52004PC0492

Briselē, 14.7.2004

COM(2004) 492 galīgā redakcija

2004/0163 (AVC)

Priekšlikums

PADOMES REGULAI,

ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus

(iesniegusi Komisija){SEC(2004) 924}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads: Nepieciešamība pārskatīt regulas

2004. gada 10. februārī Komisija pieņēma priekšlikumu par finanšu iespējām paplašinātā Eiropas Savienībā, kas sastāv no 27 dalībvalstīm, plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam [COM(2004) 101]. Saistībā ar šo Komisija pieņēma, ka Eiropas Savienībai pastiprināti jāiejaucas vairākās svarīgās politikas jomās. Īpaši Komisija nolēma, ka noteiktai kohēzijas politikai ir jābūt finanšu jomas būtiskai daļai.

Lēmums atspoguļoja darbu, kas bija veikts kopš otrā kohēzijas ziņojuma publicēšanas 2001. gadā; 2004. gada 18. februārī ar šī lēmuma palīdzību tika sāktas pārrunas par kohēzijas politikas nākotni paplašinātā Eiropas Savienībā [COM(2001) 24]. Komisija pieņēma trešo kohēzijas ziņojumu [COM(2004) 107], kurā aizstāvēts priekšlikums par jaunās paaudzes kohēzijas politikas programmu prioritāšu un piegādes sistēmu ieviešanu no 2007. līdz 2013. gadam. Priekšlikums ir saskaņā ar plašajām vadlīnijām, kas ir izvirzītas Komisijas paziņojumā par turpmāko finanšu iespējamību.

Trešajā kohēzijas ziņojumā secināts, ka Eiropas Savienības paplašināšana līdz 25 dalībvalstīm un vēlāk līdz 27 vai vairāk ir vēl nepiedzīvots pārbaudījums Eiropas Savienības konkurētspējai un iekšējai vienotībai. Eiropas Savienības paplašināšanās ir palielinājusi ekonomiskās attīstības plaisu ģeogrāfisku problēmu pāreju neatbilstību virzienā uz austrumiem un arvien sarežģītāku nodarbinātības situāciju:

- plaisa IKP uz vienu iedzīvotāju starp 10 % no iedzīvotājiem, kas dzīvo pārticīgākos reģionos un tāds pats skaits iedzīvotāju, kas dzīvo vistrūcīgākajos reģionos, ir dubultojusies salīdzinājumā ar situāciju ES15.

- ES25, 123 miljoni cilvēku, kas veido aptuveni 27 % no kopējā iedzīvotāju skaita, dzīvo reģionos ar IKP uz vienu iedzīvotāju zem 75 % no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju pret 72 miljoniem iedzīvotāju vai 19 % no kopējā ES15. No šiem četri no desmit pilsoņiem dzīvo piecpadsmit „veco” dalībvalstu reģionos, kamēr pārējie seši ir desmit „jauno” dalībvalstu pavalstnieki.

- Desmit jauno dalībvalstu vidējais nodarbinātības līmenis ir jāpieskaņo pārējam ES līmenim, ir jāizveido četri miljoni darbavietu. Paplašinātās ES nodarbinātības plaisas ir jūtamas arī attiecībā uz vecumu un dzimumu.

Tai pat laikā visai Eiropas Savienībai jāiztur pārbaudījums, kas rodas no iespējamā paātrinājuma ekonomiskās pārkārtošanās laikā, kuras rezultātā radusies globalizācija, tirgus atvērtība, tehnoloģiskā attīstība, jaunas zināšanas par ekonomiku un sabiedrību, novecojusi populācija un imigrācijas pieaugums.

Visbeidzot, ekonomiskā izaugsme ES kopš 2001. gada ir jūtami palēninājusies. Tā rezultātā daudzās Eiropas Savienības daļās atkal ir paaugstinājies bezdarba līmenis ar visām no tām izrietošajām sociālajām sekām. Sabiedrībai pilnībā būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz šī brīža atveseļošanās tiecība.

Lai uzlabotu ES ekonomikas rezultātus, 2000. gada martā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji satikās Lisabonā, kur izklāstīja stratēģiju, kas izveidota, lai līdz 2010. gadam padarītu Eiropas ekonomiku par visveiksmīgāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. 2000. gada decembrī Nicas Padome pārveidoja Lisabonas nabadzības samazināšanas mērķus par koordinētu ES sociālās integrācijas stratēģiju. 2001.gada jūnijā Gēteborgas Padomē tika paplašināta Lisabonas stratēģija, kurā lielāka uzmanība tika pievērsta vides aizsardzībai un piemērotākai attīstības modeļa sasniegšanai.

Kohēzijas politika veic svarīgu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā. Darbība, izaugsme un vienotība ir savstarpēji atbalstīta. Samazinot neatbilstības, Eiropas Savienība palīdz nodrošināt to, lai visi reģioni un sociālās grupas varētu veikt ieguldījumus un gūt labumu no Eiropas Savienības kopējās ekonomiskās attīstības. Līguma 3. un 158. pants atspoguļo šo vīziju, kas pastiprināta Līguma projektā, kas veidoja Konstitūciju, ieviešot skaidrāku atsauci uz teritorijas vienotību.

Kohēzijas politika ir nepieciešama arī situācijās, kur citām Kopienas politikām ir būtiski labumi apvienojumā ar ierobežotām, bet vietējām izmaksām. Kohēzijas politika palīdz izplatīt labumus. Paredzot izmaiņas un atvieglojot pielāgošanos, kohēzijas politika var palīdzēt ierobežot negatīvo ietekmi.

Šī iemesla dēļ kohēzijas politikai visā tās apjomā ir jābūt pārskatāmai kā Lisabonas stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai pat ja šodien, kā Komisija norādīja priekšlikumos par turpmākajām finanšu iespējām, politikas projekts, kas ir Lisabonas pamatā, ir jābeidz un jādara zināms plašākai sabiedrībai. Citiem vārdiem, kohēzijas politikā ir jāiekļauj Lisabonas un Gēteborgas mērķi, un tai jākļūst par galveno līdzekli to īstenošanā, izmantojot nacionālās un reģionālās attīstības programmas.

Stiprinot reģionālo konkurētspēju, balstoties uz izdevīgiem ieguldījumiem visā Eiropas Savienībā un nodrošinot ekonomisko izdevīgumu, kas palīdz cilvēkiem īstenot savas iespējas, tiks likti pamati ES ekonomijas izaugsmei kopumā, lai visi no tās gūtu labumu. Nodrošinot līdzsvarotākus ekonomiskos pasākumus visā Eiropas Savienībā, reģionālā politika palīdz samazināt pārliecīgu koncentrāciju, sablīvējumu un sastrēgumu radīto spiedienu.

Kohēzijas politikas reformai tāpat būtu jānodrošina lielāka efektivitāte, caurspīdība un politiskā atbildība. Lai to īstenotu, nepieciešama stratēģiskās pieejas definēšana, lai politika izvirzītu savas prioritātes, nodrošinātu koordināciju ar ekonomiskās un sociālās pārvaldes sistēmu un atļautu regulāru, atklātu sasniegto panākumu pārskatīšanu. Tas prasa vadības sistēmas papildu vienkāršošanu, ieviešot diferenciāciju un proporcionalitāti pamatotā finanšu vadības kontekstā. Turklāt papildus ir jādecentralizē atbildība uz partneriem dalībvalstīs, reģionos un pašvaldībās.

Pašreizējais regulas projekts ir Komisijas priekšlikums nākamās paaudzes kohēzijas politikas programmām. Tas rada pamatu, uz kura, 1999. gada 21. jūnijā saskaņā ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1260/1999 55. punktu, kas noteica struktūrfondu galvenos noteikumus, Padome pārskatīs minēto regulu vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim. Padome atzīmē nepieciešamību pieņemt regulas 2005. gada laikā, lai 2006. gadu veltītu 2007. līdz 2013. gada plānošanai.

2. Jaunā ES Kohēzijas politika pēc 2006. gada

Komisija ierosina, ka pasākumiem, kas atbalsta kohēzijas politiku, ir jābalstās uz ieguldījumiem ierobežotu skaitu Kopienas prioritāro pasākumu, kas atspoguļo Lisabonas un Gēteborgas dienas kārtību, kur Kopienas iejaukšanās var radīt sviras efektu un būtisku pievienoto vērtību. Attiecīgi operatīvajām programmām Kopiena ierosina šādu ierobežota skaita galveno tēmu pamata sarakstu: jauninājumu un zināšanu ekonomika, vides un briesmu novēršana, pieejamība un vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumi. Ar nodarbinātību saistītās programmas pievērsīsies reformu ieviešanai, kas nepieciešamas, lai sekmētu pilnīgu nodarbinātību, uzlabotu darba kvalitāti un produktivitāti, veicinātu sociālo integrāciju un vienotību saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) vadlīnijām un ieteikumiem.

Koncentrēšanās uz trim Kopienas mērķiem

Prioritāro tēmu nākotnes paaudzes programmas tiks iedalītas trijās grupās: konverģence; reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība; teritoriālā sadarbība.

2.1. Konverģence

„Konverģences” mērķi attiecas uz mazāk attīstītām dalībvalstīm un reģioniem, kas saskaņā ar līgumu ir Kopienas kohēzijas politikas augstākā prioritāte. Līgumā pieprasīta neatbilstības samazināšana starp „dažādu reģionu attīstības līmeņiem un mazāk priviliģētu reģionu vai salu, ieskaitot lauku teritoriju, atpalicību” (158. punkts). Eiropas Savienības paplašināšanās radīs vēl nebijušu neatbilstību palielināšanos, kuru samazināšana prasīs ilgstošus pūliņus.

Šis mērķis attiecas pirmām kārtām uz tiem reģioniem, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu cilvēku ir mazāks kā 75 % no Kopienas vidējā IKP uz vienu cilvēku. Galvenais kohēzijas politikas mērķis saistībā ar šo ir veicināt izaugsmi, uzlabojot apstākļus, kas nepieciešami konverģences sasniegšanai. Jāplāno ilgtermiņa konkurētspējas un nodarbinātības attīstības stratēģijas.

Komisija ierosina, ka saskaņā ar šo prioritāti pagaidu atbalsts jāpiemēro arī tiem reģioniem, kur IKP uz vienu cilvēku ir zem 75 % no Kopienas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, kas aprēķināts, izmantojot piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstu datus (tā sauktais statistiskais paplašināšanās efekts). Tie ir reģioni, kur objektīvie apstākļi nav mainījušies, lai gan to IKP uz cilvēku paplašinātā Eiropas Savienībā būs salīdzinoši augstāks. Taisnīguma interesēs un, lai atļautu attiecīgajiem reģioniem pabeigt konverģences procesu, tā sauktajiem pašreizējās paaudzes „pakāpeniskās pārejas” reģioniem tiks sniegts lielāks atbalsts nekā 1999. gadā tika nolemts Berlīnē.

Saskaņā ar līgumā izklāstītajiem principiem programmas tiks atbalstītas ar finanšu līdzekļiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda.

Kohēzijas fonds tiks piemērots dalībvalstīm ar valsts nacionālo kopproduktu (VNK) zem 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta. Kohēzijas fona palīdzībai tiks izvirzīti noteikumi ekonomiskās konverģences stāvokļa izpildei, kā arī nepieciešamībai izvairīties no pārmērīga valsts deficīta saskaņā ar līguma 104. punktu.

Saskaņā ar finanšu iespēju noteiktajām prioritātēm Kohēzijas fonds stiprinās tā ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Attiecībā uz Eiropas transporta tīkliem Eiropas nozīmes projekti un vides infrastruktūra joprojām paliks galvenās prioritātes. Lai sasniegtu atbilstošu līdzsvaru, atspoguļojot jauno dalībvalstu īpašās vajadzības, paredzēts atbalstīt dažādus projektus, piemēram, dzelzceļa, jūras, iekšējo ūdens ceļu un multimodālās transporta programmas ārpus TEN-T, ilgtspējīga pilsētas transporta programmas un videi svarīgus ieguldījumus galvenajos enerģijas efektivitātes vai atjaunojamās enerģijas jomā.

Uzsvars tiks likts arī uz organizatoriskās kapacitātes un sabiedrības pārvaldes efektivitātes stiprināšanu, ieskaitot struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanu.

2.2. Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība: gaidot un veicinot pārmaiņas

Kaut arī iejaukšanās mazāk attīstītās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir kohēzijas politikas prioritāte, pastāv svarīgi pārbaudījumi, kas attiecas uz visām ES dalībvalstīm, piemēram, straujās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas un pārkārtošanās, tirgus globalizācija, virzība uz zināšanās balstītu ekonomiku un sabiedrību, novecojusi sabiedrība, pieaugoša imigrācija, darba vietu trūkums pamatnozarēs un sociālās integrācijas problēmas.

Saistībā ar šo Eiropas Savienībai jāuzņemas svarīga loma. Kohēzijas politikai ārpus mazāk attīstītām dalībvalstīm un reģioniem Komisija ierosina divējādu pieeju:

- pirmkārt, ar reģionālajām programmām, kuras finansē ERAF, kohēzijas politika palīdzēs reģioniem un reģionālām valdībām paredzēt un veicināt ekonomiskās pārmaiņas rūpniecības, pilsētas un lauku rajonos, stiprinot to konkurētspēju un pievilcīgumu, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās neatbilstības;

- otrkārt, ar programmām, kuras finansē ESF, kohēzijas politika palīdzēs cilvēkiem paredzēt un pielāgoties ekonomiskajām pārmaiņām saskaņā ar EES politikas prioritātēm, atbalstot politiku, kas virzīta uz pilnīgu nodarbinātību, darba kvalitāti un produktivitāti un sociālo integrāciju.

Saskaņā ar jaunajām reģionālajām programmām, kuras finansē no ERAF, Komisija ierosina vairāk iejaukties trijās prioritārajās jomās: jauninājumu un zināšanu ekonomikā, vides un briesmu novēršanā, pieejamībā un vispārīgas ekonomiskas nozīmes pakalpojumos.

Vienīgais finansējuma avots jaunajām programmām būs ERAF. No līdzekļu sadales viedokļa jāizdala divas reģionu grupas:

- reģioni, kam šobrīd ir tiesības uz pirmo mērķi, jo tie neatbilst konverģences prioritātes kritērijiem pat bez paplašināšanās statiskā efekta. Šādi reģioni gūs labumu no pārejas perioda atbalsta (saskaņā ar nodaļu "pakāpeniska ieviešana”) un turpinās iesākto līdzīgi kā reģioni, kas no 2000. līdz 2006. gadam vairs neatbilst pirmajam mērķim;

- visi citi Eiropas Savienības reģioni, uz kuriem neattiecas ne konverģences programmas, ne pakāpeniskās ieviešanas atbalsts, kas aprakstīts iepriekš.

Saskaņā ar EES mērķiem un norādījumiem attiecībā uz operatīvajām programmām, kuras finansē ESF, Komisija ierosina likt pamatus nodarbinātības ieteikumu ieviešanai un sociālās integrācijas stiprināšanai.

Šo atbalstu jāsadala uz četrām politikas prioritātēm, kas pašreiz ir izšķirošas EES ieviešanai un kur Kopienas finansējums var nodrošināt pievienoto vērtību: paaugstināt darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spējas; palielināt nodarbinātību un paaugstināt līdzdalību darba tirgū; pastiprināt sociālo iekļaušanos un apkarot diskrimināciju, veicināt nodarbinātības un integrācijas jomu.

2.3. Eiropas teritoriālā sadarbība

Paļaujoties uz pašreizējās INTERREG iniciatīvas pieredzi, Komisija ierosina radīt jaunu mērķi, kas būtu veltīts harmoniskas un līdzsvarotas Eiropas Savienības teritorijas integrācijas sekmēšanai, atbalstot sadarbību starp tās atšķirīgām daļām Kopienas mēroga nozīmes jautājumos pārrobežu, starptautiskā un starpreģionālā līmenī.

Pasākumu finansēs ERAF, un tas balstīsies uz integrētām programmām, kuras vadīs viena administrācija, apmierinot Kopienas galveno prioritāšu izpildi, šīs prioritātes saistītas ar Lisabonas un Gēteborgas dienaskārtību.

Visi iekšzemes reģioni un atsevišķi reģioni pie ārējām robežām, kā arī atsevišķi tuvējie reģioni pie jūras robežām būs piemēroti pārrobežu sadarbībai. Mērķis būs starp kaimiņu varas institūcijām sekmēt kopīgu problēmu kopīgus risinājumus, piemēram, pilsētas, lauku un piejūras attīstību un ekonomisko attīstību un SMEs tīklošanos.

Ciktāl tas attiecas uz vispārīgām darbībām sekmēt starptautisku sadarbību, dalībvalstis un reģioni tiek aicināti novērtēt 13 starptautiskās sadarbības zonu lietderību un efektivitāti (noteiktas saskaņā ar INTERREG III. B), ņemot vērā paplašināšanos. Mērķis būs kopīgi ar Komisiju izlemt par starptautiskās sadarbības zonu skaitu, kas ir pietiekami saskanīgas un, kur ir kopīgas intereses un iespējas, kuras var attīstīt. Paredzēts, ka šāda sadarbība balstīsies uz stratēģiskām prioritātēm ar starptautisku raksturu, piemēram, izpēte, vide, briesmu novēršana un saskaņota ūdens pārvalde.

Visbeidzot, Komisija ierosina, ka reģioniem nākotnē jāiekļauj pasākumi starpreģionālajā sadarbības jomā. Lai varētu veikt apmaiņu, sadarbību un tīklošanu ar reģioniem citās dalībvalstīs, reģionālajām programmām vajadzēs veltīt noteiktu līdzekļu summu.

3. Integrēta reakcija uz teritorijas īpatnībām

Efektīvai kohēzijas politikai ir jāņem vērā īpašās teritoriju vajadzības un īpatnības, piemēram, tās, kas raksturīgas visattālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, salām, kalnu apvidiem, mazapdzīvotām daļām tālajos Eiropas Savienības ziemeļos un atsevišķās Eiropas Savienības robežzonās.

Tai pienācīgā veidā jāatbalsta arī pilsētu atjaunošana, lauku apvidi un apvidi, kas ir atkarīgi no zvejniecības, savstarpēji papildinot un saskaņojot īpašus lauksaimniecības un zvejniecības finanšu līdzekļus.

Tā rezultātā Komisija ir iecerējusi ar konverģences mērķi nodibināt īpašu sadalījumu, kas kompensētu specifiskos ierobežojumus visattālākajos reģionos, kā atzīts Līguma 299. panta 2. punktā un kā 2002. gada 21. līdz 22. jūnijā Seviļā pieprasījusi Eiropas Padome. Papildus pasākums, kas balstīts uz sadarbības veicināšanu ar kaimiņu valstīm, tiks iekļauts jaunajā „Eiropas teritoriālās sadarbības” programmā.

Tā kā lielo tirgu pieejamības un tāluma problēma ir īpaši liela daudzās salās, kalnu apvidos un mazapdzīvotos reģionos, īpaši tālajos Eiropas Savienības ziemeļos, šis apstāklis tiks ņemts vērā, sadalot līdzekļus reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības prioritāšu jomām, lietojot „teritoriālo” kritēriju un atspoguļojot ģeogrāfisko traucējumu reģionu samērā neizdevīgo stāvokli.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šo reģionu īpatnības tiktu ņemtas vērā, kad saskaņā ar reģionālajām programmām būs jāsadala līdzekļi. Cenšoties sekmēt lielāku darbību šajos dažkārt aizmirstajos reģionos un, lai ņemtu vērā sabiedriskā finansējuma lielākas izmaksas uz vienu iedzīvotāju, nākamajam plānošanas periodam tiek ierosināts, ka teritorijas ar pastāvīgiem ģeogrāfiskiem traucējumiem gūs lielāku labumu no Kopienas ieguldījuma palielinājuma.

Paļaujoties uz URBAN iniciatīvu, Komisija ir iecerējusi apspriest pilsētu jautājumu, reģionālās programmās pilnībā saskaņojot šīs jomas pasākumus. Reģionālajās programmās būs jānorāda, kā tiek apskatīti pasākumi pilsētās un kā pilsētu valdībās tiek organizēta šo pasākumu pienākumu turpmāka sadale.

4. Labāka līdzeļu sadale lauku apvidos un zvejniecības pārstrukturēšanas labā

Komisija ierosina vienkāršot un precizēt dažādu līdzekļu lomu lauku attīstības un zvejniecības atbalstam. Pašreizējie līdzekļi, kas saistīti ar lauku attīstības politiku, jāsagrupē vienotā instrumentā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kas ir plānota, lai:

- ar pārstrukturēšanas atbalstu palielinātu lauksaimniecības konkurētspēju;

- ar zemes apsaimniekošanas atbalstu uzlabotu vidi un laukus, ieskaitot lauku attīstības pasākumus, kas saistīti ar Natura 2000 dabas aizsardzības teritoriju līdzfinansēšanu;

- ar līdzekļiem, kas novirzīti lauksaimniecībai un citiem lauku pasākumiem, uzlabotu dzīves kvalitāti lauku apvidos un sekmētu ekonomisko pasākumu dažādošanu.

Pašreizējā Kopienas iniciatīva LEADER+ tiks ieviesta galvenajā programmēšanas virzienā.

Līdzīgi vienotā instrumentā tiks sagrupēti zvejniecības pārstrukturēšanas pasākumi, ar kuru palīdzību tiks īstenotas zvejsaimniecības pārstrukturēšanās vajadzības un uzlaboti darba un dzīves apstākļi apvidos, kuros zvejsaimniecībai, ieskaitot dzīvnieku audzēšanu ūdenī, ir būtiska loma.

Šo ierosinājumu būtiska daļa ir tā, ka finanšu līdzekļi, kas pārcelti no kohēzijas politikas uz šiem jaunajiem pasākumiem, arī turpmāk tiks sadalīti tā, lai, palīdzot mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm, ko pašreiz nosedz konverģences programmas, tiktu sasniegts tāds pats līdzekļu koncentrācijas līmenis kā šodien.

Bez šīs iejaukšanās kohēzijas politika atbalstīs lauku ekonomiku un apgabalus, kas ir atkarīgi no zvejsaimniecības pasākumu dažādošanas.

5. Vienkāršošana un decentralizācija: pārveidota īstenošanas sistēma

Lai arī kohēzijas politikas īstenošanas mehānisms spēj ieviest kvalitātes programmas un Eiropas nozīmes projektus, ir nācies sastapties ar vairākām pašreizējo programmu vadības problēmām.

Tādēļ Komisija ir iecerējusi saglabāt kohēzijas politikas galvenos principus - programmēšana, partnerība, līdzfinansēšana un novērtēšana. Tomēr tā ierosina uzlabot politikas efektivitāti, ieviešot vairākas reformas, kas noteiktas, pirmkārt, lai iedrošinātu stratēģiskāku pieeju programmēšanai, otrkārt, lai ieviestu turpmāku atbildības decentralizāciju partnerībām dalībvalstīs, reģionos un pašvaldībās, treškārt, lai veicinātu programmu izpildi un kvalitāti ar pastiprinātu un caurspīdīgāku partnerību un skaidriem un stingrākiem pārraudzības mehānismiem un, ceturtkārt, lai vienkāršotu pārvaldības sistēmu, ieviešot lielāku caurspīdīgumu, diferenciāciju un proporcionalitāti, garantējot pamatīgu finanšu vadību.

5.1. Stratēģiskāka nostāja pret Eiropas Savienības prioritātēm

Komisija ierosina, ka pirms jaunā plānošanas perioda vispārējo kohēzijas politikas stratēģisko dokumentu, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta viedokli pieņemtu Padome, definējot dalībvalstīm un reģioniem skaidras prioritātes.

Šāda stratēģiska pieeja vadītu politiku tās ieviešanā un padarītu to politiski atbildīgāku. Tas palīdzētu precizēt vēlamo sinerģijas līmeni, ko vēlas sasniegt starp kohēzijas politiku un Lisabonas un Gēteborgas dienaskārtības jautājumiem, un palielinātu saskaņu ar plašajām ekonomiskās politikas vadlīnijām un Eiropas nodarbinātības stratēģiju.

Ik gadu Eiropas institūcijas veiktu progresa novērtējumu par stratēģiskajām prioritātēm un sasniegtajiem rezultātiem, balstoties uz Komisijas ziņojumu, kas apkopotu dalībvalstu progresa pārskatus.

Papildus Komisija ierosina vienkāršot sistēmu vairākās galvenajās jomās.

5.2. Programmēšana

Programmēšanas sistēma jāvienkāršo šādi:

Politiskajā līmenī: balstoties uz Padomes pieņemtajām stratēģiskajām vadlīnijām, katra dalībvalsts sagatavo nacionālo pamatdokumentu par tās attīstības stratēģiju, kas tiktu apspriesta ar Komisiju un veidotu pamatu tematisko un reģionālo programmu gatavošanai, bet tam kā esošajam Kopienas atbalsta dokumentam nebūtu vadības līdzekļa loma;

Operatīvajā līmenī: balstoties uz politikas dokumentu, Komisija pieņemtu katras dalībvalsts nacionālās un reģionālās programmas. Programmas būtu noteiktas vienīgi apkopotā prioritātes līmenī, izceļot to svarīgākās darbības. Papildus detaļas, kuras šodien ir atspoguļotas tā saucamajā "papildinājuma programmā", tiktu atmestas tāpat kā vadība ar līdzekļu palīdzību.

