This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32024R1610
Regulation (EU) 2024/1610 of the European Parliament and of the Council of 14 May 2024 amending Regulation (EU) 2019/1242 as regards strengthening the CO2 emission performance standards for new heavy-duty vehicles and integrating reporting obligations, amending Regulation (EU) 2018/858 and repealing Regulation (EU) 2018/956 (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1610 (2024. gada 14. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2019/1242 attiecībā uz CO2 emisiju standartu pastiprināšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ziņošanas pienākumu integrēšanu un ar ko groza Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Regulu (ES) 2018/956 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1610 (2024. gada 14. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2019/1242 attiecībā uz CO2 emisiju standartu pastiprināšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ziņošanas pienākumu integrēšanu un ar ko groza Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Regulu (ES) 2018/956 (Dokuments attiecas uz EEZ)
PE/29/2024/REV/1
OV L, 2024/1610, 6.6.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1610/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
2024/1610 |
6.6.2024 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1610
(2024. gada 14. maijs),
ar ko groza Regulu (ES) 2019/1242 attiecībā uz CO2 emisiju standartu pastiprināšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ziņošanas pienākumu integrēšanu un ar ko groza Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Regulu (ES) 2018/956
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” uzmanības centrā ir jautājums, kā risināt ar klimatu un vidi saistītas problēmas un sasniegt mērķus, kuri izvirzīti 2015. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (3). Turklāt, ņemot vērā ievērojamo Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, nepieciešamība pēc Eiropas zaļā kursa un tā nozīme ir tikai pieaugusi. |
(2) |
Eiropas zaļais kurss apvieno visaptverošu tādu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, un tajā ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kuras izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un ietekmes. Tajā pašā laikā minētā pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši skar dažas neizdevīgā stāvoklī esošas un neaizsargātas grupas, piemēram, mājsaimniecības un personas ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder rasu vai etniskai minoritātei. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša, nevienu neatstājot novārtā. |
(3) |
Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” būtisko elementu pieņemšanas, ko Komisija ierosināja 2021. gada jūlijā, Savienība 2023. gada oktobrī iesniedza atjauninātu Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteikto devumu (NND) UNFCCC, apstiprinot, ka Savienība līdz 2030. gadam samazinās savas siltumnīcefekta gāzes neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. |
(4) |
Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (4), Savienība leģislatīvajā aktā ir nostiprinājusi mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Turklāt ar minēto regulu ievieš saistošu Savienības iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazināšanas mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam minētās emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tajā arī ir noteikts satvars Savienības starpposma klimata mērķrādītāju noteikšanai un prognozētā indikatīvā Savienības siltumnīcefekta gāzu budžeta 2030.–2050. gada periodam publicēšanai. |
(5) |
Paredzams, ka visas ekonomikas nozares, tostarp autotransporta nozare, palīdzēs sasniegt minētos emisiju samazinājumus. Tās 2020. gada 9. decembra paziņojumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni”, Komisija izklāsta ceļvedi ilgtspējīgai un viedai Eiropas transporta nākotnei un rīcības plāns ceļā uz mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares radītās emisijas. Lielas noslodzes transportlīdzekļi pašlaik rada vairāk nekā ceturto daļu no autotransporta siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā un vairāk nekā 6 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. |
(6) |
Leģislatīvo aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir panākt 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu. Pakete aptver virkni rīcībpolitikas jomu. Svarīga minētās leģislatīvo aktu paketes daļa ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (5) pārskatīšana. |
(7) |
Komisija 2022. gada 18. maija paziņojumā “Plāns REPowerEU” izklāstīja plānu, kā padarīt ES neatkarīgu no Krievijas fosilajiem energoresursiem krietni pirms šīs desmitgades beigām. Minētajā paziņojumā uzsvērts, ka, inter alia, ir svarīgi vēl vairāk palielināt fosilās degvielas izmantošanas efektivitāti un samazināt tās patēriņu transporta nozarē, kurā elektrifikāciju var kombinēt ar atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu, lai aizstātu fosilās degvielas izmantošanu. |
(8) |
Lai palīdzētu līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir jāpastiprina Regulā (ES) 2019/1242 noteiktās CO2 emisiju samazināšanas prasības lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai palīdzētu līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķi, ir arī jāparedz skaidra virzība uz vēl lielākiem emisiju samazinājumiem lielas noslodzes transportlīdzekļu nozarē pēc 2030. gada. |
(9) |
Pastiprinātajām CO2 emisiju samazināšanas prasībām būtu jāveicina bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara pieaugums Savienības tirgū, vienlaikus nodrošinot ieguvumus lietotājiem un iedzīvotājiem gaisa kvalitātes un enerģijas ietaupījumu ziņā, kā arī nodrošinot turpmāku inovāciju autobūves vērtības ķēdē un ar to saistītās augstas kvalitātes darbvietas. Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi pašlaik ietver baterijas elektrotransportlīdzekļus, degvielas elementa transportlīdzekļus un citus ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus, un tehnoloģiskās inovācijas turpinās. |
(10) |
No 2030. gada būtu jānosaka jauni pastiprināti CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie mērķrādītāji būtu jānosaka tādā līmenī, kas dos spēcīgu signālu paātrināt bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu Savienības tirgū, izmaksefektīvi stimulēs inovāciju bezemisiju tehnoloģijās, raidīs signālu, kas nepieciešams, lai paātrinātu uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu visā Savienībā, nodrošinās Savienības ražošanas nozares ilgtermiņa konkurētspēju pasaules tirgū un palīdzēs samazināt transporta uzņēmumu darbības izmaksas, vienlaikus garantējot, ka Savienība izpilda savus klimata mērķus un savu mērķi mazināt gaisa piesārņojumu. |
(11) |
Gaisa piesārņojums pilsētās ir īpaši būtiska problēma, kas skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju veselību. Transports ir viens no galvenajiem pilsētas gaisa piesārņojuma avotiem. Paātrināta bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešana, pastiprinot CO2 emisiju samazināšanas prasības, palīdzēs mazināt pilsētu gaisa piesārņojuma problēmu. |
(12) |
Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojuma “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” mērķis ir panākt, ka partnerībā ar industriju, publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām tiek kopīgi radīti zaļās un digitālās pārkārtošanās ceļi. Minētajā kontekstā tiek izstrādāts mobilitātes ekosistēmas pārkārtošanās ceļš, kurš papildinās autobūves vērtības ķēdes pārkārtošanu. Pārkārtošanās ceļā īpaša uzmanība ir pievērsta autobūves piegādes ķēdē iesaistītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un konsultācijām, tostarp dalībvalstu līmenī, ar sociālajiem partneriem. Tajā tiek likta lietā arī Prasmju programma Eiropai ar tādām iniciatīvām kā, piemēram, Prasmju pilnveides pakts, nolūkā mobilizēt privāto sektoru un citas ieinteresētās personas Eiropas darbaspēka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām, kā arī tiek likts lietā iniciatīvas “Talantu izmantošana ES reģionos” Talantu kultivēšanas mehānisms. Pārkārtošanās ceļā tiek ņemtas vērā arī attiecīgas Eiropas un valstu līmeņa darbības un stimuli, ar ko veicina bezemisiju transportlīdzekļu pieejamību cenas ziņā. Tas, piemēram, dalībvalstīm varētu dot iespēju izmantot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 (6) izveidoto Sociālo klimata fondu (“Sociālais klimata fonds”), lai palīdzētu mikrouzņēmumiem iegādāties bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, kādu ietekmi šī pārkārtošanās atstās uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) visā piegādes ķēdē. Komisijas 2023. gada 1. februāra paziņojuma “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” mērķis ir stiprināt Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.Minētā plāna mērķis ir nodrošināt labvēlīgāku vidi neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ražošanas jaudas palielināšanai Savienībā, lai sasniegtu Savienības vērienīgos klimata mērķrādītājus. Lai īstenotu sociāli taisnīgu un efektīvu pārkārtošanos, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt apmācības un pārkvalifikācijas iespējas daudzās nozarēs, kurās ir vajadzīgas ievērojamas pārmaiņas, tostarp lielas noslodzes transportlīdzekļu, kā arī uzpildes un uzlādes nozarēs. Ieguldījums prasmēs, kas vajadzīgas efektīvai pārkārtošanai, ir kolektīva atbildība. Darba ņēmējiem un darba meklētājiem vajadzētu būt piekļuvei pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējām, kā arī būtu jānodrošina atbalsts, lai viņi varētu piedalīties minētajos apmācības pasākumos. Dalībvalstis tiek mudinātas vairāk ieguldīt pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē un kartēt un analizēt prognozētās izmaiņas darba tirgū. |
(13) |
Līdzās iniciatīvām, kuru mērķis ir paātrināt modālo pārvirzi uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, būtiska nozīme lielas noslodzes transportlīdzekļu nozares CO2 emisiju samazināšanā būs lielas noslodzes transportlīdzekļiem noteikto CO2 emisiju samazināšanas prasību pastiprināšanai un nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras izvēršanai. Šajā regulā noteiktos Savienības autoparka CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1804 (7) noteiktās prasības attiecībā uz uzlādes un uzpildes infrastruktūru. Savienības finansējumam ir būtiska nozīme infrastruktūras izvēršanā valstu līmenī. Lai nodrošinātu uzlādi naktī un galamērķī, lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras ieviešana ir vienlīdz svarīga privātos objektos, kas nav publiski piekļūstami, piemēram, privātās noliktavās un loģistikas centros, kas nodrošina uzlādi par naktī un galamērķī. Dalībvalstīm pārskatīto valstu politikas regulējumu īstenošanas ietvaros būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem tiktu nodrošināta atbilstoša infrastruktūru lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļu uzlādei naktī un galamērķī. Ņemot vērā iespējamos infrastruktūras ierobežojumus trešās valstīs, ir lietderīgi arī apsvērt arī šīs regulas ietekmi uz iespēju dalībvalstī reģistrētiem jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem darboties ārpus Savienības. |
