Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023R0955

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060

PE/11/2023/REV/1

OV L 130, 16/05/2023, p. 1–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 30/06/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/955/oj

16.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/955

(2023. gada 10. maijs),

ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

2016. gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās ir pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C, klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, un apņemas turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

(2)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur vēlākais līdz 2050. gadam būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Visbeidzot, tajā pausts, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

(3)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir tiesību aktos noteikusi mērķi panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā līdz 2050. gadam, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistošu iekšējās samazināšanas mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas), proti, līdz 2030. gadam tās samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Sagaidāms, ka, lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būs jāveic visās ekonomikas nozarēs.

(4)

Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos tika apstiprināts saistošais Savienības neto iekšzemes samazinājuma mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu emisijām, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir taisnīguma un solidaritātes apsvērumi un neatstāt nevienu novārtā. Minētie secinājumi tika atkārtoti apstiprināti Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. maija secinājumos, kuros Eiropadome aicināja Komisiju ātri nākt klajā ar tiesību aktu kopumu kopā ar padziļinātu analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī.

(5)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas apstiprināts Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. jūnija secinājumos, ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt sociālās tiesības un Eiropas sociālo dimensiju visās Savienības politikas jomās. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem. Tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams, nodrošina atbalstu piekļuvei šādiem pakalpojumiem.”

(6)

2021. gada 8. maija Portu deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes solījums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, stiprinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru Savienības un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(7)

Lai īstenotu apņemšanos attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

(8)

Minētie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotājus un dalībvalstis ekonomiskā un sociālā ziņā ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (6) darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisijas no ēku, autotransporta un vēl citiem sektoriem, kas atbilst industriālajām darbībām, kuras neietilpst minētās direktīvas I pielikuma piemērošanas sfērā, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Tam apvienojumā ar citiem pasākumiem būtu vidējā termiņā un ilgtermiņā jāpalīdz samazināt enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību, samazināt ēku un autotransporta izmaksas un attiecīgā gadījumā pavērt jaunas iespējas kvalitatīvu darbvietu radīšanai un ilgtspējīgām investīcijām, pilnībā pieskaņojoties Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(9)

Tomēr minēto investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par siltumapgādi, aukstumapgādi, ēdiena gatavošanu un autotransportu, jo degvielas piegādātāji, kuriem tiek piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta sektoros, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

(10)

Klimatiskajai pārkārtošanai būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante. Lai sasniegtu vērienīgākās klimata ieceres, būs vajadzīgi ievērojami publiskie un privātie resursi. Investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir atjaunīgā enerģija, piemēram, apkurē ar elektriskajiem siltumsūkņiem, centralizētā siltumapgādē un aukstumapgādē un līdzdalībā atjaunīgās enerģijas kopienās, ir efektīva metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijām, vienlaikus palielinot Savienības noturību. Ir vajadzīgs īpašs finansējums mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(11)

Fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var nebūt finansiālas spējas investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanā. Mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar transporta nabadzību īpaši var ietekmēt ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali. Tāpēc minētās ģeogrāfiskās īpatnības, ja tas ir piemērojami un attiecīgi, būtu jāņem vērā, izstrādājot pasākumus un investīcijas mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(12)

Daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai pievērstos sociālajai ietekmei, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar šo regulu izveidotā Sociālā klimata fonda (“fonds”) kopējai summai būtu jāatspoguļo dekarbonizācijas ieceres vērienīgums, ko paredz ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

(13)

Ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni, ir vēl jo svarīgāk izmantot daļu no ieņēmumiem, lai novērstu sociālo ietekmi, ko rada ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem, kas ir pienācīga dzīves un veselības standarta pamatā, kā pienācīgs siltums, ko saņem caur siltumapgādi, aukstumapgāde (paaugstinoties temperatūrai), apgaisme un enerģija ierīču darbināšanai. 2021. gada Savienības mēroga apsekojumā aptuveni 34 miljoni eiropiešu jeb gandrīz 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Tāpēc enerģētiskā nabadzība Savienībai ir būtiska problēma. Kaut arī sociālie tarifi vai pagaidu tiešs ienākumu atbalsts var īstermiņā sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķorientēti, strukturāli pasākumi, jo īpaši ēku renovācija, cita starpā nodrošinot piekļuvi no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtajai enerģijai un aktīvi popularizējot atjaunīgos energoresursus ar mājsaimniecībām paredzētiem informatīviem un izpratni veicinošiem pasākumiem, un ēku renovācija, kas palīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (7) noteiktos mērķus. Vajadzētu būt iespējai atjaunināt šajā regulā noteikto enerģētiskās nabadzības definīciju, lai atspoguļotu iznākumu sarunās par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija).

(14)

Holistiska pieeja ēku renovācijai, kurā efektīvākā veidā tiktu ņemti vērā atstumtības riskam pakļautie cilvēki, proti, tie, kuri Savienībā visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības, varētu samazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Tāpēc atbalstam ēku sektorā saskaņā ar fondu vajadzētu būt vērstam uz energoefektivitātes uzlabošanu, tādējādi samazinot katras mājsaimniecības enerģijas patēriņu, kas izpaustos līdzekļu ietaupījumā un attiecīgi būtu viens no veidiem, kā cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Direktīvas 2010/31/ES pārskatīšana liktu pamatu minēto mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot šo regulu.

(15)

Tā kā transporta nabadzība Savienības līmenī vēl nav definēta, šajā regulā būtu jāievieš šāda definīcija. Transporta nabadzība varētu kļūt par vēl sāpīgāku problēmu, kā atzīts Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (8), un tās dēļ varētu samazināties piekļuve būtiskām sociālekonomiskām aktivitātēm un pakalpojumiem, piemēram, nodarbinātībai, izglītībai vai veselības aprūpei, jo īpaši mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām. Transporta nabadzību parasti izraisa viens faktors vai vairāku faktoru kombinācija, piemēram, zemi ienākumi, lieli izdevumi par degvielu, cenas ziņā pieejama privātā vai sabiedriskā transporta neesamība vai tā nepieejamība. Transporta nabadzība īpaši var skart personas un mājsaimniecības lauku, salu, perifēros, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

(16)

Fonds būtu jāizveido, lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana ēku un autotransporta sektoros rada mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar tiešu pagaidu ienākumu atbalstu, kā arī pasākumiem un investīcijām, ar ko plānots samazināt atkarību no fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi neatkarīgi no tā, kas ir šo ēku īpašnieki, tostarp integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ir jāpievērš uzmanība dažādiem īres mājokļu veidiem, tostarp tiem, kas atrodas privātajā īres tirgū. Rūpēs par īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, pasākumos varētu iekļaut finansiālo atbalstu vai fiskālos stimulus, piemēram, renovācijas izmaksu atskaitīšanu no īres maksas.

(17)

Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns (“plāns”). Lai plānus varētu rūpīgi un savlaicīgi izskatīt, tie būtu jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Plānos vajadzētu būt investīciju elementam, ar ko veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā mazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Plāniem vajadzētu būt diviem mērķiem. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē, cita starpā izmantojot kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz visneaizsargātākajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos varētu paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Īstenojot pasākumus mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos plānos par prioritāti noteikt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tas ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums.

(18)

Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt, īstenot un attiecīgā gadījumā grozīt saviem vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus, savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo Savienības fondu plānoto izmantošanu. Sabiedriskai apspriešanai ar ieinteresētajām personām būtu jānotiek ikreiz, kad Komisijai ir jānovērtē plāns. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pētniecības un inovācijas iestāžu, rūpniecības nozares ieinteresēto personu un sociālā dialoga pārstāvju īpašās zināšanas, kā arī valsts apstākļus, un sekmēt mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

(19)

Plāni būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Komisiju un jāsagatavo saskaņā ar sniegto paraugu. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt nelielus pielāgojumus plānos vai labot tajos pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, vienkārši paziņojot par šādām izmaiņām Komisijai. Nelieliem pielāgojumiem nevajadzētu palielināt vai samazināt plānā paredzēto mērķrādītāju par vairāk nekā 5 %.

(20)

Lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, ir būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība, vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta sektoros.

(21)

Kamēr vēl nav jūtama minēto investīciju ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem palīdzētu sasniegt enerģijas un mobilitātes samazinājumu, kā arī atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos. Tiešs ienākumu atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta sektoru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības pamatcēloņus. Šāds atbalsts būtu jāizmanto tikai attiecībā uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tas nebūtu jāizmanto attiecībā uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu vajadzētu būt ierobežotām laika ziņā. Uz tieša ienākumu atbalsta saņēmējiem būtu kā uz vispārējas saņēmēju grupas locekļiem jāvērš tādi pasākumi un investīcijas, kuru mērķis ir efektīvi panākt, lai tie vairs neciestu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības. Tāpēc plānos būtu jāiekļauj tiešs ienākumu atbalsts ar noteikumu, ka tajos tiek paredzēti arī pasākumi vai investīcijas ar ilgstošu ietekmi, kas vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuri saņem tiešu ienākumu atbalstu.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāpalielina mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju informētība, sniedzot tiem mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām un par pieejamo atbalstu, tostarp veicot ēku energoauditus, kā arī sniedzot pielāgotas konsultācijas par enerģijas jautājumiem vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus.

(23)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzēts, ka šajā regulā noteiktie pasākumi un investīcijas atbilst mērķrādītājam, kas nosaka, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta kopsummas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“DFS 2021.–2027. gadam”), un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kopsummas un vismaz 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), kopsummas būtu jāizmanto klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai. Pasākumi un ieguldījumi saskaņā ar šo Regulu atbilst arī iecerei biodaudzveidības mērķiem 2024. gadā novirzīt 7,5 % no DFS 2021.-2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem un 2026. un 2027. gadā – 10 % no DFS 2021.–2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem, vienlaikus ņemot vērā esošo klimata un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos.

Minētajā nolūkā fonda izdevumu izsekošanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (12) I pielikumā izklāstītā metodika. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi un investīcijas, kuros pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides aizsardzības standarti un prioritātes un kuri atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (13) 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Komisijai būtu jāizdod tehniski norādījumi dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Norādījumos būtu jāpaskaidro, kā pasākumos un investīcijās jānodrošina atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(24)

Enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kuru īpatsvars viena vecāka ģimeņu vidū ir 85 %, kā arī vientuļās sievietes, sievietes ar invaliditāti un vecāka gadagājuma sievietes, kuras dzīvo vienas. Turklāt sievietēm ir atšķirīgi un sarežģītāki mobilitātes modeļi. Viena vecāka ģimenēm ar apgādājamiem bērniem ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāatbalsta un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un minēto mērķu integrēšana, kā arī piekļuves tiesības personām ar invaliditāti.

(25)

Šīs regulas mērķus dalībvalstīm var palīdzēt sasniegt aktīvi lietotāji, iedzīvotāju energokopienas un atjaunīgās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, izmantojot iedzīvotāju ierosinātu augšupēju pieeju. Tie nodrošina pilnvērtīgas iespējas patērētājiem un iesaista tos, kā arī sniedz iespējas konkrētām mājsaimniecību lietotāju grupām piedalīties energoefektivitātes pasākumos un investīcijās, atbalsta atjaunīgās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus palīdz apkarot enerģētisko nabadzību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveicina iedzīvotāju energokopienu un atjaunīgās enerģijas kopienu loma un jāuzskata tās par fonda atbalsttiesīgiem saņēmējiem.

