52009PC0477

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.9.2009

COM(2009) 477 galīgā redakcija

2009/0129 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju GFCM (Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas) nolīguma apgabalā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķi, jo īpaši mērķis nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas, vides un sociālajā aspektā, vienlaikus piemērojot piesardzības principu un ekosistēmu pieeju, attiecas arī uz ūdeņiem, kas nav teritoriālie un Kopienas ūdeņi. Eiropas Kopiena, kā arī Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija, Slovēnija un Spānija ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas ( GFCM ) — atbilstoši FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) Konstitūcijas XIV pantam izveidotas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas — nolīguma puses. Pamatojoties uz zinātniskiem padomiem, GFCM var pieņemt ieteikumus un rezolūcijas, kuru mērķis ir veicināt ūdeņu dzīvo resursu krājumu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar nelielu risku.

Tā kā GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm un Kopiena ir šāda līgumslēdzēja puse, ieteikumi ir saistoši Kopienai un tāpēc jātransponē Kopienas tiesību aktos, ja to saturs jau nav ietverts Kopienas likumdošanā.

Līdz nesenai pagātnei GFCM pieņemtie ieteikumi tika transponēti Kopienas tiesību aktos tikai uz laiku, pieņemot ikgadējās regulas par zvejas iespējām[1]. Tomēr, lai šādi ieteikumi varētu būt pastāvīgi, būtu vajadzīgs arī pastāvīgāks tiesiskais instruments to transponēšanai Kopienas tiesību aktos, tāpēc šķiet lietderīgi minētos ieteikumus transponēt ar vienotu tiesību aktu, turpmākos ieteikumus pievienojot šim tiesību aktam grozījumu veidā. Tādējādi palielinātos arī juridiskā noteiktība, un tas ir svarīgs sasniegums ceļā uz vienkāršošanu.

GFCM pieņemto ieteikumu saturs un tajos noteiktie pienākumi bieži vien ir pilnībā vai daļēji iekļauti iepriekš pieņemtajos ES tiesību aktos, un tāpēc vajadzības gadījumā ir jātransponē tikai tie aspekti, kas atšķiras no attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kā arī — nepieciešamības gadījumā — attiecīgie ziņošanas pienākumi.

Tā kā GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, kas aptver Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošos ūdeņus, kā minēts Padomes 1998. gada 16. jūnija Lēmuma 1998/416/EK[2] II pielikumā, Kopienas tiesību aktu skaidrības labad tie jātransponē atsevišķā regulā, nevis Regulā Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru.

Autonomijas apsvērumu dēļ GFCM attiecībā uz telpas pārvaldības pasākumiem lieto terminu „zvejas lieguma apgabali”. Šis termins ir līdzvērtīgs Regulā (EK) Nr. 1967/2006 lietotajam terminam „aizsargājamas zvejas teritorijas”.

Eiropas Komisija ierosina šo regulu, ar ko transponē Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas ( GFCM ) ieteikumus, kurus tā pieņēmusi savās gadskārtējās sesijās.

2009/0129 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju GFCM (Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas) nolīguma apgabalā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas ( GFCM ) izveidi, turpmāk tekstā — GFCM nolīgums, tika apstiprināts ar Padomes 1998. gada 16. jūnija Lēmumu 98/416/EK[3] par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai.

(2) GFCM nolīgums paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu ūdeņu dzīvo resursu krājumu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar nelielu apdraudējuma risku.

(3) Eiropas Kopiena, kā arī Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija, Slovēnija un Spānija ir GFCM nolīguma puses.

(4) GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši tās nolīguma pusēm. Tā kā Kopiena ir GFCM nolīguma puse, šādi ieteikumi ir tai saistoši un tāpēc tie jātransponē Kopienas tiesību aktos, ja to saturs jau nav pārņemts Kopienas likumdošanā.

(5) GFCM savās 2005., 2006., 2007. un 2008. gada sesijās pieņēma virkni ieteikumu un rezolūciju par atsevišķiem zivsaimniecības jautājumiem GFCM nolīguma apgabalā; tie tika uz laiku transponēti Kopienas tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām[4] vai — attiecībā uz GFCM ieteikumiem Nr. 2005/1 un Nr. 2005/2 — ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006[5] 4. panta 3. punktu un 24. pantu.

(6) Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad un, tā kā ieteikumu pastāvīguma dēļ ir nepieciešams arī pastāvīgs juridisks instruments to transponēšanai Kopienas tiesību aktos, ir lietderīgi minētos ieteikumus transponēt ar vienotu tiesību aktu, turpmākos ieteikumus pievienojot šim tiesību aktam grozījumu veidā.

(7) GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, konkrēti Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošiem ūdeņiem, kas minēti Padomes 1998. gada 16. jūnija Lēmuma 1998/416/EK[6] II pielikumā, un tāpēc Kopienas tiesību aktu skaidrības labad tie jātransponē atsevišķā regulā, nevis jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru.

(8) Atsevišķi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi jāattiecina ne vien uz Vidusjūru, bet uz visu GFCM apgabalu. Tāpēc šādi noteikumi jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un jāiekļauj šajā regulā.