(14) |
Komisija 2015. gadā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES (8) pieņemšanas izveidoja Ilgtspējīga transporta forumu (“forums”). Forums palīdz Komisijai īstenot Savienības darbības un programmas, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai nodrošinās, ka forums atbalsta uzlādes un uzpildes infrastruktūras efektīvu un rentablu izvēršanu, kas vajadzīga, lai izpildītu lielas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktās pastiprinātās CO2 emisiju samazināšanas prasības, un sniedz informāciju Regulas (ES) 2023/1804 24. panta 2. punktā minētās pārskatīšanas nolūkā, lai minētajā regulā noteiktie mērķrādītāji atbilstu šīs regulas vērienam. |
(15) |
Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa apjomīgas investīcijas elektrotīklos, jo, piemēram, ir jāpalielina jauda, noturība un uzglabāšanas kapacitāte, kā arī jāizveido papildu savienojumi. Ņemot vērā šajā regulā lielas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam, bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvars uz ceļiem esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaitā un elektroenerģijas patēriņš nozarē joprojām saglabāsies neliels. Tāpēc arī saistītā ietekme uz elektrotīklu joprojām būs neliela. |
(16) |
Lai gan stingrāki CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji paātrinās bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu, ievērojama daļa no kopējā uz ceļiem esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka joprojām būs transportlīdzekļi ar iekšdedzes motoru. Lai minētā autoparka daļa palīdzētu sasniegt Savienības klimata mērķrādītājus, ir īpaši būtiski turpināt inovāciju un paātrināt ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu ieviešanu. Lai pakāpeniski pārtrauktu fosilo degvielu izmantošanu, pašreizējās Savienības rīcībpolitikas un juridiskie instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (9) un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (10), veicinās transporta degvielu dekarbonizāciju. Komisijai būtu jāturpina izstrādāt saskaņotu stimulu sistēmu modernām biodegvielām un biogāzei un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām. Saistībā ar vispārējiem centieniem sasniegt Savienības klimata mērķrādītājus un ņemot vērā pieprasījumu visās ekonomikas nozarēs, ar minēto satvaru būtu visaptverošā veidā jānovērš šķēršļi, kas kavē ieviešanu un ierobežo piedāvājumu. Pamatojoties uz plānā RePowerEU noteiktajiem mērķiem attiecībā uz biometānu, Komisijai būtu arī jāizvērtē, kā biometāna ražošanas izvēršana Savienībā var veicināt ekonomikas, tostarp transporta nozares, dekarbonizāciju. |
(17) |
Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas novērtēs, kāda nozīme ir lielas noslodzes transportlīdzekļu, kurus darbina tikai ar CO2 neitrālām degvielām, reģistrēšanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un Savienības klimatneitralitātes mērķi. |
(18) |
Būtu jāturpina nodrošināt pietiekamu elastību ražotājiem attiecībā uz to lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparku pakāpenisku pielāgošanu, lai izmaksu ziņā efektīvi īstenotu pārkārtošanos uz bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt pieeju, kas paredz, ka ik pēc pieciem gadiem tiek noteikti stingrāki mērķrādītāju līmeņi. |
(19) |
Ņemot vērā kopējā lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka neviendabīgo struktūru, nav iespējams pilnībā paredzēt, vai tehnoloģiju attīstība būs tik ātra, lai nodrošinātu, ka izpūtēja nulles emisiju tehnoloģija ir dzīvotspējīga izvēle visos nišas lietojumos. Tas varētu ietvert lielas noslodzes transportlīdzekļus kritiskiem drošības un drošuma lietojumiem, ko nevar nodrošināt ar izpūtēja nulles emisijas tehnoloģijām. Šādu transportlīdzekļu īpatsvaram visā kopējā lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā vajadzētu būt nelielam. Regulas (ES) 2019/1242 pārskatīšanā Komisijai būtu jāizvērtē iespēja piemērot pasākumus šādu transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. |
(20) |
Publiskā iepirkuma procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji tiek stingri mudināti izmantot piešķiršanas kritēriju vai tehnisko specifikāciju attiecībā uz to piedāvājumu produktu daļu, kuru izcelsme ir valstīs, kas nav parakstījušas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par valsts iepirkumu (NVI) un kas nav noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurā ir paredzēti noteikumi par publisko iepirkumu ar Savienību. Šādiem kritērijiem būs svarīga nozīme Eiropas rūpniecības ražoto bezemisiju pilsētu autobusu piedāvājuma veicināšanā, tie nodrošinās ilgtspējīgas un noturīgas pilsētu autobusu piegādes ķēdes un stiprinās piegādes drošību Savienībā. |
(21) |
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji tiek mudināti publiskā iepirkuma procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, par piešķiršanas kritēriju vai par tehnisko specifikāciju kritēriju izmantot vidiskās ilgtspējas kritēriju. Neskarot Savienības leģislatīvos aktus, kas piemērojami konkrētai tehnoloģijai, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1542 1 (11) 1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, un ja vien tajās nav norādīts citādi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, novērtējot atbilstīgi šai regulai iepirkto pilsētas autobusu vidisko ilgtspēju, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā dažādus elementus, kas ietekmē klimatu un vidi. Minētie elementi var iekļaut, piemēram, risinājuma ilgizturību un uzticamību, to, cik vienkārši ir iespējams veikt remontu un tehnisko apkopi, to, cik vienkārši un kvalitatīvi ir iespējams veikt reciklēšanu, vielu izmantojumu, enerģijas, ūdens un citu resursu patēriņu vienā vai vairākos produkta aprites cikla posmos, izmantoto sastāvdaļu iestrādi, produkta vidisko pēdu un vidisko ietekmi aprites ciklā, un radīto atkritumu daudzumu. |
(22) |
Tā kā no 2030. gada Savienības autoparka CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji kļūs stingrāki, ražotājiem Savienības tirgū būs jālaiž ievērojami vairāk bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu. Šādā kontekstā bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu stimulēšanas mehānisms vairs neatbildīs savam sākotnējam mērķim un var apdraudēt Regulas (ES) 2019/1242 iedarbīgumu. Minētais stimulēšanas mehānisms no 2030. gada būtu jāatceļ. |
(23) |
Ievērojot Regulas (ES) 2019/1242 15. panta 4. punktā paredzēto prasību, ir izvērtēta iespēja ieņēmumus no maksām par pārsniegtajām CO2 emisijām piešķirt konkrētam fondam vai attiecīgai programmai, un ir secināts, ka tādējādi būtiski palielinātos administratīvais slogs, nedodot nekādu tiešu labumu autobūves nozarei pārkārtošanās posmā. Tāpēc ieņēmumi no maksām par pārsniegtajām CO2 emisijām joprojām būtu jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 8. panta 4. punktu. |
(24) |
Regulas (ES) 2019/1242 priekšmets būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu arī monitoringa un ziņošanas pienākumus, kas ar šo regulu iekļauti Regulā (ES) 2019/1242. |
(25) |
Regula (ES) 2019/1242 būtu jāgroza, lai tās darbības joma sakristu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/956 (12) darbības jomu. |
(26) |
Lielas noslodzes transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas Savienības transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas tiesību akti, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas konstruēti un izgatavoti valsts aizsardzības, tostarp bruņoto dienestu, vajadzībām, un kāpurķēžu transportlīdzekļiem, CO2 emisijas netiek noteiktas. Tāpēc minētajiem transportlīdzekļiem netiek prasīts sasniegt šajā regulā noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus. |
(27) |
Lai neatturētu tādu lielas noslodzes transportlīdzekļu brīvprātīgu tipa apstiprināšanu, kas konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti izmantošanai civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgo spēku vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām, kam būtu negatīva ietekme uz drošību un vidi, šādi transportlīdzekļi, kuru tipa apstiprināšana veikta brīvprātīgi, būtu jāatbrīvo no pienākuma sasniegt šajā regulā noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus, ja vien ražotājs nepieprasa citādi. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt tiesībām no pienākuma sasniegt šajā regulā noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus atbrīvot lielas noslodzes transportlīdzekļus, ja tie nav specifiski konstruēti, bet ir reģistrēti izmantošanai civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgo spēku vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām, piemēram, parastus autobusus, ko izmanto policijas vai bruņoto dienestu pārvadāšanai, apstiprinot, ka šāds atbrīvojums būtu sabiedrības interesēs. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī tiesīgām atbrīvot pilnībā no visiem šīs regulas noteikumiem transportlīdzekļus, kas reģistrēti bruņoto dienestu vajadzībām. |
(28) |
Šajā regulā noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus netiek prasīts sasniegt lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas pieder dažām lielas noslodzes transportlīdzekļu apakšgrupām, kurām tipa apstiprināšana tiek veikta, bet tehnisku iemeslu dēļ CO2 emisiju samazinājumi vēl nav noteikti. Tie ir, piemēram, tādi speciālie transportlīdzekļi kā autoceltņi, dažāda hidrauliskā aprīkojuma vedēji vai sevišķi lielas kravnesības transportlīdzekļi, tādi paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļi kā daži lielas noslodzes transportlīdzekļi, ko izmanto derīgo izrakteņu ieguves, mežsaimniecības un lauksaimniecības vajadzībām, kā arī citi lielas noslodzes transportlīdzekļi ar nestandarta asu konfigurācijām, piemēram, lielas noslodzes transportlīdzekļi ar vairāk nekā četrām asīm vai vairāk nekā divām dzenošajām asīm, mazi autobusi, kuru maksimālā tehniski pieļaujamā masa (TPMLM) ir mazāka par 7,5 tonnām, un mazi kravas automobiļi, kuru TPMLM ir mazāka par 5 tonnām. Komisijai būtu jāizpēta, vai ir lietderīgi noteikt CO2 emisijas maziem kravas automobiļiem, kuru TPMLM ir mazāka par 5 tonnām, saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2400 (13) (VECTO – transportlīdzekļa enerģijas patēriņa simulācijas rīks), ņemot vērā Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 (14). |
(29) |
Būtu jāievieš dažas definīcijas, lai Regulas (ES) 2019/1242 terminoloģiju saskaņotu ar terminoloģiju Savienības transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas leģislatīvajos aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (15) un Regulā (ES) 2017/2400. |
(30) |
Attiecībā uz šīs regulas ieviesto iespēju veikt lielas noslodzes transportlīdzekļu pārvietojumus starp ražotājiem un atbrīvojuma piešķiršanu ražotājiem, kas ražo tikai nedaudzus lielas noslodzes transportlīdzekļus, Regulā (ES) 2019/1242 būtu jāpievieno termina “saistītu ražotāju grupa” definīcija. Minētajā definīcijā pēc būtības būtu jāievēro terminoloģija, kas attiecībā uz mazas noslodzes transportlīdzekļiem izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/631 (16). |
