(1)

Padome 2020. gada 10. novembrī pieņēma secinājumus par intelektuālā īpašuma politiku, kuros norādīts, ka tā ir gatava apsvērt sistēmu nelauksaimniecības produktu īpašai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, balstoties uz rūpīgu sistēmas iespējamo izmaksu un ieguvumu ietekmes novērtējumu.

(2)

Komisija 2020. gada 25. novembra paziņojumā “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” apņēmās uz ietekmes novērtējuma pamata apsvērt to, vai ierosināt Savienības aizsardzības sistēmu nelauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(3)

Eiropas Parlaments 2021. gada 11. novembra rezolūcijā par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam uzsvēra to, ka nelauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana ir būtiska to Savienības programmu prioritātēm, kuras pašlaik tiek izstrādātas, uzsverot atbalstu Komisijas iniciatīvai, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, izveidot efektīvu un pārredzamu nelauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Savienības līmenī, lai cita starpā panāktu saskaņotību ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu (4) (“Ženēvas akts”), kurā ir paredzēta iespēja aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gan lauksaimniecības produktiem, gan nelauksaimniecības produktiem.

(4)

Lai Savienība varētu pilnībā īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku un pilnībā ievērojot savas saistības, kas ir noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (“TRIPS Līgums”), 2019. gada 26. novembrī saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754 (5) Savienība pievienojās Ženēvas aktam, kuru pārvalda Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO). Ženēvas akts piedāvā veidu, kā iegūt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību neatkarīgi no to preču veida, uz kurām tās attiecas, un tādējādi ietver amatniecības un rūpniecības ražojumus. Lai pilnībā izpildītu minētās starptautiskās saistības, Savienības prioritāte ir amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotas atzīšanas un aizsardzības nodrošināšana visā Savienībā.

(5)

Daudzus gadus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī ir bijusi noteikta vīniem (6) un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (7), kā arī lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, tostarp aromatizētajiem vīniem (8). Ir pareizi ražojumiem, kas nav iekļauti spēkā esošo Savienības tiesību aktu darbības jomā, visā Savienībā sniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot konverģenci. Minētajā aizsardzībā būtu jātiecas iekļaut lielu amatniecības un rūpniecības ražojumu klāstu, piemēram, dabīgos akmeņus, koka izstrādājumus, juvelierizstrādājumus, tekstilizstrādājumus, mežģīnes, galda piederumus, stiklu, porcelānu un ādas. Šādas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas ieviešana sniegtu labumu patērētājiem, uzlabojot informētību par ražojumu autentiskumu. Tai būtu arī pozitīva ekonomiska ietekme uz mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), stiprinot konkurētspēju, un tai būtu vispārēja pozitīva ietekme uz nodarbinātību, attīstību un tūrismu lauku un mazāk attīstītos reģionos. Turklāt šāda sistēma arī atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem, izmantojot tirdzniecības nolīgumus ar Savienību, un pilnībā izmantotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu potenciālu amatniecības un rūpniecības ražojumiem.

(6)

Vairākas dalībvalstis ir izveidojušas valsts sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šīs sistēmas atšķiras aizsardzības, pārvaldības un maksu apjoma ziņā, un tās nepiedāvā aizsardzību ārpus valsts teritorijas. Citas dalībvalstis nesniedz valstu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību valsts līmenī. Dalībvalsts līmeņa dažādo aizsardzības sistēmu sadrumstalotā un sarežģītā situācija var novest pie palielinātām izmaksām un juridiskās nenoteiktības ražotājiem un atturēt no ieguldījumiem Savienības tradicionālajās amatniecības nozarēs. Saskaņota Savienības aizsardzības sistēma ir būtiska, lai radītu juridisko noteiktību, kas nepieciešama visiem dalībniekiem, un lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem, tādējādi ļaujot Savienībai labāk aizsargāt savas intereses, tostarp starptautiskā līmenī.

(7)

Tādu ražojumu ražošana, kuru īpašības ir cieši saistītas ar konkrētu ģeogrāfisku apgabalu, bieži vien ir atkarīga no vietējās zinātības un bieži vien balstās uz vietējām ražošanas metodēm, kas sakņojas šo ražojumu izcelsmes reģiona kultūras un sociālajā mantojumā. Efektīvai intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir potenciāls vairot tradicionālo amatniecības profesiju ienesīgumu un pievilcību. Īpašā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība tiek atzīta, lai pasargātu un attīstītu kultūras mantojumu lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības nozarēs. Tāpēc būtu jāizveido tādas efektīvas procedūras, lai Savienības līmenī reģistrētu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurās ņemtu vērā vietējās un reģionālās īpatnības. Šajā regulā paredzētajai amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmai būtu jānodrošina ražošanas un tirdzniecības tradīciju uzturēšana un nostiprināšana.

(8)

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienota aizsardzība visā Savienībā var radīt stimulus kvalitatīvu ražojumu ražošanai, sekmēt cīņu pret ražojumu viltošanu, nodrošināt kvalitatīvu ražojumu plašu pieejamību patērētājiem un sekmēt vērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi, tostarp laukos un mazāk attīstītos reģionos, kas palīdzētu novērst depopulācijas tendences. Jo īpaši, ņemot vērā šādas aizsardzības potenciālu dot ieguldījumu ilgtspējīgu un augsti kvalificētu darbvietu radīšanā lauku un mazāk attīstītos reģionos, ražotājiem būtu jātiecas ievērojamu daļu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma vērtības radīt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Prasības, ka ražojuma konkrētai kvalitātei, reputācijai vai citām īpašībām jābūt galvenokārt saistāmām ar tā ģeogrāfisko izcelsmi un ka ražojuma izcelsmei ir jābūt noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, kā noteikts šajā regulā, pastiprina izpratni, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma vērtības būtiska daļa ir jāveido attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Minētajām prasībām būtu jānodrošina, ka šajā regulā paredzēto aizsardzību var piemērot tikai tiem ražojumiem, kuriem ir cieša saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

(9)

Tāpēc ir jānodrošina godīga konkurence amatniecības un rūpniecības ražojumu ražotājiem iekšējā tirgū; jānodrošina, ka patērētājiem ir pieejama uzticama informācija par šādiem ražojumiem; jāpasargā un jāattīsta kultūras mantojums un tradicionālā zinātība; jānodrošina, ka amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek efektīvi reģistrētas gan Savienības, gan starptautiskā līmenī; jānodrošina efektīvu kontroļu un izpildes panākšana attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm visā iekšējā tirgū, tostarp elektroniskajā tirdzniecībā; un jāizveido saikne ar starptautisko reģistrācijas un aizsardzības sistēmu, kas balstīta uz Ženēvas aktu.