(9) „Zvejas lieguma apgabali” kas GFCM ieteikumos noteikti saistībā ar telpas pārvaldības pasākumiem, būtībā ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētajām „aizsargājamām zvejas teritorijām”.

(10) Savā gadskārtējā sesijā 2009. gada 23.–27. martā GFCM , pamatojoties uz Zinātniskās padomdevējas komitejas zinātnisko padomu, pieņēma ieteikumu izveidot zvejas lieguma apgabalu Lionas jūras līcī — tas ietverts komitejas 11. sesijas ziņojumā ( FAO ziņojums Nr. 890). Ir lietderīgi īstenot šo pasākumu, izmantojot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu.

(11) Dažu zvejas rīku selektivitāte jauktajā zvejā Vidusjūrā nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni, un papildus zvejas piepūles kontrolei un ierobežošanai ir svarīgi ierobežot zvejas piepūli apgabalos, kuros pulcējas būtisku krājumu pieaugušas zivis, lai nodrošinātu zemu riska līmeni, kas varētu apdraudēt to vairošanos, un tādējādi ļaujot šos krājumus apsaimniekot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc ir ieteicams vispirms ierobežot zvejas piepūli apgabalā, ko izpēta Zinātniskā padomdevēja komiteja, līdz iepriekšējam līmenim un neļaut šo līmeni paaugstināt.

(12) Padomam, ar kuru pamatoti pārvaldības pasākumi, jābūt balstītam uz atbilstošo flotes kapacitātes un aktivitātes datu zinātnisko izmantošanu, uz izmantoto resursu bioloģisko statusu un zvejniecību sociālo un ekonomisko situāciju. Šie dati jāsavāc un jāiesniedz savlaicīgi, lai GFCM palīgstruktūras varētu sagatavot savu ieteikumu.

(13) GFCM savā 2008. gada sesijā pieņēma ieteikumu par reģionālu shēmu attiecībā uz pasākumiem ostas valstī, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju GFCM apgabalā. Lai gan Kopienas Regula par NNN zveju[7] kopumā aptver minētā ieteikuma saturu un stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, tomēr ir daži aspekti, piemēram, ostās veikto inspekciju biežums, aptveramība un procedūra, kuri jāiekļauj šajā regulā, lai attiecīgo pasākumu pielāgotu GFCM apgabala specifiskajām iezīmēm.

(14) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8]. Lai nodrošinātu to, ka GFCM pieņemtos papildu pasākumus, kuri kļūst obligāti Kopienai, var īstenot GFCM noteiktajā termiņā, tādā pašā kārtībā var pieņemt grozījumus saglabāšanas un kontroles vai izpildes ieteikumu transponēšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1. pants Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Kopienai jāpiemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (turpmāk tekstā — GFCM ) noteiktie saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumi attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem.

2. pants Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz visām rūpnieciskās zvejas un akvakultūras darbībām, ko veic Kopienas zvejas kuģi un dalībvalstu pilsoņi GFCM nolīguma apgabalā.

To piemēro, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 piemērošanu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu peld kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā papildus Regulas (EK) Nr. 2371/2002 [9] 3. pantā un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā noteiktajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:

1. „ GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra, Melnā jūra un savienojošie ūdeņi, kas minēti II pielikumā Padomes 1998. gada 16. jūnija Lēmumā 98/416/EK par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai;

2. „zvejas piepūle” ir rādītājs, ko iegūst, reizinot kW un GT izteiktu zvejas kuģa kapacitāti ar jūrā pavadīto dienu skaitu;

3. „jūrā pavadīta diena” ir jebkura kalendārā diena, kurā kuģis neatrodas ostā, neatkarīgi no tā, cik ilgi dienā kuģis atrodas apgabalā.”

II SADAĻATEHNISKIE PASĀKUMI

I nodaļaZvejas lieguma apgabali

I IEDAļAZVEJAS LIEGUMA APGABALS LIONAS JūRAS LīCī

4. pants Zvejas lieguma apgabala izveidošana

Izveidotais zvejas lieguma apgabals atrodas Lionas jūras līča austrumos; tā robežas iezīmē līnijas, kuras savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

- 42°40'N, 4°20' E;

- 42°40'N, 5°00' E;

- 43°00'N, 4°20' E;

- 43°00'N, 5°00' E.

5. pants Zvejas piepūle

Zvejas piepūle attiecībā uz bentisko zivju krājumiem, ko iegūst kuģi, kuri izmanto velkamos zvejas rīkus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un pie grunts nostiprinātus zvejas rīkus zvejai ierobežotā apgabalā, kas minēts 4. pantā, nedrīkst pārsniegt zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.

6. pants Nozvejas uzskaite

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2009. gada 30. septembrī iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri peld ar šo valstu karogiem un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti attiecībā uz 4. pantā minēto apgabalu un I pielikumā definēto GFCM 7. ģeogrāfisko apakšapgabalu. Sarakstā norāda kuģa vārdu, tā numuru Kopienas flotes reģistrā[10], laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju 4. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 4. pantā minētajā apgabalā.

7. pants Kuģi, kam atļauts veikt zveju

1. Kuģiem, kam atļauts veikt zveju 4. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izsniedz īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94[11].

