(1)

Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana Savienībā, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), ietver atbilstību stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts, ko sākotnēji veidoja Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (3) un (EK) Nr. 1467/97 (4) un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija (5), ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

(3)

Fiskālās pārvaldības sistēma ir daļa no Eiropas pusgada, kas ietver arī dalībvalstu plašākas ekonomikas un nodarbinātības politikas koordināciju un uzraudzību saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un ar to saistītos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Valstu parlamentu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšana Eiropas pusgadā ir būtiska, lai nodrošinātu, ka valstis uzņemas atbildību par ekonomikas un fiskālo politiku, kā arī pārredzamu un iekļaujošu politikas veidošanu.

(5)

Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā aizvien lielākās atšķirības, kas iezīmē fiskālos stāvokļus, valsts parādu un ekonomiskās problēmas, kā arī cita veida neaizsargātību dalībvalstīs. Spēcīgā politiskā reakcija uz Covid-19 pandēmiju izrādījās ļoti efektīva, lai mazinātu minētās pandēmijas izraisītās krīzes ekonomiskās un sociālās sekas, tomēr tās rezultātā ievērojami palielinājās publiskā un privātā sektora parāda attiecība, akcentējot, cik svarīgi ir pakāpeniskā, reālistiskā, noturīgā un izaugsmi veicinošā veidā samazināt parāda attiecību un deficītu līdz piesardzīgam līmenim, nodrošināt rīcības brīvību pretcikliskai politikai un novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību nodarbinātības un sociālajiem mērķiem. Vienlaikus Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo tā, lai palīdzētu risināt vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas, ar kurām saskaras Savienība, piemēram, panākt taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp klimata mērķus, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (6), nodrošināt enerģētisko drošību, atbalstīt atvērtu stratēģisko autonomiju, risināt demogrāfiskās pārmaiņas, stiprināt sociālo un ekonomisko noturību un stabilu konverģenci, kā arī īstenot Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, – un tas viss prasa reformas un ilgtspējīgu augstu investīciju līmeni turpmākajos gados.

(6)

Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jāveicina stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, un tāpēc dalībvalstis būtu jādiferencē, ņemot vērā ar to valsts parādu un ekonomiku saistītos izaicinājumus un pieļaujot konkrētām valstīm raksturīgu daudzgadu fiskālo virzību, vienlaikus nodrošinot efektīvu daudzpusēju uzraudzību un ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

(7)

Ir jānodrošina atbilstīgs publisko investīciju līmenis, lai sasniegtu ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas galvenos mērķus, kā noteikts šajā regulā, kā arī lai pievērstos Savienības pašreizējām un turpmākajām prioritātēm. Finanšu instrumentu īstenošana kohēzijas politikas fondu ietvaros, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (9), Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta ietvaros, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), vai Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā ietvaros, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/672 (11), varētu sniegt atziņas, lai uzlabotu investīciju un nodarbinātības politikas efektivitāti un lietderību, kā arī jebkuru Savienības investīciju instrumentu, kas pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm.

(8)

Daudzpusējās uzraudzības procedūrai, kas izklāstīta LESD 121. panta 2., 3. un 4. punktā un 148. panta 4. punktā, būtu jāuzrauga visas norises ekonomikas un nodarbinātības jomā katrā dalībvalstī un Savienībā kopumā. Tas ietver makroekonomiskās nelīdzsvarotības atklāšanu un pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu, kas noteiktas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1174/2011 (12) un (ES) Nr. 1176/2011 (13). Lai uzraudzītu minētās norises ekonomikas un nodarbinātības jomā, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu veidā, kas aptver četru vai piecu gadu periodu, atkarībā no attiecīgās dalībvalsts likumdošanas cikla parastā ilguma. Eiropas pusgada kontekstā veiktās nodarbinātības un sociālo norišu integrētās analīzes ietvaros Komisija novērtē augšupējas sociālās konverģences riskus dalībvalstīs un uzrauga progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā, pamatojoties uz sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmas principiem.

(9)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saturu, iesniegšanu, novērtēšanu, apstiprināšanu un uzraudzību, lai veicinātu stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi dalībvalstīs, un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, tostarp tādas, kas sniedz ieguldījumu Savienības kopīgajās prioritātēs, un novērstu pārmērīgu valdības budžeta deficītu.

