52008DC0384

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.6.2008

COM(2008) 384 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu

IEVADS

Pēdējā desmitgade pasaulē bija ilgs izaugsmes posms. Globalizācija un tādu jaunu un lielu tautsaimniecību attīstība kā Ķīna un Indija palīdzēja izraut no nabadzības un virzīt uz labklājību miljoniem cilvēku. Labumu guva arī ES, izvēršot tirgus savām precēm un pakalpojumiem un radot eiropiešiem jaunas darba vietas. Tomēr lielā mērā šī izaugsme bija balstīta uz pieņēmumu, ka izejvielas, kas ir vajadzīgas, lai apmierinātu palielinātu patēriņu, arī turpmāk būs viegli pieejamas lielos daudzumos. Kļūst arvien skaidrāks, ka daudzas izejvielas nav neizsmeļamas, un spiediens, ko rada lielāks pieprasījums, paaugstinās cenas tām izejvielām, kuru piedāvājums ir nepietiekams. To mēs sākām skaidri apzināties pavisam nesen, kad pieauga pārtikas produktu un naftas cenas. Lai gan nepārprotami valdībām ir jāveic īstermiņa pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz sabiedrības visneaizsargātākajām daļām, pastāv arī skaidra vajadzība pēc ilgāka termiņa pārejas uz noturīgākiem ražošanas un patēriņa veidiem. Aicinot uz rīcību cīņai pret klimata pārmaiņu radītajām sekām, ES ir galvenā šīs ziņas nesēja. Pastāv pamatoti drošības, ekonomiskie, sociālie un vides apsvērumi, lai veicinātu lielāku energoefektivitāti, vienlaikus izstrādājot noturīgus alternatīvus risinājumus enerģijas ražošanai no fosilajiem kurināmajiem. Šā paziņojuma mērķis ir nodrošināt pamatu apspriešanai Eiropadomē un ar ES partneriem un ieinteresētajām personām par to, kā mēs varam pielāgoties augstākām naftas cenām turpmākajos gados. Pastāv nepārprotama saikne starp analīzi un ieteikumiem, kas izklāstīti šajā dokumentā, un neseno Komisijas paziņojumu par pārtikas cenām[1]. Kopā tie piedāvā sistēmu, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt straujā cenu pieauguma tūlītējo ietekmi, un vidēja vai ilgtermiņa risinājumus, lai pielāgotos jauniem resursu ierobežojumiem, pārvēršot problēmas iespējās.

Naftas cenas starptautiskajā tirgū ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni. Aplēses liecina, ka pašreizējām augstajām naftas cenām būs ilgstoša ietekme, kuras rezultātā ES ekonomikā samazināsies izaugsme un pieaugs inflācija. Palielinoties izejvielu un transporta izmaksām, augstās degvielas cenas rada pārtikas cenu pieaugumu. Šis augstais cenu līmenis pazemina visu ES iedzīvotāju pirktspēju, visvairāk ietekmējot ģimenes, kurām ir vismazākie ienākumi, un radot spriedzi uzņēmējdarbībai. Visvairāk tas skar energoietilpīgās nozares, kā arī transportu un lauksaimniecību, un īpaši zivsaimniecību, kuras gaida grūts pielāgošanās process. Pasaules mērogā augstākas naftas cenas nozīmē to, ka liela daļa ienākumu pāriet no naftas patērētājām valstīm uz naftas ražotajām valstīm, proti, no ES uz nelielu skaitu trešo valstu. Piemēram, šā gada vidējo naftas cenu pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gadu nozīmē, ka ES ienākumu daļa, kas gadā pāriet uz naftas ražotājām valstīm, palielināsies par aptuveni 80 miljardiem euro.

Lai gan enerģijas izmaksu daļa ES NKI ir samazinājusies, mūsdienās tās ekonomika ir vairāk atkarīga no importētās naftas nekā 1995. gadā[2], un tādējādi to vairāk ietekmē cenu izmaiņas. Agrāk cenu kāpumu izraisīja pagaidu faktori; šoreiz augstas naftas cenas izriet no strukturālām pārmaiņām līdzsvarā starp naftas piedāvājumu un pieprasījumu pasaules ekonomikā, tādējādi augstas naftas cenas var saglabāties vidējā līdz ilgā laikposmā.

ES paredzēja šīs strukturālās pārmaiņas, pieņemot lēmumus par virzību uz enerģijas taupīšanu, atjaunojamu enerģijas avotu attīstību un energoefektīvas tautsaimniecības, kas rada zemas oglekļa emisijas, veidošanu, kura būtu mazāk atkarīga no importētiem krājumiem. Ja izlēmīgi rīkosimies tagad, ES ekonomika varēs saglabāt savu konkurētspēju un elastību globalizētā produktu, pakalpojumu un preču tirgū. Tas arī pavērs iespējas pētniecībai, inovācijai un ieguldījumiem, ko varēs izmantot ES uzņēmumi.

Politiskajai reakcijai uz šoku, ko rada pašreizējās augstās naftas cenas, ir jābūt tādai, kas atvieglo šīs korekcijas un sagatavo ES tautsaimniecības, lai tās varētu pielāgoties jaunajām naftas cenām. Šim procesam ir jānorit līdztekus efektīviem pasākumiem, kas mazina šīs pielāgošanās īstermiņa ietekmi uz sabiedrības visneaizsargātāko daļu. Tomēr mums ir jāmācās no iepriekšējām kļūdām, lai šie pasākumi būtu mērķtiecīgi un lai izvairītos no jaunām kropļojošām sekām. Vienlaikus ir jānodrošina ES energoapgāde, lai mazinātu neaizsargātību pret iespējamām turpmākām cenu svārstībām starptautiskajā tirgū.

NAFTAS CENU KāPUMS

Pēdējos mēnešos bija vērojams pēkšņs un straujš naftas cenu kāpums, tām reālā izteiksmē sasniedzot augstāko līmeni kopš septiņdesmito gadu beigām . Maija beigās Brent jēlnaftu tirgoja par aptuveni USD 132 par barelu, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz iepriekšējā gada līmeni. Naftas vidējā cena 2008. gada pirmajos 5 mēnešos bija USD 105, bet 2007. gadā, kad cenas salīdzinājumā ar 2002. gada līmeni (USD 25) jau bija trīskāršojušās, – USD 73 par barelu. Maiņas kursa svārstības un īpaši dolāra vērtības pazemināšanās zināmā mērā mazināja šā pieauguma ietekmi uz ES ekonomiku. Neraugoties uz to, līdz 2008. gada maijam cenas, izteiktas euro, bija par 90 % augstākas nekā 2007. gada sākumā.