Fondu skaits tiktu ierobežots līdz trim (ERAF, ESF un Kohēzijas fonds) pašreizējo sešu fondu vietā.

Pretēji pašreizējām vairāku fondu programmām, nākotnes ERAF un ESF starpniecība tiks mērķēta uz darbošanos ar tikai vienu fondu katrai programmai. Attiecībā uz katra fonda aktivitātēm, tās būtu saskanīgākas, ļaujot ERAF un ESF finansēt, atlikušos pasākumus, kas saistīti ar cilvēku un fizisko kapitālu. Šo pasākumu finansēšana tiktu ierobežota un tieši piesaistīta katra fonda galvenajām starpniecības jomām. Tas ļautu gan vienkāršot programmēšanu, gan palielināt tās efektivitāti.

Kohēzijas fonds un ERAF darbosies ar vienotu programmēšanas sistēmu, kas ir saistīta ar transporta un vides infrastruktūru. Lielus projektus atsevišķi pieņemtu Komisija, bet tie tiktu pārvaldīti saskaņā ar saistītajām programmām.

5.3. Finanšu vadība un kontrole

Viens no nākotnes kopīgās pārvaldes 2007. līdz 2013. gada plānošanas perioda salikto noteikumu galvenajiem mērķiem ir, balstoties uz pašreizējo likumu kopuma iegūtās pieredzes, skaidri noteikt dažādu darbinieku, kas ir ieinteresēti Kopienas budžeta izpildē, atbildības robežas, veidu un sadalījumu. Tās ir dalībvalstis un ieviešanas institūcijas no vienas puses un Komisija no otras puses. Šajā ziņā izskaidrojums veicinās efektivitātes un iedarbīguma uzlabošanu un vispārējās sistēmas līdzsvaru.

Pārvaldes un kontroles sistēma

Regulas projekts, kas nosaka vispārīgus nosacījumus ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, uzlabo vispārējās fondu pārvaldes arhitektūras un kontroles sistēmas saskaņotību un caurspīdīgumu:

- saskaņotība skaidri nosaka minimālos nosacījumus, kas piemērojami kontroles un revīzijas sistēmām visos procesa līmeņos, tāpat kā attiecīgie dažādu darbinieku uzdevumi un pienākumi;

- caurspīdīgums ir nepieciešams, lai dažādi ar kontroli saistītie darbinieki uzzinātu par katras puses kontroles rezultātiem, lai varētu veicināt efektivitātes un iedarbīguma uzlabošanu un vispārējās sistēmas līdzsvaru.

Regulas projekts nosaka kopējo pamatu nosacījumu minimālajam komplektam, kuram jāatbilst visām pārvaldes un starptautiskās kontroles sistēmām, kas saistīta ar fondu pārvaldi, un dalībvalstu un Komisijas atbildībai par principu ievērošanas un pamatotas finanšu vadības nodrošināšanu. Šim nolūkam dalībvalstīm ir jāsniedz garantija saistībā ar pārvaldes un kontroles sistēmām:

- perioda sākumā, balstoties uz neatkarīgas revīzijas viedokli par sistēmu;

- katru gadu, balstoties uz revīzijas institūcijas viedokli, ko atbalsta ikgadējs kontroles ziņojums, un

- perioda beigās, balstoties uz garantiju uzdevumu finanšu pārskatu.

Ja Komisija atbrīvojas no garantijas valsts pārvaldes un kontroles sistēmas pastāvēšanas un stabilas darbības gadījumā – garantijas, kas balstīta uz tās pašas revīziju un valsts revīziju – tā varēs balstīt tās garantijas attiecībā uz deklarēto izdevumu par nacionālās kontroles rezultātu likumību un regularitāti. Attiecīgi, tā varēs ierobežot pati savas revīzijas uz tikai izņēmuma gadījumos.

Turklāt, noteikumos ierosināts, ka Komisijas iejaukšanās pakāpe pārvaldē, novērtēšanā un kontrolē cita starpā ir funkcija, kas ir svarīga ieguldījuma daļa. Vispārīgās regulas projekts atļauj dalībvalstīm piemērot pašām savus noteikumus un pārvaldes un kontroles struktūras, ja nacionālais ieguldījums ievērojamā mērā dominē. Šāda iespēja ir attiecināma tikai, ja Komisija ir saņēmusi garantiju par valsts pārvaldes un kontroles sistēmu uzticamību.

Papildināšanas princips, t.i., ES līdzekļiem jāpapildina, nevis jāaizvieto valsts līdzekļi, joprojām būs kohēzijas politikas galvenais princips. Tomēr saistībā ar proporcionalitātes principu, Komisija piešķirs savus līdzekļus vienīgi saistībā ar “konverģences” mērķi. Par savstarpējās papildināšanas principa piemērošanu “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” un “Eiropas teritoriālās sadarbības” programmām atbild dalībvalstis.

Finanšu vadība

Attiecībā uz finanšu pārvaldi sistēmas vienkāršošanai tiek ieviesti divi svarīgi aspekti. Patiesi, maksājumi tiks veikti prioritāšu līmenī un ne vairs līdzekļu līmenī, kā tas ir tagad. Papildus tam, Komisijas ieguldījums tiks aprēķināts, vadoties tikai no sabiedriskajām izmaksām. Maksājumu sistēma (maksājums uz kontu un atlīdzināšana) tāpat kā automātiskais saistību pārtraukšanas princips tiek saglabāts.

Regulas projekts ierosina arī pārtraukšanas procedūras ieviešanu, maksājumu nepiešķiršanu un atlikšanu nopietnu problēmu gadījumos pagaidu maksājuma pieprasījuma brīdī.

Vēloties vienkāršot finanšu pārvaldi, Komisija ierosina atļaut daļēju pabeigto programmu un pasākumu atklāšanu. Par slēgšanas grafiku lemj katra dalībvalsts.

Valsts likumi lielā mērā noteiktu maksājumu atbilstību, izņemot noteiktu skaitu jomu, piemēram PVN, uz kurām turpinās attiekties Kopienas noteikumi.

5.4. Līdzekļu koncentrācija

Lielākajai daļai līdzekļu jāpaliek nabadzīgākajās dalībvalstīs un reģionos, īpaši dalībvalstīs. Atsevišķo attīstības programmu līmenī, līdzekļu koncentrācija tiks sasniegta, pievēršoties Lisabonas un Gēteborgas prioritātēm tāpat kā “konverģences” reģionos, stiprinot organizatorisko kapacitāti.

Attiecībā uz reģionālām konkurētspējas programmām pašreizējais uzsvars (saskaņā ar 2. mērķi) uz atbilstošo apgabalu zonēšanu kopienu, pašvaldību un administratīvo rajonu līmeni nozīmēja, ka ar koncentrāciju tika saprasta gandrīz vienīgi mikroģeogrāfiska izteiksme. Kamēr ģeogrāfiskajai līdzekļu koncentrācijai vissliktāk ietekmētajos rajonos vai apgabalos joprojām jāpaliek par nākotnes pūliņu būtisku daļu, jāatzīst arī, ka šādu apgabalu izredzes ir cieši saistītas ar reģiona panākumiem kopumā.

Kā daudzi reģioni ir atzinuši, lai apmierinātu reģionu mazāk attīstīto daļu vajadzības, nepieciešama saskaņotas stratēģijas attīstīšana visā reģionā. Tādēļ nākotnē ieteikts atteikties no pašreizējās mikrozonējuma sistēmas, ļaujot noteikt atbilstošu līdzsvaru starp ģeogrāfiskām un citām koncentrācijas formām, sadarbībai ar Komisiju izstrādājot reģionālās konkurētspējas programmas.

Tas nenozīmē pūliņu samazināšanu, sadalot ES finanšu līdzekļus. Attiecībā uz “reģionālās konkurētspējas” virzienu ir jāpamato katras operacionālajās programmas ģeogrāfiskā, tematiskā un finansiālā koncentrācija.

Sadarbības kontekstā reģioniem piemīt pirmā līmeņa atbildība par finanšu līdzekļu sadali jomām, kas ir nepieciešamas ekonomisko, sociālo un teritoriālo neatbilstību risināšanai reģionālā līmenī. Komisija apstiprinās un apliecinās konsekvenci programmu īstenošanas brīdī.

Visbeidzot, pārtraucot neizlietoto līdzekļu saistību principu (“N+2 likums”) disciplīnu, kas ir vienreizēja reģionālajai un kohēzijas politikai, paliks spēcīgs pamudinājums efektīvai un ātrai programmu realizācijai.

5.5. Spēcīgāks uzsvars uz izpildījumu un kvalitāti

Efektivitāte pieprasa lielāku koncentrēšanos uz ietekmi un izpildījumu, kā arī precizitāti labāka rezultāta iegūšanai. Kopumā kohēzijas politikas efektivitāte tiktu uzlabota, veidojot ikgadēju dialogu ar Eiropas institūcijām, pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumu, lai uzlabotu caurspīdīgumu un atbildību pret institūcijām un pilsoņiem, tiks apspriesta nacionālo un reģionālo programmu attīstība un rezultāti.

Programmu novērtējums pirms to īstenošanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas joprojām paliks būtisks kvalitātes saglabāšanas vispārējo centienu rādītājs. Papildus Komisija ierosina nodibināt Kopienas izpildes fondu, kura galvenais mērķis būtu apbalvot tās dalībvalstis un reģionus, kas ir vistuvāk vienotā mērķa sasniegšanai.

Visbeidzot, Komisija ierosina, ka dalībvalstis to valsts sadalījumā izveido nelielu līdzekļu rezervi, kas ļauj tām tikt galā ar neparedzamiem rūpnieciskās pārveidošanas vai tirgus sektoriālajiem vai vietējiem triecieniem. Šos līdzekļus lietotu, lai sniegtu īpašu atbalstu ietekmētajiem darbiniekiem un cietušo apgabalu ekonomikas dažādošanai, kā arī tie būs nacionālo vai reģionālo gaidāmo ekonomisko pārmaiņu pārkārtošanas programmu papildinājums.

Šīm ierosinātajām izmaiņām politikas īstenošanā ir jārada lielāks caurspīdīgums, atvieglojot pilsoņu un uzņēmumu pieeju un tādējādi palielinot izvirzīto projektu skaitu un palīdzot veikt izdevīgākus līdzekļu ieguldījumus palielinātas konkurences apstākļos.

6. Finanšu līdzekļi

Finanšu līdzekļi, kas ir veltīti kohēzijas politikai, atspoguļo paplašinātas Eiropas Savienības centienus veicināt izaugsmi un darbavietu radīšanu mazāk priviliģētos apgabalos. Laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam Komisija ierosina reformētās kohēzijas politikas trīs prioritāšu atbalstam piešķirt 336.1 miljardu eiro (kas pielīdzināms 373.9 miljardiem eiro pirms vienoto lauksaimniecības un zvejsaimniecības instrumentu pārcelšanas).

Šīs summas indikatīvais izlīdzinājums starp trim reformētās kohēzijas politikas mērķiem būtu šāds:

- Aptuveni 78 % “konverģences” mērķim (mazāk attīstītiem reģioniem, kohēzijas fondam un “statistiskā efekta” reģioniem), īpaši palīdzība divpadsmit jaunajām dalībvalstīm. Saskaņā ar kohēzijas politiku finanšu pārskaitījumu uzsūkšanas limits (“augšējā robeža”) jebkurai no minētajām dalībvalstīm tiks uzturēts tā pašreizējā 4 % līmenī no nacionālā IKP, ņemot vērā summas, kas iekļautas lauksaimniecības attīstības un zvejsaimniecības līdzekļos. Saskaņā ar konverģences mērķi atvieglot ar tā saukto statistisko efektu saistīto reģionu “pakāpenisko pāreju” šie reģioni gūs labumu no īpaša, samazinoša sadalījuma.

- Apmēram 18 % “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim. Bez pakāpeniskās ieviešanas reģioniem sadalījums starp reģionālajām programmām, ko finansē ERAF un nacionālajām programmām, ko finansē no ESF, būs 50 pret 50.

- Aptuveni 4 % “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim.

Sadalot finanšu līdzekļus starp dalībvalstīm, ievērojot taisnīguma principu pret statiskās paplašināšanās ietekmētajiem reģioniem, Komisija ierosina piemērot uz objektīviem kritērijiem balstītu, Berlīnes Padomes laikā (1999. gadā) lietotu „konverģences” prioritātes metodi.

Līdzekļus “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim Komisija sadalīs starp dalībvalstīm, balstoties uz Komisijas ekonomiskajiem, sociālajiem un teritoriālajiem kritērijiem.

Visbeidzot, iedzīvotāji, kas dzīvo atbilstošos reģionos tāpat kā saistīto dalībvalstu iedzīvotāji, vadīs līdzekļu sadalījumu saskaņā ar “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi.

2004/0163 (AVC)

Priekšlikums

PADOMES REGULAI,

ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 161. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

tā kā

(1) Līguma 158. pants nosaka, ka saskaņā ar ekonomiskās un sociālās vienotības stiprināšanu Kopienai ir jāizvirza mērķis mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, mazinot mazāk priviliģētu reģionu, salu un lauku rajonu atpalicību. 159. pants pieprasa, lai šīs darbības tiktu stiprinātas ar strukturālo fondu, Eiropas investīciju bankas (EIB) un citu finansiālajiem līdzekļiem.

(2) Vienotības politikai ir jāveicina izaugsme, konkurētspēja un nodarbinātība, iekļaujot Kopienas prioritātēs ilgtspējīgu attīstību, vadoties pēc Gēteborgas un Lisabonas Eiropas Padomju definīcijām.

(3) Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī paplašinātās Kopienas teritorijā ir palielinājušās. Tāpēc konkurētspēju un nodarbinātību ir jāpalielina visā Kopienā.

(4) Kopienas valstu un jūras robežu palielināšanās, kā arī to teritoriju palielināšanās nozīmē, ka pārobežu, starpvalstu un iekšējo reģionu sadarbības vērtībai ir jāpieaug.

(5) Lai veicinātu lielāku saistību starp dažādiem fondiem, strukturālā atbalsta programmu veidošanā jāiesaista Kohēzijas fonda darbs.

(6) Nosakot galvenos strukturālo fondu noteikumus[5], 1999. gada 21. jūnija Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/99 55. punktā Padome ir konstatē, ka šī regula, uz kuras bāzes tika izstrādāts priekšlikums, ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim. Taču, vadoties pēc fondu reformu īstenošanas nepieciešamības, kas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 1260/99, regulu ir jāatceļ.

(7) Dažādu instrumentu lomai, kas piedāvā atbalstu lauku attīstībai (skatīt regulu (EC) No) un zivsaimniecības sektoram (skatīt regulu (EC) No)[6], ir jābūt konkretizētai un integrētai kopīgās lauksaimniecības un kopīgās zivsaimniecības politikas instrumentu ietvaros; šiem instrumentiem ir jābūt koordinētiem ar tiem, kas ir noteikti vienotības politikas sektorā.

(8) Fondu skaits, kas piedāvā atbalstu vienotības politikai, ir ierobežots ar Eiropas reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu. Noteikumi, kas ir piemērojami katram no fondiem, ir jānosaka īstenošanas regulās, un jāīsteno, ievērojot Līguma 148., 161. un 162. pantu.

(9) Lai palielinātu Kopienas vienotības politikas atbilstošo vērtību, jāvienkāršo un jāatbalsta darbs ar strukturālajiem fondiem un Kohēzijas fondu, tas nozīmē, ka Regulas (EK) Nr. 1260/99 izvirzītie mērķi ir jāpārdefinē. Lai veicinātu reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un Eiropas teritoriālo sadarbību, mērķiem ir jābūt atbilstoši definētiem kā konverģences meklējumiem dalībvalstīs un reģionos.

(10) Saskaņā ar šiem trim mērķiem atbilstošā veidā ir jāņem vērā gan ekonomiskās un sociālās, gan teritoriālās iezīmes.

(11) Lai izlīdzinātu atšķirības, atsaucoties uz Līguma 299. panta 2. punktu, visattālākajiem reģioniem ir jāgūst labums no īpašajiem pasākumiem un papildus fondu līdzekļiem.

(12) Lai izlīdzinātu atšķirības Eiropas Savienības ziemeļu daļā, kurā ir zems apdzīvotības blīvums, ir nepieciešama atbilstoša finansiālā palīdzība.

(13) Ņemot vērā urbanizācijas nozīmīgumu, īpaši vidēja lieluma pilsētu un lielpilsētu ieguldījumu reģionālajā attīstībā, būtu jāattīsta to loma pilsētu atjaunošanas programmu veidošanā.

(14) Lai uzlabotu ekonomisko diversifikāciju gan lauku rajonos, gan rajonos, kas ir atkarīgi no zivsaimniecības, ir jāpiemēro gan iepriekš, gan turpmāk minētās specifiskās un papildus darbības Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas zivsaimniecības fondam (EZF). Turklāt reģioniem, kas ir atpalikuši attīstībā, no fondu līdzekļiem ir jāturpina gūt tikpat liels finansiālais atbalsts kā 2000. līdz 2006. gada periodā.

(15) Rajonos, kuros ir dabiskās atšķirības, piemēram, noteiktas salas, kalnaini apvidi, rajoni ar zemu apdzīvojuma blīvumu, darbībām ir jābūt vērstām uz to, lai tiktu pārvarētas attiecīgās attīstības problēmas līdzīgi kā robežu rajonos pēc Kopienas paplašināšanās.

(16) Lai noteiktu, kuri reģioni būtu darboties spējīgi, kuriem būtu nepieciešama palīdzība, svarīgi ir objektīvie kritēriji. Saistībā ar šo, lai noteiktu prioritāros reģionus un Kopienas rajonus, ir jāizmanto kopīgā reģionu klasifikācijas sistēma, kas ir atrunāta Eiropas Parlamenta Regulā (EK) Nr. 1059/2003 un Padomes 2003. gada 26. maija kopīgās teritoriālo vienību statistiskās klasifikācijas (NUTS)[7] novērtējumā.

(17) “Konverģences” mērķis attiecas uz dalībvalstīm un reģioniem, kas attīstībā ir atpalikuši. Reģioni, kas ietilpst “konverģences” mērķa grupā, ir tie, kam iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, mērot pirktspējas vienībās, ir zemāks nekā 75 % no Kopienas vidējā iekšzemes kopprodukta. Lai tiktu pabeigts konverģences process, reģioni, kas statistiskās ietekmes rezultātā būs zaudētāji, jo samazināsies Eiropas Savienības vidējie rādītāji, saņems īpašu pārējas palīdzību. Palīdzības beigu termiņš ir 2013. gads, kam nav paredzēts vēl viens termiņa pagarinājums. Dalībvalstis, kas ir iekļautas konverģences mērķu grupā un kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Kopienas vidējā iekšzemes kopprodukta radītāja, saņems līdzekļus no Kohēzijas fonda.

(18) “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķis ir nodrošināt teritorijas, kas atrodas ārpus “konverģences” kritērijiem. Atbilstošie reģioni ir tie, kas ir piemēroti 1. mērķim 2000. līdz 2006. gada programmā, kas neatbilst “konverģences” reģionu mērķa kritērijiem un kam tiek piesaistītas pārejas palīdzības shēmas tāpat kā visiem citiem Kopienas reģioniem.

(19) “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķis ir nodrošināt reģionus, kuriem ir zemes vai jūras robežas, kā arī starptautiskās sadarbības rajonus, kas ir noteikti, vadoties pēc integrētās teritoriālās attīstības, vadoties pēc starpreģionālās sadarbības tīkliem un pieredzes apmaiņas. Sadarbības uzlabošana un vienkāršošana kopā ar Kopienas ārējām robežām nosaka Eiropas kaimiņu un partnerības līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. un pirmsiestāšanās līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr .

(20) Fondu darbībām, ar kurām tiek sniegta palīdzība finansēšanā, ir jābūt vienotām un savietojamām ar citām Kopienas politikām, un tām ir jāsaskan ar Kopienas likumdošanu.

(21) Kopienas darbībām jāpapildina dalībvalstu padarītais. Partnerības stiprināšanu kā līdzekli ir jāizmanto ar vienošanos par dažādu partneru iesaisti, īpaši atsaucoties uz reģioniem, kuros starp dalībvalstīm ir institucionālās vienošanās.

(22) Lai īstenotu fondu mērķus, garantējot nepieciešamo finansiālo līdzekļu pieejamību, kā arī Kopienas un dalībvalstu kopīgo darbību pakāpeniskumu un pēctecību, ir jāattīsta multimanuālās programmas.

(23) Lai veicinātu “konverģences”, “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” un “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķu īstenošanu, Kopiena var veikt darbības, vadoties pēc subsidaritātes principa, kas ir noteikts Līguma 5. pantā. Šos mērķus nav iespējams īstenot adekvāti no dalībvalstu puses, jo pastāv dalībvalstu atšķirību pakāpes, finansiālo līdzekļu ierobežojumi un reģioni, kas ir piemēroti “konverģences” mērķim. Tai pat laikā mērķus vieglāk ir īstenot Kopienas līmenī ar multimanuālajām Kopienas finansiālajām garantijām, kas atļauj vienotības politiku uzskatīt par vienu no Kopienas prioritātēm. Attiecībā uz proporcionalitātes principu, kas tika pieminēts iepriekš minētajā punktā, šis punkts neparedz citas darbības mērķu sasniegšanai .

(24) Atbilstoši ir jāstiprina subsidaritātes un proporcionālā iejaukšanās strukturālajos fondos un Kohēzijas fondā.

(25) Jāprecizē Līguma 274. panta nosacījumi, kas attiecas uz dalīto vadību, kas atļauj Komisijai īstenot tās pienākumus Eiropas Kopienas galvenā budžeta īstenošanā un kas attiecas uz dalībvalstu pienākumiem. Šo nosacījumu pieņemšana atļaus Komisijai pārliecināties, ka dalībvalstis izmanto fondu līdzekļus likumīgi un korektā veidā, ņemot vērā pareizos finanšu vadības principus, kas ir noteikti Finanšu regulā.

(26) Saskaņā ar šo regulu, lai garantētu ilgtermiņa ekonomisko ietekmi, maksājumi no strukturālajiem fondiem nedrīkst aizstāt dalībvalstu budžeta izdevumus. Izmantojot partnerību, papildināmības principa pārbaudei, ir jābalstās uz reģioniem, kas pieder pie “konverģences” mērķa kritērijiem, jo var rasties nepieciešamība koriģēt finansiālos resursus, kas attiecīgajiem reģioniem ir pieejami, ja papildināmības princips netiek pietiekami respektēts.

(27) Lai ekonomisko un sociālo vienotību padarītu efektīvāku, Kopiena samazina nevienlīdzību, kā arī palielina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, kā tas ir minēts līguma 2. un 3. pantā.

(28) “Konverģences” mērķa finansiālajiem līdzekļiem ir jāpalielinās tāpēc, ka paplašinātajā Eiropā ir lielākas atšķirības. Jāsaglabā mērķis uzlabot “reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību”, un to ir jāpiedāvā arī pārējā Eiropas Savienības daļā. Lai palielinātu specifisko vērtību, jāpalielina līdzekļi “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim.

(29) Lai varētu iegūt līdzekļus, ir jāizveido nosacījumi. Līdzekļi tiek sadalīti reizi gadā, un būtiska ir to koncentrācija reģionos, kuru attīstība ir atpalikusi, iekļaujot tos reģionus, kas iegūst pārejas posma labumus, jo vērā ir jāņem arī statistiskās īpatnības.

(30) Katru gadu dalībvalstij piešķiramie fondu resursu līdzekļi pēc iespējas ir jāierobežo, robežu tiek nosaka, vadoties pēc apgūšanas kapacitātes.

(31) Komisijai ir jāizveido norādošā klasifikācija pieejamajiem saistību asignējumiem, izmantojot objektīvo un caurspīdīgo metodi. 3 % strukturālo fondu asignējumu, kas tiek piešķirti dalībvalstīm, izmantojot “konverģences” un “reģionālās attīstības un nodarbinātības” mērķus, ir jānoglabā Kopienas rezerves fondos, lai ar tiem varētu apbalvot viskvalitatīvāko izpildījumu.

(32) Asignējumus, kas ir pieejami fondos, ir jāindeksē, balstoties pēc programmu vienotajām likmēm.

(33) Lai uzlabotu vienotības politikas stratēģiskās daļas, izmantojot integrāciju Kopienas prioritāšu vidū un tādējādi palielinot tās caurspīdīgumu, Kopienai ir jāpārņem Komisijas priekšlikuma stratēģiskās vadlīnijas. Padomei ir jāvērtē to īstenošanu no dalībvalstu puses, izmantojot ziņojumus, kurus sniedz Komisija.

(34) Balstoties uz Padomes stratēģiskajām vadlīnijām, katrai dalībvalstij ir jāizstrādā nacionālais atsauksmes dokuments un attīstības stratēģija, kas tiek apspriesta kopā ar Komisiju. Komisija pieņem lēmumu, nosakot operacionālās programmas.

