1.   Sintētisko vērtspapīrošanu, kas atbilst 26.b–26.e pantā noteiktajām prasībām, uzskata par VPS bilances vērtspapīrošanu.

2.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus par šīs regulas 26.b–26.e pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

1.   Iniciators ir sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai ir licencēta Savienībā.

Iniciators, kurš savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro, saistībā ar minēto riska darījumu kredītiem, iekasēšanu, parāda pārstrukturēšanu un apkalpošanu, piemēro politiku, kas nav mazāk stingra par politiku, kuru iniciators piemēro salīdzināmiem riska darījumiem, kas nav nopirkti.

2.   Pamatā esošos riska darījumus iniciē kā daļu no iniciatora pamatdarbības.

3.   Darījuma slēgšanas dienā pamatā esošos riska darījumus tur iniciatora bilancē vai tās vienības bilancē, kas pieder tai pašai grupai, kurai pieder iniciators.

Piemērojot šo punktu, grupa ir kāda no turpmāk minētajām:

4.   Iniciators nenodrošina riska darījumu pret vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu kredītrisku, pārsniedzot aizsardzību, kas iegūta saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.

5.   Kredītaizsardzības līgums atbilst kredītriska mazināšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā, vai, ja minētais pants nav piemērojams, prasībām, kas nav mazāk stingras par minētajā pantā izklāstītajām prasībām.

6.   Iniciators iesniedz apliecinājumus un garantijas, ka ir izpildītas šādas prasības:

7.   Pamatā esošie riska darījumi atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību.

Piemērojot šo punktu, par aktīvu portfeļa pārvaldību neuzskata tādu riska darījumu aizstāšanu, kuri pārkāpj apliecinājumus vai garantijas, un – gadījumos, kad vērtspapīrošana ietver papildināšanas periodu, – tādu riska darījumu pievienošanu, kuri atbilst definētajiem papildināšanas nosacījumiem.

Visi riska darījumi, ko pievieno pēc darījuma slēgšanas dienas, atbilst atbilstības kritērijiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus piemēro pamatā esošo riska darījumu sākotnējā atlasē.

Pamatā esošo riska darījumu var izslēgt no darījuma, ja šis pamatā esošais riska darījums:

8.   Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.

Pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru neizpildes gadījumā var pilnā apmērā vērsties pret debitoriem un attiecīgā gadījumā – pret galvotājiem.

Pirmajā daļā minētajiem pamatā esošajiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas, kuru daļas summas ziņā var atšķirties, attiecībā uz īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai jebkādām citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, ar ko atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas.

Šā punkta pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā un kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

9.   Pamatā esošie riska darījumi neietver nekādas vērtspapīrošanas pozīcijas.

10.   Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciālajiem ieguldītājiem. Pamatā esošos riska darījumus sākotnēji izvieto, paredzot tiesības pilnā apmērā vērsties pret parādnieku, kas nav SSPE. Kreditēšanas vai sākotnējās izvietošanas lēmumos attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem nav iesaistītas trešās personas.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nekādus aizdevumus, kas ir tikuši piedāvāti tirgū un sākotnēji izvietoti ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai attiecīgā gadījumā starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.

Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1.–4. punktā, 18. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 18. panta 6. punktā, vai attiecīgā gadījumā līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas par tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

11.   Pamatā esošie riska darījumi atlases laikā neietver riska darījumus, kam iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un par kuru saskaņā ar iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošo informāciju ir zināms, ka:

12.   Laikā, kad pamatā esošos riska darījumus iekļauj darījumā, parādnieki ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot gadījumus, kad:

13.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kuri 8. punktā minētie pamatā esošie riska darījumi ir uzskatāmi par viendabīgiem.

Attiecīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Iniciators vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasību saskaņā ar 6. pantu.

2.   Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, un to iespējamo ietekmi uz maksājumiem iniciatoram un ieguldītājiem apraksta darījuma dokumentācijā. Šos riskus pienācīgi mazina, un atklāj informāciju par visiem šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem. Ikvienu nodrošinājumu, ar ko nodrošina ieguldītāja saistības saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, denominē tajā pašā valūtā, kurā denominēts kredītaizsardzības maksājums.

Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, SSPE saistību summa attiecībā uz procentu maksājumiem ieguldītājiem katrā maksājumu dienā ir vienāda ar SSPE ienākumu summu no iniciatora un jebkādiem nodrošinājuma līgumiem vai mazāka par to.

Pamatā esošo riska darījumu portfelī neiekļauj atvasinātos instrumentus, izņemot gadījumus nolūkā ierobežot pamatā esošo riska darījumu procentu likmju risku vai valūtas risku. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

3.   Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz darījumu ir balstīti uz kādu no šādiem rādītājiem:

Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi par pamatā esošiem riska darījumiem ir balstīti uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neizmanto sarežģītas formulas vai atvasinātos instrumentus.

