(1)

Eiropola 2021. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (SOCTA) uzsvērts, ka pieaug organizētās noziedzības un noziedznieku iefiltrēšanās draudi. Tā kā organizētās noziedzība rada lielus ieņēmumus, kas katru gadu sasniedz vismaz 139 miljardus EUR un kas arvien vairāk tiek legalizēti, izmantojot paralēlu pagrīdes finanšu sistēmu, šādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieejamība būtiski apdraud ekonomikas un sabiedrības integritāti, graujot tiesiskumu un pamattiesības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam minētās stratēģijas mērķis ir risināt šīs problēmas, veicinot pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu, atbalstot rezultatīvu izmeklēšanu par noziedzīgiem tīkliem, likvidējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nodrošinot, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestādes piemērojas digitālajam laikmetam.

(2)

Galvenais faktors, kas motivē noziedzīgas organizācijas, kuras darbojas pāri robežām, tostarp augsta riska noziedzīgos tīklus, ir finansiāls ieguvums. Tāpēc, lai novērstu organizētās noziedzības radītos nopietnos draudus, ir svarīgi kompetentajām iestādēm dot vairāk operatīvo spēju un vajadzīgos līdzekļus, ar kuriem rezultatīvi izsekot un identificēt, iesaldēt, konfiscēt un pārvaldīt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus un īpašumu, kas iegūts noziedzīgu darbību rezultātā.

(3)

Noziedzīgas organizācijas parasti reinvestē daļu savas noziedzīgās darbībās gūtās peļņas, lai izveidotu finanšu bāzi, kas tām ļauj turpināt šādas darbības. Turklāt noziedzīgas organizācijas bieži izmanto vardarbību, draudus, iebiedēšanu vai korupciju, lai iegūtu kontroli pār uzņēmumiem, koncesijas, atļaujas, iepirkumus vai dotācijas, gūtu nelikumīgu peļņu vai priekšrocības vai iefiltrētos būtiskajās infrastruktūrās, piemēram, loģistikas centros. Tādēļ šādas organizācijas negatīvi ietekmē konkurences brīvību vai ietekmē publisko iestāžu lēmumus, apdraudot tiesiskumu un demokrātiju. Noziedzīgas organizācijas ir kļuvušas par pasaules mēroga ekonomikas dalībniekiem, kuru mērķis ir veikt uzņēmējdarbību. Ir būtiski atņemt noziedzniekiem nelikumīgu peļņu, lai traucētu viņu darbību un nepieļautu viņu iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā.

(4)

Ekonomiskos un finanšu noziegumus, jo īpaši organizēto noziedzību, bieži vien izdara ar juridisku personu starpniecību, un šīs direktīvas darbības jomā iekļautie noziedzīgie nodarījumi var tikt izdarīti šādu juridisko personu interesēs vai labā. Tāpēc iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumus var izdot arī juridiskām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(5)

Lai aktīvu atgūšanas sistēma būtu iedarbīga, ir jānodrošina nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kā arī īpašuma, par kuru ir aizdomas, ka tā izcelsme ir noziedzīga, ātra izsekošana un identificēšana. Šādi nozieguma rīki, līdzekļi vai īpašums būtu jāiesaldē, lai novērstu to pazušanu, un tad pēc konfiskācijas rīkojuma izsniegšanas procesa krimināllietās ietvaros tie būtu jākonfiscē. Lai aktīvu atgūšanas sistēma būtu iedarbīga, ir nepieciešams efektīvi pārvaldīt iesaldēto un konfiscēto īpašumu nolūkā saglabāt minētā īpašuma vērtību valstij vai cietušajiem domātai restitūcijai.

(6)

Pašreizējo Savienības tiesisko regulējumu par nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai īpašuma izsekošanu un identificēšanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību, kā arī par aktīvu atguves dienestiem veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (3), Padomes Lēmums 2007/845/TI (4) un Padomes Pamatlēmums 2005/212/TI (5). Komisija izvērtēja Direktīvu 2014/42/ES un Lēmumu 2007/845/TI un secināja, ka ar pašreizējo regulējumu nav pilnībā sasniegts politikas mērķis apkarot organizēto noziedzību, atgūstot tās darbībās gūto peļņu.

(7)

Spēkā esošais tiesiskais regulējums būtu jāatjaunina, lai atvieglotu un nodrošinātu rezultatīvus aktīvu atgūšanas un konfiskācijas pasākumus visā Savienībā. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz minimālie noteikumi par īpašuma izsekošanu un identificēšanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību saistībā ar procesu krimināllietās. Šajā kontekstā process krimināllietās ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, ko interpretē Eiropas Savienības Tiesa neatkarīgi no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras. Šī direktīva neskar procedūras, ko dalībvalstis var izmantot, lai īpašumu iesaldētu un konfiscētu. Ir jāpastiprina kompetento iestāžu spēja atņemt noziedzniekiem noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Šajā nolūkā būtu jāparedz noteikumi, lai stiprinātu aktīvu izsekošanas un identificēšanas, kā arī iesaldēšanas spējas, uzlabotu iesaldētā un konfiscētā īpašuma pārvaldību līdz tā atsavināšanai, pamatojoties uz galīgu konfiskācijas rīkojumu, stiprinātu instrumentus nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kā arī noziedzīgu organizāciju noziedzīgās darbībās iegūtā īpašuma, konfiscēšanai un uzlabotu aktīvu atgūšanas sistēmas vispārējo efektivitāti.

(8)

Šai direktīvai būtu jāatvieglo pārrobežu sadarbība, nodrošinot kompetentajām iestādēm nepieciešamās pilnvaras un resursus, lai tās varētu ātri un rezultatīvi reaģēt uz citu dalībvalstu iestāžu pieprasījumiem. Noteikumi par agrīnu izsekošanu un identificēšanu, steidzamu iesaldēšanu vai efektīvu pārvaldību palīdz uzlabot aktīvu atgūšanas iespējas pāri robežām. Ņemot vērā organizētās noziedzības globālo raksturu un tās spēju ātri veikt noziedzīgi iegūtu aktīvu nodošanu pāri robežām, starptautiskajā tiesiskajā regulējumā būtu arī jāstiprina sadarbība ar trešām valstīm.