(26)

Dalībvalstīm plānos būtu jāiekļauj finansējamie pasākumi un investīcijas, minēto pasākumu un investīciju aplēstās izmaksas un valstu ieguldījuma apmērs. Iesniedzot plānus, dalībvalstīm būtu jānorāda kopējās aplēstās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), lai plānus varētu salīdzināt. Plānos būtu arī jāiekļauj galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, lai varētu novērtēt pasākumu un investīciju efektīvu īstenošanu.

(27)

Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem ar plānotajām reformām un saistībām, kā arī veidotiem atbilstoši šīm plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kohēzijas politikas programmās saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (15), atveseļošanas un noturības plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, saskaņā ar Modernizācijas fondu, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā, un kā noteikts dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijās attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautajai informācijai vajadzētu būt saskanīgai ar minētajiem tiesību aktiem un plāniem.

(28)

Lai plānošana būtu efektīvāka, dalībvalstīm savos plānos būtu jānorāda, kādas sekas ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu izveidotās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atlikšanai, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu. Minētajā nolūkā visa attiecīgā informācija, kas jāiekļauj plānā, būtu rūpīgi jānodala, to sadalot divos scenārijos, proti, aprakstot un kvantitatīvi nosakot nepieciešamos pielāgojumus pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos.

(29)

Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar fonda palīdzību. Fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tas dotu iespēju ņemt vērā valstu apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un veicinot fonda finansējuma integrēšanu citās valsts izdevumu programmās, kā arī garantējot Savienības izdevumu ietekmi un integritāti.

(30)

Fonds izņēmuma kārtā un uz laiku būtu jāfinansē no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 50 miljonus kvotu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 150 miljonus kvotu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 3. punktu un papildu kvotu apjomu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 4. punktu, kam būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi. Principā fonda īstenošanai laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam būtu jādara pieejama maksimāla summa 65 000 000 000 EUR apmērā. Komisijai jānodrošina to kvotu izsole, uz kurām attiecas minētās direktīvas IVa nodaļa. Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar minēto nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālajai summai, kas pieejama fonda īstenošanai, vajadzētu būt 54 600 000 000 EUR. Minētā summa un ikgadējās summas atspoguļo lielāku vajadzību pēc finansējuma fonda darbības sākumā. Katras dalībvalsts maksimālais finanšu piešķīrums būtu jāaprēķina saskaņā ar piešķiršanas metodiku, nodrošinot papildu atbalstu jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietekmē vairāk. Ņemot vērā to, ka ārējie piešķirtie ieņēmumi ir jādara pieejami pēc kvotu izsoles, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu un 30.d panta 3. un 4. punktu, ir jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 22. panta 2. punkta, lai Savienība katru gadu varētu uzņemties saistības par summām, kas vajadzīgas maksājumiem dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, lai apropriācijas kārtotu atbilstoši piešķirtajiem ieņēmumiem.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāfinansē vismaz 25 % no to plānos norādītajām aplēstajām kopējām izmaksām.

(32)

Attiecīgā gadījumā budžeta saistības varētu sadalīt gada maksājumos. Nolīgumos ar dalībvalstīm, kas veido atsevišķas juridiskas saistības, cita starpā būtu jāņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 30.k pantā minētais notikums, kas varētu ierosināt viena gada kavēšanos attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un vēl citos sektoros sākšanos. Minētajos nolīgumos būtu jāņem vērā arī visi iespējamie finanšu riski Savienībai, kuru dēļ varētu būt nepieciešams grozīt atsevišķās juridiskās saistības, ņemot vērā fonda specifiku, ka uz laiku un izņēmuma kārtā tas tiek finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām.

(33)

Lai fondam nodrošinātu papildu resursus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt līdzekļu pārvietojumu uz fondu no kohēzijas politikas programmām, ko īsteno dalītā pārvaldībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060, ievērojot minētajā regulā izklāstītos nosacījumus. Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību savu fonda piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai pārvietot resursus no to ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/1060, līdz 15 % apmērā. Lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada resursu secīga pārvietošana no dalībvalstu ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kuri ietilpst Regulas (ES) 2021/1060 darbības jomā, attiecīgais vienas vai vairāku programmu grozījums principā būtu jāpieprasa tikai vienu reizi, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu finanšu kontroli. Turpmākajos gados vajadzētu būt iespējai veikt jaunus pārvietojumus, iesniedzot Komisijai finanšu tabulas, ar noteikumu, ka izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot citas izmaiņas attiecīgajā programmā.

(34)

Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts kārtējie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp maksājumi par plānos norādīto tehniskās palīdzības darbību izmaksām.

(35)

Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālām programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānus Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Vajadzētu būt iespējai, ka pasākumi un investīcijas, ko finansē saskaņā ar fondu, var saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(36)

Maksājumi būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, ar kuru atļauj izmaksu attiecīgajai dalībvalstij. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, lai maksājuma termiņu varētu sākt skaitīt no dienas, kad Komisija informējusi attiecīgo dalībvalsti par minēto lēmumu, un nevis no dienas, kurā saņemts maksājuma pieprasījums.

(37)

Pēc visu attiecīgajā kārtā saņemto maksājumu pieprasījumu analīzes un ja ieņēmumi, kas fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu dalībvalstu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisijai būtu jāmaksā dalībvalstīm pro-rata, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisijai par prioritāti būtu jānosaka maksājumi tām dalībvalstīm, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam jāmaksā par maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti no jauna.

(38)

Lai atvieglotu plānu sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, šīs regulas pielikumos būtu jāiekļauj kopējo rādītāju saraksts un plānu veidne. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot attiecīgus kopējus rādītājus, lai savos plānos izklāstītu atskaites punktus un mērķrādītājus. Kopējo rādītāju sarakstā būtu jāiekļauj kopēji rādītāji ziņošanai par progresu un plānu un fonda īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai.

(39)

Fonds būtu jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem. Fondam piemēro vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai gadījumos, kad dalībvalstīs notikuši tiesiskuma principu pārkāpumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 (17).

(40)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāds atbalsts attiecīgā gadījumā tiek piešķirts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un koriģēta krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai ir bijuši nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī ir būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Ja tiek izbeigts nolīgums, kas saistīts ar finansiālo atbalstu, vai tiek samazināts un atgūts finanšu piešķīrums, minētās summas dalībvalstīm būtu jāpiešķir līdz 2033. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumiem par kvotu sadali, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā. Būtu jāizveido atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumos par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu vai to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

(41)

Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan primāri par fonda īstenošanu atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem ir atbildīga pati dalībvalsts, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no dalībvalstīm. Tādēļ, īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jānodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība un jāatgūst neatbilstīgi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc, jāreģistrē un elektroniskā sistēmā jāglabā standartizētas datu un informācijas kategorijas, tādējādi nodrošinot iespēju novērst, atklāt un koriģēt nopietnus pārkāpumus saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un ieguldījumiem, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu, Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtēšanas rīks. Komisijai būtu jāveicina minētās informācijas un uzraudzības sistēmas izmantošana, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu.

(42)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt iespējai izmantot šo informācijas un uzraudzības sistēmu savas kompetences un tiesību ietvaros.

(43)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāatļauj apstrādāt personas datus tikai tad, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildi, revīziju un kontroli, informācijas sniegšanu, komunikāciju un redzamību, kas attiecas uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem, kuri īstenojami ar fonda atbalstu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2016/679 (18) vai Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (19) atkarībā no tā, kurš tiesību akts piemērojams.

(44)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu, korekciju un izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu uzlikšanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu potenciālus krāpšanas, korupcijas vai interešu konfliktu gadījumus vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 ir pilnvarota izmeklēt un uzsākt kriminālvajāšanu saistībā ar krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(45)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Regula (ES) 2021/1060 būtu attiecīgi jāgroza.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Sociālo klimata fondu (“fonds”) laikposmam no 2026. gada līdz 2032. gadam.

Fonds sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm sociālajos klimata plānos (“plāni”) iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.

Fonda atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecībām, kuras skar transporta nabadzība.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“enerģētiskā nabadzība” ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, kuri nodrošina pienācīgus sadzīves un sanitāros apstākļus, tai skaitā pienācīgu siltumu, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju ierīču darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā un esošajā sociālajā rīcībpolitikā, kā arī citās attiecīgās rīcībpolitikās;

2)

“transporta nabadzība” ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu;

3)

“plāna aplēstās kopējās izmaksas” ir plānā iekļauto pasākumu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas;

4)

“finanšu piešķīrums” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts, kas saskaņā fondu ir pieejams piešķiršanai vai kas ir ticis piešķirts dalībvalstij;

5)

“atskaites punkts” ir kvalitatīvs rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu progresu virzībā uz pasākuma vai investīcijas mērķa sasniegšanu;

6)

“mērķrādītājs” ir kvantitatīvs rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu progresu virzībā uz pasākuma vai investīcijas mērķa sasniegšanu;

7)

“no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (25) 2. panta otrās daļas 1. punktā;

8)

“mājsaimniecība” ir privāta mājsaimniecība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1700 (26) 2. panta 15. punktā;

9)

“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (27) I pielikuma 3. līdz 6. pantu;

10)

“mazaizsargātas mājsaimniecības” ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās;

11)

“mazaizsargāti mikrouzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

12)

“mazaizsargāti transporta lietotāji” ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

13)

“ēku renovācija” ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija ar mērķi paaugstināt ēku energoefektivitāti, piemēram, ēku norobežojošo konstrukciju, tas nozīmē, sienu, jumta, grīdas un logu nomaiņa, un ēku inženiertehnisko sistēmu uzstādīšana, kas atbilst visiem attiecīgajiem nacionālajiem drošības standartiem, tostarp palīdzot izpildīt renovācijas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija);

14)

“ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehniskais aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, ēkas automatizāciju un vadību, atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un uzglabāšanu objektā, vai šāda tehniskā aprīkojuma kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunīgo energoresursu enerģiju;

15)

“aktīvs lietotājs” ir aktīvs lietotājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (28) 2. panta 8. punktā;

16)

“iedzīvotāju energokopiena” ir iedzīvotāju energokopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 11. punktā;

17)

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16. punktā;

18)

“savstarpēja tirdzniecība ar atjaunīgo enerģiju” ir atjaunojamās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 18. punktā;

19)

“bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis” ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 (29) 3. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

3. pants

Mērķi

1.   Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

2.   Fonda konkrētie mērķi ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots paaugstināt ēku energoefektivitāti, veicot ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, cita starpā integrējot ēkās atjaunīgās enerģijas ražošanu un šādas enerģijas uzglabāšanu, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

II NODAĻA

Sociālie klimata plāni

4. pants

Sociālie klimata plāni

1.   Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai savu plānu. Plāns ietver pastāvošu vai jaunu valsts pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina konsekvenci starp savu plānu un savu atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā.