(10)

Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos būtu jāapvieno katras dalībvalsts fiskālā politika, strukturālās reformas un investīcijas. Minētajiem plāniem vajadzētu būt Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmenim. Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā izklāstīti tās fiskālie ceļi, kā arī prioritārās publiskās investīcijas un investīcijas, kas kopā nodrošina stabilu un pakāpenisku parāda samazināšanu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izvairoties no procikliskas fiskālās politikas. Minētajos plānos būtu arī jāietver plašākas reformas un investīcijas, arī saistībā ar Savienības kopīgajām prioritātēm, proti, zaļo pārkārtošanos, tostarp Eiropas zaļo kursu un pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 un īstenojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas iesniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14); digitālo pārkārtošanos, tostarp Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/2481 (15); sociālo un ekonomisko noturību un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp ar to saistītajiem mērķrādītājiem attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu līdz 2030. gadam; enerģētisko drošību; un attiecīgā gadījumā aizsardzības spēju veidošanu, tostarp Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai vai turpmākiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām prioritātēm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (16) izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības periodā, novērtējot minētās reformas un investīcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā, kad tiek izstrādāti tiek izstrādāti valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni.

(11)

Arī kohēzijas politikas fondi ir sinhronizēti ar Eiropas pusgadu. Kad tiek izstrādāti valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, līdztekus Savienības budžeta ilgtermiņa investīciju politikai būtu pienācīgi jāņem vērā arī atbilstīgi minētajiem fondiem īstenotās reformas un investīcijas, lai nodrošinātu konsekvenci un attiecīgā gadījumā papildināmību.

(12)

Pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas būtu jānotiek tehniskam dialogam ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Komisijas novērtējumā par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem būtu jāiekļauj minētā tehniskā dialoga kopsavilkums. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padomei būtu jāpieņem ieteikums, ar ko nosaka neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā jāapstiprina reformas un investīcijas, kas ir pamatā iespējamai korekcijas perioda pagarināšanai.

(13)

Lai vienkāršotu Savienības fiskālo sistēmu un palielinātu pārredzamību, vienotam darbības rādītājam, kas balstīts uz parāda ilgtspēju, būtu jākalpo par pamatu fiskālās virzības noteikšanai un ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī. Minētā vienotā darbības rādītāja pamatā vajadzētu būt valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem, proti: valdības izdevumiem, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, valsts izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, kā arī bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus. Atbilstīgi pamatprincipiem, ko Komisija izmantojusi, klasificējot darījumus kā vienreizējus darījumus un citus pagaidu pasākumus, minētie vienreizējie un citi pagaidu pasākumi arī būtu jāatskaita no neto izdevumu rādītāja. Minētais rādītājs, kuru neietekmē automātisko stabilizatoru darbība un citas izdevumu svārstības, kas nav valdības tiešā kontrolē, nodrošina rīcības brīvību pretcikliskai makroekonomiskai stabilizācijai.

(14)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisijai būtu jānosūta dalībvalstīm, kuru vispārējās valdības parāds pārsniedz 60 % no IKP vai kuru valdības budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, kā noteikts LESD 126. panta 2. punktā saistībā ar Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD pievienoto Protokolu Nr. 12 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (“Protokols Nr. 12”), atsauces trajektorija, kas aptver četru gadu korekcijas periodu un iespējamu pagarinājumu līdz trim gadiem. Minētajai trajektorijai vajadzētu būt balstītai uz risku, konkrētai valstij paredzētai un balstītai uz parāda ilgtspēju, lai nodrošinātu tālredzīgāku pieeju, kas atbilst gan esošu, gan turpmāku problēmu risināšanai.

(15)

Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kuras valsts parāds nepārsniedz 60 % no IKP un valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP, Komisijai būtu jānosūta minētajai dalībvalstij norādījumi kā tehniska informācija.

(16)

Mēneša laikā pirms termiņa, līdz kuram Komisijai jānosūta atsauces trajektorija vai tehniskā informācija, minētajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt tehnisku apmaiņu ar Komisiju. Minētajai tehniskajai apmaiņai vajadzētu dot iespēju apspriest jaunāko pieejamo statistikas informāciju un attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās un fiskālās perspektīvas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm.

