1.   Zinātnisko komiteju uzdevums ir sniegt Komisijai zinātniskus ieteikumus un riska novērtējumu tādās jomās kā sabiedrības veselība, patērētāju drošība, vides riski, arī attiecīgā gadījumā apzināt pētniecības vajadzības, lai novērstu būtiskas informācijas nepilnības, un veikt ierosināto turpmāko pētniecisko darbību un pētījumu rezultātu novērtējumu.

2.   Zinātnisko komiteju kompetences jomas ir izklāstītas I pielikumā.

3.   1. un 2. punkts neskar kompetences, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas citām Savienības struktūrām, kuras veic riska novērtējumu, īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Zāļu aģentūrai, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram.

1.   Zinātniskās komitejas sniedz Komisijai zinātniskus atzinumus par riska novērtējumu Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos.

2.   Turklāt zinātniskās komitejas pēc pieprasījuma sniedz Komisijas dienestiem zinātniskas konsultācijas jautājumos, kas ir īpaši svarīgi sabiedrības veselības, patērētāju drošības un vides risku kontekstā.

3.   Komisijas dienesti var aicināt zinātniskās komitejas apzināt pētniecības vajadzības, lai novērstu būtiskas informācijas nepilnības, novērtēt ierosinātos turpmākos pētījumus un pētījumu rezultātus to kompetences jomās.

4.   Komisijas dienesti steidzami novēršama riska gadījumā var prasīt zinātniskajām komitejām sniegt tūlītēju konsultāciju par zinātnes atziņām attiecībā uz īpašiem riskiem.

5.   Komisijas dienesti var aicināt zinātniskās komitejas iesaistīties tematiskajos tīklos vai kopīgos pasākumos ar citām Savienības struktūrām vai zinātniskajām organizācijām, lai uzraudzītu un veicinātu zinātnes atziņu gūšanu kompetences jomās, kas noteiktas I pielikumā.

6.   Zinātniskās komitejas, pieņemot un nosūtot Komisijas dienestiem memorandus vai paziņojumus par nostāju, vērš Komisijas un tās dienestu uzmanību uz īpašu vai jaunu problēmu to kompetences jomās, kas pēc to domām var radīt faktisku vai potenciālu risku patērētāju drošībai, sabiedrības veselībai vai videi. Komisijas dienesti var nolemt šādu memorandu un paziņojumus publicēt un nosaka veicamos pasākumus, vajadzības gadījumā arī pieprasot zinātnisku atzinumu šajā jautājumā.

7.   Komitejas pēc apspriešanās ar 14. pantā paredzēto sekretariātu pieņem riska novērtējuma veikšanas un sniegšanas metodiku un pastāvīgi to pārskata, lai atspoguļotu visus attiecīgos zinātniskos faktorus. Tās gādā, lai šajā metodikā būtu atspoguļota pastāvošā prakse riska novērtēšanas jomā.

1.   SCCS un SCHEER katra sastāv no ne vairāk kā 19 locekļiem. Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors nosaka katras komitejas locekļu skaitu atbilstoši konkrētajām vajadzībām.

2.   Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, pamatojoties uz pierādītām zinātniskām zināšanām un pieredzi, ko kandidāti demonstrējuši noteiktās disciplīnās, un ņemot vērā vajadzību nodrošināt:

3.   Zinātnisko komiteju locekļus izraugās no piemērotu kandidātu saraksta, kas izveidots pēc tam, kad Komisijas tīmekļa vietnē publicēts uzaicinājums paust ieinteresētību; saite uz šo tīmekļa vietni tiks norādīta arī Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (turpmāk “Ekspertu grupu reģistrs”).

4.   Piemērotos kandidātus, kas ir iekļauti 3. punktā minētajā sarakstā, bet nav iecelti, iekļauj rezerves sarakstā. Rezerves sarakstu var izmantot, lai izraudzītos piemērotus kandidātus to locekļu aizstāšanai, kuru dalība komitejā ir beigusies saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai nāves gadījumā.

5.   Zinātnisko komiteju locekļu sarakstu publicē Ekspertu grupu reģistrā un dara pieejamu arī attiecīgajā Komisijas tīmekļa vietnē.

1.   Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. Viņi amata pienākumus pilda līdz aizstāšanai vai līdz atkārtotai iecelšanai.

2.   Ja komisijas loceklis vairs neatbilst šā lēmuma 16. līdz 18. panta vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta nosacījumiem, vēlas atkāpties no amata vai vairs nespēj efektīvi piedalīties komitejas apspriedēs, Komisijas dienesti var minētā locekļa dalību izbeigt.