3.   Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai samazinātu ēku un autotransporta sektoru radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo degvielu cenu pieauguma.

4.   Plānā iekļauj valsts un attiecīgā gadījumā vietējus un reģionālus pasākumus un investīcijas saskaņā ar 8. pantu, kurus īsteno, lai:

a)

veiktu ēku renovāciju un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, tostarp integrētu atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzglabāšanu;

b)

palielinātu bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjomu.

5.   Ja dalībvalstī jau ir izveidota valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēkām un autotransportam vai oglekļa nodoklis, plānā var iekļaut valsts pasākumus, kuri jau ir ieviesti, lai mazinātu sociālo ietekmi un sociālos izaicinājumus, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst šai regulai.

5. pants

Sabiedriskā apspriešana

1.   Katra dalībvalsts pēc sabiedriskās apspriešanas ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomisko un sociālo partneru pārstāvjiem, attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām iesniedz plānu Komisijai. Katra dalībvalsts rīko minēto apspriešanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. panta prasībām un atbilstoši dalībvalsts valsts tiesiskajam regulējumam.

2.   Katra dalībvalsts savā plānā iekļauj kopsavilkumu par:

a)

apspriešanu, kas veikta, ievērojot 1. punktu; un

b)

to, kā plānā ir atspoguļots to ieinteresēto personu paustais, kuras piedalījās apspriešanā.

3.   Šīs regulas 16. panta 3. punkta nolūkā Komisija novērtē, vai plāns ir izstrādāts, apspriežoties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Komisija atbalsta dalībvalstis, sniedzot piemērus attiecībā uz apspriešanas labu praksi saskaņā ar 6. panta 4. punktu.

6. pants

Sociālo klimata plānu saturs

1.   Plānā ir izklāstīti šādi elementi:

a)

konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 4. un 8. pantu, kuru nolūks ir samazināt šā punkta d) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā minētie pasākumi un investīcijas faktiski veicinās 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

b)

attiecīgā gadījumā konkrēti, savstarpēji saskaņoti un pastiprināti papildu pasākumi, kuru nolūks ir īstenot pasākumus un investīcijas un samazināt d) apakšpunktā minēto ietekmi;

c)

informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai attiecīgā gadījumā privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu;

d)

prognoze par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, varētu būt uz mājsaimniecībām, jo īpaši uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem; minētā ietekme ir jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valsts īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas;

e)

mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēstais skaits un to noteikšana;

f)

skaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības definīcijas;

g)

ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 4. panta 3. punktā, tajā izklāsta kritērijus atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, paredzēto termiņu attiecīgo pasākumu īstenošanai un to pamatojumu, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar minētajiem pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko nabadzību, transporta nabadzību un mājsaimniecību neaizsargātību pret autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;

h)

paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs visaptverošs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;

i)

attiecīgā gadījumā – grafiks pakāpeniskai atbalsta samazināšanai mazemisiju transportlīdzekļiem;

j)

plāna aplēstās kopējās izmaksas, kam pievienots atbilstošs izmaksu pamatojums un skaidrojumi par to, kā tās atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgas ar plāna paredzēto ietekmi;

k)

paredzētais valsts ieguldījums plāna aplēstajās kopējās izmaksās, aprēķināts saskaņā ar 15. pantu;

l)

izņemot šīs regulas 4. panta 3. punktā minētos pasākumus, skaidrojums par to, kā ar plānu tiks nodrošināts, ka neviens no pasākumiem vai neviena no investīcijām nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē;

m)

attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgie kopīgie rādītāji, kas minēti IV pielikumā, un, ja neviens no minētajiem rādītājiem neattiecas uz konkrētu pasākumu vai investīciju, attiecīgās dalībvalsts ierosinātie papildu individuālie rādītāji;

n)

saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā īstenošanu – 5. pantā minētais kopsavilkums par sabiedriskās apspriešanās procesu;

o)

skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus fonda nodrošināto finanšu piešķīrumu izmantošanā, un par kārtību, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām;

p)

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali;

q)

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā pasākumi un investīcijas tiecas novērst dzimumu nevienlīdzību.

2.   Plānā var iekļaut tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas pasākumu un investīciju efektīvai pārvaldībai un īstenošanai.

3.   Plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas sniegta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar:

a)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu;

b)

savām kohēzijas politikas programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060;

c)

savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241;

d)

savu ēku renovācijas plānu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija);

e)

savu atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999; un

f)

savu teritoriālo taisnīgas pārkārtošanās plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1056.

4.   Sagatavojot plānus, Komisija organizē labas prakses apmaiņu, tostarp attiecībā uz izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām, kas jāiekļauj plānos. Dalībvalstis var lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) instrumentu, kas izveidots ar nolīgumu, kurš 2009. gadā tika noslēgts starp Komisiju un Eiropas Investīciju banku, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (30).

5.   Šā panta 1. punkta l) apakšpunkta vajadzībām Komisija sniedz dalībvalstīm fonda darbības jomai pielāgotus tehniskus norādījumus par pasākumu un investīciju atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

6.   Lai palīdzētu dalībvalstīm sniegt šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju, Komisija nodrošina kopēju vērtību, kas uzskatāma par oglekļa cenas aplēsi, kura izriet no ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

7.   Katra dalībvalsts plānam izmanto V pielikumā izklāstīto veidni.

III NODAĻA

Fonda atbalsts sociālajiem klimata plāniem

7. pants

Fondu reglamentējošie principi

1.   Fonds sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai finansētu to plānos izklāstītos pasākumus un investīcijas.

2.   Finansiālā atbalsta maksājums saskaņā ar šā panta 1. punktu katrai dalībvalstij ir atkarīgs no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi pasākumu un investīciju atskaites punktus un mērķrādītājus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un Regulā (ES) 2021/1119 noteikto mērķi un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

a)

energoefektivitāti;

b)

ēku renovāciju;

c)

bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;

d)

siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;

e)

mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos.

3.   Fonds atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

4.   Ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām samazina atkarību no fosilās degvielas un attiecīgā gadījumā veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, kā arī ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas jomās, uz kurām attiecas fonda pasākumi un investīcijas.

8. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi un investīcijas, kas jāiekļauj sociālajos klimata plānos

1.   Dalībvalsts plāna aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut šādus pasākumus un investīcijas ar ilgstošu ietekmi, ja tie galvenokārt ir vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ja ar tiem plānots:

a)

atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, kas atrodas ēkās ar vissliktāko energosniegumu, tostarp īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos;

b)

paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem;

c)

veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju, piemēram, tās elektrificējot, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamām un energoefektīvām sistēmām un integrējot atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzglabāšanu, tostarp izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas, iedzīvotāju energokopienas un citus aktīvus lietotājus, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas pašpatēriņu, piemēram, atjaunīgās enerģijas koplietošanu un savstarpēju tirdzniecību, pieslēgšanu viedtīkliem un centralizētās siltumapgādes tīkliem, kas veicina energotaupību vai enerģētiskās nabadzības mazināšanu;

d)

sniegt mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību, izpratni un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām, pieejamo atbalstu ēku renovācijai un energoefektivitātei, kā arī ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mobilitāti un transporta alternatīvas;

e)

atbalstīt publiskās un privātās struktūras, tostarp sociālo mājokļu nodrošinātājus, jo īpaši publiskos un privātos kooperatīvus, lai izstrādātu un nodrošinātu cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

f)

nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko neitralitāti, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, jo īpaši attiecīgā gadījumā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei; uzlādes un uzpildes infrastruktūrai; un lietotu bezemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstīšanai; dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka gadījumos, kad bezemisiju transportlīdzekļi ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums, to plānos prioritāte tiek piešķirta atbalstam šādiem transportlīdzekļiem;

g)

stimulēt cenas ziņā pieņemama un pieejama sabiedriskā transporta izmantošanu un atbalstīt privātās un publiskās struktūras, tostarp kooperatīvus, lai attīstītu un nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma, koplietojamus mobilitātes pakalpojumus un aktīvas mobilitātes iespējas.

2.   Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādam atbalstam ir pagaidu raksturs, un tas laika gaitā samazinās. Dalībvalstis var sniegt pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, ja to plānos ir iekļauti pasākumi vai investīcijas, kas vērsti uz minētajām mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu. Šāds atbalsts attiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. To pasākumu izmaksas, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, nepārsniedz 37,5 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kā minēts šīs regulas 6. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

3.   Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var ietvert tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām. Šādas tehniskās palīdzības izmaksas ir līdz 2,5 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kā minēts 6. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

9. pants

Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem

1.   Dalībvalstis plānos var iekļaut atbalstu, kas tiek sniegts, izmantojot publiskas vai privātas struktūras, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ar noteikumu, ka šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

10. pants

Fonda resursi

1.   Fonda īstenošanai laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim dara pieejamu maksimālu summu 65 000 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 30.d panta 3. punktu un 30.d panta 4. punktu. Minētā summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē, neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta sesto daļu.

Fondam piešķirtās ikgadējās summas šā punkta pirmajā daļā noteiktā maksimālā apjoma ietvaros nepārsniedz Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta ceturtajā daļā minētās summas.

Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālais apjoms, kas jādara pieejams fondam, ir 54 600 000 000 EUR, un fondam piešķirtās ikgadējās summas nepārsniedz attiecīgās summas, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta piektajā daļā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 22. panta 2. punkta un neskarot šīs regulas 19. pantu, saistību apropriācijas, kas sedz šā panta 1. punktā minēto attiecīgo maksimālo summu, no 2026. gada 1. janvāra automātiski dara pieejamas katra finanšu gada sākumā, nepārsniedzot attiecīgās piemērojamās gada summas, kas minētas 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās summas var aptvert arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriešanām ar ieinteresētajām personām, informācijas un komunikācijas pasākumiem, tostarp iekļaujošiem sabiedriskiem pasākumiem, un Savienības politisko prioritāšu korporatīvajai komunikācijai, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, jo īpaši saistībā ar informācijas apstrādi un apmaiņu un korporatīvās IT rīkiem, kā arī jebkādus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai fonda pārvaldībā. Ar izdevumiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par projektu kvalitātes kontroli un uzraudzību uz vietas, un izmaksas par līdzbiedru konsultēšanu un ekspertu darbu atbalstāmo darbību novērtēšanai un īstenošanai.

11. pants

Dalītās pārvaldības programmu resursi un tām paredzētie resursi, un resursu izlietojums

1.   Saskaņā ar dalīto pārvaldību dalībvalstīm iedalītos resursus pēc valstu pieprasījuma var pieskaitīt fondam saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 attiecīgajos noteikumos. Komisija īsteno minētos resursus tieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts vajadzībām.

2.   Dalībvalstis savos plānos, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu, var lūgt pārvietot līdz 15 % no to maksimālā gada finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1060. Ar pārvietotajiem resursiem finansē pasākumus un investīcijas, kā minēts šīs regulas 8. pantā, un tos īsteno saskaņā ar to fondu noteikumiem, uz kuriem resursi tiek pārvietoti. Dalībvalstis resursus pārvieto, grozot vienu vai vairākas programmas, izņemot programmas, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 26.a pantu, un tos īsteno saskaņā ar minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un noteikumiem par fondiem, uz kuriem resursi tiek pārvietoti.