Degvielas patēriņa cenas ES ir krasi pieaugušas atbilstoši jēlnaftas cenu tendencei . Lai gan patēriņa cenu procentuālais pieaugums ar nodokļiem apliekamās daļas dēļ ir mazāks, vidējās patēriņa cenas ES-27 kopš gada sākuma benzīnam ( Euro-super 95) ir palielinājušās par 6 %, dīzeļdegvielai par 14 % un mazutam par 17 %. Dažās nozarēs, ko neapliek ar nodokļiem, piemēram, kuģu degviela un degviela, ko izmanto gaisa transportam, procentuālais pieaugums ir augstāks.

Tam sekoja ogļu un gāzes cenas, pēdējos 12 mēnešos pieaugot tikpat strauji vai straujāk nekā naftas cenas. Tas nozīmē, ka augstas naftas cenas izpaužas kā augstas enerģijas cenas, radot spiedienu komunālo pakalpojumu uzņēmumiem Eiropā paaugstināt cenas.

Pašreizējais reālo cenu līmenis pārsniedz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu augstāko līmeni. Jēlnaftas cenu[3] attīstība liecina, ka augstas cenas nav reta parādība. Tomēr tā kā reālās cenas bija palikušas pastāvīgas vairāk nekā desmit gadus, 2001. gadā sākās nemitīga virzība uz augšu, kas strauji paātrinājās 2007. gadā. Analītiķi prognozē, ka turpmākajos mēnešos cenas var saglabāties augstas vai vēl palielināties.

KāPēC IR PIEAUGUšAS CENAS? SAREžģīTA MIJIEDARBīBA STARP PIEPRASīJUMU UN PIEDāVāJUMU

Pašreizējo naftas cenu kāpumu lielā mērā radījušas būtiskas strukturālas pārmaiņas naftas piedāvājumā un pieprasījumā pasaules ekonomikā.

Pastāvīgam vai pat nedaudz sarūkošam piedāvājumam kļūst arvien grūtāk apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pasaules līmenī. Iepriekš straujo naftas cenu kāpumu, piemēram, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, radīja piedāvājuma ierobežojumi, ko noteica ražotājas valstis. Šoreiz notiek sarežģīta mijiedarbība starp piedāvājumu un pieprasījumu, kas paaugstina cenas.

Naftas patēriņš ESAO valstīs samazinās. Lēnāka ekonomiskā izaugsme, augstākas cenas un energoefektivitātes politika ir pamatā pieprasījuma samazinājumam ESAO valstīs kopš 2005. gada. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paredz, ka 2008. gadā šī tendence turpināsies.

Pieprasījuma pieauguma ziņā pārējās pasaules valstīs priekšgalā ir jaunattīstības valstis, īpaši Ķīna un Indija . Plānots, ka naftas importa kopējais neto apjoms šajās divās valstīs pieaugs no 5,4 miljoniem barelu dienā (mb/d) 2006. gadā līdz 19,1 mb/d 2030. gadā, kas ir vairāk nekā pašreizējais Amerikas Savienoto Valstu un Japānas imports kopā[4]. Pieprasījums strauji pieaug arī ražotājās valstīs Tuvajos Austrumos un Āzijā. Pieprasījuma pieaugums ārpus ESAO valstīm 2008. gadā ir 3,7 % jeb 1,4 mb/d. Šā pieauguma pamatā ir ekonomiskā izaugsme un papildu ieņēmumi no naftas eksporta.

Turklāt pieprasījumu daudzās valstīs uztur pašreizējās subsīdijas degvielai , kas paredzētas, lai aizsargātu vietējos patērētājus pret cenu strauju kāpumu. Tajās ir augstas valsts finansējuma izmaksas, kas novirza līdzekļus no ilgāka termiņa attīstības un izaugsmes politikas virzieniem. Dažas valstis ir paziņojušas par nodomiem pārtraukt vai samazināt cenu vai subsīdiju kontroli (Malaizija, Indija, Indonēzija, Taivāna un Taizeme). Ķīna pagaidām saglabā cenu griestus, lai ierobežotu inflāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir maz ticams, ka īstermiņā naftas ražošana varētu iet kopsolī ar noturīgu un lielu pieprasījumu .

Dažādi ierobežojumi un neskaidrības ietekmē apjomu un ātrumu, kādā varētu saražot rezerves jaudas . Daudzas naftas atradnes ir sasniegušas brieduma stadiju, un to ražošanas jauda samazinās. SEA lēš, ka katru gadu ir vajadzīgi papildu 3 miljoni barelu dienā, lai kompensētu pašreizējā piedāvājuma samazinājumu.

Samazinās jaunu naftas atradņu skaits un lielums. Kādreizējās stabili zemās cenas un neskaidrība par pieprasījuma turpmāko līmeni izraisīja jaunu naftas atradņu izpētes samazināšanos un ierobežoja ieguldījumus tehnoloģijā. Jaunu naftas atradņu apguve un nodošana ekspluatācijā ir dārga un prasa ilgu sagatavošanas laiku. Šodien naftas atradņu izstrādes izmaksas ir divreiz lielākas nekā pirms trim gadiem. Liela daļa potenciālo jauno naftas atradņu ir „netradicionālās vietās” – apgabalos, kuriem ir grūti piekļūt, piemēram, darvas smiltīs vai naftas slānekļos. Jaunus iepriekšējā posma ieguldījumus var kavēt arī augsti ieguves nodokļi, ko uzliek dažas ražotājas valstis. Citiem vārdiem, šodien ir vajadzīgas augstākas cenas, lai veicinātu jaunu piegāžu attīstību. Līdztekus apsvērumiem par izmaksām „netradicionālu atradņu” ekspluatācijai būtu ļoti negatīva ietekme uz vidi, tostarp augstākas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas salīdzinājumā ar tradicionālajiem avotiem. Vēl viens sarežģījums ir tas, ka trūkst iekārtu un darbinieku ar vajadzīgo tehnoloģisko kvalifikāciju un inženierzinātniskajām prasmēm, lai strādātu pie jaunu atradņu izpētes.

Lielākais potenciāls turpmākai naftas ražošanas paplašināšanai ir koncentrēts Tuvajos Austrumos un ESAO valstīs, kur valsts uzņēmumi dominē ieguvē un ražošanā . Nacionalizēti uzņēmumi sliktāk reaģē uz tirgus spēkiem un ir mazāk gatavi ieguldīt tehnoloģijas attīstībā. ESAO saglabā ļoti piesardzīgu politiku attiecībā uz iespējamo jēlnaftas piegādes paplašināšanu un lielu ieguldījumu piešķiršanu, lai palielinātu ražošanas jaudu.