(31) |
Lai noteiktu pienākumus atsevišķiem ražotājiem, Savienības mēroga CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkiem būtu jāizsaka konkrētām transportlīdzekļu apakšgrupām paredzētos CO2 emisiju mērķrādītājos, kas būtu jānosaka, ņemot vērā tajās ietilpstošo lielas noslodzes transportlīdzekļu tehniskos raksturlielumus. |
(32) |
Ņemot vērā to, ka ar piekabēm saistītās CO2 emisijas būtiski ietekmē lielas noslodzes mehānisko transportlīdzekļu kopējās CO2 emisijas un enerģijas patēriņu, CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji būtu jānosaka arī piekabēm. |
(33) |
Profesionālo transportlīdzekļu, piemēram, atkritumu vākšanas mašīnas, pašizgāzēju vai betona maisītāju, radītās CO2 emisijas jau ir sertificētas ar transportlīdzekļa enerģijas patēriņa aprēķināšanas rīku (VECTO), un tās monitorē un par tām ziņo transportlīdzekļu ražotāji un dalībvalstis. Profesionālo transportlīdzekļu radītās CO2 emisijas veido aptuveni 2 % no lielas noslodzes transportlīdzekļu radītajām emisijām un aptuveni 4 % no pārdošanas apjoma. Tā kā profesionālie transportlīdzekļi lielākoties tiek ekspluatēti pilsētās, tie arī ietekmē pilsētu gaisa kvalitāti. Tādēļ profesionālie transportlīdzekļi būtu jāatbrīvo no ražotāju vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķina līdz 2029. gadam. Laikposmā no 2030.–2034. gadam minētajos aprēķinos būtu jāņem vērā tikai bezemisiju profesionālie transportlīdzekļi. No 2035. gada minētajos aprēķinos būtu jāņem vērā visi profesionālie transportlīdzekļi. |
(34) |
Lai veicinātu ar CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijām aprīkotu piekabju izstrādi un plašu izmantošanu, ir steidzami jāatjaunina un jāpaplašina šādu tehnoloģiju, jo īpaši elektrificētu piekabju, apstiprināšanas sistēma, grozot Regulu (ES) 2018/858. |
(35) |
2022. gadā bezemisiju pilsētu autobusi jau veidoja aptuveni ceturto daļu no visiem Savienībā pārdotajiem pilsētu autobusiem, un dažās dalībvalstīs šis īpatsvars bija daudz lielāks. Ņemot vērā apakšnozares tehnisko gatavību un nepieciešamību uzlabot pilsētu gaisa kvalitāti, būtu jānosaka obligāts jaunu bezemisiju pilsētas autobusu minimālais īpatsvars. |
(36) |
Obligātajam bezemisiju pilsētas autobusu minimālajam īpatsvaram būtu jāatspoguļo sabiedrības vajadzība pēc sabiedriskā transporta par pieejamu cenu, tostarp lauku apvidos. Lielākam bezemisiju pilsētas autobusu piedāvājumam, kas izrietētu no šādas obligāta minimālā īpatsvara prasības, būtu pozitīvi jāietekmē iegādes izmaksas gan sākotnējās iegādes cenas, gan bezemisiju pilsētas autobusu kopējo uzturēšanas izmaksu ziņā, jo šādu pilsētas autobusu ekspluatācija radīs fosilās degvielas izmaksu ietaupījumus. Šādu autobusu iegādes izmaksas var vēl vairāk samazināt ar kopīgiem pilsētas autobusu iepirkumiem, izmantojot Tīru autobusu Eiropas platformu, turklāt dalībvalstis varētu izmantot Sociālo klimata fondu nolūkā atbalstīt mazaizsargātus iedzīvotājus, nodrošinot viņiem sabiedriskā transporta biļetes vai abonementus bez maksas vai par zemāku cenu. Visbeidzot, uz reģionālajiem un tālsatiksmes autobusiem, tostarp pārvadājumiem lauku apvidos, joprojām attiecas lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemērojamie CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji. Kā noteikts Regulas (ES) 2023/955 2. panta 2. punktā, ar Sociālā klimata fonda atbalstu varētu apmierināt lauku apvidu specifiskās vajadzības un novērst transporta nabadzību, nodrošinot piekļuvi sabiedriskajam transportam par pieejamu cenu. Komisijai būtu arī jāapsver turpmāki atbilstīgi pasākumi, lai palielinātu publisko iestāžu pieprasījumu pēc bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem nolūkā atbalstīt Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu. |
(37) |
Tā kā būtu jāizvērtē nevis juridisku, bet gan komerciālu vienību atbilstība, minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu uzskaites vajadzībām būtu jāatļauj saimnieciski saistītiem ražotājiem noteiktās robežās savā starpā veikt lielas noslodzes transportlīdzekļu pārvietojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1242. |
(38) |
Turklāt, lai stiprinātu jaunu bezemisiju tehnoloģiju izstrādi specializētos mazos un vidējos uzņēmumos, vajadzētu būt iespējai veikt bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu pārvietojumus arī starp nesaistītām vienībām. |
(39) |
Bezemisiju transportlīdzekļu pāraprīkošana nozīmē iekšdedzes motora pārveidi par bezemisiju motoru vai transportlīdzekļa ar iekšdedzes motoru pārveidi par bezemisiju transportlīdzekli. Tā labvēlīgi ietekmē vidi, jo netiek ražotas jaunas detaļas un netiek izmantoti saistītie materiāli. Tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu pieņemamāku cenu un darbvietu izveides potenciālu. Tomēr par bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem pāraprīkotu lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu tirgū kavē tas, ka nav saskaņotu tehnisko un administratīvo noteikumu šādu transportlīdzekļu apstiprināšanai. Tāpēc Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir potenciāli nepieciešamas iniciatīvas, kas veicinātu šādu saskaņotu noteikumu izstrādi. |
(40) |
Pasākumi, kuru mērķis ir palielināt lielu autoparku operatoru īpašumā esošu vai nomātu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru, palīdzētu palielināt bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu pārdošanas apjomu un paātrinātu pārkārtošanos uz bezemisiju autotransportu. Tāpēc Komisijai būtu jāanalizē tādu iniciatīvu iespējamā nepieciešamība un ietekme, kuru mērķis ir palielināt lielu autoparku operatoru īpašumā esošu vai nomātu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru. |
(41) |
Lai nepieļautu nesamērīgi augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un ierobežotu administratīvo slogu, no pienākuma nodrošināt atbilstību CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem būtu jāatbrīvo ražotāji, kas ražo nedaudzus lielas noslodzes transportlīdzekļus, kuri atbilst konkrētām juridiskām prasībām. Tā kā tiem joprojām ir jāpilda Regulā (ES) 2019/1242 noteiktie ziņošanas pienākumi, pastāv piemērots mehānisms minēto ražotāju kontrolei. |
(42) |
Pašreizējās daudzgadu emisijas kredītvienību un emisijas parādvienību sistēmas darbības termiņš būtu jāpagarina līdz 2039. gadam, jo 2030.–2040. gada periodam joprojām tiek noteikti aizvien stingrāki CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji, un, lai tos sasniegtu, ražotājiem šajā periodā jāveic uz nākotni vērsti tehniskie pilnveidojumi. Tomēr ražotājiem 2029., 2034. un 2039. gadā būtu jāsedz visi atlikušie emisiju parādi. Emisijas kredītvienībām, ja tās nav izmantotas 7 gadu laikā pēc to iegādes, būtu automātiski jākļūst nederīgām. |
(43) |
Regulā (ES) 2019/1242 attiecībā uz katru transportlīdzekļu kategoriju būtu skaidri jānosaka ražotāja identitāte, uz kuru lielas noslodzes transportlīdzeklis būtu jāattiecina; tādējādi tiktu ņemtas vērā M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļu dažādās konfigurācijas. |
(44) |
Noteikumiem par paziņoto monitoringa datu verifikāciju būtu jāaptver arī iespējami šādu datu kļūdu ex post labojumi un tajos būtu jāparedz, kā Komisijai ar šādiem labojumiem vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu Savienības autoparka CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. |
(45) |
Lai aptvertu transportlīdzekļu apakšgrupas, kuras Regulas (ES) 2019/1242 darbības jomā iekļautas nesen, būtu jāizdara grozījumi atsauces CO2 emisiju novērtējumā. |
(46) |
Monitorings un ziņošana, ko veic ražotāji un dalībvalstis, ir būtisks Regulas (ES) 2019/1242 īstenošanas priekšnosacījums. Regulas (ES) 2018/956 iestrādāšanai Regulā (ES) 2019/1242 būtu jārada sinerģija un jādod iespēja noteikumus interpretēt, ņemot vērā abu regulu mērķus. |
(47) |
Iestrādājot Regulas (ES) 2018/956 monitoringa un ziņošanas noteikumus Regulā (ES) 2019/1242, būtu jāizmanto iespēja minētos noteikumus nedaudz grozīt, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Regulā (ES) 2018/956 paredzētajos pirmajos divos ziņošanas ciklos. |
(48) |
Ņemot vērā to, ka CO2 emisijas vairs nenoteiks ražotāji vieni paši, pienākums ziņot par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un citiem tehniskajiem datiem būtu jāattiecina ne tikai uz ražotājiem, bet arī uz tām vienībām, kuras nosaka sniegumu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1362 (17). Paziņojamajiem datiem būtu jāietver ražotāja uzskaites datne. |
(49) |
Komisijai vajadzētu spēt ņemt vērā tehnikas sasniegumus, kravu pārvadājumu loģistikas attīstību, piemēram, dažās dalībvalstīs izmantotus īpaši lielas noslodzes transportlīdzekļu sastāvus, pielāgojumus, kas vajadzīgi, balstoties uz šīs regulas piemērošanu un grozījumiem pamatā esošajos tipa apstiprināšanas tiesību aktos, nodrošināt, ka datu prasības un monitoringa un ziņošanas procedūra laika gaitā joprojām ir piemērotas, lai novērtētu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatsvaru CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājos, nodrošināt datu pieejamību par jaunām un progresīvām CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijām un par rezultātiem, kas gūti uz ceļa veiktos verifikācijas testos, nodrošināt, ka aerodinamiskās pretestības vērtību diapazoni joprojām ir piemēroti informācijas un salīdzināmības vajadzībām, un papildināt noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem. |
(50) |
Minēto iemeslu dēļ būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu kritērijus, saskaņā ar kuriem definē transportlīdzekļu apakšgrupas, tostarp pievieno īpaši smaga sastāva kravas automobiļu (EHC) apakšgrupas, un saskaņā ar kuriem definē profesionālos transportlīdzekļus, un kritērijus dažādu spēka pārvada tehnoloģiju sniedzamībai, ekspluatācijas profilu sarakstu un svērumu, lietderīgās slodzes, pasažieru skaitu, pasažieru masu, tehniski pieļaujamo maksimālo lietderīgo slodzi, tehniski pieļaujamo maksimālo pasažieru skaitu un kravas tilpumus transportlīdzekļu apakšgrupās, kā arī gada nobraukuma vērtības, lai grozītu pielikumos noteiktās datu prasības un monitoringa un ziņošanas procedūru, lai precizētu datus, kas dalībvalstīm jāpaziņo uz ceļa veikto verifikācijas testu rezultātu monitorēšanai, lai grozītu aerodinamiskās pretestības vērtību diapazonus un lai definētu ražotājiem piemērojamo administratīvo naudas sodu kritērijus, aprēķinu un iekasēšanas metodi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši nolūkā deleģēto aktu sagatavošanā nodrošināt vienlīdzīgu dalību Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un viņiem tiek nodrošināta sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(51) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) 2019/1242 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tipa apstiprināšanas procedūrām un kopējām tehniskām specifikācijām, uzlādes un uzpildes infrastruktūras un pilsētas autobusu tehnisko un atvērto sadarbspēju fizisko savienojumu un informācijas apmaiņas ziņā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). |