(9)

Tā kā noziedzīgām organizācijām, kas īsteno daudz dažādu nelikumīgu darbību dažādos tirgos, ir raksturīga iesaiste dažādos noziedzības veidos un sistēmiska un uz peļņu vērsta sadarbība, rezultatīvai cīņai pret organizēto noziedzību ir nepieciešami tādi iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumi, ar kuriem var aptvert peļņu, ko gūst no visiem organizētās noziedzības grupu veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šādi noziegumi ietver noziegumu jomas, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā. Papildus LESD 83. panta 1. punktā uzskaitītajiem noziegumiem šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj arī visi noziegumi, kuru definīcijas ir saskaņotas Savienības līmenī, tostarp krāpšana, kas skar Savienības finanšu intereses, ņemot vērā organizēto noziedzīgo grupu arvien lielāko iesaisti šādā noziegumu jomā. Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj arī noziegumi pret vidi, kas ir viens no organizēto noziedzīgo grupu pamatdarbības veidiem un bieži ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai attiecas uz atkritumiem un atliekām, kuras rodas saistībā ar narkotiku ražošanu un tirdzniecību. Neatļautas ieceļošanas un uzturēšanās atbalstīšana ir viens no organizēto noziedzīgo grupu pamatdarbības veidiem, kas parasti ir saistīts ar cilvēku tirdzniecību. Noziedzīgs nodarījums neatļautas ieceļošanas un uzturēšanās sekmēšanai būtu jāsaprot Padomes Direktīvas 2002/90/EK (6) un Padomes Pamatlēmuma 2002/946/TI (7) nozīmē. Padomes Pamatlēmumā 2002/946/TI ir paredzēta iespēja kriminālsodus papildināt ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai izmantotā transportlīdzekļa konfiskāciju, vienlaikus skaidri norādot, ka tā noteikumus piemēro, neskarot bēgļu un patvēruma meklētāju aizsardzību, lai sniegtu humāno palīdzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(10)

Papildus tādam nodarījumam kā līdzdalība noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 2. panta nozīmē citi noziedzīgi nodarījumi, kā minēts Pamatlēmuma 2008/841/TI (8) 1. panta 1. punktā un definēts valstu tiesību aktos, būtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā tiktāl, ciktāl tie ir izdarīti noziedzīgas organizācijas ietvaros, kā definēts Pamatlēmuma 2008/841/TI 1. panta 1. punktā un kā definēts valsts tiesību aktos, nolūkā konstatēt nelikumīga labuma gūšanas gadījumus, kas izriet no noziedzīgām darbībām, kuras parasti veic noziedzīgas organizācijas. Dalībvalstis jo īpaši tiek mudinātas nodrošināt, ka šīs direktīvas darbības jomā tiek ietverti šādi noziegumi: izstrādājumu viltošana un pirātisms, kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība, administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība, slepkavība vai smagi miesas bojājumi, cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība, personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana vai ķīlnieku sagrābšana, organizēta vai bruņota laupīšana, rekets un izspiešana, zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība, nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem nodokļiem un netiešajiem nodokļiem, ļaunprātīga dedzināšana, krāpšana un izkrāpšana, kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība un noziegumi, kas ietilpst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā. Tomēr šī direktīva neuzliek dalībvalstij pienākumu ieviest vai saglabāt jebkādu noziedzīgus nodarījumus.

(11)

Lai nodrošinātu Savienības ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu, ir jāpaplašina šīs direktīvas darbības joma, attiecinot to arī uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1226 (9).

(12)

Lai aptvertu īpašumu, kas var tikt pārveidots un nodots nolūkā slēpt tā izcelsmi, un lai nodrošinātu definīciju saskaņošanu un skaidrību visā Savienībā, īpašums, uz kuru var attiecināt iesaldēšanu un konfiskāciju, būtu jādefinē plaši. Šai definīcijai būtu jāaptver juridiski dokumenti vai instrumenti, tostarp elektroniski vai digitāli, kas apliecina īpašumtiesības vai tiesības uz īpašuma daļu, kuram piemērojama iesaldēšana un konfiskācija, piemēram, finanšu instrumenti, trasta līgumi vai dokumenti, kas var būt kreditoru prasījumu pamatā un kas parasti ir tās personas rīcībā, kuru skar attiecīgās procedūras. Šī direktīva neskar spēkā esošās valstu procedūras, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemēro valsts kompetentās iestādes vai publiskās struktūras un kuras attiecas uz tādu juridisku dokumentu vai instrumentu turēšanu, kas apliecina īpašumtiesības uz īpašumu vai tiesības uz tā daļu. Īpašuma definīcijai būtu jāattiecas uz visiem īpašuma veidiem, arī kriptoaktīviem.

(13)

Lai aptvertu īpašumu, kas varētu tikt pārveidots un nodots nolūkā slēpt tā izcelsmi, un lai nodrošinātu definīciju saskaņošanu un skaidrību visā Savienībā, būtu jāparedz plaša noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija, kas ietvertu noziedzīgu darbību rezultātā iegūtos tiešos līdzekļus un visus netiešos ieguvumus, tostarp tiešu noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu vai pārveidošanu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1805 (10). Tādējādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcijā būtu jāiekļauj jebkāds īpašums, arī īpašums, kas ir bijis pilnībā vai daļēji pārveidots vai pārvērsts par citu īpašumu, un īpašums, kas ir bijis apvienots ar īpašumu, kurš iegūts no likumīgiem avotiem, līdz pat apvienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu novērtētajai vērtībai. Tajā būtu jāiekļauj arī ieņēmumi vai citi labumi, kas izriet no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai no īpašuma, kurā vai ar kuru minētie līdzekļi ir pārveidoti vai pārvērsti, vai ar kuru tie ir apvienoti.

(14)

Īpašuma izsekošana un identificēšana kriminālizmeklēšanas agrīnā posmā ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiek ātri identificēti nozieguma rīki, noziedzīgi iegūti līdzekļi vai īpašums, kas vēlāk varētu tikt konfiscēti, tostarp īpašums, kas saistīts ar noziedzīgām darbībām, kuras tiek veiktas citās jurisdikcijās, tādējādi atvieglojot pārrobežu sadarbību. Lai nodrošinātu, ka finanšu izmeklēšanām visās dalībvalstīs tiek piešķirta pietiekama prioritāte un tādējādi risinātu pārrobežu noziedzības problēmu, ir jāprasa kompetentajām iestādēm sākt aktīvu izsekošanu jau tad, kad rodas aizdomas par noziedzīgām darbībām, kuras varētu radīt būtiskus ekonomiskus ieguvumus. Nosakot, vai ekonomiskie ieguvumi varētu būt būtiski, dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt minimālās robežvērtības attiecībā uz paredzamo noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību vai ļaut kompetentajām iestādēm izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Lai nodrošinātu pietiekamu elastību finanšu izmeklēšanu uzsākšanā, dalībvalstīm būtu jāspēj ierobežot izmeklēšanas tvērumu, to attiecinot tikai uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt veikti noziedzīgas organizācijas ietvaros. Lai nodrošinātu finanšu izmeklēšanu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina nepieciešamie finanšu, tehniskie un cilvēkresursi.

(15)

Lai nodrošinātu Savienības ierobežojošo pasākumu efektīvu piemērošanu, Savienība ir paredzējusi kopīgus minimālos noteikumus attiecībā uz tādas noziedzīgas rīcības definīcijām, ar ko pārkāpj Savienības ierobežojošajos pasākumus. Lai atvieglotu tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, kuri ir saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu, ir svarīgi pilnvarot aktīvu atguves dienestus pēc valstu kompetento iestāžu pieprasījuma izsekot un identificēt to personu un vienību īpašumu, uz kurām attiecas minētie pasākumi, ja ir norādes un pamatots iemesls uzskatīt, ka tādi noziedzīgi nodarījumi ir veikti. Minētajām pilnvarām nebūtu jāskar procedūras noteikumi un garantijas, kas noteiktas valsts tiesību aktos, tostarp noteikumi par kriminālprocesa uzsākšanu vai, ja vajadzīgs, prasība saņemt tiesas atļauju.