Piegāžu līmeni negatīvi ietekmēja arī pārstrādes problēmas un jaudas ierobežojumi. Pēdējos gados pārstrādes jaudas pasaulē nav palielinājušās, jo tas netika uzskatīts par dzīvotspējīgu ieguldījumu laikā, kad naftas cenas bija zemas. Turklāt ir ļoti pieaugušas jaunu ražotņu celtniecības cenas. Ražošanas jaudu turpmāku samazināšanos veicināja arī nesenās pārstrādes problēmas pēc postījumiem, ko ASV un Meksikas līcī nodarīja viesuļvētras Katrīna un Rita. Lai gan Eiropā kopējā jauda ir apmierinoša, pārstrādes uzņēmumi nav aprīkoti tā, lai pietiekamā daudzumā pārstrādātu dažus degvielas veidus, t.i., dīzeļdegvielu, ko izved no Eiropas, atkarībā no tā, vai ASV var pieņemt benzīna pārprodukciju, tajā pašā laikā paļaujoties uz Krievijas piegādēm, lai kompensētu iztrūkumu dīzeļdegvielas ražošanā Eiropā.

Cenu tendenci ir pastiprinājusi daži citi īslaicīga rakstura faktori

Dažviet pasaulē pilna apjoma ražošanu apgrūtina vairāki faktori , tostarp neregulāra cauruļvadu sabotāža vai draudi, ko rada bruņoti konflikti Nigērijā un Irākā, slikti laika apstākļi, ieguves jaudu traucējumi Meksikas līcī un drošības problēmas plašākā Persijas līča apkaimē.

Dolāra vērtības samazināšanās ir veicinājusi spiedienu uz naftas cenām , jo ieguldījumi naftas nozarē tika uzskatīti par vērtīgu nodrošinājumu pret turpmāku šīs valūtas devalvāciju un inflācijas atjaunošanos.

Tāpat, kā tas notiek citos preču tirgos, ieguldītāji, kas meklē alternatīvas laikā, kad notiek lielas svārstības finanšu tirgos, ir ieguldījuši jaunu kapitālu pasaules naftas tirgos. Tiek lēsts, ka 2008. gada pirmajā ceturksnī preču tirgos ieplūda 70 miljardi dolāru, netieši norādot uz tendences pieaugumu, kas bija acīm redzama vairākus gadus. Tomēr šajā posmā vēl nav skaidrs, cik lielā mērā nekomerciālo ieguldītāju aktivitātes pieaugums ietekmēs naftas cenas. Ir dažas pazīmes, kas liecina, ka saiknes dēļ starp nākotnes un tūlītējo darījumu tirgiem nesen palielinājās īstermiņa cenu svārstīgums, tomēr šīs norises vēl ir jāanalizē.

Saistībā ar prognozēm naftas cenu pieaugums drīzāk ir daļa no strukturālām pārmaiņām, nevis īslaicīga parādība

Starptautiskās enerģētikas aģentūras „Pasaules enerģijas pārskatā” par 2007. gadu tiek vērsta uzmanība uz augošo pieprasījumu pēc enerģijas piegādēm no valstīm, kuras nav ESAO valstis, īpaši no Ķīnas un Indijas, un tajā tiek prognozēts, ka saskaņā ar pašreizējo enerģētikas politiku 2030. gadā pieprasījums pēc enerģijas pasaulē varētu būt par 50 % augstāks nekā 2007. gadā, un kurināmā spektrā dominēs fosilais kurināmais, kas nodrošinās 84 % no primārās enerģijas pieprasījuma kopējā pieauguma laikposmā no 2005. līdz 2030. gadam. Lai gan ir paredzams, ka pasaules naftas resursi spēs apmierināt pieprasījuma pieaugumu, tas nozīmē, ka ir vajadzīgs atbilstošs ieguldījums, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar jaudas nepietiekamību visā naftas vērtību ķēdē, un koncentrētāka produkcijas daļa no ESAO valstīm. Paredzams, ka rezerves jaudas joprojām būs zemas.

Ja netiks īstenota politikas maiņa, par ko nolēma Eiropadome, ES pieaugošās enerģijas vajadzības arī turpmāk tiks apmierinātas ar fosilo kurināmo, arvien lielākā mērā paļaujoties uz importu. Eiropas Komisijas pamata scenārijā[5] 2030. gadam paredzēts, ka, neraugoties uz mēreniem uzlabojumiem ES tautsaimniecības vispārējā enerģijas intensitātē[6], ES-27 kopējās enerģijas vajadzības 2030. gadā būs par 11 % lielākas nekā 2005. gadā. Nafta joprojām būs vissvarīgākais kurināmais, lai gan tās patēriņš 2030. gadā pārsniegs pašreizējo līmeni tikai par 6 %. Fosilā kurināmā proporcija kopējā enerģijas patēriņā līdz 2030. gadam samazināsies tikai nedaudz, un tas būs neto rezultāts tam, ka nedaudz samazināsies cietā kurināmā un naftas, bet pieaugs dabas gāzes izmantošana, kuras pieprasījums līdz pat 2030. gadam, paredzams, ievērojami palielināsies.

Ja Eiropadomes lēmumi netiks īstenoti, tiek plānots, ka atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars primārās enerģijas patēriņā 2030. gadā sasniegs tikai 12 %. Tas kompensēs gandrīz 60 % no primārās enerģijas patēriņa pieauguma, kas laikposmā no 2005. līdz 2030. gadam būs aptuveni 200 miljoni tonnu naftas ekvivalenta, bet acīm redzami netiks sasniegts enerģijas galīgā patēriņa 20 % mērķis, kas noteikts 2020. gadam, ja netiks veikti papildu pasākumi, par kuriem vienojās. Ja netiks pieņemti jauni lēmumi par ieguldījumiem, kodolenerģijas daļa enerģijas kopējā patēriņā nedaudz samazināsies – no 14 % 2005. gadā līdz tikai 10 % 2030. gadā. Kopumā, nesaņemot stimulu no jauniem politiskiem lēmumiem, vietējo un oglekli nesaturošo enerģijas avotu daļa palielināsies tikai nedaudz – no 21 % 2005. gadā līdz 22 % 2030. gadā. Līdz ar to atkarība no importa pieaugtu par 14 procentu punktiem un 2030. gadā sasniegtu 67 %. Eiropas naftas patēriņš 95 % apmērā būtu atkarīgs no importa. Līdzīgi arī gāzes imports no pašreizējiem 58% palielinātos līdz 84 %. Saskaņā ar šo scenāriju, kur vienkārši tiek projicētas pašreizējās tendences, neņemot vērā Eiropadomes lēmumus, ES-27 ievērojami palielināsies CO2 emisijas, kas saistītas ar enerģiju, 2020. gadā par 5,1 % un 2030. gadā par 5,4 % pārsniedzot 1990. gada līmeni. Šīs projekcijas skaidri apliecina, ka ir ātri jāpieņem lēmums un jāīsteno 2020. gada mērķi, par kuriem vienojās Eiropadome.