4.   Pēc izpildes notikuma attiecībā uz iniciatoru ieguldītājam ir atļauts veikt izpildi nodrošinošu darbību.

Vērtspapīrošanas gadījumā, izmantojot SSPE, ja ir iesniegts paziņojums par kredītaizsardzības līguma izpildi vai izbeigšanu, SSPE neietur nekādu naudas summu, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu minētās SSPE operatīvo darbību, aizsardzības maksājumus par pamatā esošajiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri izbeigšanas brīdī joprojām tiek pārstrukturēti, vai atmaksu ieguldītājiem, kas tiem pienākas saskaņā ar vērtspapīrošanas līguma noteikumiem.

5.   Zaudējumus sadala vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem laidienu prioritātes secībā, sākot ar zemākās prioritātes laidienu.

Visiem laidieniem piemēro secīgu amortizāciju, lai noteiktu laidienu neatmaksāto summu katrā maksājuma dienā, sākot ar augstākās prioritātes laidienu.

Atkāpjoties no otrās daļas, darījumi, kuriem ir raksturīga nesecīga maksājumu prioritāte, ietver izraisītājnotikumus, kas attiecas uz pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, novedot pie maksājumu prioritātes, kura atjauno amortizāciju uz secīgiem maksājumiem prioritātes secībā. Šādos ar rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst vismaz:

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par darbības izraisītājnotikumu specifikāciju un attiecīgā gadījumā par to kalibrēšanu.

EBI līdz 2021. gada 30. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot ceturtajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

Laidieniem amortizējoties, nodrošinājuma summu, kas vienāda ar minēto laidienu amortizācijas summu, atmaksā ieguldītājiem, ar noteikumu, ka ieguldītāji minētos laidienus ir nodrošinājuši.

Ja saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir iestājies 26.e pantā minētais kredītnotikums un parāda pārstrukturēšana attiecībā uz šiem riska darījumiem nav pabeigta, kredītaizsardzības summa, kas atlikusi jebkurā maksājuma dienā, ir vismaz vienāda ar minēto pamatā esošo riska darījumu nesamaksāto nominālo summu, no kuras atskaitīti jebkādi starpposma maksājumi, kas veikti saistībā ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

6.   Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus vai izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:

7.   Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

8.   Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

Parādus apkalpojošā sabiedrība pamatā esošajiem riska darījumiem piemēro apkalpošanas procedūras, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kuras iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti.

9.   Iniciators pastāvīgi uztur atjauninātu atsauces reģistru, lai jebkurā brīdī identificētu pamatā esošos riska darījumus. Minētajā reģistrā norāda atsauces parādniekus, atsauces saistības, no kurām izriet pamatā esošie riska darījumi, un – par katru pamatā esošo riska darījumu – nominālo summu, kas ir aizsargāta un nav atmaksāta.

10.   Darījuma dokumentācijā ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus risināt konfliktus starp dažādām ieguldītāju kategorijām. Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un tiek skaidri norādīta tās uzticības personas un citu vienību atbildība, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.

1.   Iniciators pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi riska darījumiem, kuri tiek vērtspapīroti, un šādu datu avotus un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz vismaz piecu gadu laikposmu.

2.   Pirms darījuma noslēgšanas atbilstoša un neatkarīga puse veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai pamatā esošie riska darījumi ir atbilstīgi kredītaizsardzībai saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.

3.   Iniciators pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un, ja piemērojams, SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pieejamu ieguldītājiem un – pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem.

4.   Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļa izpirkumnomas darījumi, iniciators kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktu, publicē pieejamo informāciju par to aktīvu vidisko sniegumu, kuri finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļu izpirkumnomas darījumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iniciatori no 2021. gada 1. jūnija var nolemt publicēt pieejamo informāciju, kas saistīta ar aktīvu, kuri finansēti ar pamatā esošiem riska darījumiem, svarīgāko negatīvo ietekmi uz to ilgtspējas faktoriem.

5.   Iniciators ir atbildīgs par 7. panta noteikumu ievērošanu. Regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. 7. panta 1. punkta pirmās daļas b)–d) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.

6.   Līdz 2021. gada 10. jūlijam EUI ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citām nelabvēlīgām sekām uz vidi, sabiedrību un pārvaldību.