(16)

Ņemot vērā to, ka īpašuma efektīvai izsekošanai un identificēšanai varētu būt vajadzīgi izsekošanas un identificēšanas pasākumi, kuru veikšanai būtu nepieciešama citu iestāžu iejaukšanās, ir svarīgi, lai aktīvu atguves dienesti varētu pieprasīt attiecīgajām iestādēm sadarboties. Uz šādu pieprasījumu nosacījumiem attiecas valsts tiesību akti. Dalībvalstis savos aktīvu atguves dienestos var iekļaut gan tiesībaizsardzības, gan tiesu iestāžu pārstāvjus vai arī izveidot aktīvu atguves dienestus gan tiesībaizsardzības, gan tiesu iestādēs.

(17)

Ņemot vērā noziedzīgo organizāciju izmantoto finanšu līdzekļu starptautisko raksturu, dalībvalstīm būtu ātri jāapmainās ar informāciju, kas var palīdzēt identificēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī citu īpašumu, kurš pieder noziedzniekiem vai kuru tie kontrolē. Šajā nolūkā būtu jāpilnvaro aktīvu atguves dienesti izsekot un identificēt īpašumu, kas vēlāk varētu tikt konfiscēts, būtu jānodrošina, ka tiem ir piekļuve nepieciešamajai informācijai saskaņā ar skaidriem nosacījumiem, un būtu jāizstrādā noteikumi par ātru savstarpēju informācijas apmaiņu – pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma. Steidzamos gadījumos, kad pastāv īpašuma pazušanas risks, atbildes uz informācijas pieprasījumiem būtu jāsniedz pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā astoņās stundās. Prasība aktīvu atguves dienestiem izsekot un identificēt nozieguma rīkus, noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai īpašumu, kas ir vai var kļūt par citas dalībvalsts izdota iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma priekšmetu vai uz ko šāds rīkojums attiecas, ir vērsta uz to, lai atvieglotu citu dalībvalstu iesaldēšanas rīkojumu sagatavošanu vai izpildi, bet neietver pienākumu atzīt šādus rīkojumus, ievērojot Regulu (ES) 2018/1805.

(18)

Lai efektīvi veiktu aktīvu izsekošanas izmeklēšanu un ātri reaģētu uz pārrobežu pieprasījumiem, aktīvu atguves dienestiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas ir nepieciešama, lai noteiktu, vai attiecībā uz īpašumu, kurš ir vai var kļūt par iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma priekšmetu, pastāv īpašumtiesības vai arī to kāds kontrolē. Tāpēc būtu jānodrošina, ka aktīvu atguves dienestiem papildus piekļuvei bankas konta informācijai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 (11), un informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (12), ir tūlītēja un tieša piekļuve attiecīgajiem datiem, piemēram, nekustamā īpašuma informācijai, valsts pilsonības un iedzīvotāju reģistriem, komercdatu datubāzēm un transportlīdzekļu datubāzēm. Būtu jāuzskata, ka piekļuve un meklēšana notikusi nekavējoties un tieši, tostarp arī tad, ja dalībvalstu iestādes, kuras uztur reģistru, informāciju kompetentajām iestādēm nosūta ātri, izmantojot automātisku mehānismu, ar noteikumu, ka pieprasītos datus vai sniedzamo informāciju neskar nekādas starpniekiestādes. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aktīvu atguves dienestiem vai nu nekavējoties un tieši, vai pēc pieprasījuma ir ātra piekļuve citai informācijai, kas var būt noderīga, lai identificētu attiecīgo īpašumu, piemēram, informācijai par hipotēkām un aizdevumiem, muitas datiem vai informācijai par elektroniskajiem pārvedumiem un kontu bilancēm, kā arī fiskālajiem datiem, sociālā nodrošinājuma datiem un tiesībaizsardzības informācijai. Attiecībā uz fiskālajiem datiem, valsts sociālā nodrošinājuma datiem un tiesībaizsardzības informāciju dalībvalstis būtu jāspēj nolemt piešķirt aktīvu atguves dienestiem piekļuvi šādai informācijai, balstoties uz pamatotiem pieprasījumiem, un dot iespēju iestādēm, kuru rīcībā ir šāda informācija, konkrētos apstākļos liegt piekļuvi šādai informācijai, lai nodrošinātu izmeklēšanu integritāti, citas dalībvalsts vai trešās valsts sniegtās informācijas konfidencialitāti, kā arī informācijas pieprasījumu samērīgumu ar fiziskas vai juridiskas personas leģitīmajām interesēm. Uz piekļuvi informācijai būtu jāattiecina īpašas garantijas, kas novērš piekļuves tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Šādas garantijas papildina prasības nodrošināt ierakstus par veiktajiem piekļuves un meklēšanas darbībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 25. pantu (13). Piekļuves piešķiršana minētajai informācijai neliedz dalībvalstīm noteikt, ka piekļuvei var piemērot valsts tiesību aktos paredzētās procesuālās garantijas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aktīvu atguves dienestiem spēt ātri atbildēt uz pārrobežu pieprasījumiem. Procesuālo garantiju īstenošanai nevajadzētu ietekmēt aktīvu atguves dienestu spēju atbildēt uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, it īpaši steidzamu pieprasījumu gadījumā.

(19)

Lai garantētu, ka informācijas apmaiņa starp aktīvu atguves dienestiem ir droša, visiem aktīvu atguves dienestiem vajadzētu būt iespējai tieši piekļūt drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA), ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (14) pārvalda Eiropols. Jebkādai saziņai starp aktīvu atguves dienestiem saskaņā ar šo direktīvu būtu jāizmanto SIENA vai, ja vajadzīgs izņēmuma gadījumā, citi droši kanāli. Izņēmuma gadījumos var būt nepieciešams izmantot citu drošu kanālu, piemēram, ja informācijas pieprasījuma steidzamības dēļ uz laiku jāizmanto cits saziņas kanāls vai ja informācijas apmaiņai ir nepieciešama trešo valstu vai starptautisku organizāciju iesaiste, vai ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šāda iesaiste būs vajadzīga vēlākā posmā. Atsauce uz SIENA būtu jālasa kā atsauce arī uz tai sekojošo sistēmu gadījumā, ja SIENA vēlāk tiek aizvietota.