(10)

Uzdevumi, kas ar šo regulu noteikti dalībvalsts iestādēm, Komisijai un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (9) (“Birojs”), varētu prasīt personas datu apstrādi, jo īpaši, ja tas ir vajadzīgs, lai identificētu pieteikumu iesniedzējus reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījuma vai reģistrācijas anulēšanas procedūrās, iebildumu iesniedzējus vai pārejas perioda, kas piešķirts, lai atkāptos no reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, izmantotājus. Tādēļ šādu personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs. Jebkurā tādu personas datu apstrādē un publiskošanā, kuri saņemti saskaņā ar šo regulu īstenotu procedūru gaitā, piemēram, reģistrācijas, tostarp iebildumu, ražojuma specifikācijas grozījumu, reģistrācijas anulēšanas, kontroļu un pārejas perioda noteikšanas nolūkā, būtu jāievēro pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7. un 8. pantam. Minētajā kontekstā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (11) uzliek konkrētus pienākumus dalībvalstīm, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (12) uzliek konkrētus pienākumus Komisijai un Birojam. Ja Komisija un Birojs kopīgi nosaka datu apstrādes nolūkus un līdzekļus, tie būtu jāuzskata par kopīgiem pārziņiem.

(11)

To amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir saistīta ar to ražošanas vietu, dod kolektīvas tiesības, kuras var izmantot visi atbilstīgie ražotāji noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, kuri vēlas ievērot ražojuma specifikāciju saskaņā ar šo regulu. Ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir lielāka ietekme tirgū nekā individuāliem ražotājiem, un tie var izmantot sinerģijas, pārvaldot savas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir atlīdzība ražotājiem par darbu, kas ieguldīts, ražojot daudzveidīgus un kvalitatīvus ražojumus. Ražotāju grupām tādēļ būtu jāiesniedz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumi.

(12)

Noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos var būt tikai viens ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu. Tāpēc vajadzētu būt arī iespējamam vienu atsevišķu ražotāju uzskatīt par pieteikuma iesniedzēju. Tomēr vienam atsevišķam ražotājam nevajadzētu ļaut definēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties pašam uz savu zemi vai darbnīcu. Ģeogrāfiskajam apgabalam vienmēr vajadzētu attiekties uz konkrētu apgabala daļu, nevis privāta īpašuma robežām.

(13)

Vajadzētu būt arī iespējamam par pieteikuma iesniedzēju kļūt dalībvalsts norīkotai vietējai vai reģionālai iestādei vai dalībvalsts norīkotai privātai struktūrai. Šādos gadījumos pieteikumā būtu jānorāda šādas norīkošanas iemesli.

(14)

Papildus minētajam tās dalībvalsts vietējai vai reģionālai vienībai, kurā ir attiecīgās ražotāju grupas vai viena atsevišķa ražotāja izcelsme, būtu jāļauj sniegt palīdzību minētajai ražotāju grupai vai vienam atsevišķajam ražotājam pieteikuma sagatavošanā un reģistrācijas procedūras pirmajā posmā. Palīdzība varētu ietvert konsultācijas un dokumentu, kontaktu un informācijas apmaiņu.

(15)

Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas, kas noteikta šajā regulā, mērķis ir dot iespēju patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus, un šajā saistībā marķējums un reklāma palīdz patērētājiem pareizi identificēt kvalitatīvus ražojumus tirgū. Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistītās intelektuālā īpašuma tiesības palīdz uzņēmējiem un uzņēmumiem piešķirt vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem. Lai izvairītos no nevienlīdzīgas konkurences radīšanas un stiprinātu iekšējo tirgu, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt iespējamam izmantot reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tirgot ražojumus ar šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi visā Savienībā, tostarp elektroniskajā tirdzniecībā ar noteikumu, ka attiecīgais ražojums atbilst attiecīgās ražojuma specifikācijas prasībām un ražotājs ir pakļauts kontrolēm.

(16)

Ražojuma nosaukumam vajadzētu būt tiesīgam uz aizsardzību kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja ražojums atbilst trim kumulatīvām prasībām: ražojumam vajadzētu būt cieši saistītam ar konkrēto vietu, reģionu vai valsti, vai tā izcelsmei vajadzētu būt konkrētā vietā, reģionā vai valstī; ražojuma konkrētai kvalitātei, reputācijai vai citai īpašībai vajadzētu būt galvenokārt saistāmai ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un vismaz vienam ražošanas posmam būtu jānotiek minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Lai izpildītu minētās prasības, ir jāpierāda, ka ģeogrāfiskā izcelsme ir būtisks ražojuma konkrētās kvalitātes, reputācijas vai citu īpašību faktors. Minētās prasības atbilst prasībām attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas noteiktas Ženēvas aktā un Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Tomēr “aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nebūtu jāattiecina uz ražojumiem, kuri ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Vajadzība piemērot minēto izņēmumu par sabiedrisko kārtību būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, un šis izņēmums būtu jāpiemēro saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(17)

Ražojuma specifikācijā norādītais ražošanas posms vai posmi ir tie, kas ražojumam piešķir konkrētu kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības. Cilvēkfaktori vai dabas faktori, vai šo faktoru kombinācija nosaka, vai ražošanas posms ir būtisks, lai to iekļautu ražojuma specifikācijā. Uz ražojumiem, kas ražoti galvenokārt ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala un tiek ievesti tajā tikai iepakošanai vai ražošanas posmam, ko varētu veikt citur, neradot būtiskas atšķirības ražojuma konkrētajā kvalitātē, reputācijā vai citās īpašībās, nebūtu jāattiecina aizsardzība. Minētais princips ļautu novērst to, ka zemas kvalitātes ražojumi, kuriem nav unikālu īpašību un kuri gandrīz pilnībā ir ražoti ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, tiek pārdoti kā ražojumi, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(18)

MMVU bieži vien ir ierobežoti resursi administratīvo uzdevumu veikšanai. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir pieteikuma iesniedzēja izcelsme, būtu jācenšas pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma palīdzēt sagatavot šajā regulā paredzēto vienoto dokumentu saskaņā ar tās administratīvo praksi. Ja dalībvalsts nolemj izmantot šajā regulā paredzēto tiešās reģistrācijas procedūru (“tiešās reģistrācijas procedūra”), Birojam ciešā sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts vienoto kontaktpunktu būtu jācenšas sniegt palīdzību saistībā ar vienoto dokumentu. Jebkādai palīdzībai, ko sniedz iestādes vai Birojs, nebūtu jāskar tas, ka pieteikuma iesniedzējs paliek atbildīgs par vienoto dokumentu.