2. Zvejas kuģiem, kuri nav veikuši uzskaiti par nozveju 4. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.

3. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2009. gada 30. septembrī informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem:

a) maksimālais zvejas darbības laiks dienā, kas atļauts katram kuģim;

b) maksimālais to dienu skaits nedēļā, kurās kuģis var palikt jūrā un neatrasties ostā, un

c) obligātais laiks to zvejas kuģu atiešanai no ostas, kurā tie reģistrēti, un ienākšanai tajā.

8. pants Jutīgo biotopu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina to, ka 4. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud to iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošo zivju pulcēšanās apgabalam.

9. pants Informācija

Līdz katra gada 31. janvārim dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 4. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.

II IEDAļAZVEJAS LIEGUMA APGABALIJUTīGO DZIļJūRAS BIOTOPU AIZSARDZīBAI

10. pants Zvejas lieguma apgabalu izveidošana

Zveja, izmantojot velkamās dragas un grunts traļus, ir aizliegta šādos apgabalos:

a) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “ Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca ”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

- 39° 27,72' N, 18° 10,74' E

- 39° 27,80' N, 18° 26,68' E

- 39° 11,16' N, 18° 32,58' E

- 39° 11,16' N, 18° 04,28' E;

b) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

- 31° 30,00' N, 33° 10,00' E

- 31° 30,00' N, 34° 00,00' E

- 32° 00.00' N, 34° 00.00' E

- 32° 00,00' N, 33° 10,00' E;

c) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “ Eratosthenes jūras pacēlums”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

- 33° 00.00' N, 32° 00.00' E

- 33° 00.00' N, 33° 00.00' E

- 34° 00.00' N, 33° 00.00' E

- 34° 00,00' N, 32° 00,00' E.

11. pants Jutīgo biotopu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina dziļjūras jutīgo biotopu aizsardzību 10. pantā minētajos apgabalos un jo īpaši nodrošina to, ka minētie apgabali ir aizsargāti pret ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura nav zvejas darbība un kura apdraud šādiem biotopiem piemītošo īpašību saglabāšanu.

II NODAļASEZONAS LIEGUMA NOTEIKšANA LIELO KORIFēNU ZVEJAI,KURā IZMANTO ZIVJU PIEVILINāšANAS IERīCES (ZPI)

12. pants Lieguma laiks

1. Lielās korifēnas ( Coryphaena hippurus ) zveja, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par dienu skaita pārcelšanu.

5. Šā panta 1. un 2. punkts ir piemērojams arī Regulas (EK) No 1967/2006[12] 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības apgabalā.

6. Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā jābūt šādām ziņām:

4. ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

5. kuģa vārds un tā numurs Kopienas flotes reģistrā.

7. Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem 6 nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas un rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.

8. Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelšanu, kā minēts 2. punktā.

13. pants Īpaša zvejas atļauja

Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94, un tos iekļauj sarakstā, kurā norādīts kuģa vārds un kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā un kuru attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punkta kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 10 metrus, vajadzīga īpaša zvejas atļauja.

Šī prasība ir attiecināma arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības apgabalu.

14. pants Datu vākšana

Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 [13], dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā iesaistīto kuģu skaitu, lielo korifēnu kopējo izkrāvumu un pārkrāvumu citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogiem, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā noteikts I pielikumā.

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.”

III nodaļaZvejas rīki

15. PANTS Minimālais tīkla acu lielums Vidusjūrā

1. Rombveida linumiem, ko izmanto Vidusjūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta 3. punkta 2. apakšpunktu bentisko zivju sugu zvejai, jābūt ar apstiprinātu acu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acu izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2. apakšpunkta, dalībvalstis līdz 2010. gada 31. maijam var turpināt atļaut zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, izmantot rombveida linumus ar acu lielumu āmjos mazāku par 40 mm konkrētai vietējai un sezonālai bentisko zivju sugu zvejai ar grunts traļiem, ja nozveja netiek dalīta ar trešām valstīm.

3. Šā panta 2. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada zvejas piepūli.

4. Dalībvalstis līdz 2010. gada 15. janvārim, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuriem atļauts veikt zveju saskaņā ar 2. punktu, norādot šādus datus:

a) kuģa vārds un tā numurs Kopienas flotes reģistrā;

b) zvejniecība(-as), kādā atļauts iesaistīties katram kuģim, norādot mērķa krājumu(-s), zvejas apgabalu atbilstīgi I pielikumam un izmantoto zvejas rīku linuma acu izmēru;

c) atļautais zvejas periods.

5. Komisija nosūta no 4. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

16. pants Minimālais linuma acu lielums Melnajā jūrā

1. Minimālais linuma acu lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm; tādu linumu plātnes, kuru acu lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot un turēt uz klāja.

2. Līdz 2012. gada 31. janvārim 1. punktā minētajiem linumiem jābūt aizstātiem ar kvadrātveida linumiem, kuru acu lielums āmjos ir 40 mm, vai — pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma — ar rombveida tīkliem, kuru acu lielums ir 50 mm un kuriem jābūt ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acu izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

3. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi līdz 2009. gada 1. oktobrim un pēc tam reizi 6 mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acu lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acu lielums ir vismaz 50 mm, norādot arī šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes.

4. Komisija nosūta no 2. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

17. pants Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1000 m, ir aizliegta.

III SADAĻAKONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻAKUĢU REĢISTRS

18. pants To kuģu reģistrs, kuriem atļauts veikt zveju

1. Katra dalībvalsts līdz 2009. gada 1. decembrim, izmantojot ierasto datu pārstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti tās teritorijā, un kuriem tā atļāvusi veikt zveju GFCM apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR) un ārējais marķējums, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā[14];

b) laika periods, kurā atļauts zvejot un/vai veikt pārkraušanu;

c) izmantotie zvejas rīki.

3. Komisija nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretariātam līdz 2010. gada 1. janvārim, lai šos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (turpmāk tekstā — GFCM reģistrs).

4. Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai tajā pašā kārtībā tās pārsūtītu GFCM izpildsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM apgabalā.

5. Kopienas zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā jebkāda veida vai čaulgliemjus GFCM apgabalā.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) vienīgi kuģiem, kuri peld ar to karogiem, ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā un kuriem uz klāja ir to izsniegta zvejas licence, ir atļauts veikt zvejas darbības GFCM apgabalā, ievērojot minētās licences noteikumus;

b) zvejas licences neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju GFCM apgabalā vai citviet (NNN zveja), ja vien jaunie īpašnieki neiesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav nekādu juridisku, labuma gūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz to kuģiem, ka tie vairs neīsteno kontroli pār kuģiem vai ka to kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

c) ciktāl iespējams, tās ar saviem tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kuri peld ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties zvejas darbībās GFCM apgabalā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic kuģi, kuri nav iekļauti GFCM reģistrā;

d) ciktāl iespējams, tās savos tiesību aktos paredz prasību, ka to kuģu īpašniekiem, kuri peld ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, jābūt karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

e) to kuģi atbilst visiem attiecīgajiem GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus, kas nozvejoti GFCM apgabalā.

8. Dalībvalstis nekavējoties pārsūta Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj zivis un čaulgliemjus GFCM apgabalā.

II NODAĻAOSTAS VALSTS PASĀKUMI

19. pants Darbības joma

Šī nodaļa ir piemērojama trešo valstu zvejas kuģiem.

20. pants Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta [un Regulas (EK) Nr. XX/XXXX [īstenošanas regula attiecībā uz NNN] 1. panta], iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā.

21. pants Ostā veiktas inspekcijas

1. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punkta dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un pārkraušanas darbībām katru gadu.

2. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punkta zvejas kuģus, kas iepeld dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

22. pants Inspekcijas procedūra

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijām, ko veic ostās, jāatbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām.

23. pants Ostas izmantošanas atteikums

1. Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM apgabalā nozvejoto zvejniecības produktu izkraušanai, pārkraušanai vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp inter alia atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos UNCLOS 18. panta nozīmē saistībā ar pakalpojumiem, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai, ja:

a) kuģis nepeld ar GFCM līgumslēdzējas puses karogu; vai

b) kuģis ir iekļauts reģionālas zvejas pārvaldības organizācijas izstrādātā to kuģu sarakstā, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai atbalstījuši šādu zveju; vai

c) kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā vai ar zveju saistītās darbībās GFCM apgabalā.

2. Šā panta 1. punkts ir piemērojams papildus noteikumiem par ostas izmantošanas atteikumu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3. Ja dalībvalsts ir atteikusi savu ostu izmantošanu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju, GFCM izpildsekretāru.

4. Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un informē par to saskaņā ar 3. punktu izdotā paziņojuma adresātus.”

IV SADAĻASADARBĪBA, INFORMĀCIJA UN ZIŅOŠANA

24. pants Sadarbība un informācija

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru, jo īpaši:

a) pieprasot informāciju no attiecīgajām datu bāzēm un sniedzot informāciju šīm datu bāzēm;

b) pieprasot un piedāvājot sadarbību, lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zveju, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM Sekretariātu par III sadaļā minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ievērojot attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3. Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanā.

4. Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram un GFCM līgumslēdzējām pusēm.

25. pants Statistikas matricu paziņošana

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam iesniedz GFCM izpildsekretāram GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikumā.

2. Pirmo 1.1., 1.2. un 1.4. uzdevuma datu iesniegšanu veic līdz 2010. gada 1. februārim.

3. Pirmo 1.3. un 1.5. uzdevuma datu iesniegšanu veic līdz 2011. gada 1. februārim.

4. Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM sekretariāts un kas pieejams tīmekļa vietnē http://www.GFCM.org/GFCM/topic/16164.

5. Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas iesniegti, pamatojoties uz šo pantu.

V SADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants Īstenošana

Šīs regulas noteikumu īstenošanai nepieciešamos pasākumus nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

27. pants Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais laikposms ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

28. pants

Grozījumu izdarīšanas kārtība

Šīs regulas noteikumus var grozīt saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru, lai Kopienas tiesībās transponētu GFCM ieteikumus par saglabāšanu vai kontroli vai iepriekšējo GFCM ieteikumu tehniskos pielāgojumus, kas kļūst obligāti Kopienai.

Pielikumus var grozīt, lai transponētu GFCM ieteikumus saskaņā ar to pašu procedūru.

29. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

a) svītro 4. panta 3. punktu;

b) svītro 24. pantu;

c) svītro 27. panta 1. un 4. punktu.

30. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 43/2009

Regulas (EK) Nr. 43/2009 28.–31. pantu un VII un VIII pielikumu svītro.

31. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

A. GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) tabula

FAO APAKŠAPGABALS | FAO STATISTIKAS RAJONI | ĢAA |

RIETUMU | 1.1 | BALEĀRU SALAS | 1 | Alboranas jūras ziemeļu daļa |

2 | Alboranas sala |

3 | Alboranas jūras dienvidu daļa |

4 | Alžīrija |

5 | Baleāru salas |

6 | Ziemeļspānija |

11.1 | Sardīnija (rietumi) |

1.2 | LIONAS JŪRAS LĪCIS | 7 | Lionas jūras līcis |

1.3 | SARDĪNIJA | 8 | Korsikas sala |

9 | Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa |

10 | Tirēnu jūras dienvidu daļa |

11.2 | Sardīnija (austrumi) |

12 | Ziemeļtunisija |

CENTRĀLAIS APAKŠAPGABALS | 2.1 | ADRIJAS JŪRA | 17 | Adrijas jūras ziemeļu daļa |

18 | Adrijas jūras dienvidu daļa |

2.2 | JONIJAS JŪRA | 13 | Hammameta jūras līcis |

14 | Gābesas līcis |

15 | Malta |

16 | Sicīlijas dienvidi |

18 | Adrijas jūras dienvidu daļa |

19 | Jonijas jūras rietumu daļa |

20 | Jonijas jūras austrumu daļa |

21 | Jonijas jūras dienvidu daļa |

AUSTRUMU APAKŠAPGABALS | 3.1 | EGEJAS JŪRA | 22 | Egejas jūra |

23 | Krētas sala |

3.2 | KIPRAS JŪRA | 24 | Kipras jūras ziemeļu daļa |

25 | Kipra |

26 | Kipras jūras dienvidu daļa |

27 | Kipras jūra |

MELNĀ JŪRA | 4.1 | MARMORA JŪRA | 28 | Marmora jūra |

4.2 | MELNĀ JŪRA | 29 | Melnā jūra |

4.3 | AZOVAS JŪRA | 30 | Azovas jūra |

B. GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) karte ( GFCM , 2009. gads)

[pic]

( FAO statistikas rajoni (sarkanā līnija) ( GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali (melnā līnija).

01 - Alboranas jūras ziemeļu daļa | 07 - Lionas jūras līcis | 13 - Hammameta jūras līcis | 19 - Jonijas jūras rietumu daļa | 25 - Kipra |

02 - Alboranas sala | 08 - Korsikas sala | 14 - Gābesas līcis | 20 - Jonijas jūras austrumu daļa | 26 - Kipras jūras dienvidu daļa |

03 - Alboranas jūras dienvidu daļa | 09 - Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa | 15 - Malta | 21 - Jonijas jūras dienvidu daļa | 27 – Kipras jūra |

04 – Alžīrija | 10 - Tirēnu jūras dienvidu daļa un centrālā daļa | 16 - Sicīlijas dienvidi | 22 - Egejas jūra | 28 - Marmora jūra |

05 - Baleāru salas | 11.1 – Sardīnija (rietumi) 11.2 - Sardīnija (austrumi) | 17 - Adrijas jūras ziemeļu daļa | 23 – Krētas sala | 29 - Melnā jūra |

06 - Ziemeļspānija | 12 - Ziemeļtunisija | 18 - Adrijas jūras dienvidu daļa | 24 – Kipras jūras ziemeļu daļa | 30 - Azovas jūra |

C. GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) karte ( GFCM , 2009. gads)

13 | Krasta līnija 37º N 11º 04’E 37º N 12º E 35º N 13º 30’ E 35º N 11º E | 19 | Krasta līnija (ieskaitot Sicīlijas austrumu krastu) 40º 04’ N 18º 29’ E 37º N 15º 18’ E 35º N 15º 18’ E 35º N 19º 10’ E 39º 58’ N 19º 10’ E | 25 | 35º 47’ N 32º E 34º N 32º E 34º N 35º E 35º 47’ N 35º E |

14 | Krasta līnija 35º N 11º E 35º N 15º 18’ E Tunisijas un Lībijas robeža | 20 | Krasta līnija Albānijas un Grieķijas robeža 39º 58’ N 19º 10’ E 35º N 19º 10’ E 35º N 23º E 36º 30’ N 23º E | 26 | Krasta līnija Lībijas un Ēģiptes robeža 34º N 25º 09’ E 34º N 34º 13’ E Ēģiptes un Gazas joslas robeža |

15 | 36º 30’ N 13º 30’ E 35º N 13º 30’E 35º N 15º 18’ E 36º 30’ N 15º 18’ E | 21 | Krasta līnija Tunisijas un Lībijas robeža 35º N 15º 18’ E 35º N 23º E 34º N 23º E 34º N 25º 09’ E Lībijas un Ēģiptes robeža | 27 | Krasta līnija Ēģiptes un Gazas joslas robeža 34º N 34º 13’ E 34º N 35º E 35º 47’ N 35º E Turcijas un Sīrijas robeža |

