52009PC0384

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.7.2009

COM(2009) 384 galīgā redakcija

2009/0107 (AVC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA SATURS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pašreizējā globālā finanšu krīze ir radījusi Eiropas Savienībai ievērojamas problēmas. Eiropadome 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmē apstiprināja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā paredzēts uzsākt prioritāru darbību, lai ļautu dalībvalstu ekonomikai ātrāk pielāgoties pašreizējām problēmām.

Kaut arī Kopienas un valstu līmenī ir jau veikti vairāki nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi Kopienas tiesību aktos, kuri reglamentē kohēzijas politiku, tikai tagad sāk plaši izpausties finanšu krīzes faktiskā ietekme uz reālo ekonomiku un darba tirgu. Komisija 3. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”, kurā tika ierosināti papildu pasākumi, kas veicinātu darba vietu veidošanu un mazinātu krīzes ietekmi darba tirgū.

Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās un liek veikt turpmākus pasākumus tā mazināšanai, efektīvāk izmantojot Kopienas resursus, mobilizējot un ātri apgūstot visus pieejamos resursus krīzes mazināšanai, jo īpaši izmantojot ESF ātras ekonomiskās atveseļošanas pasākumu kopumu, kā norādīts iepriekšminētajā paziņojumā.

Ņemot vērā pašreizējo krīzi, īpaši būtiska ir kohēzijas programmu raita īstenošana, jo tās ir spēcīgākais un piemērotākais instruments reālās ekonomikas atbalstam. Ar 2007.–2013. gadam pieejamo 347 miljardu euro finansējumu kohēzijas politika sniedz ievērojamu atbalstu gan budžeta stabilitātei, gan valsts ieguldījumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs un to reģionos.

Pieredze rāda, ka ir nepieciešams pielikt vairāk pūļu Kopienas resursu pārvaldības veicināšanai, lai paātrinātu resursu nonākšanu pie saņēmējiem, kurus visvairāk skārusi ekonomikas lejupslīde. Decembrī Eiropadome atbalstīja priekšlikumus par procedūru vienkāršošanu un ātrāku Kohēzijas fonda, struktūrfondu finansēto programmu īstenošanu. Šis priekšlikums attiecīgi ietver citus vienkāršošanas elementus, un tā vispārīgais mērķis ir paātrināt līdzfinansētos ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielināt finansējuma ietekmi uz ekonomiku kopumā.

- Vispārīgais konteksts

Pašreizējā krīze spēcīgi ietekmē reālo ekonomiku, jo īpaši saistībā ar grūtībām banku nozarē, stingrāku kreditēšanas politiku, kas varētu samazināt mājsaimniecību patēriņu, kā arī uzņēmumu ieguldījumus, atbalstu inovācijām, tehnoloģisko un rūpniecisko attīstību, negatīvi ietekmējot IKP izaugsmi un nodarbinātību.

Krīze arī negatīvi ietekmē dalībvalstu budžetus, un šā procesa būtisks faktors ir turpmāk aprakstītā bezdarba palielināšanās. No vienas puses, to personu skaita pieaugums, kurām ir tiesības saņemt pabalstus, var automātiski radīt slodzi budžeta resursiem. Vienlaikus pieaug nepieciešamība īstenot aktīvus darba tirgus pasākumus, lai saglabātu darbavietas cilvēkiem vai palīdzētu viņiem atgriezties darbā. Ņemot vērā vispārējos budžeta ierobežojumus, dalībvalstīs var rasties nopietnas naudas plūsmas grūtības attiecībā uz valsts finansējuma avotiem, lai īstenotu aktīvus darba tirgus pasākumus. Tā rezultātā laikā, kad šie pasākumi ir aizvien vairāk nepieciešami, to īstenošana var aizkavēties, kaitējot iedzīvotāju interesēm.

Komisijas jaunākajās ekonomikas prognozēs ir paredzēta Eiropas Savienības izaugsmes ievērojama samazināšanās; 2008. gadā šis rādītājs nokritīsies līdz 1,4 % (jeb puse no 2007. gada rādītāja), 2009. gadā tas būs 0,2 % un 2010. gadā ― 1,1 %. Šīs negatīvās ekonomikas perspektīvas, iespējams, atstās ietekmi uz valsts finansēm. Ja politika paliks nemainīga, budžeta deficīts varētu pieaugt un 2010. gadā sasniegt 2,6 % no IKP salīdzinājumā ar 2007. gada rādītāju, kad tas bija mazāk par 1 %. Tomēr grūti sniegt ticamas prognozes par valsts finansēm un īpaši attiecībā uz valsts parādu, jo nav zināms, kādas sekas uz budžetu atstās ārkārtas pasākumi, ko valdības jau ir pieņēmušas.

Tieši saistībā ar iepriekšminēto Komisija piedalījās uzsāktajās debatēs, kas šobrīd norisinās Eiropas Savienībā un ar starptautiskajiem partneriem, par to, kā vislabāk reaģēt uz pašreizējo finanšu krīzi un tās sociālekonomiskajām sekām. Komisija, jo īpaši saistībā ar savu ekonomiskās atveseļošanas pasākumu kopumu, 2008. gada decembrī ierosināja vairākas regulējuma izmaiņas, lai vienkāršotu Kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un palielinātu priekšfinansējumu (avansa maksājumus) ERAF un ESF programmām. Papildu avansa maksājumi 2009. gadā nodrošināja tūlītēju skaidras naudas ieguldījumu 6,25 miljardu euro apmērā priekšfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši finanšu paketei, kas 2007.–2013. gada periodam saskaņota ar katru dalībvalsti. Šie grozījumi paredz, ka kopējā papildu avansa maksājumu summa 2009. gadā sasniegs 11,25 miljardus euro. Komisijas priekšlikumu pieņēma 2009. gada maijā, un pašreiz visi avansa maksājumi dalībvalstīm ir izmaksāti. Komisija atkārtoti mudināja dalībvalstis pārskaitīt papildu avansa maksājumus iestādēm, kas ir iesaistītas projektu vadībā, lai ātrāk saņemtu atmaksu par izdevumiem kohēzijas politikas projektos.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Smagās sekas, kas skar Eiropas ekonomiku, mazina izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā un palēnina faktisko izaugsmi 2009. un 2010. gadā. Saskaņā ar jaunākajām pieejamajām prognozēm vairāku valstu ekonomika piedzīvo lejupslīdi. Šīs negatīvās ekonomikas perspektīvas ļoti nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu finanses. Turklāt pastāv risks, ka tiks ievērojami apgrūtināta kohēzijas politikas īstenošanas nosacījumu izpilde, kas paredz valsts līdzfinansējumu, lai mobilizētu struktūrfondus.