(20)

Ņemot vērā ātrumu, kādā noziedznieki veic noziedzīgi iegūtu aktīvu nodošanu starp jurisdikcijām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aktīvu atguves dienesti ātri apmainās ar informāciju, kas tiem vajadzīga savu uzdevumu veikšanai. Izņēmuma gadījumos aktīvu atguves dienestiem varētu būt objektīvs pamatojums atteikt informācijas sniegšanu citam aktīvu atguves dienestam, kas iesniedzis pieprasījumu, ja tā kaitētu tās dalībvalsts drošības interesēm, kurā atrodas pieprasījumu saņēmušais aktīvu atguves dienests, apdraudētu notiekošās izmeklēšanas vai kriminālizlūkošanas operācijas, radītu tiešus draudus personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai būtu acīmredzami neproporcionāla vai nesvarīga nolūkiem, kuriem informācija ir pieprasīta. Novērtējot atbilstību nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, aktīvu atguves dienestiem būtu jāveic uzticamības pārbaude, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu.

(21)

Saskaņā ar šo direktīvu iesaldēšana un konfiskācija ir autonomi jēdzieni, un tam nevajadzētu kavēt dalībvalstis īstenot šo direktīvu ar instrumentiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiktu uzskatīti par sodiem vai cita veida pasākumiem.

(22)

Konfiskācijas rezultātā notiek īpašuma galīga atņemšana. Tomēr īpašuma saglabāšana var būt priekšnoteikums konfiskācijai, un bieži vien tā ir būtiska, lai nodrošinātu konfiskācijas rīkojuma rezultatīvu izpildi. Īpašumu saglabā, to iesaldējot. Lai novērstu īpašuma pazušanu, dalībvalstu kompetentās iestādes, kas var ietvert aktīvu atguves dienestus, būtu jāpilnvaro veikt tūlītēju rīcību, kas var izpausties rīkojuma veidā, nolūkā nodrošināt šādu īpašumu, līdz tiek izdots iesaldēšanas rīkojums. Tā kā šādai darbībai ir izņēmuma raksturs, dalībvalstīm būtu jāierobežo tās pagaidu derīguma termiņš.

(23)

Gadījumos, kad kompetentās iestādes nevar veikt tūlītēju rīcību, dalībvalstīm būtu jāļauj šādu rīcību veikt aktīvu atguves dienestiem. Šāda rīcība jo īpaši var būt nepieciešama gadījumos, kad aktīvu atguves dienests pēc citas dalībvalsts aktīvu atguves dienesta pieprasījuma ir izsekojis un identificējis aktīvus, kuri var ļoti ātri pazust, piemēram, kriptoaktīvus, un kad kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījumu saņēmušais aktīvu atguves dienests, nespēj veikt tūlītēju rīcību, jo minētajā dalībvalstī nenotiek kriminālizmeklēšana. Aktīvu atguves dienestiem vajadzētu būt iespējai nodrošināt šādus aktīvus līdz brīdim, kad, ievērojot Regulu (ES) 2018/1805, ir iespējams izdot Eiropas iesaldēšanas rīkojumu.

(24)

Tā kā iesaldēšanas rīkojumi izraisa iejaukšanos tiesībās uz īpašumu, šādus pagaidu pasākumus nevajadzētu izmantot ilgāk, nekā tas ir nepieciešams īpašuma pieejamības saglabāšanas nolūkā, ņemot vērā iespējamu vēlāku konfiskāciju. Šādu pagaidu pasākumu izmantošana varētu būt nepieciešama lietas pārskatīšana valsts tiesā, lai nodrošinātu, ka mērķis novērst īpašuma pazušanu paliek spēkā.

(25)

Iesaldēšanas pasākumiem nevajadzētu skart iespēju kādu konkrētu īpašumu uzskatīt par pierādījumu visa procesa laikā ar noteikumu, ka tas beigās ir pieejams konfiskācijas rīkojuma rezultatīvai izpildei. Īpašumu saistībā ar kriminālprocesu var iesaldēt arī tādēļ, lai to vēlāk atdotu vai lai nodrošinātu kompensāciju par noziedzīga nodarījuma radītiem zaudējumiem.

(26)

Papildus konfiskācijas pasākumiem, kas iestādēm ļauj saskaņā ar galīgu notiesājošo spriedumu atņemt noziedzniekiem nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ir jārada iespēja konfiscēt īpašumu, kura vērtība ir līdzvērtīga šādiem nozieguma rīkiem vai līdzekļiem, lai aptvertu īpašumu, kura vērtība ir līdzvērtīga nozieguma rīkiem un noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, ja nav iespējams konfiscēt šādus līdzekļus un nozieguma rīkus. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var brīvi noteikt līdzvērtīgas vērtības īpašuma konfiskāciju kā nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas papildu pasākumu vai alternatīvu.

(27)

Īstenojot šo direktīvu attiecībā uz tāda īpašuma konfiskāciju, kura vērtība atbilst nozieguma rīkiem, attiecīgajiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem, ja, ievērojot lietas īpašos apstākļus, šādi pasākumi ir samērīgi, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo nozieguma rīku vērtību. Dalībvalstis var ņemt vērā arī to, vai un kādā mērā notiesātā persona ir atbildīga par to, ka nozieguma rīku konfiskācija ir padarīta neiespējama.

(28)

Tas, ka aizdomās turēta vai apsūdzēta persona nodod īpašumu vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus par to informētai trešai personai, lai izvairītos no to konfiskācijas, ir ierasta un izplatīta prakse. Trešās personas iegūti līdzekļi vai īpašums attiecas uz situācijām, kurās, piemēram, trešā persona ir tieši vai netieši, piemēram, izmantojot starpnieku, ieguvusi īpašumu no aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, arī tad, ja noziedzīgais nodarījums ir paveikts šīs trešās personas vārdā vai labā un ja apsūdzētajai personai nav īpašuma, ko var konfiscēt. Šādai konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai vismaz gadījumos, kad ir konstatēts, ka attiecīgās trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas. Tas, vai trešā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, būtu jānovērtē, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, tostarp to, ka nodošana ir notikusi bez maksas vai apmaiņā pret summu, kas ir ievērojami nesamērīga ar tirgus vērtību, ka īpašums ir nodots cieši saistītām personām vai ka tas ir palicis aizdomās turētās vai apsūdzētās personas faktiskajā kontrolē. Nodošana personām, kuras ir cieši saistītas ar aizdomās turēto vai apsūdzēto personu, varētu ietvert nodošanu ģimenes locekļiem vai fiziskām personām, kurām ir juridiskas vienošanās vai jebkādas citas ciešas darījumu attiecības ar aizdomās turēto vai apsūdzēto personu, vai nodošanu juridiskām personām, kuras pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrās darbojas aizdomās turētā vai apsūdzētā persona vai ģimenes loceklis. Noteikumiem par konfiskāciju, ko piemēro trešām personām, būtu jāattiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, neskarot trešo personu tiesības tikt uzklausītām, tostarp tiesības pieprasīt īpašumtiesības uz attiecīgo īpašumu. Jebkurā gadījumā bona fide trešo personu tiesības būtu jāaizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(29)