(52) |
Regula (ES) 2018/956 būtu jāatceļ, paredzot pārejas noteikumus, kas ļauj šīs regulas spēkā stāšanās brīdī esošo pārskata periodu pabeigt saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami minētā pārskata perioda sākumā, tostarp attiecībā uz visu savākto datu pēcapstrādi. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no nākamā pārskata perioda sākuma. |
(53) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt CO2 emisiju samazināšanu izmaksefektīvā un ekonomiski izdevīgā veidā atbilstīgi 2030. gadam izvirzītajam neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītājam, kurš jāsasniedz visas ekonomikas mērogā, izmantojot grozītus Savienības autoparka CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus lielas noslodzes transportlīdzekļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tādus pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(54) |
Tāpēc Regulas (EU) 2018/858 un (ES) 2019/1242 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/1242
Regulu (ES) 2019/1242 groza šādi:
1) |
regulas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets un mērķis 1. Šī regula nosaka CO2 emisiju standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti palīdz sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma klimata mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (*1), dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/857 (*2), un Parīzes nolīguma mērķus, kā arī palīdz nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. 2. Šī regula nosaka arī prasības par to, kā ziņojamas Savienībā reģistrētu jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņš. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.)." (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/857 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Regulu (ES) 2018/1999 (OV L 111, 26.4.2023., 1. lpp.).”;" |
2) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
4) |
iekļauj šādus pantus: “3.a pants CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji 1. Savienības jauno lielas noslodzes mehānisko transportlīdzekļu parka, izņemot speciālos transportlīdzekļus, paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļus un speciālos paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļus, vidējās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2019. gada pārskata perioda vidējām CO2 emisijām procentuāli samazina šādi:
2. Transportlīdzekļu apakšgrupas palīdz sasniegt 1. punktā minētos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus saskaņā ar I pielikuma 4.3. punktu. 3. CO2 emisijas, kas saistītas ar Savienības jaunu piekabju parku, samazina saskaņā ar I pielikuma 4.3. punktu. 4. Neskarot Regulas (ES) 2017/2400 2. panta 3. punktu, šā panta 1.–3. punktā noteiktos CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus nepiemēro apstiprinātiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2018/858 2. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, izņemot gadījumus, kad ražotājs, ziņojot par lielas noslodzes transportlīdzekļiem saskaņā ar šīs regulas IV pielikuma B daļu, izvēlas minētos lielas noslodzes transportlīdzekļus iekļaut savā īpatnējo CO2 emisiju un mērķrādītāju aprēķinā. 5. Uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas nav minēti 4. punktā un kas reģistrēti izmantošanai civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgo spēku vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām, 1.–3. punktā noteiktie CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji neattiecas, ar noteikumu, ka dalībvalsts to norāda reģistrācijas un ziņošanas procesā, tādējādi saskaņā ar IV pielikuma A daļu paziņotajos datos apliecinot, ka lielas noslodzes transportlīdzekļa izmantojumam bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis nav vienlīdz piemērots un ka tāpēc sabiedrības interesēs ir minētajam izmantojumam reģistrēt lielas noslodzes transportlīdzekli ar iekšdedzes motoru. Šīs regulas prasības neattiecas uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti izmantošanai bruņoto dienestu vajadzībām, ja dalībvalsts nolemj par tiem neziņot saskaņā ar IV pielikuma A daļu. 3.b pants Papildu pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt pārkārtošanos uz bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem Savienības tirgū Līdz 2025. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apsvērta nepieciešamība atvieglot tādu lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu Savienības tirgū, kuri ir pāraprīkoti par bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp izmantojot saskaņotus noteikumus. Minētajā ziņojumā iekļauj iespēju analīzi un minēto iespēju ietekmi. Attiecīgā gadījumā analīzi papildina ar likumdošanas iniciatīvu vai citu darbību. 3.c pants Papildu pasākumi, kuru mērķis ir veicināt bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu pieprasījumu Savienības tirgū Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar analīzi par tādu iniciatīvu iespējamo nepieciešamību un ietekmi, kuru mērķis ir palielināt lielu autoparku operatoru īpašumā vai nomā esošu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru. Minētajā ziņojumā Komisija apsver iespējamos risinājumus, kā panākt, lai lielu autoparku operatori iegādātos vai nomātu lielāku skaitu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu. 3.d pants Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu mērķrādītājs pilsētas autobusiem 1. Attiecībā uz I pielikuma 4.2. punktā iekļautās tabulas ceturtajā ailē minētajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (pilsētas autobusi) ražotāji nodrošina, ka to jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu parkā ir ievērots saskaņā ar I pielikuma 4.3.2. punktu noteiktais bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu 90 % un 100 % minimālais īpatsvars. 2. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē kopējās tehniskās specifikācijas, tostarp standartus, attiecībā uz šajā pantā minētās uzlādes un uzpildes infrastruktūras un pilsētas autobusu tehnisko un atvērto sadarbspēju fizisko savienojumu un informācijas apmaiņas ziņā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kopējās tehniskās specifikācijas, tostarp standartus, attiecībā uz pilsētas autobusu ekspluatācijas gaitā ģenerēto datu drošu un aizsargātu kopīgošanu un izmantošanu. 3.e pants Pilsētas autobusu ilgtspējīgu un noturīgu piegādes ķēžu nodrošināšana, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras 1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji tiesības slēgt jaunu bezemisiju pilsētas autobusu iepirkuma, nomas, īres vai izpirkumnomas publiskos piegādes līgumus, kā arī publisko pakalpojumu līgumus, kuru galvenais priekšmets ir šādu pilsētas autobusu izmantošana, piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam ar labāko cenas un kvalitātes attiecību. 2. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vismaz divus no turpmāk minētajiem kritērijiem, no kuriem vismaz viens attiecas uz piedāvājuma ieguldījumu piegādes drošībā, izmanto kā tehniskās specifikācijas vai piešķiršanas kritērijus, kā noteikts a) līdz d) apakšpunktā, atkarībā no tirgus situācijas un saskaņā ar Direktīvu 2014/23/ES, Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/25/ES un piemērojamiem nozaru tiesību aktiem, kā arī Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par valsts iepirkumu (NVI) un citiem starptautiskiem nolīgumiem, kas Savienībai ir saistoši:
Pirmā daļa neliedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izmantot papildu kritērijus. 3. Ja par piešķiršanas kritēriju izmanto piedāvājuma ieguldījumu piegādes drošībā, tam līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos piešķir 15–40 % svērumu. (*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;" |
5) |
regulas 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Sākot ar 2020. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija katram ražotājam nosaka vidējās īpatnējās CO2 emisijas g/t km par iepriekšējo pārskata periodu, ņemot vērā:
|
6) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 6. pantu aizstāj ar šādu: “6. pants Ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji 2025. gada pārskata periodam un katram nākamajam pārskata periodam Komisija katram ražotājam nosaka iepriekšējā pārskata perioda īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju. Minēto mērķrādītāju nosaka saskaņā ar I pielikuma 4.1. punktu.” |
8) |
iekļauj šādus pantus: “6.a pants Lielas noslodzes transportlīdzekļu pārvietojumi starp ražotājiem 1. Lai aprēķinātu ražotāju vidējās īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar 4. pantu un I pielikuma 2.2. punktu, starp ražotājiem var veikt atsevišķu lielas noslodzes transportlīdzekļu pārvietojumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
Ražotāji pārvietojumu pieprasījumus iesniedz Komisijai, izmantojot Komisijas nodrošinātos elektroniskos rīkus. 2. Ja Komisija uzskata, ka pārvietošanas nosacījumi ir izpildīti, tā pārvietoto lielas noslodzes transportlīdzekli neņem vērā pārvietojošā ražotāja attiecīgo vērtību aprēķinā, bet to ņem vērā saņemošā ražotāja attiecīgo vērtību aprēķinā. 6.b pants Atbrīvojums, ko piemēro ražotājiem, kuri ražo nedaudzus lielas noslodzes transportlīdzekļus 1. Ja konkrētā pārskata periodā ražotājs reģistrēti mazāk nekā 100 jaunus lielas noslodzes transportlīdzekļus, 4. pantā un I pielikuma 2.7. punktā minētajām vidējām īpatnējām CO2 emisijām un 6. pantā un I pielikuma 4.1. punktā minētajiem īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājiem minētajā pārskata periodā piešķir vērtību “0”. 2. Ja piemēro šā panta 1. punktu, vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju vērtības par attiecīgajiem ražotājiem un pārskata periodiem 11. pantā paredzētajā datu publikācijā neiekļauj. 3. 1. punktā noteikto atbrīvojumu konkrētā pārskata periodā nepiemēro nevienā no šādiem gadījumiem:
4. Ražotāji, kas nav daļa no grupas 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, informē Komisiju, ja tie konkrētā pārskata periodā ir reģistrējuši mazāk nekā 100 lielas noslodzes transportlīdzekļu. 5. Ražotāji, uz kuriem 1. punktā noteiktais atbrīvojums neattiecas, katrā pārskata periodā informē Komisiju par visiem saviem saistītajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums. 6. Ražotāji 4. un 5. punkta nolūkiem informē Komisiju, izmantojot Komisijas nodrošinātos elektroniskos rīkus.” |
9) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
10) |
iekļauj šādus pantus: “7.a pants Lielas noslodzes transportlīdzekļu attiecināšana uz ražotāju Aprēķinot 4. pantā minētās vidējās īpatnējās CO2 emisijas un 6. pantā minētos īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus, konkrētā pārskata periodā reģistrētos lielas noslodzes transportlīdzekļus attiecina uz šādiem ražotājiem:
7.b pants M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšana M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemēro šādus noteikumus:
(*8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1362 (2022. gada 1. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes piekabju veiktspēju saistībā ar to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 (OV L 205, 5.8.2022., 145. lpp.).”;" |
11) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
13) |
regulas 10. pantu aizstāj ar šādu: “10. pants Atsauces CO2 emisiju novērtēšana 1. Lai nodrošinātu atsauces CO2 emisiju ticamību un reprezentativitāti to apakšgrupu transportlīdzekļiem, kuriem saskaņā ar I pielikuma 3.2. punktu kā atsauces periodu piemēro 2024. gada pārskata periodu vai vēlāka gada pārskata periodu, Komisija novērtē, kā piemēroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem noteiktas atsauces CO2 emisijas, un nosaka, vai minētās emisijas ir nepamatoti palielinātas un kā tās šādā gadījumā ir jālabo. 2. Ja Komisija secina, ka visas CO2 atsauces emisijas vai to daļa ir jālabo, tā saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem īstenošanas aktu, lai veiktu minētos labojumus.” |
14) |
regulas 11. pantu groza šādi:
|
15) |
regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja, ievērojot 2. punktu veiktās verifikācijas rezultātā tiek konstatēta CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību neatbilstība, ko nevar saistīt ar simulācijas rīka nepareizu darbību, vai jebkādas stratēģijas, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspēju, esamība, atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde vajadzības gadījumā papildus Regulas (ES) 2018/858 XI nodaļā izklāstīto pasākumu veikšanai nodrošina klientam paredzēto informācijas datņu, atbilstības sertifikātu un individuālo apstiprinājuma sertifikātu labošanu. Ja datus klientam paredzētās informācijas datnēs, atbilstības sertifikātos un individuālas apstiprināšanas sertifikātos nevar labot saskaņā ar Regulu (ES) 2018/858, atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde izdod paziņojumu par labojumu, kurā norāda labotos datus. Tā minēto paziņojumu nosūta Komisijai un attiecīgajām pusēm.” |
16) |
iekļauj šādus pantus: “13.a pants Dalībvalstu veiktais monitorings un ziņošana 1. Sākot no 2023. gada pārskata perioda, dalībvalstis monitorē IV pielikuma A daļā norādītos datus, kas attiecas uz jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri Savienībā reģistrēti pirmo reizi. Sākot ar 2020. gadu, dalībvalstu kompetentās iestādes līdz katra gada 30. septembrim minētos datus par iepriekšējo pārskata periodu no 1. jūlija līdz 30. jūnijam paziņo Komisijai saskaņā ar V pielikumā izklāstīto ziņošanas procedūru. 2. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar šo regulu, ir iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Regulas (ES) 2019/631 7. panta 6. punktu. 3. Šis pants attiecas uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti izmantošanai civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu vai par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgo spēku vajadzībām. 4. Šis pants attiecas uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti izmantošanai civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgo spēku vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām, neatkarīgi no tā, vai tie ir atbrīvoti no 3.a panta prasībām. 13.b pants Ziņošana, ko veic ražotāji vai citas vienības, kuras ir atbildīgas par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju noteikšanu 1. Ražotāji vai citas vienības, kuras ir atbildīgas par lielas noslodzes transportlīdzekļa CO2 emisiju noteikšanu un uz kurām attiecas Regulas (ES) 2017/2400 9. pants vai Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 8. pants, datus par jauno lielas noslodzes transportlīdzekli paziņo saskaņā ar šīs regulas IV pielikuma B daļu. Saskaņā ar V pielikumā noteikto ziņošanas procedūru tie katru gadu līdz 30. septembrim paziņo Komisijai minētos datus par katru jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli, kura raksturlielumu noteikšanas vai novērtēšanas datums ir pārskata periodā, kas beidzas 30. jūnijā. Šo punktu nepiemēro lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kam piešķirts atbrīvojums, ievērojot ar 6.b pantu. 2. Katrs ražotājs vai cita vienība 1. punkta nozīmē datu paziņošanas vajadzībām saskaņā ar šo regulu izraugās kontaktpunktu. 3. Ziņošanas pienākumus, kas paredzēti 13.a panta 3. un 4. punktā, piemēro ražotājiem un citām vienībām šā panta 1. punkta nozīmē. 13.c pants Centrāls lielas noslodzes transportlīdzekļu datu reģistrs 1. Komisija uztur centrālu reģistru (“centrālais reģistrs”), kurā glabā lielas noslodzes transportlīdzekļu datus, kas tiek paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu. Centrālais reģistrs ir publiski pieejams, izņemot V pielikuma 3.2. punktā uzskaitītos datu ierakstus. Aerodinamiskās pretestības vērtību dara publiski pieejamu IV pielikuma C daļā noteiktajā diapazona formātā. 2. Centrālo reģistru Komisijas vārdā pārvalda Eiropas Vides aģentūra. 13.d pants Uz ceļa veiktu verifikācijas testu rezultātu monitorings 1. Komisija monitorē Regulas (EK) Nr. 595/2009 satvarā uz ceļa veikto verifikācijas testu rezultātus – ja tie ir pieejami –, lai verificētu jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu. 2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, norādot datus, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpaziņo šā panta 1. punkta vajadzībām. 13.e pants Datu kvalitāte 1. Kompetentās iestādes un ražotāji ir atbildīgi par to, lai dati, kurus tie paziņo, ievērojot 13.a un 13.b pantu, būtu pareizi un kvalitatīvi. Tie bez kavēšanās informē Komisiju par jebkādām kļūdām, kas atklātas paziņotajos datos. 2. Komisija veic pati savu ievērojot 13.a un 13.b pantu paziņoto datu kvalitātes verifikāciju. 3. Ja Komisija tiek informēta par kļūdām datos, kas paziņoti, ievērojot 1. punktu, vai ja tā pēc verifikācijas, ko tā pati veic, ievērojot 2. punktu, datu kopā konstatē neatbilstības, tā vajadzības gadījumā veic pasākumus, kas nepieciešami, lai labotu centrālajā reģistrā publicētos datus. 4. Komisija šā panta 2. un 3. punktā minētos verifikācijas un labojumu pasākumus var noteikt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. pantā minēto pārbaudes procedūru. 13.f pants Administratīvie naudas sodi 1. Komisija var piemērot administratīvu naudas sodu katrā no šādiem gadījumiem:
Komisija a) apakšpunktā minēto datu verificēšanas vajadzībām apspriežas ar attiecīgajām tipa apstiprinātājām iestādēm. Administratīvie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši un nepārsniedz 30 000 EUR par katru lielas noslodzes transportlīdzekli, uz ko attiecas a) un b) apakšpunktā minētā datu novirze vai datu sniegšanas kavējums. 2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot procedūru un metodes šā panta 1. punktā minēto administratīvo naudas sodu aprēķināšanai un iekasēšanai. Minētajos deleģētajos aktos ievēro šādus principus:
3. Administratīvo naudas sodu summas uzskata par ieņēmumiem Eiropas Savienības vispārējā budžetā.” |
17) |
regulas 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. pants Grozījumi I, IV un V pielikumā 1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 17. pantu, lai – nolūkā ņemt vērā tehnikas attīstību, kravu pārvadājumu loģistikas attīstību, pielāgojumus, kas vajadzīgi, balstoties uz šīs regulas piemērošanu un grozījumiem pamatā esošajos tipa apstiprināšanas tiesību aktos, jo īpaši Regulā (ES) 2018/858 un Regulā (EK) Nr. 595/2009, – grozītu šādus šīs regulas I pielikuma elementus:
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu šādus IV pielikuma elementus:
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu šādus V pielikuma elementus:
|
18) |
regulas 15. pantu aizstāj ar šādu: “15. pants Pārskatīšana 1. Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija izskata šīs regulas iedarbīgumu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par minētās izskatīšanas rezultātiem. Minētajā ziņojumā Komisija īpaši izvērtē:
Minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu. 2. Komisija izvērtē ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu nozīmi pārkārtošanās procesā uz klimatneitralitāti, tostarp lielas noslodzes transportlīdzekļu nozarē. Atsevišķi no 1. punktā minētās pārskatīšanas un plašākas stratēģijas šādu degvielu ieviešanai ietvaros Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar visaptverošu analīzi par nepieciešamību vēl vairāk stimulēt modernu biodegvielu un biogāzes un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu ieviešanu lielas noslodzes transportlīdzekļu nozarē un atbilstošu pasākumu sistēmu, tostarp finansiāliem stimuliem, lai panāktu minēto ieviešanu. Pamatojoties uz minēto analīzi, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz papildu tiesību aktu priekšlikumus vai sniedz ieteikumus dalībvalstīm.” |
19) |
regulas 17. pantu groza šādi:
|
20) |
Regulas (ES) 2019/1242 I un II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas I pielikumā; |
21) |
tekstu šīs regulas II pielikumā pievieno Regulai (ES) 2019/1242 kā III, IV, V un VI pielikumu. |
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2018/858
Regulu (ES) 2018/858 groza šādi:
1) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas I pielikuma B daļas 6.1.1. punkta d) apakšpunktā pievieno šādu punktu:
|
3. pants
Regulas (ES) 2018/956 atcelšana
Regulu (ES) 2018/956 atceļ no 2024. gada 1. jūlija.
Atsauces uz Regulu (ES) 2018/956 uzskata par atsaucēm uz Regulu (ES) 2019/1242, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu Regulas (ES) 2019/1242 VI pielikumā, kā tā iekļauta šīs regulas II pielikumā.
4. pants
Pārejas noteikumi
Neatkarīgi no 3. panta attiecībā uz pārskata periodiem pirms 2024. gada 1. jūlijā turpina piemērot Regulu (ES) 2019/1242 redakcijā, kura piemērojama 2024. gada 30. jūnijā, un Regulu (ES) 2018/956 redakcijā, kura piemērojama 2024. gada 30. jūnijā.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 14. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
H. LAHBIB
(1) OV C 349, 29.9.2023., 134. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 7. maija lēmums.
(3) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (OV L 234, 22.9.2023., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(11) 11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/956 (2018. gada 28. jūnijs) par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).
(13) Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp.).
(14) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
(17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1362 (2022. gada 1. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes piekabju veiktspēju saistībā ar to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 (OV L 205, 5.8.2022., 145. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) 2019/1242 I un II pielikumu groza šādi:
1) |
regulas I pielikumu aizstāj ar šādu: “I PIELIKUMS Vidējās īpatnējās CO2 emisijas, īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji un pārsniegtās CO2 emisijas 1. Transportlīdzekļu apakšgrupas 1.1. Šajā regulā katram jaunam lielas noslodzes transportlīdzeklim nosaka transportlīdzekļu apakšgrupu sg.