Papildus tam jaunākie dati par 2009. gada pirmajiem mēnešiem liecina, ka ES darba tirgus uz pašreizējo ekonomikas lejupslīdi tagad reaģē daudz spēcīgāk, nekā tika prognozēts; uzņēmumi ziņo par darba vietu skaita samazināšanu ievērojamā apmērā dažādās nozarēs, uzņēmējdarbība un patērētāju uzticēšanās turpina samazināties. Vairāk nekā 20 miljoni eiropiešu ir bezdarbnieki, kas ir par 4 miljoniem vairāk nekā pirms gada, un šī tendence joprojām pieaug.

Lai paātrinātu turpmāku programmas īstenošanu un palīdzētu iepriekš minēto grūtību pārvarēšanā, ir ierosināts papildu pasākums, lai mazinātu pašreizējo spiedienu un ļautu pēc iespējas labāk izmantot Kopienas līdzekļus, kas jo īpaši paredzēti krīzes seku novēršanas darbībām, kurām pievienotā vērtība attiecībā uz iedzīvotājiem, īpaši bezdarbniekiem un tiem, kuriem ir risks par tādiem kļūt, ir visaugstākā. Šim pasākumam būs vajadzīgi grozījumi Padomes Regulā Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgos noteikumus Kohēzijas politikai, ieskaitot paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” ierosināto pagaidu grozījumu veidos, kā aprēķina starpposma maksājumus Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajās programmās. Tas paredz dalībvalstīm pagaidu iespēju 2009. un 2010. gadā pieprasīt no Komisijas atmaksu 100 % apmērā, ja pastāv nopietnas naudas plūsmas grūtības darba tirgus pasākumu finansēšanai, kas nepieciešami krīzes seku novēršanai un kas atbilst ESF prasībām; tādējādi nav nepieciešams nodrošināt valsts līdzfinansējumu šā perioda laikā . Mērķis ir palielināt ESF efektivitāti, kam piešķirta nozīmīga loma saistībā ar iepriekš minēto paziņojumu, ieviešot aktīvus darba tirgus pasākumus, piemēram, mācības, saīsināta darba laika piemērošanu, pārstrukturēšanas prognozēšanu un vadību, prasmju uzlabošanu, kā arī augstas kvalitātes mācekļu vietu nodrošināšanu jauniešiem līdz 2010. gada beigām. Šo priekšlikumu iesniedz kopā ar virkni vienkāršošanas pasākumu, kas arī paredz grozījumus minētajā Padomes regulā.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ierosinātos pasākumus, jo īpaši ar vienkāršošanu saistītos, pārrunu gaitā izstrādāja īpaša 2008. gadā izveidota darba grupa, kas ietver dalībvalstu ieinteresētās personas. Arī Eiropas Parlaments un Eiropas Revīzijas palāta vairākkārt pauda vēlmi vienkāršot noteikumus par fondiem.

- Ekspertu pakalpojumu iepirkums un izmantošana

Ārēju ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes analīze

Ar šo priekšlikumu tiek pabeigta virkne reglamentējošu un nereglamentējošu pielāgojumu, kuru mērķis ir veicināt kohēzijas programmu faktisku īstenošanu.

Priekšlikums par to, ka dalībvalstīm ESF līdzfinansētu darbības programmu gadījumā tā vietā, lai piemērotu darbības programmās noteiktās atmaksas likmes, sniedz iespēju saņemt starpposma maksājumu pieprasījumu atlīdzinājumu 100 % apmērā noteiktā laika periodā (līdz 2010. gada beigām), nodrošinās, ka visus apliecinātos 2009. un 2010. gada izdevumus varēs atmaksāt, neradot iztrūkumu valsts budžetā, bet pilnībā ņemot vērā valsts saistības attiecībā uz līdzfinansējumu visā programmu darbības laikā . Atmaksu 100 % apmērā veiks, ņemot vērā faktisko īstenošanu 2009. un 2010. gadā. Atmaksas pagaidu palielinājums nemainīs finanšu shēmu, kas Padomē apspriesta 2005. gada decembrī.

Turpmākā kohēzijas politiku reglamentējošo noteikumu vienkāršošana un precizēšana nenoliedzami atstās pozitīvu ietekmi uz programmas īstenošanas gaitu, jo īpaši nodrošinot skaidrākus un mazāk birokrātiskus noteikumus valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas padarīs programmas elastīgākas jaunu problēmu risināšanā.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinātos grozījumus var iedalīt šādās divās grupās.

1. Grozījums attiecībā uz finanšu pārvaldības noteikumiem, lai paātrinātu ESF līdzfinansēto programmu faktisko īstenošanu. Grozījums attiecas uz turpmāk tekstā izklāstīto.

2. 77. pantā ierosinātā grozījuma par starpposma maksājumu aprēķinu ESF līdzfinansētās darbības programmās mērķis ir veicināt un paātrināt krīzes pārvarēšanas pasākumu faktisko īstenošanu un sekmēt atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, īpaši bezdarbniekiem un tiem, kuriem ir risks par tādiem kļūt. Tas paredz, ka līdz 2010. gada beigām, tas ir, laika posmā, kad ekonomikas lejupslīdes dēļ valsts resursi var būt ļoti ierobežoti, prioritārajos virzienos starpposma maksājumu pieprasījumu summu var atmaksāt 100 % apmērā no valsts ieguldījuma, ja dalībvalsts vēlas izmantot šo iespēju. Tādējādi, aprēķinot 95 % robežvērtību un slēdzot programmu, tiks ņemta vērā katrā programmā šādi izmaksātā papildu summa. Tādā veidā atkāpe nerada izmaiņas valsts līdzfinansējuma saistībās, kas attiecas uz darbības programmām visā plānošanas periodā kopumā, kā arī nerada izmaiņas finansēšanas perioda finanšu shēmā. Ņemot vērā vajadzību atrast līdzsvaru starp Kopienas budžeta ierobežojumiem un nepieciešamību novirzīt finansējumu iedzīvotājiem, kurus krīze skārusi vissmagāk, ierosina, ka šis noteikums attiecas tikai uz ESF līdzfinansētajām darbības programmām, īpaši tām, kas ietver krīzes pārvarēšanas pasākumus. Būtībā ESF ir Eiropas galvenais instruments ieguldījumu veikšanai iedzīvotāju interesēs un krīzes seku novēršanai nodarbinātības jomā — katru gadu aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju saņem tiešu atbalstu no ESF resursiem. Šis atbalsts ir pilnībā paredzēts Lisabonas stratēģijas un Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanai.