(17)

Savienības budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmas pamatā ir statistikas dati, ko sniedzis Eurostat, kurš Komisijas vārdā ir atbildīgs par to fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanu, kuri apkopoti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu. Eurostat ir jāizveido sistēma, lai dalībvalstis varētu paziņot tos statistikas datus par valsts līdzfinansējumu Savienības finansētām programmām, kuri ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai un kurus Eurostat pašlaik neapkopo. Kamēr šādu datu apkopošanas un sniegšanas sistēma nav izveidota, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz aplēsēm. Šādu dalībvalstu datu sniegšanas formātu, tvērumu, biežumu un laiku nosaka attiecīgās Savienības statistikas struktūras.

(18)

Atsauces trajektorijai būtu jānodrošina, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos, pat nelabvēlīgos scenārijos. Turklāt tai būtu jānodrošina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3 % no IKP, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka dalībvalstis pēc korekcijas perioda beigām varētu saskarties ar papildu izmaksām, piemēram, izmaksām, kas saistītas ar demogrāfisku novecošanu. Visbeidzot, tam būtu jānodrošina atbilstība korektīvajiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97.

(19)

Lai uzlabotu Savienības budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmas regulējuma rezultātu paredzamību un stiprinātu vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm, atsauces trajektorijai ex ante būtu jāatbilst parāda ilgtspējas nosacījumam. Minētajiem aizsardzības pasākumiem valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna izstrādes posmā būtu jānodrošina, ka prognozētā valdības parāda attiecība samazinās par minimālo gada vidējo rādītāju. Tas darbotos kā minimuma prasība centieniem, kas ir atsauces trajektorijas un neto izdevumu virzības pamatā. Ņemot vērā Grieķijas nenomaksātā valdības parāda specifisko struktūru, paredzams, ka 2033. gadā būs jāmaksā ievērojama atlikto procentu maksājumu summa. Tādēļ, piemērojot parāda ilgtspējas nosacījumu, nebūtu jāņem vērā ar tiem saistītais Grieķijas vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP ārkārtas pieaugums.

(20)

Paredzams, ka uz risku balstītās prasības attiecībā uz atsauces trajektoriju būs pietiekamas, lai samazinātu valdības budžeta deficīta līmeņus krietni zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Tomēr, lai budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmu padarītu stabilāku attiecībā pret makrofiskālo mainīgo lielumu neskaidru attīstību, atsauces trajektorijā būtu jāparedz arī kopēja noturības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību, kas minēta LESD 126. panta 2. punktā saistībā ar Protokolu Nr. 12, vai konverģence virzībā uz minēto deficīta atsauces vērtību. Minētajam kopīgajam noturības nosacījumam būtu jānodrošina fiskālo rezervju veidošana nelabvēlīgiem apstākļiem un satricinājumiem, tādējādi atvieglojot pretcikliskas politikas īstenošanu Savienības fiskālās sistēmas ietvaros.

(21)

Attiecībā uz valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu vidējā termiņā samazināta valdības parāda ticamības pamatā vajadzētu būt metodikai, kas aprakstīta Komisijas 2023. gada parāda ilgtspējas pārskatā. Parāda ilgtspējas analīzes darba grupai būtu jāpēta iespējamie metodiskie uzlabojumi, tostarp attiecībā uz pamatā esošajiem pieņēmumiem. Minētās darba grupas sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ekspertiem. Minētajai darba grupai būtu jāuzaicina Eiropas Fiskālā padome un Eiropas Stabilitātes mehānisms par novērotājiem. Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju iepazīstināt ar tās metodiku šajā regulā noteiktā dialoga par ekonomikas jautājumiem kontekstā.

(22)

Lai novērtētu, vai ir vajadzīgas turpmākas korekcijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna četru vai piecu gadu īstenošanas perioda beigās, Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē situācija un jāierosina jauna atsauces trajektorija, ja dalībvalsts valdības parāds joprojām pārsniedz 60 % no IKP vai tās valdības budžeta deficīts ir lielāks par 3 % no IKP.