Noziedzīgas organizācijas iesaistās daudzās dažādās noziedzīgās darbībās. Lai iedarbīgi vērstos pret organizētām noziedzīgām darbībām, ir iespējams, ka pastāv situācijas, kad ir lietderīgi, lai pēc notiesājoša sprieduma par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas var radīt ekonomisku ieguvumu, tiktu konfiscēts ne tikai īpašums, kurš saistīts ar konkrēto noziegumu, tostarp noziedzīgi iegūti līdzekļi vai nozieguma rīki, bet arī papildu īpašums, ko tiesa atzīst par tādu, kurš iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā. Tādai paplašinātajai konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai, ja tiesa ir pārliecinājusies, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā, lai gan nepastāv prasība, ka par šādu noziedzīgu rīcību jābūt notiesājošam spriedumam. Attiecīgā noziedzīgā rīcība varētu būt jebkāda veida nodarījums. Atsevišķi noziedzīgi nodarījumi nav jāpierāda, taču tiesai ir jāpārliecinās, ka attiecīgais īpašums ir iegūts šādas noziedzīgas rīcības rezultātā. Šajā sakarā tiesai ir jāņem vērā lietas konkrētie apstākļi, tostarp fakti un pieejamie pierādījumi, uz kuru pamata varētu pieņemt lēmumu par paplašināto konfiskāciju. Tas, ka personas īpašums nav samērīgs ar minētās personas likumīgajiem ienākumiem, varētu būt viens no faktiem, ar ko pamato tiesas secinājumu, ka īpašums ir iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā. Dalībvalstis varētu arī noteikt prasību attiecībā uz konkrētu laikposmu, kurā īpašumu būtu iespējams uzskatīt par iegūtu noziedzīgas rīcības rezultātā.

(30)

Konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai tad, ja galīga notiesāšana nav iespējama aizdomās turētās vai apsūdzētās personas slimības, aizbēgšanas vai nāves dēļ. Konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai arī tad, ja valsts tiesību aktos noteiktie noilguma termiņi attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir īsāki par 15 gadiem un ir beigušies pēc kriminālprocesa uzsākšanas. Konfiskācija šādos gadījumos būtu pieļaujama tikai tad, ja kriminālprocesa rezultātā par noziedzīgu nodarījumu būtu bijis iespējams pieņemt galīgu notiesājošu spriedumu, nepastāvot šādiem apstākļiem vismaz attiecībā uz nodarījumiem, kas var tieši vai netieši radīt būtisku ekonomisku ieguvumu, un ja tiesa ir pārliecinājusies, ka konfiscējamie nozieguma rīki, noziedzīgi iegūtie līdzekļi vai īpašums ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai tiešā vai netiešā saistībā ar to. Slimības un aizbēgšanas gadījumos, tam, lai izpildītu pienākumu padarīt iespējamu šādu konfiskāciju, pietiktu ar to, ka dalībvalstīs pastāv in absentia tiesas process. Ir svarīgi atgādināt, ka starptautiskās struktūras ir norādījušas uz konfiskācijas iespējamību gadījumos, kad nav notiesājoša sprieduma, lai vērstos pret šķēršļiem, ko nelikumīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai rada imunitāte vai amnestija.

(31)

Šajā direktīvā slimība būtu jāsaprot tādējādi, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona garākā laikposmā nespēj piedalīties kriminālprocesā un tā rezultātā pastāv risks, ka izbeidzas valsts tiesību aktos noteiktie kriminālatbildības termiņi un minēto tiesvedību nevar turpināt.

(32)

Situācijās, kad 12. līdz 15. pantā paredzētos konfiskācijas pasākumus nepiemēro valsts tiesību aktos paredzētu juridisku vai faktisku iemeslu dēļ, joprojām vajadzētu būt iespējai konfiscēt identificēto īpašumu vai, ja valsts tiesību sistēma paredz iesaldēšanu, iesaldēt ar noziedzīgu nodarījumu saistītas izmeklēšanas ietvaros, pamatojoties uz norādēm, ka minētais īpašums varētu būt iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā. Šāds īpašums būtu jākonfiscē, ja tiesa ir pārliecinājusies, ka īpašums ir iegūts noziedzīgas organizācijas ietvaros veiktas noziedzīgas rīcības rezultātā, un ja šāda rīcība var tieši vai netieši radīt būtisku ekonomisku ieguvumu. Nosakot, vai noziedzīgas rīcības rezultātā tiek gūts būtisks ekonomisks labums, dalībvalstis var ņemt vērā visus attiecīgos lietas apstākļus, tostarp darbības veidus, piemēram, to, vai nodarījums ir veikts organizētas noziedzības ietvaros vai ar nodomu radīt regulāru peļņu noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja konfiscēt šādu neizskaidrojamu bagātību, ja izmeklēšana, kuras ietvaros īpašums tika identificēts, attiecas uz nodarījumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā un par ko ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi. Šis nosacījums nodrošina, ka iespēja konfiscēt neizskaidrojamu bagātību rodas tādu noziedzīgu nodarījumu kriminālizmeklēšanā, kas sasniedz noteiktu smaguma pakāpi.

(33)

Piemērojot valsts noteikumus, ar kuriem īsteno šo direktīvu, valsts kompetentās iestādes var izvēlēties neizdot rīkojumu vai neveikt neizskaidrojamas bagātības konfiskāciju, ja konkrētajā gadījumā šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošana būtu acīmredzami nepamatota vai nesamērīga. Dalībvalstis varētu arī noteikt prasību attiecībā uz konkrētu laikposmu, kurā iegūto īpašumu varētu uzskatīt par iegūtu šādas noziedzīgas rīcības rezultātā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas skartās personas attiecīgās procesuālās tiesības. Bona fide trešo personu tiesības būtu jāaizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(34)

Lai gan atsevišķu nodarījumu pierādīšanai nevajadzētu būt par priekšnosacījumu neizskaidrojamas bagātības konfiscēšanai, tiesai jābūt pieejamiem pietiekamiem faktiem un apstākļiem, lai tā varētu pārliecināties, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Attiecīgā noziedzīgā rīcība varētu būt noziedzīgas organizācijas ietvaros veikts jebkāda veida nodarījums, kas var radīt būtisku ekonomisku ieguvumu, tādējādi norādot uz tā smago raksturu. Nosakot, vai īpašums būtu jākonfiscē, valstu tiesām būtu jāņem vērā visi attiecīgie lietas apstākļi, tostarp pieejamie pierādījumi un konkrēti fakti, piemēram, tas, ka īpašuma vērtība ir būtiski nesamērīga ar personas likumīgajiem ienākumiem. Vēl viens svarīgs faktors varētu būt tas, ka īpašumam nav ticama likumīga avota, jo parasti likumīgi iegūta īpašuma izcelsmi ir iespējams izskaidrot. Svarīga varētu būt arī personas saikne ar noziedzīgas organizācijas darbībām, kā arī citi apstākļi, piemēram, situāciju, kurā īpašums tika atrasts, vai norādes par līdzdalību noziedzīgās darbībās. Katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi – atkarībā no lietas apstākļiem. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt atļaut konfiscēt neizskaidrojamu bagātību, ja kriminālprocess tiek pārtraukts, vai izdot konfiskācijas rīkojumu atsevišķi no kriminālprocesa par attiecīgo nodarījumu.