16 | Krasta līnija 38º N 12º 30’ E 38º N 11º E 37º N 12º E 35º N 13º 30’ E 36º 30’ N 13º 30’ E 36º 30’ N 15º 18’ E 37º N 15º 18’ E | 22 | Krasta līnija 36º 30’ N 23º E 36º N 23º E 36º N 26º 30’ E 34º N 26º 30’ E 34º N 29º E 36º 43’ N 29º E | 28 |

17 | Krasta līnija 41º 55’ N 15º 08’ E Horvātijas un Melnkalnes robeža | 23 | 36º N 23º E 36º N 26º 30’ E 34º N 26º 30’ E 34º N 23º E | 29 |

18 | Krasta līnija (abas puses) 41º 55’ N 15º 08’ E 40º 04’ N 18º 29’ E Horvātijas un Melnkalnes robeža Albānijas un Grieķijas robeža | 24 | Krasta līnija 36º 43’ N 29º E 34º N 29º E 34º N 32º E 35º 47’ N 32º E 35º 47’ N 35º E Turcijas un Sīrijas robeža | 30 |

"

II PIELIKUMS

Ostas valsts veiktas kuģa inspekcijas kārtība

6. Kuģa identifikācija

Ostas inspektors(-i):

a) pārbauda, vai oficiālie dokumenti uz kuģa ir derīgi, vajadzības gadījumā attiecīgi sazinoties ar kuģa karoga valsti vai iepazīstoties ar kuģa starptautiskajiem reģistriem;

b) vajadzības gadījumā organizē dokumentu oficiālu tulkošanu;

c) pārliecinās, vai kuģa vārds, karogs, ārējās identifikācijas numuri un zīmes (un kuģa SJO identifikācijas numurs, ja tāds ir) un starptautiskais radio izsaukuma signāls ir pareizi;

d) pēc iespējas pilnīgāk pārbauda, vai kuģis ir mainījis vārdu un/vai karogu, un ja tā ir, pieraksta iepriekšējo(-s) vārdu(-s) un karogu(-s);

e) pieraksta reģistrācijas ostu, kuģa īpašnieka (un operatora un īpašuma beneficiāra, ja tas nav kuģa īpašnieks), aģenta un kapteiņa vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, attiecīgā gadījumā arī uzņēmuma unikālo identifikāciju un reģistrēto īpašnieku, kā arī

f) pieraksta iepriekšējā(-o) īpašnieka(-u) vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi, jā tādi bijuši pēdējos piecos gados.

7. Atļauja(-s)

Ostas valsts inspektors(-i) pārbauda, vai atļauja(-s) zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus atbilst saskaņā ar 1. punktu iegūtajai informācijai, un pārbauda atļaujas(-u) derīguma termiņu un to attiecinājumu uz apgabaliem, sugām un zvejas rīkiem.

8. Citi dokumenti

Ostas inspektors(-i) izskata visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp elektroniskā formātā sagatavotus dokumentus. Attiecīgā dokumentācija var ietvert kuģa žurnālus, jo īpaši zvejas žurnālu, kā arī apkalpes sarakstu, uzglabāšanas plānus un zivju tilpņu rasējumus vai aprakstus, ja tādi pieejami. Šādas tilpnes vai laukumus var inspicēt, lai pārbaudītu, vai to izmērs un struktūra atbilst šiem rasējumiem vai aprakstiem un vai uzglabāšana notiek saskaņā ar uzglabāšanas plāniem. Attiecīgā gadījumā pārbaudāmā dokumentācija var ietvert arī nozvejas dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ko izdevusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.

9. Zvejas rīki

a) Ostas inspektors(-i) pārbauda, vai uz kuģa turētie zvejas rīki atbilst atļaujas(-u) nosacījumiem. Zvejas rīkus var pārbaudīt arī tādēļ, lai pārliecinātos, vai tādi parametri kā inter alia linuma acs izmērs(-i) (un iespējamās ierīces), tīklu garums un āķu izmēri atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka zvejas rīku identifikācijas zīmes atbilst kuģim atļautajām.

b) Ostas inspektors(-i) var arī pārmeklēt kuģi, meklējot zvejas rīkus, kas tiek uzglabāti ārpus redzamības loka, un zvejas rīkus, kas cita iemesla dēļ uzskatāmi par nelikumīgiem.

10. Zivis un zvejas produkti

a) Ostas inspektors(-i) pēc iespējas pilnīgāk pārbauda, vai zivis un zvejas produkti, kas ir uz kuģa, ir iegūti saskaņā ar attiecīgajā(-s) atļaujā(-s) izklāstītajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā ostas inspektors(-i) pārbauda zvejas žurnālu, sniegtos ziņojumus, attiecīgā gadījumā arī tos, kas pārraidīti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS).

b) Lai noteiktu uz kuģa paturēto zivju daudzumus un sugas, ostas inspektors(-i) var pārbaudīt zivis kravas tilpnēs vai izkraušanas laikā. Šajā nolūkā ostas inspektors(-i) var atvērt kartona kastes, kurās zivis ir iepakotas, un pārvietot zivis vai kartona kastes, lai pārliecinātos par zivju kravas tilpņu integritāti.

c) Ja kuģis veic izkraušanu, ostas inspektors(-i) var pārbaudīt izkrautās sugas un daudzumus. Šādās pārbaudēs var verificēt produkta veidu, dzīvsvaru (daudzumi, kas reģistrēti zvejas žurnālā) un pārrēķina koeficientu, kas izmantots apstrādātu produktu svara pārrēķināšanai dzīvsvarā. Ostas inspektors(-i) var pārbaudīt arī visus iespējamos uz kuģa paturētos daudzumus.

d) Ostas inspektors(-i) var pārbaudīt uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sastāvu, arī veicot paraugu ņemšanu.