3.   Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var uzticēt Regulā (ES) 2021/1060 noteikto kohēzijas politikas darbības programmu vadošajām iestādēm īstenot pasākumus un investīcijas, par kuriem saņem šī fonda atbalstu, ņemot vērā sinerģijas ar minētajām kohēzijas politikas programmām un saskaņā ar fonda mērķiem. Dalībvalstis savos plānos norāda nodomu tādējādi uzticēt šos pienākumus minētajām iestādēm. Šādos gadījumos uzskata, ka pastāvošās dalībvalstu ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā par tām paziņots Komisijai, atbilst šīs regulas prasībām.

4.   Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (31) attiecīgajiem noteikumiem. Minētās izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā maksimālā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai.

12. pants

Īstenošana

Fondu īsteno Komisija tiešas pārvaldības veidā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi LESD 322. pantam, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 un Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

13. pants

Papildināmība un papildu finansējums

1.   Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

2.   Fonda atbalsts, tostarp 4. panta 3. punktā minētais pagaidu tiešais ienākumu atbalsts, ir papildinošs un neaizstāj valsts budžeta regulāros izdevumus.

3.   Attiecībā uz tehnisko palīdzību dalībvalstīm – administratīvās izmaksas, kas tieši saistītas ar plāna īstenošanu, neuzskata par regulāriem valsts budžeta izdevumiem.

14. pants

Maksimālais finanšu piešķīrums

1.   Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar 10. pantu un kā norādīts I un II pielikumā.

2.   Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu plāna īstenošanai.

15. pants

Valsts ieguldījums aplēstajās kopējās izmaksās

Dalībvalstis līdzfinansē vismaz 25 % no sava plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

16. pants

Komisijas novērtējums

1.   Komisija novērtē plānu un attiecīgā gadījumā jebkādus minētā plāna grozījumus, ko iesniegusi dalībvalsts saskaņā ar 18. pantu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Veicot šo novērtējumu, Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var sniegt apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju divu mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi plānu. Dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju un vajadzības gadījumā var pārskatīt plānu, arī pēc plāna iesniegšanas. Dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt novērtējuma sagatavošanas termiņu par saprātīgu laikposmu.

2.   Komisija novērtē, vai saskaņā ar 11. pantu pieprasītie pārvietojumi atbilst šīs regulas mērķiem.

3.   Komisija, ņemot vērā dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu, novērtē plāna atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību šādi:

a)

lai novērtētu nozīmi, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai plāns ir atbilstoša reakcija uz sociālo ietekmi un problēmām, kam pakļautas mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji attiecīgajā dalībvalstī, kurus skar ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;

ii)

to, vai ar plānu paredzēts nodrošināt, ka plānā iekļautie pasākumi un investīcijas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, un vai plāns palīdz samazināt atkarību no fosilās degvielas;

iii)

to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu no tās izrietošo sociālo ietekmi un problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un Savienības Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus;

b)

lai novērtētu lietderību, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai ir paredzams, ka plānam dalībvalstī būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar minēto plānu, saskaņā ar Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un it sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecībām, kuras skar transporta nabadzība;

ii)

to, vai ar dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;

iii)

to, vai dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas atbilst prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti (pārstrādāta versija), Direktīva (ES) 2018/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2009/33/EK (32) un Direktīva 2010/31/ES; un

iv)

to, vai dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas veicina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci ar 6. panta 3. punktā minētajiem Savienības instrumentiem.

c)

lai novērtētu efektivitāti, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī, vienlaikus ņemot vērā valsts īpatnības, kas varētu ietekmēt plānā paredzētās izmaksas;

ii)

to, vai paredzams, ka ar dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem tiks novērsti, atklāti un koriģēti korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumi fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām;

iii)

to, vai dalībvalsts ierosinātie atskaites punkti un mērķrādītāji ir efektīvi, ņemot vērā fonda darbības jomu, mērķus un atbalstāmās darbības;

d)

lai novērtētu saskaņotību, Komisija ņem vērā to, vai plānā ietvertie pasākumi un investīcijas ir saskaņotas darbības.

17. pants

Komisijas lēmums

1.   Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 16. pantu, Komisija ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts, ievērojot 4. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.

2.   Ja Komisija plānu novērtē pozitīvi, 1. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāsta:

a)

dalībvalsts īstenojamos pasākumus un investīcijas, plāna aplēstās kopējās izmaksas un atskaites punktus un mērķrādītājus;

b)

maksimālo finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar 14. panta 1. punktu un kas izmaksājams pa daļām saskaņā ar 20. pantu, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti saistībā ar plāna īstenošanu;

c)

valsts ieguldījumu;

d)

plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam;

e)

attiecīgos rādītājus saistībā ar paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi; un

f)

kārtību, kādā Komisijai sniedz piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto maksimālo finanšu piešķīrumu nosaka, pamatojoties uz dalībvalsts ierosinātā plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kuras novērtētas, ņemot vērā 16. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā maksimālā finanšu piešķīruma summu nosaka šādi:

a)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem un plāna aplēsto kopēju izmaksu summa, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums, ir vienāda ar vai lielāka par attiecīgajai valstij noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu, kas norādīts 14. panta 1. punktā, dalībvalstij iedalītais finanšu piešķīrums ir vienāds ar 14. panta 1. punktā minētā maksimālā finanšu piešķīruma kopsummu;

b)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem un plāna aplēsto kopēju izmaksu summa, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums, ir mazāka par attiecīgajai valstij noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu, kas norādīts 14. panta 1. punktā, dalībvalstij iedalītais finanšu piešķīrums ir vienāds ar plāna aplēsto kopējo izmaksu summu, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums;

c)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, bet novērtējumā tiek identificētas iekšējās kontroles sistēmu nepilnības, Komisija var prasīt dalībvalstij iekļaut plānā papildu pasākumus minēto trūkumu novēršanai un tos īstenot pirms pirmā maksājuma veikšanas;

d)

ja plāns apmierinoši neatbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalstij finanšu piešķīrumu nepiešķir.

4.   Ja Komisija ir sniegusi negatīvu novērtējumu par kādu plānu, 1. punktā minētajā lēmumā norāda attiecīgā negatīvā novērtējuma iemeslus. Dalībvalsts iesniedz plānu atkārtoti pēc tam, kad tā ņēmusi vērā Komisijas novērtējumu.

18. pants

Sociālo klimata plānu grozīšana

1.   Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, kas izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, vai ja tas ir būtiski jāpielāgo, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai grozītu plānu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Lai sagatavotu grozīto plānu, dalībvalstis saskaņā ar 11. panta 4. punktu var lūgt tehnisko atbalstu.

2.   Komisija izvērtē grozīto plānu saskaņā ar 16. pantu.

3.   Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 17. panta 1. punktu īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus. Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, Komisija saskaņā ar šo punktu pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts iesniegusi grozīto plānu.

4.   Ja Komisija grozīto plānu novērtē negatīvi, tā 3. punktā norādītajā laikposmā noraida grozīto plānu, vispirms sniedzot attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt tās apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kad paziņots Komisijas novērtējums attiecībā uz grozīto plānu.

5.   Līdz 2029. gada 15. martam katra dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, kas izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kopā ar integrētiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

6.   Ja plānā ir veikti nelieli pielāgojumi, kuru rezultātā plānā noteiktais mērķrādītājs ir palielināts vai samazināts par mazāk nekā 5 %, piemēram, aprakstīto pasākumu un investīciju nelielu atjauninājumu vai pārrakstīšanās kļūdu labošanas gadījumā, dalībvalsts par šādām izmaiņām paziņo Komisijai.

19. pants

Finanšu piešķīruma saistības

1.   Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, kā minēts šīs regulas 17. pantā, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2032. gadam, neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu un 30.i un 30.k pantu. Minēto nolīgumu noslēdz, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles, vai divus gadus pirms minētā gada gadījumos, kad piemēro šīs regulas 10. panta 1. punkta trešo daļu.

2.   Budžeta saistību pamatā var būt vispārējas saistības, un tās attiecīgā gadījumā var sadalīt ikgadējos maksājumos vairāku gadu periodā.

20. pants

Noteikumi par maksājumiem un finanšu piešķīrumu nolīgumu apturēšanu un izbeigšanu

1.   Finanšu piešķīrumu maksājumus saskaņā ar šo pantu dalībvalstij veic pēc to attiecīgo plānā paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildīšanas, kuri ir apstiprināti saskaņā ar 17. pantu un kuriem ir pieejams finansējums. Pēc minēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu piešķīruma maksājuma pieprasījumu. Šādus maksājumu pieprasījumus dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu vai divas reizes gadā, līdz 31. jūlijam vai līdz 31. decembrim.

2.   Saņemot maksājuma pieprasījumu no dalībvalsts, Komisija novērtē, vai ir apmierinoši izpildīti attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas norādīti 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā. Atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde paredz, ka attiecīgā dalībvalsts nav pārtraukusi pasākumus, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

3.   Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par atsevišķu maksājuma pieprasījumu, tā pieņem atsevišķu lēmumu, ar ko atļauj finanšu piešķīruma izmaksu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, ja ir pieejams finansējums un tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm. Komisija individuālo lēmumu pieņem ne agrāk kā divus mēnešus un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas attiecīgā termiņa saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Ja, veicot šā panta 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, aptur tās finanšu piešķīruma daļas izmaksāšanu, kura ir proporcionāla neizpildītajam atskaites punktam vai mērķrādītājam. Dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

Apturēšanu atceļ tikai tad, kad atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti, kā noteikts 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņu sāk skaitīt no dienas, kad ir izziņots Komisijas lēmums, ar kuru atļauj finanšu piešķīruma izmaksāšanu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai arī no dienas, kad paziņots par apturēšanas atcelšanu saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu.

6.   Ja deviņu mēnešu laikā no 4. punkta pirmajā daļā minētās apturēšanas atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, Komisija proporcionāli samazina finanšu piešķīruma summu, vispirms dodot dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā no tās secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus par atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi.

7.   Ja 15 mēnešu laikā no attiecīgo 19. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu, neskarot Regulas (EU, Euratom) 2018/1046 14. panta 3. punktu. Komisija pieņem lēmumu par minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš Komisijas novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.

8.   Visus maksājumus veic līdz 2033. gada 31. decembrim.

9.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta un šā panta 5. punkta, ja konkrētā maksājumu pieprasījumu kārtā, kā minēts šā panta 1. punktā, ieņēmumi, kas šim fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisija maksā dalībvalstīm pro-rata, ko nosaka kā daļu no pieejamajiem maksājumiem attiecībā pret kopējiem apstiprinātajiem maksājumiem. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisija par prioritāti nosaka tās dalībvalstis, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam – no jauna iesniegtos maksājumu pieprasījumus.

10.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta un neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta sesto daļu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, Komisija piešķir dalībvalstīm summas, kas atbilst visām apropriācijām, kuras līdz 2033. gada 31. decembrim nav izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā definētajiem noteikumiem par kvotu sadali.

21. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Īstenojot plānus, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām, tostarp tiem, ko veic publiskas vai privātas struktūras, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9. pantu, atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk izklāstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

2.   Regulas 19. pantā minētajos nolīgumos paredz šādas saistības dalībvalstīm:

a)

regulāri pārbaudīt, vai sniegtais finansējums ir pienācīgi izmantots saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem un visi plānā paredzētie pasākumi vai investīcijas ir pareizi īstenoti saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju;

b)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un koriģētu tādus krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus, kā definēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. pantā, kas skar Savienības finanšu intereses, un veikt tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus, tostarp attiecībā uz jebkādiem pasākumiem vai investīcijām, kas īstenoti saskaņā ar plānu;

c)

maksājuma pieprasījumam pievienot:

i)

pārvaldības deklarāciju, kurā apliecināts, ka finanšu piešķīrumi tikuši izmantoti tiem paredzētajos nolūkos, ka kopā ar maksājuma pieprasījumu iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un uzticama un ka ieviestās iekšējās kontroles sistēmas sniedz nepieciešamās garantijas, ka finanšu piešķīrumi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem, jo sevišķi noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un dubultas finansēšanas no fonda un citām Savienības programmām novēršanu atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principam; un

ii)

kopsavilkumu par revīzijām, kas veiktas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem, norādot arī šo revīziju tvērumu izdevumu summas un aptvertā laika perioda izteiksmē, kā arī noteikto nepilnību analīzi un veikto korektīvo pasākumu aprakstu;

d)

revīzijas un kontroles vajadzībām, kā arī lai sniegtu salīdzināmu informāciju par finanšu piešķīrumu izlietojumu saistībā ar pasākumiem un investīcijām, kuri veikti saskaņā ar plānu, – vākt, reģistrēt un uzglabāt elektroniskā sistēmā un nodrošināt piekļuvi šādām standartizētām datu kategorijām:

i)

finanšu piešķīrumu galasaņēmēju nosaukumi, to PVN reģistrācijas numuri vai nodokļu maksātāja identifikācijas numuri un fonda finanšu piešķīruma summa;

ii)

darbuzņēmēja(-u) un apakšuzņēmēja(-u) un tā/to PVN reģistrācijas numurs(-i) vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un līguma(-u) vērtība, ja finanšu piešķīrumu galasaņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisko iepirkumu;

iii)

finanšu piešķīrumu galasaņēmēja vai darbuzņēmēja faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vārds(-i), uzvārds(-i), dzimšanas datums(-i) un PVN reģistrācijas numurs(-i) vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (33) 3. panta 6. punktā;

iv)

visu to pasākumu un investīciju saraksts, kas īstenoti ar fonda atbalstu, norādot šo pasākumu un investīciju publiskā finansējuma kopsummu un tā finansējuma summu, kas izmaksāts no citiem no Savienības budžeta finansētiem fondiem;

e)

skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, EPPO īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, un noteikt pienākumus visiem to finanšu piešķīrumu galasaņēmējiem, kas izmaksāti par plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanu, vai – jebkādām citām personām vai struktūrām, kas iesaistītas to īstenošanā, – skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un, ja piemērojams, EPPO īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, un noteikt līdzīgus pienākumus visiem izmaksāto līdzekļu galasaņēmējiem;

f)

veikt uzskaiti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 132. pantu, atsauces punkts ir maksājuma darījums, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu vai investīciju.

Šā panta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktā minēto informāciju pieprasa tikai tad, ja publiskā iepirkuma vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (34) 4. pantā noteiktās Savienības robežvērtības. Attiecībā uz apakšuzņēmējiem minēto informāciju pieprasa tikai:

a)

attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu pirmo līmeni;

b)

ja minētā informācija ir reģistrēta par attiecīgo darbuzņēmēju; un

c)

par apakšuzņēmuma līgumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 50 000 EUR.

3.   Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos personas datus attiecīgajā laikposmā apstrādā dalībvalstis un Komisija, lai veiktu budžeta izpildes, revīzijas un kontroles pasākumus, kā arī informācijas sniegšanas, saziņas un redzamības darbības attiecībā uz to finanšu piešķīrumu izlietojumu, kuri saistīti ar 19. pantā minēto nolīgumu īstenošanu. Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Regulu (ES) 2018/1725 atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Komisija saskaņā ar LESD 319. pantu saistībā ar fondu sagatavo integrētos finanšu un pārskatatbildības ziņojumus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 247. pantā un jo īpaši gada pārvaldības un snieguma ziņojumā atsevišķi.

4.   Regulas 19. pantā minētajos nolīgumos arī paredz Komisijas tiesības proporcionāli samazināt fonda atbalstu un atgūt jebkādas summas, kas atmaksājamas Savienības budžetā, krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumos, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kurus nav novērsusi attiecīgā dalībvalsts, vai arī ja būtiski pārkāpts kāds no pienākumiem, kas izriet no šādiem nolīgumiem.

Lemjot par atgūstamās summas un samazinājuma apmēru, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījuma, kas skar Savienības finanšu intereses, vai saistību pārkāpuma nopietnību. Komisija dod dalībvalstij iespēju pirms samazinājuma piemērošanas sniegt savus apsvērumus.

IV NODAĻA

Papildināmība, pārraudzība un izvērtēšana

22. pants

Koordinācija un papildināmība

Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģijas un nodrošina efektīvu koordināciju starp fondu un Savienības programmām un instrumentiem, kas minēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, un Modernizācijas fondu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantu. Šajā nolūkā tās:

a)

nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos vai reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

b)

pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās; un

c)

nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos vai reģionālajos līmeņos, lai sasniegtu fonda mērķus.

23. pants

Informācija, komunikācija un redzamība

1.   Dalībvalstis dara pieejamus datus, kas minēti šīs regulas 21. panta 2. punkta d) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, tos publiskojot un regulāri atjauninot vienotā tīmekļa vietnē atvērtos, mašīnlasāmos formātos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (35) 5. panta 1. punktā, kurā iespējams datus kārtot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot. Šīs regulas 21. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto informāciju nepublicē gadījumos, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 38. panta 3. punktā, vai ja tiek sniegts pagaidu tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām.

2.   Fonda atbalsta saņēmēji tiek informēti par minēto līdzekļu izcelsmi, tostarp gadījumos, kad viņi minētos līdzekļus saņem, izmantojot starpniekus. Dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar pasākuma īstenošanu un paredzēti saņēmējiem, minētā informācija ietver Savienības emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu “finansē Eiropas Savienība – Sociālais klimata fonds”. Fonda atbalsta saņēmēji, izņemot saistībā ar fiziskām personām paredzētu atbalstu vai tad, ja pastāv risks, ka tiks publiskota komerciāli sensitīva informācija, nodrošina Savienības finansējuma redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.   Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar fondu, darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, un iegūtajiem rezultātiem, tostarp attiecīgā gadījumā un ar valsts iestāžu piekrišanu – īstenojot komunikācijas pasākumus kopīgi ar valsts iestādēm un Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvniecības birojiem attiecīgajā dalībvalstī.

24. pants

Īstenošanas uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par sava plāna īstenošanu kopā ar savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu un saskaņā ar tās 28. pantu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar plāna ietvaros veiktajiem pasākumiem. Dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj šīs regulas IV pielikumā izklāstītos rādītājus.

2.   Komisija uzrauga fonda īstenošanu un novērtē tā mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar pasākumiem, kas veikti ar fonda atbalstu.

3.   Komisijas snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka pasākumu īstenošanas un rezultātu uzraudzības dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šajā nolūkā fonda atbalsta saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

4.   Komisija IV pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus izmanto ziņošanai par progresu un fonda darbības uzraudzīšanai un izvērtēšanai nolūkā virzīties uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

25. pants

Pārredzamība

1.   Komisija vienlaikus un ar vienādiem noteikumiem bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei dalībvalstu iesniegtos plānus un Komisijas publiskotos lēmumus.

2.   Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus.

3.   Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var aicināt Komisiju sniegt informāciju par stāvokli Komisijas veiktajā plānu novērtēšanā.

26. pants

Sociālais klimata dialogs

1.   Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var aicināt Komisiju divreiz gadā apspriest šādus jautājumus:

a)

dalībvalstu iesniegtie plāni;

b)

Komisijas novērtējums par dalībvalstu iesniegtajiem plāniem;

c)

situācija attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajos plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi;

d)

maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu to iesniegtajos plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi.

2.   Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti sociālajā klimata dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir sagatavotas.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

27. pants

Fonda izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Divus gadus pēc plānu īstenošanas sākšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību, ņemot vērā to pirmo ziņojumu rezultātus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 24. pantu, un attiecīgā gadījumā iesniedz jebkādus priekšlikumus šīs regulas grozījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē:

a)

to, cik lielā mērā ir sasniegti 3. pantā izklāstītie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību;

b)

par katru valsti atsevišķi – pasākumu un investīciju lietderību un tiešā ienākumu atbalsta izmantošanu, ņemot vērā plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu;

c)

to, kā dalībvalstīs piemēro enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības definīcijas, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju, kā arī to, vai ir vajadzīgi šādu definīciju grozījumi;

d)

visu šīs regulas 8. pantā izklāstīto mērķu un pasākumu, un ieguldījumu turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi, ko uz siltumnīcefekta gāzu emisiju atstāj ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm jāpanāk saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (36), kā arī piešķirto ieņēmumu turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku, autotransporta un vēl citos sektoros, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.

3.   Komisija līdz 2033. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu. Ex post izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.

4.   Neskarot daudzgadu finanšu shēmu, kas jāpieņem pēc 2027. gada, gadījumā, ja ieņēmumi, kas gūti kvotu izsolēs, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā, tiek noteikti kā pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta 3. daļu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai daudzgadu finanšu shēmas pēc 2027. gada satvarā nodrošinātu fonda, kuru uz laiku un izņēmuma kārtā finansē no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām, īstenošanas efektivitāti un nepārtrauktību.

28. pants

Grozījums Regulā (ES) 2021/1060

Regulā (ES) 2021/1060 iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Resursi, kas pārvietoti no Sociālā klimata fonda

1.   Resursu pārvietojumus no Sociālā klimata fonda, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 (*1) , apgūst saskaņā ar šo regulu un noteikumiem, kas reglamentē to fondu, uz kuru resursi ir pārvietoti, un tie ir galīgi. Šādi resursi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nolūkā un papildina šīs regulas 110. pantā minētos resursus.

2.   Ja dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos resursus apgūst dalītā pārvaldībā, tās iesniedz programmas grozījumus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu attiecībā uz vienu vai vairākām programmām. Dalībvalstis plāno šādu resursu izmantošanu Savienības budžetā noteikto klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu. Minētie resursi palīdz sasniegt attiecīgos Sociālā klimata fonda mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2023/955 3. pantā, un tos izmanto, lai atbalstītu minētās regulas 8. pantā izklāstītos pasākumus un investīcijas. Tos plāno saskaņā ar vienu vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas atbilst fonda, uz kuru resursi ir pārvietoti, vienam vai vairākiem konkrētajiem mērķiem, un attiecīgā gadījumā vienai vai vairākām reģionu kategorijām, norādot resursu sadalījumu pa gadiem. Tos neņem vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām, kā izklāstīts konkrētu fondu noteikumos.