(35)

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas ļauj konfiscēt neizskaidrojamu bagātību saistībā ar citiem noziegumiem vai apstākļiem. Šīs direktīvas priekšmets attiecas tikai uz procesu krimināllietās, un šo direktīvu tādēļ nepiemēro konfiskācijas pasākumiem tiesvedībā civillietās, kurus dalībvalstis varētu būt īstenojušas.

(36)

Iesaldējamā un konfiscējamā īpašuma izsekošanai un identificēšanai vajadzētu būt iespējamai pat pēc galīga notiesājošā sprieduma par noziedzīgo nodarījumu vai pēc tiesvedības, kas saistīta ar konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Tas neliedz dalībvalstīm noteikt saprātīgus termiņus pēc galīga notiesājošā sprieduma vai galīga lēmuma tiesvedībā, kas saistīta ar konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, kuram izbeidzoties izsekošana un identifikācija vairs nebūtu iespējama.

(37)

Ņemot vērā to, ka noziedzīgas darbības var radīt lielu kaitējumu cietušajiem, ir būtiski aizsargāt viņu tiesības, tostarp tiesības uz kompensāciju un restitūciju. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka aktīvu izsekošanas, iesaldēšanas un konfiskācijas procedūrās, tostarp pārrobežu lietās, tiek ņemti vērā cietušo prasījumi par restitūciju un kompensāciju pret personu, uz kuru noziedzīga nodarījuma rezultātā attiecas konfiskācijas pasākums. Turklāt, lai atvieglotu kompensāciju un īpašuma restitūciju cietušajiem, ir jāatvieglo tā īpašuma izsekošana, kas var kļūt par šādu prasījumu priekšmetu, kā arī informācijas apmaiņa starp iestādēm, kuru kompetencē ir aktīvu izsekošana, un iestādēm, kuru kompetencē ir pieņemt lēmumus par cietušo prasījumiem vai izpildīt šādus prasījumus.

(38)

Konfiscētā īpašuma atkārtota izmantošana sociāliem mērķiem skaidri parāda sabiedrībai kopumā, cik svarīgas ir tādas vērtības kā taisnīgums un likumība, atkārtoti apstiprina tiesiskuma prevalenci kopienās, kuras visvairāk skar organizētā noziedzība, un palielina šo kopienu noturību pret noziedznieku iefiltrēšanos sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kā novērots tajās dalībvalstīs, kuras jau ir pieņēmušas šādus atkārtotas izmantošanas pasākumus sociāliem mērķiem. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas veikt nepieciešamos pasākumus nolūkā paredzēt iespēju, ka konfiscētais īpašums tiek izmantots sabiedrības interesēs vai sociāliem mērķiem, lai konfiscēto īpašumu būtu iespējams paturēt kā valsts īpašumu tieslietu, tiesībaizsardzības, sabiedrisko pakalpojumu, sociāliem vai saimnieciskiem mērķiem vai nodot šādu konfiscēto īpašumu tās pašvaldības vai reģiona iestādēm, kurā tas atrodas, lai šīs iestādes to varētu izmantot šādiem mērķiem, tostarp nodot organizācijām, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu. Konfiscēta īpašuma izmantošana šādiem mērķiem neskar dalībvalstu budžeta autonomiju.

(39)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izmantot konfiscēto īpašumu, lai veicinātu mehānismus to trešo valstu atbalstam, ko skar situācijas, uz kurām reaģējot ir pieņemti Savienības ierobežojošie pasākumi, ciktāl nodarījums ir tieši vai netieši saistīts ar minēto situāciju. Komisijai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, un tā varētu sniegt norādījumus par visefektīvākajām procedūrām un finanšu mehānismiem, kas pieejami šādu trešo valstu atbalstam, lai veicinātu konfiscēto nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai īpašuma izmantošanu šim nolūkam.

(40)

Dalībvalstis tiek mudinātas veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka īpašuma atsavināšanas laikā, kas notiek, pamatojoties uz konfiskācijas rīkojumu, īpašumu tieši vai netieši iegūst personas, kas notiesātas kriminālprocesā, kura ietvaros īpašums tika iesaldēts. Šādu pasākumu piemērošanu var ierobežot, attiecinot tikai uz īpašumu, kura vērtība pārsniedz noteiktu vērtību, un tie var ietvert konkrēta veida vienību izslēgšanu no dalības īpašuma izsolē, dokumentāciju pieprasīšanu no pircēja vai pircēja saikņu izvērtēšanu ar notiesāto personu. Dalībvalstis var piemērot šādus pasākumus arī iesaldētā īpašuma pārdošanai.

(41)

Lai nodrošinātu, ka īpašums, kurš ir vai var kļūt par iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma priekšmetu, saglabā savu ekonomisko vērtību, dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi pārvaldības pasākumi. Minētie pasākumi ietver tādu vienību, piemēram, uzņēmumu, efektīvu pārvaldību, kuras būtu jāsaglabā kā darbību turpinoši uzņēmumi, vienlaikus veicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona negūst tiešu vai netiešu labumu no šādas vienības turpinātās darbības, vai attiecīgā gadījumā no uzraudzības pasākumiem, kas attiecas uz šādas vienības kontroli.

(42)

Gadījumos, kad tas ir pamatoti īpašuma veida dēļ, tostarp, kas attiecas uz tā vērtību vai ar īpašuma veidam piemērojamiem īpašiem pārvaldības apstākļiem, sagatavojot iesaldēšanas rīkojumu vai, vēlākais, bez liekas kavēšanās pēc tā izpildes, būtu jāveic novērtējums par to, kā līdz minimumam samazināt pārvaldības izmaksas un saglabāt īpašuma vērtību. Novērtējuma mērķis ir nodrošināt kompetentajām iestādēm attiecīgos apsvērumus, kas jāņem vērā, pirms iesaldēšanas rīkojums tiek pieņemts vai izpildīts, vai arī tā laikā vai pēc tam. Dalībvalstis var sniegt norādījumus par to, kā šāds novērtējums būtu jāveic, ņemot vērā ar iesaldējamo īpašumu saistītos apstākļus un nodrošinot, ka attiecīgais novērtējums neapdraud iesaldēšanas rīkojuma savlaicīgu izpildi.

