stāsies spēkā vismazāk attīstītajās valstīs. Eiropas Savienībai arī turpmāk jānodrošina, lai ES divpusējos tirdzniecības nolīgumos neiekļautu klauzulas, kas varētu ierobežot piekļuvi zālēm. Konkurencei ģenērisko zāļu jomā[22] un racionālai zāļu lietošanai ir liela nozīme, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju[23]. Eiropas Savienībai arī jārīkojas pasaules un reģionālā līmenī, lai izskaustu viltotu zāļu tirdzniecību, piemēram, Starptautiskās darba grupas zāļu viltošanas novēršanai ietvaros. Eiropas Savienībai arī turpmāk jāpievēršas nelegālo narkotiku problēmai un sekām, ko tās rada veselībai, un jānorāda uz pieprasījuma samazināšanas izšķirošo nozīmi. Eiropas Savienībai arī turpmāk jāatbalsta to vides nolīgumu labāka pārvaldība, kuri aptver arī veselības jomu.

- Migrācijas jomā ES dalībvalstīm jānodrošina, lai to migrācijas politika neierobežotu veselības nozarē strādājošo darbinieku pieejamību trešās valstīs, vienlaikus ievērojot katras personas pārvietošanās brīvību un personiskos un profesionālos mērķus. Šajā sakarā Eiropas Savienībai ātrāk jāīsteno saistības, par kurām panākta vienošanās, pieņemot Eiropas Savienības stratēģiju rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības nozarē jaunattīstības valstīs, un jāsniedz savs ieguldījums PVO prakses kodeksā par veselības nozarē strādājošo darbinieku starptautisku pieņemšanu darbā. Eiropas Savienībai jāatvieglina cirkulārā migrācija, lai mazinātu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no valstīm, kas ar šo problēmu saskaras. ES dalībvalstīm jāpastiprina savi centieni, lai nodrošinātu, ka ikvienam (tostarp migrantiem) Eiropas Savienībā būtu pieejami kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi bez diskriminācijas.

- Drošības jomā ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai jāveicina progress saistībā ar ES atbildi uz nestabilām situācijām [24] un jāuzsver, cik svarīga ir tādu cilvēku grupu piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri dzīvo nestabilās situācijās, cieš humānu krīžu rezultātā un kurus ietekmē miera un stabilizācijas procesi. Eiropas Savienībai jāsekmē pasaules mēroga un trešo valstu spējas savlaicīgi paredzēt un atklāt veselības apdraudējumus pasaulē un reaģēt uz tiem saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem veselības jomā. Zoonozes slimību izraisītā apdraudējuma dēļ tas arī nozīmē, ka lielāka uzmanība jāvelta koncepcijai ,,viena pasaule, viena veselība”[25].

- Pārtikas nodrošinājuma, pārtikas palīdzības un uztura jomā Eiropas Savienībai jānodrošina, lai tās politika uzlabotu piekļuvi pārtikai un būtu sasaistīta ar valstu veselības stratēģijām, kurās paredzēti uztura piegādes pakalpojumi un iedzīvotāju uztura līmeņa uzraudzība, kā jau izklāstīts paziņojumos par pārtikas nodrošinājumu un pārtikas palīdzību. Eiropas Savienībai jāpalīdz izveidot spēcīgu un efektīvu pasaules mēroga vadību, ko viena vienīga ANO iestāde uzņemas uztura jomā un attiecībā uz Pasaules daudznozaru uztura sistēmas izstrādi[26]. Eiropas Savienībai jācenšas arī uzlabot pārtikas nodrošinājumu, īstenojot bioloģiskās daudzveidības un pārtuksnešošanās konvencijas.

- Klimata pārmaiņu jomā Eiropas Savienība ņems vērā pasaules mēroga mērķus veselības nozarē, īstenojot kopējās saistības par jaunu un papildu līdzekļu piešķiršanu; šīs saistības attīstītās valstis uzņēmās līgumslēdzēju pušu 15. konferencē, kas notika 2009. gada decembrī.

4.4. Pētniecība un uz atziņām balstīts dialogs un rīcība

- Eiropas Savienībai efektīvāk jākoordinē pētniecība veselības jomā pasaulē, lai novērstu ļoti sadrumstaloto pētniecības procesu un noteiktu kopīgas pasaules mēroga prioritātes pētniecībai veselības jomā. Tai jāveicina efektīvs un godīgs pētniecības finansējums, kas sniedz labumu visu cilvēku veselībai .

- ES pētniecības pamatprogrammu ietvaros prioritāte arī turpmāk jāpiešķir pasākumiem, kuru mērķis ir novērst veselības problēmas pasaulē. Šiem pasākumiem jābalstās uz kopīgiem prioritāšu noteikšanas procesiem, vienlīdzīgām partnerībām un drošu piekļuvi radītajām zināšanām.

- Eiropas Savienībai jāpastiprina un jālīdzsvaro viss pētniecības process veselības jomā , proti, inovācija, īstenošana, piekļuve, uzraudzība un novērtēšana. Šādai pētniecībai jāsniedz efektīvs ieguldījums veselības politikā, jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un jāiekļauj mehānismi, kas nodrošinātu to, ka partnervalstis izveidotu un uzturētu savas pētniecības spējas.