IETEKME UZ ES EKONOMIKU

Inflācija

Naftas cenu pieaugums rada inflāciju ES. Nesen notikušais pieaugums ir lielā mērā saistīts ar augstākām enerģijas un pārtikas cenām, kas attiecīgi vidēji ir 10 % un 20 % no mājsaimniecību izdevumiem. Euro zonā 2007. gada ceturtajā ceturksnī inflācija enerģijas jomā izraisīja saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) pieaugumu vidēji par 0,8 %. Līdzīgi ir strauji pieaugušas vairāku lauksaimniecības produktu cenas, piemēram, kviešu, piena produktu un gaļas cenas. Sakarā ar svārstībām kopējo mājsaimniecības izdevumu pārtikai un enerģijai relatīvajā procentuālajā attiecībā un administrētām cenām šķidrajam kurināmajam un elektrībai ES pastāv ievērojamas atšķirības pārtikas un enerģijas cenu ietekmē uz kopējo inflāciju. Konkurences līmenis enerģijas tirgos var ietekmēt arī cenu attīstību atsevišķās valstīs. Aplēses par lielākajām euro zonas valstīm liecina, ka tiešā ietekme, kādu rada naftas cenu pieaugums par EUR 10, ir inflācijas palielināšanās par aptuveni 0,6 līdz 0,8 procentu punktiem pirmajā gadā pēc cenu pieauguma.

Kopumā naftas cenas ilgtermiņā varētu saglabāties augstas. Tas visvairāk ietekmēs nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām lielākā daļu tēriņu ir par enerģiju un pārtiku.

Ietekme uz mājsaimniecībām

Enerģijas izmaksas ir ievērojama daļa no mājsaimniecību budžeta, un paredzams, ka nākotnē šī tendence palielināsies. Tas nozīmē, ka eiropiešiem būs vajadzīgi papildu līdzekļi, lai samaksātu enerģijas rēķinus. Cenu pieauguma procentuālā attiecība šķidrajam kurināmajam mājsaimniecību un personīgā transporta vajadzībām laikposmā no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada aprīlim ievērojami pārsniedza kopējo saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) šim laikposmam. Eiropas mērogā SPCI ir palielinājies par 3,6 %; šķidrā kurināmā, kas paredzēts mājsaimniecības vajadzībām, cenas ir pieaugušas par 35,2 %, bet transportlīdzekļu degvielas cenas – par 12,7 %. Tomēr degvielas cenu pieaugums atsevišķas dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Vislielākais kāpums reģistrēts Apvienotajā Karalistē (69,1 %). Vairākās dalībvalstīs (Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Somijā) pieauguma tempi pārsniedza vidējo rādītāju Eiropā.

Individuālā transporta degvielas cenu pieauguma tempi ir daudz konverģentāki – no visaugstākajiem Igaunijā (25,1 %) līdz viszemākajiem Slovēnijā (4,8 %). Turklāt pastāv rezonanses efekts uz citiem mājsaimniecības budžeta posteņiem, piemēram, uz izdevumiem par pārvadājamām precēm.

Naftas cenu pieauguma ietekme uz konkrētām nozarēm

Zivsaimniecības nozarē pēc pašreizējā cenu līmeņa tiek lēsts, ka degvielas cenas ir vairāk nekā 2,4 miljardi euro gadā jeb vairāk nekā 30 % no zivju lomu vērtības. Daži uzņēmēji, īpaši traleru nozarē, cieš visvairāk, jo degvielas izmaksas var sasniegt līdz 50 % no ienākumiem. Pretstatā tam pēdējos gados zivju cenas ir palikušas nemainīgas vai pat pazeminājušās. Tādējādi pēc degvielas pašreizējām cenām traleru nozares segmenti cieš zaudējumus vai arī gūst pavisam nelielu peļņu. Zvejniecības nozarē lielāks ekonomiskais spiediens, ko izraisa degvielas cenu paaugstināšanās, saasina problēmas, kas saistītas ar flotes pārmērīgo jaudu un samazinātu resursu bāzi, ko rada pārzveja.

Augstas naftas cenas var būtiski ietekmēt lauksaimniecības nozares rentabilitāti un konkurētspēju. Ietekme uz ģimenes saimniecības ienākumiem dažādās ES valstīs atšķiras ne tikai atkarībā no izmaksu struktūras, bet arī no lauksaimniecības nozares rentabilitātes. To izmaksu daļa saimniecības kopējās izmaksās, ko tieši ietekmē naftas cenas (degviela, mēslojumi un kultūraugu aizsardzība), ir ļoti atšķirīga atkarībā no lauksaimniecības veida.

Nafta joprojām dominē transporta nozarē , kur tā nodrošina 97 % no enerģijas patēriņa. Transporta izmaksas nozarē var būt no 1 % līdz 10 % no galaprodukta vērtības. Mājsaimniecības transportam tērē 13,6 % no sava kopējā galapatēriņa. Tādējādi, jēlnaftas cenām dubultojoties, transporta izmaksas palielinātos par 12 % līdz 15 %, kas var sasniegt gandrīz 1 % no mājsaimniecību galapatēriņa. Aviācijas nozarē Starptautiskā gaisa transporta asociācija ( IATA ) 2008. gadā prognozē 2,3 miljardu USD zaudējumus, balstoties uz naftas cenu USD 106,5 par barelu.

Sagaidāms, ka naftas cenu pieaugums īpaši ietekmēs tās rūpniecības nozares, kuru darbība ir vairāk atkarīga no degvielas. Ķīmijas pamata rūpniecībā nafta un gāze ir lielākie izmaksu komponenti, jo nafta vienlaikus ir gan izejviela, gan enerģijas avots. Naftas cenu kāpums tieši ietekmē lielākās daļas to ķīmisko starpproduktu cenu, kurus izmanto plastmasu un gumijas ražošanai.

Autorūpniecībā naftas cenu pieaugums var sekmēt plašāku pētniecību un energoefektīvu automašīnu laišanu tirgū un veicināt ieguldījumus degvielas efektivitātes nodrošināšanā. Pašlaik vislielākās pūles tiek veltītas, lai mazinātu enerģijas patēriņa ietekmi, balstoties uz tradicionāliem degvielas veidiem. Pie degvielas cenu pašreizējā līmeņa patērētāji pievērš lielāku uzmanību darbības izmaksām, tādējādi sniedzot nozarei tirgus diktētu argumentu paaugstināt degvielas efektivitāti un pielāgot tirdzniecības stratēģijas.