(43)

Gadījumos, kad var pamatoti pieņemt, ka iesaldētais īpašums ātri bojājas vai strauji zaudē vērtību, tā uzturēšanas izmaksas ir nesamērīgas ar paredzamo vērtību konfiskācijas brīdī, to ir pārāk grūti pārvaldīt, vai tas ir viegli aizvietojams, dalībvalstīm būtu jāatļauj pārdot šādu īpašumu pirms galīga konfiskācijas rīkojuma izdošanas. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem lēmumam par īpaša veida īpašuma pārdošanu var būt vajadzīgs valsts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Dalībvalstīm pirms šāda lēmuma pieņemšanas būtu jānodrošina, ka skartā persona, izņemot gadījumus, kad skartā persona ir aizbēgusi vai nav atrodama, tiek informēta un, izņemot steidzamus gadījumus, tai pirms pārdošanas tiek dota iespēja tikt uzklausītai. Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt rīkojumu par iepriekšēju pārdošanu. Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja, ka tiesa var apturēt šāda rīkojuma izpildi, piemēram, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu skartās personas leģitīmās intereses, jo īpaši, ja pastāv neatgriezeniska kaitējuma risks. Dalībvalstis varētu arī ar likumu paredzēt, ka pārsūdzībai ir apturošs efekts. Dalībvalstīm būtu jāspēj prasīt, ka īpašuma pārvaldības izmaksas jāiekasē no īpašuma īpašnieka vai faktiskā īpašnieka, piemēram, kā alternatīvu rīkojumam par iepriekšēju pārdošanu un galīgas notiesāšanas gadījumā.

(44)

Dalībvalstīm būtu jāizveido vai jānorīko viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas darbosies kā aktīvu pārvaldības biroji nolūkā izveidot specializētas iestādes, kuru uzdevums ir pārvaldīt iesaldēto un konfiscēto īpašumu, lai lietderīgi pārvaldītu īpašumu, kas iesaldēts pirms konfiskācijas, un saglabātu tā vērtību, līdz tiek pieņemts galīgs lēmums par konfiskāciju un īpašumu atsavina, pamatojoties uz šādu lēmumu. Neskarot dalībvalstu iekšējās administratīvās struktūras, aktīvu pārvaldības birojiem vajadzētu būt vai nu vienīgajai iestādei, kas pārvalda iesaldēto un konfiscēto īpašumu, vai arī būtu jāsniedz atbalsts decentralizētiem dalībniekiem saskaņā ar valsts pārvaldības sistēmām un jāatbalsta attiecīgās iestādes saistībā ar plānošanu. Šī direktīva nenosaka aktīvu pārvaldības biroju juridisko vai institucionālo raksturu un neskar dalībvalstu institucionālās sistēmas.

(45)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK), kā tas interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Šī direktīva būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(46)

Iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumi būtiski ietekmē aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības, kā arī noteiktos gadījumos tādu trešo personu vai citu personu tiesības, pret kurām nav ierosināta kriminālvajāšana. Šajā direktīvā būtu jāparedz īpašas garantijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai, īstenojot šo direktīvu, garantētu šādu personu pamattiesību aizsardzību saskaņā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un nevainīguma prezumpciju, kā noteikts Hartas 47. un 48. pantā.

(47)

Par iesaldēšanas, konfiskācijas un iepriekšējas pārdošanas rīkojumiem būtu bez liekas kavēšanās jāpaziņo skartajai personai. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt kompetentajām iestādēm tiesības izmeklēšanas vajadzību dēļ atlikt iesaldēšanas rīkojumu paziņošanu skartajai personai. Šādu rīkojumu paziņošanas mērķis inter alia ir ļaut skartajai personai tos apstrīdēt. Tādēļ šādā paziņojumā parasti būtu jānorāda attiecīgā rīkojuma iemesls(-i). Ja skartās personas atrašanās vieta nav zināma vai ja paziņošana katrai skartajai personai radītu nesamērīgu slogu kompetentajai iestādei, vajadzētu būt iespējai paziņot ar publisku paziņojumu.

(48)

Skartajai personai vajadzētu būt reālai iespējai apstrīdēt iesaldēšanas, konfiskācijas un iepriekšējas pārdošanas rīkojumus. Konfiskācijas rīkojumu gadījumā, ja pastāv visi noziedzīga nodarījuma elementi, bet nav iespējams pieņemt notiesājošu spriedumu, atbildētājam vajadzētu būt iespējai tikt uzklausītam pirms rīkojuma izdošanas, ja tas ir iespējams. Konfiskācijas rīkojumu gadījumā, ievērojot noteikumus par paplašināto konfiskāciju un neizskaidrojamas bagātības konfiskāciju, lietas apstākļos, kurus skartā persona var apstrīdēt, apstrīdot konfiskācijas rīkojumu tiesā, būtu jāietver arī konkrēti fakti un pieejamie pierādījumi, uz kuru pamata attiecīgo īpašumu uzskata par īpašumu, kas iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā.

(49)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās lietas apstākļiem, var noteikt, ka ārkārtas apstākļos nebūtu jāizdod konfiskācijas rīkojums vai tā jāveic, ciktāl tā saskaņā ar valsts tiesību aktiem radītu nepamatotas grūtības attiecīgajai personai.

(50)

Lai gan dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka personām, kuru īpašumu skar šajā direktīvā paredzētie pasākumi, ir tiesības uz advokāta palīdzību visā iesaldēšanas un konfiskācijas procedūras laikā, šī direktīva neietekmē noteikumus, kas piemērojami bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanai.

(51)

Šī direktīva būtu jāīsteno, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (15), 2012/13/ES (16), 2012/29/ES (17), 2013/48/ES (18), 2014/60/ES (19), (ES) 2016/343 (20), (ES) 2016/800 (21) un (ES) 2016/1919 (22).

(52)

Ir īpaši svarīgi, lai saistībā ar datu apstrādi saskaņā ar šo direktīvu tiktu nodrošināta Savienības tiesību aktos paredzētā personas datu aizsardzība. Tādēļ šīs direktīvas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Direktīvu (ES) 2016/680. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka aktīvu atguves dienesti arī turpmāk apmainās tikai ar tādiem personas datiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2016/794 II pielikuma B iedaļas 2. punktā uzskaitītajās datu kategorijās. Direktīvu (ES) 2016/680 piemēro personas datu apstrādei, ko šīs direktīvas nolūkos veic valstu kompetentās iestādes, jo īpaši aktīvu atguves dienesti.

(53)

Ir īpaši svarīgi, lai saistībā ar jebkuru informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu tiktu nodrošināta Savienības tiesību aktos paredzētā personas datu aizsardzība. Tādēļ, ciktāl tas attiecas uz personas datu apstrādi nolūkā novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem vai nolūkā izpildīt kriminālsodus, saistībā ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, ir piemērojami datu aizsardzības noteikumi, kuri ir izklāstīti Direktīvā (ES) 2016/680. Direktīva (ES) 2016/680 paredz noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, atbilstīgi principiem, kas attiecas uz personas datu apstrādi, jo īpaši likumības, godprātības un pārredzamības, nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas, precizitātes, glabāšanas ierobežojuma, integritātes un konfidencialitātes, kā arī pārskatatbildības principiem. Attiecīgā gadījumā, jo īpaši ņemot vērā personas datu apstrādi, ko veic aktīvu pārvaldības biroji, lai pārvaldītu īpašumu, ir piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (23) izklāstītie datu aizsardzības noteikumi.