(23)

Katrā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā būtu jānorāda tā statuss saistībā ar valstu procedūrām, jo īpaši, norādot, vai tas tika iesniegts valstu parlamentam un vai valstu parlaments to ir apstiprinājis. Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā būtu arī jānorāda, vai valstu parlamentam bija iespēja apspriest Padomes ieteikumu par iepriekšējo plānu un attiecīgā gadījumā jebkādus citus Padomes ieteikumus vai lēmumus vai jebkādus Komisijas brīdinājumus. Ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES (17) izveidotās neatkarīgās fiskālās iestādes atzinums, ja tas ir pieejams, būtu jāpievieno Komisijai iesniegtajam valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajam plānam. Pirms otrā un nākamā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas katrai dalībvalstij saskaņā ar valstu regulējumu būtu jārīko apspriešanās ar sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām. Informācija par apspriešanos ar valstu parlamentiem un par apspriešanās procesu būtu jāiekļauj valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā. Tā kā valstu pirmo vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu sagatavošanai ir paredzēts stingrāks grafiks, dalībvalstis varētu plānu sagatavošanas laikā rīkot apspriešanos atbilstīgos termiņos.

(24)

Ja ir iecelta jauna valdība, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai iesniegt Komisijai pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Ja pastāv objektīvi apstākļi, kas neļauj īstenot valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt Komisijai pārskatītu plānu ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms esošā plāna beigām.

(25)

Ja dalībvalstis savos valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos izdara pieņēmumus, kas atšķiras no vidēja termiņa valdības parāda prognozēšanas sistēmas, tām šīs atšķirības būtu pienācīgi jāizskaidro tehniskajā dialogā un savos valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos un jāpamato pārredzamā veidā un balstoties uz pamatotiem ekonomiskiem argumentiem.

(26)

Ja Padome uzskata, ka pārskatītais dalībvalsts valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns neatbilst šīs regulas prasībām, Padomei parasti būtu jāiesaka sākotnējā atsauces trajektorija, ko Komisija iepriekš bija noteikusi kā neto izdevumu virzību.

(27)

Lai nodrošinātu iespēju pienācīgi mijiedarboties vienotajai Savienības sistēmai un valstu budžeta struktūrām, Komisijas novērtējuma pamatā vajadzētu būt vienīgi novērtējumam par to, kā dalībvalstis ievēro savus attiecīgos neto izdevumu virzību, kā to noteikusi Padome.. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt savus valstu budžeta mērķus dažādu rādītāju izteiksmē, piemēram, kā strukturālo bilanci, ja tas paredzēts to valstu budžeta struktūrā.

(28)

Komisijas novērtējumā par valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem jo īpaši būtu jāpārbauda makroekonomisko un fiskālo pieņēmumu ticamība, ciktāl tie atšķiras no tiem pieņēmumiem, kas ir atsauces trajektorijas pamatā. Jo īpaši plānā iekļaujamajām parāda prognozēm nemainīgas politikas apstākļos vajadzētu būt salīdzināmām ar Komisijas prognozēm.

(29)

Lai nodrošinātu valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu īstenošanu, Komisijai un Padomei būtu jāuzrauga reformas un investīcijas, kas iekļautas minētajos plānos Eiropas pusgada ietvaros, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada progresa ziņojumiem un saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu. Minētajā nolūkā tām būtu jāiesaistās dialogā par ekonomikas jautājumiem ar Eiropas Parlamentu.

(30)

Eiropas Parlaments būtu regulāri un strukturēti pienācīgā veidā jāiesaista Eiropas pusgada norisēs, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un atbildību par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar Eiropas pusgadu. Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par tās uzraudzības rezultātiem, kas veikta, ievērojot šo regulu. Komisijai būtu jāsagatavo un jānosūta Padomei informācija, kas jāsniedz saistībā ar šo regulu, un tā bez liekas kavēšanās būtu jādara pieejama Eiropas Parlamentam.

(31)

Lai nodrošinātu pakāpeniskāku parāda samazināšanu, korekcijas periodu var pagarināt maksimāli par trīs gadiem, ja dalībvalsts savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu pamato ar pārbaudāmu un noteiktos termiņos paredzētu reformu un investīciju kopumu, kas visumā parasti veicina izaugsmi un noturību, atbalsta fiskālo stabilitāti, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, īsteno attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus Eiropas pusgada ietvaros, tostarp attiecīgā gadījumā ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā arī investīciju prioritātes konkrētām valstīm, plāna darbības laikā nesamazinot valsts finansēto publisko investīciju līmeni salīdzinājumā ar vidēja termiņa līmeni pirms plāna sākuma, ņemot vērā konkrētās valsts problēmu apmēru un mērogu.