3. Grozījumi, kas saistīti ar programmu īstenošanu, lai paātrinātu, vienkāršotu un precizētu noteikumus, kas reglamentē kohēzijas politiku. Grozījumi attiecas uz šādiem turpmāk minētajiem noteikumiem.

4. 39.–41. pantā ierosinātie grozījumi ir divkārši. Ņemot vērā fondu īpašos noteikumus, ERAF un KF, kā arī ERAF konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības jomā noteiktie mērķi ietver dažādas definīcijas attiecībā uz to, kas ir “vides” un “citu” projektu sastāvdaļas[1]. Tādējādi 39. pantā paredzētās divējādās robežvērtības ir strīdīgas ― atkarībā no fonda un mērķa uz vienu un to pašu projektu attiecas dažādas robežvērtības. Tāpēc ir ierosināts 39. pantā ietvert vienotu robežvērtību 50 miljonu euro apmērā, kas piemērojama visiem lielajiem projektiem. Tomēr, ņemot vērā nozīmi, kāda ir Kopienas ieguldījumiem vides jomā, Komisija prasīs, lai dalībvalstis 1) visiem ieguldījumiem nodrošinātu atbilstošu uzraudzību, ieskaitot tos, kas nesasniedz regulā paredzēto robežvērtību, un 2) informētu Komisiju par īstenošanas gaitu, iesniedzot darbības programmu gada ziņojumus.

5. 39., 40. pantā un 41. panta 1. un 2. punktā noteiktais otrais grozījums paredz iespēju, ka vienu lielo projektu var līdzfinansēt no vienas vai vairākām programmām. Tas īpaši attiecas uz valsts mēroga vai Kopienas nozīmes projektiem, kuri aptver vairākus reģionus un kuri, šādai iespējai nepastāvot, būtu mākslīgi jāsadala daudzos projektos.

6. 44. pantā ierosinātais grozījums atspoguļo īpašo uzmanību, kas Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā tiek pievērsta energoefektivitātes palielināšanas un atjaunojamās enerģijas izmantošanas izdevumu veicināšanai Eiropas Savienībā. Šo darbību atbalstam papildus jau esošajiem finansēšanas vadības instrumentiem citās jomās grozījums paredz iespēju izveidot īpaši paredzētus finansēšanas vadības instrumentus šādām darbībām.

7. 48. pantā ierosinātais grozījums precizē dokumenta veidu un informācijas minimumu, kas jāiesniedz saistībā ar darbības programmu grozīšanu, lai izvairītos no nepieciešamības veikt izvērtēšanu gadījumos, kad ir tādi apstākļi, kas padara to neiespējamu.

8. 55. pantā ierosinātie grozījumi par projektiem, kas rada ieņēmumus, paredz vienkāršot ieņēmumu uzraudzību un iekļaut to programmu vispārējās dzīves ciklā. Tādējādi ieņēmumu uzraudzības pasākumu ilgums nepārsniedz programmas slēgšanas dokumentu iesniegšanas dienu. No vienas puses, tas novērš situāciju, kad šādi ieņēmumi jāuzrauga gadiem ilgi pēc programmas slēgšanas, tādējādi ievērojami samazinot administratīvo slogu dalībvalstu un Komisijas iestādēm. No otras puses, tas nodrošina, ka naudas līdzekļi, kas atmaksāti programmā tāpēc, ka ieņēmumi bijuši augstāki, nekā paredzēts, netiek pazaudēti pavisam un tos var atkal izmantot programmā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un piemērojamos valsts noteikumus, tiek atgādināts, ka visos gadījumos, kad ieņēmumi radušies darbības rezultātā, tie jāņem vērā, aprēķinot valsts ieguldījumu.

9. 56. panta 3. punktā ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka tikai tad, ja, grozot darbības programmu, pievieno jaunu izdevumu kategoriju, šai jaunajai izdevumu kategorijai ir jāpiemēro cita atbilstības diena, turpretim jaunu izdevumu veidu, kas ietilpst jau atbilstīgajā kategorijā, var pievienot jebkurā brīdī, neveicot tūlītējus grozījumus programmā.

10. 57. pantā ierosinātais grozījums precizē šā panta piemērošanas jomu attiecībā uz darbību ilgumu. Pašreizējā redakcijā 57. panta 1. punkta beigās b) apakšpunktā nosaka tikai to, ka tas attiecas uz infrastruktūru un ražošanas darbībām. Tiek ierosināts šo jaunāko darbības jomas specifikāciju iekļaut šā punkta pirmajā daļā. Otrkārt, saistībā ar ESF tiek ierosināts noteikumos par darbībām, kas ietilpst paredzētajos noteikumos par valsts atbalstu, paredzēt ierobežojošu pienākumu saglabāt ieguldījumu vai izveidotās darba vietas laika posmā, kas paredzēts piemērojamajos noteikumos par valsts atbalstu. Turklāt tiek ierosināts nepiemērot šo noteikumu neļaunprātīgas maksātnespējas gadījumos. Tādējādi no šā panta darbības jomas izslēdz darbības, kuru ilgumu vadošā iestāde vai saņēmējs nevar pamatoti garantēt.

11. 67. pants ir jāgroza, lai precizētu un vienkāršotu informāciju, kas nepieciešama gada ziņojumos par darbības programmu finanšu īstenošanu. Priekšlikums ierosina apvienot gada ziņojumā par darbības programmas īstenošanu nepieciešamo informāciju ar maksājuma pieprasījumos sniedzamo informāciju, kā arī nodrošināt, lai finansiālo informāciju varētu salīdzināt ar informāciju par programmas faktisko progresu. Tas vadošajām iestādēm, starpniekinstitūcijām un galīgajiem saņēmējiem samazina ziņojumu sniegšanas apjomu un Komisiju nodrošina ar kopumā labāk salīdzināmiem datiem par programmas īstenošanu.