Attiecīgā gadījumā šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektā ir atspoguļoti vai izmantoti regulatīvie tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar pilnvarojumu, kurš EUI piešķirts ar Regulu (ES) 2019/2088, jo īpaši tās 2.a pantu un 4. panta 6. un 7. punktu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

1.   Kredītaizsardzības līgums attiecas vismaz uz šādiem kredītnotikumiem:

Visus kredītnotikumus dokumentē.

Pārskatīšanas pasākumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.b panta nozīmē, kurus piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, neizslēdz atbilstīgu kredītnotikumu izraisīšanu.

2.   Kredītaizsardzības maksājumu pēc kredītnotikuma iestāšanās aprēķina, pamatojoties uz faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam un ko pārstrukturē saskaņā ar to standarta atgūšanas politiku un procedūrām attiecībā uz konkrētajiem riska darījumu veidiem, un reģistrē to finanšu pārskatos maksājuma veikšanas laikā. Galīgo kredītaizsardzības maksājumu veic noteiktā laikposmā pēc konkrētā pamatā esošā riska darījuma parāda pārstrukturēšanas, ja parāda pārstrukturēšana tiek pabeigta pirms juridiski noteiktā termiņa vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgas izbeigšanas.

Starpposma kredītaizsardzības maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā kredītnotikuma iestāšanās gadījumos, kad parāda pārstrukturēšana attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar konkrētu pamatā esošo riska darījumu, nav pabeigta līdz minētā sešu mēnešu perioda beigām. Starpposma kredītaizsardzības maksājums ir vismaz lielākais no šādiem rādītājiem:

Kad ir veikts starpposma kredītaizsardzības maksājums, veic pirmajā daļā minēto galīgo kredītaizsardzības maksājumu, lai zaudējumu starpposma norēķinu pielāgotu faktiskajiem zaudējumiem.

Starpposma un galīgā kredītaizsardzības maksājuma aprēķināšanas metodi precizē kredītaizsardzības līgumā.

Kredītaizsardzības maksājums ir proporcionāls attiecīgā pamatā esošā riska darījuma, uz kuru attiecas kredītaizsardzības līgums, neatmaksātās nominālās summas daļai.

Iniciatora tiesības saņemt kredītaizsardzības maksājumu ir izpildāmas. Summas, kas ieguldītājiem jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, skaidri norāda kredītaizsardzības līgumā, un tās ir ierobežotas. Šīs summas ir iespējams aprēķināt jebkuros apstākļos. Kredītaizsardzības līgumā skaidri norāda apstākļus, kādos ieguldītājiem ir jāveic maksājumi. Panta 4. punktā minētais pārbaudes aģents–trešā persona novērtē, vai šādi apstākļi ir radušies.

Kredītaizsardzības maksājuma summu aprēķina tā individuālā pamatā esošā riska darījuma līmenī, attiecībā uz kuru ir iestājies kredītnotikums.

3.   Kredītaizsardzības līgumā norāda maksimālo pagarinājumu, ko piemēro parāda pārstrukturēšanai, kas attiecas uz tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir iestājies 1. punktā minētais kredītnotikums, bet attiecībā uz kuriem līdz juridiski noteiktajam dzēšanas termiņam vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgai izbeigšanai parāda pārstrukturēšana nav pabeigta. Šāds pagarinājums nav ilgāks par diviem gadiem. Kredītaizsardzības līgumā paredz, ka līdz minētā pagarinājuma beigām veic galīgo kredītaizsardzības maksājumu, pamatojoties uz iniciatora galīgo zaudējumu aplēsi, ko iniciatoram tajā laikā vajadzētu būt reģistrējušam savos finanšu pārskatos, pieņemot, ka kredītaizsardzības līgums nepastāv un nesedz nekādus zaudējumus.

Ja kredītaizsardzības līgums tiek izbeigts, parāda pārstrukturēšana attiecībā uz visiem neatmaksātajiem kredītnotikumiem, kas iestājušies pirms šīs izbeigšanas, turpinās tādā pašā veidā, kā aprakstīts pirmajā daļā.

Kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu neatmaksātās nominālās summas attiecīgā maksājuma veikšanas brīdī, un tās atspoguļo aizsargātā laidiena risku. Šajā nolūkā kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās attiecināšanas uz ieguldītājiem vai tos attiecināt mazākā mērā, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām.

Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, prēmiju priekšmaksājumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja dalībvalsts tiesību aktos ir īpaši paredzēta garantiju sistēma un ja tai piemēro atbalsta garantiju, ko sniedz jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām vienībām.

Darījuma dokumentācijā apraksta, kā tiek aprēķināta kredītaizsardzības prēmija un visi parādzīmju kuponi, ja tādi ir, attiecībā uz katru maksājuma dienu visā vērtspapīrošanas laikā.

Ieguldītāju tiesības saņemt kredītaizsardzības prēmijas ir izpildāmasi.