Augstas naftas cenas var arī pavērt iespējas, jo ir pieprasījums pēc jauniem paņēmieniem un procesiem, un tie kļūst konkurētspējīgi. Nozares, kas var izmantot šo iespēju, ir atjaunojamās enerģijas nozare un nozares, kas specializējas energoefektīvās tehnoloģijās. Pastāv acīm redzama vajadzība pēc pastiprinātas pētniecības un efektīvākām ekotehnoloģijām, kam ir mazāks patēriņš; šī ir joma, kurā ES ir ievērojami izrāvusies priekšgalā. Paredzams, ka pašreizējie tirgus apstākļi palielinās pieprasījumu pēc energoekonomiskiem un energoefektīviem produktiem un sistēmām un degvielas, kas nav iegūta no fosilā kurināmā, attiecīgi palielinot pieprasījumu pēc atbilstošām energotehnoloģijām. Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstis arī var pārskatīt kodolenerģijas nozīmi savā kopējā enerģijas apjomā.

MAKROEKONOMISKā IETEKME JAUNATTīSTīBAS VALSTīS

Augstākas pārtikas un naftas cenas kopā veicina patēriņa cenu inflācijas strauju palielināšanos lielākajā daļā jaunattīstības valstu. Ja tā rezultātā notiktu vispārīgs algu un cenu palielinājums, inflācijas pieaugums būtu pastāvīgāks. Pieaugot naftas cenām, valsts finanšu izteiksmē prakse, ko īsteno dažās jaunattīstības valstīs, subsidējot enerģijas cenas, kļūst arvien mazāk ilgtspējīga.

Neto naftas importētājām jaunattīstības valstīm augstākas degvielas cenas palielina spriedzi, ko izraisa pārtikas augstās cenas, izdarot spiedienu uz visnabadzīgākajiem. Šo valstu tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās nozīmē lielāku norēķinu konta deficītu un vajadzību rast papildu ārējo finansējumu. Lielāki rēķini par naftas importu negatīvi ietekmē tirdzniecības bilanci un – ja to nekompensē citi ārēji darījumi – norēķinu konta atlikumu. Korekciju nāksies izdarīt, pazeminot maiņas kursu, lai samazinātu importu un palielinātu eksportu (kas vēl vairāk paaugstinās naftas importa cenu), un/vai līdztekus neto ārvalstu valūtas rezerves samazināšanai paaugstinot procentu likmes vai piesaistot papildu ārējo finansējumu. Augstākas procentu likmes un mazāka ārvalstu valūtas rezerve var palēnināt izaugsmi un palielināt tautsaimniecības finansiālo neaizsargātību.

Neto naftas eksportētājām jaunattīstības valstīm lielāki ieņēmumi no naftas rada ārvalstu valūtas ievērojamu pieplūdumu, kas veicina reālā maiņas kursa pazemināšanos un mazina tās preču tirdzniecības nozares ārējo konkurētspēju, kas nav balstīta uz resursiem. Līdztekus nereti vājajai naftas ieņēmumu pārvaldīšanai absorbcijas problēmas izvirza īpašus uzdevumus makroekonomikas politikas virzieniem. Daudzas naftas eksportētājas jaunattīstības valstis ir izveidojušas naftas ieņēmumu fondus, kas ieņēmumus iegulda atpakaļ un kurus var izmantot, lai stabilizētu ekonomiku nelabvēlīgākā situācijā nākotnē.

ES POLITISKā REAKCIJA

ES reakcija uz neseno naftas cenu pieaugumu jābalsta uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā cenas varētu saglabāties augstas . Tas nozīmē, ka nepieciešama strukturāla pielāgošanās, kas ir jāpaātrina, lai tās pozitīvā ietekme būtu jūtama pēc iespējas drīzāk. Tajā pašā laikā jāsamazina īstermiņa ietekme uz atsevišķām neaizsargātām grupām, palīdzot tām pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Rūpīgāk jāizskata priekšlikumi kompensēt naftas cenu pieaugumu, samazinot nodokļus. Tā rezultātā ieņēmumi, visdrīzāk, no patērētājiem pārietu pie naftas piegādātājām valstīm, palielinot nelīdzsvarotību pasaules mērogā. Tam varētu sekot turpmāks cenu pieaugums, kas kropļotu vienotā tirgus darbību, apdraudot ES centienus paaugstināt energoefektivitāti.

Politiskās reakcijas galvenajam mērķim jābūt enerģijas efektīvākai izmantošanai ES un ES mazākai atkarībai no fosilā kurināmā. Šādu pieeju ievēro arī attiecībā uz klimata pārmaiņām un jautājumu kopumu saistībā ar atjaunojamo enerģiju, un tās mērķis ir paaugstināt ES energoapgādes drošību, samazinot mūsu atkarību no importēta fosilā kurināmā un ar atjaunojamās enerģijas attīstības un energoefektivitātes palīdzību diversificējot piedāvājumu. ES bija pietiekami tālredzīga un noteica sev mērķi nākotnē panākt zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, definējot, ko tā grib sasniegt līdz 2020. gadam un dodot iespēju valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām izstrādāt ieguldījumu, stimulu un saistību pareizo kopumu, lai nodrošinātu, ka tā var sasniegt minēto mērķi. Pateicoties šai pieejai, palielināsies arī ES rūpniecības konkurētspēja, kļūstot mazāk jūtīga pret naftas cenu izmaiņām. Vienošanās par svarīgākajiem turpmākiem pasākumiem patiesa enerģijas iekšējā tirgus veidošanai samazinās arī ES un tas dalībvalstu jūtīgumu pret cenu svārstībām.

Tūlītēji pasākumi - ietekmes samazināšana uz patērētājiem

Eiropas mājsaimniecības izjūt pašreizējā cenu kāpuma ietekmi. Dalībvalstīm ir iespēja samazināt šo slogu iedzīvotāju visneaizsargātākajai daļai.

- Neseno cenu pieaugumu visvairāk izjūt tie, kam izdevumi par enerģiju prasa proporcionāli lielāku ienākumu daļu. Atbalsts nabadzīgākajām mājsaimniecībām ir attaisnojams un var būt vajadzīgs, bet tam ir jābūt mērķtiecīgam un jāveicina pielāgošanās arvien augstākām naftas cenām. Īpaši jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka atbalsts nav mākslīga kompensācija, kas novilcina vajadzīgo strukturālo pielāgošanos vai kavē enerģijas pieprasījuma nepieciešamo samazināšanu. Īstermiņa kompensējoši pasākumi nav jāsaista ar enerģijas cenu kā tādu, un tie ir jākoncentrē uz ienākumu pārvietošanu, lai samazinātu reālo ienākumu zaudējumu augsto enerģijas cenu dēļ. Jādod priekšroka tiešiem ienākumu pasākumiem nevis tādiem pasākumiem kā degvielas taloni, kas mazina signālu, ko raida augstākas enerģijas cenas.