(19)

Lai iegūtu aizsardzību kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nosaukumi būtu jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Standarta procedūrai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai saskaņā ar šo regulu būtu jāietver divi posmi. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par pirmo posmu (“valsts posms”) un Birojam vajadzētu būt atbildīgam par otro posmu (“Savienības posms”). Ja dalībvalstij ir piešķirta atkāpe no minētās standarta procedūras, pieteikuma iesniedzējam no minētās dalībvalsts vajadzētu būt iespējamam iesniegt pieteikumu tieši Birojam, izmantojot tiešās reģistrācijas procedūru. Aizsardzībai, ko pēc reģistrācijas piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai to ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs (“trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”), kas atbilst attiecīgajām prasībām un ir aizsargātas trešā valstī, kas ir to izcelsmes valsts. Attiecībā uz trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbilstošās procedūras būtu jāveic Birojam.

(20)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, paredzamas un ātras administratīvās procedūras. Informācijai par minētajām procedūrām, tostarp visiem piemērojamiem termiņiem un procedūru kopējo ilgumu, vajadzētu būt publiski pieejamai. Dalībvalstīm, Komisijai un Birojam būtu jāsadarbojas Konsultatīvajā padomē, kas izveidota, ievērojot šo regulu (“Konsultatīvā padome”), lai apmainītos ar paraugpraksi nolūkā veicināt minēto procedūru efektivitāti.

(21)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuru izcelsme ir Savienībā, reģistrācijas, tostarp iebildumu, ražojuma specifikācijas grozījumu, reģistrācijas anulēšanas un apelācijas procedūras būtu jāveic dalībvalstīm un Birojam, un minētajām procedūrām vajadzētu atbilst pārredzamības prasībām. Dalībvalstīm un Birojam attiecīgi vajadzētu būt atbildīgiem par konkrētajiem minēto procedūru posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras valsts posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no pieteikumu iesniedzēja, tā novērtēšanu, valsts iebildumu procedūras īstenošanu un – pēc valsts posma pabeigšanas ar pozitīvu iznākumu – pieteikuma iesniegšanu Birojam, lai sāktu Savienības posmu. Dalībvalstīm būtu jānosaka detalizēta iebildumu procedūras kārtība. Minētajā kārtībā būtu jāietver apspriešanās starp pieteikuma iesniedzēju un jebkādiem valsts iebildumu iesniedzējiem, kā arī pieteikuma iesniedzēja iesniegts ziņojums par minētās apspriešanās rezultātiem un visām pieteikumā veiktajām izmaiņām. Turklāt iebildumu pieņemamība un valsts posma reģistrācijas atteikuma iemesli būtu jāsaskaņo ar pieņemamību un iemesliem Savienības posmā. Birojam vajadzētu būt atbildīgam par pieteikuma izskatīšanu procedūras Savienības posmā, iebildumu procedūras pārvaldību un reģistrācijas piešķiršanu vai atteikšanu. Attiecībā uz trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbilstošās procedūras arī būtu jāveic Birojam.

(22)

Birojam būtu jāmudina puses izmantot alternatīvu strīdu izšķiršanu, piemēram, mediāciju, lai panāktu mierizlīgumu. Šajā nolūkā Birojam būtu jāpiedāvā pusēm iespēja izmantot minētos pakalpojumus procedūrās, kas pieejamas Savienības līmenī. Birojam minētie pakalpojumi būtu jāsniedz pašam, bet pusēm vajadzētu būt iespējai izmantot arī citus mediācijas pakalpojumus.

(23)

Lai kompetentajām iestādēm atvieglotu pieteikumu pārvaldību, divām vai vairāk dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam sadarboties procedūras valsts posmā, tostarp attiecībā uz izskatīšanu, valsts iebildumu, pieteikumu iesniegšanu Birojam, grozījumiem ražojuma specifikācijā un reģistrācijas anulēšanu; un nolemt, ka viena no dalībvalstīm pārvalda procedūras arī otras dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu vārdā. Minētajos gadījumos minētajām dalībvalstīm būtu nekavējoties attiecīgi jāinformē Komisija un jāsniedz informācija par sadarbības galvenajiem parametriem.

(24)

Noteiktos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam iegūt atkāpi no pienākuma norīkot valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par valsts posma procedūrām attiecībā uz reģistrāciju, tostarp valsts iebildumu, ražojuma specifikācijas grozīšanu un reģistrācijas anulēšanu. Šādā atkāpē būtu jāņem vērā fakts, ka noteiktām dalībvalstīm nav īpašas valsts sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, to, ka šajās dalībvalstīs ir minimāla vietējā ieinteresētība aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un to, ka minētajos apstākļos nebūtu pamatoti likt tām izveidot visu šādai sistēmai vajadzīgo infrastruktūru. Efektīvāk un izmaksu ziņā lietderīgāk būtu nodrošināt šo dalībvalstu ražotāju grupām alternatīvu iespēju aizsargāt savus ražojumus, proti, tiešās reģistrācijas procedūru ar Biroja starpniecību. Minētā alternatīva arī sniegtu dalībvalstīm priekšrocības izmaksu ziņā.

(25)

Komisijai pēc tam, kad tā izskatījusi dalībvalsts sniegto informāciju, būtu jāpieņem lēmums par minētās dalībvalsts lūgumu piešķirt atkāpi, ļaujot tai izmantot tiešās reģistrācijas procedūru. Izskatot lūgumu, Komisijai būtu jānovērtē visi attiecīgie apstākļi, piemēram, esošo aizsargāto ražojumu skaits, ražojumu nosaukumi, potenciāli ieinteresēto ražotāju un ražotāju grupu skaits attiecīgajā dalībvalstī, iedzīvotāju skaits attiecīgajā dalībvalstī, pārdošanas apjoms, ražošanas jauda un attiecīgo ražojumu tirgi, un cita informācija, ko dalībvalsts uzskata par būtisku kā pierādījumu zemai ieinteresētībai valsts līmenī. Komisijai vajadzētu būt iespējamam izmantot arī, piemēram, informāciju, kas iegūta sabiedriskās apspriešanas, tirgus izpētes vai analīzes iznākumā vai no attiecīgo profesionālo kameru vai jebkuru citu attiecīgo oficiālo iestāžu vēstulēm, lai pieņemtu lēmumu. Komisijai būtu jāpatur tiesības grozīt vai atcelt lēmumu, kas dalībvalstij ļauj izmantot tiešās reģistrācijas procedūru, ja attiecīgā dalībvalsts vairs neizpilda nosacījumus. Tas, piemēram, būtu gadījums, kad tiešo pieteikumu skaits, kurus iesnieguši attiecīgās dalībvalsts pieteikumu iesniedzēji, laika gaitā atkārtoti pārsniegtu dalībvalsts sākotnēji aplēsto skaitu.