11. NNN zvejas verifikācija

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

12. Ziņojums

Pēc inspekcijas pabeigšanas inspektors sagatavo rakstisku ziņojumu un paraksta to, un nosūta kopiju kuģa kapteinim.

13. Ostas valsts veiktu inspekciju rezultāti

Ostas valsts veiktu inspekciju rezultātos jābūt iekļautai vismaz šādai informācijai.

- 1. Norādes par inspekciju

- Inspekcijas iestāde (inspekcijas iestādes nosaukums vai šādas iestāde nominētas alternatīvas struktūras nosaukums);

- inspektora vārds, uzvārds;

- inspekcijas datums un laiks;

- inspekcijas osta (vieta, kurā kuģis inspicēts) un

- datums (datums, kurā pabeigts ziņojums).

- 2. Kuģa identifikācija

- Kuģa vārds;

- kuģa tips;

- zvejas rīku veids;

- ārējās identifikācijas numurs (kuģa sānu borta numurs) un SJO numurs (ja ir), vai cits attiecīgs numurs;

- starptautiskais radio izsaukuma signāls;

- MMS I-numurs (Jūras mobilā sakaru dienesta identitātes numurs), ja ir;

- karoga valsts (valsts, kurā kuģis reģistrēts);

- iepriekšējais vārds(-i) un karogs(-i), ja ir;

- piederības osta (kuģa reģistrācijas osta) un iepriekšējās piederības ostas;

- kuģa īpašnieks (kuģa īpašnieka vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, kontaktinformācija);

- īpašuma beneficiārs, ja tas nav kuģa īpašnieks (vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese,

- kontaktinformācija);

- par kuģa izmantošanu atbildīgais kuģa operators, ja tas nav kuģa īpašnieks (vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, kontaktinformācija);

- kuģa aģents (vārds un uzvārds, adrese, kontaktinformācija);

- iepriekšējā īpašnieka(-u) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese, ja ir;

- kapteiņa un zvejas kapteiņa vārds un uzvārds, valstspiederība un jūrnieka kvalifikācija;

- apkalpes saraksts.

- 3. Zvejas atļauja (licences/atļaujas)

- Kuģim izdotā(-s) atļauja(-s) zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus;

- valsts(-is), kas izdevušas atļauju(-as);

- atļaujā(-s) paredzētie noteikumi, tostarp apgabali un ilgums;

- attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija;

- atļaujas(-u) apgabali, darbības joma un derīguma termiņš;

- ziņas par iedalītajām kvotām, zvejas piepūli vai cita informācija;

- atļautās sugas, piezveja un zvejas rīki un

- ieraksti un dokumenti par pārkraušanu citā kuģī (attiecīgā gadījumā).

- 4. Informācija par zvejas reisu

- Patlaban uzsāktā zvejas reisa datums, laiks, zona un vieta

- Apgabali, kuros kuģis atradies (ieiešana dažādos apgabalos un iziešana no tiem)

- Jūrā veikta pārkraušana citā kuģī (datums, vieta, pārkrauto zivju suga, daudzums)

- Pēdējā osta, kurā atradies kuģis un

- Datums un laiks, kad beidzās pašreizējais zvejas reiss

- Nākamā osta, kurā paredzēts ieiet (attiecīgā gadījumā)

- 5. Nozvejas inspekcijas rezultāti

- Izkraušanas sākums un beigas (laiks un datums);

- zivju suga;

- produkta veids;

- dzīvsvars (zvejas žurnālā reģistrētie daudzumi);

- attiecīgais pārrēķina koeficients;

- apstrādātu produktu svars (izkrautie daudzumi pa sugām un sagatavošanas veidiem);

- ekvivalents dzīvsvarā (izkrautie daudzumi dzīvsvara ekvivalentā, ko aprēķina, produktu svaru reizinot ar pārrēķina koeficientu) un

- plānotais inspicēto zivju un zvejas produktu galamērķis;

- uz klāja palikušo zivju daudzums un sugas, ja tādas ir.

- 6. Zvejas rīku inspekcijas rezultāti

- Ziņas par zvejas rīku veidiem.

- 7. Secinājumi

- Inspekcijas secinājumi, tostarp norādes par iespējami izdarītajiem pārkāpumiem un atsauce uz attiecīgajiem noteikumiem un pasākumiem. Inspekcijas ziņojumam pievieno attiecīgus pierādījumus.