3.   Ja komitejas locekļa dalība ir izbeigta saskaņā ar 2. punktu vai komitejas locekļa nāves gadījumā, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors uz atlikušo piecu gadu pilnvaru termiņa laiku ieceļ aizstājēju.

1.   Katra zinātniskā komiteja no locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Ievēlēšana notiek ar vienkāršu balsu vairākumu no kopējā locekļu skaita.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas ir pagarināms. Priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku piecu gadu pilnvaru termiņa laikā aizstāj uz atlikušo pilnvaru termiņa laiku.

3.   Procedūra zinātniskās komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām ir izklāstīta reglamentā, kas minēts 12. pantā.

1.   Katra zinātniskā komiteja pieņem lēmumu ar balsu vairākumu no kopējā tās locekļu skaita.

2.   Aprēķinot 1. punktā minēto vairākumu, neņem vērā tos komitejas locekļus, kuri ir atkāpušies no amata vai kuru dalība ir izbeigta saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai nāves gadījumā.

1.   Komisijas dienesti var pieprasīt zinātniskajai komitejai pieņemt zinātnisko atzinumu noteiktā laikā.

2.   Komisijas dienesti var pieprasīt pieņemt kopīgu atzinumu par jautājumiem, kas jāizskata abām komitejām.

3.   Komisijas dienesti var organizēt konsultācijas, uzklausīšanu vai sadarbību ar citām zinātniskām struktūrām, ko tie uzskata par vajadzīgu komiteju atzinumu sagatavošanai.

1.   Komisijas dienesti var uzaicināt ārējus ekspertus, kā arī citu Savienības struktūru ekspertus, kuriem ir specifiskas zinātniskās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā, piedalīties zinātnisko komiteju, ieskaitot 10. pantā minēto darba grupu, darbā.

2.   Ārējo ekspertu atlase notiek saskaņā ar 12. pantā minēto reglamentu.

1.   Vienojoties ar Komisijas dienestiem, zinātniskās komitejas var izveidot īpašas darba grupas, kuru uzdevums ir sagatavot un izstrādāt komiteju zinātniskos atzinumus. Šīs darba grupas izveido īpaši tad, ja ir nepieciešams ārēju ekspertu atzinums konkrētā jautājumā.

2.   Darba grupu sastāvā ir attiecīgās komitejas locekļi, un tajās var būt arī ārējie eksperti. Darba grupas vada kāds no zinātniskās komitejas locekļiem. Darba grupas priekšsēdētājs ir atbildīgs par darba grupas sasaukšanu un ziņošanu komitejai, un viņš var iecelt referentu no darba grupas dalībnieku vidus. Īpaši sarežģītu daudznozaru jautājumu risināšanai var iecelt vairākus referentus.

3.   Ja jautājums ir kopīgs vairāk nekā vienai zinātniskajai komitejai, izveido kopīgu darba grupu, iekļaujot locekļus no abām komitejām un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus.

1.   Pēc Komisijas dienestu priekšlikuma un vienojoties ar tiem, zinātniskās komitejas pieņem kopīgu reglamentu.

2.   Reglaments nodrošina, ka zinātniskās komitejas savus uzdevumus veic, ievērojot izcilības, neatkarības un pārredzamības principus, kas noteikti Komisijas noteikumu par ekspertu grupām 4. nodaļā, vienlaikus ņemot vērā arī leģitīmus lūgumus ievērot komerciālo konfidencialitāti, kā arī riska novērtēšanas principus, ko Komisijas dienesti varētu noteikt, ņemot vērā gūto pieredzi un atbilstoši tās politikai šajā jomā.

3.   Reglaments jo īpaši nosaka:

1.   Attiecībās ar citām attiecīgām Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus, zinātniskās komitejas Komisijas dienestiem palīdz:

2.   Komisijas dienesti var pieprasīt veikt un organizēt zinātnisko komiteju kopīgu darbu, tostarp izstrādāt kopīgus atzinumus, ar Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus.

3.   Ja tiek konstatētas ievērojamas atšķirības zinātniskos jautājumos un attiecīgā struktūra ir kāda Savienības struktūra, tad attiecīgā zinātniskā komiteja pēc Komisijas dienestu pieprasījuma sadarbojas ar attiecīgo struktūru nolūkā novērst atšķirības vai iesniegt Komisijas dienestiem kopīgu dokumentu, kurā izskaidroti strīdīgie zinātniskie jautājumi un noteiktas attiecīgās datu neprecizitātes. Minēto dokumentu dara publiski pieejamu.

1.   Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts nodrošina sekretariātu zinātniskajām komitejām un to darba grupām, kā arī visām citām darbībām, kas attiecas uz šā lēmuma piemērošanu.