(32)

Reformu un investīciju kopumam, kas ir korekcijas perioda iespējamās pagarināšanas pamatā, būtu jāatbilst saistībām, kas iekļautas apstiprinātajā attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānā Atveseļošanas un noturības mehānisms un partnerības nolīguma darbības laikā, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Ja atveseļošanas un noturības plāni ietver vērienīgas reformas un investīcijas, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un fiskālo stabilitāti vidējā termiņā, būtu jāuzskata, ka tie atbilst prasībām par korekcijas perioda pagarināšanu pirmajiem valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem.

(33)

Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos izklāstītais reformu un investīciju kopums būtu jāsaskaņo ar Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ietver: taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp atbilstību Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem klimata mērķiem, sociālo un ekonomisko noturību, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, enerģētisko drošību un vajadzības gadījumā aizsardzības spēju palielināšanu. Komisijai savā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu novērtējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētajām prioritātēm. Minētajam reformu un investīciju kopumam būtu arī jāatbilst to valsts stratēģiju īstenošanai, kuras attiecīgā dalībvalsts noteikusi minēto Savienības prioritāšu īstenošanai.

(34)

Lai veicinātu uz izaugsmi vērstas fiskālās konsolidācijas stratēģijas, turpmāko plānu izstrādē būtu pienācīgi jāņem vērā reformu un investīciju ietekme, tiklīdz tās būs īstenotas valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu ietvaros. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ietekmei uz fiskālo stabilitāti, ko rada turpmākie publiskie ieņēmumi, izdevumi un potenciālā izaugsme, kā arī ieguldījums Savienības kopīgajās prioritātēs, balstoties uz pamatotiem un uz datiem balstītiem ekonomiskiem pierādījumiem.

(35)

Ja līdz noteiktajam termiņam dalībvalsts nav apmierinoši ievērojusi noteiktos termiņos paredzēto reformu un investīciju kopumu, kas ir pakāpeniskākas neto izdevumu virzības, ko noteikusi Padome, pamatā, Padomei vajadzētu būt iespējai pēc Komisijas ieteikuma ieteikt saīsināt korekcijas perioda pagarinājumu, proti, pastiprināt ikgadējos korekcijas centienus, ja vien nepastāv objektīvi apstākļi, kas kavē īstenošanu līdz sākotnējam termiņam.

(36)

Komisijai būtu jāizveido kontroles konts katrai dalībvalstij, lai sekotu līdzi novērotajām neto izdevumu gada un kumulatīvajām augšupējām un lejupējām novirzēm no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības. Kontroles kontam nebūtu jāreģistrē novirzes, kamēr joprojām ir aktivizētas izņēmuma klauzulas. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktam, kad tiek sagatavots ziņojums, ievērojot LESD 126. panta 3. punktu, Komisijai kā būtiski faktori būtu jāņem vērā progress reformu un investīciju īstenošanā, tostarp jo īpaši Savienības kopējās izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanas politikā, un īpaša uzmanība jāpievērš finanšu iemaksām šajā regulā noteikto Savienības kopīgo prioritāšu sasniegšanai.

(37)

Neatkarīgas fiskālās iestādes ir pierādījušas savu spēju veicināt fiskālo disciplīnu un stiprināt dalībvalstu publisko finanšu uzticamību. Lai palielinātu valstu atbildību, reformētajā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā būtu jāsaglabā neatkarīgu fiskālo iestāžu konsultatīvā loma, lai pakāpeniski palielinātu to spējas.

(38)

Pastāvīgai un neatkarīgākai Eiropas Fiskālajai padomei vajadzētu būt nozīmīgākai konsultatīvajai lomai Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā. Tai būtu jāturpina izvērtēt Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, jānovērtē turpmākā fiskālā nostāja eurozonā kopumā un jāsniedz konsultācijas Komisijai un Padomei, vienlaikus ievērojot Komisijas lomu un prerogatīvas, kas noteiktas LES un LESD. Būtu jāuzlabo tās neatkarība un piekļuve informācijai. Minētās padomes priekšsēdētāja un locekļu iecelšanas procesā būtu jāapspriežas ar Padomi un Eiropas Parlamentu. Veicot minētās iecelšanas amatā, pēc iespējas būtu jānodrošina pienācīgs ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars.