III PIELIKUMS

A) GFCM /ZPK flotes segmentācija

Grupas | <6 metri | 6-12 metri | 12-24 metri | Vairāk nekā 24 metri |

1. Daudzfunkcionāli mazie kuģi bez dzinēja | A |

2. Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju | B | C |

3. Traleri | D | E | F |

4. Seineri zvejai ar riņķvadiem | G | H |

5. Kuģi zvejai ar āķu jedām | I |

6. Pelaģiskās zvejas traleri | J |

7. Tunzivju saldētājseineri | K |

8. Bagarkuģi | L |

9. Daudzfunkcionāli kuģi | M |

Segmentu apraksts

A Daudzfunkcionāli mazie kuģi bez dzinēja — visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA), bez dzinēja (vēja vai piedziņas).

B Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju, īsāki par 6 m — visi kuģi, kas īsāki par 6 m (LOA), ar dzinēju.

C Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju garumā no 6 līdz 12 metriem — visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), ar dzinēju, kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto šajā klasifikācijā neiekļautus zvejas rīkus.

D Traleri, īsāki par 12 m — visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

E Traleri garumā no 12 līdz 24 m — visi kuģi garumā no 12 līdz 24 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

F Traleri, garāki par 24 m — visi kuģi, kas garāki par 24 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

G Seineri garumā no 6 līdz 12 m — visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu.

H Seineri, garāki par 12 m — visi kuģi, garāki par 12 m (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu, izņemot tos, kas izmanto tunzivju riņķvadu jebkurā gada laikā.

I Āķu jedu zvejas kuģi, garāki par 6 m — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot āķu jedu.

J Pelaģiskie traleri, garāki par 6 m — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot pelaģisko trali.

K Tunzivju seineri — visi kuģi, kas izmanto tunzivju seinerus neatkarīgi no laika perioda ilguma visu gadu.

L Bagarkuģi, garāki par 6 m — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot dragu.

M Daudzfunkcionāli kuģi, garāki par 12 m — visi kuģi, kas garāki par 12 metriem (LOA) un kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto zvejas rīku, kas nav iekļauts šajā klasifikācijā.

Piezīme. visas šūnas ir izmantojamas informācijas apkopošanai. Šūnas, kas iepriekšējā tabulā atstātas tukšas, uzskatāmas par tādām, kam, visticamāk, nav liels īpatsvars. Tomēr vajadzības gadījumā ir ieteicams sapludināt „tukšas šūnas” informāciju ar visatbilstošāko blakusesošo „zilo šūnu”.

B) Zvejas piepūles[15] vērtību tabula

Zvejas rīks | Skaits un izmēri | Jauda | Darbība | Nominālā zvejas piepūle[16] |

Draga (gliemjiem) | Atvērums, atvēruma platums | GT | Zvejas laiks | Teritorijā, kurā zvejo ar dragu[17] |

Tralis (ieskaitot dragas plakanzivīm) | Traļa tips (pelaģiskais, grunts) GT un/vai GRT Dzinēja jauda Linuma acu izmērs Tīkla izmērs (atvēruma platums) Ātrums | GT | Zvejas laiks | GT*dienas GT*stundas KW*dienas |

Riņķvads | Tīkla garums un augstums GT Gaismas jauda Mazo laivu skaits | GT Tīkla garums un augstums | Meklēšanas laiks Iemetiens | GT*zvejas rīku iemetieni16 Tīkla garums * Zvejas rīku iemetieni |

Tīkli | Tīkla tips (piemēram, vairāksienu tīkls, žaunu tīkli utt.) Tīkla garums (izmantots noteikumos) GT Tīkla virsma Linuma acu izmērs | Tīkla garums un augstums | Zvejas laiks | Tīkla garums * dienas Virsma*dienas |

Āķu jedas | Āķu skaits GT Āķu jedu skaits Āķu raksturlielumi Ēsma | Āķu skaits Āķu jedu vienību skaits | Zvejas laiks | Āķu skaits * stundas Āķu skaits * dienas Āķu jedu vienību skaits * dienas/stundas |

Zivju krātiņi | GT | Krātiņveida lamatu skaits | Zvejas laiks | Krātiņveida lamatu skaits * dienas |

Riņķvads /zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) | ZPI skaits | ZPI skaits | Reisu skaits | ZPI skaits * reisu skaits |

C) GFCM 1. uzdevums — darbības vienības

[pic]

[1] Regulas (EK) Nr. 43/2009, (EK) Nr. 40/2008, (EK) Nr. 41/2007, (EK) Nr. 51/2006.

[2] OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

[3] OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

[4] Regulas (EK) Nr. 43/2009 28.–31. pants; Regulas (EK) Nr. 40/2008 29.–31. pants; Regulas (EK) Nr. 41/2007 26.–27. pants; Regulas (EK) Nr. 51/2006 III pielikums.

[5] OV L 39, 8.2.2007., 6. lpp.

[6] OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

[7] Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[10] Kā definēts I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru.

[11] OV L 171, 6.7.1994., 7.-13. lpp.

[12] JO L 36, 8.2.2007, 6. -30. lpp.

[13] OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

[14] OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

[15] Attiecas uz nominālo zvejas piepūli.

[16] Jāattiecina uz konkrētu apgabalu (norādot virsmu), lai novērtētu zvejas intensitāti (piepūle • km2) un saistītu piepūli ar izmantotajām teritorijām.

[17] Zvejas piepūles vērtības, kas neietver laika darbību, jāattiecina uz laikposmu (piemēram, atbilstoši gadiem).