(26)

Saskaņā ar šādu atkāpi reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras būtu tieši jāpārvalda Birojam. Šajā sakarā Birojam vajadzības gadījumā būtu jāsaņem attiecīgās dalībvalsts administratīvo iestāžu palīdzība ar izraudzītā vienotā kontaktpunkta starpniecību, jo īpaši attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu. Vienotajam kontaktpunktam vajadzētu būt nepieciešamajai pieredzei un vietējām zināšanām par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai palīdzētu Birojam, vienotajam kontaktpunktam vajadzētu būt atļautam konsultēties ar ekspertiem, kuriem ir īpašas zināšanas par konkrēto ražojumu vai nozari.

(27)

Tiešās reģistrācijas procedūras piemērošanai nevajadzētu atbrīvot dalībvalstis no pienākuma norīkot kompetento iestādi kontroļu veikšanai un veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šajā regulā noteiktās tiesības.

(28)

Lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieteikumiem, dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu bez liekas kavēšanās jāinformē Birojs par jebkuru valsts tiesās vai citās struktūrās uzsāktu procedūru saistībā ar pieteikumu, ko minētā kompetentā iestāde iesniegusi Birojam, un par šādas procedūras iznākumu. Tā paša iemesla dēļ kompetentajai iestādei būtu jāinformē Birojs par visām valsts administratīvajām procedūrām un tiesvedību pret minētās kompetentās iestādes lēmumu, kuras var ietekmēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

(29)

No dienas, kad dalībvalsts iesniedz pieteikumu Birojam, dalībvalstīm vajadzētu spēt piešķirt pagaidu valsts līmeņa aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei pirms Savienības posma pabeigšanas, ja netiek ietekmēts iekšējais tirgus vai Savienības tirdzniecības politika. Valsts līmenī sniegtu pagaidu aizsardzību nevajadzētu piešķirt tiešas reģistrācijas gadījumā.

(30)

Lai uzņēmējiem, kuru intereses ietekmē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija, ļautu ierobežotu laikposmu turpināt izmantot reģistrēto nosaukumu, Birojam šāda nosaukuma izmantošanai būtu jāpiešķir īpaša atkāpe pārejas perioda veidā. Šādu pārejas periodu var atļaut arī, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības, ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ražotāji ievēro ražojuma specifikāciju. Neskarot noteikumus, kas reglamentē konfliktus starp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm, vajadzētu būt iespējamam noteiktos apstākļos un pārejas periodā turpināt izmantot nosaukumus, kas citādi būtu pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

(31)

Dažos īpašos gadījumos Komisijai vajadzētu būt iespējamam pārņemt no Biroja pilnvaras lemt par atsevišķiem pieteikumiem, par ražojuma specifikācijas grozījumu pieprasījumiem vai par anulēšanas pieprasījumiem. Jebkurai dalībvalstij vai Birojam vajadzētu būt iespējamam lūgt Komisijai izmantot minētās tiesības. Komisijai vajadzētu būt iespējamam arī rīkoties pēc savas iniciatīvas. Birojam būtu jebkurā gadījumā jāsaglabā atbildība par dokumentācijas un iebildumu izskatīšanu, un, balstoties uz tehniskajiem apsvērumiem, būtu Komisijai jāsagatavo īstenošanas akta projekts.

(32)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir svarīgi, lai ražotāji un citi attiecīgie uzņēmēji, kā arī iestādes un patērētāji varētu ātri un viegli piekļūt attiecīgajai informācijai par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(33)

Lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visā Savienībā, būtu jāizveido elektronisks amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrs (“Savienības reģistrs”), kam sabiedrība var viegli piekļūt un kas ir mašīnlasāmā formātā. Savienības reģistrs būtu jāizveido un jāuztur Birojam, un Birojam būtu jānodrošina tā darbībai vajadzīgais personāls. Būtu jāapsver iespēja izmantot esošās datubāzes, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas.

(34)

Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskiem nolīgumiem, arī tādiem, kuri attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā var izrietēt arī no šādiem nolīgumiem neatkarīgi no Ženēvas aktā paredzētās starptautiskās reģistrācijas un no šajā regulā noteiktās reģistrācijas sistēmas. Vajadzētu būt iespējamam Savienības reģistrā iekļaut ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas Savienībā ir aizsargātas ar starptautisku reģistrāciju saskaņā ar Ženēvas aktu vai saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem ar Savienības tirdzniecības partneriem, lai atvieglotu informācijas sniegšanu sabiedrībai, palielinātu pārredzamību patērētāju interesēs un, jo īpaši, lai nodrošinātu šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un to paredzētās izmantošanas kontroli. Šādos gadījumos attiecīgie nosaukumi būtu jāiekļauj Savienības reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(35)

Jebkurai pusei, kuru nelabvēlīgi ietekmē Biroja lēmums, vajadzētu būt tiesībām to pārsūdzēt Biroja apelācijas padomēs (“Apelācijas padomes”). Apelācijas padomju lēmumiem savukārt vajadzētu būt pārsūdzamiem Vispārējā tiesā (“Vispārējā Tiesa”), kuras piekritībā ir anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

(36)

Būtu jāizveido konsultatīva padome, kuras sastāvā būtu dalībvalstu un Komisijas eksperti, lai nodrošinātu nepieciešamās zināšanas un pieredzi attiecībā uz noteiktiem ražojumiem, nozarēm un vietējiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt šajā regulā noteikto procedūru rezultātu. Lai iegūtu specifiskas tehniskās zināšanas, kas vajadzīgas individuālu pieteikumu izskatīšanai jebkurā reģistrācijas, tostarp iebildumu, apelācijas vai citu procedūru posmā, Biroja Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļai vai Apelācijas padomēm pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma vajadzētu būt iespējai konsultēties ar Konsultatīvo padomi. Ja nepieciešams, minētajai konsultācijai būtu jāietver arī vispārējs atzinums par kvalitātes kritēriju novērtējumu, ražojuma reputācijas noteikšanu, novērtējumu par to, vai nosaukums ir sugas vārds, un patērētāju apjukuma riska novērtēšanu. Konsultatīvās padomes atzinumam nevajadzētu būt saistošam. Konsultatīvajā padomē attiecīgā gadījumā vajadzētu aicināt arī ekspertus attiecīgajā ražojuma kategorijā, tostarp reģionu un akadēmisko aprindu pārstāvjus. Ekspertu iecelšanas procedūra un Konsultatīvās padomes darbības kārtība būtu jānosaka valdes pieņemtā Konsultatīvās padomes reglamentā.