(39)

Sniedzot atzinumu par budžeta plānu projektiem, kas iesniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (18), Komisijai būtu jānovērtē, vai budžeta plānu projekti atbilst neto izdevumu virzībai, kā tos noteikusi Padome, ievērojot šo regulu.

(40)

Lielu satricinājumu gadījumā eurozonai vai Savienībai kopumā ir vajadzīga vispārēja izņēmuma klauzula, lai varētu pārvarēt nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā, pieļaujot novirzes no neto izdevumu virzības, kā tos noteikusi Padome, ar noteikumu, ka šādas novirzes neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai un pagarināšanai vajadzētu būt atkarīgai no Padomes ieteikuma, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma. Eiropas Fiskālajai padomei būtu jāsniedz atzinums par vispārējās izņēmuma klauzulas pagarināšanu.

(41)

Papildus vispārējai izņēmuma klauzulai vajadzētu paredzēt arī konkrētai valstij paredzētu izņēmuma klauzulu, lai pieļautu novirzi no neto izdevumu virzības, kā tos noteikusi Padome, gadījumos, kad ārkārtējiem apstākļiem, piemēram, saistībā ar neparedzamiem ārējiem notikumiem, ko dalībvalsts nevar kontrolēt, ir būtiska ietekme uz dalībvalsts publiskajām finansēm un ir nepieciešami pretcikliski fiskālie pasākumi, ar noteikumu, ka šāda novirze neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas iedarbināšanai un pagarināšanai vajadzētu būt atkarīgai no Padomes ieteikuma, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts lūgumu iedarbināt vai pagarināt konkrētai valstij paredzēto izņēmuma klauzulu.

(42)

Šī regula ir daļa no paketes kopā ar Padomes Regulu (ES) 2024/... (19) un Padomes Direktīvu (ES) 2024/... (20). Kopā šie trīs leģislatīvie akti (turpmāk kopā “ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma”) veido reformētu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas Savienības tiesību aktos iekļauj 2012. gada 2. marta Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (21) (“LSKP”) III sadaļas (Budžeta pakts) saturu saskaņā ar minētā līguma 16. pantu. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, dalībvalstīm īstenojot LSKP, ekonomikas pārvaldības sistēmas reformā ir saglabāta Budžeta pakta vidēja termiņa ievirze kā instruments ar nolūku sasniegt budžeta disciplīnas un izaugsmes veicināšanu. Ekonomikas pārvaldības sistēmas reformā ir iekļauta pastiprināta konkrētai valstij raksturīga dimensija, kuras mērķis ir palielināt valstu atbildību, cita starpā saglabājot neatkarīgu fiskālo iestāžu konsultatīvo lomu, un kura galvenokārt balstās uz Budžeta pakta valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējiem principiem, kurus Komisija ierosinājusi savā 2012. gada 20. jūnija paziņojumā saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu. Šajā regulā ir izklāstīta izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, lai kopumā novērtētu atbilstību, kas prasīta Budžeta paktā. Tāpat kā Budžeta paktā, pagaidu novirzes no vidēja termiņa plāna ir atļautas tikai ārkārtējos apstākļos saskaņā ar šo regulu un atbilstīgi noteikumiem par kontroles kontu. Līdzīgi kā Budžeta paktā, ja ir ievērojamas novirzes no vidēja termiņa plāna, būtu jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā šīs novirzes koriģētu. Ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma stiprina fiskālās uzraudzības un izpildes panākšanas procedūras, lai izpildītu apņemšanos veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādējādi ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma saglabā budžeta disciplīnas un parāda ilgtspējas pamatmērķus, kas noteikti Budžeta paktā.

(43)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu un pienācīgu uzraudzību, Komisijai pēc Ekonomikas un finanšu komitejas atzinuma pieprasīšanas būtu savlaicīgi jāsniedz norādījumi par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos un savos gada progresa ziņojumos. Minētie norādījumi būtu jāpublisko.

(44)

Daudzpusējā uzraudzība būtu jābalsta uz augstas kvalitātes neatkarīgu statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (22) noteiktajiem principiem.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet koordinācijas un uzraudzības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto termiņu, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,