(35) Strukturālo fondu vadībai un programmu veidošanai ir jābūt vienkāršotai, atsaucoties uz īpašajām iezīmēm, kas piedāvā operacionālās programmas, finansētas ar ERAF vai ESF, un katram ir jābūt gatavam finansēt papildus un ierobežotos darbības veidus, kas izriet no citu fondu darbības.

(36) Saistībā ar nepieciešamību uzlabot mijiedarbību un vienkāršot īstenošanu Kohēzijas fonda un ERAF atbalstam ir jābūt kopīgi iestrādātam operacionālajās vides un transporta programmās.

(37) Programmu veidošanai ir jāgarantē sadarbība gan fondu, gan arī citu darbojošos finansiālo instrumentu starpā, arī ar EIB un Eiropas investīciju fondu. Tāda veida sadarbībai ir sarežģīta finansiālo shēmu izveide un valsts un privātā partnerība.

(38) Lai varētu saglabāt vadības sistēmas vienkāršošanu, kā tas ir definēts Regulā (EK) Nr. 1260/1999, programmu veidošanas vienam ciklam ir jābūt septiņus gadus garam.

(39) Dalībvalstīm un vadošajām institūcijām ir jāorganizē operacionālās programmas, kas tiek līdzfinansētas no ERAF nosacījumiem attiecībā uz starpreģionālo sadarbību, ņemot vērā specifiskās iezīmes rajonos, kuros ir izveidojušās dabiskās atšķirības.

(40) Lai noteiktu vienkāršošanas un decentralizācijas vajadzību, programmu veidošanas un finansiālajai vadība ir jāpilda vienīgi prioritāšu līmenī, un Kopienas atbalsts un programmas papildinājums, kas ir paredzēts Regulā (EK) Nr. 1260/99, tiek izbeigts.

(41) Dalībvalstu, reģionu un vadošajām institūcijām saistībā ar līdzfinansēto operacionālo “konverģences”, “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” ERAF programmu ir jāorganizē pilsētu institūciju starpdelegācijas prioritātēm, kas attiecas uz pilsētu un lielpilsētu atjaunošanu.

(42) Lai kompensētu papildus izmaksas, kas ir radušās visattālākajos reģionos, ERAF operacionālajās programmās, kas tiek finansētas attiecīgajos reģionos, jāievieš papildu atlīdzināšana.

(43) Lai īstenotu “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi, kas tiek finansēts no ERAF fonda, ir jābūt atsevišķiem nosacījumiem.

(44) Komisijai ir jāspēj apstiprināt galvenos projektus, kas ir iekļauti operacionālajās programmās. Ja nepieciešams, ir jāsadarbojas ar EIB, lai novērtētu to mērķi, ietekmi un darbības, kas ir plānotas Kopienas līdzekļu izmantošanas procesā.

(45) Tehniskās palīdzības jomā fondiem ir jāpiedāvā atbalsts novērtējumiem, administratīvas kapacitātes palielināšanas, kas attiecas uz fondu vadību, mācībām, pilotprojektiem un pieredzes apmaiņai, kurā, galvenokārt, ietilpst novatoriskās pieejas un metodes.

(46) Fondu sniegtās palīdzības efektivitāte ir atkarīga arī no uzticama vērtējuma iekļaušanas programmu veidošanā un pārraudzībā; Saistībā ar šo jānosaka Komisijas un dalībvalstu atbildības jomas.

(47) Lai varētu ātri reaģēt uz negaidītiem sektorāliem vai lokāliem satricinājumiem, kas rodas no sociālekonomiskās pārstrukturizācijas vai tirdzniecisko vienošanos rezultātā, dalībvalstīm ir jāparedz “konverģences” un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķus, kā arī mazās rezerves.

(48) Ir jānosaka elementi, kas būtu vajadzīgi, lai varētu modulēt fondu iesaisti operacionālajās programmās. Lai vairākkārtīgi palielinātu Kopienas līdzekļu efektivitāti, ir jāņem vērā problēmu nopietnību attiecīgajos rajonos, Kopienas prioritāšu īstenošanu, ieskaitot vides aizsardzību un uzlabošanu, kā arī privāto avotu mobilizāciju, izmantojot valsts un privāto partnerību. Lai varētu izrēķināt, cik liels finansiālais ieguldījums ir nepieciešams no fondu puses, ir jānoskaidro viedoklis par ienākumus radošajiem projektiem.

(49) Attiecībā uz subsidaritātes principu, kā arī paredzamajiem izņēmumiem no Eiropas reģionālās attīstības fonda, Eiropas sociālā fonda un Kohēzijas fonda Regulās (EK) Nr. , ir jābūt izveidotai nacionālajai likumdošanai par izdevumu piemērošanu.

(50) Lai garantētu efektīvu, taisnīgu un ilgstošu fondu intervences ietekmi, ir jābūt noteikumiem, kas garantē, ka uzņēmējdarbības ieguldījumi ir ilgtermiņa un ka šie fondi novērš negodīgas konkurences rašanos. Ir jāgarantē, ka ieguldījumi, kas gūst labumus no fondu palīdzības, var norakstīt samērā ilgstošā periodā.

(51) Dalībvalstīm ir jāpiemēro adekvātus pasākumus, lai garantētu, ka pareizi funkcionē vadības un kontroles sistēmas. Ir jānosaka galvenie principi un nepieciešamās funkcijas, kas visa veida operacionālo programmu sistēmām ir jāīsteno, vadoties saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas likumiem programmu veidošanai 2000. līdz 2006. gadam.

(52) Ir svarīgi, lai tiktu saglabāta vienīgās vadošās institūcijas noteikšana katrai intervencei, lai tiktu noteiktas institūcijas atbildības jomas, kā arī revīzijas institūcijas funkcijas. Attiecībā uz izdevumu apstiprinājumu un maksājumu pieprasījumu pirms to pārsūtīšanas uz Komisiju ir jāgarantē unificētos kvalitātes standartus; ir jānoskaidro informācijas, uz kuras bāzes šie pieprasījumi tiek veidoti, raksturs un kvalitāte. Saistībā ar šo ir jāizveido apliecināšanas institūcijas funkcija.

(53) Operacionālo programmu pārraudzības mērķis ir garantēt to izpildes kvalitāti. Saistībā ar šo pārraudzības komiteju atbildības definīcijā ir jāiekļauj vajadzību ziņojums, kas ir jāpārsūta uz Komisiju, un šīs informācijas pārbaudes noteikumi.

(54) Saskaņā ar subsidaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstu primārā atbildība ir intervences īstenošana un kontrolēšana.

(55) Attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām dalībvalstu pienākums ir apliecināt izdevumus, konstatēt, novērst un labot noteikumu pārkāpumus. Lai garantētu efektīvu un precīzu operacionālo programmu īstenošanu, Kopienas likumu pārkāpumi ir jāprecizē. It sevišķi attiecībā uz vadību kontroli ir svarīgi izveidot metodes, ar kurām dalībvalstis sniedz garantijas, ka sistēmas atrodas savā vietā un atbilstoši darbojas.

(56) Bez aizspiedumiem attiecībā uz Komisijas varu finansiālās nozares kontrolē ir jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Ir jāizveido kritēriji, kas kontroles stratēģiju kontekstā attiecībā pret nacionālajām sistēmām ļauj Komisijai noteikt garantijas līmeni, kādu ir spējīgas piedāvāt nacionālās revīzijas institūcijas.

(57) Kopienas kontroles apjomam un intensitātei ir jābūt proporcionālai tās ieguldījumam. Situācijās, kurās dalībvalstis būtībā ir galvenais programmas finansiālo resursu piegādātājs, ir atbilstoši, ka dalībvalstīm tiek dota iespēja organizēt noteiktas kontroles elementu sistēmas attiecībā uz nacionālo likumdošanu. Šo pašu apstākļu kontekstā ir jānosaka, ka Komisija šķir metodes, ar kurām dalībvalstīm ir jāizpilda budžeta izdevumu funkcija un jāpārbauda vadības un kontroles sistēmas, izveidojot noteikumus, uz kuriem balstoties, Komisija ir pilnvarota ierobežot pašas revīziju, pilnvarojot tās garantijas, kuras piedāvā nacionālo valstu institūcijas.

(58) Apmaksa rēķinā operacionālo programmu sākumā garantē regulāro naudas plūsmu, kas atvieglo maksājumus operacionālo programmu īstenošanas saņēmējiem. Tāpēc 7 % strukturālo fondu un 10.5 % Kohēzijas fonda iemaksu attiecīgajā kontā palīdzēs paātrināt operacionālo programmu īstenošanu.

(59) Lai atliktu tos papildus maksājumus, kuros ir konstatētas kļūdas vadības un kontroles sistēmās, ir jābūt metodēm, kas atļauj pilnvarot delegācijas amatpersonas apturēt maksājumus, par kuriem ir šaubas attiecībā šo sistēmu operāciju pareizību; vai arī Komisijai jābūt ir pilnvarotai atskaitīt līdzekļus no maksājumiem, ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi visus attiecīgos pasākumus labojamajā darbību plānā.

(60) Automātiskais neuzticēšanās likums palīdzēs paātrināt programmu īstenošanu, uzlabojot pareizo finansiālo vadību. Saistībā ar šo atbilstoši ir jādefinē tā piemērošanas metodes un budžeta saistību sadaļas, kuras var izslēgt situācijās, kad īstenošanas aizkavēšanos izraisa apstākļi, kas nav atkarīgi no mērķa grupas darbības, kas neiederas ikdienas situācijās, nav paredzami un kuru sekas nav iespējams novērst, neskatoties uz uzrādīto strādīgumu.

(61) Slēgšanas procedūras ir jāvienkāršo atkarībā no izvēlētā grafika, piedāvājot iespējas tām dalībvalstīm, kas to vēlas, daļēji slēgt operacionālās programmas, vadoties saskaņā ar pabeigtajām darbībām; lai šīs darbības varētu veikt, jābūt atbilstošiem apstākļiem.

(62) Lai realizētu Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras, saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EC ir jāpiemēro metodes, kas ir nepieciešamas šīs regulas īstenošanai, nosakot atbilstošās procedūras,.[8]

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

I SADAĻA

PALīDZīBAS MēRķI UN VISPāRīGIE NOTEIKUMI

I NODAĻA DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Šajā regulā formulēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) (turpmāk tekstā „Struktūrfondi”) un Kohēzijas fonda darbības vispārīgie noteikumi, neierobežojot saistības, kas noteiktas ERAF, ESF un Kohēzijas fondu nolikumā.

Šajā regulā formulēti struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk tekstā „fondi”) ieguldījumu mērķi, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritēriji finansējuma saņemšanai no fondiem, pieejamie finanšu līdzekļi un to piešķiršanas kritēriji.

Šajā regulā formulēts kohēzijas (izlīdzināšanas) politikas konteksts, tai skaitā Kopienas kohēzijas politikas stratēģisko vadlīniju īstenošanas metodes, vispārējā nacionālā stratēģiskā plāna izstrādāšana un Kopienas līmeņa ikgadēju pārbaužu veikšana.

Šajā regulā formulēti sadarbības, plānošanas, vērtēšanas, vadības, ieskaitot finanšu vadības, uzraudzības un kontroles principi un noteikumi, balstoties uz dalībvalstu un Komisijas savstarpējo atbildības sadalījumu.

2. pants

Definīcijas

Šeit izskaidrota šīs regulas terminu nozīme:

1) ‘darbības programma’ : dokuments, ko dalībvalsts iesniedz un Komisija apstiprina kā vispārējā nacionālā stratēģiskā plāna daļu attīstības stratēģijas kontekstā, kurā ietilpst secīga to prioritāšu kopa, kuras var īstenot ar fondu palīdzību vai ar Kohēzijas fonda un ERAF palīdzību konverģences” mērķim.

2) ‘prioritāte’ : viena no darbības programmas stratēģijas prioritātēm, kurā ietilpst pasākumi ar konkrēti noteiktu mērķi.

3) ‘pasākumi’ : projekts vai projektu grupa, ko izvēlas attiecīgās darbības programmas vadošā institūcija vai izvēle tiek veikta tās vadībā saskaņā ar uzraudzības komitejas formulētiem kritērijiem un ko attiecīgās prioritātes mērķu sasniegšanai īsteno viens vai vairāki saņēmēji;

4) ‘ saņēmējs ’: valsts vai privāts uzņēmums vai institūcija, kas atbildīga par pasākumu sākšanu un/ vai īstenošanu. Līguma 87. pantā minēto palīdzības shēmu kontekstā saņēmējs ir sabiedriskas vai privātas institūcijas, kas veic individuālu darbību un saņem sabiedrisku atbalstu;

5) ‘sabiedriskie izdevumi’ : jebkāds sabiedrisks ieguldījums pasākumu finansēšanai, ko piešķir no valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību budžeta, no Eiropas Kopienām saistībā ar struktūrfondiem vai Kohēzijas fondu, un jebkādi līdzīgi izdevumi. Jebkāds ieguldījums pasākumu finansēšanai, ko piešķir no sabiedrisko juridisko personu vai vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo pašvaldību asociāciju budžeta vai no sabiedriskas juridiskas personas, tādā nozīmē, kā to no 2004. gada 31. marta nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EC par sabiedrisko darbu līgumu, sabiedriskās piegādes līgumu un sabiedrisko pakalpojumu[9] līgumu slēgšanas koordināciju, jāuzskata par sabiedrisku ieguldījumu.

6) ‘starpnieks’ : jebkura institūcija vai sabiedrisks vai privāts pakalpojums, par ko atbildīga ir vadošā institūcija vai apliecinātājinstitūcija, vai, kas darbojas šo iestāžu vārdā attiecībā pret saņēmējiem, kas īsteno pasākumus.

II NODAĻAMĒRĶI UN UZDEVUMI

3. pants

Mērķi

1. Lai veicinātu harmonisku, līdzsvarotu un ilgspējīgu Kopienas attīstību, Kopienas Līguma 158. pantā formulētie pasākumi nostiprina paplašinātās Kopienas ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos. Šie pasākumi tiek īstenoti ar fondu, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu pašreizējo finansiālo ieguldītāju palīdzību. Lai paātrinātu ekonomisko un sociālo pārstrukturizēšanos un risinātu iedzīvotāju novecošanas jautājumus, to mērķis ir pārvarēt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, īpaši valstīs un reģionos, kuru attīstība atpaliek.

Fondu atbalstītajos pasākumos ietilpst Kopienas ilgtspējīgas attīstības prioritātes nacionālā un reģionālā līmenī, veicinot izaugsmes nostiprināšanu, konkurētspēju un nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, kā arī vides aizsardzību un kvalitāti.

2. Tādā nolūkā ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, Eiropas Investīciju banka (EIB) un citi pastāvošie Kopienas finanšu ieguldītāji sniedz attiecīgu ieguldījumu šādu trīs mērķu sasniegšanai:

a) “Konverģences” mērķa nolūks ir paātrināt konverģences procesus vismazāk attīstītajās dalībvalstīs un reģionos, uzlabojot izaugsmes un nodarbinātības nosacījumus, ieguldījumu kvalitāti fiziskajā kapitālā un cilvēku resursos, veicinot inovāciju un informētas sabiedrības attīstību, paaugstinot pielāgošanās spēju ekonomiskām un sociālām pārmaiņām un uzlabojot vidi un administratīvo efektivitāti. Šis mērķis ir fondu prioritāte.

b) “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa nolūks, izņemot vismazāk attīstītos reģionus, ir stiprināt reģionu konkurētspēju, pievilcību un nodarbinātību, paredzot ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, ieskaitot tās, kas saistītas ar tirdzniecības liberalizāciju, inovāciju un informētas sabiedrības attīstību, uzņēmējdarbības, vides aizsardzības attīstību un pieejamības uzlabošanu, strādājošo un uzņēmumu piemērošanās spēju uzlabošanu, kā arī visaptveroša darba tirgus attīstību.

c) “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa nolūks ir stiprināt pārrobežu sadarbību ar kopēju vietēju iniciatīvu palīdzību transnacionālā līmenī ar integrētu teritoriālu attīstību veicinošiem pasākumiem saistībā ar Kopienas prioritātēm un ar sadarbības un pieredzes apmaiņas palīdzību attiecīgā teritoriālā līmenī.

3. Piešķirot finansējumu, fondi, atbilstoši to mērķprogrammai, ņem vērā, no vienas puses, īpašos ekonomiskos un sociālos apstākļus un, no otras puses, teritoriālās īpatnības. Finansējums, atbilstoši apstākļiem, jāparedz pilsētu būvniecībai reģionālās attīstības kontekstā un lauku rajonu un zvejniecības teritoriju atjaunošanai ar ekonomikas diversifikācijas palīdzību. Palīdzība jāparedz arī apgabaliem, ko ietekmē nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas faktori, kas pasliktina attīstības iespējas, īpaši visattālākos reģionos (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), kā arī ziemeļu teritorijās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, dažās salās un salu dalībvalstīs, kalnu apvidos.

4. pants

Līdzekļi un uzdevumi

1. Fondi, atbilstoši īpašiem noteikumiem, kas regulē katra fonda darbību, palīdz sasniegt plānotos trīs mērķus šādā kārtībā:

a) “Konverģences” mērķis: ERAF, ESF un Kohēzijas fonds;

b) “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķis: ERAF un ESF;

c) “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķis: ERAF.

2. Ar dalībvalstu un Komisijas iniciatīvu fondi palīdz finansēt un atbalsta tehnisko palīdzību.

III NODAĻA ĢEOGRĀFISKĀ ATBILSTĪBA

5. pants

Konverģence

1. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 no 2003. gada 26. maija reģioni, kas atbilst “konverģences” mērķim un kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no struktūrfondiem, atbilst teritoriālo statistikas vienību nomenklatūras II līmenim (turpmāk tekstā „NUTS II līmenis”), kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ( per capita ), vērtējot pēc pirktspējas paritātes un rēķinot pēc Kopienas pēdējo trīs gadu datiem, kas pieejami […], ir mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējā iekšzemes kopprodukta rādītāja.

2. NUTS II līmeņa reģioni, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ( per capita ), vērtējot pēc pirktspējas paritātes un rēķinot pēc Kopienas pēdējo trīs gadu datiem, kas pieejami […], ir starp 75 % un […] % no Kopienas vidējā rādītāja, būs tiesīgi saņemt īslaicīgu un speciālu finansējumu no struktūrfondiem.

3. Finansējumu no Kohēzijas fonda tiesīgas saņemt ir tās dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ( per capita ), vērtējot pēc pirktspējas paritātes un rēķinot pēc Kopienas pēdējo trīs gadu datiem, kas pieejami […], ir mazāks kā 90 % no Kopienas vidējā rādītāja, un kurām ir izstrādāta darbības programma ekonomiskās konverģences apstākļiem, kas definēti Līguma 104.pantā.

4. Neskatoties uz šī panta 1. un 2. punktu un 6. pantu, visattālākie reģioni (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), ir tiesīgi saņemt speciālu finansējumu no ERAF, lai veicinātu to integrāciju iekšējā tirgū un kompensētu specifiskos piespiedu apstākļus.

5. Tiklīdz šī regula stājas spēkā, saskaņā ar 104. panta 2. punktā norādīto procedūru, Komisija apstiprina šī panta 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu reģionu un 5. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu dalībvalstu sarakstu. Sarakstam jābūt spēkā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

6. pants

Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

1. “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim atbilst un ir tiesīgas pretendēt uz struktūrfondu finansējumu tās teritorijas, kas nav norādītas 5. panta 1. punktā un 2. punktā.

Izstrādājot 25. pantā minēto vispārējo nacionālo stratēģisko plānu, katra dalībvalsts norāda NUTS I vai NUTS II reģionus, par kuriem tā iesniegs programmas finansēšanai no ERAF.

2. NUTS II līmeņa reģioni, kas atbilst 1. mērķim 2006. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 un kas nav minēti 5. panta 1. punktā un 2. punktā, var saņemt īpašu un īslaicīgu finansējumu no struktūrfondiem.

3. Saskaņā ar 104. panta 2. punktā noteikto procedūru, stājoties spēkā nolikumam, Komisija apstiprina šī panta 2. punktā formulētiem kritērijiem atbilstošu reģionu sarakstu. Saraksts ir spēkā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

7. pants

Eiropas teritoriālā sadarbība

1. Pārrobežu sadarbības nolūkā finansējums paredzēts Kopienas NUTS III līmeņa reģioniem gar iekšējo un ārējo sauszemes zemes robežu un Kopienas NUTS III līmeņa reģioniem gar atdalītu jūras robežu, lielākais 150 km, ņemot vērā nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbības aktivitāšu secību un ilglaicīgumu.

Saskaņā ar 104. panta 2. punktā noteikto procedūru, stājoties spēkā nolikumam, Komisija apstiprina šī panta 2. punktā formulētiem kritērijiem atbilstošu reģionu sarakstu. Saraksts ir spēkā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Saskaņā ar 104. panta 2. punktā noteikto procedūru starpvalstu sadarbības nolūkā, pamatojoties uz 23. un 24. pantā norādītām Kopienas stratēģiskām vadlīnijām, Komisija apstiprina starpvalstu teritoriju sarakstu. Šis saraksts ir spēkā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim.

3. Kopienas teritorija ir piemērota sadarbības tīkla izveidei un pieredzes apmaiņas organizēšanai.

IV NODAĻA PALĪDZĪBAS PRINCIPI

8. pants

Papildināmība, konsekvence un atbilstība

1. Fondi nodrošina palīdzību, kas atbilst nacionālām, reģionālām un vietējām iespējām, saskaņojot tās ar Kopienas prioritātēm.

2. Komisija un dalībvalstis garantē fondu un dalībvalstu palīdzības atbilstību Kopienas aktivitātēm, politikai un prioritātēm. Īpaši to norāda Kopienas stratēģiskajās vadlīnijās, vispārējā nacionālajā stratēģiskajā plānā un darbības programmās.

3. Fondu finansētie pasākumi atbilst Līguma dokumentu noteikumiem.

9. pants

Plānošana

Fondu mērķi ietilpst ilggadējā plānošanas sistēmā, kas ietver prioritātes, vadības procesu, lēmumu pieņemšanu un finansēšanu vairākos posmos.

10. pants

Sadarbība

1. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu no fondiem pieņem Komisija ciešā sadarbībā, turpmāk tekstā „sadarbība”, starp Komisiju un dalībvalsti. Saskaņā ar pašreizējiem nacionāliem likumiem un pieredzi dalībvalsts norāda pārvaldes institūcijas un institūcijas, ar kurām tā sadarbojas, proti:

a) kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētas un citas valsts institūcijas;

b) ekonomiskos un sociālos partnerus;

c) jebkuras citas attiecīgas kompetentas institūcijas, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un institūcijas, kas atbildīgas par vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumiem.

Katra dalībvalsts norāda nozīmīgākos nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa partnerus ekonomiskā, sociālā vai kādā citā jomā, turpmāk tekstā “partneri”. Saskaņā ar nacionāliem likumiem dalībvalsts veido plašas un efektīvas saiknes starp visām iesaistītām institūcijām, ņemot vērā prasību veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību un nodrošināt ilgspējīgu attīstību, ievērojot prasības par apkārtējās vides aizsardzību un uzlabošanu.

2. Sadarbība tiek īstenota saskaņā ar katras partneru kategorijas attiecīgo institucionālo, likumīgo un finansiālo jurisdikciju.

Sadarbība skar vispārējā nacionālā stratēģiskā plāna izstrādi un pārraudzību, kā arī darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu, pārraudzību un novērtēšanu. Dalībvalstis nodrošina piesaistīto partneru līdzdalību, īpaši reģionus, dažādās plānošanas stadijās, ņemot vērā katras stadijas laika ierobežojumus.

3. Katru gadu Komisija sniedz konsultācijas par fondu palīdzību organizācijām, kas pārstāv sociālos partnerus Eiropas līmenī.

11. pants

Papildu pasākumi un to sadalījums

1. Par 23. pantā minētās darbības programmas īstenošanu atbild attiecīga teritoriālā līmeņa dalībvalstis saskaņā ar katras dalībvalsts institucionālo sistēmu. Atbildība tiek īstenota saskaņā ar šo regulu.

2. Komisijas un dalībvalstu izmantotie līdzekļi atšķiras atkarībā no Kopienas ieguldījuma kontroles nodrošināšanā. Atšķirības attiecas arī uz novērtēšanas procesu un Komisijas piedalīšanos pārraudzības komitejās, kā norādīts 62. pantā, un darbības programmu ikgadējo ziņojumu sagatavošanu.

12. pants

Kopīgā pārvaldība

1. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[10] 53. panta, 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību, kas definēta 43. pantā, fondiem piešķirtais Kopienas budžets tiek īstenots dalībvalsts un Komisijas kopīgā pārvaldībā.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina saprātīgu finanšu vadības principu ievērošanu.

2. Komisijas atbildība Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta īstenošanā izpaužas šādi:

a) Saskaņā ar 69. un 70. pantā aprakstītajām procedūrām Komisija pārbauda dalībvalsts vadības un kontroles sistēmu darbību.

b) Saskaņā ar 89., 90. un 91. pantu Komisija pārtrauc vai uz laiku aptur visus maksājumus vai to daļu, ja nacionālās vadības un kontroles sistēmas cieš neveiksmi, un saskaņā ar 101. un 102. pantā aprakstītajām procedūrām veic jebkādas nepieciešamās finanšu korekcijas.

c) Komisija pārbauda maksājumu atmaksu kontā un saskaņā ar 81. panta 2. punktu, 93. un 96. pantu automātiski pārtrauc budžeta saistības.