12. 78. panta 2. punkta a) apakšpunktā ierosinātais grozījums precizē, ka saistībā ar avansa maksājumiem par valsts atbalstu pieļaujamās garantijas ietver banku vai citu finanšu iestāžu garantijas, kā arī instrumentus, ko šim mērķim nodrošina valsts iestādes un pašas dalībvalstis. Līdz ar to labāk tiek ņemti vērā dažādie izmantotie garantiju instrumenti un dažādas institucionālās struktūras dalībvalstīs.

13. 78. panta 6. un 7. punktā ierosinātais grozījums izriet no iepriekš minētā 44. panta grozījuma par finansēšanas vadības instrumentu iekļaušanu attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju. Papildus tam 6. punkta d) apakšpunkta grozījums ļaus uzskatīt vadības izmaksas par atbilstīgajiem izdevumiem. Tas labāk atbildīs realitātei, jo finansēšanas vadības instrumentos vadības izmaksas parasti ir daļa no līgumā paredzētajiem atbilstīgajiem izdevumiem.

14. 88. pants attiecas uz programmu daļējo slēgšanu, kas pati par sevi ir instruments ar potenciālu ievērojami samazināt administratīvo slogu vadošajām iestādēm, starpniekiem un galīgajiem saņēmējiem, samazinot dokumentu glabāšanas laiku. Tomēr dalībvalstīm pašreiz nav pietiekamas motivācijas izmantot daļējo slēgšanu ― patlaban jebkurām finanšu korekcijām attiecībā uz daļējās slēgšanas darbībām ir jābūt neto korekcijām, kas nozīmē, ka summa programmai tiek zaudēta. Tas ir pavisam loģiski gadījumā, kad korekcijas jāveic Komisijas, OLAF vai Revīzijas palātas revīzijas rezultātā, ņemot vērā, ka daļējā slēgšanā iekļautajām darbībām ir jābūt pilnīgi likumīgām un pareizām. Tomēr, ja dalībvalstis atrod neatbilstības, daudz atbilstošāka pieeja (kas arī nodrošinātu motivāciju sistēmas izmantošanai) būtu atļaut dalībvalstīm atkārtoti izmantot to koriģētās summas attiecībā uz daļējā slēgšanā iekļautajām darbībām. Pašreizējā situācija netiktu mainīta attiecībā uz gadījumiem, kad neatbilstību atrod ES iestāde.

15. 94. pantā ierosinātais grozījums paredz nodrošināt vairāk elastības saistību atcelšanas aprēķinā lielo projektu gadījumā. Tā vietā, lai aprēķinātu saistību atcelšanas periodu no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par lielo projektu, priekšlikums paredz piemērot automātisku saistību atcelšanu lielajiem projektiem no dienas, kad Komisijai iesniegts visām regulas prasībām atbilstošs lielā projekta pieteikums.

16. Juridiskais pamats

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, noteikti kopīgi noteikumi, kurus piemēro šiem trīs fondiem. Pamatojoties uz dalītas vadības principu, ko īsteno Eiropas Komisija un dalībvalstis, ar šo regulu ievieš jaunu plānošanas procesu, kā arī jaunus projektu vadības noteikumus, tostarp finanšu pārvaldībai, uzraudzībai, finanšu kontrolei un izvērtēšanai.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, ciktāl tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm mazināt pašreizējās krīzes negatīvās sekas, īstenojot pārmaiņas, kas stiprina dalībvalstu nozīmi kopīgā fondu pārvaldībā.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Ierosinātā grozījuma par finanšu pārvaldības noteikumiem mērķis pēc būtības ir veicināt ESF ieguldījumu krīzes seku novēršanas līdzekļos un tādējādi ir pamatā Eiropas ekonomikas atveseļošanai, nemainot kohēzijas politikas finanšu pārvaldību reglamentējošos principus. Starpposma maksājumu atmaksai 100 % apmērā jānosaka laika ierobežojums, ņemot vērā pieņēmumu, ka krīzes kulminācija beigsies 2010. gada beigās.

Lai dalībvalstis varētu izmantot vienkāršoto pasākumu priekšrocības visa plānošanas perioda laikā, ir daži noteikumi jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Ņemot vērā, ka grozītā Regula Nr. 1080/2006[2] nosaka par atbilstīgiem energoefektivitātes palielināšanas un atjaunojamās enerģijas izmantošanas izdevumus esošajiem mājokļiem visās dalībvalstīs, ir jāpiemēro grozījumi 44. pantā un 78. panta 6. punktā, sākot ar regulas spēkā stāšanās dienu. Citi pasākumi jāpiemēro, sākot ar dienu, kas ir pēc publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī , ņemot vērā to būtisko nozīmi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā dalībvalstīs.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Komisija ir izskatījusi visas tiesiskā regulējuma piedāvātās iespējas paātrināt ieguldījumu projektu īstenošanu, lai veicinātu dalībvalstu ekonomiku un palīdzētu iedzīvotājiem, un reizē samazināt administratīvo slogu saņēmējiem. Līdz ar jaunākajiem grozījumiem vispārējā regulā un regulās par konkrētiem fondiem un nereglamentējošiem grozījumiem, kas ietverti 2008. gada 26. novembra un 2009. gada 3. jūnija paziņojumā, Komisija, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, uzskata par nepieciešamu ierosināt turpmākus grozījumus vispārējā regulā. Šīs pārskatīšanas mērķis ir atvieglot Kopienas līdzekļu piešķiršanu projektu uzsākšanai, tādējādi paātrinot šo projektu īstenošanu un šo ieguldījumu ietekmi uz reālo ekonomiku.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Saistību apropriācijas netiek ietekmētas, jo nav ierosināti grozījumi attiecībā uz ESF finansējuma maksimālo summu, kas paredzēta darbības programmām plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

Ja dalībvalstis nolems 2009. un 2010. gadā izmantot iespēju pieprasīt atmaksu 100 % apmērā, tas ietekmēs maksājumu apropriācijas.

2009. gada budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju un dalībvalstu paredzamo maksājumu analīze, kā arī 2010. gada budžeta projekts liecina, ka papildu maksājumu apropriāciju maksimālā summa, kas jāizmaksā 2009. un 2010. gadā ESF programmās, ja izvēlas atmaksas iespēju 100 % apmērā, būs apmēram 6,6 miljardi euro. Vēlāk plānošanas perioda laikā to kompensēs mazāka nepieciešamība pēc maksājumu apropriācijām.