(54)

Lai aktīvu atgūšanas sistēma būtu iedarbīga, ir nepieciešami daudzu dažādu iestāžu saskaņoti centieni, tostarp no tiesībaizsardzības iestādēm, ieskaitot muitas iestādes, nodokļu iestādēm un nodokļu piedziņas iestādēm, ciktāl tās ir kompetentas aktīvu atgūšanas jomā, aktīvu atguves dienestiem, tiesu iestādēm un aktīvu pārvaldības iestādēm, arī aktīvu pārvaldības birojiem. Lai nodrošinātu visu kompetento iestāžu koordinētu rīcību, ir jāizstrādā stratēģiskāka pieeja aktīvu atgūšanai un jāveicina ciešāka sadarbība starp attiecīgajām iestādēm, kā arī jāiegūst skaidrs pārskats par aktīvu atgūšanas rezultātiem. Ir arī jānodrošina ciešāka un efektīvāka sadarbība starp aktīvu atguves dienestiem un aktīvu pārvaldības birojiem un to partneriem citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpieņem un regulāri jāpārskata valsts stratēģija par aktīvu atgūšanu, lai vadītu darbības saistībā ar attiecīgo nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai īpašuma finanšu izmeklēšanu, iesaldēšanu un konfiskāciju, pārvaldību un galīgu atsavināšanu. Dalībvalstis var lemt par piemērotu šādas stratēģijas formātu un ņemt vērā to konstitucionālo regulējumu. Ar šo direktīvu būtu jānosaka šādā stratēģijā iekļaujamie elementi, piemēram, visu aktīvu atgūšanā iesaistīto kompetento iestāžu uzdevumu un pienākumu apraksts un pasākumi koordinācijas un sadarbības nodrošināšanai starp tām, nenosakot konkrētu minētajā stratēģijā iekļaujamās informācijas veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamie resursi, lai tās varētu rezultatīvi pildīt savus uzdevumus. Kompetentās iestādes būtu jāsaprot kā iestādes, kurām uzticēts veikt uzdevumus, kas izklāstīti šajā direktīvā un saskaņā ar valsts sistēmu.

(55)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aktīvu pārvaldības biroji un attiecīgā gadījumā aktīvu atguves dienesti un citas kompetentās iestādes, kas veic uzdevumus, ievērojot šo direktīvu, var ātri iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi pārvaldītu iesaldēto un konfiscēto īpašumu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido efektīvi instrumenti, piemēram, viens vai vairāki reģistri īpašumam, kas iesaldēts un konfiscēts, ievērojot šo direktīvu.

(56)

Lai novērtētu aktīvu atgūšanas, pārvaldības un konfiskācijas sistēmas lietderību un efektivitāti, ir jāvāc un jāpublicē atbilstošu statistikas datu salīdzināms minimums par īpašuma iesaldēšanu, pārvaldību un konfiskāciju.

(57)

Lai atbalstītu Komisiju saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu un veicinātu sadarbību starp aktīvu atguves dienestiem un aktīvu pārvaldības birojiem, kā arī apmainītos ar paraugpraksi, būtu jāizveido sadarbības tīkls aktīvu atgūšanai un konfiskācijai. Minētā tīkla sastāvā vajadzētu būt pārstāvjiem no aktīvu atguves dienestiem un aktīvu pārvaldības birojiem, un tas būtu jāvada Komisijai un attiecīgā gadījumā Eiropolam. Dalībai tīkla sanāksmēs Komisija varētu uzaicināt Eurojust, Eiropas Prokuratūras (EPPO) un attiecīgā gadījumā Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) pārstāvjus.

(58)

Organizētas noziedzīgas grupas darbojas pāri robežām un arvien vairāk iegūst īpašumu dalībvalstīs, kuras nav to pamata atrašanās vieta, un trešās valstīs. Ņemot vērā organizētās noziedzības starptautisko dimensiju, starptautiskā sadarbība ir ļoti svarīga, lai atgūtu peļņu un konfiscētu finanšu aktīvus, kas ļauj noziedzniekiem darboties. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gan aktīvu atguves dienesti, gan aktīvu pārvaldības biroji, cik vien iespējams, sadarbojas ar partneriem trešās valstīs, lai izsekotu, identificētu un pārvaldītu nozieguma rīkus, noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai īpašumu, kas ir vai var kļūt par iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma priekšmetu saistībā ar procesu krimināllietās vai par tādu var kļūt. Ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu esošās sadarbības sistēmas, un tās tiek mudinātas izstrādāt vai pielāgot spēkā esošos divpusējos nolīgumus, pievienoties spēkā esošajām daudzpusējām konvencijām, vai, ja citas vienošanās nepastāv, slēgt jaunus divpusējus nolīgumus. Pasākumiem, kas veikti šajā sakarā, ir piemērojami Direktīvā (ES) 2016/680 un attiecīgā gadījumā Regulā (ES) 2016/679 izklāstītie datu aizsardzības noteikumi.

(59)

Aktīvu atguves dienestiem un aktīvu pārvaldības birojiem savas attiecīgās kompetences ietvaros un saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu būtu arī cieši jāsadarbojas ar Savienības struktūrām un aģentūrām, tostarp Eiropolu, Eurojust un EPPO, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izsekotu un identificētu īpašumu pārrobežu izmeklēšanās, ko atbalsta Eiropols un Eurojust, vai EPPO veiktajās izmeklēšanās. Dalībvalstīm saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Padomes Regulā (ES) 2017/1939 (24), būtu jānodrošina, ka to aktīvu atguves dienesti pilda attiecīgos pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2017/1939.

(60)

Lai nodrošinātu, ka pastāv vienota izpratne un minimāli standarti attiecībā uz aktīvu izsekošanu un identificēšanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību, šajā direktīvā būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecīgajiem pasākumiem, kā arī ar tiem saistītās garantijas. Minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm piešķirt plašākas pilnvaras aktīvu atguves dienestiem vai aktīvu pārvaldības birojiem vai paredzēt plašākus noteikumus par iesaldēšanu un konfiskāciju, vai paredzēt papildu garantijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šādi valsts pasākumi un noteikumi neapdraud šīs direktīvas mērķi.

(61)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot īpašuma konfiskāciju krimināllietās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(62)

Tā kā ar šo direktīvu tiek noteikts visaptverošu noteikumu kopums, kas pārklātos ar jau spēkā esošajiem juridiskajiem instrumentiem, ar to attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, būtu jāaizstāj Padomes Vienotā rīcība 98/699/TI (25), Padomes Pamatlēmums 2001/500/TI (26), Pamatlēmums 2005/212/TI, Lēmums 2007/845/TI un Direktīva 2014/42/ES.

(63)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(64)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(65)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (27) 42. panta 1. un 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. jūlijā sniedza atzinumu (28),