(37)

Savienības reģistrā iekļautajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāpiešķir aizsardzība, lai nodrošinātu, ka tās tiek izmantotas godīgi, un lai novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus, jo īpaši attiecībā uz salīdzināmiem ražojumiem. Lai noteiktu, vai ražojumi ir salīdzināmi ar ražojumu, ko aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori. Šiem faktoriem būtu jāietver: vai ražojumiem ir kopīgas objektīvas īpašības, piemēram, ražošanas metode, izskats vai to pašu izejvielu izmantošana; kādos apstākļos ražojumi tiek izmantoti no attiecīgā tirgus segmenta skatpunkta; vai ražojumus bieži izplata, izmantojot vienus un tos pašus kanālus; un vai uz tiem attiecas līdzīgi tirdzniecības noteikumi.

(38)

Lai stiprinātu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un rezultatīvi apkarotu viltošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāattiecina arī uz domēna nosaukumiem internetā. Ir svarīgi arī pienācīgi ievērot TRIPS Līgumu un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, kas Savienības vārdā noslēgta ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (13), tostarp minētās vienošanās V pantu par tranzīta brīvību. Minētā tiesiskā regulējuma ietvaros un lai rezultatīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāpiemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, nelaižot tās brīvā apgrozībā un piemērojot tām īpašas muitas procedūras, piemēram attiecībā uz tranzītu, uzglabāšanu, īpašu izmantošanu vai pārstrādi.

(39)

Būtu jānodrošina, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde izgatavota ražojuma nosaukumā, kurš kā daļu vai komponentu satur vai integrē ražojumu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tiek izmantota saskaņā ar godīgu komercpraksi un neizmanto, nevājina, nemazina ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tai nekaitē. Šādai izmantošanai būtu vajadzīga ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma ražotāju grupas vai atsevišķa ražotāja piekrišana.

(40)

Sugas vārdiem, kas ir līdzīgi nosaukumam vai apzīmējumam, kuru aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kas ir daļa no šāda nosaukuma vai apzīmējuma, būtu jāsaglabā sugas vārda statuss.

(41)

Homonīmi nosaukumi (“homonīmi”) ir nosaukumi, ko raksta vai izrunā vienādi, bet tie attiecas uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Nevajadzētu reģistrēt nosaukumu, kas ir pilnībā vai daļēji homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura jau reģistrēta vai par kuru iepriekš iesniegts pieteikums, ja vien tā aizsardzību nepamato konkrēti apstākļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem un nemaldināt patērētājus par ražojuma patieso ģeogrāfisko izcelsmi. Homonīmi, kas var maldināt patērētājus attiecībā uz ražojuma patieso identitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi, nebūtu jāreģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

(42)

Lai gan preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atšķiras pēc būtības un mērķa, būtu jāprecizē to savstarpējās attiecības saistībā ar preču zīmju pieteikumu noraidīšanas kritērijiem, preču zīmju atzīšanu par spēkā neesošām un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nepieciešams līdzsvarot ar aizsardzību, ko piemēro preču zīmēm ar reputāciju un plaši atpazīstamām preču zīmēm, jo īpaši ņemot vērā pamattiesības uz īpašumu, kas noteiktas Hartas 17. pantā, kā arī starptautisko tiesību pienākumus. Novērtējot saikni starp ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un preču zīmi, būtu jāņem vērā jebkāda ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības nepārtrauktība, kas noteikta ar reģistrāciju vai izmantošanu dalībvalstī, kurā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir attiecināta Savienības aizsardzība saskaņā ar šo regulu, un jebkuru saistībā ar preču zīmes pieteikumu pieprasīto prioritāti.

(43)

Ražotāju grupām ir būtiska nozīme ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī ražojuma specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas gadījumos. To rīcībā būtu jānodod nepieciešamie līdzekļi, kas ļautu labāk identificēt un tirgū izcelt grupu ražoto izstrādājumu specifiskās īpašības. Tādēļ būtu jāprecizē ražotāju grupu loma.

(44)

Savienībā izveidotiem valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistriem, kas piedāvā alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras, lai risinātu strīdus saistībā ar domēna nosaukumu reģistrāciju, būtu jānodrošina, ka šādas procedūras attiecas arī uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Pēc attiecīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras vai tiesvedības Savienībā izveidotajiem valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistriem vajadzētu būt iespējamam atsaukt vai nodot valsts koda augšējā līmeņa domēnā reģistrētu domēna nosaukumu attiecīgajai ražotāju grupai, ja domēna nosaukuma reģistrācija ir pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai vai domēna nosaukums tiek izmantots negodprātīgi, vai ja domēna nosaukuma īpašnieks to ir reģistrējis, lai gan minētajam īpašniekam nav tiesību vai leģitīmu interešu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(45)

Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams izveidot informācijas un brīdināšanas sistēmu par amatniecības un rūpniecisko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu domēnu nosaukumu sistēmā, un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās galvenajiem konstatējumiem. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai izveidotu šādu sistēmu.

(46)

Tā kā šajā regulā paredzētā Savienības sistēma amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ir jauna, ir svarīgi palielināt patērētāju, ražotāju, jo īpaši MMVU, un publisko iestāžu informētību par šo iniciatīvu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Minētajā nolūkā dalībvalstis, Komisija, Birojs un attiecīgās ieinteresētās personas būtu jāmudina regulāri veikt popularizēšanas pasākumus, lai vairotu informētību.

(47)

Savienības simbolam, norādei un saīsinājumam, kas norāda uz reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un attiecīgām tiesībām Savienībā, vajadzētu būt aizsargātiem Savienībā, kā arī trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka tos lieto īstiem ražojumiem un ka patērētāji netiek maldināti par ražojumu īpašībām.