13. pants

Papildināmība

1. Struktūrfondu asignējumi nedrīkst aizstāt valsts vai citus līdzvērtīgus struktūras izdevumus, ko veic dalībvalsts.

2. „Konverģences” mērķa reģioniem Komisija un attiecīgā dalībvalsts nosaka valsts vai līdzvērtīgu struktūras izdevumu apjomu, ko dalībvalsts nodrošina savos reģionos plānošanas periodā.

Šos izdevumus nosaka dalībvalsts un Komisija saskaņā ar 25. pantā noteiktajiem nacionālajiem stratēģiskajiem dokumentiem.

3. Šī panta 2. punktā minētais izdevumu apjoms ir vismaz vienāds ar vidējiem gada izdevumiem, kas sasniegti iepriekšējā plānošanas periodā.

Izdevumu apjomu nosaka, ņemot vērā vispārējos makroekonomikas apstākļus, kādos noris finansēšana un, ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, proti, privatizāciju, kā arī vērienīga apjoma sabiedriskos vai ekvivalentus strukturālos izdevumus dalībvalstī iepriekšējā plānošanas periodā.

4. Komisija un dalībvalsts 2016. gada 30. jūnijā veic „konverģences” mērķa papildināmības starpposma pārbaudi 2011. gadā un nobeiguma pārbaudi.

Ja 2016. gada 30. jūnijā dalībvalsts nevar pierādīt, ka nacionālajos stratēģiskajos dokumentos noteiktā papildināmība ir ievērota, saskaņā ar 101. pantā aprakstīto procedūru Komisija veic finanšu korekcijas.

14. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība

Dalībvalstis un Komisija nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību un veicina dzimumu līdztiesības iespēju fondu palīdzības īstenošanu dažādās stadijās.

V NODAĻA FINANŠU STRUKTŪRA

15. pants

Globālie resursi

1. Saskaņā ar ikgadējā sadalījuma shēmu, kas norādīta 1. pielikumā, fondu paredzētie līdzekļi 2007. līdz 2013. gadam ir 336.1 biljons eiro 2004.

Līdzekļu sadalījuma plānošanai un pakāpeniskai iekļaušanai Eiropas Kopienu vispārējā budžetā 1. apakšpunktā minētā summa tiek indeksēta līdz 2 % gadā.

Budžeta līdzekļu sadalījums 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem paredzēts galvenokārt “konverģences” mērķu reģioniem.

2. Saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu un, neierobežojot saistības, kas definētas 20. un 21. pantā, Komisija izstrādā ikgadējo indikatīvo sadalījumu katrai dalībvalstij.

16. pants

“Konverģences” mērķa līdzekļi

1. “Konverģences” mērķim paredzētie līdzekļi kopumā veido līdz 78,54 % no 15. panta pirmajā punktā noteiktajiem līdzekļiem (t.i., 264.0 biljonus eiro), un to sadalījums ir šāds:

a) 67.34 % - 5. panta 1. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni;

b) 8.38 % - 5. panta 2. punktā noteiktajam īslaicīgam un speciālam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni;

c) 23.86 % - 5. panta 3. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot iedzīvotāju skaitu, IKP uz vienu iedzīvotāju ( per capita ), nacionālās labklājības uzlabošanos iepriekšējā periodā, un sauszemes teritoriju;

d) 0.42 % - 5. panta 4. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritēriju dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu.

2. Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto ikgadējo asignējumu sadalījums samazināsies no 2007. gada janvāra. Asignējumi 2007. gadā būs mazāki nekā 2006. gadā, izņemot reģionus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 2000. gada janvārī neatbilst 1. mērķim; 2007. gada asignējumi būs reāli un taisnīgi.

17. pants

“Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa līdzekļi

1. “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim paredzētie līdzekļi kopumā veido līdz 17.22 % no 15. panta noteiktajiem līdzekļiem (t.i., 57.9 biljonus eiro), un to sadalījums ir šāds:

a) 83.44 % - 6. panta 1. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot reģionālo labklājību, bezdarba līmeni, nodarbinātības rādītājus un iedzīvotāju blīvumu;

b) 16.56 % - 6. panta 2. punktā norādītajam īslaicīgajam un īpašajam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni.

2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie asignējumi vienlīdzīgi tiek sadalīti ERAF finansētām programmām un ESF finansētām programmām.

3. ESF finansētās darbības programmas saņem līdz 50 % no 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem pieejamajiem kredītiem. Tāpēc ESF finansētās darbības programmas paredz īpašas prioritātes.

4. Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais ikgadējais asignējumu sadalījums samazināsies no 2007. gada janvāra. Asignējumi 2007. gadā būs mazāki nekā 2006. gadā, izņemot reģionus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 atbilst 1. mērķim ar 2004. gadu; 2007. gada asignējumi būs reāli un taisnīgi.

18. pants

„Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa līdzekļi

„Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim paredzētie līdzekļi kopumā veido līdz 3.94 % no 15. panta 1. punktā noteiktajiem līdzekļiem (t.i., 13.2 biljonus eiro), un to sadalījums ir šāds:

a) 35.61 % - 7. panta 1. punktā norādītās pārrobežu sadarbības finansēšanai, kā kritēriju dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu;

12.12 % - ERAF ieguldījumam Eiropas kaimiņattiecību un sadarbības līdzekļu pārrobežu līnijas (angl. strand ) finansēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], un no pirmsiestāšanās finanšu līdzekļiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […]. Šī regula norāda, ka kopējais ieguldījums pārrobežu sadarbībai ar dalībvalsti ir vienlīdzīgs ERDF ieguldījumam.

b) 47.73 % - 7. panta 2. punktā norādītās starpvalstu sadarbības finansēšanai, kā kritēriju dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu;

c) 4.54 % - 7. panta 3. punktā norādīto sadarbības tīklu izveides un pieredzes apmaiņas finansēšanai.

19. pants

Līdzekļu nemainība

Kopējos dalībvalsts asignējumus konkrētiem fondu mērķiem un sadaļām nedrīkst pārdalīt un mainīt.

Izņēmuma gadījumos „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim piešķirto finansējumu var mainīt 10 % apmērā no pārrobežu un transnacionālām sadaļām paredzētās summas.

20. pants

Ar izpildi un kvalitāti saistītā rezerve

0,30 % līdzekļu, kas minēti 16. pantā 1. punkta a) un b) apakšpunktos un 17. pantā 1. punktā, tiek piešķirti saskaņā ar 48. pantu.

21. pants

Tehniskās palīdzības līdzekļi

0,30 % līdzekļu, kas minēti 15. panta 1. punktā, tiek piešķirti tehniskai palīdzībai Komisijas vajadzībām, kas noteiktas 43. pantā.

22. pants

Līdzekļu piešķiršana

Saskaņā ar šo regulu Komisija nodrošina, lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no fondiem dalībvalstīm piešķirto ikgadējo asignējumu kopsumma, ieskaitot ERAF ieguldījumus Eiropas kaimiņattiecību un sadarbības pārrobežu līnijas (angl. strand ) finansēšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no pirmsiestāšanās finanšu līdzekļiem, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas ietilpst ELVGF vadlīniju nodaļā, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas paredz līdzekļus „konverģences” mērķim no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), nepārsniedz 4 % no dalībvalstu IKP, kas aprēķināts starpinstitucionālā līguma apstiprināšanas laikā.

Iepriekšējā punktā minēto un fondos neiekļauto finansējumu noteikumi paredz līdzīgu nodrošinājumu.

II SADAĻA

IZLīDZINāšANAS STRATēģIJA

I NODAĻA

KOPIENAS STRATĒĢIJAS VADLĪNIJAS ATTIECĪBĀ UZ IZLĪDZINĀŠANU

23. pants

Saturs

Kopienas līmenī Padome izstrādā stratēģijas vadlīnijas ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai izlīdzināšanai, nosakot fondu piesaisti.

Vadlīniju norādījumi, kas attiecas uz katru fondu piesaistes objektu, vērsti uz Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību.

Vadlīnijas izstrādā, ņemot vērā vidēja termiņa ekonomikas un politikas stratēģiju, kas noteikta izvērstās ekonomikas politikas vadlīnijās (Broad Economic Policy Guidelines (BEPG)) .

Nodarbinātības un cilvēku resursu jomā prioritātēm jāatbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijai ( European Strategy for Employment) , kā arī jāievēro reģionālās un vietējās īpatnības.

24. pants

Pieņemšana un pārskatīšana

Vēlākais trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu pieņemšanas, saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma ( Treaty )161. pantā, jāpieņem Kopienas stratēģijas vadlīnijas, kas minētas 23. pantā. Šis lēmums publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Nepieciešamības gadījumā tiek veikta Kopienas stratēģijas vadlīniju vidēja termiņa pārskatīšana saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma 161. pantā, kam par iemeslu varētu būt izmaiņas Kopienas prioritātēs.

II NODAĻA NACIONĀLĀS STRATĒĢIJAS RAKSTUROJUMS

25. pants

Saturs

1. Dalībvalstij jāiesniedz nacionālās stratēģijas raksturojums, kas garantē, ka Kopienas strukturālā palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Kopienas stratēģijas vadlīnijām un saistīta ar Kopienas prioritātēm no vienas puses un nacionālājām un reģionālajām prioritātēm, kas vērstas uz pastāvīgas attīstības nodrošināšanu, kā arī nacionālo rīcības plānu nodarbinātības jautājumiem, no otras puses.

Raksturojumā jāiekļauj ieteikumi fondu programmēšanai.

2. Katrā nacionālās stratēģijas raksturojumā iekļaujams dalībvalsts stratēģijas un tās praktiskās realizācijas apraksts un kopsavilkums.

3. Nacionālās stratēģijas raksturojuma stratēģijas nodaļā aprakstāma izvēlētā stratēģija “izlīdzināšanas“, kā arī “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu īstenošanai, ilustrējot to, kā izdarītā izvēle saskan ar Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām, kas attiecas uz sagaidāmajām pārmaiņām Eiropas un pasaules ekonomikā un, pamatojoties uz attīstības atšķirību analīzi, vājajām vietām un iespējām. Aprakstā jāiekļauj:

a) tematiskās un teritoriālās prioritātes, ieskaitot pilsētu reģenerāciju, ka arī lauku ekonomikas un rajonu, kas atkarīgi no zivsaimniecības, diversifikācija;

b) tikai “izlīdzināšanas“ mērķim – pasākumi, kuru nolūks ir uzlabot dalībvalsts administratīvo efektivitāti, ieskaitot fondu izlietojumu, kā arī novērtēšanas plānu, kas noteikts 46. panta 1. punktā;

c) tikai “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim – reģionu saraksts, kas izvēlēti reģionālajai konkurencei, kā minēts 6. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

Monitoringa nolūkiem galvenos prioritāšu mērķus, kas aprakstīti a) apakšpunktā, jāsniedz no kvantitatīvā viedokļa, raksturojot arī pasākumus un rezultātus.

4. “Izlīdzināšanas“ mērķim un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu apraksta pasākumu sadaļā jāiekļauj:

a) darbības programmu saraksts un indikatīvs katra fonda iedalījums programmām, nodrošinot līdzsvaru starp reģionālajiem un tematiskajiem (vispārējiem) pasākumiem. Sarakstā jāiekļauj nacionālās rezerves fonds, kas aprakstīts 49. pantā;

b) mehānismi, kas nodrošina darbības programmu un fondu koordinēšanu;

c) citu finanšu līdzekļu izmantošana, ieskaitot EIB un to koordināciju ar fondu izmantošanu.

5. “Izlīdzināšanas“ mērķa pasākumu aprakstā jāiekļauj arī:

a) ikgadējo asignējumu apjoms no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF);

b) informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību papildināšanas (papildu piešķiršanas) principam, kas aprakstīts 13. pantā.

6. Nacionālās stratēģijas raksturojumā iekļautajā informācijā jāņem vērā katras dalībvalsts institucionālās kārtības īpatnības.

26. pants

Sagatavošana un pieņemšana

1. Dalībvalsts sagatavo nacionālās stratēģijas raksturojumu saskaņā ar tās institucionālo struktūru un ciešā sadarbībā ar partneriem, kā aprakstīts 10. pantā, par laika periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai nacionālās stratēģijas raksturojuma priekšlikumu iespējami ātrākā laikā pēc Kopienas stratēģisko vadlīniju pieņemšanas. Dalībvalstis vienlaicīgi var iesniegt arī darbības programmas, kas aprakstītas 31. pantā. Komisija apspriež šo priekšlikumu partnerattiecību līmenī.

3. Pirms darbības programmas, kas aprakstīta 36. pantā, pieņemšanas, Komisija pēc konsultācijas ar Komiteju, kā minēts 105. pantā, un saskaņā ar kārtību, kas aprakstīta 104. panta 2. punktā, pieņem lēmumu par šādiem jautājumiem:

a) stratēģiju un prioritātēm pasākumiem, kas izvēlēti fondu palīdzībai un to monitoringu;

b) darbības programmu sarakstu un programmu līdzekļu sadalījumu katram fondu mērķim, ieskaitot nacionālā rezerves fonda apjomu, kas aprakstīts 49. pantā;

c) kā arī - tikai “izlīdzināšanas” mērķim – izlietojumu saskaņā ar papildināšanas (papildu piešķiršanas) principu, kas aprakstīts 13. pantā un pasākumiem, kas paredzēti, lai stiprinātu administratīvo efektivitāti un nodrošinātu pareizu fondu līdzekļu izlietojumu.

Lēmums neietekmē darbības programmas, kas aprakstītas 32. pantā.

III NODAĻA STARTĒĢIJAS TURPMĀKA ĪSTENOŠANA UN IKGADĒJĀS DEBATES

27. pants

Dalībvalstu ikgadējais ziņojums

1. Sākot ar 2008. gadu vēlākais katra gada 1. oktobrī katrai Dalībvalstij jāiesniedz Komisijai ziņojums par sasniegumiem, kas gūti stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, ņemot vērā norādījumus un to lomu Kopienas stratēģisko vadlīniju, kas attiecas uz izlīdzināšanu, īstenošanā, kā arī pieejamo novērtējumu.

Ziņojums attiecas uz nodarbinātības nacionālo darbības plānu.

2. Ikgadējais nacionālo pasākumu plāns attiecībā uz nodarbinātību raksturo to, kā dalībvalstīs tiek īstenotas Eiropas stratēģijas vadlīnijas.

28. pants

Komisijas ikgadējais ziņojums

1. Sākot ar 2009. gadu, katra gada sākumā Komisijai jāpieņem ikgadējais ziņojums, kurā apkopoti galvenie sasniegumi attīstībā, tendences un pārbaudes, kas attiecas uz Kopienas stratēģijas vadlīniju īstenošanu un nacionālās stratēģijas raksturojumu.

2. Komisija sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz dalībvalstu gadskārtējo ziņojumu izpēti un novērtējumu, kā minēts 27. pantā, un, izmantojot jebkuru citu pieejamu informāciju. Ziņojumā jānorāda turpmākie pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā Komisijas secinājumus.

29. pants

Ikgadējā pārbaude

1. Komisijas ikgadējais ziņojums, kas aprakstīts 28. pantā, nosūtāms Padomei kopā ar BEPG ziņojumu, apvienoto ziņojumu par nodarbinātību un iekšējā tirgus stratēģijas ( Internal Market Strategy ) īstenošanu, adresējot to Eiropas Padomei.

Tas nosūtāms izvērtēšanai Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionālajai komitejai.

2. Padome pārbauda ikgadējo Komisijas ziņojumu kopā ar BEPG ziņojumu, apvienoto ziņojumu par nodarbinātību un iekšējā tirgus stratēģijas ( Internal Market Strategy ) īstenošanu.

3. Pamatojoties uz Komisijas ikgadējo ziņojumu, kas aprakstīts 28. pantā, kā arī, ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, Padome pieņem lēmumus attiecībā uz Kopienas stratēģijas vadlīniju ieviešanu. Komisija uzrauga, lai lēmumi tiktu izpildīti.

30. pants

Izlīdzināšanas ziņojums

Komisijas ziņojumā, kas aprakstīts Līguma ( Treaty ) 159. panta otrajā punktā, iekļaujami šādi apraksti (raksturojumi):

a) sasniegtā attīstība ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā, ieskaitot sociāli ekonomisko situāciju un reģionu attīstību, kā arī Kopienas prioritāšu ievērošanas raksturojums;

b) fondu, EIB un citu finanšu līdzekļu, kā arī Kopienas un nacionālās politikas loma sasniegtajā attīstībā.

Nepieciešamības gadījumā ziņojumā jāiekļauj priekšlikumi par Komisijas pasākumiem un politiku, kas būtu jāpieņem, lai stiprinātu un veicinātu ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu, kā arī vajadzības gadījumā priekšlikumi attiecībā uz jaunajām Kopienas politikas iniciatīvām stratēģiskajās vadlīnijās, kas attiecas uz izlīdzināšanu.

Gadā, kad tiek iesniegts šis ziņojums, tas aizvieto 28. pantā aprakstīto Komisijas ikgadējo ziņojumu. Ziņojums apspriežams gadskārtējās debatēs saskaņā ar 29. panta kārtību.

III SADAĻA

PROGRAMMēšANA

I NODAĻA VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ STRUKTURĀLAJIEM FONDIEM UN IZLĪDZINĀŠANAS FONDU

31. pants

Darbības programmu sagatavošana un apstiprināšana

1. Fondu darbība dalībvalstīs izpaužas darbības programmās, kas izstrādātas saskaņā ar nacionālās stratēģijas raksturojumu. Katrā darbības programmā jāiekļauj laika periods no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja nepastāv cita vienošanās starp Komisiju un dalībvalsti, darbības programma attiecas tikai uz vienu no trim mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2. Katru darbības programmu izstrādā dalībvalsts vai tās pilnvarots pārstāvis ciešā sadarbībā ar partneriem, kā minēts 10. pantā.

3. Dalībvalsts iespējami īsākā laikā pēc Komisijas lēmuma, kas aprakstīts 26. pantā, pieņemšanas, iesniedz Komisijai darbības programmas 36. pantā uzskaitītās informācijas priekšlikumu. Priekšlikumu var iesniegt arī kopā ar nacionālās stratēģijas raksturojumu, kas aprakstīts tajā pašā - 26. pantā.

4. Komisija izvērtē darbības programmu, lai noteiktu, vai tā atbilst nacionālās stratēģijas raksturojuma mērķiem un prioritātēm, kā arī Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām. Ja Komisija uzskata, ka darbības programma neatbilst Kopienas stratēģijas vadlīnijām vai nacionālās stratēģijas raksturojumam, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt iesniegto programmu.

5. Dalībvalsts iesniegtā darbības programma Komisijai jāpieņem iespējami īsākā laikā.

32. pants

Darbības programmu pārskatīšana

1. Saskaņā ar dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvu un Monitoringa komitejas apstiprinājumu darbības programmas tiek vēlreiz caurskatītas un, ja nepieciešams, labotas atlikušajam programmas periodam, ņemot vērā nozīmīgas sociāli ekonomiskās izmaiņas, vai arī ar nolūku pievērst lielāku vai citādu uzmanību Kopienas prioritātēm saskaņā ar Padomes lēmumiem. Darbības programmas var vēlreiz caurskatīt pēc to izvērtēšanas, kā arī, ņemot vērā grūtības to realizēšanā. Saskaņā ar 48. un 49. pantu vajadzības gadījumā darbības programmas var mainīt, atbilstoši rezerves līdzekļu sadalījumam, kas aprakstīts 48. un 49. pantā.

2. Lēmums par darbības programmu pārskatīšanu un rediģēšanu Komisijai jāpieņem iespējami īsākā laikā, kad dalībvalsts iesniegusi formālu pieprasījumu.

33. pants

Fondu īpašais raksturs

1. Ja netiek noteikts citādi, darbības programmas saņem finansējumu tikai no viena fonda, skatīt 3. punktu.

2. Neievērojot ierobežojumus, kas definēti fondu noteikumos, ERDF un ESF 5 % robežās papildus var finansēt katru darbības programmas prioritāti, pasākumus, kas tiek finansēti no cita fonda ar noteikumu, ka līdzekļi nepieciešami programmas īstenošanai.

3. Dalībvalstīs, kas saņem atbalstu no Izlīdzināšanas fonda, ERDF un Izlīdzināšanas fonds sniedz vienotu palīdzību darbības programmām, kā arī galvenajiem projektiem, kas attiecas uz transporta infrastruktūru un vides jautājumiem.

34. pants

Ģeogrāfiskais mērogs

1. Darbības programmas, kas definētas ar „izlīdzināšanas“ mērķi, tiek izstrādātas konkrētā ģeogrāfiskā līmenī, vismaz reģionālā NUTS II līmenī.

Darbības programmas, kas definētas ar „izlīdzināšanas“ mērķi, lai saņemtu palīdzību no Izlīdzināšanas fonda, izstrādājamas nacionālā līmenī.

2. Ja nepastāv cita Komisijas un dalībvalsts vienošanās, darbības programmas, kas definētas ar “reģionālās konkurences un nodarbinātības” mērķi, jāizstrādā reģionālā NUTS I un NUTS II līmenī, atbilstoši katras valsts institucionālo sistēmu reģioniem, kurus finansē ERDF. Ja tiek saņemts ESF finansējums, dalībvalsts izstrādā darbības programmas attiecīgajā līmenī.

3. Darbības programmas sadarbībai to robežu šķērsošanas jautājumos, kas tiek definētas ar „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi, jāizstrādā attiecīgajā NUTS III līmenī katrai robežai vai robežu grupai, ieskaitot svešas valsts apņemtās teritorijas. Darbības programmas starpnacionālajai sadarbībai, kas tiek definētas ar „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi, jāizstrādā attiecīgajā starpnacionālās sadarbības reģiona līmenī. Tīkla programmas attiecas uz visu Kopienas teritoriju.

35. pants

Eiropas Investīciju bankas ( European Investment Bank) un Eiropas Investīciju fonda (European Investment Fund) dalība

1. Saskaņā ar statūtiem EIB un EIF var piedalīties fondu atbalsta saņemšanas programmēšanā.

2. Saskaņā ar dalībvalstu lūgumu EIB un EIF var piedalīties nacionālās stratēģijas raksturojuma un darbības programmu sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar lielu projektu sagatavošanu, finanšu līdzekļu saskaņošanu un sadarbību publiskajā un individuālajā jomā. Vienojoties ar EIB un EIF, dalībvalsts var koncentrēt aizdevumus, kas paredzēti vienai vai vairākām darbības programmas prioritātēm, šādās jomās: izgudrojumi, jaunievedumi un ekonomikas zināšanas, cilvēku kapitāls, vide un infrastruktūras pamatprojekti.

3. Pirms nacionālās stratēģijas raksturojuma un darbības programmu pieņemšanas Komisija var konsultēties ar EIB un EIF par darbības programmām, kurās uzrādīti galvenie projekti, vai programmām, kuras, atbilstoši to noteiktajām prioritātēm, ir piemērotas aizdevumu koncentrēšanai vai cita veida tirgus finansējumam.

4. Ja pirms galveno projektu atbalsta apstiprināšanas Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var lūgt EIB pārbaudīt šo projektu tehnisko kvalitāti, kā arī ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju attiecībā uz finansu instrumentiem, kurus plānots izmantot vai attīstīt.

II NODAĻA PROGRAMMĒŠANAS SATURS

1. IEDAļA DARBĪBAS PROGRAMMAS

36. PANTS

Darbības programmas “konverģences” un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķiem

1. Darbības programmās, kas attiecas uz “ izlīdzināšanas” un “reģionālās konkurētspējas” mērķiem, jāiekļauj:

a) situācijas analīze: stiprās un vājās puses, atbilstoši izvēlētā stratēģija;

b) paskaidrojums, kāpēc izvirzītas prioritātes saskaņā ar Kopienas stratēģijas vadlīnijām, nacionālās stratēģijas raksturojumu un darbības programmas attiecīgajām prioritātēm, kā arī sagaidāmais rezultāts pēc izvērtēšanas saskaņā ar 46. pantu;

c) informācija par prioritātēm un to mērķiem. Jāuzrāda mērķu skaits un apjoms ar norādēm to realizācijai, rezultāti un ietekme, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Norādes dos iespēju novērtēt sasniegto salīdzinājumā ar esošo situāciju, kā arī prioritāšu realizācijas mērķu efektivitāti;

d) palīdzības jomu sadalījums kategorijās saskaņā ar šīs regulas īstenošanas detalizētajiem norādījumiem.

e) finansēšanas plāns, kas sastāv no divām tabulām:

i) tabulas, kurā saskaņā ar 50. līdz 53. pantu pa gadiem sadalīts kopējā finansējuma apjoms no katra fonda. Finanšu plānā kopējā strukturālo fondu atbalsta apjomā atsevišķi jāuzrāda asignējumi reģioniem, kas saņem pagaidu, pārejas palīdzību. Kopējam fondu atbalsta apjomam gadā jāatbilst finanšu iespējām, ņemot vērā fāžu samazinājumu, kā noteikts 16. panta 2. punktā un 17. panta 4. punktā.

ii) tabula, kurā norādīts Kopienas kopējais finanšu asignējuma apjoms un sabiedriskās nacionālās daļas, kā arī atvēlētie fondu līdzekļi visam programmas periodam un katrai prioritātei atsevišķi. Informācijas nolūkiem tabulā jāuzrāda EIB un citu finansētāju ieguldījums.

f) informācija par papildus piešķirtajiem līdzekļiem no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF);

g) nosacījumus darbības programmas realizēšanai, ieskaitot:

i) visu dalībvalsts saskaņā ar 58. pantu deleģēto subjektu uzskaitījums, ja dalībvalsts izmanto 73. pantā aprakstīto iespēju norīkot citus subjektus vai procedūru, atbilstoši 73. pantā noteiktajai kārtībai;

ii) monitoringa un vērtēšanas sistēmu apraksts, kā arī monitoringa komitejas sastāvs;

iii) finanšu plūsmas mobilizācijas un cirkulācijas procedūru definējums ar nolūku nodrošināt to caurskatāmību;

iv) paredzētās darbības, lai nodrošinātu darbības programmas publicitāti (sabiedrisko raksturu);

v) Komisijas un dalībvalsts saskaņoto procedūru apraksts, kas nodrošina elektronisko datu apmaiņu saskaņā ar maksājumu, monitoringa un novērtējuma prasībām, kuras nosaka šī regula.

h) 70. pantā aprakstītā “atbilstības novērtētāja” ievēlēšana;

i) to galveno projektu saraksts saskaņā ar 38. pantu, kas jāiesniedz programmas periodā, iekļaujot informāciju par katru gadu.