3.   Ja Komisija jau ir apstiprinājusi dalībvalsts pieprasījumu grozīt programmu saistībā ar resursu pārvietošanu no Sociālā klimata fonda, dalībvalsts – attiecībā uz jebkādu turpmāku resursu pārvietošanu turpmākajos gados – var programmas grozījuma vietā iesniegt paziņojumu par finanšu tabulām, ar noteikumu, ka ierosinātās izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot nekādas turpmākas izmaiņas programmā.

4.   Atkāpjoties no šīs regulas 18. panta un 86. panta 1. punkta otrās daļas, resursus, kas pārvietoti saskaņā ar šo pantu un Regulas (ES) 2023/955 11. panta 2. punktu, neņem vērā saistībā ar vidusposma novērtējumu un elastīguma summu.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 14. panta 3. punkta, termiņš, pēc kura Komisija atceļ saistības attiecībā uz summām saskaņā ar šīs regulas 105. panta 1. punktu, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības. Resursus nepārvieto uz programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 30. jūnija, datuma, līdz kuram dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/959 (37), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 10. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL


(1)   OV C 152, 6.4.2022., 158. lpp.

(2)   OV C 301, 5.8.2022., 70. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 25. aprīļa lēmums.

(4)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(8)   OV C 243, 27.6.2022., 35. lpp.

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013(OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(23)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).

(27)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 134.. lpp.).


I PIELIKUMS

No fonda pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika katrai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu

Šajā pielikumā ir aprakstīta saskaņā ar 10. un 14. pantu katrai dalībvalstij pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika.

Šajā metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti ir ņemti vērā šādi mainīgie lielumi:

nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo lauku apvidos (2019. gads),

oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā (vidēji 2016.–2018. gadā),

to nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi (2019. gads),

kopējais iedzīvotāju skaits (2019. gads),

dalībvalsts nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, izmērīts pēc pirktspējas līmeņa (2019. gads),

Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļa emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (vidēji 2016.–2018. gadā), kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu.

Dalībvalstij no fonda pieejamo maksimālo finansiālo piešķīrumu (MFAi) nosaka šādi:

Formula

kur:

MA ir maksimālā summa fonda īstenošanai, kā tā minēta 10. panta 1. punktā, un αi ir dalībvalsts i daļa no maksimālās summas, kas noteikta, veicot šādus aprēķinus:

Formula

kur

Formula

Formula

Formula

Formula

fi = 1, ja

Formula
; fi = 2,5, ja
Formula

kur attiecībā uz katru dalībvalsti i:

rural pop i ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dalībvalsts i lauku apvidos;

rural pop EU ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļas, kas dzīvo ES27 dalībvalstu lauku apvidos, summa;

pop i ir dalībvalsts i iedzīvotāju skaits;

pop EU ir ES27 dalībvalstu iedzīvotāju skaita summa;

HCO2 i ir oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana dalībvalsts i mājsaimniecību sektorā;

HCO2 EU ir oglekļa dioksīda emisiju, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā, kopsumma ES27 dalībvalstīs;

arrears i ir to dalībvalstī i nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

arrears EU ir to ES27 dalībvalstīs nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

Formula
ir dalībvalsts i NKI uz vienu iedzīvotāju;

Formula
ir ES27 dalībvalstu NKI uz vienu iedzīvotāju.

To dalībvalstu βi, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par ES27 vērtību un attiecībā uz kurām

Formula
ar vienādojumu iegūst mazāku daļu, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka βi summa visām dalībvalstīm ir vienāda ar 100 %. Visus λi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka to summa ir vienāda ar 100 %.

Visām dalībvalstīm αi nevar būt mazāks par 0,07 % no 10. panta 1. punktā minētās maksimālās summas. Visu to dalībvalstu α i , kuru α i ir lielāks par 0,07 %, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α i summa ir vienāda ar 100 %.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, α i nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu. α i dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α i summa ir vienāda ar 100 %.


II PIELIKUMS

Fonda maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij saskaņā ar 10. un 14. pantu

Summām, kas minētas 10. panta 1. punktā, piemērojot I pielikumā aprakstīto metodiku, tiek iegūtas tālāk uzskaitītās katras dalībvalsts daļas un maksimālais finansiālais piešķīrums.

Jebkādas summas, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 3. punktu, proporcionāli sedz katrai dalībvalstij noteiktā maksimālā finansiālā piešķīruma robežās.

Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij

Dalībvalsts

Daļa kā % no kopsummas

KOPĀ

2026.–2032. gadam

(EUR, pašreizējās cenās)

Ievērojot 10. panta 1. punkta pirmo un otro daļu

Ievērojot 10. panta 1. punkta trešo daļu

Beļģija

2,55

1 659 606 425

1 394 069 397

Bulgārija

3,85

2 499 490 282

2 099 571 836

Čehija

2,40

1 562 617 717

1 312 598 882

Dānija

0,50

324 991 338

272 992 724

Vācija

8,18

5 317 778 511

4 466 933 949

Igaunija

0,29

186 244 570

156 445 439

Īrija

1,02

663 390 868

557 248 329

Grieķija

5,52

3 586 843 608

3 012 948 631

Spānija

10,52

6 837 784 631

5 743 739 090

Francija

11,19

7 276 283 944

6 112 078 513

Horvātija

1,94

1 263 071 899

1 060 980 395

Itālija

10,81

7 023 970 924

5 900 135 577

Kipra

0,20

131 205 466

110 212 591

Latvija

0,71

463 676 528

389 488 284

Lietuva

1,02

664 171 367

557 903 948

Luksemburga

0,10

66 102 592

55 526 177

Ungārija

4,33

2 815 968 174

2 365 413 267

Malta

0,07

45 500 000

38 220 000

Nīderlande

1,11

720 463 632

605 189 451

Austrija

0,89

578 936 189

486 306 399

Polija

17,60

11 439 026 446

9 608 782 215

Portugāle

1,88

1 223 154 017

1 027 449 374

Rumānija

9,25

6 012 677 290

5 050 648 923

Slovēnija

0,55

357 971 733

300 696 256

Slovākija

2,35

1 530 553 074

1 285 664 582

Somija

0,54

348 132 328

292 431 155

Zviedrija

0,62

400 386 447

336 324 616

ES27

100  %

65 000 000 000

54 600 000 000


III PIELIKUMS

Galvenās prasības attiecībā uz dalībvalsts iekšējās kontroles sistēmu

1.

Dalībvalsts nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu, tostarp nošķir funkcijas un ziņošanas, pārraudzības un uzraudzības procedūras.

Lai to panāktu:

a)

jāieceļ iestādes, kurām uzticēts īstenot Sociālo klimata plānu un piešķirt ar to saistītos pienākumus un funkcijas;

b)

jāieceļ iestāde vai iestādes, kas atbild par maksājumu pieprasījumiem pievienoto pārvaldības deklarāciju parakstīšanu;

c)

jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka šī iestāde vai šīs iestādes spēj pārliecināties par plānā noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un ka līdzekļus pārvalda saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un dubultas finansēšanas novēršanu;

d)

pareizi jānošķir pārvaldības un revīzijas funkcijas.

2.

Dalībvalsts iedarbīgi īsteno samērīgus krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumus, kā arī jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedarbīgi novērstu interešu konfliktus.

Lai to panāktu:

a)

jāpieņem atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī dubultas finansēšanas novēršanu un jāveic tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus;

b)

jāievieš krāpšanas riska novērtējums un jānosaka atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.

3.

Dalībvalsts uztur atbilstošas procedūras pārvaldības deklarācijas un valsts līmenī veikto revīziju kopsavilkuma sagatavošanai.

Lai to panāktu:

a)

jāievieš iedarbīga procedūra pārvaldības deklarācijas sagatavošanai, revīziju kopsavilkuma dokumentēšanai un pamatā esošās informācijas glabāšanai, lai nodrošinātu revīzijas taku;

b)

jāievieš iedarbīgas procedūras, ar kurām nodrošina, ka par visiem krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumiem tiek pienācīgi ziņots un tie tiek pareizi koriģēti, atgūstot izmaksātos līdzekļus.

4.

Lai sniegtu vajadzīgo informāciju, dalībvalsts nodrošina atbilstošas pārvaldības pārbaudes, tostarp procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pārbaudei un pareizas finanšu pārvaldības horizontālo principu ievērošanai.

Lai to panāktu:

a)

jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda fonda atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas);

b)

jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un dubulta finansēšana (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).

5.

Dalībvalsts veic atbilstošas un neatkarīgas sistēmu un darbību revīzijas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

Lai to panāktu:

a)

jāieceļ struktūra vai struktūras, kuras veic sistēmu un darbību revīzijas, un jānosaka, kā tiek nodrošināta to funkcionālā neatkarība;

b)

jānodrošina šai struktūrai vai šīm struktūrām pietiekami resursi fonda mērķu sasniegšanai;

c)

struktūrai vai struktūrām iedarbīgi jānovērš krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas risks gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā.

6.

Dalībvalsts uztur lietderīgu sistēmu, ar kuru nodrošina visas revīzijas takai nepieciešamās informācijas un dokumentu glabāšanu.

Lai to panāktu:

a)

jānodrošina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo pasākumu vai investīciju galasaņēmēju datu rezultatīva vākšana, reģistrēšana un glabāšana elektroniskā sistēmā;

b)

jānodrošina Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO piekļuve datiem par galasaņēmējiem.


IV PIELIKUMS

Dalībvalstu sociālajiem klimata plāniem paredzēto indikatīvo atskaites punktu un mērķrādītāju kopīgie rādītāji, kā minēts 6. panta 1. punkta m) apakšpunktā; dalībvalsts veikta uzraudzība attiecībā uz sava plāna īstenošanu, kā minēts 24. panta 1. punktā; Komisijas veikta izvērtēšana par progresu virzībā uz fonda mērķu sasniegšanu, kā minēts 24. panta 4. punktā

Pasākumi un investīcijas var palīdzēt sasniegt vairākus kopīgos rādītājus. Ja dalībvalsts plānā nav pasākuma vai ieguldījuma, kas palīdz sasniegt kādus no rādītājiem, dalībvalsts var norādīt “neattiecas”.

Numurs

Kopīgais rādītājs, kas saistīts ar atbalstu no Sociālā klimata fonda

Skaidrojums

Vienība

Ēku sektors

Konteksta rādītāji

1.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 10. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

2.

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 1. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

Iznākuma rādītāji

3.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits, kuras ir guvušas labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku sektorā

Saskaņā ar 2. panta 10. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mājsaimniecību skaits

4.

To ēku skaits, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)

Rādītājā uzskaita tās ēkas un attiecīgo grīdas platību, kas tiek pilnībā vai daļēji renovētas, pamatojoties uz atbalstu, ko sniedz pasākumi un investīcijas saskaņā ar fondu, un “ēku renovācija” šajā sakarā ir definēta 2. panta 13. punktā. Turklāt rādītājs nošķir ēkas, pamatojoties uz to energosnieguma sertifikāta klasi, un tajā konkrēti norāda, cik daudz ēku ar viszemāko sniegumu ir renovētas.