(48)

Savienības simbola, norādes un saīsinājuma izmantošana uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi iepakojuma, arī tiešsaistes tirdzniecības tīmekļvietnēs, būtu jānosaka par ieteicamu, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar minētajiem ražojumiem un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos ražojumus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Attiecībā uz trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Savienības simbola, norādes un saīsinājuma lietošanai būtu jāpaliek brīvprātīgai.

(49)

Lai nodrošinātu skaidrību patērētājiem un maksimāli palielinātu saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Savienības simbolam, kuru izmanto uz tādu amatniecības un rūpniecības ražojumu iepakojuma, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vajadzētu būt identiskam tam simbolam, kas ir izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (14) un tiek izmantots uz to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu iepakojuma, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(50)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Šāda uzticēšanās var būt pamatota tikai tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija ir apvienota ar efektīviem un iedarbīgiem verifikācijas un kontroles mehānismiem. Patērētājiem vajadzētu varēt sagaidīt, ka jebkura ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir pakļauta stingrām verifikācijas un kontroles sistēmām neatkarīgi no tā, vai ražojumu izcelsme ir Savienībā vai trešā valstī.

(51)

Lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu amatniecības un rūpniecības ražojumu specifiskajām īpašībām, uz ražotājiem būtu jāattiecina sistēma, kas pamatojas uz ražotāja pašdeklarāciju, kuras ietvaros tiek pārbaudīta atbilstība ražojuma specifikācijai, pirms un pēc ražojums tiek laists tirgū. Kontroļu nolūkā katrai dalībvalstij būtu jānorīko kompetentās iestādes atbilstības pārbaudei un uzraudzībai. Vajadzētu būt iespējamam norīkot vienu kompetento iestādi valsts posmam un atšķirīgu kompetento iestādi kontrolēm, ja dalībvalsts tā nolemj. Attiecīgajai kompetentajai iestādei vajadzētu būt atļautam deleģēt konkrētus kontroles uzdevumus ražojumu sertifikācijas struktūrām vai fiziskām personām.

(52)

Ražotājam pašdeklarācija būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par ražojuma specifikācijas atbilstības pārbaudi. Lai pierādītu pastāvīgu atbilstību, šāda pašdeklarācija būtu jāiesniedz ik pēc trim gadiem. Ražotājiem būtu nekavējoties jāiesniedz atjaunināta pašdeklarācija, ja ražojuma specifikācijā ir izdarīti grozījumi tādā veidā, kas ietekmē attiecīgo ražojumu. Uz pašdeklarāciju balstītai pārbaudei nevajadzētu liegt iespēju, ka ražotāju atbilstību pilnībā vai daļēji pārbauda trešās personas. Vajadzētu būt iespējamam, ka šāda trešās personas veikta pārbaude papildina pašdeklarāciju, bet ne aizstāj to.

(53)

Pašdeklarācijai būtu jāsniedz kompetentajai iestādei visa nepieciešamā informācija par ražojumu, lai iestāde varētu pārbaudīt tā atbilstību ražojuma specifikācijai. Lai nodrošinātu, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir visaptveroša, būtu jānosaka šādu deklarāciju saskaņots formāts. Ražotājam būtu jāuzņemas pilna atbildība par to, lai nodrošinātu, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga, konsekventa un pareiza, un –neskarot zinātības un tirdzniecības noslēpumu aizsardzību – būtu jāspēj sniegt nepieciešamos pierādījumus, kas ļauj pārbaudīt šo informāciju.

(54)

Pēc pašdeklarācijas saņemšanas kompetentajai iestādei būtu jāveic pašdeklarācijas pārbaude, kas ietver vismaz pašdeklarācijas pilnīguma un konsekvences pārbaudi. Būtu jāprecizē acīmredzamas neatbilstības, un no ražotāja jāpieprasa trūkstošā informācija. Ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa, un tai nav citu iebildumu par atbilstību, kompetentajai iestādei būtu jāizdod vai jāatjauno oficiāls sertifikāts, kas atļauj ražot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu.

(55)

Lai nodrošinātu atbilstību ražojuma specifikācijai un lai pārbaudītu pašdeklarācijā sniegtās informācijas pareizumu, kompetentajai iestādei būtu pietiekami bieži jāveic atbilstības pārbaudes tirgū, tostarp elektroniskajā tirdzniecībā, pamatojoties uz riska analīzi un ņemot vērā neatbilstības, tostarp krāpnieciskas vai maldinošas prakses, iespējamību.

(56)

Ja tiek konstatēta neatbilstība ražojuma specifikācijai, kompetentajai iestādei būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kuri nodrošinātu, ka iesaistītie ražotāji izlabo šo situāciju un novērš turpmāku neatbilstību.

(57)

Kā alternatīvu pārbaudes procedūrai, kuras pamatā ir pašdeklarācija, dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam paredzēt pārbaudes procedūru, kuras pamatā ir kompetentās iestādes vai norīkotas trešās personas veikta atbilstības pārbaude. Šādai pārbaudes procedūrai būtu jāietver atbilstības ražojuma specifikācijai kontroles gan pirms, gan pēc ražojuma laišanas tirgū. Kompetentajai iestādei vajadzētu būt atļautam vajadzības gadījumā deleģēt sertifikācijas struktūrām vai fiziskām personām konkrētus kontroles uzdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes vai ražošanas procesa pārbaudi.

(58)

Ražojumu sertifikācijas struktūru akreditācijā, kā arī šīm struktūrām savā darbībā būtu jāizmanto Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) izstrādātie Eiropas standarti (EN standarti) un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) izstrādātie starptautiskie standarti. Minēto struktūru akreditācijai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (15). Ārpus Savienības iedibinātām ražojumu sertifikācijas struktūrām būtu jāpierāda, ka tās atbilst Savienības vai starptautiski atzītiem standartiem, pamatojoties uz sertifikātu, kuru izdevusi struktūra, kas ir atzīta daudzpusējās atzīšanas līguma parakstītāja Starptautiskā akreditācijas foruma (IAF) satvarā vai Starptautiskās laboratoriju akreditācijas sadarbības organizācijas (ILAC) locekle. Fiziskām personām vajadzētu būt speciālām zināšanām, iekārtām, infrastruktūrai un resursiem, kas nepieciešami tām deleģēto kontroles uzdevumu veikšanai. Tām vajadzētu būt atbilstoši kvalificētām un pieredzējušām un tām deleģēto kontroles uzdevumu izpildē būtu jādarbojas objektīvi un bez interešu konflikta.