- Ir jāievēro piesardzība attiecībā uz izmaiņām naftas nodokļu režīmā, jo rezultātā cenas var vēl vairāk paaugstināties. Nodokļu pazemināšana var raidīt nepareizu signālu naftas ražotajiem un tirgiem par to, ka patērētāji varētu pieņemt turpmāku cenu pieaugumu un labprāt to darītu, ja viņu valdība nolemtu samazināt nodokļus. Dalībvalstis izvairās radīt iespaidu, ka enerģijas cenu pieaugumu varētu kompensēt no valsts maka. ECOFIN padomes nesenajā sanāksmē atkārtoti uzsvēra Mančestras vienošanos par to, ka „ka būtu jāvairās no kropļojošiem fiskālās un citādas politikas intervences pasākumiem, jo tie traucē ekonomikas dalībniekiem izdarīt vajadzīgās korekcijas. Pasākumam, kas var samazināt paaugstinātu naftas cenu ietekmi uz nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, būtu jāpaliek īstermiņa un mērķtiecīgam, lai tā rezultātā nerastos izkropļojumi”.

- Augstākā līmeņa sanāksme starp naftas patērētājām un naftas ražotājām valstīm. Līdzsvarota naftas tirgus izveidē ir ieinteresēti gan naftas ražotāji, gan patērētāji, un to var atvieglot, risinot visus saistītos jautājumus globāla līmeņa dialogā. ES varētu veicināt augsta līmeņa sanāksmes organizēšanu starp naftas ražotājiem un patērētajiem, lai apspriestu plašu jautājumu klāstu, kas saistīti ar naftu, tostarp pieprasījuma prognozes, vajadzību pēc jauniem ieguldījumiem un saskaņotāku pieeju.

- ES arī varētu mobilizēt starptautisko sabiedrību, lai nodrošinātu papildu resursus naftas importētājām valstīm nolūkā palīdzēt tām veikt strukturālus pielāgojumus tautsaimniecībā, piesaistot līdzekļus no jauniem avotiem, tostarp no enerģijas ražotājiem, naftas solidaritātes fondiem un privātiem ieguldītājiem.

Vidēja termiņa strukturāli pasākumi

- Jāpastiprina ES dialogs ar tādiem galvenajiem naftas piegādātājiem kā Norvēģija, Krievija un OPEC valstis. Komisija atgādina, ka ES un dalībvalstīm ir svarīgi paust vienotu viedokli ārējās attiecībās enerģētikas jomā un saskaņot savu darbību. Šajos dialogos ir jāturpina darbs pie tā, lai pavērtu jaunas iespējas ieguldījumiem un ražošanas attīstībai un lai palīdzētu tirgiem kļūt efektīvākiem un pārskatāmākiem gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma viedokļa. Komisija turpinās pētīt iespējas, ko šie dialogi piedāvā ES energoapgādes drošības pastiprināšanai.

- Ir jāuzrauga konkurence naftas un naftas produktu apstrādē, ražošanā un pārdošanā. Laikā, kad ir augstas cenas, svarīgāk nekā jebkad ir nodrošināt, lai cenas tiktu noteiktas parastos konkurences apstākļos. Komisija turpinās uzraudzīt norises šajā nozarē un, konstatējot konkurences kropļojumus, atbilstoši rīkosies.

- Tajā pašā laikā lielāka pārredzamība un uzticamība, kā arī datu par naftas komerciālajiem krājumiem publicēšana var palīdzēt samazināt cenu nestabilitāti. Komisija izpētīs, vai ir iespējams sekot dažu tirdzniecības partneru piemēram, lai nodrošinātu, ka informācija par komerciālajiem krājumiem ir publiski pieejama.

- Komisija pievērsīs uzmanību piegāžu drošībai un ārējai enerģētikas politikai savā otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā, ko veiks līdz gada beigām. Tas ietvers priekšlikumus ES ārējās enerģētikas politikas pilnveidošanai ar mērķi nodrošināt ES kolektīvās enerģijas drošību.

- Otrajam enerģētikas stratēģijas pārskatam tiks pievienots priekšlikums pārskatīt Kopienas spēkā esošos tiesību aktus par naftas ārkārtas rezervēm , lai izveidotu vienkāršu un integrētu sistēmu, kas nodrošina lielāku pārskatāmību. Sistēmā jāietver rezervju veidošanas prasības, noteikumu ievērošanas iespēju dažādība, izlaides koordinācijas, ziņojumu sagatavošanas un datu pieejamības prasības. Uzraudzīs arī nepietiekamu vai neatbilstošu pārstrādi Eiropas Savienībā. Turpinās Komisijas enerģētikas tirgus novērošanas centra darbības attīstība, lai sniegtu vajadzīgos datus un atbilstošas konsultācijas.

- Tiks pārbaudīti nodokļu iekasēšanas pasākumi, lai atbalstītu un atvieglotu virzību uz tautsaimniecību, kas rada zemas oglekļa emisijas . Komisija izskata iespējas pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu. Tam vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka nolūkā internalizēt ārējās izmaksas un atbalstīt ES enerģētikas politikas plašākus mērķus nodokļus uzliek visefektīvākā veidā un tiem nav kropļojošas ietekmes. Līdzīgi efektīvāku varētu padarīt automašīnu aplikšanu ar nodokļiem, virzot patērētājus uz energoefektīvāku automašīnu izvēli.

- Naftas ieguves rūpniecības negaidītā peļņa ir jāizmanto ieguldījumiem. Tās aplikšana ar nodokļiem ir variants , ko apsver dažas dalībvalstis. Vairākas Eiropas valstis (Norvēģija, Apvienotā Karaliste) iekasē nodokļu ieņēmumus no naftas un gāzes, izmantojot īpašus peļņas nodokļus. Tomēr naftas un gāzes uzņēmumi izmanto savu peļņu, lai izpētītu jaunus resursus, un daudzi no tiem arī iegulda tehnoloģijās bez oglekļa emisijām, kas nākotnē mazinās spiedienu uz naftas cenām. Ir jāmeklē ceļi, lai veicinātu ieguldījumus nefosilās enerģijas tehnoloģijās, kā arī izpētē un sadalē. Jebkurā gadījumā ir jāizvairās no tā, ka jauno nodokļu vai citu pasākumu rezultātā samazinās ieguldījumi izpētē, ieguvē un jaunās tehnoloģijās.