Komisija pieņem noteikumus par d) apakšpunkta īstenošanu saskaņā ar kārtību, kas aprakstīta 104. panta 2. punktā.

2. Programmas, kas saņem ERDF un Izlīdzināšanas fonda kopfinansējumu, kas attiecas uz transporta un vides jautājumiem, tiek noteiktas kā prioritātes katram fondam īpaša atbalsta saņemšanai.

3. Katrā darbības programmā, uz kuru attiecas “reģionālās konkurences un nodarbinātības” mērķis, definēts tematisks (vispārējs), ģeogrāfisks un finansiāls pamatojums.

Darbības programmu, kuras finansē ERDF, pamatojumam jābalstās uz:

a) pierādāmu saistību starp mērķi, kas saistīts ar līdzsvarotu reģiona attīstību un izvēlētajām prioritātēm;

b) pamata prioritāšu līdzsvarojumu, kas attiecas uz apskatāmā reģiona attīstību un jaunievedumiem, ko ietekmē kritiskais finanšu apjoms un lielais skaits līdzekļu iespējamo saņēmēju.

Darbības programmu, kuras finansē ESF, pamatojumam jābalstās uz:

a) izvēlēto prioritāšu atbilstību Padomes ieteikumiem par nodarbinātības politikas realizēšanu dalībvalstīs;

b) līdzsvaru starp pamata prioritātēm un Eiropas nodarbinātības stratēģiju, kā arī Kopienas mērķiem sociālajos jautājumos.

4. Darbības programmām, kuras finansē ERDF, līdztekus „izlīdzināšanas“ un „reģionālās konkurences un nodarbinātības” mērķos jāiekļauj arī:

a) pasākumi starpreģionālajai sadarbībai ar vismaz vienu reģionu no citas dalībvalsts katrā reģionālajā programmā;

b) informācija par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētvidi, ieskaitot izvēlēto pilsētu sarakstu un deleģēšanas kārtību pilsētu amatpersonām, iespējams, piešķirot valsts piemaksas;

c) preventīvi pasākumi reģionālās ekonomikas pieņemšanai, atbilstoši izmaiņām Eiropas un starptautiskajā ekonomikā;

d) prioritātes pasākumiem darbības programmās, kas finansēti, piešķirot papildus līdzekļus, atbilstoši 16. panta 1. punkta d) apakšpunktam ar mērķi sniegt atbalstu visattālākajiem reģioniem;

5. Neņemot vērā 1. punktā noteikto, darbības programmās, ko iesniedz katra dalībvalsts saistībā ar nacionālās rezerves fondu (skatīt 49. pantu), saskaņā ar 31. pantu, jāiekļauj tikai tā informācija, kas attiecas uz 1. punkta e), i), h) un g) apakšpunktu, kā arī:

a) situācijas analīze par vājajiem reģioniem un reģioniem, kurus var ietekmēt tirdzniecības sākšana;

b) norāde uz prioritātēm, kas attiecas uz darba spēka pieņemšanu un reģionālās ekonomikas diversifikāciju;

6. Iestājoties neparedzētiem apstākļiem, kas minēti 49. pantā, dalībvalsts lūdz Komisiju pārskatīt darbības programmu saskaņā ar 32. pantu, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz 1. punkta c) un e) apakšpunkta ii) daļu.

37. pants

“Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa darbības programmas

Līdztekus 36. pantam, Eiropas Parlamenta un Eiropas Reģionālās attīstības fonda Padomes Regulā (EK) Nr. definēti noteikumi, kas attiecas uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa darbības programmām.

2. IEDAļA GALVENIE PROJEKTI

38. PANTS

Saturs

Kā daļu no darbības programmas ERDF un izlīdzināšanas fondi var finansēt izdevumus, kas attiecas uz darbībām, saistītām ar secīgiem pasākumiem vai pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt precīzu ekonomiskas vai tehniskas dabas jautājumu atrisināšanu, kuriem ir skaidri definēti mērķi un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 25 miljonus eiro, ja tie attiecas uz vides jautājumiem, un 50 miljonus eiro, ja tie saistīti ar citām jomām, turpmāk tekstā “galvenie projekti”.

39. pants

Komisijai iesniegtā informācija

Vadošajām amatpersonām jāiesniedz Komisijai šāda informācija par galvenajiem projektiem:

a) informācija par personu, kas atbild par projektu īstenošanu;

b) informācija par investīciju dabu un to apraksts, finanšu apjoms un sadalījums;

c) piemērotības, īstenošanas iespēju novērtējums;

d) projekta īstenošanas plāns, un, kad attiecīgās darbības paredzamais realizēšanas periods ir garāks nekā izstrādātais īstenojamās programmas laiks, jāuzrāda laika posmi, kuros nepieciešams Kopienas līdzfinansējums laikā no 2007. līdz 2013. gadam.

e) izmaksu un ieguvumu analīze, ieskaitot riska novērtējumu un paredzamo ietekmi uz attiecīgo jomu un sociāli ekonomisko situāciju dalībvalstī un/ vai reģionā un, ja iespējams, citos Kopienas reģionos;

f) Kopienas likuma atbilstības garantija;

g) analīze par ietekmi uz vidi;

h) sabiedriskās kontribūcijas pamatojums;

i) finanšu plāns, kas parāda kopējos plānotos finanšu līdzekļus un plānoto palīdzību no fondiem, EIB, EIF un citiem Kopienas finansēšanas avotiem, ietkļaujot projekta gada plānojumu.

40. pants

Komisijas lēmums

1. Nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar neatkarīgiem ekspertiem, ieskaitot EIB, saskaņā ar 39. pantā aprakstītajiem nosacījumiem, Komisija izvērtē galvenā projekta atbilstību darbības programmas prioritātēm, sasniedzamajiem mērķiem un to saistību ar citiem Kopienas politikas virzieniem.

2. Komisija piedāvā Dalībvalstīm metodoloģisku palīdzību, kā arī saskaņo piešķiramo izmaksu principiālos parametrus.

3. Kad dalībvalsts vai vadošā amatpersona iesniegusi visu informāciju, kas aprakstīta 39. pantā, Komisija iespējami īsā laikā pieņem lēmumu. Šis lēmums nosaka fizisku objektu, uz kuru attieksies prioritātes līdzfinansējums, kā arī finansēšanas apjomu un gada plānojumu.

4. Ja Komisija atsakās sniegt finansiālu atbalstu galvenajam projektam, tā paziņo dalībvalstij šī atteikuma iemeslus.

3. IEDAļA VISPĀRĒJĀS DOTĀCIJAS

41. PANTS

Vispārējie noteikumi

1. Vadošā amatpersona var uzticēt darbības programmas daļas vadību un ieviešanu vienam vai vairākiem starpniekiem, kurus nosaka pati vadošā amatpersona, tai skaitā pašvaldībām, reģionālās attīstības iestādēm vai nevalstiskām organizācijām, kas nodrošina vienas vai vairāku pasākumu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem vienojušies vadošā amatpersona un izvēlētais starpnieks.

Šāda deleģēšana neietekmē vadošās amatpersonas un dalībvalsts finansiālo atbildību.

2. Starpniekorganizācija, kas ir atbildīga par vispārējās subsīdijas izmantošanu, iesniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci administratīvā un finansiālā menedžmenta jautājumos. Deliģēšanas periodā starpniekorganizācijai jābūt dibinātai vai pārstāvētai reģionā vai reģionos, uz kuriem attiecas darbības programma.

42. pants

Īstenošanas noteikumi

Līgumā, kas noslēgts starp vadošo amatpersonu un starpniekorganizāciju, jādefinē:

a) īstenojamās darbības (pasākumi);

b) palīdzības saņēmēju izvēles kritēriji;

c) no fondiem saņemto līdzekļu apjoms un to saņemšanas noteikumi, ņemot vērā attiecīgo ieinteresētību;

d) vispārējo dotāciju, kas aprakstītas 58. panta 1. punktā, monitoringa, novērtēšanas un finanšu kontroles nodrošināšanas pasākumi, kas attiecas uz vadošo amatpersonu, ieskaitot informāciju par nepareizi maksātiem palīdzības līdzekļiem un atskaišu iesniegšanu.

e) finanšu garantijas izmantošana vai līdzvērtīga iespēja.

4. IEDAļA TEHNISKā PALīDZīBA

43. PANTS

Tehniskā palīdzība saskaņā ar Komisijas ierosinājumu

1. Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu un/ vai Komisijas vārdā, fondi, apjomā līdz 0,30 % no gada piešķirtajiem līdzekļiem, var finansēt sagatavošanas, monitoringa, administratīvo un tehnisko palīdzību, novērtēšanas, audita un pārbaudes pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai. Šie pasākumi tiek veikti saskaņā ar (EK, Euratom) Regulas Nr. 1605/2002 53. panta 2. punktu un citiem šīs regulas norādījumiem, kā arī ar attiecīgo budžeta izmantošanas veidu.

Šajos pasākumos ietilpst:

a) pētījumi, kas saistīti ar stratēģiskajām Kopienas vadlīnijām, Komisijas ikgadējais ziņojums un trīs gadu izlīdzināšanas ziņojums;

b) novērtējumi, speciālistu ziņojumi, statistiku un pētījumus, ieskaitot vispārēja rakstura ziņojumus, kas attiecas uz Fondu izmantošanu;

c) pasākumi, kas saistīti ar partneriem, fonda līdzekļu saņēmējiem (beneficiāriem) un sabiedrību vispār, ieskaitot informatīvos pasākumus;

d) pasākumi, kas nodrošina informācijas izplatīšanu, darbu tīklā, zināšanu, sadarbības veicināšanu un informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā;

e) datorsistēmu instalēšana, darbības un menedžmenta, monitoringa, pārbaudes un novērtēšanas nolūku saistība;

f) novērtēšanas metožu un informācijas apmaiņas par sasniegtajiem rezultātiem uzlabojumi.

2. Komisija pieņem lēmumu par pasākumiem, kas uzskaitīti pirmajā punktā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 104. panta 2. punktā, ja plānota palīdzība no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERDF) vai izlīdzināšanas fonda.

3. Komisija pieņem lēmumu par pasākumiem, kas uzskaitīti pirmajā punktā pēc konsultācijas ar Komiteju, kā aprakstīts 105. pantā, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 104. panta 2. punktā, ja paredzama palīdzība no ESF.

44. pants

Tehniskā palīdzība dalībvalstīm

1. Saskaņā ar dalībvalsts ierosinājumu katrai darbības programmai fondi var finansēt sagatavošanas, menedžmenta, monitoringa, novērtēšanas, informatīvos un kontroles pasākumus, kā arī pasākumus, kas palielina administratīvo kapacitāti fondu izmantošanai, ievērojot šādas robežas:

a) 4 % no kopējā apjoma, kas piešķirts katrai programmai ar “izlīdzināšanas” un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķiem;

b) 6 % no kopējā apjoma, kas piešķirts katrai programmai ar “Eiropas teritoriālās izlīdzināšanas” mērķi;

2. “Izlīdzināšanas” mērķa īstenošanai tehnisko palīdzību var sniegt apjomā līdz 4 % no kopējās piešķirtās summas atsevišķām darbības programmām.

IV SADAĻA

EFEKTIVITāTE

I NODAĻA NOVĒRTĒŠANA

45. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Novērtēšanas objekti ir Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, nacionālās stratēģiskās vadlīnijas un rīcības programmas.

Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Novērtējumiem jānosaka to ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar vajadzībām, kas rodas, pastāvīgi attīstoties, un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu.

2. Lai varētu pārbaudīt programmas vai programmu grupas attīstību un saskaņu ar Kopienas un nacionālajām prioritātēm, novērtēšana var būt stratēģiska. Lai atbalstītu rīcības programmas uzraudzību, tā var būt arī operatīva. Novērtēšana tiek veikta pirms, pēc, kā arī programmas norises laikā.

3. Par to novērtēšanas darbību, kas minētas 1. punktā, organizēšanu ir atbildīga dalībvalsts vai arī Komisija saskaņā ar proporcionalitātes principu un, balstoties uz partnerattiecībām starp dalībvalsti un Komisiju. Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Iegūtie rezultāti ir publiski pieejami, izņemot tos, pret kuru publicēšanu ir skaidri iebildusi par novērtēšanu atbildīgā iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu Nr. 1049/2001 par pieeju dokumentiem[11].

4. Novērtēšanu finansē no tehniskā atbalsta budžeta līdzekļiem.

5. Komisija nosaka izmantojamās novērtēšanas metodes un izmantojamos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 104 panta 2. punktā.

46. pants

Dalībvalstu pienākumi

1. Dalībvalstis nodrošina cilvēku un finanšu resursus, kas nepieciešami, lai veiktu novērtēšanu, organizētu darba gaitu un iegūtu nepieciešamo informāciju, izmantojot dažādus informācijas avotus, kurus nodrošina uzraudzības sistēma.

Dalībvalstis, balstoties uz „konverģences” mērķiem, izstrādā novērtēšanas plānu par rīcības programmu vadības uzlabošanu un to novērtēšanas spēju objektivitāti. Šīm plānam skaidri jāparāda novērtēšanas darbības, ko dalībvalsts ir iecerējusi veikt dažādos ieviešanas posmos.

2. Dalībvalstis nacionālajām stratēģiskajām vadlīnijām veic sākotnējo ( ex-ante ) novērtēšanu, lai noteiktu piedāvāto programmu ietekmi un saskaņotību ar Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām un izvēlētajām nacionālajām un reģionālajām prioritātēm.

3. Saskaņā ar „konverģences” mērķiem dalībvalstis veic sākotnējo ( ex-ante ) novērtēšanu katrai rīcības programmai atsevišķi.

„Reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķiem dalībvalstis veic vai nu novērtēšanu, kas aptver visas rīcības programmas, katra fonda, katras prioritātes vai katras rīcības programmas novērtēšanu.

Sākotnējais ( ex-ante ) novērtēšanas mērķis ir uzlabot budžeta līdzekļu sadali rīcības programmās un uzlabot programmu kvalitāti. Novērtēšana nosaka un novērtē vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, sasniedzamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, kvantitatīvos mērķus, ja tas ir nepieciešams, tad arī reģionam piedāvātās stratēģijas piemērotību, Kopienas pievienotās vērtības lielumu, rādītājus par to, cik lielā mērā Kopienas prioritātes ir tikušas ņemtas vērā, iepriekšējās programmās iegūto darba pieredzi un ieviešanas, uzraudzības, novērtēšanas un finansiālās vadības procedūru kvalitāti.

Lai novērtētu progresa, ko veicinājusi programmas ieviešana un darbība, rādītājus attiecībā pret perioda sākumā uzņemtajām saistībām, Kopienas stratēģisko vadlīniju ieviešanu un nacionālo stratēģisko vadlīniju ieviešanu, katra dalībvalsts vēlākais līdz 2010. gadam veic vai nu novērtēšanu, kas aptver visas rīcības programmas katram mērķim atsevišķi, vai arī katras rīcības programmas novērtēšanu.

4. Programmas norises laikā dalībvalsts veic īpašu ( ad hoc ) novērtēšanu saistībā ar rīcības programmu uzraudzību, kur uzraudzības programmas atklāj nozīmīgas novirzes no sākumā izvirzītajiem mērķiem un kur ir izteikti priekšlikumi rīcības programmas pārskatīšanai. Rezultātus nosūta rīcības programmu uzraudzības komitejai un Komisijai.

47.pants

Komisijas pienākumi

1. Komisija veic novērtējumus Kopienas stratēģisko vadlīniju sagatavošanai un uzraudzībai.

2. Komisija saskaņā ar pašas iniciatīvu vai, sadarbojoties ar iesaistīto dalībvalsti, var veikt īpašu ( ad hoc) novērtēšanu, kā tas noteikts 46. panta 5. punktā.

3. Komisija veic katra mēŗka ex-post novērtēšanu sadarbībā ar dalībvalsti un vadošajām institūcijām, kas nodrošina nepieciešamās informācijas ievākšanu.

Novērtēšana aptver visas katra mērķa rīcības programmas un izvērtē līdzekļu izmantošanu, fonda programmu efektivitāti un produktivitāti, sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz Kopienas prioritātēm.

Novērtēts tiek katrs mērķis ar nolūku izdarīt secinājumus, ko izmanto vienotas ekonomiskās politikas, sociālās un teritoriālās stratēģijas noteikšanai.

Novērtēšana norāda uz apstākļiem, kas veicina rīcības programmu ieviešanas panākumus vai neveiksmes, ieskaitot ilgtspējīgumu, un novērtē labas prakses piemērus.Novērtēšanu pabeidz līdz 2015. gada 31. decembrim.

II NODAĻA

REZERVES

48. pants

Kopienas rezerves kvalitātes un izpildes nodrošināšanai

1. Saskaņā ar 29. pantā noteiktajām ikgadējām pārrunām 2011. gadā saskaņā ar Līguma 161. pantā pieņemto procedūru Padome sadala rezerves, kas noteiktas 20. pantā, starp dalībvalstīm, lai atalgotu to sasniegto attīstību attiecībā pret sākotnējo situāciju, šādiem mērķiem:

a) „konverģences” mērķim, balsoties uz šādiem kritērijiem:

i) iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu uz vienu cilvēku, kas novērtēts ar NUTS II līmeni, salīdzinājumā ar Kopienas vidējo iekšzemes kopproduktu, balsoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010. gadam;

ii) izaugsmi nodarbinātības ziņā, kas novērtēta ar NUTS II līmeni, balstoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010.gadam;

b) „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, balstoties uz šādiem kritērijiem:

i) proporcionāli tiem reģioniem, kas laikā no 2007. līdz 2010.gadam vismaz 50 % apjomā veikušas ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERDF) inovācijām saistītos pasākumus, kā tas precizēts Eiropas Komisijas Regulas Nr. [...] 5. panta 1. punktā;

ii) izaugsmi nodarbinātības ziņā, kas novērtēta ar NUTS II līmeni, balstoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010.gadam.

2. Katra dalībvalsts izvieto attiecīgos līdzekļus starp rīcības programmām, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti iepriekšējā punktā.

49. pants

Nacionālās rezerves neparedzētiem gadījumiem

1. Dalībvalsts katru gadu rezervē 1 % no strukturālo fondu līdzekļiem „konverģences” mērķim un 3 % no strukturālo fondu ikgadējā ieguldījuma summas „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, lai sniegtu atbalstu neparedzētā vietējā vai nozaru krīzē, kas saistīta ar ekonomisko un sociālo pārstrukturizāciju vai arī tirgus liberalizācijas sekām, nonākušajiem.

Šī rezerve kā papildinājums rīcības programmām sniedz atbalstu un palīdz piemēroties iesaistītajiem strādniekiem un ekonomiski diversificētiem apgabaliem.

2. Katra dalībvalsts piedāvā īpašas rīcības programmas budžeta sadalei visā periodā, lai sagatavotos iespējamām krīzes situācijām, kas minētas iepriekšējā punktā.

V SADAļA

FONDU FINANSIāLAIS IEGULDīJUMS

I NODAĻA FONDU IEGULDĪJUMS

50. pants

Ieguldījumu līmeņa modulācija

Fondu ieguldījums tiek modulēts šādi:

a) konkrēto problēmu’, sevišķi ekonomisko, sociālo vai teritoriālo problēmu svarīgums;

b) katras prioritātes nozīmība uz to Kopienas prioritāšu fona, kas izklāstītas Kopienas stratēģiskajās vadlīnijās;

c) vides aizsardzība un uzlabojumi tajā, galvenokārt piemērojot piesardzības principus, profilaktisku darbību principu un principu, saskaņā ar kuru, maksā piesārņotājs;

d) privātā finansējuma mobilizācijas līmenis, it sevišķi publisks un privāts mobilizācijas līmenis sabiedrībās attiecīgajās nozarēs.

51.pants

Fondu ieguldījums

1. Lēmums par rīcības programmas pieņemšanu apstiprina fondu ieguldījuma augstāko līmeni un lielāko apmēru katras prioritātes rīcības programmai. Lēmums atsevišķi parāda sadalījumu pa reģioniem, kas saņem īslaicīgu pagaidu atbalstu.

2. Fondu ieguldījuma apmēru aprēķina, ņemot vērā kopējos valsts izdevumu rādītājus.

3. Fondu ieguldījumu katrā prioritātē nosaka šādi ieguldījuma „griesti”:

a) 85 % no valsts izdevumiem līdzfinansē Kohēzijas Fonds;

b) 75 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu apgabalos, kas piemēroti „konverģences” mērķim, līdzfinansē ERDF vai ESF;

c) 50 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim līdzfinansē ERDF vai ESF;

d) 75 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu „konverģences” mērķim līdzfinansē ERDF vai ESF;

e) līdzfinansēšanas apmērs īpašiem pasākumiem attālākajos apgabalos, kas noteikti 5. panta 4. punktā un kas saņem papildu atbalstu, ir 50 % no valsts izdevumiem.

Ierobežojot b) punktu, kad reģioni atrodas dalībvalstī, kuru atbalsta Kohēzijas Fonds, Kopienas ieguldījums izņēmuma kārtā vai attaisnojošu iemeslu dēļ var palielināties līdz 80 % no valsts izdevumiem, ko līdzfinansē ERDF vai ESF.

4. Lielākais fondu ieguldījums tiek palielināts līdz 85 % no ieguldītajiem valsts izdevumiem saskaņā ar rīcības programmu „konverģences” un „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim visattālākajos apgabalos un nomaļus esošajām grieķu salām.

52. pants

Atbalsta palielināšana

1. Neskatoties uz 51. pantā noteiktajiem atbalsta saņemšanas ierobežojošajiem kritērijiem, ERDF ieguldījums rīcības programmu prioritātēm var tikt palielināts par:

a) 10 % starpreģionālai sadarbībai, kas noteikta 36. panta 4. punkta b) apakšpunkta „konverģences” un „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķiem;

b) 5 % „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, kur prioritāte galvenokārt attiecas uz apgabaliem ar ģeogrāfiskām vai dabiskām priekšrocībām un kas formulēts šādi:

i) dalībvalstu salas, kas piemērotas Kohēzijas fonda mērķiem, un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai arī kuras uztur ciešus un regulārus sakarus ar cietzemi;

ii) kalnu apgabali, kas atbilstoši ir definēti dalībvalstu likumdošanā;

iii) mazapdzīvoti (mazāk kā 50 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk kā 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru) apgabali;

iv) apgabali, kas bija Kopienas ārējās robežas 2004. gada 30. aprīlī un kas kopš minētā datuma tādas vairs nav.

Atbalsta palielinājums apgabalos ar ģeogrāfisku vai dabisku handikapu nedrīkst beigās sasniegt prioritātei kopējā garantētā atbalsta apjomu, pārsniedzot 60% valsts izdevumu par prioritāti.

2. Neskatoties uz 51. pantā noteiktajiem atbalsta saņemšanas ierobežojošajiem kritērijiem, ESF atbalsts „konverģences” un „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķu rīcības programmu to pasākumu prioritātēm, kas veicina un sekmē starpreģionālo un starptautisko sadarbību, var tikt palielināts par 10 procentiem.

53. pants

Citi nosacījumi

1. Fondu ieguldījums katrai prioritātei nav mazāks par 20 % no valsts izdevumiem.

2. Tehniskā atbalsta pasākumus, kas ieviesti pēc pašu izrādītas iniciatīvas vai arī Komisijas vārdā, var finansēt 100 % apmērā.

3. Piemērotība, kas noteikta 55. panta 1. punkta izvērtēšanas laikā:

a) prioritāte var saņemt atbalstu vienlaikus tikai no viena fonda;

b) pasākums var saņemt fonda atbalstu vienlaikus tikai vienai rīcības programmai.