Komisija izveidos uzraudzības instrumentu Eiropas Sociālā fonda papildu maksājumu apropriāciju izmantošanas ciešai pārraudzībai. Maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesniegti no 2011. gada 1. janvāra, tiks piemērota parastā, programmas lēmumā paredzētā līdzfinansējuma likme.

Komisija uzskata, ka īstenošanas vienkāršošanai ierosinātie pasākumi var ievērojami paātrināt faktisko izdevumu tempu un attiecīgi paātrināt starpposma maksājumu iesniegšanu Komisijai.

2009/0107 (AVC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 161. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

tā kā:

17. Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi Kopienai ievērojamas problēmas. Kaut arī ir jau veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, tikai tagad sāk plaši izpausties finanšu krīzes faktiskā ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās un liek veikt turpmākus pasākumus tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Kopienas finansējumu.

18. Lai uzlabotu Kopienas finansējuma pārvaldību, palīdzētu paātrināt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielinātu finansējuma ietekmi uz ekonomiku, ir nepieciešams turpināt vienkāršot noteikumus, kas reglamentē kohēzijas politiku.

19. Ņemot vērā atšķirības starp fondiem un mērķiem saistībā ar vides definīciju, saskanības un savstarpējas atbilstības iemeslu dēļ lielā projekta definīcijā ir lietderīgi izmantot tikai vienu robežvērtību. Ņemot vērā ieguldījumu nozīmi vides jomā, ieskaitot tos ieguldījumus, kas nesasniedz šajā regulā noteikto robežvērtību, dalībvalstīm ir jānodrošina visu šo ieguldījumu attiecīga uzraudzība un jāinformē Komisija, tai iesniedzot darbības programmu gada īstenošanas ziņojumus.

20. Ir arī jāparedz iespēja, ka lielais projekts attiecas uz vairāk nekā vienu darbības programmu, lai nodrošinātu šāda lielā projekta īstenošanu, ietverot vairākus reģionus un mērķus. Tas jo īpaši attiecas uz valsts mēroga vai Kopienas nozīmes ieguldījumiem.

21. Ir jānodrošina finansēšanas vadības instrumentu pieejamība energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumiem, ņemot vērā šo pasākumu nozīmi Kopienas un valstu prioritātēs.

22. Lai veicinātu darbības programmu pielāgošanu ar mērķi reaģēt uz pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, dalībvalstīm, pamatojot darbības programmu pārskatīšanu, ir jānodrošina nevis izvērtēšana, bet analīze.

23. Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un piemērojamos valsts noteikumus, ienākumi, kas iegūti darbības rezultātā, jāņem vērā, aprēķinot valsts ieguldījumu. Tas ir nepieciešams ieņēmumu uzraudzības vienkāršošanai, lai to varētu ietvert kopējā plānošanas ciklā.

24. Tiesiskās noteiktības dēļ ir jāprecizē, ka izdevumi ir atbilstīgi, sākot ar dienu, kad Komisijai iesniegts darbības programmas grozījumu pieprasījums, tikai gadījumos, kad tie ietilpst jaunā izdevumu kategorijā, kas pievienota, pārskatot šo darbības programmu.

25. Ir jāprecizē noteikumu darbības joma attiecībā uz darbības ilgumu. Jo īpaši ir lietderīgi ierobežot noteikumus attiecībā uz tām ESF līdzfinansētajām darbībām, kurām piemēro noteikumus par valsts atbalstu un paredz pienākumu saglabāt ieguldījumu vai radītās darba vietas. Turklāt ir nepieciešams paredzēt šo noteikumu nepiemērošanu minētajām darbībām, ja pēc pabeigšanas tās ievērojami tiek koriģētas, pārtraucot produktīvo darbību neļaunprātīgas maksātnespējas dēļ.

26. Jāprecizē un jāvienkāršo gada ziņojumos nepieciešamā informācija par darbības programmu finansiālo īstenošanu. Tādējādi ir lietderīgi apvienot gada ziņojumā nepieciešamo finansiālo informāciju par darbības programmas īstenošanu ar izdevumu deklarācijā norādīto informāciju un precizēt finanšu rādītāju definīciju.

27. Kā norādīts Komisijas 2009. gada 3. jūnija paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”, lai novērstu naudas plūsmas problēmas, kas rodas dalībvalstīs finansiālo ierobežojumu rezultātā krīzes kulminācijas laikā un paātrinātu aktīvu darba tirgus pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus un īpaši bezdarbniekus vai tos, kuriem ir risks kļūt par bezdarbniekiem, ir uz ierobežotu laika periodu jāgroza noteikumi par starpposma maksājumu aprēķinu. Šā iemesla dēļ, nemainot valsts līdzfinansējuma saistības attiecībā uz darbības programmām visā plānošanas periodā, ir lietderīgi, ka Komisija atlīdzina valsts ieguldījuma starpposma maksājumu pieprasījumu summu 100 % apmērā katram prioritārajam virzienam ESF līdzfinansētajās darbības programmās, ja dalībvalstis to pieprasa.

28. Lai vienkāršotu avansa maksājumu izmaksu valsts atbalsta saņēmējiem un ierobežotu ar to saistītos finansiālos riskus, no jauna jādefinē pieļaujamo garantiju darbības joma.

29. Ir jāvienkāršo prasības par izdevumu deklarācijām attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem. Jo īpaši pārvaldības maksājumi līdztekus vadības izmaksām jāuzskata par atbilstošajiem izdevumiem.

30. Savstarpējās atbilstības dēļ ir atbilstoši, ka dalībvalstis atkārtoti izmanto summas, kas koriģētas daļējā slēgšanā ietilpstošā darbībā, ja dalībvalsts pati konstatējusi neatbilstības.

31. Ņemot vērā pieredzi, ir atbilstoši piemērot summu samazināšanu, uz kurām attiecas automātiskā saistību atcelšana, samazinot tās par summām, kas attiecas uz lielo projektu, sākot ar dienu, kad Komisijai iesniegts visām regulas prasībām atbilstošs lielā projekta pieteikums.