Ēku vienības

5.

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)

Renovētā grīdas platība (m2/gadā)

6.

To ēku skaits, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par ko jāziņo saistībā ar iepriekš minēto)

Ēku vienības

7.

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par kuru jāziņo, kā norādīts augstāk)

Renovētā grīdas platība (m2/gadā)

8.

Fosilā kurināmā apsildes iekārtas aizstāšana ar atjaunīgo energoresursu iekārtu un/vai ļoti efektīvu iekārtu, pamatojoties uz energomarķējuma klasi, kā noteikts attiecīgajā tiesību aktā.

Šīs darbības atbilst ES atjaunīgās enerģijas kritērijam un atjaunīgās enerģijas indikatīvajam īpatsvaram (enerģijas galapatēriņā), kas valsts līmenī noteikts ēku sektorā saskaņā ar attiecīgo noteikumu Direktīvā (ES) 2018/2001. Šīs darbības arī palīdzētu sasniegt atjaunīgo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes mērķrādītāju saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu. Tas attiecas tikai uz fosilā kurināmā apsildes iekārtu papildu aizstāšanu, kas iespējama ar fonda atbalstu.

Aizstāto fosilā kurināmā apsildes iekārtu vienību skaits (piemēram, ar siltumsūkni vai saules siltumenerģijas iekārtu)

9.

Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunīgo energoresursu enerģijas vajadzībām

Jumta fotoelementu un saules enerģijas kolektoru vai fotoelementu termālo paneļu skaits un jauda ( PVT); siltumsūkņu skaits un jauda; citu atjaunīgo energoresursu telpu siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju, tostarp atjaunīgo energoresursu katlu, skaits un jauda. Attiecas tikai uz papildu darbības jaudu, kas iespējama ar fonda atbalstu.

MW

10.

vienību skaits

Rezultātu rādītāji

11.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

12.

Aplēstais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.

Emisijas ēku sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz ēku sektoru – emisijas avoti 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).

ktCO2e

13.

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

Dalībvalstis, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunkts, savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, ievērojot minētās regulas 24. panta b) punktu, iekļauj kvantitatīvu informāciju par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu. Dalībvalstis var izmantot tos no Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) pieejamos rādītājus (un tām nav ar tiem jāaprobežojas), kuri Komisijas Ieteikumā (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību (1) identificēti kā būtiski un kuri ir uzskaitīti ziņošanas veidnē, kas paredzēta integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem.

Rādītājā netiek uzskaitīti kolektīvie mājokļi, piemēram, slimnīcas, aprūpes nami, cietumi, militārās kazarmas, reliģiskas iestādes, pansijas, darbinieku kopmītnes u. c.

%

14.

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Šajā nolūkā – panākto enerģijas ietaupījumu aprēķina, pamatojoties tikai uz finansiālo atbalstu no fonda.

Dalībvalstis ziņo par gada enerģijas galapatēriņa/primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kas, ievērojot attiecīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), mazaizsargātu mājsaimniecību, enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū panākts ar fonda atbalstu, kas saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgajiem noteikumiem papildina valsts energoefektivitātes fonda panākto samazinājumu, tostarp par atbalstu, kas novirzīts no energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu, un ietverot intervences, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem minētajā direktīvā.

MWh/gadā

15.

kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)

16.

Gada enerģijas galapatēriņa ietaupījums

Bāzlīnija attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu pirms intervences, un sasniegtā vērtība attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu nākamajā gadā pēc intervences.

Enerģijas ietaupījumu atsevišķās ēkās dokumentē, pamatojoties uz energosnieguma sertifikātiem vai citiem kritērijiem plānotā vai sasniegtā enerģijas ietaupījuma noteikšanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) attiecīgajā noteikumā.

kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)

17.

MWh/gadā

Autotransporta sektors

Konteksta rādītāji

18.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits

Saskaņā ar 2. panta 12. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

19.

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 2. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

Iznākuma rādītāji

20.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas autotransporta sektorā

Saskaņā ar 2. panta 12. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mājsaimniecību skaits

21.

Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde

Tādu bezemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Bezemisiju transportlīdzekļu skaits

22.

Mazemisiju transportlīdzekļu iegāde

Tādu mazemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Mazemisiju transportlīdzekļu skaits

23.

Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu iegāde

Tādu velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits

24.

Alternatīvo degvielu papildu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

Bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes punktu (jaunu vai modernizētu) skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda, papildu uzmanību pievēršot attāliem reģioniem.

Terminiem “alternatīvā degviela”, “uzlādes punkts” un “uzpildes punkts” ir tāda pati nozīme kā šo terminu definīcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES.

Rādītāja datus par i) uzlādes punktiem un ii) uzpildes punktiem vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Pēdējā minētajā gadījumā iii) par ūdeņraža uzpildes punktiem ziņo atsevišķi.

Uzpildes un uzlādes punktu skaits

25.

Bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes vai sabiedriskā transporta biļetes par samazinātu cenu

Tādu sabiedriskā transporta lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Rādītāja datus par i) biļetēm par samazinātu cenu un ii) bezmaksas biļetēm vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Lietotāju skaits

26.

Kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma papildu risinājumi

Tādu kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma risinājumu lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Lietotāju skaits

27.

Vienības

28.

Atbalstītā braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra

Tādas braukšanai ar velosipēdu paredzētās infrastruktūras garums, kura ir no jauna uzbūvēta vai būtiski modernizēta, izmantojot projektus, ko atbalsta no fonda. Braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra ietver velobūves, kas no autoceļiem vai citām tā paša ceļa daļām atdalītas ar strukturāliem līdzekļiem (piemēram, ietves apmalēm, barjerām), veloielas, velosipēdu tuneļus u. c. Attiecībā uz braukšanai ar velosipēdu paredzēto infrastruktūru ar nodalītām vienvirziena joslām (piemēram, katrā ceļa pusē) garumu mēra kā joslas garumu.

Km skaits

Rezultātu rādītāji

29.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

30.

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana

Mobilitātes iespēju nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

31.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums autotransporta sektorā

Dalībvalstis ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu autotransporta sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.

Emisijas autotransporta sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz autotransporta sektoru – emisiju avots 1A3b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).

ktCO2e

Mikrouzņēmumi (gan ēku, gan autotransporta sektorā)

Konteksta rādītāji

32.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits

Saskaņā ar 2. panta 11. punktā sniegto definīciju.

Mikrouzņēmumu skaits

Iznākuma rādītāji

33.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku un autotransporta sektorā

Saskaņā ar 2. panta 11. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mikrouzņēmumu skaits

Rezultātu rādītāji

34.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts

Konteksta rādītāji

35.

Pagaidu tieša ienākumu atbalsta daļa sociālo klimata plānu kopējās izmaksās

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 10. pantu.

%

Iznākuma rādītāji

36.

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu

Rādītājā norāda to mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto transporta lietotāju skaitu, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, tādējādi uzskaitot visus no fonda izmaksāta pagaidu tiešā ienākumu atbalsta galasaņēmējus.

Rādītāja datus par mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem – saskaņā ar 2. panta 10. un 12. punktu un 4. panta 3. punktu – vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits

(vienība: mājsaimniecības)

37.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits

(vienība: mājsaimniecības)

Rezultātu rādītāji

38.

Vidējais pagaidu tiešais ienākumu atbalsts uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju

Rādītājā norāda no fonda saņemtā pagaidu tieša ienākumu atbalsta vidējo summu uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju.

EUR/mājsaimniecība (ēku sektors)

39.

EUR/mājsaimniecība (autotransporta sektors)


(1)   OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.


V PIELIKUMS

Sociālo klimata plānu veidne, kas minēta 6. panta 7. punktā

Saturs

1.

PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS 43

1.1.

Kopsavilkums 43

1.2.

Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats 43

1.3.

Apspriešanās process 43

2.

PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI 44

2.1.

KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors] 44

i)

Komponenta apraksts 44

ii)

Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām 44

iii)

Princips “nenodari būtisku kaitējumu” 44

iv)

Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks 45

v)

Finansējums un izmaksas 45

vi)

Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā) 45

vii)

Komponenta aplēstās kopējās izmaksas 46

viii)

Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk 46

2.2.

KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts 46

i)

Apraksts par komponentu 46

ii)

Apraksts par komponenta pasākumiem 46

iii)

Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem 47

iv)

Pasākumu pamatojums 47

v)

Pasākumu izmaksas 47

vi)

Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā) 47

vii)

Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta komponentu. 48

viii)

Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk 48

2.3.

Tehniskā palīdzība 48

2.4.

Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām 48

2.5.

Kopējās izmaksas 48

3.

ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME 49

3.1.

Definīcijas 49

3.2.

Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām 49

3.3.

Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme 49

4.

PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA 50

4.1.

Plāna uzraudzība un īstenošana 50

4.2.

Saskanība ar citām iniciatīvām 50

4.3.

Finansējuma savstarpējā papildināmība 50

4.4.

Papildināmība 50

4.5.

Ģeogrāfiskās īpatnības 51

4.6.

Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana 51

4.7.

Informācija un komunikācija 51

1.   PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS

1.1.   Kopsavilkums

Zaļās pārkārtošanās konteksts dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar sociālo ietekmi, kura izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tam, kā ar plānu reaģēs uz šiem izaicinājumiem.

Pārskata tabula, kurā apkopoti plāna galvenie mērķi, kā arī aplēstās plāna kopējās izmaksas, tostarp ieguldījums no fonda, valsts ieguldījums un uz fondu pārvietojamie resursi no dalītās pārvaldības programmām, sadalījumā pa trim intervences jomām: pasākumi un investīcijas ēku sektorā, autotransporta sektorā un tiešam ienākumu atbalstam paredzēti pasākumi, pamatojoties uz turpmāk sniegto veidni:

Intervences joma

Kopējās izmaksas (absolūtās un % no kopējā finansējuma) pa finansējuma avotiem

Pārskats par galvenajiem plānotajiem pasākumiem un investīcijām

Pasākumu un investīciju mērķi

Pasākumu un investīciju ietekme

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju samazinājums (vienība: mājsaimniecības)

CO2 emisiju samazinājums

Ēku sektors

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 

Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts

 

 

 

 

 

Tehniskā palīdzība (8. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

1.2.   Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats

Informācija par pašreizējām valstu enerģētikas un klimata rīcībpolitikām, par to, kā tās tiek piemērotas valsts kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot ēku un transporta sektoriem un attiecībā uz mazaizsargātākajām grupām.

1.3.   Apspriešanās process

Kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas īstenots saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, lai sagatavotu un – attiecīgā gadījumā – īstenotu plānu, aptverot apspriešanās pasākumu tvērumu, veidu un grafiku un arī to, kā ieinteresēto personu viedokļi ir atspoguļoti plānā.

2.   PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI

Atsevišķi sniegta informācija par katru komponentu saistībā ar trim plānā paredzētajām jomām:

ēku sektors,

autotransporta sektors,

pagaidu tiešs ienākumu atbalsts.