1.4. Ekspluatācijas profilu definīcijas
2. Ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķins 2.1. Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa īpatnējo CO2 emisiju aprēķins Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v, kas iedalīts transportlīdzekļu apakšgrupā sg, vai tā primārā transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas (g/km) aprēķina šādi:
kur:
Bezemisiju mehāniskajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem CO2v,mp un CO2pv,mp ir 0. 2.1.1. Ekspluatācijas profila svērumi(Wsg,mp) N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.1.2. Ekspluatācijas režīmu svērumi (Wsg,mp) M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.1.3. Ekspluatācijas režīmu svērumi (Wsg,mp) O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.2. Ražotāja visu kādai transportlīdzekļu apakšgrupai piederīgo jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas Katram ražotājam un katrā pārskata periodā transportlīdzekļu apakšgrupai sg piederīgo visu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vai, attiecīgā gadījumā, to primāro transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas avgCO2sg aprēķina šādi:
2.3. Regulas 5. pantā minētā bezemisiju un mazemisiju koeficienta aprēķināšana 2.3.1 2019.–2024. gada pārskata periodi Katram ražotājam un katrā pārskata periodā laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam 5. pantā minēto bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi: ZLEV = Vall / (Vconv + Vzlev ) ar minimālo vērtību 0,97 kur:
kur:
2.3.2 2025.–2029. gada pārskata periodi Katram ražotājam un katrā pārskata periodā 5. pantā minēto bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:
kur:
kur:
Ja Vin/i ir mazāks nekā 0,0075, ZLEV koeficients ir 1. 2.3.3 Pārskata periodi no 2030. gada ZLEV = 1 2.3.4 Mazemisiju robežlīmeņa aprēķināšana Transportlīdzekļu apakšgrupas sg mazemisiju robežlīmeni LETsg nosaka šādi: LETsg = (rCO2 sg x PLsg ) / 2 kur:
2.4. Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru aprēķināšana Katram ražotājam un katrā pārskata periodā jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru transportlīdzekļu apakšgrupā sharesg aprēķina šādi:
Katram ražotājam un katrā pārskata periodā jaunu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru transportlīdzekļu apakšgrupā zevsg aprēķina šādi:
Katram ražotājam un katrā pārskata periodā to jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru transportlīdzekļu apakšgrupā sg, kurus ievērojot 7.b pantu vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķinā, kas noteikts 2.2. punktā, ņem vērā, izmantojot to primāro transportlīdzekļu CO2 emisijas, aprēķina šādi:
kur:
2.5. Lietderīgās slodzes vērtības, pasažieru skaits un kravas tilpumi N vai O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzeklim transportlīdzekļu apakšgrupā sg vidējo lietderīgās slodzes vērtību PLsg aprēķina šādi:
M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzeklim transportlīdzekļu apakšgrupā sg vidējo pasažieru skaitu PNsg aprēķina šādi:
kur:
2.5.1. N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļi Lietderīgās slodzes vērtības PLsg,mp (tonnās) nosaka šādi:
Tehniski pieļaujamās maksimālās lietderīgās slodzes vērtības maxPLsg un kravu tilpumus CVsg nosaka saskaņā ar 3.1.1. punktu. 2.5.2. M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļi Pasažieru skaitu PNsg,mp , pasažieru masu PMsg,mp un tehniski pieļaujamo maksimālo pasažieru skaitu maxPNsg transportlīdzekļu apakšgrupai sg un ekspluatācijas profilam mp nosaka saskaņā ar 3.1.1. punktu. 2.5.3. O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļi Lietderīgās slodzes vērtības PLsg,mp (tonnās) nosaka šādi:
Tehniski pieļaujamās maksimālās lietderīgās slodzes vērtības maxPLsg un kravu tilpumus CVsg nosaka saskaņā ar 3.1.1. punktu. 2.6. Nobraukuma un lietderīgās slodzes vai pasažieru skaita svēruma koeficienta aprēķināšana Transportlīdzekļu apakšgrupas sg nobraukuma un lietderīgās slodzes (pasažieru) svēruma koeficients (MPWsg ) ir ikgadējā nobraukuma (norādīts 2.6.1. punktā) un transportlīdzekļu apakšgrupas lietderīgās slodzes un pasažieru skaita vērtības (norādītas 2.5.1., 2.5.2. un 2.5.3. punktā attiecīgi N, M un O transportlīdzekļu kategorijām) reizinājums, kas normalizēts līdz transportlīdzekļu apakšgrupas 5-LH attiecīgajai vērtībai, un to aprēķina šādi:
kur:
2.6.1. Ikgadējais nobraukums N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.6.2. Ikgadējais nobraukums M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.6.3. Ikgadējais nobraukums O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem
2.7. Ražotāju vidējās īpatnējās CO2 emisijas, kā minēts 4. pantā Katram ražotājam aprēķina šādas vidējās īpatnējās CO2 emisijas: 2.7.1. Pārskata periodiem laikposmā no 2019. līdz 2029. gadam: CO2(2025) = ZLEV × ∑sg sharesg × MPWsg × avgCO2sg 2.7.2. Pārskata periodiem no 2025. gada: CO2(NO) = ∑sg sharesg × MPWsg × avgCO2sg CO2(MCO2) = ∑sg sharesg × MPWsg × [avgCO2sg × (1 – pvsg) + avgCO2psg × pvsg] CO2(MZE) = ∑sg sharesg × MPWsg × (1 – zevsg) × rCO2sg CO2(M) = CO2(MCO2) + CO2(MZE) kur:
3. Atsauces vērtību aprēķināšana 3.1. Atsauces vērtības Turpmāk norādītās atsauces vērtības aprēķina, pamatojoties uz visu ražotāju visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem atsauces periodā, kas transportlīdzekļu apakšgrupai sg piemērojams saskaņā ar 3.2. punktu.
3.2. Transportlīdzekļu apakšgrupām piemērojamie atsauces periodi Transportlīdzekļu apakšgrupām kā atsauces periodus piemēro šādus pārskata periodus
Lai pārskata periodiem gadiem < Y + 5 saskaņā ar 2.7. punktu aprēķinātu vidējās īpatnējās CO2 emisijas un saskaņā ar 4.1. punktu – īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus, visu transportlīdzekļu apakšgrupā sg iekļauto ražotāju CO2 emisijām avgCO2sg un avgCO2psg , kā noteikts 2.2. punktā, un atsauces CO2 emisijām rCO2sg un rCO2psg , kā noteikts 3.1.2. punktā, piešķir vērtību “0”. Y ir pirmā pārskata perioda gads, kurā visu transportlīdzekļu apakšgrupas sg ražotāju jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits ir vismaz 50. Lai iegūtu atsauces CO2 emisijas rCO2sg un rCO2psg , kas vajadzīgas, lai saskaņā ar 4. punktu aprēķinātu īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju, vispirms 3.1.2. punktā norādītās atbilstošās vērtības aprēķina Y gada pārskata periodam, nevis atsauces periodam, kas saskaņā ar 3.2. punktu piemērojams transportlīdzekļu apakšgrupai sg. Iegūtās vērtības tad dala ar:
4. Regulas 6. pantā minēto ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāja aprēķināšana 4.1. Īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji Katram ražotājam šādus īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus T aprēķina šādi:
4.2. Transportlīdzekļu apakšgrupas, kas ietvertas ražotāju vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju aprēķinā Īpatnējo CO2 emisiju CO2(X), īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju T(X) un CO2 emisiju samazināšanas trajektorijas ET(X)Y aprēķinā iekļauj šādas transportlīdzekļu apakšgrupas sg:
4.3. CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītāji un bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu mandāti
5. Emisijas kredītvienības un parādvienības, kas minētas 7. pantā 5.1. CO2 emisiju samazināšanas trajektorijas 5.1.1. Mērķrādītāja koeficienti Katrai transportlīdzekļu apakšgrupai sg un Y gada pārskata periodam mērķrādītāja koeficientus nosaka šādi: RETsg,Y = (1 – rfsg,uY) + (rfsg,uY – rfsg,lY) × (uY – Y)/(uY – lY) RETpsg,Y = (1 – rfpsg,uY) + (rfpsg,uY – rfpsg,lY) × (uY – Y)/(uY – lY) ZETsg,Y = (1 – zevMsg,uY) + (zevMsg,uY – zevMsg,lY) × (uY – Y)/(uY – lY) kur:
Pārskata gadiem Y < rY RETsg,Y , RETpsg,Y un ZETsg,Y vērtības ir 1 tā, ka transportlīdzekļu apakšgrupai sg nav ietekmes uz CO2 emisiju samazināšanas trajektoriju. 5.1.2. CO2 emisiju samazināšanas trajektorijas
5.2. Emisijas kredītvienību un parādvienību aprēķināšana katrā pārskata periodā Katram ražotājam un katrā Y gada pārskata periodā laikposmā no 2019. līdz 2040. gadam emisijas kredītvienības cCO2(X)Y un emisijas parādvienības dCO2(X)Y , (X = NO, M), ir šādas vērtības vai 0, atkarībā no tā, kas ir lielāks (t. i., emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības nevar būt negatīvas).
kur:
5.3. Emisijas parādvienību limits Katram ražotājam emisijas parādvienību limitus limCO2(X)Y Y gada pārskata periodā nosaka šādi:
kur:
5.4. Agrīnās emisijas kredītvienības Emisijas parādvienības, kas iegūtas par 2025. gada pārskata periodu, samazina par summu, kura atbilst pirms minētā pārskata perioda iegūtajām emisijas kredītvienībām un kuru katram ražotājam nosaka šādi:
kur:
6. Regulas 8. panta 2. punktā minētā ražotāja CO2 emisiju pārsnieguma noteikšana Katram ražotājam un katrā Y gada pārskata periodā, sākot ar 2025. gadu, transportlīdzekļu kategorijas īpatnējo CO2 emisiju pārsnieguma vērtību exeCO2(X)Y aprēķina šādi, ja vērtība ir pozitīva (X = NO, M). 2025. gada pārskata periodam:
Pārskata periodiem Y gadiem laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam, no 2030. līdz 2033. gadam un no 2035. līdz 2038. gadam:
Pārskata periodiem Y gadiem laikposmā no 2030. līdz 2033. gadam un no 2035. līdz 2038. gadam:
Y gadu pārskata periodam, kad Y = 2029, 2034 un 2039:
Y gadu pārskata periodam, kad Y = 2034 un 2039:
2040. gada pārskata periodam:
Y gadu pārskata periodiem, kad Y > 2040: exeCO2(NO)Y = (CO2(NO)Y – T(NO)Y) × VY exeCO2(M)Y = (CO2(M)Y – T(M)Y) × VY Ja, veicot iepriekš norādītos aprēķinus, iegūst negatīvu exeCO2(X)Y vērtību, uzskata ka tā ir 0. Kur:
Visos citos gadījumos pieņem, ka emisiju pārsnieguma vērtība exeCO2(X)Y ir 0 (X = NO, M). CO2 emisiju pārsniegums Y gada pārskata periodā, kā minēts 8. panta 2. punktā, ir šāds: exeCO2Y = exeCO2(NO)Y + exeCO2(M)Y 6.1. ccCO2(X)Y,I noteikšana
ccCO2(X)I,Y = min(cCO2(X)I;
|
2) |
regulas II pielikumu aizstāj ar šādu: “II PIELIKUMS Koriģēšanas procedūras, kas minētas 11. pantā 1. Atsauces CO2 emisiju koriģēšana pēc 11. panta 2. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru grozīšanas Pēc 11. panta 2. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru grozīšanas pārrēķina I pielikuma 3.1.2. punktā minētās atsauces CO2 emisijas. Šajā nolūkā jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu v un to primāro transportlīdzekļu CO2 emisijas (g/km) atsauces periodā, kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp, kā minēts I pielikuma 2.1. punktā, koriģē šādi: CO2v,mp = CO2(RP)v,mp ∙ (∑ r sr,sg ∙ CO2r,mp)/ (∑ r sr,sg ∙ CO2(RP)r,mp) CO2pv,mp = CO2p(RP)v,mp ∙ (∑ r sr,sg ∙ CO2pr,mp)/ (∑ r sr,sg ∙ CO2p(RP)r,mp) kur:
Īpatnējās CO2 emisijas normalizē, ievērojot III pielikumu, izmantojot tās 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto parametru vērtības, kas ir piemērojamas 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā pārskata periodā. Reprezentatīvos lielas noslodzes transportlīdzekļus nosaka atbilstoši 11. panta 3. punktā norādītajai metodikai. 2. Koriģēto atsauces CO2 emisiju piemērošana, ievērojot 11. panta 2. punktu Ja Y gada pārskata periodā dažu ražotāja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas ir noteiktas ar 11. panta 2. punktā minētajiem grozījumiem, I pielikuma 4. un 5.1. punktā izmantotās transportlīdzekļa apakšgrupas sg atsauces CO2 emisijas rCOsg aprēķina šādi: rCO2sg = ∑,i Vsg,i/Vsg x rCO2sg,,i kur:
|
(*1) Aprēķinot ražotāju transportlīdzekļu īpatsvaru un vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārskata periodos no 2030. gada līdz 2034. gadam saskaņā ar attiecīgi 2.4. un 2.7. punktu, N kategorijas bezemisiju profesionālos transportlīdzekļus iedala šādi.