32. Lai dalībvalstis varētu izmantot vienkāršoto pasākumu priekšrocības visa plānošanas perioda laikā un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, ir lietderīgi piemērot grozījumus attiecībā uz 48. panta 3. punktā, 56. panta 2. un 3. punktā, 57. pantā, 78. panta 2. punktā un 78. panta 6. punkta d) apakšpunktā noteikto ar atpakaļejošu spēku.

33. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 1783/1999[3], tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 397/2009[4], ar kuru ieviesa izdevumu atbilstības noteikumus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu esošajos mājokļos visās dalībvalstīs. Tādējādi ir lietderīgi piemērot ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu saistītos grozījumus, sākot ar Regulas (EK) Nr. 397/2009 spēkā stāšanās dienu.

34. Kad Komisijai iesniegts visām regulas prasībām atbilstošs lielā projekta pieteikums, pieteikumā ietvertajām summām jāparedz automātiska saistību atcelšana. Atcelšanu paredz visiem lielo projektu pieteikumiem, kas iesniegti no plānošanas perioda sākuma, un to piemēro ar atpakaļejošu spēku, īpaši ņemot vērā pašreizējo finansiālo krīzi.

35. Tā kā nepieredzētā krīze starptautiskajos finanšu tirgos prasa ātru reakciju, lai novērstu tās ietekmi uz ekonomiku kopumā, citiem grozījumiem jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

36. Tāpēc attiecīgi jāgroza Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[5],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1083/2006 groza šādi.

1. Regulas 39. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“39. pants

Saturs

Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām ERAF un Kohēzijas fonds var finansēt izdevumus saistībā ar darbību, kura ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu un kurai ir skaidri noteikti mērķi, un kuras kopējās izmaksas pārsniedz EUR 25 miljonus (turpmāk — “lielie projekti”).

2. Regulas 40. pantu groza šādi:

a) ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Par lielajiem projektiem dalībvalsts vai vadošās iestādes Komisijai sniedz šādu informāciju:”

b) šā panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d) lielā projekta īstenošanas grafiku un, ja attiecīgās darbības īstenošanas laiks paredzēts ilgāks par plānošanas periodu, stadijas, kurām attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu lūdz Kopienas līdzfinansējumu;”

3. Regulas 41. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Komisija — vajadzības gadījumā apspriežoties ar ārējiem ekspertiem, tostarp EIB —, ņemot vērā 40. pantā minētos faktorus, izvērtē lielo projektu, tā saderību ar darbības programmas vai programmu prioritātēm, tā ieguldījumu, lai sasniegtu minēto prioritāšu mērķus, un tā saderību ar citām Kopienas politikas jomām.

2. Komisija lēmumu pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts vai vadošā iestāde iesniegusi lielo projektu, ja vien projekts iesniegts saskaņā ar 40. pantu. Ar minēto lēmumu nosaka fizisko objektu, summu, uz kuru attiecas atbilstošās darbības programmas vai programmu prioritārā virziena līdzfinansējuma likme, un gada plānu vai plānus ERAF vai Kohēzijas fonda finanšu ieguldījumam.”

4. Regulas 44. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Kā daļu no darbības programmas struktūrfondi var finansēt izdevumus attiecībā uz darbību, kas ietver ieguldījumus, lai atbalstītu:

a) finansēšanas vadības instrumentus uzņēmumiem, galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, riska kapitāla fondus, garantiju fondus un aizdevumu fondus;

b) pilsētu attīstības fondus, proti, fondus, kas iegulda valsts un privātā sektora partnerībās un citos projektos, kas iekļauti integrētā pilsētu ilgtspējīgas attīstības plānā, un

c) fondus vai citas stimulēšanas shēmas, kas nodrošina aizdevumus, atmaksājamu ieguldījumu garantijas vai līdzvērtīgus instrumentus energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās, ieskaitot esošos mājokļus.”

b) minētā panta otrās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja šādas darbības organizē ar ieguldījumu fondu starpniecību, proti, ar tādu fondu starpniecību, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos riska kapitāla fondos, garantiju fondos, aizdevumu fondos, pilsētu attīstības fondos, fondos vai citās stimulēšanas shēmās, kas paredz aizdevumus, atmaksājamu ieguldījumu garantijas vai līdzvērtīgus instrumentus energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās, ieskaitot esošos mājokļus, tad dalībvalsts vai vadošā iestāde tās īsteno, izmantojot vienu vai vairākas no šādām formām:”

5. Regulas 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Plānošanas periodā dalībvalstis veic novērtēšanu, kas saistīta ar darbības programmu uzraudzību, jo īpaši, ja šāda uzraudzība atklāj būtiskas novirzes no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Ja saskaņā ar 33. pantu ir ierosināts pārskatīt darbības programmu, nodrošina pārskatīšanas iemeslu analīzi, tostarp visu īstenošanas grūtību analīzi, un pārskatīšanas paredzamo ietekmi, ieskaitot ietekmi uz darbības programmas stratēģiju. Novērtēšanas vai analīzes rezultātus nosūta darbības programmas uzraudzības komitejai un Komisijai.”

6. Regulas 55. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Ja objektīvi nav iespējams iepriekš paredzēt ieņēmumus, tad ieņēmumus, kas gūti piecos gados pēc darbības pabeigšanas, atskaita no Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

4. Ja konstatē, ka darbība ir radījusi neto ieņēmumus, kas nav ņemti vērā atbilstīgi 2. un 3. punktam, šādus neto ieņēmumus sertifikācijas iestāde atskaita, vēlākais, darbības programmas dokumentu iesniegšanas laikā saskaņā ar 89. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Attiecīgi precizē maksājuma pieteikumu par noslēguma maksājumu.”

7. Regulas 56. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja, veicot 33. pantā minētos darbības programmas grozījumus, pievieno jaunu izdevumu kategoriju, jebkuri šajā kategorijā ietilpstošie izdevumi ir atbilstīgi no dienas, kad Komisijai iesniegts lūgums grozīt darbības programmu.”

8. Regulas 57. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

a) šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Dalībvalsts vai vadošā iestāde nodrošina to, ka darbība, kas saistīta ar ieguldījumiem infrastruktūrā vai produktīviem ieguldījumiem, turpina saņemt fondu atbalstu vienīgi tad, ja tajā piecos gados pēc darbības pabeigšanas nav veiktas būtiskas pārmaiņas, ko izraisījušas infrastruktūras atsevišķas daļas īpašumtiesību veida maiņa vai produktīvās darbības pārtraukšana vai pārmaiņas, un kas ietekmē tās būtību vai īstenošanas nosacījumus vai sniedz uzņēmumam vai publiskai struktūrai nepamatotas priekšrocības.