4. Rīcības programmā jāievēro valsts piešķirtā uzņēmējdarbības atbalsta noteiktie „griesti”.

5. Izdevumi, kas tiek līdzfinansēti no fondu līdzekļiem, nesaņem atbalstu no citiem Kopienas finanšu līdzekļiem.

II NODAĻA FINANSIĀLI IENESĪGIE PROJEKTI

54. pants

Finansiāli ienesīgie projekti

1. Saskaņā ar šo regulu finansiāli ienesīgs projekts ir jebkurš projekts, kurā ietilpst infrastruktūra, kuras izmantošanas izmaksas tieši sedz lietotāji, un jebkura darbība, kas ir radusies zemes vai ēkas pārdošanas vai iznomāšanas rezultātā.

2. Valsts izdevumi finansiāli ienesīgiem projektiem tiek aprēķināti, balstoties uz investīciju vērtību, kas ir mazāka par esošo tagadnes vērtību no neto ieņēmumiem no ieguldījumiem noteiktā periodā. Aprēķinos tiek ņemts vērā ienesīgums, kas parasti ir sagaidāms no attiecīgā ieguldījuma un principa, saskaņā ar kuru, maksā piesārņotājs, piemērošanas un, ja tas ir nepieciešams, taisnīguma principa, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts labklājību.

3. Uz projektiem, kas ir formulēti noteikumos par valsts palīdzību Līguma 87 .pantā, 1. un 2. punkts netiek attiecināts.

4. Ja darbībā ietilpst veseluma vai daļas pārdošana, kas dod ienākumus, par šo ienākumu apmēru samazina atbalsta pamataprēķina summa, kuru vadošā institūcija uzrāda Komisijai.

III NODAĻA IZLIETOJUMA TIESĪBAS

55. pants

Izlietojuma tiesības

1. Izdevumus iekļauj attaisnotajos izdevumos no fondu līdzekļiem, ja tos tiešām ir sedzis atbalsta saņēmējs, veicot darbības no 2007. gada 1. janvāri līdz 2015. gada 31. decembrim. Līdzfinansētie pasākumi nedrīkst būt pabeigti pirms minētā tiesību piešķiršanas sākuma datuma.

Izdevumus par nozīmīgākajiem projektiem attaisno, sākot ar datumu, kad Komisijā ir iesniegts projekta pieteikums.

2. Izdevumus iekļauj attaisnotajos izdevumos no fondu līdzekļiem tikai tad, kad segtas saistītās rīcības programmas vadošās institūcijas apstiprinātas darbības, par kurām tās atbild saskaņā ar kritērijiem, kurus apstiprinājusi uzraudzības komiteja.

Jaunus izdevumus, kas radušies laikā, kad tiek mainīta rīcības programma, kas noteikta 32. pantā, attaisno, sākot ar dienu, kad Komisija atstiprina rīcības programmas izmaiņu pieprasījumu. Šis noteikums neattiecas uz rīcības programmām, kas minētas 36. panta 5. punktā.

3. Izdevumu attaisnošanas kritēriju nosacījumus pieņem valsts līmenī, izņemot tos gadījumus, kas definēti katra fonda īpašajos noteikumos. Tie pilnībā sedz deklarētos valsts izdevumus, kas radušies saistībā ar rīcības programmu.

4. Šī panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro izdevumiem, kas minēti 43. pantā.

IV NODAĻA PASĀKUMU ILGUMS

56. pants

Pasākumu ilgums

1. Dalībvalsts vai arī vadošā institūcija nodrošina, ka pasākums saglabā fondu atbalstu tikai tad, ja tas septiņu gadu laikā no finansēšanas lēmuma, ko pieņēmusi kompetentā nacionālā institūcija vai arī vadošā institūcija, netiek pieļautas būtiskas izmaiņas:

a) pasākuma būtības ietekmēšana vai ieviešanas apstākļu mainīšana, vai arī, nepamatotu priekšrocību došana uzņēmumam vai publiskai organizācijai;

b) īpašumtiesību veida vai infrastruktūras atsevišķas daļas izmaiņas vai arī produktīvās darbības pārtraukšana.

2. Vadošā institūcija informē Komisiju par jebkādām izmaiņām, kas līdzinās iepriekš minētajām. Komisija par tām informē citas dalībvalstis.

3. Pārmērīgi iztērētās summas atgūst saskaņā ar 99. līdz 103. pantu.

4. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka uzņēmumi, kas saskaņā ar 3. punktu ir vai ir bijuši pakļauti sanācijas procedūrai, pēc produktīvās darbības pārvietošanās dalībvalstī vai arī uz citu dalībvalsti negūst labumu no fondu atbalsta.

VI SADAĻA VADīšANA, UZRAUDZīBA UN KONTROLE

I NODAĻA VADĪŠANA UN KONTROLES SISTĒMAS

57. pants

Vadīšanas un kontroles sistēmu pamatprincipi

1. Dalībvalstu noteiktajām rīcības programmu vadīšanas un kontroles sistēmām jānodrošina:

a) skaidras iesaistīto organizāciju vadības un kontroles funkciju definīcijas un skaidra funkciju sadale katrā organizācijā;

b) skaidra funkciju nošķiršana starp iesaistītajām organizācijām, kas attiecas uz vadību, izdevumu apstiprināšanu un kontroli, kā arī starp šīm funkcijām katrā organizācijā;

c) atbilstošs finansējums katrai organizācijai, lai tā varētu veikt tai noteiktos uzdevumus;

d) efektīvi iekšējās revīzijas pasākumi;

e) uzticama grāmatvedība, uzraudzība un finanšu atskaišu sistēmas elektroniskā formā;

f) efektīva atskaišu un uzraudzības sistēma, kurā notiek uzdevumu izpilde;

g) veicamo uzdevumu procedūru rokasgrāmatu esamība un pieejamība;

h) efektīvi pasākumi, lai pārbaudītu sistēmu atbilstošu darbību;

i) sistēmas un procedūras, kas garantē pienācīgu revīzijas gaitu;

j) noteikumu pārkāpumu atskaišu un uzraudzības procedūras un pārmērīgi samaksāto summu atgūšana.

2. Šī panta 1. punkta b), c), d), f) un h) apakšpunktos pieņemtie pasākumi ir saskaņoti ar iesaistītās rīcības programmas valsts izdevumiem.

58. pants

Institūciju izveidošana

1. Katrai rīcības programmai dalībvalstis izveido:

a) vadošo institūciju: dalībvalsts ieceltu iestādi, publiska vai privāta nacionālā, reģionālā vai vietējā organizāciju vai pašu dalībvalsti, kas veic rīcības programmu vadības uzdevumu;

c) apstiprinātājinstitūciju: organizāciju vai vietēju, reģionālu vai nacionālu institūciju, ko ievēli dalībvalsts un kas apstiprina izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus pirms tie tiek nosūtīti Komisijai;

c) revīzijas institūciju: tādu organizāciju, galvenokārt, neatkarīgu no vadošās institūcijas un apstiprinātājinstitūcijas, ko ievēl dalībvalsts katrai rīcības programmai un kas ir atbildīga par stabilas vadības un kontroles sistēmas apstiprināšanu.

2. Papildus iepriekšējā punktā minētajām institūcijām dalībvalstis izveido arī kompetentu organizāciju, kas saņem Komisijas veiktos maksājumus, un organizāciju vai organizācijas, kas būtu atbildīgas par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējam.

3. Dalībvalsts pieņem noteikumus, kas pārvalda tās attiecības ar šīm iestādēm un organizācijām, kā arī to attiecības ar Komisiju.

Bez iebildumiem pret šo regulu dalībvalsts pieņem šo institūciju savstarpējās attiecības, kas veic savus uzdevumus saskaņā ar iesaistīto dalībvalstu institucionālajām, tiesiskajām un finanšu sistēmām.

4. Saskaņā ar 57. panta 1. punkta b) apakšpunktu vairākas vai visas vadības, maksāšanas, apstiprināšanas un kontroles funkcijas var veikt viena un tā pati organizācija.

5. Īpaši nosacījumi attiecībā uz vadību un kontroli ir pieņemti ar Eiropas Kopienas Regulu Nr. […] „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķu rīcības programmas laikā.

6. Komisija pieņem detalizētus nosacījumus, lai ieviestu 59., 60. un 61. pantu saskaņā ar 104. panta 3. punktā noteikto procedūru.

59. pants

Vadošās institūcijas funkcijas

Vadošā institūcija atbild par vadību un rīcības programmu ieviešanas efektivitāti, produktivitāti un pareizību un it sevišķi:

a) nodrošina, ka finansējamie pasākumi tiek izvēlēti līdzekļu piešķiršanai saskaņā ar rīcības programmai piemērotajiem kritērijiem un ka visā to ieviešanas periodā tie atbilst saistītajiem Kopienas un nacionālajiem noteikumiem;

b) apstiprina līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādi, kā arī to, ka par operācijām uzrādītie izdevumi ir faktiski segti un atbilst Kopienas un nacionālajiem noteikumiem;

c) nodrošina iespēju elektroniski reģistrēt un uzglabāt sistēmā katras darbības, kas veikta saskaņā ar rīcības programmas, detalizētu grāmatvedības uzskaiti, kā arī to, ka tiek apkopoti finanšu vadībai nepieciešamie ieviešanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas dati;

d) nodrošina, ka atbalsta saņēmējs un citas organizācijas, kas iesaistītas pasākumu ieviešanā, veido vai nu atsevišķu grāmatvedības uzskaites sistēmu vai arī lieto atbilstošu grāmatvedības kodu visiem darījumiem, kas saistīti ar operāciju.

e) nodrošina, ka to rīcības programmu novērtēšana, kas noteikta 46. pantā, tiek veikta laikā, kas noteiktas šajā regulā un kas atbilst kvalitātes standartiem, par kādiem vienojusies Komisija un dalībvalsts;

f) īsteno procesus tā, lai nodrošinātu, ka visi dokumenti, kas attiecas uz izdevumiem un revīziju un ir nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu revīzijas gaitu, tiek glabāti saskaņā ar 88. un 98. pantā noteiktajām prasībām;

g) nodrošina, ka apstiprinātājiestāde saņem visu nepieciešamo informāciju par notiekošajiem pasākumiem un revīzijām, kas tiek veiktas saistībā ar izdevumu apstiprināšanas mērķiem;

h) vada Uzraudzības komiteju un nodrošina to ar nepieciešamajiem dokumentiem, kas ļautu rīcības programmas ieviešanas kvalitāti uzraudzīt, ņemot vērā tās īpašos mērķus;

i) izstrādā un pēc apstiprināšanas Uzraudzības komitejā iesniedz Komisijai ikgadējās ieviešanas un finanšu atskaites;

j) nodrošina atbilstību informatīvajām un publicitātes prasībām, kas pieņemtas 68. pantā;

k) nodrošina Komisiju ar informāciju, kas ļautu izvērtēt nozīmīgākos projektus.

60. pants

Apstiprinātājinstitūcijas funkcijas

Rīcības programmas apstiprinātājinstitūcija

a) atbild par oficiālu izdevumu deklarāciju un maksājumu pieteikumu izstrādāšanu un iesniegšanu Komisijai elektroniskā formātā;

b) apliecina, ka

i) izdevumu deklarācija ir nekļūdīga, rezultāti ir no uzticamām grāmatvedības sistēmām un ir apliecināmi ar papilddokumentiem;

ii) uzrādītie izdevumi atbilst pieņemtajiem Kopienas un nacionālajiem noteikumiem un ir segti neatkarīgi no finansēšanai izvēlētajiem pasākumiem saskaņā ar programmai atbilstošajiem kritērijiem, kā arī, ievērojot Kopienas un nacionālos nosacījumus;

c) nodrošina apstiprināšanas mērķiem, ka tā no vadošās institūcijas ir saņēmusi vajadzīgo informāciju par procedūrām un revīzijām, kas veiktas saistībā ar izdevumiem, kas iekļauti izdevumu deklarācijās;

d) apstiprināšanas mērķu dēļ rēķinās ar visu to revīziju rezultātiem, kuras veikusi revīzijas iestāde vai iestāde tās vadībā;

e) elektroniskā formātā uzglabā grāmatvedības uzskaiti par Komisijai uzrādītajiem izdevumiem;

f) nodrošina, ja tas tiek atklāts, jebkādu Kopienas finansējuma, kā arī nepamatoti pārmaksātu procentu maksājumu atgūšanu atklātas kļūdas dēļ, kā arī veic uzskaiti par atgūstamām un atgūtām Kopienai atmaksājamām summām, atskaitot tās no nākamām izdevumu deklarācijām.

61. pants

Audita institūcijas funkcijas

1. Rīcības programmas revīzijas iestāde atbild par noteiktām funkcijām, tas ir, tā:

a) nodrošina, ka revīzijas tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, lai apstiprinātu efektīvu rīcības programmu vadības un kontroles sistēmu darbību;

b) nodrošina, ka par darījumu revīzijas tiek veiktas, balstoties uz atbilstošu paraugu, lai varētu apliecināt deklarētos izdevumus;

c) sešu mēnešu laikā pēc rīcības programmas apstiprināšanas iesniedz Komisijai revīzijas stratēģiju, kurā norādītas organizācijas, kas veiks revīziju saskaņā ar a) un b) apakšpunktiem, izmantojamo metodi, parauga metodi operāciju revīzijām un reālu revīzijas plānošanu, kas nodrošinātu, ka galvenās organizācijas ir pārbaudītas un ka revīzijas vienmērīgi tiek veiktas visā programmas darbības periodā;

d) saskaņā ar c) apakšpunktu var iesniegt vienu kopēju kombinētās revīzijas stratēģiju, ja vispārpieņemtās sistēmas tiek piemērotas vairāk kā vienā rīcības programmā;

e) līdz katra gada 30. jūnijam laikā no 2008. līdz 2016.gadam

i) ievieš ikgadēju kontroles atskaiti, kurā izklāsta revīzijas laikā iegūto informāciju. Revīzija tiek veikta saskaņā ar tās stratēģiju, neskatoties uz iepriekšējā gada rīcības programmu, un ziņo par jebkādām atklātajām nepilnībām programmas vadības un kontroles sistēmās. Informāciju, kas attiecas uz 2014. un 2015. gadu var iekļaut gala atskaitē kopā ar derīguma deklarāciju;

ii) sniedz vērtējumu, vai vadības un kontroles sistēma ir darbojusies pietiekami efektīvi, lai dotu pamatotas garantijas attiecībā uz izdevumu deklarāciju pareizību, kas gada laikā tiek iesniegtas Komisijai, kā arī izvērtē to pamatā esošo operāciju likumību un kārtīgumu.

f) nodrošina informāciju par revīzijām un slēdzieniem, kurus var apkopot kopējā atskaitē, kad vispārpieņemtā sistēma tiek piemērota vairākām rīcības programmām;

g) sagatavo deklarāciju rīcības programmas noslēgumā, kurā novērtēta gala bilances maksājuma pieteikuma likumība un tās pamatā esošo operāciju, kas segtas no gala izdevumu deklarācijas līdzekļiem un pamatotas ar gala kontroles atskaiti, likumība un regularitāte.

2. Kad a) un b) apakšpunktos noteiktās revīzijas veic kāda cita organizācija, nevis revīzijas institūcija, revīzijas institūcija nodrošina, ka šādām organizācijām ir nepieciešamā rīcības neatkarība un ka darbs tiek veikts saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

II NODAĻA UZRAUDZĪBA

62. pants

Uzraudzības komiteja

Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu katrai rīcības programmai saskaņā ar vadošo institūciju, kad tas ir apspriests ar partneriem.

Katra uzraudzības komiteja jāizveido trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par rīcības programmas apstiprināšanu.

Tai ir jāsagatavo kārtības noteikumi saskaņā ar katras iesaistītās dalībvalsts likumīgajām, tiesiskajām un finanšu vadlīnijām un jāpieņem pēc saskaņošanas ar vadošo institūciju.

63. pants

Sastāvs

1. Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju ievēl dalībvalsts pārstāvis vai vadošā institūcija.

Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka un 10. pantā noteiktos partnerus tajā iekļauj vadošo institūciju dalībvalsts.

2. Pēc paša vēlēšanās Komisijas pārstāvis var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomnieks. Pārstāvis no EIB un EIF var darboties kā padomnieks tajās rīcības programmās, kurās tas veic ieguldījumus.

64. pants

Uzdevumi

Uzraudzības komiteja bez iebildumiem atzīst rīcības programmas ieviešanas efektivitāti un kvalitāti, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) tā izvērtē un četru mēnešu laikā pēc rīcības programmas pieņemšanas apstiprina kritērijus, pēc kādiem izvēlas objektus, kuriem piešķirt finansējumu. Izvēles kritēriji tiek caurskatīti un pārstrādāti saskaņā ar programmas vajadzībām;

b) tā periodiski pārskata progresa ziņojumus par īpašu rīcības programmas mērķu sasniegšanu, balstoties uz dokumentāciju, ko iesniegusi vadošā institūcija;

c) tā pārbauda ieviešanas rezultātus, it īpaši katras prioritātes mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtē novērtējumus, kas noteikti 46. panta 5. punktā;

d) tā izvērtē un apstiprina 66. pantā noteiktās ikgadējās un gala atskaites par ieviešanu pirms to nosūtīšanas Komisijai;

e) tai jābūt informētai par ikgadējo kontroles atskaiti un jebkādiem komentāriem, kādus izteikusi Komisija pēc atskaites izskatīšanas;

f) saskaņā ar dalībvalsts vēlēšanos to var informēt arī par ikgadējo atskaiti, kas minēta 27. pantā;

g) tā var iesniegt vadošajai institūcijai jebkādus koriģējumus un ieteikumus rīcības programmas izmaiņām, lai padarītu iespējamu 3. pantā noteikto fondu mērķu īstenošanu vai arī lai uzlabotu to vadību, ieskaitot arī finanšu vadību;

h) tā izvērtē un apstiprina jebkādus piedāvājumus par Komisijas lēmuma, kas attiecas uz fondu ieguldījumiem, satura izmaiņām.

65. pants

Vienošanās par uzraudzību

1. Vadošā institūcija un Uzraudzības komiteja nodrošina rīcības programmas ieviešanas kvalitāti.

2. Vadošā institūcija un Uzraudzības komiteja veic uzraudzību, balstoties uz finanšu rādītājiem un ieviešanas rādītājiem, rezultātiem un rīcības programmu īpašo ietekmi.

Kur atbalsta sniegšanas būtība pieļauj šādu rīcību, statistiku veic saskaņā ar atbalsta saņēmēja uzņēmuma veidu un izmēru.

3. Sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisija pēta uzraudzīšanai un rīcības programmas novērtēšanai nepieciešamos rādītājus.

66. pants

Ikgadējā atskaite un ieviešanas gala atskaite

1. Sākot ar 2008. gadu un līdz 30. jūnijam katru gadu, vadošā institūcija izsūta Komisijai ikgadēju atskaiti ar rīcības programmas ieviešanu. Vadošā institūcija nosūta Komisijai rīcības programmas ieviešanas gala atskaiti līdz 2016. gada 30. jūnijam.

2. Atskaitēs, kas noteiktas 1. punktā, jāiekļauj šāda informācija, kas sniedz skaidru priekšstatu par rīcības programmas ieviešanu:

a) attīstība, kas panākta, ieviešot rīcības programmu un prioritātes, kas saistītas ar to īpašajiem, apliecinātajiem mērķiem, kur un kad ir iespējams, skaitliski uzskaitot fiziskos rādītājus un ieviešanas rādītājus, rezultātus un to ietekmi uz prioritātēm;

b) rīcības programmu finanšu ieviešana, detalizēti uzskaitot katras prioritātes izdevumus, kas izmaksāti atbalsta saņēmējam un atbilstošs atbalsts valstij, kopējā maksājumu summa, kas saņemta no Komisijas, un noteikts daudzums finanšu rādītāju, kas noteikti 65. panta 2. punktā;

c) konkrētos gadījumos apgabalos, kas saņem īslaicīgu pagaidu atbalstu, finanšu ieviešana tiek piedāvāta atsevišķi katrai rīcības programmai;

d) finanšu ieviešana atkarībā no atbalsta piešķiršanas veida, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta 104. panta 3. punktā;

e) vadošās institūcijas un Uzraudzības komitejas veiktās darbības nodrošina ieviešanas kvalitāti un efektivitāti, it sevišķi

i) uzraugot un novērtējot notiekošos pasākumus, ieskaitot informācijas iegūšanas kārtību;

ii) rīcības programmas ieviešanas laikā jebkādu novērotu nozīmīgu problēmu kopsavilkumu un pasākumus, ieskaitot atbilstošu reaģēšanu uz 67. panta komentāriem;

iii) tehniskā atbalsta izmantošanu;

f) pasākumi, kas veikti, lai iegūtu informāciju par rīcības programmu un tās publicēšanu;

g) deklarāciju, ka, ieviešot rīcības programmu, Kopienas likums ir ticis ievērots, un, kur nepieciešams, norādot jebkādas problēmas, kas novērotas, un pasākumus, kas veikti, lai tās atrisinātu;

h) nozīmīgāko projektu attīstība un finansēšana un vispārēja piekrišana;

i) informācija par galvenajiem noteikumiem, kas nosaka lēmumu pieņemšanu par atvieglotu finansējuma saņemšanu apgabalos ar dabiskiem traucējumiem;

j) atmaksātā atbalsta, ko saņēmusi vadošā institūcija vai cita valsts iestāde, izmantošana rīcības programmas ieviešanas laikā.

Komisijai nodotās informācijas apjoms ir proporcionāls valsts izdevumu, kas izmantoti attiecīgā rīcības programmā, kopējam apjomam.

3. Atskaites tiek atzītas par pieņemamām, ja tās satur visu informāciju, kas uzskaitīta 2. punktā. Komisija pieņem lēmumu par ikgadējās atskaites atbilstību prasībām desmit darbadienu laikā.

4. Komisija pieņem lēmumu par ikgadējās atskaites par ieviešanu, ko tai divu mēnešu laikā iesniedz vadošā institūcija, saturu. Gala atskaitei par rīcības programmu laika ierobežojums ir pieci mēneši. Ja Komisija neatbild noteiktajā termiņā, tiek uzskatīts, ka atskaite ir pieņemta.

67. pants

Ikgadējās programmu pārbaudes

1. Katru gadu, kad tiek iesniegta ikgadējā ieviešanas atskaite, kas noteikta 66. pantā, un saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem, dalībvalstīm vienojoties ar attiecīgo vadošo institūciju, Komisija un vadošā institūcija novērtē attīstību, kas panākta, ieviešot rīcības programmu, galvenos pagājušā gadā sasniegtos progresa rādītājus, finanšu ieviešanu un citus ieviešanas uzlabošanas apstākļus.

Atsaucoties uz 61. panta 1. punkta e) un i) apakšpunktiem var pārbaudīt arī jebkādus apstākļus, kas minēti ikgadējā kontroles atskaitē saistībā ar vadības un kontroles sistēmas darbību.

2. Kad ir veikta 1. punktā noteiktā pārbaude, Komisija var izteikt komentārus dalībvalstij un vadošajai institūcijai, kas turpmāk informē Uzraudzības komiteju. Dalībvalsts informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem saistībā ar šiem komentāriem.

3. Kad ex-post novērtēšanas rezultāti par atbalsta piešķiršanu laikā no 2000. līdz 2006. gadam ir pieejami, kopējie rezultāti tiek pārbaudīti nākamā ikgadējā pārbaudē.

III NODAĻA INFORMĀCIJA UN PUBLICITĀTE

68.pants

Informācija un publicitāte

Dalībvalstis nodrošina un izplata informāciju par līdzfinansētām programmām un veiktajām darbībām. Informācijas mērķauditorija ir Eiropas pilsoņi un atbalsta saņēmēji. Tās mērķis ir izcelt Kopienas lomu un nozīmi un nodrošināt, ka fondu atbalsta operācijas ir caurspīdīgas.

Rīcības programmu vadošā institūcija atbild par informācijas izplatīšanu saskaņā ar šīs regulas ieviešanas noteikumiem, ko ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 104. panta 3. punkta noteikto procedūru.

IV NODAĻA KONTROLE

1. IEDAļA DALīBVALSTU PIENāKUMI

69. PANTS

Droša finanšu vadība

1. Dalībvalstis ir atbild un tām ir jānodrošina rīcības programmu droša finanšu vadība, kā arī pamatā esošo darījumu likumība un regularitāte.

2. Tās nodrošina, ka vadošās institūcijas, apstiprinātājinstitūcijas, starpnieku organizācijas, revīzijas institūcijas un jebkura cita iesaistītā organizācija saņem atbilstošas norādes, kā ieviest vadības un kontroles sistēmas, kas noteiktas no 57. līdz 61.pantam, lai nodrošinātu, ka Kopienas finansējums tiek izmantots efektīvi un pareizi.

3. Dalībvalstis izvairās, atklāj un novērš jebkādas radušās kļūdas, par kurām tās saskaņā ar noteikumiem paziņo Komisijai un nodrošina, ka Komisija arī turpmāk tiek informēta par administratīvo un likumīgo rīcības gaitu.

Kad līdzekļi, kas ir pārmērīgā apjomā izmaksāti atbalsta saņēmējam, nav atgūstami, dalībvalsts atbild par šo zaudēto summu kompensēšanu Eiropas Kopienu budžetā, izņemot gadījumus, kad tiek pierādīts, ka segtais zaudējums nav radies tās kļūdas vai nolaidības dēļ.