- ES pastiprinās dialogu par enerģijas jautājumiem ar kaimiņvalstu un jaunattīstības valstu partneriem , lai palīdzētu tiem palielināt ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, tostarp lai vairāk pievērstos atjaunojamās enerģijas risinājumu un energoekonomijas veicināšanai. Tā arī vērsīs uzmanību uz to, ka subsīdijas degvielai kropļo stimulu virzīties uz lielāku degvielas efektivitāti.

Ilgāka termiņa strukturāli pasākumi

- Pēc 2007. un 2008. gada Eiropadomes pavasara sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem dalībvalstīm ir jāpabeidz darbs pie Komisijas 2008. gada janvāra priekšlikumiem par atjaunojamu enerģiju un klimata pārmaiņām, apņemoties līdz gada beigām panākt politisku vienošanos par tiem . Pilnībā piešķirot ierosinātajiem mērķiem tiesiskas sekas, tiks sniegtas vajadzīgās garantijas ieguldītājiem un panāktas vajadzīgās izmaiņas kopējā enerģijas struktūrā, pārvēršot par iespēju ES pašreizējo problēmu, kas saistīta ar augstām naftas cenām. Tādēļ Komisija mudina dalībvalstis un Eiropas Parlamentu prioritāri koncentrēt savus centienus uz tiem jautājumiem, kam nepieciešama turpmāka apspriešana.

- Ir vajadzīga efektivitātes turpmāka paaugstināšana un pieprasījuma korekcijas. Enerģētikas produktu augošās cenas neizbēgami papildina ekonomiskos un regulatīvos instrumentus, kas veicina energoefektivitāti. Augstas cenas liek mainīt ieradumus - enerģija ir ierobežots resurss, kas jāizmanto atbildīgi un efektīvāk. ES ir tāda priekšrocība, ka tā ir energoefektīvāka nekā citas pasaules valstis, bet tai ir jāgūst nopietnāki panākumi, lai sasniegtu 20 % enerģijas ietaupījuma mērķi, kas tika izklāstīts 2006. gada energoefektivitātes rīcības plānā. Ekodizaina direktīva, ko pašlaik īsteno, nosaka energoefektivitātes prasības enerģiju patērējošiem ražojumiem, ko laiž tirgū Eiropas Savienībā[7]. Pierādījumi liecina, ka mājsaimniecības un rūpniecība var gūt labumu, ieguldot enerģiju taupošās ierīcēs un ieradumos. Piemēram, Apvienotās Karalistes Enerģijas taupīšanas trests lēš, ka tad, ja visās piemērotās mājās veiktu sienu siltināšanu, CO2 emisijas samazinātos par aptuveni 6 miljoniem tonnu, ietaupot vairāk nekā 700 miljonus mārciņu gadā. Eiropas Komisija vēlāk šajā gadā ierosinās paplašināt direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz ēku energoefektivitāti[8].

- Komisijas veiktā analīze par dalībvalstu valsts energoefektivitātes rīcības plāniem[9] parādīja, ka pastāv neatbilstība starp politiskajām saistībām energoefektivitātes jomā un priekšlikumiem šo saistību pildīšanai . Dalībvalstīm ir nopietni jāapsver, kā izvērst enerģijas taupīšanas kampaņas, tostarp padarot pieejamas dotācijas māju un ēku īpašniekiem, lai veiktu vajadzīgos uzlabojumus. Tādi piemēri kā enerģijas taupīšanas partnerības, ko īstenoja Berlīnes pilsēta valsts un privāto ēku uzlabošanai, liecina, ka no gadā panāktās energoefektivitātes (26 %) var segt uzlabošanas izmaksas.

- Energoietilpīgām nozarēm ir jākļūst energoefektīvākām. Vidējā un ilgākā termiņā gan augstāku enerģijas cenu, gan skaidru klimata pārmaiņu mērķu dēļ energoietilpīgu nozaru nākotnes izredzes būs atkarīgas no tā, vai tās kļūs mazāk energoietilpīgas, un no CO2 emisiju samazināšanas. Pasākumi, ko veiks šo nozaru labā saistībā ar ES ETS, jāplāno, paturot prātā šo mērķi. Pārskatītās Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai[10], ko Komisija pieņēma 2008. gada janvārī, dod iespēju dalībvalstīm atbalstīt ieguldījumus energoefektivitātē, atjaunojamās enerģijās, dažos biodegvielas veidos un videi nekaitīgākos ražošanas procesos. Augstas enerģijas cenas tikai kalpo tam, lai padarītu minētos ieguldījumus rentablākus.

- Ir vajadzīgas strukturālas un tehnoloģiskas pārmaiņās transporta nozarē, lai padarītu to energoefektīvāku. Jāinternalizē gan kravas, gan pasažieru transporta ārējās izmaksas. Komisija ierosinās pārskatīt Eirovinjetes direktīvu, lai ļautu dalībvalstīm izvēlēties šo internalizāciju smagajiem kravas automobiļiem. Lai cīnītos pret naftas izmaksu palielināšanos, ir vajadzīga arī pāreja uz energoefektīvākiem transporta veidiem. Daži no šiem veidiem, piemēram, kuģu, dzelzceļa un autobusu transports, ir efektīvāki, jo dod iespēju izmantot kolektīvu transportu, kur var gūt apjomradītu ietaupījumu. Turklāt Komisija īsteno atjaunoto stratēģiju CO2 emisiju samazināšanai un vieglo automobiļu degvielas ekonomijas uzlabošanai[11]. Šīs stratēģijas ietvaros Komisija iesniedza likumdošanas priekšlikumu, lai līdz 2012. gadam ierobežotu jaunu vieglo automobiļu CO2 emisijas vidēji līdz 130 g/km[12], un ierosināja tiesību aktu, lai uzlabotu vieglo automobiļu CO2 rādītājus, kas saistīti ar riepām[13].

- Zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanu veiks kopā ar citiem pasākumiem. Pārstrukturēšana, kas vajadzīga šajā nozarē, ir jāveic tā, lai mazinātu tās ekonomisko un sociālo ietekmi. Eiropas Zivsaimniecības fonds var nodrošināt vajadzīgo struktūru un finansējumu, lai atbalstītu pielāgošanās procesu, balstoties uz pārstrukturēšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas plāniem, kas ļauj samazināt floti, veikt modernizāciju un panākt energoefektivitāti, kā arī veikt sociālus vai pārveidošanas pasākumus. Tiek apsvērti arī citi pasākumi, lai atbalstītu šīs nozares pielāgošanos. Lai izvairītos no konkurences kropļojumiem, minēto atbalstu nedrīkst tieši saistīt ar degvielas cenām.