- Eiropas Savienībai jāpastiprina savs pašreizējais darbs[27] ar attiecīgajām valstu un starptautiskajām organizācijām, piemēram, PVO, ESAO un veselības novērtēšanas tīkls ( Health Metrics Network ) ar mērķi uzlabot veselības informācijas sistēmas un salīdzināmu datu un statistiku apkopojumus, lai veiktu salīdzinošus novērtējumus un informētu politiku pasaules, Eiropas un valstu līmenī. Eiropas Savienībai jāveicina IKT, tostarp e-veselības, izmantošana.

- Visiem pasaules mēroga normatīviem pasākumiem, kas attiecas uz pārtikas, barības, ražojumu, farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas iekārtu drošību, jābalstās uz atziņām. Eiropas Savienībai jāveicina informācijas izplatīšana par apdraudējumiem un riskiem šajās jomās.

4.5. Rezultātu gūšana, pateicoties pastiprinātai koordinācijai, uzraudzībai un spēju veidošanai

Lai maksimāli palielinātu un mērītu ar veselību pasaulē saistītās ES politikas un programmu ietekmi, Eiropas Savienība ieviesīs šādus instrumentus.

- Kopīgas ES rīcības veselības jomā valstu un pasaules līmenī sekmēšana; Komisijai un dalībvalstīm jānozīmē katrai savs koordinators jautājumos par veselību pasaulē. Visi ES koordinatori jautājumos par veselību pasaulē sadarbosies informācijas apmaiņas platformas ietvaros un regulāri tiksies, lai vienotos par kopīgām pozīcijām un noteiktu kopīgas rīcības iespējas.

- Vispārējās ES palīdzības veselības jomā un šīs palīdzības piešķiršanas veida uzraudzība. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka pilnībā tiek īstenots ES rīcības kodekss attiecībā uz darba dalīšanu [28] veselības jomā. Eiropas Savienībai jārada kopīgas zināšanas par kapacitāti saistībā ar pasaules mēroga veselības novērtējumu un politikas dialogu, lai tā tādējādi spētu ieņemt vienotu pozīciju sarunās ar trešām valstīm un starptautiskos forumos. Par rīcības pamatu šajā jomā jābūt līdzšinējās ES pieredzes apkopojumam.

- Dialogs ar svarīgiem pasaules mēroga dalībniekiem un ieinteresētajām personām. Eiropas Savienībai jāturpina sadarboties ar ANO aģentūrām un starptautiskām finanšu iestādēm ( IFI ), kas strādā veselības jomā pasaulē. Savā dialogā ar citiem nozīmīgiem pasaules mēroga dalībniekiem Eiropas Savienībai ir jāiekļauj ar veselību pasaulē saistītās problēmas. Arī nākamā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks 2010. gada beigās, sniegs abiem kontinentiem vēl vienu labu izdevību sadarboties, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus veselības jomā.

[1] Pamattiesību hartas 35. pants, OV C 303/7, 14.12.2007., 1. lpp.

[2] Pamatkonvencija par tabakas kontroli, PVO, 2003. gada 21. maijs.

[3] UNAIDS , 2009. gada ziņojums par AIDS endēmiju.

[4] Paziņojumam ir pievienoti trīs Komisijas dienestu darba dokumenti, proti: ,,Veselības aprūpes pakalpojumu visaptveroša piedāvājuma veicināšana ar politiku attīstības jomā”, ,,Veselība pasaules mērogā – reaģēšana uz globalizācijas problēmām” un ,,Eiropas pētniecība un zināšanas veselībai pasaules mērogā”, kur sīkāk izklāstīti šeit minētie politiskie jautājumi.

[5] Saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 24. pantu par bērnu tiesībām uz augstākajiem veselības aizsardzības standartiem.

[6] Līguma par Eiropas Savienību 3. pants.

[7] Padomes secinājumi (2006/C 146/01).

[8] COM (2009) 567, 2009. gada 20. oktobris.

[9] Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants.

[10] COM (2006)/C 46, 2006. gada 24. februāris.

[11] COM(2002) 129, 2002. gada 22. marts.

[12] COM(2005) 179.

[13] COM(2006) 870.

[14] Padomes secinājumi: ES rīcības programma par Tūkstošgades attīstības mērķiem, 11096/08, 2008. gada 24. jūnijs.

[15] PVA, 2008. gads,61.14.

[16] PVA rezolūcija 61.21., 2008. gads.

[17] COM(2007) 498.

[18] Āfrikas Savienības valstu vadītāju 2001. gada Abudžas deklarācija un rīcības plāns HIV un AIDS, tuberkulozes un citu infekcijas slimību jomā ( ORID ), kā arī Briseles deklarācija. ACP/83/016/07, 2007. gada 26. oktobris.

[19] Saskaņā ar Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm (SEC(2009) 92, COM(2005) 172, 2005. gada 27. aprīlis, un COM(2009) 205, 2009. gada 29. aprīlis.

[20] Attīstības politikas saskaņotība – Kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, COM(2005) 134, 2005. gada 12. aprīlis, un divgadu ziņojumi, jaunākais no tiem – COM(2009) 461.

[21] PTO, Ženēva, 2003. gada 30. augusts.

[22] COM(2009) 351, 2009. gada 8. jūlijs.

[23] COM(2008) 666, 2008. gada 10. decembris.

[24] COM(2007) 643.

[25] Skatīt: http://www.oneworldonehealth.org.

[26] PVO EB 126/9, 2009. gada 19. novembris.

[27] Kopīgs Eurostat /ESAO/PVO datu apkopojums par veselības aprūpi.

[28] COM(2007) 72, 2007. gada 28. februāris.