4. Detalizētus noteikumus par 1., 2. un 3. punkta ieviešanu pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 104. panta 3. punktā.

70. pants

Vadības un kontroles sistēmas

1. Pirms rīcības programmas pieņemšanas dalībvalstis nodrošina, ka rīcības programmu vadības un kontroles sistēmas ir sagatavotas saskaņā ar 57. līdz 61. pantu. Tās ir atbildīgas un nodrošina, ka sistēmas darbojas efektīvi visā programmas norises laikā.

2. Trīs mēnešu laikā no katras rīcības programmas apstiprināšanas dalībvalstis iesniedz Komisijai sistēmu aprakstu, kurā iekļauti vadošo un apliecināšanas institūciju, kā arī starpnieku organizāciju un iekšējo revīziju sistēmu, kas darbojas šajās institūcijās un organizācijās, revīzijas institūcijā un jebkurā citā organizācijā, kas veic revīziju tās vadībā, veicamo darbību norises kārtības apraksti.

3. Šo aprakstu papildina atbilstības novērtēšanas organizācijas ( compliance assessment body ) sagatavota atskaite, kurā izklāstīti sistēmu novērtēšanas rezultāti un sniegts vērtējums par to atbilstību 57. līdz 61. pantam. Ja vērtējumos ir izteikti kādi iebildumi, atskaite norāda uz nepilnībām un to svarīgumu. Dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, izstrādā plānu, kurā izklāsta veicamos uzlabošanas pasākumus un to ieviešanas grafiku.

Atbilstības novērtēšanas organizācija ( compliance assessment body ) tiek izveidota, vēlākais, kad rīcības programma ir pieņemta. Komisija var apstiprināt rīcības programmas revīzijas institūciju par atbilstības novērtēšanas organizācijas ( compliance assessment body ) funkciju izpildītāju, ja tai piemīt nepieciešamās spējas. Atbilstības novērtēšanas organizācijai ( compliance assessment body ) jābūt rīcības neatkarīgai, un tai savs darbs jāveic saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

4. Ja sistēmas izmanto vairāk kā vienai rīcības programmai, par vispārpieņemtās sistēmas aprakstu var paziņot kā par atsevišķu atskaiti 2. un 3. punktā.

5. Šī panta 1. līdz 4. punkta detalizētus ieviešanas noteikumus pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 104. panta 3. punktā.

2. IEDAĻA

KOMISIJAS PIENāKUMI

71. PANTS

Komisijas pienākumi

1. Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta 70. pantā, pieņem, ka dalībvalstis, ievērojot 57. līdz 61.panta prasības, ir izveidojušas vadības un kontroles sistēmas un, balstoties uz ikgadējām kontroles atskaitēm un pašas veiktajām revīzijām, ka tās efektīvi darbojas visā rīcību programmu ieviešanas periodā.

2. Lai pārliecinātos par rīcības programmu vadības un kontroles sistēmu efektivitāti, bez iebildumiem pret revīzijām, ko veikusi dalībvalsts, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji, revīzijas var veikt uz vietas. pārbaudēs var iekļaut arī to darbību revīzijas, kas veiktas saskaņā ar rīcības programmām, par to paziņojot vismaz vienu darbadienu iepriekš. Šajās revīzijās var piedalīties amatpersonas vai pilnvarotie dalībvalstu pārstāvji.

3. Komisija var pieprasīt Dalībvalstij, lai tā veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par pareizu sistēmu darbību vai arī par vienas vai vairāku darbību pareizību. Komisijas amatpersonas vai pilnvarotie komisijas pārstāvji var piedalīties šajos auditos.

72. pants

Sadarbība ar dalībvalstu kontroles organizācijām

1. Lai saskaņotu to atbilstošos kontroles plānus un revīzijas metodes un nekavējoties apmainītos ar revīziju rezultātiem, kas veikti vadības un kontroles sistēmās, lai nodrošinātu iespējami labāko kontroles resursu izmantošanu un izvairītos no nepamatotas darbu pārklāšanās, Komisija sadarbojas ar rīcības programmu revīzijas institūcijām.

Lai kopīgi pārbaudītu ikgadējo revīzijas atskaiti, kuras sagatavošana noteikta 61. pantā, un lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas attiecas uz vadības un kontroles sistēmu rīcības programmu uzlabošanu, Komisija un revīzijas institūcijas tiekas regulārās sanāksmēs vismaz vienu reizi gadā.

Komisija sniedz novērtējumu un komentārus par audita stratēģiju, kas noteikta 61. pantā, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā vai arī pirmajā sanāksmē, kas sasaukta pēc pieņemšanas.

2. Nosakot audita stratēģiju pati sev, Komisija identificē tās rīcības programmas, kurās atzinums par sistēmas, kas noteikta 61. pantā, atbilstību ir bez iebildumiem, kur iebildumi ir tikuši anulēti koriģējošu iemeslu dēļ, vai kur revīzijas stratēģija ir apmierinoša un kur ir iegūts pietiekams apliecinājums, ka vadības un kontroles sistēmas efektīvi darbojas, balstoties uz Komisijas un dalībvalsts revīziju rezultātiem.

3. Attiecībā uz minētajām programmām Komisija var informēt iesaistītās dalībvalstis, ka tā galvenokārt uzticēsies revīzijas institūcijas viedoklim par pareizību, likumību un deklarēto izdevumu regularitāti, un veic savas iekšējās revīzijas uz vietas tikai izņēmuma apstākļos.

3. IEDAļADROŠĪBAS PASĀKUMI KONTROLES JOMĀ

73. pants

Kontroles nosacījumi

1. Programmās, kurās līdzfinansēšanas apjoms no Kopienas fondiem nepārsniedz 33 % no valsts rīcības programmas izdevumiem un kur fondu ieguldījuma summa nepārsniedz 250 miljonus eiro, nav piemērojami nosacījumi, kas minēti 61. panta c), d), e) un i) punktos.

2. Programmām, kas minētas 1. punktā, balstoties uz nacionālajiem likumiem un noteikumiem, dalībvalstis var izmantot iespēju izveidot organizācijas un iestādes to darbību veikšanai, kas noteiktas 59. panta b) punktā un 60. un 61. pantā. Ja dalībvalsts izmanto šo iespēju, 58 panta b) un c) apakšpunktos un 60 panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie noteikumi netiek piemēroti.

Kad Komisija pieņem 59., 60. un 61. panta ieviešanas noteikumus, tā precizē nosacījumus, kas nav piemērojami dalībvalstīm, kuras izmantojušas pirmajā apakšpunktā minēto iespēju.

3. Kad dalībvalsts ir izmantojusi iespēju, kas minēta 2. punkta pirmajā apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas 70. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis .

4. Visās rīcības programmās, kas noteiktas 1. punktā, un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts ir vai nav izmantojusi iespēju, kas minēta 2. punktā, kur nav iebildumu pret sistēmas atbilstību vai arī kur iebildumi ir tikuši anulēti koriģējošu iemeslu dēļ, Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka tā galvenokārt uzticēsies revīzijas institūcijas vai arī dalībvalsts noteiktās organizācijas, kur izmantota minētā iespēja, un kas veic savas iekšējās revīzijas uz vietas tikai izņēmuma apstākļos, pareizības, likumības un deklarēto izdevumu regularitātes viedoklim.

Ja nav norāžu par kļūdām un novirzēm, kuras savlaicīgi atklājušas nacionālās revīzijas institūcijas vai kuras nav koriģētas iemeslu trūkuma dēļ, lai iegūtu pārliecību par deklarēto izdevumu pareizību, likumību un regularitāti, Komisija dalībvalstij var pieprasīt veikt revīzijas saskaņā ar 71. panta 3. punktu, vai arī pati var veikt revīziju saskaņā ar 71. panta 2. punktu.

VII SADAĻA

FINANšU PāRVALDīšANA

I nodaļa FINANŠU PĀRVALDĪŠANA

1. IEDAļA BUDžETA MAKSāJUMU SAISTīBAS

74. PANTS

Budžeta maksājumu saistības

1. Kopienas budžeta maksājumu saistībām operatīvajās programmās (šeit "budžeta maksājumu saistības") ir jābūt izpildītām reizi gadā attiecībā uz katru fondu laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Pirmajai budžeta maksājumu saistībai ir jābūt paveiktai pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas, kas apstiprina operatīvo programmu. Katra nākamā saistība Komisijai ir jāveic, pamatojoties uz lēmumu piešķirt pabalstu no fonda, kas minēts 31. pantā.

2. Ja dalībvalsts nav ierosinājusi jebkādu operatīvās programmas grozījumu, kas minēts 36. panta 5. daļā, vai nav veikusi nekādu maksājumu, tad Dalībvalsts var pieprasīt vēlākais līdz n gada 30. septembrim operatīvo programmu maksājumu saistību pārskaitījumu attiecībā uz nacionāliem zināmiem apstākļiem pietaupīt citām operatīvām programmām. Dalībvalstij ir jāprecizē savs pieprasījums attiecībā uz operatīvajām programmām, gūstot labumu no šāda pārskaitījuma.

2. IEDAļA VISPāRēJI MAKSāJUMU NOTEIKUMI

75. PANTS

Vispārēji maksājumu noteikumi

1. Komisijas pabalsta maksājumi no fondiem ir jāveic saskaņā ar budžeta maksājumu saistībām. Visi maksājumi pēc iespējas ātrāk ir jānosūta budžeta maksājumu saistībām.

2. Maksājumi ir jāveic kā iepriekšējas finansēšanas, starpposma maksājumi un maksājumi no bilances. Tie ir jāveic iestādei, ko norādījusi dalībvalsts.

3. Ne vēlāk kā līdz katra gada 31. janvārim dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai maksājumu pieprasījumu prognozes aktualizējums par esošo finansiālo gadu un turpmāko finansiālo gadu.

4. Visas apmaiņas attiecībā uz finansiālajām operācijām starp Komisiju un dalībvalstu norādītajām kompetentajām iestādēm ir jāveic ar elektroniski saskaņā ar īstenojamiem noteikumiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar procedūru, kas minēta 104. panta 3. daļā.

76. pants

Noteikumi starpposma maksājumu un bilances maksājumu aprēķināšanai

Starpposma maksājumi un maksājumi no bilances ir jāaprēķina, lietojot kopējas finansēšanas likmi par katru prioritāti sabiedriskajiem izdevumiem, kas ir oficiāli atzīti par sertifikāciju atbildīgajā kompetentajā iestādē.

77. pants

Izdevumu deklarācija

1. Visās izdevumu deklarācijās katrai prioritātei ir jāiekļauj saņēmēju operācijas īstenošanas izdevumu summa un atbilstošais pabalsts no valsts līdzekļiem. Saņēmējiem izmaksātie izdevumi ir jāpamato ar saņemtajiem faktūrrēķiniem vai norēķinu dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādošu vērtību.

Attiecībā uz palīdzības shēmām tikai ar Līguma 87. panta nozīmi Komisijas oficiāli atzītajiem izdevumiem ir jābūt saņēmēju maksātiem izdevumiem, par kuriem veikts maksājums no iestādes, kas piešķīrusi palīdzību.

2. Izdevumu deklarācijās ir jāatzīmē par katru operatīvo programmu maksātie izdevumi attiecībā uz reģioniem, kas saņem pagaidu atbalstu.

3. Attiecībā uz finansiālo inženierpakalpojumu pasākumiem un it sevišķi riska kapitāla līdzekļiem, garantijas fondiem un piesaistītajiem līdzekļiem Komisijas oficiāli atzītajiem izdevumiem ir jābūt izdevumiem, kas maksāti šādu līdzekļu izveidošanai. Tomēr operatīvās programmas noslēgumā izdevumi ir jānosaka, pamatojoties uz faktiskajiem maksājumiem no katra fonda kopā ar pieņemamiem pārzināšanas izdevumiem.

78. pants

Iepriekšējas finansēšanas un starpposma maksājumu uzkrāšana

1. Kopējā veiktā iepriekšējā finansēšana un starpposma maksājumi nedrīkst pārsniegt 95 % no fondu ieguldījuma operatīvajā programmā.

2. Kad šie griesti ir sasniegti, sertificēšanas kompetentajai iestādei jāturpina nosūtīt Komisijai jebkādi oficiāli atzītie izdevumi līdz n gada 31. decembrim, kā arī summas, kas atgūtas gada laikā par katru no fondiem, ne vēlāk par n+1 gada 31. janvāri.

79. pants

Vienoti maksājumi saņēmējiem

Dalībvalstīm ir jānokārto, lai iestāde, kas ir atbildīga par maksājumiem, nodrošina, ka saņēmēji saņem ieguldījuma kopsummu no valsts līdzekļiem, cik ātri vien iespējams, un visā pilnībā. Nedrīkst atrēķināt vai ieturēt nekādas summas, ne arī piedzīt nekādu turpmāko specifisko maksa vai citu maksu ar līdzvērtīgu rezultātu, kas saņēmējiem varētu samazināt šīs summas.

80. pants

Eiro lietošana

Komisijas lēmumus par operatīvajām programmām, Komisijas maksājumu saistības un maksājumus un oficiāli atzīto izdevumu un maksājumu pieprasījumu summas no dalībvalstīm ir jānosauc un jāveic eiro saskaņā ar procedūru, kas minēta 104. panta 3. daļā.

3. IEDAļA IEPRIEKšēJā FINANSēšANA

81. PANTS

Maksājums

1. Saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas apstiprina ieguldījumu no fondiem operatīvajā programmā, Komisijai jāmaksā atsevišķa iepriekšējas finansēšanas summa iestādei, ko norādījusi dalībvalsts. Šai iepriekšējās finansēšanas summai jāatbilst šādas operatīvas programmas 7 % struktūrfondu ieguldījuma un 10,5 % Kohēzijas fonda ieguldījuma. Tā var būt sadalīta divos finansiālos gados, atbilstoši budžeta līdzekļu pieejamībai.

2. Ja nekāds maksājuma pieprasījums saskaņā ar operatīvo programmu nav sūtīts divdesmit četru mēnešu laikā no datuma, kad Komisija maksā pirmo iepriekšējās finansēšanas summas iemaksu, kopsummu, kas maksāta kā iepriekšējā finansēšana, dalībvalsts norādītajai iestādei ir jāatlīdzina Komisijai.

82. pants

Procenti

Jebkādus procentus, kas rodas iepriekšējās finansēšanas rezultātā, ir jāattiecina uz apskatāmo operatīvo programmu un ir jāatskaita no valsts to izdevumu summas, kas deklarēti izdevumu beigu deklarācijā.

83. pants

Pārskaitījums

Maksājumu, kas maksāts kā iepriekšējā finansēšana, ir jāpārskaita no kontiem, kad operatīvā programma ir noslēgta.

4. IEDAļA STARPPOSMA MAKSāJUMI

84. PANTS

Starpposma maksājumi

1. Starpposma maksājumi ir jāveic katrai operatīvajai programmai.

2. Komisijai ir jāveic starpposma maksājumi ar nosacījumu, ka saprātīgas garantijas iegūšana un ka dalībvalsts izveidoto operatīvo programmu pārvaldīšanas un kontroles sistēmas ir saskaņā ar 58. līdz 61. pantu. Šī garantija ir jāpamato ar neatkarīgas revīzijas institūcijas pārskatu, kas minēts 70. pantā.

85. pants

Maksājuma pieprasījumu pieņemamība

1. Katram Komisijas veiktajam starpposma maksājumam jāpiemēro šādi nosacījumi:

a) Komisijai ir jānosūta maksājuma pieprasījums un izdevumu deklarācija saskaņā ar 75. pantu;

b) katrai prioritātei visa perioda laikā nedrīkst piešķirt vairāk par lielāko fondu atbalsta summu;

c) vadošajai kompetentajai institūcijai ir jānosūta Komisijai pēdējā gada izpildes pārskats saskaņā ar pēdējo izpildes termiņu, kā minēts 66. panta 3. daļā;

d) nepastāv ne maksājumu atlikšana, kā detalizēti izklāstīts 91. pantā, ne arī nekāds pamatots Komisijas atzinums attiecībā uz pārkāpšanu saskaņā ar Līguma 226. pantu, attiecībā uz operāciju(-ām), par kuru(-ām) radušies izdevumi, atbilstoši apskatāmajam maksājuma pieprasījumam.

2. Ja neviens no 1. punktā minētajiem nosacījumiem neatbilst, tad dalībvalstij un kompetentajai sertificēšanas iestādei pēc iespējas ātrāk ir jāinformē Komisija, ka maksājuma pieprasījums nav pieņemams.

86. pants

Maksājumu pieprasījumu iesniegšanas datums un maksājumu kavējumi

1. Kompetentajai sertificēšanas iestādei ir jānodrošina, lai pieprasījumi par starpposma operatīvo programmu maksājumiem, ciktāl iespējams, tiek sagrupēti kopā un nosūtīti Komisijai gada laikā kā trīs atsevišķi sūtījumi. Kārtējā gada Komisijai veicamo maksājumu termiņa pēdējais datums, kurā var iesniegt maksājuma pieprasījumu – 31. oktobris.

2. Atkarībā no pieejamā finansējuma, Komisijai starpposma maksājums ir jāveic ne vēlāk par diviem mēnešiem pēc datuma, kurā ir reģistrēts maksājuma pieprasījums, kas atbilst 85. pantā minētajiem nosacījumiem.

5. IEDAļA MAKSāJUMS NO BILANCES UN PROGRAMMAS NOSLēGšANA

87. PANTS

Nosacījumi maksājumam no bilances

1. Komisijai ir jāmaksā bilance, ja tā līdz 2016. gada 30. jūnijam ir saņēmusi šādus dokumentus:

a) pieprasījumu par maksājumu no bilances un izdevumu deklarāciju saskaņā ar 75. pantu;

b) operatīvās programmas beigu izpildes pārskatu, ieskaitot 66. pantā noteikto informāciju;

c) pamatotības deklarāciju maksājuma pieprasījumam no bilances, kas paredzēta 61. panta g. punktā, kopā ar beigu revīzijas ziņojumu;

Maksājumu no bilances ir jāapstiprina beigu izpildes pārskatā un pamatotības deklarācijā par maksājuma pieprasījumu no bilances.

2. Jebkādu iepriekšējā punktā minēto dokumentu nenosūtīšana Komisijai līdz 2016. gada 30. jūnijam automātiski izraisa bilances norakstīšanu saskaņā ar 92. pantu.

3. Atkarībā no pieejamā finansējuma Komisijai jāmaksā bilance ne vairāk kā četrdesmit piecu dienu laikā no datuma, kurā tā apstiprina beigu pārskatu un pamatotības deklarāciju par maksājuma pieprasījumu no bilances. Nekaitējot 5. punktam budžetsaistību bilance ir jānoraksta sešu mēnešu laikā pēc maksājuma.

4. Pēc 2016. gada 30. jūnija pirms šī datuma jebkādām izdevumu deklarācijām nedrīkst pievienot nekādus turpmākos neapliecinātos izdevumus.

5. Neskatoties uz jebkādu revīziju rezultātiem, ko veikusi Komisija vai Eiropas Revīzijas tiesa, Komisijas maksātā bilance par operatīvo programmu var tikt grozīta deviņu mēnešu laikā no datuma, kurā tā ir maksāta vai kurā dalībvalstij ir jākompensē negatīva bilance, deviņu mēnešu laikā no datuma, kurā ir izdota debeta izziņa.

88. pants

Dokumentu saglabāšana

Vadošajai kompetentajai institūcijai ir jānodrošina, lai visi klāt pievienotie dokumenti attiecībā uz operatīvās programmas izdevumiem un revīzijām būtu pieejami Komisijai un Revīzijas tiesai. Dokumentiem ir jābūt pieejamiem vismaz trīs gadus pēc operatīvās programmas noslēgšanas bez kaitēšanas noteikumiem, kas nosaka valsts palīdzību. Jāuzglabā vai nu oriģinālie dokumenti vai tās versijas, kas ir atbilstošas oriģināliem, uz vispārpieņemtiem datu nesējiem. Šis laiks, nosakot iemeslus ir jāpārtrauc vai nu tiesas prāvas gadījumā, vai pēc Komisijas pieprasījuma.

6. IEDAļA MAKSāJUMU PāRTRAUKšANA, AIZTURēšANA UN ATLIKšANA

89. PANTS

Pārtraukšana

1. Saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 maksājuma pēdējais izpildes termiņš ir jāpārtrauc kredītrīkotājam, nododot pilnvaras, lielākais uz sešiem mēnešiem, ja rodas šaubas attiecībā uz pārvaldīšanas un kontroles sistēmu pienācīgu funkcionēšanu vai ja amatpersona pieprasa papildu informāciju no nacionālajām kompetentajām iestādēm novērojumu kontroles procesa laikā, kas veikts saskaņā ar gada pārskatu, vai ja viņam/ viņai rodas aizdomas, ka deklarētajos izdevumos ir konstatēti vai pieļauti smagi pārkāpumi.

Komisijai nekavējoties ir jāinformē dalībvalsts un sertificējošā kompetentā iestāde par pārtraukšanas iemesliem. Dalībvalstij pēc iespējas ātrāk ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izlabotu situāciju.

2. Ja ir noskaidrots nepieciešamais, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 90. un 91. pantu un šī panta 1. punktu, iepriekš minētais pārtraukšanas periods ir jāpagarina lielākais par sešu mēnešiem.

90. pants

Aizturēšana

1. Komisijai ir jāizlemj aizturēt starpposma maksājumus par 20 % no Komisijai kompensējamās summas, ja ir īstenoti būtiski koriģējošas aktivitātes plāna elementi, kas minēti 70. panta 3. punktā, un revīzijas kompetentās institūcijas beigu pārskatā ir minēti ievērojami iztrūkumi par programmu, kas minēta 61. panta e.), apakšpunkta i) daļā, ja iztrūkumi ir izlaboti, vēl jāveic labojumi, lai sniegtu Komisijai saprātīgu garantiju attiecībā uz pārvaldīšanas un kontroles sistēmām.

2. Jebkāds aizturēšanas lēmums Komisijai ir jāpieņem pēc dalībvalsts piedāvātas iespējas iesniegt novērošanas rezultātus divu mēnešu perioda laikā.

3. Starpposma maksājumu bilance ir jāmaksā, ja ir pieņemti visi pieprasītie pasākumi. Citādi var piemērot finansiālu korekciju saskaņā ar 100. pantu.

91. pants

Atlikšana

1. Visus vai daļu no starpposma maksājumiem prioritāšu vai programmu līmenī var atlikt Komisija, ja:

a) pastāv ievērojams iztrūkums programmas pārvaldīšanas un kontroles sistēmā, kas ietekmē maksājumu sertificēšanas procedūras drošumu un kam nav veikti koriģējoši pasākumi;

b) izdevumi sertificētā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav koriģēts;

c) dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar 69. un 70. pantu.

2. Komisija var izlemt atlikt starpposma maksājumus, kad dalībvalsts devusi iespēju uzrādīt savus novērošanas rezultātus divu mēnešu laikā.

3. Komisijai ir jābeidz starpposma maksājumu atlikšana, ja tā uzskata, ka Dalībvalsts ir veikusi pieprasītos pasākumus, lai pārtrauktu atlikšanu. Ja pieprasītos pasākumus dalībvalsts nav veikusi, tad Komisija var pieņemt lēmumu samazināt tīro summu vai atcelt Kopienas ieguldījumu operatīvajā programmā saskaņā ar 100. pantu.

7. IEDAļA AUTOMāTISKā NORAKSTīšANA

92. PANTS

Principi

1. Komisijai automātiski ir jānoraksta jebkura daļa no budžetsaistībām operatīvajā programmā, kas nav izmantota iepriekšējās finansēšanas un starpposma maksājumu maksājumiem vai kas nav saņemta ar pieņemamu maksājuma pieprasījumu, kā definēts 85. pantā, līdz nākošā gada 31. decembrim pēc programmas budžetsaistību gada.

2. Tā maksājuma saistību daļa, kas vēl būs sākta 2015. gada 31. decembrī, automātiski ir jānoraksta, ja Komisija līdz 2016. gada 30. jūnijam par to nav saņēmusi pieņemamu maksājuma pieprasījumu.

3. Ja šī regula stājas spēkā pēc 2007. gada 1. janvāra, tad periods, pēc kura var veikt 1. punktā minēto automātisko norakstīšanu, ir jāpagarina pirmajām maksājuma saistībām par mēnešu skaitu starp 2007. gada 1. janvāri un pirmās budžetsaistības datumu.

93. pants

Galveno projektu un palīdzības režīmu aizturēšana

Ja ir nepieciešams Komisijas lēmums, lai pilnvarotu galveno projektu vai palīdzības shēmu, tad iespējamās automātiski norakstāmās ikgadējās summas, kas minētas 92. panta 1. punktā, ir jākoriģē par starpību starp galvenā projekta vai palīdzības shēmas noteikto termiņu, ko sākotnēji nodeva dalībvalsts, un galvenā projekta vai palīdzības shēmas noteikto termiņu, kas noteikts Komisijas lēmuma laikā par galveno projektu vai palīdzības shēmu. Ikgadējo noteikto termiņu izņēmuma un pienācīgi argumentētos gadījumos var mainīt saskaņā ar procedūru, kas minēta 40. panta 3. punktā.