(59)

Dalībvalstīm un Birojam būtu jāpublisko informācija par kompetentajām iestādēm un par ražojumu sertifikācijas struktūrām un fiziskām personām, kurām deleģēti konkrēti kontroles uzdevumi, lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju ieinteresētajām personām ar tām sazināties.

(60)

Lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, ir svarīgi uzraudzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu tirgū, tādējādi nodrošinot, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ražojumu pievienoto vērtību un ka personām, kas pārkāpj ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piešķirtās tiesības, tiek liegts pārdot neatbilstīgus ražojumus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas uzraudzītu tirgu, lai atklātu jebkādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu un lai veiktu kontroles, pamatojoties uz riska analīzi. Ja tiek konstatēta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nepareiza izmantošana, attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāveic atbilstīgi administratīvie un tiesiskie pasākumi, lai novērstu vai pārtrauktu šādu nosaukumu izmantošanu ražojumiem vai pakalpojumiem, kas ir pretrunā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, ja šādi ražojumi tiek ražoti vai tirgoti vai ja šādi pakalpojumi tiek sniegti vai piedāvāti to teritorijā. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētās iestādes ir tās pašas iestādes, kuras norīkotas, lai pārbaudītu atbilstību ražojuma specifikācijai. Vajadzētu būt iespējamam, ka šādu uzraudzību veic iestādes, kas veic ražojumu kontroles vai kontroles tirgū citā kontekstā, piemēram, muitas kontroles, tirgus uzraudzības vai tiesībaizsardzības kontekstā.

(61)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK (16) paredzētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir attiecināmi uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tostarp attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 (17) ir izklāstīti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp tiesības attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt bijušām pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolēm Savienības muitas teritorijā. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 386/2012 (18) ir noteikti Biroja uzdevumi un pasākumi saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp sadarbības veicināšana ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un starp tām.

(62)

Iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir svarīgi, lai ražotāji varētu ātri un viegli pierādīt, ka viņiem ir atļauts izmantot nosaukumu, kas ir aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, piemēram, saistībā ar muitas kontrolēm vai tirgus pārbaudēm, vai pēc darījumu partneru vai patērētāju pieprasījuma. Šajā nolūkā tiem būtu jāizmanto to rīcībā esošs oficiāls sertifikāts, kas atļauj ražot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu.

(63)

Tā kā šajā regulā noteiktā kontroles sistēma atbilst publiskā un privātā sektora pieejai, arī pašiem ražotājiem būtu jāveicina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. Tiem būtu jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību ražojuma specifikācijai, ko attiecīgā gadījumā papildina iekšējās atbilstības pārbaudes, kuras vada un organizē attiecīgā ražotāju grupa. Turklāt ražotāji būtu jāmudina atbalstīt valsts iestādes attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību tirgū. Ražotāji būtu arī jāmudina ziņot kompetentajām iestādēm par visiem neatbilstības vai iespējamu pārkāpumu gadījumiem.

(64)

Lai stiprinātu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un rezultatīvāk apkarotu viltošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāattiecina gan uz bezsaistes, gan tiešsaistes vidi, tostarp domēna nosaukumiem internetā. Starpniecības pakalpojumus, jo īpaši tiešsaistes platformas, aizvien biežāk izmanto ražojumu, tostarp ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu, pārdošanai. Šajā sakarā ar preču reklāmu, noieta veicināšanu un pārdošanu saistītā informācija, kas ir pretrunā šajā regulā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, būtu jāuzskata par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (19) 3. panta h) punkta nozīmē, un uz to būtu jāattiecina minētajā regulā paredzētie pienākumi un pasākumi.

(65)

Dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, kuru mērķis būtu novērst iespējamu krāpniecisku rīcību, ko veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu ražotāji un personas, kas izdara pārkāpumus saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(66)

Ņemot vērā to, ka ražojuma ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas posmi var notikt vairāk nekā vienā dalībvalstī, un ņemot vērā to, ka ražojumus, kas ražoti vienā dalībvalstī, var pārdot citā dalībvalstī, pilnvērtīgas kontroles nolūkā būtu jānodrošina administratīvā palīdzība un sadarbība dalībvalstu starpā, lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu kontroli un izpildi.

(67)

Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Ženēvas aktam nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 (20). Daži minētās regulas noteikumi būtu jāgroza, lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības sistēmas izveidi amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, kā to paredz šī regula. Šajā sakarā saskaņā ar Ženēvas aktu Birojam būtu jādarbojas kā Savienības kompetentajai iestādei attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tāpēc Regulas (ES) 2019/1753 noteikumi, kas piemērojami ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, uz kurām neattiecas Savienības tiesību akti, kas reglamentē lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu, būtu jāgroza tā, lai tie būtu saskaņoti ar šo regulu.

(68)

Tāpat, lai nodrošinātu saskaņotību ar šo regulu, būtu jāgroza Regula (ES) 2017/1001. Uzdevumi, kas Birojam uzticēti saskaņā ar šo regulu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldību un popularizēšanu, būtu jāpievieno Biroja uzdevumu sarakstam, kas izklāstīts Regulas (ES) 2017/1001 151. pantā.

(69)

Attiecībā uz uzdevumiem, kas Birojam uzticēti saskaņā ar šo regulu, Biroja valodām vajadzētu būt visām Savienības oficiālajām valodām. Attiecībā uz pieteikumiem, ražojuma specifikācijas grozījumu pieprasījumiem un anulēšanas pieprasījumiem, ko iesnieguši trešo valstu pieteikuma iesniedzēji, Birojam būtu jāpieņem dokumentu un informācijas apliecināti tulkojumi vienā no Savienības oficiālajām valodām. Birojam vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā izmantot verificētus mašīntulkojumus.

(70)

Lai segtu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas pārvaldības izmaksas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iekasēt maksu. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā MMVU situācija. Birojam nebūtu jāiekasē maksa par pieteikumiem, kurus iesniedz dalībvalstu kompetentās iestādes pēc reģistrācijas procedūras valsts posma pabeigšanas. Tomēr Birojam vajadzētu iekasēt maksu par tiešās reģistrācijas procedūru, ņemot vērā to, ka šī procedūra rada Birojam vairāk darba nekā to pieteikumu apstrāde, kas jau ir izskatīti valsts posmā. Birojam būtu arī jāiekasē maksa par šajā regulā paredzētajām procedūrām attiecībā uz trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un par pārsūdzībām.