2.   Sekretariāts ir atbildīgs par tāda zinātniskā un administratīvā atbalsta sniegšanu, kas nepieciešams, lai veicinātu zinātnisko komiteju efektīvu darbību, uzraudzītu reglamenta ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz izcilības, neatkarības un pārredzamības prasībām, nodrošinātu saziņu par komiteju darbībām un atbilstošu dialogu starp ieinteresētajām personām, jo īpaši organizētu uzklausīšanu par komiteju darbībām un gādātu par atzinumu un citu publisku dokumentu publicēšanu. Sekretariāts turklāt sniedz atbalstu komitejām, kā arī organizē un piemēro atzinumu kvalitātes kontroli, kā paredzēts reglamentā, ciktāl tas attiecas uz pilnīgumu, konsekvenci, skaidrību, atbilstību pieprasījumiem un redakcionālajiem standartiem.

3.   Sekretariāts nodrošina zinātnisko komiteju darbību zinātnisko un tehnisko koordināciju un vajadzības gadījumā to darbību savlaicīgu koordināciju ar citām Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, lai nodrošinātu, ka riska novērtēšana attiecībā uz kopīgiem aktuāliem jautājumiem tiek veikta konsekventi, kā arī reglamentā noteiktās ieinteresēto personu dialoga procedūras piemērošanu un saziņu par komiteju darbībām.

1.   Zinātnisko komiteju locekļiem un ārējiem ekspertiem ir tiesības saņemt īpašu piemaksu par sagatavošanas darbu un personīgu vai attālinātu (izmantojot elektroniskus līdzekļus) piedalīšanos komiteju un darba grupu sanāksmēs un citos pasākumos, kas saistīti ar šā lēmuma piemērošanu un ko organizē Komisijas dienesti, kā arī par referenta darbu konkrētā jautājumā, kā paredzēts II pielikumā.

2.   Komiteju locekļu un ārējo ekspertu ceļa un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar zinātnisko komiteju darbībām, atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem. Minētos izdevumus atlīdzina atbilstīgi gada budžetam, ko zinātniskajām komitejām piešķīruši atbildīgie Komisijas dienesti.

1.   Zinātnisko komiteju locekļus un ārējos ekspertus ieceļ amatā privātpersonu statusā. Viņi savus pienākumus nevar deleģēt nevienai citai personai.

2.   Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Tādēļ viņi iesniedz interešu deklarāciju, kurā norāda visas intereses, kuras var apdraudēt viņu neatkarību vai par kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās apdraud viņu neatkarību, kā arī visus attiecīgos apstākļus, kas attiecas uz viņu tuviniekiem.

3.   Interešu deklarācijas iesniedz rakstiski pirms iecelšanas par zinātniskās komitejas locekli vai par ārēju ekspertu un pēc tam katru gadu. Šīs deklarācijas atjaunina, ja tas nepieciešams apstākļu maiņas dēļ.

4.   Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti katrā sanāksmē paziņo par jebkādām īpašām interesēm, kuras var apdraudēt viņu neatkarību vai par kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās apdraud viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtības jautājumiem. Tādu pašu prasību mutatis mutandis piemēro, kādā no zinātniskajām komitejām sākot rakstisku procedūru.

(1)   Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti neizpauž informāciju, kas iegūta, piedaloties zinātnisko komiteju vai darba grupu darbā vai citās ar šā lēmuma piemērošanu saistītās darbībās. Šajā nolūkā tie paraksta konfidencialitātes deklarāciju.

(2)   Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti ievēro Komisijas drošības noteikumus Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (3) un (ES, Euratom) 2015/444 (4). Ja šie pienākumi netiek izpildīti, Komisijas dienesti var veikt visus atbilstošos pasākumus.

1.   Zinātnisko komiteju darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamību. Komisijas dienesti visus attiecīgos dokumentus, piemēram, darba kārtības, protokolus un dalībnieku iesniegumus, publicē īpašā tīmekļa vietnē; arī Ekspertu grupu reģistrā tiks norādīta saite uz šo tīmekļa vietni. Konkrētāk, Komisijas dienesti bez liekas kavēšanās savā tīmekļa vietnē publisko:

2.   Darba grupas locekļu vārdus, uzvārdus un interešu deklarācijas publisko Komisijas tīmekļa vietnē pēc tam, kad ir publicēts atzinums, kura sagatavošanā viņi ir piedalījušies.

Izņēmumi attiecībā uz publicēšanas prasību iespējami tad, ja dokumenta izpaušana kaitētu publisku vai privātu interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (5) prasībām, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi un komercnoslēpumu.

1.   Lēmums 2008/721/EK tiek atcelts.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu. Atsauces uz komitejām, kas izveidotas ar atcelto lēmumu, uzskata par atsaucēm uz komitejām, kas izveidotas ar šo lēmumu.