(*2) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*3) Sk. definīcijas 1.4. punktā.
(*4) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*5) Sk. definīcijas 1.4. punktā.
(*6) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*7) Sk. definīcijas 1.4. punktā.
(*8) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*9) Sk. definīcijas 1.4. punktā.
(*10) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*11) Sk. definīcijas 1.4. punktā.
(*12) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*13) Sk. definīcijas 1.1. punktā.
(*14) Sk. definīcijas 1.1. punktā
II PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
Jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu, kā minēts 4. pantā, īpatnējo CO2 emisiju normalizēšana
1. Īpatnējo CO2 emisiju normalizēšana
I pielikuma 2.1. punkta aprēķina vajadzībām lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju vērtības CO2v,mp normalizē šādi:
CO2v,mp = reportCO2v,mp + ΔCO2v,mp(m) + ΔCO2cvv,mp
m = PLsg,mp – PLv,mp + cCWv |
(N un O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem) |
m = PMsg,mp – PMv,mp + cCWv |
(M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem) |
Primāro transportlīdzekļu CO2 emisiju CO2pv,mp vērtības normalizē saskaņā ar to pašu metodiku, izmantojot primāro transportlīdzekļu parametrus,
kur:
CO2v,mp |
ir ekspluatācijas profilam mp noteiktās lielas noslodzes transportlīdzekļa v normalizētās CO2 emisijas, kas jāņem vērā I pielikuma 2.1. punkta aprēķinā; |
reportCO2v,mp |
ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un paziņotas, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
ΔCO2v,mp(m) |
nosaka saskaņā ar 3. punktu; |
ΔCO2cvv,mp |
nosaka saskaņā ar 4. punktu; |
PLv,mp |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v lietderīgā slodze ekspluatācijas profilā mp, kas noteikta, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu paziņotos datus; |
PLsg,mp |
ir lietderīgā slodze transportlīdzekļu apakšgrupai sg un ekspluatācijas profilam mp, kā noteikts I pielikuma 2.5. punktā; |
PMv,mp |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v pasažieru masa ekspluatācijas profilā mp, kas noteikta, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
PMsg,mp |
ir pasažieru masa transportlīdzekļu apakšgrupai sg un ekspluatācijas profilam mp, kā noteikts I pielikuma 2.5. punktā; |
cCWv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tukšmasas korekcija, ko piemēro saskaņā ar 2. punktu. |
2. Tukšmasas normalizācija
Tā kā lielas noslodzes transportlīdzekļa pārvadājumu lietderība pieaug, palielinoties tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai lietderīgajai slodzei vai pasažieru skaitam, bet tehnisku iemeslu dēļ augstākas minēto parametru vērtības ir saistītas ar lielākām tukšmasām un tādējādi arī lielākām CO2 emisijām, tad, lai normalizētu tā īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar 1. punktu, transportlīdzekļu apakšgrupas sg lielas noslodzes transportlīdzekļa v tukšmasai piemēro šādu tukšmasas korekciju:
cCWv = asg · (maxPLsg – maxPLv) |
N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem; |
cCWv = 0 |
O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem; |
cCWv = asg · (maxPNsg – maxPNv) |
M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem; |
kur:
asg |
ir lineārs koeficients, kas pārskata periodam gadā, kad reģistrēts lielas noslodzes transportlīdzeklis v, noteikts saskaņā ar 2.1. punktu; |
maxPLv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tehniski pieļaujamā maksimālā lietderīgā slodze, kas noteikta, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
maxPNv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tehniski pieļaujamais maksimālais pasažieru skaits, kas noteikts, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
maxPLsg |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļu apakšgrupas sg tehniski pieļaujamā maksimālā lietderīgā slodze, kas noteikta saskaņā ar I pielikuma 2.5. punktu; |
maxPNsg |
ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg tehniski pieļaujamais maksimālais pasažieru skaits, kas noteikts saskaņā ar I pielikuma 2.5. punktu. |
2.1. Normalizācijas parametru noteikšana
Katram pārskata periodam parametrus asg un bsg nosaka, izmantojot vērtību CWv korelācijas ar maxPLv vērtībām (N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem) un maxPNv vērtībām (M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem) lineāras regresijas analīzi, ņemot vērā visus jaunreģistrētos lielas noslodzes transportlīdzekļus v transportlīdzekļu apakšgrupā sg:
CWv ≈ asg maxPLv + bsg |
N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem; |
CWv ≈ asg maxPNv + bsg |
M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, |
kur:
CWv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tukšmasa, kas noteikta, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; ja precīza vērtība nav pieejama, drīkst veikt tuvinājumu, izmantojot lielas noslodzes transportlīdzekļa v koriģētu faktisko masu; |
maxPLv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tehniski pieļaujamā maksimālā lietderīgā slodze, kas noteikta, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
maxPNv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v tehniski pieļaujamais maksimālais pasažieru skaits, kas noteikts, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu. |
3. CO2 emisiju izmaiņas saistībā ar transportlīdzekļa kopējās masas izmaiņām
Lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisiju ex-post izmaiņas, kas jānosaka ekspluatācijas profilam mp tāpēc, ka kopējā masā, kas lielas noslodzes transportlīdzeklim piešķirama CO2 emisiju noteikšanai, ir veiktas ex-post izmaiņas, nosaka ar šādu lineāru aproksimāciju:
ΔCO2v,mp(m) = m (CO2v,r – CO2v,l) / (Mr – Ml)
kur:
m |
ir izmaiņas kopējā masā, kas lielas noslodzes transportlīdzeklim v piešķirta tā CO2 emisiju noteikšanai; |
CO2v,r |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km) bez masas izmaiņām, kas noteiktas tam pašam ekspluatācijas profilam mp, reprezentatīva slogojuma apstākļiem; |
CO2v,l |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km) bez masas izmaiņām, kas noteiktas tam pašam ekspluatācijas profilam mp, maza slogojuma apstākļiem; |
Mr |
ir transportlīdzekļa kopējā masa simulācijā bez masas izmaiņām tam pašam ekspluatācijas profilam mp, reprezentatīviem slogojuma apstākļiem; |
Ml |
ir transportlīdzekļa kopējā masa simulācijā bez masas izmaiņām tam pašam ekspluatācijas profilam mp, maza slogojuma apstākļiem. |
4. Dažādu kravu tilpumu normalizēšana
O kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā transportlīdzekļu apakšgrupā, ir atšķirīgi kravas tilpumi. Tā kā lielas noslodzes transportlīdzekļa pārvadājumu lietderība pieaug, palielinoties kravas tilpumam, bet tehnisku iemeslu dēļ šāds palielinājums ir saistīts arī ar lielākām CO2 emisijām, piemēro transportlīdzekļu apakšgrupas sg lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisiju korekciju:
ΔCO2cvv,mp = asg,mp (CVsg – CVv)
kur:
asg,mp |
ir lineārs koeficients, kas pārskata periodam gadā, kad reģistrēts lielas noslodzes transportlīdzeklis v, noteikts saskaņā ar 4.1. punktu; |
CVv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v kravas tilpums, kas noteikts, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
CVsg |
ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg kravas tilpums, kas noteikts saskaņā ar I pielikuma 2.5. punktu. |
N un M kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem CO2 emisiju korekcija ΔCO2cvv,mp ir 0.
4.1. Normalizācijas parametru noteikšana
Katram pārskata periodam un ekspluatācijas profilam parametrus asg,mp un bsg,mp nosaka, izmantojot vērtību [reportCO2v,mp + ΔCO2v,mp(m)] korelācijas ar CVv vērtībām lineāras regresijas analīzi, ņemot vērā visus jaunreģistrētos lielas noslodzes transportlīdzekļus v transportlīdzekļu apakšgrupā sg:
reportCO2v,mp + ΔCO2v,mp(m) ≈ asg,mp · CVv + bsg,mp
kur:
CVv |
ir lielas noslodzes transportlīdzekļa v kravas tilpums, kas noteikts, izmantojot datus, kuri paziņoti, ievērojot 13.a un 13.b pantu; |
reportCO2v,mp, ΔCO2v,mp(m) |
ir, kā noteikts 1. punktā. |
IV PIELIKUMS
Noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un jāziņo, ievērojot 13.a un 13.b pantu
A DAĻA. DATI, KURU MONITORINGS UN ZIŅOŠANA JĀVEIC DALĪBVALSTĪM:
a) |
transportlīdzekļu identifikācijas numuri visiem 2. pantā minētajiem jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalsts teritorijā; |
b) |
ražotāja nosaukums; |
c) |
marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums); |
d) |
virsbūves kods, kā noteikts atbilstības sertifikāta 38. ierakstā, tostarp attiecīgā gadījumā papildu cipari, kas minēti Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 2. papildinājumā; |
e) |
attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas minēti 2. panta 1. punkta pirmās daļas a) vai b) punktā, informācija par spēkiekārtu, kas norādīta atbilstības sertifikāta 23., 23.1. un 26. ierakstā; |
f) |
lielas noslodzes transportlīdzekļa maksimālais ātrums, kā norādīts atbilstības sertifikāta 29. ierakstā; |
g) |
pabeigtības posms, kas norādīts izraudzītajā atbilstības sertifikāta paraugā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (1) VIII pielikuma 2. punktu; |
h) |
transportlīdzekļa kategorija, kā norādīts atbilstības sertifikāta 0.4. ierakstā; |
i) |
asu skaits, kā norādīts atbilstības sertifikāta 1. ierakstā; |
j) |
TPMLM, kā norādīts atbilstības sertifikāta 16.1. ierakstā; |
k) |
ražotāja uzskaites datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma, kā norādīts atbilstības sertifikāta 49.1. ierakstā; par lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti līdz 2025. gada 30. jūnijam, dalībvalstis drīkst ziņot tikai kriptogrāfiskās kontrolsummas pirmās 8 rakstzīmes; |
l) |
īpatnējās CO2 emisijas, kā norādīts atbilstības sertifikāta 49.5. ierakstā; |
m) |
vidējā lietderīgas slodzes vērtība, kā norādīts atbilstības sertifikāta 49.6. ierakstā; |
n) |
reģistrācijas datums; |
o) |
3. panta 25) punktā minētā N3 kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļu sastāva TPMLM īpaši smagā sastāvā (EHC), kā norādīts atbilstības sertifikāta 16.4. ierakstā vai transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma sertifikātā; |
p) |
attiecībā uz speciālajiem transportlīdzekļiem – to apzīmējums, kā norādīts atbilstības sertifikāta 51. ierakstā; |
q) |
dzenošo asu skaits, kā norādīts atbilstības sertifikāta 3. ierakstā; |
r) |
attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu, informācija par to, ka lielas noslodzes transportlīdzeklis ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēku lietošanai; |
s) |
lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēku lietošanai, apstiprinājums, ka transportlīdzeklis ir reģistrēts izmantošanai civilās aizsardzības dienestos, ugunsdzēsības dienestos, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēkos un ka tas atbilst šīs regulas 3.a panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecībā uz visiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp individuāli apstiprinātiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, atbilstošā informācija ir informācija, kas sniedzama ES atbilstības sertifikātā, transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikātā vai individuālā nacionālā apstiprinājuma sertifikātā saskaņā ar paraugiem, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) 2020/683, neatkarīgi no jebkādiem nacionāli noteiktiem atbrīvojumiem, kas piemērojami saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 45. panta 1. punktu. |
B DAĻA. DATI, KURU ZIŅOŠANA JĀVEIC RAŽOTĀJIEM UN CITĀM STRUKTŪRĀM
Saskaņā ar šīs regulas 13.b pantu katrs ziņotājs paziņo šādus datus par tiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, par kuriem tam ir pienākums sagatavot ražotāja uzskaites datni (MRF) vai transportlīdzekļa informācijas datni (VIF) saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 un Īstenošanas regulu (ES) 2022/1362.
Attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas minēti IV pielikuma A daļas p) un q) punktā, 7.a pantā minētais ražotājs informē Komisiju arī saskaņā ar 2. panta 4. un 5. punktu, ja lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas citādi būtu atbrīvots no 3.a pantā noteiktajiem pienākumiem, no šiem pienākumiem nav atbrīvots.
Transportlīdzekļu kategorijas / transportlīdzekļu apakšgrupas |
Ziņotāji |
|||||||||||||||
Primārā transportlīdzekļa ražotājs (2) |
Starpposma transportlīdzekļa ražotājs (3) |
Norīkotais tehniskais dienests (9) |
||||||||||||||
N/visas |
Neattiecas |
Neattiecas |
|
Neattiecas |
||||||||||||
M/visas |
par primāro transportlīdzekli |
Neattiecas |
par pabeigto vai vairākos posmos pabeigto transportlīdzekli |
Neattiecas |
||||||||||||
O/visas |
Neattiecas |
Neattiecas |
|
|
Nr. |
Monitoringa parametrs |
Avots |
Transportlīdzekļu kategorijas, uz ko attiecas monitoringa parametrs |
15 |
Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums) |
|
Visi |
24 |
Pārnesumkārbas ražotāja nosaukums un adrese |
0.4. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 VI pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
25 |
Marka (pārnesumkārbas ražotāja tirdzniecības nosaukums) |
0.1. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 VI pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
32 |
Asu ražotāja nosaukums un adrese |
0.4. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 VII pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; O kategorija; |
33 |
Marka (asu ražotāja tirdzniecības nosaukums) |
0.1. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 VII pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; O kategorija; |
39 |
Riepu ražotāja nosaukums un adrese |
1. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 X pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; O kategorija; |
40 |
Marka (riepu ražotāja tirdzniecības nosaukums) |
3. punkts sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai sistēmas sertifikāta paraugā Regulas (ES) 2017/2400 X pielikuma 1. papildinājumā |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; O kategorija; |
72 |
Simulācijas rīka izmantošanas licences numurs |
|
Visi |
75 |
Motora CO2 masas emisija WHTC (8) (g/kWh) |
Komisijas Regulas (ES) Nr. 582/2011 (2) 5. papildinājuma papildpielikuma 1.4.2. punkts vai I pielikuma 7. papildinājuma papildpielikuma 1.4.2. punkts – atkarībā no tā, kurš ir piemērojams |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
76 |
Motora degvielas patēriņš WHTC (g/kWh) |
Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. papildinājuma papildpielikuma 1.4.2. punkts vai I pielikuma 7. papildinājuma papildpielikuma 1.4.2. punkts – atkarībā no tā, kurš ir piemērojams |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
77 |
Motora CO2 masas emisija WHSC (9) (g/kWh) |
Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. papildinājuma papildpielikuma 1.4.1. punkts vai I pielikuma 7. papildinājuma papildpielikuma 1.4.1. punkts – atkarībā no tā, kurš ir piemērojams |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
78 |
Motora degvielas patēriņš WHSC (g/kWh) |
Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. papildinājuma papildpielikuma 1.4.1. punkts vai I pielikuma 7. papildinājuma papildpielikuma 1.4.1. punkts – atkarībā no tā, kurš ir piemērojams |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
101 |
Lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru simulācijas datums ir, sākot ar 2020. gada 1. jūliju, – motora tipa apstiprinājuma numurs |
Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 5., 6. vai 7. papildinājuma papildpielikuma 1.2.1. punkts |
N kategorija; M kategorija: tikai primārais transportlīdzeklis; |
102 |
Lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru simulācijas datums ir, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, ar komatu atdalītu vērtību datne ar tādu pašu nosaukumu kā darba datnei un ar paplašinājumu .vsum, kurā ietverti agregētie rezultāti par katru simulēto ekspluatācijas profilu un lietderīgās slodzes nosacījumu |
Datne, ko ģenerē Regulas (ES) 2017/2400 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais simulācijas rīks tā grafiskās lietotājsaskarnes (GUI) versijā |
Visi |
C DAĻA. AEORDINAMISKĀS PRETESTĪBAS VĒRTĪBU (CDXA) DIAPAZONI PUBLISKOŠANAI SASKAŅĀ AR 13.c PANTU
Lai saskaņā ar 13.c pantu publiskotu CdxA vērtību, kas norādīta datu ierakstā Nr. 23, Komisija izmanto diapazonus, kas noteikti turpmākajā tabulā, kura ietver katrai CdxA vērtībai atbilstošo diapazonu:
Diapazons |
CdxA vērtība [m2] |
|
Min CdxA (CdxA ≥ min CdxA) |
Max CdxA (CdxA < maxCdxA) |
|
A1 |
0,00 |
3,00 |
A2 |
3,00 |
3,15 |
A3 |
3,15 |
3,31 |
A4 |
3,31 |
3,48 |
A5 |
3,48 |
3,65 |
A6 |
3,65 |
3,83 |
A7 |
3,83 |
4,02 |
A8 |
4,02 |
4,22 |
A9 |
4,22 |
4,43 |
A10 |
4,43 |
4,65 |
A11 |
4,65 |
4,88 |
A12 |
4,88 |
5,12 |
A13 |
5,12 |
5,38 |
A14 |
5,38 |
5,65 |
A15 |
5,65 |
5,93 |
A16 |
5,93 |
6,23 |
A17 |
6,23 |
6,54 |
A18 |
6,54 |
6,87 |
A19 |
6,87 |
7,21 |
A20 |
7,21 |
7,57 |
A21 |
7,57 |
7,95 |
A22 |
7,95 |
8,35 |
A23 |
8,35 |
8,77 |
A24 |
8,77 |
9,21 |
V PIELIKUMS
Datu ziņošana un pārvaldība, kā noteikts 13.a–13.c pantā
1. DALĪBVALSTU ZIŅOJUMI
1.1. |
Kompetentās iestādes kontaktpunkts saskaņā ar 13.a pantu elektroniski nosūta Eiropas Vides aģentūrai IV pielikuma A daļā noteiktos datus. |
Kontaktpunkts Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai nosūta paziņojumu par datu pārsūtīšanu uz šādām e-pasta adresēm:
EC-CO2-HDV-IMPLEMENTATION@ec.europa.eu
un
HDV-monitoring@eea.europa.eu
2. RAŽOTĀJU ZIŅOJUMI
2.1. |
Ražotāji bez kavēšanās ziņo Komisijai šādu informāciju:
Ražotāji bez kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā. Paziņojumus nosūta uz 1.1. punktā minētajām adresēm. |
2.2. |
Ražotāja kontaktpunkts saskaņā ar 13.b pantu elektroniski nosūta Eiropas Vides aģentūrai I pielikuma B daļas 2. punktā noteiktos datus. |
Kontaktpunkts par datu nosūtīšanu Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai ziņo pa e-pastu uz 1.1. punktā minētajām adresēm.
3. DATU APSTRĀDE
3.1. |
Eiropas Vides aģentūra veic saskaņā ar 1.1. un 2.2. punktu nosūtīto datu apstrādi un apstrādātos datus ieraksta reģistrā. |
3.2. |
Datus par lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti iepriekšējā pārskata periodā un ierakstīti reģistrā, publisko līdz katra gada 30. aprīlim, izņemot šādus datu ierakstus:
|
3.3. |
Ja kompetentā iestāde vai ražotājs konstatē kļūdas iesniegtajos datos, tas bez kavēšanās ziņo Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, iesniedzot kļūdu paziņošanas ziņojumu Eiropas Vides aģentūrai un nosūtot e-pastu uz 1.1. punktā minētajām adresēm. |
3.4. |
Komisija ar Eiropas Vides aģentūras atbalstu verificē paziņoto informāciju par kļūdām un attiecīgā gadījumā labo datus reģistrā. |
3.5. |
Komisija ar Eiropas Vides aģentūras atbalstu pirms nosūtīšanas termiņiem savlaicīgi dara pieejamus elektroniskos formātus datu nosūtīšanai, kas minēta 1.1. un 2.2. punktā. |
VI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Regula (ES) 2018/956 |
Šī regula |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
4. pants |
13.a pants |
5. pants |
13.b pants |
6. pants |
13.c pants |
7. pants |
13.d pants |
8. pants |
13.e pants |
9. pants |
13.f pants |
10. pants |
— |
11. pants |
14. pants |
12. pants |
16. pants |
13. pants |
17. pants |
14. pants |
— |
I pielikums |
IV pielikums |
II pielikums |
V pielikums”. |
(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).
(2) Regulas (ES) 2017/2400 3. panta 29) punkts.
(3) Regulas (ES) 2017/2400 3. panta 31) punkts.
(4) Regulas (ES) 2017/2400 3. panta 4.a) punkts.
(5) Ražotāja uzskaites datne (MRF), Regulas (ES) 2017/2400 3. panta 23. punkts.
(6) Transportlīdzekļa informācijas datne (VIF), Regulas (ES) 2017/2400 3. panta 25. punkts.
(7) Īstenošanas Regulas (ES) 2022/1362 2. panta 5. punkts.
(8) Ražotāja uzskaites datne (MRF), Īstenošanas Regulas (ES) 2022/1362 2. panta 9. punkts.
(9) Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 8. panta 6. un 7. punkts.
(*1) Papildinformācija:
(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).
(10) Komisijas Regula (ES) Nr. 19/2011 (2011. gada 11. janvāris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātās izgatavotāja plāksnītes un transportlīdzekļa identifikācijas numura tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1610/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)