Darbības, kas saņem atbalstu no ESF, uzskatāmas par tādām, kas vairs nevar turpināt saņemt šo atbalstu, tikai tad, ja uz tām attiecas saistības par ieguldījuma saglabāšanu saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu Līguma 87. panta nozīmē un ja tajās ir veiktas būtiskas pārmaiņas, ko izraisījusi produktīvās darbības pārtraukšana minētajos noteikumos paredzētajā laika periodā.

Dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem MVU ieguldījuma vai darbavietu saglabāšanas gadījumā.”

b) pievieno šādu 5. punktu:

“5. 1.–4. punkta nosacījumi neattiecas uz darbībām, kurās ir veiktas būtiskas pārmaiņas, ko izraisījusi produktīvās darbības pārtraukšana neļaunprātīgas maksātnespējas dēļ.”

9. Regulas 67. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“b) kvantitatīvi izteiktus finanšu rādītājus, kas minēti 66. panta 2. punktā un kas izsaka kumulatīvo darbības programmas finansiālo īstenošanu, katram prioritārajam virzienam norādot:

i) apstiprināto atbilstīgo izdevumu kopējo summu, ko samaksājuši saņēmēji, un attiecīgo valsts ieguldījumu;

ii) apstiprināto atbilstīgo izdevumu daļu, ko samaksājuši saņēmēji, un kopējo programmas finansējumu, ieskaitot Kopienas un attiecīgo valsts finansējumu;

Attiecīgos gadījumos informāciju par finansiālo īstenošanu apvidos, kas saņem pārejas posma atbalstu, sniedz atsevišķi par katru darbības programmu;”

10. Regulas 77. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“ 77. pants

Kopīgi noteikumi starpposma maksājumu un noslēguma maksājumu aprēķināšanai

1. Starpposma maksājumus un noslēguma maksājumus aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas noteikta lēmumā par attiecīgo darbības programmu, attiecībā uz katru prioritāro virzienu piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem, kas šim prioritārajam virzienam norādīti katrā izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

Tomēr Kopienas ieguldījums ar starpposma maksājumiem un noslēguma maksājumiem nepārsniedz valsts ieguldījumu un fondu atbalsta maksimālo apjomu katram prioritārajam virzienam, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, ESF līdzfinansētu darbības programmu gadījumā Komisijas starpposma maksājumus par izdevumu deklarācijām, ko dalībvalstis nosūta līdz 2010. gada 31. decembrim, var, ja dalībvalsts to pieprasa pretkrīzes pasākumu veicināšanai, izmaksāt 100 % apmērā no valsts ieguldījuma katram prioritārajam virzienam, kas sertifikācijas iestādes apstiprinātā izdevumu deklarācijā norādīts konkrētajam prioritārajam virzienam. Ja dalībvalsts izvēlas šo iespēju, Komisija piemēro šo sistēmu attiecībā uz visiem starpposma maksājumu pieprasījumiem, kas nosūtīti līdz 2010. gada 31. decembrim saistībā ar konkrēto darbības programmu.

Saskaņā ar pirmo daļu izmaksātās kopējās summas un saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu aprēķinātās summas starpība nav jāņem vērā, aprēķinot starpposma maksājumus izdevumu deklarācijās, kas nosūtītas pēc 2010. gada 31. decembra. Tomēr šī starpība jāņem vērā saistībā ar 79. panta 1. punktā paredzēto noteikumu, kā arī aprēķinot noslēguma maksājumu.”

11. Regulas 78. pantu groza šādi:

a) šā panta 2. punktu groza šādi:

i) šā punkta panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a) par tiem ir bankas vai citas tādas finanšu iestādes garantijai, kas izveidota kādā dalībvalstī;”

ii) pievieno šādu punktu:

“instrumentu, ko valsts iestāde vai pati dalībvalsts sniegusi kā garantiju, uzskata par līdzvērtīgu a) apakšpunkta pirmajā daļā minētajai garantijai.”

b) šā panta 6. punktu groza šādi:

i) šā punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d) atbilstīgās vadības izmaksas vai maksājumi un”

ii) pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) visi atmaksājamu ieguldījumu aizdevumi vai garantijas no fondiem vai citām stimulēšanas shēmām, kas izsniedz aizdevumus, atmaksājamu ieguldījumu garantijas vai līdzvērtīgi instrumenti energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās, ieskaitot esošos mājokļus.”

c) šā panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Procentus, kas 44. pantā minētajos fondos uzkrājušies sakarā ar maksājumiem no darbības programmām, izmanto, lai finansētu pilsētu attīstības projektus, ja attiecīgie fondi ir pilsētu attīstības fondi, vai finansēšanas vadības instrumentus maziem un vidējiem uzņēmumiem vai energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās, ieskaitot esošos mājokļus, ja tie ir fondi vai citas stimulēšanas shēmas, kas paredz aizdevumus, atmaksājamu ieguldījumu garantijas vai līdzvērtīgus instrumentus

Resursus, ko attiecībā uz darbību atgriež no 44. pantā definēto fondu veiktajiem ieguldījumiem vai kas palikuši pāri pēc tam, kad nokārtotas visas garantijas, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atkārtoti izmanto pilsētu attīstības projektu vai mazo un vidējo uzņēmumu labā vai energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās, ieskaitot esošos mājokļus.”

12. Regulas 88. panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:

“Tomēr gadījumos, kad neatbilstības darbībās, uz kurām attiecas daļējās slēgšanas deklarācija, ir konstatētas dalībvalstu pārbaužu gaitā, piemēro 98. panta 2. un 3. punktu. Izdevumu deklarāciju, kas minēta a) apakšpunkta 2. daļā, attiecīgi koriģē.”

13. Regulas 94. panta 1. punktu groza šādi:

“Kad dalībvalsts iesniedz 40. pantā noteiktajām prasībām atbilstošu lielā projekta pieteikumu, no summām, uz kurām iespējami var attiekties saistību automātiskā atcelšana, atskaita ikgadējās summas, uz kurām attiecas šādi lielie projekti.