Komponents var ietvert vairākus apakškomponentus, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētai problēmai vai vajadzībai. Katrs komponents vai apakškomponents var ietvert vienu vai vairākus cieši saistītus vai savstarpēji atkarīgus pasākumus vai investīcijas.

2.1.   KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors]

Informācija par komponentu:

i)   Komponenta apraksts

Kopsavilkuma logs:

Kopsavilkuma logs, komponents [1][2] [ēku sektors][transporta sektors]

Intervences joma: [ēku sektors][transporta sektors]

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.

Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR

Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR

ii)   Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām

Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem un investīcijām, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, aptverot šādus elementus:

skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un par to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību,

pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai jau esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot fonda atbalstu,

detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas,

apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenoti (īstenošanas līdzekļi), šajā sakarā atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un – attiecīgā gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī un sniedzot skaidrojumu par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti subnacionālajam līmenim,

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar pasākumu vai investīciju tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,

pasākuma vai investīcijas grafiks; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem – minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks.

iii)   Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

Informācija par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija sniegs tehniskus norādījumus, ievērojot šīs regulas 6. panta 5. punktu.

iv)   Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks

Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta pasākumu un investīciju īstenošanā, kā minēts turpmāk:

kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,

ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,

kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,

kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,

līdz kuram laikam tas tiks sasniegts (pa ceturkšņiem un gadiem),

kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.

Tabula, kas ietver komponentu atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku, norādot šādu informāciju:

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji

(atskaites punkti)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)

Izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punkta un mērķrādītāju

Pasākums/investīcija (vienībās)

Bāzlīnija

Mērķis

Ceturksnis

Gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

v)   Finansējums un izmaksas

Informācija un paskaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīcijas aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot:

izmantoto metodiku, izdarītos pamatpieņēmumus (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojumu,

indikatīvu visaptverošu grafiku, kura ietvaros šīs izmaksas, paredzams, varētu rasties,

informāciju par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas,

jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu,

attiecīgā gadījumā – jebkādu informāciju par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par noteikto sviras līmeni,

pamatojumu saistībā ar aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, ja nepieciešams, ņemot vērā valstu specifiku.

vi)   Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.

vii)   Komponenta aplēstās kopējās izmaksas

Tabulu par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju aplēstajām izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (pasākums vai investīcija)

Attiecīgais laikposms

Aplēstās izmaksas, kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda

Kopējā pieprasītā summa

Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem

No (datums)

Līdz (datums)

Summa (miljonos EUR)

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

viii)   Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk

Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākuma atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.

Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.

2.2.   KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts

Informācija par komponentu “tiešais ienākumu atbalsts”:

i)   Apraksts par komponentu

Kopsavilkuma logs:

Kopsavilkuma logs, 3. komponents – tiešais ienākumu atbalsts

Intervences joma: tiešais ienākumu atbalsts

Mērķis:

Pasākumi:

Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.

Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR

Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR

ii)   Apraksts par komponenta pasākumiem

Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, tostarp:

skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas, un atbalsta mērķiem,

atbalsta būtība, veids un lielums,

sīka informācija par atbalsta galasaņēmējiem un to noteikšanai izmantotajiem kritērijiem,

grafiks tiešā ienākumu atbalsta samazināšanai, kas ir saskaņots ar fonda grafiku, tostarp – konkrēts atbalsta beigu datums,

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar atbalstu tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,

apraksts par to, kā atbalsts tiek īstenots,

informācija par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu izmaksas.

iii)   Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem

Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta īstenošanā, kā minēts turpmāk:

kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,

ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,

kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,

kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,

līdz kuram laikam tas tiks sasniegts,

kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.

Tabula, kas ietver atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem; zemāk dota veidne.

Kārtas numurs

Pasākums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji

(atskaites punkti)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)

Izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Pasākums (vienībās)

Bāzlīnija

Mērķis

Ceturksnis

Gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

iv)   Pasākumu pamatojums

Pamatojums pagaidu tiešā ienākumu atbalsta nepieciešamībai, balstoties uz 6. panta 1. punktā un 8. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem:

kvantitatīva aplēse un kvalitatīvs skaidrojums par to, kā plānā paredzētie pasākumi samazinās enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību, un mājsaimniecību un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu,

pamatojums ierosinātajam pagaidu tiešā ienākumu atbalsta samazināšanas grafikam un nosacījumi, pie kuriem to vairs nepiemēro,

apraksts par to, kā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta saņēmēju grupām tiek mērķēti arī strukturāli pasākumi un investīcijas, lai efektīvi panāktu to izkļūšanu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības, un apraksts par to, kā pagaidu tiešais ienākumu atbalsts papildina strukturālos pasākumus un investīcijas, lai atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargātus transporta lietotājus.

v)   Pasākumu izmaksas

Informācija par komponenta aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, tostarp:

izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi un pamatojums šiem pieņēmumiem,

salīdzinoši izmaksu dati par faktiskajām izmaksām, ja iepriekš ir veikti līdzīgi atbalsta pasākumi,

jebkāda informācija par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu atbalstu,

pienācīgs detalizēts pamatojums par aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, tostarp visi izmantotie dati vai pierādījumi, ko pievieno plānam.

vi)   Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visus iegūtos līdzekļus nodod tālāk galasaņēmējiem.

vii)   Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta komponentu.

Tabulu par aplēstajām komponentā iekļautā atbalsta izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Kārtas numurs

Atbalsta veids

Attiecīgais laikposms

Aplēstās izmaksas, par kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda

Kopējā pieprasītā summa

Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem

No (datums)

Līdz (datums)

Summa (miljonos EUR)

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

viii)   Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk

Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos relevantos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākšanas atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.

Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.

2.3.   Tehniskā palīdzība

Apraksts par tehniskās palīdzības darbībām, kas tiks iekļautas plānā izklāstīto pasākumu un investīciju efektīvai administrēšanai un īstenošanai saskaņā ar 8. panta 3. punktu, tostarp:

tehniskās palīdzības darbību būtība, veids un apjoms,

tehniskās palīdzības darbību aplēstās izmaksas.

2.4.   Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām

Ja ir paredzēts resursus pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar 11. panta 2. punktu, norāde par to, uz kurām programmām šie resursi tiks pārvietoti un kādā grafikā, un norāde par to, kā pasākumi un investīcijas, kas īstenojami saskaņā ar šīm programmām, atbilstu 3. pantā minētajiem mērķiem, tostarp, vai tie ir attiecināmi uz 8. pantā izklāstītajiem pasākumiem un investīcijām.

2.5.   Kopējās aplēstās plāna izmaksas

Plāna aplēstās kopējās izmaksas, tostarp visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajam atbalstam saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu, naudas iemaksas summa dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem un visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu.

Norāde par valsts ieguldījumu savu plānu kopējās izmaksās, tostarp norāde par visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot uz fondu no dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 1. punktu, un visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 2. punktu.

Apraksts par to, kā izmaksas atbilst izmaksu efektivitātes principam un kā tās ir samērīgas ar plāna paredzamo ietekmi.

Tabulu, kurā apkopo fonda izmaksas pa finansējuma avotiem, aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Sociālā klimata plāna kopējās izmaksas

Pamatscenārijs

Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta gadījumā

PLĀNA PAREDZAMĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS,

t. sk.:

XXX EUR

XXX EUR

Sedz no fonda

XXX EUR

XXX EUR

Valsts ieguldījums

XXX EUR

XXX EUR

Pārvietojumi no dalītās pārvaldības programmām

XXX EUR

XXX EUR

(Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām)

-XXX EUR

-XXX EUR

3.   ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME

3.1.   Definīcijas

Skaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un mobilitātes iespēju nabadzības definīcijas.

3.2.   Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām

Aplēse par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, visticamāk, būs uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem, kas ietver jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēsto skaitu un to noteikšanu. Šī ietekme jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valstu īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas.

Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts, vienlaikus nodrošinot, ka aplēses tiek aprēķinātas pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī.

3.3.   Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme

Aplēse par 2. iedaļā plānoto pasākumu un investīciju prognozēto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību salīdzinājumā ar iepriekš aprakstīto pamatscenāriju.

Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts.

Kvalitatīvās un kvantitatīvās tabulas par plāna ietekmi; tālāk norādīta veidne.

Komponents

Apraksts par komponenta paredzamo ietekmi uz:

(atzīmē ietver attiecīgos kvantitatīvos rādītājus)

Energoefektivitāte

Ēku renovācija

Bezemisiju un mazemisiju mobilitāte un transports

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums (vienība: mājsaimniecības)

Kopējais plāns

 

 

 

 

 

Ēku sektors

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 


Komponents

Ietekmes kvantitatīvā noteikšana (ja pieejama)

t. i. % atšķirība no politikas ziņā neitrālas bāzlīnijas

Īstermiņa (3 turpmākie gadi)

Vidēja termiņa (plāna beigas)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība

Kopējais plāns

 

 

 

 

 

 

Ēku sektors

 

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 

 

Kvalitatīvā un kvantitatīvā parametra tabula par pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumu paredzamo ietekmi uz mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju, kā arī mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes iespēju nabadzība, skaita samazinājumu; zemāk dota veidne.

Komponents: tiešais ienākumu atbalsts

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums

Apraksts par paredzamo ietekmi

Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības

Enerģētiski nabadzīgo un transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazinājums

Apraksts par paredzamo ietekmi

Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības

4.   PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA

Šī daļa attiecas uz visu plānu. Dažādie turpmāk izklāstītie kritēriji ir jāpamato attiecībā uz plānu kopumā.

4.1.   Plāna uzraudzība un īstenošana

Skaidrojums par to, kā dalībvalsts plāno īstenot ierosinātos pasākumus un investīcijas, galveno uzmanību pievēršot uzraudzības un īstenošanas kārtībai un grafikam, tostarp, attiecīgā gadījumā, pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.

4.2.   Atbilstība citām iniciatīvām

Skaidrojums par to, kā plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas iekļauta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar citiem attiecīgiem plāniem un piešķīrumiem, un par mijiedarbību starp dažādu plānu īstenošanu, kā izklāstīts 6. panta 3. punktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

4.3.   Finansējuma savstarpējā papildināmība

Informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai, attiecīgā gadījumā, privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu, ievērojot 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

4.4.   Papildināmība

Skaidrojums un pamatojums tam, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildinoši un neaizstāj regulārus valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

4.5.   Ģeogrāfiskās īpatnības

Skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali.

4.6.   Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana

Sistēma, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus, izmantojot fonda nodrošinātos finanšu piešķīrumus, un kārtība, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām saskaņā ar 21. pantu un III pielikumu, tostarp līdzekļus, kas tiek nodrošināti caur publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9. pantu.

4.7.   Informācija, komunikācija un redzamība

Atbilstība 23. pantā izklāstītajiem noteikumiem, kas attiecas uz publisku piekļuvi datiem, norādot tīmekļa vietni, kurā dati tiks publicēti, kā arī informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības pasākumi.

Ieskicēt paredzēto valsts komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par Savienības finansējumu.


Top