94. pants

Aizturēšanas pārtraukšana tiesas prāvai un administratīvām pārsūdzībām

Periods automātiskajai norakstīšanai, kas minēta 92. panta 1. punktā, ir jāpārtrauc par summu attiecībā uz atbilstošajām operācijām, par tiesas prāvas un administratīvās pārsūdzības ilgumu, kam ir atlikšanas iedarbība, ar nosacījumu, ka dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju, nosakot iemeslus līdz n+2 gada 31. decembrim.

Par maksājuma saistību daļu, kas vēl ir sākta līdz 2015. gada 31. decembrim un kas minēta 92. panta 2. punktā, ir jāpārtrauc saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi ir atbilstošo operāciju summai.

95. pants

Izņēmumi automātiskajai norakstīšanai

Turpmāk uzskaitītais ir jāignorē automātiskās norakstīšanas aprēķināšanai:

a) tā budžetsaistību daļa, par ko ir veikts maksājuma pieprasījums, bet kuras kompensāciju Komisija ir pārtraukusi, aizturējusi vai atlikusi līdz n+2 gada 31. decembrim saskaņā ar 89., 90. un 91. pantu. Vai šīs summas tiks ņemtas vai neņemtas vērā, būs atkarīgs no problēmas rezultāta, kas izriet no maksājuma aizturēšanas, pārtraukšanas vai atlikšanas.

b) tā budžetsaistību daļa, par ko ir veikts maksājuma pieprasījums, bet kuras kompensācija nav veikta galvenokārt budžeta resursu trūkumu dēļ.

c) tā budžetsaistību daļa, par ko nav iespējams veikt pieņemamu maksājuma pieprasījumu nepārvaramas varas ( force majeure ) dēļ, kas ievērojami ietekmē operatīvās programmas īstenošanu. Nacionālajām kompetentajām iestādēm, kas izvirza prasību par nepārvaramo varu, ir uzskatāmi jāuzrāda tiešās sekas uz operatīvās programmas visu vai daļas īstenošanu.

96. pants

Procedūra

1. Komisijai savlaicīgi ir jāinformē dalībvalsts un iesaistītās kompetentās institūcijas, kad vien pastāv automātiskās norakstīšanas pielietošanas risks, kas paredzēts 92. pantā. Komisijai ir jāinformē dalībvalsts un iesaistītās kompetentās institūcijas par automātiskās norakstīšanas summu, kas izriet no tās rīcībā esošās informācijas.

Lai saskaņotu summu vai iesniegtu savus novērošanas rezultātus, dalībvalsts rīcībā kopš informācijas saņemšanas datuma ir jābūt diviem mēnešiem. Komisijai ir jāveic norakstīšana ne vēlāk par deviņiem mēnešiem pēc tā laika, kas minēts 92. pantā.

2. Fonda ieguldījums operatīvajā programmā ir jāsamazina par atbilstošo gadu un automātiski norakstīto summu. Lai sadalītu samazināto palīdzības summu attiecībā uz operatīvās programmas prioritātēm, dalībvalstij ir jāizgatavo pārstrādāts finansēšanas plāns. To neveicot, Komisijai proporcionāli ir jāsamazina katrai prioritātei piešķirtās summas.

8. IEDAļA DAļēJA NOSLēGšANA

97. PANTS

Daļēja noslēgšana

1. Operatīvo programmu daļēju noslēgšanu var veikt dalībvalsts izvēlētā laikā.

Daļējā noslēgšana ir jāattiecina uz pabeigtajām operācijām, par kurām ir veikts beigu maksājums saņēmējam ne vēlāk par n-1 gada 31. decembri. Saskaņā ar šīs regulas mērķi operācijas ir jāuzskata par pabeigtām, ja darbības saskaņā ar tām faktiski ir paveiktas, un saņēmējs ir saņēmis beigu maksājumu vai arī nodrošinājis līdzvērtīga efekta dokumentu vadošajai kompetentajai institūcijai.

2. Pabeigtajām operācijām atbilstošo maksājumu summas ir jāidentificē izdevumu deklarācijās.

Daļēja noslēgšana ir jāveic ar nosacījumu, ka vadošā kompetentā institūcija nosūta Komisijai līdz n gada 30. jūnijam turpmāk minēto:

a) izdevumu deklarāciju attiecībā uz šīm operācijām;

b) deklarāciju, kas apliecina darījumu likumību attiecībā uz izdevumu deklarāciju, ko izdevusi kompetenta revīzijas institūcija programmai, kas minēta 61. pantā.

98. pants

Dokumentu aizturēšana

1. Vadošajai kompetentajai institūcijai ir jāsaglabā Komisijai pieejami pabeigto operāciju saraksti, par kuriem saņemts beigu maksājums.

2. Vadošajai kompetentajai institūcijai ir jānodrošina, lai visi klāt pievienotie dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām par atbilstošajām operācijām tiek saglabāti pieejami Komisijai un Eiropas Revīzijas tiesai. Dokumenti ir jāsaglabā pieejami vismaz trīs gadus pēc operatīvās programmas daļējas noslēgšanas bez kaitējuma noteikumiem, kas nosaka valsts palīdzību. Jāuzglabā vai nu oriģināli dokumenti, vai kā versijās, kas apliecinātas, ka ir atbilstošas oriģināliem uz vispārpieņemtiem datu nesējiem. Šis periods, nosakot iemeslus, ir jāpārtrauc vai nu tiesas prāvas gadījumā vai pēc Komisijas pieprasījuma.

3. Jebkādas finansiālās korekcijas, kas veiktas saskaņā ar 99. un 100. pantu attiecībā uz daļējas noslēgšanas operācijām, ir jāparedz kā tīri finansiālas korekcijas.

II NODAĻA FINANSIĀLĀS KOREKCIJAS

1. IEDAļA DALīBVALSTU FINANSIāLā KOREKCIJA

99. PANTS

Dalībvalstu finansiālās korekcijas

1. Dalībvalstīm pirmām kārtām ir jāatbild par izmeklēšanas pārkāpumiem, pamatojoties uz iegūto pierādījumu par jebkuru nozīmīgu izmaiņu, kas ietekmē palīdzības īstenošanas vai kontroles raksturu vai nosacījumus, un veic pieprasītās finansiālās korekcijas.

2. Dalībvalstij ir jāveic pieprasītās finansiālās korekcijas attiecībā uz individuālajiem vai sistemātiskajiem pārkāpumiem, kas konstatēti operācijās vai operatīvajās programmās. Dalībvalsts veiktajām korekcijām jāiekļauj viss vai daļa no Kopienas ieguldījuma. Dalībvalstij ir jāņem vērā pārkāpumi, kā arī fonda finansiālo zaudējumu raksturs un svarīgums.

Saskaņā ar 3. punktā minētajiem nosacījumiem šādā veidā atbrīvotos Kopienas fondus Dalībvalsts var izmantot vēlreiz līdz 2015. gada 31. decembra atbilstošajai operatīvajai programmai.

Dalībvalstīm gada izpildes un kontroles pārskatā, kas nosūtīts Komisijai saskaņā ar 61. un 66. pantu, ir jāiekļauj to anulēšanas lietu saraksts, kas sāktas atbilstošajā gadā.

3. Saskaņā ar 2. punktu anulēto fondu ieguldījumu nedrīkst vēlreiz izmantot operācijai vai operācijām, kas ir korekcijas priekšmets, ne arī tur, kur ir veikta sistemātiskas kļūdas finansiālā korekcija par tām operācijām, kur notikusi sistemātiskā kļūda.

Dalībvalstīm 66. pantā minētajā pārskatā ir jāinformē Komisija par to, kā tās izlēmušas vai ierosina vēlreiz izmantot fondus un, ja tas ir piemērojams, labot operatīvās programmas finansiālo plānu.

4. Sistemātisku pārkāpumu gadījumā dalībvalstij ir jāpaplašina tās pieprasījumi par visu operāciju segšanu, kas, iespējams, ir ietekmētas.

2. IEDAļA KOMISIJAS FINANSIāLāS KOREKCIJAS

100. PANTS

Korekciju kritēriji

1. Komisija var veikt finansiālas korekcijas, anulējot visu vai daļu no Kopienas ieguldījuma operatīvajā programmā, ja pēc nepieciešamās izmeklēšanas tā secina, ka

a) pastāv ievērojamas nepilnības programmas pārvaldīšanas un kontroles sistēmā, kas nosaka varbūtību, ka Kopienas ieguldījums programmai jau ir maksāts;

b) neregulāri izdevumi, kurus satur apliecināta izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts nav koriģējusi pirms korekcijas procedūras atvēršanas saskaņā ar šo punktu;

c) dalībvalsts nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar 69. pantu pirms korekcijas procedūras atvēršanas saskaņā ar šo punktu.

2. Komisijai ir jāpamato savas finansiālās korekcijas konstatētā pārkāpuma atsevišķos gadījumos, ņemot vērā pārkāpuma sistemātisko raksturu, lai noteiktu, vai ir jālieto vienotas likmes vai ekstrapolēta korekcija. Ja pārkāpuma gadījums attiecas uz izdevumu deklarāciju, par ko iepriekš ir dota pozitīva garantija saskaņā ar 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu ikgadējā kontroles pārskatā, tad tiks izvirzīts sistemātiskas problēmas pieņēmums, kas izraisa vienotas likmes vai ekstrapolētu korekcijas pielietošanu, ja vien dalībvalsts divu mēnešu laikā nevar droši to pierādīt un atspēkot šo pieņēmumu.

3. Komisijai, izlemjot par korekcijas summu, ir jāņem vērā pārkāpuma svarīgums un to iztrūkumu finansiālās ietekmes pakāpe, kas konstatēti atbilstošajā operatīvajā programmā.

4. Ja Komisija pamato savu pozīciju ar revidenta, kas nepieder tās dienestiem, konstatētajiem faktiem, tad tai ir jāizdara savi secinājumi par finansiālajām sekām pēc dalībvalsts veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 70. pantu un iesniegto pārskatu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94 un jebkādu dalībvalsts atbilžu izmeklēšanu.

5. Ja dalībvalsts neievēro savas saistības, kas minētas 13. panta 4. punktā, tad Komisija var veikt finansiālu korekciju, anulējot visu vai daļu atbilstošās dalībvalsts Kopienas ieguldījumu.

101. pants

Procedūra

1. Pirms lēmuma pieņemšanas par finansiālo korekciju Komisijai ir jāsāk procedūra, informējot Dalībvalsti par saviem pagaidu secinājumiem un pieprasot dalībvalstij iesniegt savus komentārus divu mēnešu laikā.

Ja Komisija ierosina finansiālas korekcijas, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, tad dalībvalstij atbilstošo lietu izmeklēšanas laikā ir jāļauj demonstrēt, ka pārkāpuma faktiskā pakāpe ir mazāka kā Komisijas novērtējums. Saskaņojot ar Komisiju, Dalībvalsts var ierobežot šīs izmeklēšanas darbības jomu līdz atbilstošai proporcijai vai atbilstošo lietu piemēram. Izņemot pienācīgi attaisnotus gadījumus, šai izmeklēšanai atļautais laiks nedrīkst pārsniegt turpmāko divu mēnešu periodu pēc iepriekš minētā divu mēnešu perioda.

2. Komisijai ierobežotā laikā ir jāņem vērā jebkurš dalībvalsts iesniegtais pierādījums.

3. Ja dalībvalsts nepieņem Komisijas pagaidu secinājumus, tad Dalībvalsts ir jāuzaicina uz Komisijas noklausīšanos, kurā, abām pusēm sadarbojoties, pamatojoties uz partnerattiecībām, ir jāpieliek pūles, lai panāktu vienošanos attiecībā uz novērošanas rezultātiem un secinājumiem, kas no tiem tiks izdarīti. Komisijai sešu mēnešu laikā no noklausīšanās datuma ir jāpieņem lēmums par finansiālo korekciju gadījumā, ja nav panākta vienošanās. Ja nav notikusi nekāda noklausīšanās, tad sešu mēnešu periodam jāsākas no datuma, kad dalībvalsts saņēmusi noklausīšanas uzaicinājuma atteikumu.

102. pants

Līdzekļu atmaksāšana

1. Jebkādai līdzekļu atmaksāšanai, kas jāveic Komisijai, ir jābūt realizētai pirms maksājuma termiņa datuma, kas norādīts rīkojumā par atlīdzināšanu saskaņā ar Finanšu regulas 81. pantu, kas piemērojams Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[12]. Šim maksājuma termiņa datumam ir jābūt otrā mēneša pēdējai dienai pēc rīkojuma izdošanas.

2. Jebkāda atmaksāšanas aizkavēšanas gadījumā palielinās maksājuma procenti nokavētā maksājuma kontā, sākot no maksājuma termiņa datuma un beidzot ar faktiskā maksājuma datumu. Šādai procenta likmei ir jābūt viens komats pieci procenti virs likmes, ko pielieto Eiropas Centrālā banka savās galvenajās refinansēšanas operācijās mēneša pirmajā dienā, kam atbilst maksājuma termiņa datums.

103. pants

Dalībvalstu saistības

Komisijas finansiālā korekcija nedrīkst kavēt dalībvalstij pieprasīt kompensāciju saskaņā ar 100. pantu un atgūt valsts palīdzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu.

VIII SADAĻA

KOMITEJAS

I NODAĻA ERAF, KOHĒZIJAS FONDA UN FONDU KOORDINĀCIJAS KOMITEJA

104. pants

Komiteja un procedūras

1. Komisijai ir jāatbalsta ERAF, Kohēzijas fonda un Fondu Koordinācijas komiteja (turpmāk: "komiteja").

2. Kur tiek minēta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro konsultatīva procedūra, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EC 3. pantā saskaņā ar tā 7. panta 3. punktu.

3. Kur tiek minēta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro pārvaldīšanas procedūra, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EC 4. pantā saskaņā ar tā 7. panta 3. punktu.

Lēmuma 1999/468/EC 4. panta 3. punktā minētais periods ir fiksēts kā viens mēnesis.

4. Komitejai ir jāsagatavo savi procedūras noteikumi.

5. EIB un EIF ir jāievēl pārstāvis bez balss tiesībām.

II NODAĻA KOMITEJA SASKAŅĀ AR LĪGUMA 147. PANTU

105. pants

Komiteja saskaņā ar Līguma 147. pantu

1. Komitejai, kas dibināta saskaņā ar Līguma 147. pantu, kas atbalsta Komisiju ESF pārvaldīšanā, sastāv no viena dalībvalsts valdības pārstāvja, viena strādnieku organizāciju pārstāvja un viena darba devēju organizāciju pārstāvja. Komisijas loceklis, kurš ir atbildīgs par Komitejas vadību, var uzticēt savus pienākumus augstākstāvošai Komisijas amatpersonai.

2. Katrai dalībvalstij ir jāieceļ katras kategorijas, kas minēta iepriekšējā punktā, pārstāvja vietnieks. Viena locekļa prombūtnes gadījumā vietnieks automātiski saņem tiesības piedalīties sēdē.

3. Locekļus un vietniekus Padomei ir jāievēl uz trim gadiem, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ierosinājumu. Viņus var ievēlēt atkārtoti. Attiecībā uz Komitejas sastāvu Padomei jācenšas nodrošināt dažādu iesaistīto grupu taisnīga pārstāvniecība. Darba kārtības punktiem, kas to ietekmē, EIB un EIF var iecelt pārstāvi bez balss tiesībām.

4. Komitejai ir jākonsultējas, kad tā apspriež šādus jautājumus:

a) Komisijas lēmumu projekts attiecībā uz stratēģiskām nacionālajām atsauces struktūrām;

b) tehniskās palīdzības pasākumu kategorijas, kas minētas 43. pantā, ESF atbalsta gadījumā.

5. Komisija var konsultēt Komiteju par jautājumiem, kas nav minēti 4. punktā.

IX SADAĻA

BEIGU NOTEIKUMI

106. pants

Pagaidu noteikumi

1. Šī regula nedrīkst ietekmēt palīdzības turpinājumu vai grozījumu, tai skaitā pilnīgu vai daļēju anulēšanu, ko apstiprinājusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2052/88, (EEK) Nr. 4253/88, (EK) Nr. 1164/94 un (EK) Nr. 1260/1999 vai jebkuru citu likumdošanu, kas attiecas uz šādu palīdzību līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Sagatavojot Kopienas palīdzību, Komisijai ir jāņem vērā jebkāds Padomes vai Komisijas jau pieņemts pasākums pirms šīs regulas spēkā stāšanās un finansiālās sekas par palīdzības periodu.

3. Daļējās palīdzībai izsniegtās summas, kuras no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim apstiprinājusi Komisija un par kurām pieprasīti tādi dokumenti palīdzības noslēgšanai, kas nav nosūtīti Komisijai līdz pēdējam gala pārskata iesniegšanas termiņam, Komisijai automātiski ir jānoraksta ne vēlāk par 2010. gada 31. decembri, atmaksājot pārmaksāto summu.

Pieprasītos dokumentus palīdzības noslēgšanai ir jāpieprasa maksājumam no bilances, beigu izpildes pārskatam un deklarācijai, ko noformējusi persona vai departaments, kam ir neatkarīga vadošās institūcijas funkcija, apkopojot revīziju secinājumus, kas veica un novērtēja pieprasījuma pamatotību maksājumam no beigu bilances un darījumu likumiskumu un likumību, kas aptverts ar izdevumu beigu apliecinājumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1260/1999 38. panta 1. punkta f) apakšpunktā.Summas attiecībā uz operācijām vai programmām, kas atliktas tiesas prāvas vai administratīvas pārsūdzības dēļ, kam ir atlikšanas rezultāts, norakstāmās summas aprēķināšanā ir jāignorē automātiski.

107. pants

Otrreizējas izskatīšanas klauzula

Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 161. pantā, Padomei šī regula otrreiz ir jāizskata ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

108. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1260/99 ar šo tiek atcelta no 2007. gada 1. janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1260/99 ir jāveido kā atsauces uz šo regulu.

109. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī .

Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

PIELIKUMS

STRUKTŪRFONDI UN KOHĒZIJAS FONDS

Ikgada maksājumu saistību asignējumu iedalījums 2007. līdz 2013. gadam(minēts 15. pantā)

(Miljoni eiro – 2004. gada cenas)

+++++ TABLE +++++

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

+++++ TABLE +++++

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action (Part B): 336 194 € million for commitment

2.2. Period of application:

1 January 2007 – 31 December 2013

2.3. Overall multiannual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1)

€ million ( to three decimal places)

+++++ TABLE +++++

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure (see point 6.1.2)

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure (see points 7.2 and 7.3)

Les besoins en ressources humaines et administratives seront couverts à l’intérieure de la dotation allouée à la DG gestionnaire dans le cadre de la procédure d’allocation annuelle.

L'allocation de postes dépendra d'une part de l'organisation interne de la prochaine Commission et d'autre part d'une éventuelle réallocation de postes entre services suite aux nouvelles perspectives financières.

+++++ TABLE +++++

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

[X] Proposal is compatible with existing financial programming.Cette proposition est compatible avec la proposition de la Commission pour les perspectives financiers 2007-2013 [COM(2004)101 final du 10.02.2004]. Elle s’inscrit dans le cadre de la rubrique 1 « Croissance durable ».

Proposal will entail reprogramming of the relevant heading in the financial perspective.

Proposal may require application of the provisions of the Interinstitutional Agreement.

2.5. Financial impact on revenue: [13]

[X] Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure)

OR

Proposal has financial impact – the effect on revenue is as follows:

(NB All details and observations relating to the method of calculating the effect on revenue should be shown in a separate annex.)

(€ million to one decimal place)

+++++ TABLE +++++

4. LEGAL BASIS

Article 161

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

Voir document « Analyse d'impact étendue de la proposition de paquet législatif portant révision des règlements applicables à la gestion des fonds structurels et de cohésion ».

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period)

(The method of calculating the total amounts set out in the table below must be explained by the breakdown in Table 6.2. )

6.1.1. Financial intervention

Commitments (in € million to three decimal places)

+++++ TABLE +++++

6.1.2. Technical and administrative assistance, support expenditure and IT expenditure (commitment appropriations)

+++++ TABLE +++++

6.2. Calculation of costs by measure envisaged in Part B (over the entire programming period)[14]

(Where there is more than one action, give sufficient detail of the specific measures to be taken for each one to allow the volume and costs of the outputs to be estimated.)

Commitments (in € million to three decimal places)

+++++ TABLE +++++

If necessary explain the method of calculation

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

+++++ TABLE +++++

7.2. Overall financial impact of human resources

+++++ TABLE +++++

The amounts are total expenditure for twelve months.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

+++++ TABLE +++++

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

+++++ TABLE +++++

(In the estimate of human and administrative resources required for the action, DGs/Services must take into account the decisions taken by the Commission in its orientation/APS debate and when adopting the preliminary draft budget (PDB). This means that DGs must show that human resources can be covered by the indicative pre-allocation made when the PDB was adopted.

Exceptional cases (i.e. those where the action concerned could not be foreseen when the PDB was being prepared) will have to be referred to the Commission for a decision on whether and how (by means of an amendment of the indicative pre-allocation, an ad hoc redeployment exercise, a supplementary/amending budget or a letter of amendment to the draft budget) implementation of the proposed action can be accommodated.)

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

Un comité de pilotage est créé pour chaque programme opérationnel par l'État membre, en accord avec l'autorité de gestion après consultation des partenaires. Le comité de pilotage s'assure de l'efficacité et de la qualité de la mise en oeuvre de l'intervention. Il examine et approuve les critères de sélection des opérations financées, évalue périodiquement les progrès réalisés pour atteindre les objectifs spécifiques du programme opérationnel, examine les résultats de la mise en œuvre et examine et approuve le rapport annuel d'exécution et le rapport final d'exécution avant leur envoi à la Commission

L'autorité de gestion et le comité de pilotage assurent le suivi au moyen d'indicateurs de résultat, y compris les indicateurs physiques, d’impact et financiers définis dans le programme opérationnel. Ces indicateurs se réfèrent au caractère spécifique du secteur de l’Etat membre et aux objectifs poursuivis. La Commission en partenariat avec les Etats membres et en conformité avec le principe de proportionnalité examine les indicateurs nécessaires au suivi et à l’évaluation du programme opérationnel.

L'autorité de gestion envoie un rapport annuel d'exécution et de contrôle du programme opérationnel à la Commission, dans les six mois suivant la fin de chaque année civile entière de mise en oeuvre. Avant leur transmission à la Commission, chaque rapport est examiné et approuvé par le comité de pilotage.

8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation

Les programmes opérationnels des Etats membres pour la mise en œuvre du Fonds font l’objet d’une évaluation ex-ante, d’une évaluation intermédiaire et d’une évaluation ex-post.

L’évaluation ex-ante vise à optimiser l’allocation des ressources budgétaires des programmes opérationnels et améliorer la qualité de la programmation. Elle est conduite sous la responsabilité de l’Etat membre.

L’évaluation intermédiaire vise à examiner l’efficacité des programmes opérationnels en vue de leur adaptation pour améliorer la qualité des interventions et leur mise en œuvre. Elle est réalisée lorsque le suivi des programmes font apparaître que les réalisations s’écartent de manière significative des objectifs initialement prévus ou lorsque des modifications substantielles sont proposées. Elle est organisée à l’initiative de l’autorité de gestion, en concertation avec la Commission ou à l’initiative de la Commission en concertation avec l’autorité de gestion.

L’évaluation ex-post est conduite sous la responsabilité de la Commission en concertation avec l’Etat membre et l’autorité de gestion qui doit assurer la collecte des données nécessaires à sa réalisation. Elle est finalisée au plus tard deux ans à la fin de la période de programmation, les principaux résultats sont intégrés dans les rapports de clôture des programmes.

9. ANTI-FRAUD MEASURES

La Commission s’assure de l’existence et du bon fonctionnement dans les Etats membres des systèmes de gestion et de contrôle. Elle se base également sur les rapports annuels de contrôle et sur ses propres contrôles sur place pour vérifier le bon fonctionnement des ces systèmes. La Commission coopère avec les autorités nationales d’audit des programmes opérationnels, avec lesquelles elles se réunit au moins une fois par an.

En cas de défaillance des systèmes de gestion et de contrôle nationaux, la Commission interrompt, retient ou réduit tout ou partie des paiements.

La Commission peut effectuer des corrections financière en annulant tout ou partie de la contribution communautaire pour un programme opérationnel lorsqu’elle constate qu’il existe des déficiences dans les systèmes de gestion et de contrôle qui mettent en péril les contributions communautaires déjà octroyées, que les déclarations des dépenses sont irrégulières et n’ont pas fait l’objet de mesures de correction par les Etats membres ou que les Etats membres n’ont pas donné suite aux observations formulées par la Commission sur le rapport annuel d’exécution et de contrôle établit par l’autorité de gestion.

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 161, 26.6.1999, 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar 2003. Pievienošanās līgumu.

[6] OV L […], […], […]. lpp.

[7] OV L 154, 21.6.2003, 1. lpp.

[8] OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp.

[9] OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

[10] OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

[11] OV L 145, 31.5.2001, 43. lpp.

[12] Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, OV L 357, 31.12.2002.

[13] For further information, see separate explanatory note.

[14] For further information, see separate explanatory note.