- Komisija pašlaik arī pēta tādu instrumentu iespējamo ietekmi kā tiešie nodokļu atvieglojumi, tiešās subsīdijas vai samazinātas PVN likmes, lai veicinātu enerģijas taupīšanu mājsaimniecībās. Par rezultātiem Komisija ziņos rudenī. Lai mudinātu mājsaimniecības iegādāties energoefektīvākas ierīces, dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas pasākumus, tostarp tiešās subsīdijas un iespēju no ienākuma nodokļa kompensēt izdevumus par enerģijas taupīšanu.

- Augstas naftas, ogļu un gāzes cenas prasa ES energoapgādes lielāku diversifikāciju. Tās arī samazinās cenu atšķirību starp atjaunojamās enerģijas veidiem un fosilo kurināmo. Tā kā biodegviela ir benzīna un dīzeļdegvielas tuvs aizstājējs, paredzams, ka biodegvielas tirgus cenas cieši sekos benzīna un dīzeļdegvielas cenām. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgas biodegvielas plašāka izmantošana nemazinās ietekmi, ko enerģijas patērētājiem rada augstākas naftas cenas, bet paaugstinās piedāvājuma drošību, diversificējot piegādes avotus. Tas palīdzēs mazināt ietekmi, ko nākotnē varētu izraisīt naftas krīze, ar nosacījumu, ka degvielas maisījumos izmanto vairāk atjaunojamās enerģijas. Atzīstot, ka lēmums par to, vai izmantot kodolenerģiju, ir dalībvalstu ziņā, dalībvalstis tomēr varētu pārskatīt lomu, kādu tās kopējā enerģijas apjomā grib atvēlēt kodolenerģijai.

SECINāJUMI

Paaugstinātām degvielas cenām vajadzētu mudināt ES īstenot tās integrētas enerģijas un klimata pārmaiņu politiku. Neraugoties uz grūtībām, ar ko īstermiņā saskaras dažas ES iedzīvotāju grupas lielāku enerģijas rēķinu dēļ, risinājumu var rast, vienīgi radot izmaiņas enerģijas pieprasījumā un stimulējot energoefektivitāti visā tautsaimniecībā. Ietekmes mazināšanas pasākumiem, ko varētu veikt dalībvalstis, ir jābūt mērķtiecīgiem, un tie nedrīkst radīt kropļojošu ietekmi iekšējā tirgū.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Komisija Eiropadomei iesaka:

- apstiprināt apņemšanos līdz 2008. gada beigām pieņemt juridiski saistošus pasākumus, lai īstenotu 2020. gadam noteiktos mērķus atjaunojamo enerģijas avotu, biodegvielas un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanas jomā, kas ir būtiski, lai ievērojami uzlabotu energoefektivitāti un ES energoapgādes dažādību;

- paātrināt centienus panākt energoefektivitāti uzņēmumos un mājsaimniecībās, lai saskaņā ar noteiktajiem mērķiem ietaupījumus panāktu ātrāk un lielākā apjomā;

- pieņemt zināšanai, ka nākamajā enerģētikas stratēģiskajā pārskatā par energoapgādes drošību un enerģētikas ārējo politiku ziņos arī par naftas un benzīna tirgu darbību. Papildus priekšlikumam palielināt naftas ārkārtas rezervju pārskatāmību Komisija ziņos arī par to, vai ir lietderīgi prasīt lielāku pārskatāmību par komerciālajiem krājumiem;

- pieņemt zināšanai, ka Komisija izskata iespējas pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu un, īstenojot plašākus centienus atbalstīt lielāku energoefektivitāti, tuvākajā laikā ierosinās grozīt Eirovinjetes direktīvu;

- pieņemt zināšanai Komisijas nodomu sniegt ziņojumu par nodokļu atvieglojumu iespējamu piemērošanu, tostarp samazinot PVN likmes, lai stimulētu enerģijas taupīšanu;

- sniegt atbalstu, lai sarīkotu augsta līmeņa sanāksmi par naftas tirgiem, kurā piedalītos lielākās naftas ražotājas un patērētājas valstis, un veicināt jau notiekošo dialogu reģionālā un divpusējā līmenī, lai panāktu labāku piekļuvi tirgum un tā pārskatāmību;

- vienoties par to, ka pamatotos gadījumos dalībvalstis var sniegt mērķtiecīgu atbalstu maznodrošinātām mājsaimniecībām;

- vienoties par to, ka dalībvalstis var darīt pieejamu visvairāk skartajām struktūrām mērķtiecīgu finansiālo atbalstu ar nosacījumu, ka šo atbalstu izmanto rūpniecības pārstrukturēšanai, pārkvalifikācijai vai pārstrukturēšanas pasākumiem. Turklāt pasākumiem, ko veic, lai mazinātu augsto naftas cenu tūlītējo ietekmi, ir jābūt samērīgiem un ilgākā termiņā ir jāpaātrina pielāgošanās tautsaimniecībai, kas rada zemas oglekļa emisijas;

- vienoties, ka ir jāpārstrukturē zivsaimniecības nozare, vienlaikus rūpējoties par radīto ekonomisko un sociālo ietekmi. Komisija drīz iesniegs priekšlikumus steidzamiem pasākumiem, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas flotes visneaizsargātāko segmentu izdzīvošanu;

- piekrist palīdzēt naftas importētājām jaunattīstības valstīm mazināt augsto naftas cenu īstermiņa ietekmi un ES un dalībvalstu vispārīgās attīstības politikas un palīdzības programmu ietvaros uzlabot energoefektivitāti un izstrādāt alternatīvas fosilajai degvielai.

[1] COM(2008)321.

[2] ES enerģijas atkarības līmenis no naftas 2007. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu paaugstinājās par 74,4 %. Eurostat , Enerģētikas, transporta un vides rādītāji , 2007. gada izdevums.

[3] OPEC cenu grozs, kas ir ļoti tuvu ES-27 jēlnaftas piedāvājuma izmaksām.

[4] Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2007. gada Pasaules enerģētikas pārskats .

[5] Eiropas Komisija, Eiropas enerģētika un transports, tendences līdz 2030. gadam – atjaunināts 2007. gadā.

[6] Tas atbilst galīgā enerģijas patēriņa pieaugumam par 20,5 %, īpaši transporta un rūpniecības vajadzībām. Paredzams, ka mājsaimniecību pieprasījums pēc enerģijas palielināsies tikai par 12 % atbilstoši demogrāfiskām un dzīvesveida izmaiņām.

[7] Direktīva 2005/32/EK.

[8] Direktīva 2002/91.

[9] COM(2008)11.

[10] 2008/C 82/01, Oficiālais Vēstnesis C 82, 1.4.2008.

[11] COM(2007)19.

[12] COM(2007)856.

[13] COM(2008)316.