Ja Komisija pieņem lēmumu apstiprināt lielo projektu vai atbalsta shēmu, no summām, uz kurām iespējami var attiekties automātiskā saistību atcelšana, atskaita ikgadējās summas, uz kurām attiecas šādi lielie projekti vai atbalsta shēmas.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 5. un 7. punktu piemēro no 2006. gada 1. augusta, 1. panta 8. punktu, 11. punkta a) apakšpunktu un 11. punkta b) apakšpunkta i) daļu un 13. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra un 1. panta 4. punktu, 11. punkta b) apakšpunkta ii) daļu un 11. punkta c) apakšpunktu piemēro no 2009. gada 10. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā ―

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS :

Priekšlikums PADOMES REGULA (EK) Nr. …/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību

ABM/ABB

Attiecīgās politikas jomas un saistītā(-s) darbība(-s):

Reģionālā politika; ABB darbība 13.03.

Nodarbinātība un sociālās lietas; ABB darbība 04.02.

BUDŽETA POZĪCIJAS

Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)):

Jaunā ierosinātā rīcība 2009. un 2010. gadā tiks īstenota, pamatojoties uz šādām budžeta pozīcijām:

- 04.0217 Konverģence (ESF)

- 04.0219 Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība (ESF)

Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Lai stimulētu kohēzijas programmu īstenošanu, tiek ierosināts veikt turpmāku procedūru vienkāršošanu, ļaujot pēc iespējas vairāk izmantot Kopienas finansējumu un vienlaicīgi ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

No ierosināto pasākumu virknes budžeta resursus tieši ietekmēs starpposma maksājumu pieprasījumu atmaksāšana 100 % apmērā tā vietā, lai piemērotu (zemākas) darbības programmās noteiktās atmaksas likmes, ierobežotā laika periodā (līdz 2010. gada beigām) ESF programmās.

Šis pasākums finansiāli ietekmēs 2009. un 2010. gada budžetu, jo tam būs nepieciešamas papildu maksājumu apropriācijas. Naudas plūsmas palielināšanās, paaugstinot atmaksas likmes, palīdzēs ātrāk saņemt atmaksu par izdevumiem projektos, kuru mērķis ir novērst krīzes sekas un palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kurus visā Eiropas Savienībā krīze skārusi vissmagāk.

2009. gada budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju analīze un 2010. gada budžeta projekts liecina, ka papildu maksājumu apropriācijas, kas jāizmaksā 2009. un 2010. gadā ESF programmās, izvēloties atmaksas iespēju 100 % apmērā, kopumā būs apmēram 6,6 miljardi euro.

Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

04.0217 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

04.0219 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu resursi

Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Šīs tabulas parāda ierosināto pasākumu paredzamo ietekmi 2009. un 2010. gadā.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[6] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 2,500 | 4,100 | n.p. | n.p. | n.p. | -6,600 | 0,000 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[7] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c | 2,500 | 4,100 | n.p. | n.p. | n.p. | -6,600 | 0,000 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[8] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Kopējās orientējošās intervences izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Ziņas par līdzfinansējumu

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[9] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

NB! Visas ziņas un apsvērumi par ietekmes aprēķināšanas metodi jānorāda atsevišķā pielikumā. |

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā saistību ar faktiskajiem izdevumiem, kas radušies saņēmējiem, pagaidu atmaksas likme 100 % apmērā palielinās naudas plūsmu uz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un saņēmējiem, vienlaicīgi veicinot pasākumus krīzes seku novēršanai un palīdzot iedzīvotājiem, ko krīze skārusi vissmagāk. Starpību, ko iegūst starp kopējo izmaksāto summu saskaņā ar 100 % līdzfinansēšanas noteikumu un summu, ko aprēķina, piemērojot lēmumā par darbības programmu noteikto līdzfinansēšanas likmi, neņems vērā, kad Komisija atgriezīsies pie aprēķina, kam pamatā būs 2011. gada programmā noteiktā līdzfinansējuma likme. Tomēr šī starpība jāņem vērā, aprēķinot noslēguma maksājumu un saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 79. panta 1. punktā paredzētajiem noteikumiem.

Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Lielāks elastīgums un pieejamo līdzekļu palielināšana ļaus nodrošināt, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes negatīvajām sekām būs mazāka ietekme uz darbības programmu īstenošanu un ka šīs programmas sekmēs izaugsmi un nodarbinātību.

Priekšlikums paaugstināt atmaksas likmes 2009. un 2010. gadā palīdzēs īstenot Eiropas ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopuma mērķus, stimulējot ekonomisko izaugsmi, radot darba vietas un veidojot prasmes ES reģionos nākotnē.

Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Turpmākā to noteikumu vienkāršošana, kas reglamentē kohēzijas politiku, pozitīvi ietekmēs programmu faktisko īstenošanu. Lielāks elastīgums sniedz vajadzīgās iespējas apmierināt dalībvalstu pašreizējās vajadzības, paredzot lielākas rīcības iespējas.

Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi.

Pārvalda centralizēti

ٱ Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

ٱ Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

ٱ izpildaģentūrām

ٱ Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

ٱ dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

Pārvalda dalīti vai decentralizēti

ٱ kopā ar dalībvalstīm

ٱ kopā ar trešām valstīm

Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Komisija izveidos uzraudzības rīku Eiropas Sociālā fonda papildu kredītu izlietošanas ciešai uzraudzībai. Maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesniegti no 2011. gada 1. janvāra, tiks piemērota parastā, programmas lēmumā paredzētā līdzfinansējuma likme

Novērtējums

Provizoriskais novērtējums

Ņemot vērā ārkārtas situāciju, kurā ir nepieciešama ātra rīcība, provizoriskais novērtējums nav veikts.

Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nepiemēro.

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Nepiemēro.

KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

NEPIEMĒRO.

ZIŅAS PAR RESURSIEM

Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

No darbības izrietošie uzdevumi

NEPIEMĒRO.

Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

- iekšējais | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

- ārējais | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n | Gads n | Gads n | Gads n | Gads n un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

n.p.

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

n.p.

Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

XX 01 02 11 03 – Komitejas | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

n.p.

[1] Regulas Nr. 1080/2006 par ERAF 4.–5. pants un Regulas Nr. 1084/2006 par KF 2. pants.

[2] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2009. gada 6. maija REGULA (EK) Nr. 397/2009, ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību, OV L 126/3, 21.5.2009.

[3] OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

[4] OV L 126, 21.5.2009., 3. lpp.

[5] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

[6] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[7] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[8] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[9] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[10] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.