(71)

Kontroles un verifikācijas maksām būtu jāsedz, bet ne jāpārsniedz izmaksas, tostarp pieskaitāmās izmaksas, kas rodas kompetentajām iestādēm, kuras veic kontroli. Pieskaitāmās izmaksas varētu ietvert izmaksas saistībā ar organizāciju un atbalstu, kas nepieciešami kontroļu plānošanai un veikšanai un, attiecīgā gadījumā, ražojumu sertifikācijas struktūru vai fizisku personu izmantošanai. Par pašdeklarācijas iesniegšanu un tās apstrādi nevajadzētu iekasēt maksu.

(72)

Izmaksas, kas vajadzīgas, lai izveidotu šajā regulā paredzēto IT sistēmu, proti, digitālu sistēmu pieteikumu elektroniskai iesniegšanai Birojam, Savienības reģistru un digitālu portālu, būtu jāfinansē no Biroja uzkrātā budžeta pārpalikuma. Tekošās izmaksas, kas rodas no uzdevumiem, kuri Birojam uzticēti ar šo regulu, būtu jāsedz no Biroja darbības budžeta.

(73)

Digitālajai sistēmai pieteikumu elektroniskai iesniegšanai Birojam būtu jāiekļauj gan ar klientiem strādājošs birojs, gan atbalsta birojs un jānodrošina labi funkcionējošs pieslēgums, veidojot saskarnes un integrāciju ar valsts iestāžu IT sistēmām, Savienības reģistru un WIPO IT sistēmu Ženēvas akta administrēšanai. Savienības reģistram vajadzētu būt ar vismaz tādām pašām funkcionalitātēm kā Savienības vīna, pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistram.

(74)

Lai grozītu vai papildinātu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz: i) prasību sīkāku precizēšanu attiecībā uz pieteikuma pavaddokumentiem; ii) papildu elementu uzskaitīšanu iesniedzamajiem pavaddokumentiem; iii) tiešās reģistrācijas procedūras kritēriju precizēšanu; iv) to procedūru un nosacījumu noteikšanu, kas piemērojami pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai Birojā; v) paziņojuma par apelāciju saturu un procedūru noteikšanu apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai; vi) Apelācijas padomju lēmumu satura un formas noteikšanu; un vii) izmaiņām informācijā un prasībās attiecībā uz pašdeklarācijas standarta veidlapu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(75)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz: i) noteikumu, kas ierobežo ražojuma specifikācijā iekļauto informāciju, noteikšanu, ja šāds ierobežojums ir vajadzīgs, lai izvairītos no pārmērīgi liela pieteikumu skaita; ii) noteikumu par ražojuma specifikācijas formu noteikšanu; iii) pavaddokumentu formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; iv) sīki izstrādātu noteikumu noteikšanu par tiešu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas procedūrām; v) sīki izstrādātu noteikumu noteikšanu par procedūru un par Birojam iesniedzamo pieteikumu formātu un noformējumu, tostarp saistībā ar pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju; vi) noteikumu noteikšanu par iebilduma iesniegšanu un pamatotā paziņojuma par iebildumu formāta un tiešsaistē izmantojamā noformējuma noteikšanu; vii) noteikumu noteikšanu par paziņojuma par piezīmēm iesniegšanu un tā formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; viii) lēmumiem un procedūrām gadījumos, kad Komisija no Biroja pārņem pilnvaras lemt par pieteikumu; ix) detalizētu noteikumu noteikšanu par pieprasījuma izdarīt Savienības grozījumu ražojuma specifikācijā procedūrām, formu un noformējumu un par standarta grozījumu procedūrām, formu un šādu grozījumu paziņošanu Birojam; x) detalizētu noteikumu noteikšanu par anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā arī par anulēšanas pieprasījumu iesniegšanu; xi) Savienības reģistra IT arhitektūras un noformējuma noteikšanu; xii) Savienības reģistra izrakstu formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; xiii) Savienības simbola un norādes tehnisko parametru noteikšanu, kā arī noteikumu noteikšanu par to izmantošanu tādiem ražojumiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieskaitot noteikumus par lietojamo valodas versiju; xiv) informācijas, ar kuru jāapmainās, rakstura un veida, kā arī metožu, kas izmantojamas kontroles nolūkā īstenotā informācijas apmaiņā, precizēšanu; un xv) Biroja iekasēto maksu apmēru un veidiem, kā tās ir jāmaksā vai – ja maksa ir par apelācijām Apelācijas padomēs – jāatlīdzina, noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(76)

Pašreizējā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība valsts līmenī ir balstīta uz dažādām regulatīvajām pieejām. Ja Savienības un valstu līmenī pastāv divas paralēlas sistēmas, tas var mulsināt patērētājus un ražotājus. Valsts sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai aizstāšana ar Savienības tiesisko regulējumu, radītu juridisko noteiktību, samazinātu administratīvo slogu valsts iestādēm, nodrošinātu godīgu konkurenci starp ražotājiem, kuru ražojumiem ir šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī radītu paredzamas un salīdzinoši mazas izmaksas un paaugstinātu patērētāju uzticēšanos šiem ražojumiem. Tāpēc valsts sistēmām amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai būtu jābeidz pastāvēt divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas. Vajadzētu būt iespējamam uz laiku pagarināt saskaņā ar minētajām valsts sistēmām piešķirto aizsardzību līdz tiek pabeigta attiecīgo dalībvalstu identificēto valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija. Dažas dalībvalstis, jo īpaši tās, kas ir Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju puses, ir saskaņā ar minēto vienošanos reģistrējušas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Saskaņā ar minēto vienošanos tās ir arī piešķīrušas aizsardzību trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tāpēc Regula (ES) 2019/1753 būtu jāgroza, lai turpinātu nodrošināt šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

(77)

Tā kā ir vajadzīgs laiks, lai nodrošinātu, ka ir izveidots satvars šīs regulas pienācīgai darbībai nolūkā izveidot Savienības un starptautiskās reģistrācijas sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, šo regulu būtu jāsāk piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laikposms pēc tās pieņemšanas. Tomēr daži noteikumi attiecībā uz atkāpi no valsts posma, Konsultatīvo padomi, IT sistēmas izveidi un pilnvaru deleģēšanu Komisijai būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(78)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Hartā. Tāpēc šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tostarp tiesībām uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvību un tiesībām uz īpašumu, arī intelektuālo īpašumu.

(79)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, Savienības sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(80)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 2. jūnijā sniedza atzinumu (23),