4.   Iniciators pirms darījuma slēgšanas dienas ieceļ pārbaudes aģentu–trešo personu. Pārbaudes aģents–trešā persona attiecībā uz katru pamatā esošo riska darījumu, par kuru ir sniegts paziņojums par kredītnotikumu, pārbauda vismaz visus šādus elementus:

Pārbaudes aģents–trešā persona ir neatkarīgs no iniciatora un ieguldītājiem, un attiecīgā gadījumā no SSPE un ir piekritis tā iecelšanai par pārbaudes aģentu–trešo personu līdz darījuma slēgšanas dienai.

Pārbaudes aģents–trešā persona var veikt pārbaudi izlases veidā, nevis pārbaudot katru individuālo pamatā esošo riska darījumu, par kuru tiek prasīts kredītaizsardzības maksājums. Tomēr ieguldītāji var pieprasīt jebkura konkrēta pamatā esošā riska darījuma atbilstības pārbaudi, ja tie nav apmierināti ar izlases veida pārbaudi.

Iniciators darījuma dokumentācijā iekļauj apņemšanos sniegt pārbaudes aģentam–trešai personai visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

5.   Iniciators var izbeigt darījumu pirms termiņa tikai šādos gadījumos:

Darījuma dokumentācijā norāda, vai attiecīgajā darījumā ir ietvertas kādas no d) un e) apakšpunktā minētajām atsaukšanas tiesībām un kā šādas atsaukšanas tiesības ir strukturētas.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos atsaukums noteiktā brīdī nav strukturēts tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēts, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus.

Atsaukuma noteiktā brīdī izmantošanas gadījumā iniciatori paziņo kompetentajām iestādēm par to, kā tiek pildītas otrajā un trešajā daļā minētās prasības, tostarp, pamatojot šāda atsaukuma izmantošanu un norādot ticamu pārskatu, kas parāda, ka atsaukuma izmantošanas iemesls nav pamatā esošo aktīvu kvalitātes pasliktināšanās.

Attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību, beidzoties kredītaizsardzības līgumam, nodrošinājumu atdod ieguldītājiem, ievērojot laidienu prioritāro secību saskaņā ar attiecīgo maksātnespējas tiesību aktu noteikumiem, kas piemērojami iniciatoram.

6.   Ieguldītāji nevar izbeigt darījumu pirms termiņa kāda cita iemesla dēļ, izņemot to, ka iniciators nav samaksājis kredītaizsardzības prēmiju vai ir citādi būtiski pārkāpis līgumsaistības.

7   Iniciators var uzņemties saistības attiecībā uz sintētisko atlikušo starpību, kas ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums ieguldītājiem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

8.   Kredītaizsardzības līgums ir:

9.   Cita veida kredītaizsardzība, kas minēta 8. punkta c) apakšpunktā, atbilst šādām prasībām:

Darījuma dokumentācijā norāda, vai ieguldītāji joprojām ir pakļauti iniciatora kredītriskam.

Iniciators iegūst kvalificēta juridiskā padomnieka atzinumu, kas apstiprina, ka kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās.

10.   Ja tiek sniegta cita veida kredītaizsardzība saskaņā ar šā panta 8. punkta c) apakšpunktu, iniciators un ieguldītājs izmanto augstas kvalitātes nodrošinājumu, kas ir kāds no turpmāk minētajiem:

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tikai iniciators var izmantot augstas kvalitātes nodrošinājumu skaidras naudas noguldījuma veidā pie iniciatora vai vienā no tā filiālēm, ja iniciatora vai vienas no tā filiālēm kredītkvalitātes pakāpe atbilst vismaz 2. pakāpei atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā minētajai attiecināšanai, ja ieguldītājs galīgajā darījuma dokumentācijā ir devis nepārprotamu piekrišanu pēc tam, kad tas ir veicis uzticamības pārbaudi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, tostarp visu attiecīgo darījuma partneru kredītriska novērtēšanu.

Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 29. panta 5. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut iniciatoram vai vienai no tā filiālēm, ja iniciators vai viena no tā filiālēm atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, sniegt nodrošinājumu skaidras naudas veidā ar noteikumu, ka iespējams dokumentēt tirgus grūtības, objektīvus šķēršļus, kas saistīti ar iestādes dalībvalstij piešķirto kredītkvalitātes pakāpi, vai būtiskas potenciālas koncentrācijas problēmas attiecīgajā dalībvalstī sakarā ar otrajā daļā minētās prasības par kredītkvalitātes 2. pakāpi kā minimālo pakāpi, piemērošanu.

Ja trešās personas kredītiestāde vai iniciators vai viena no tā filiālēm vairs neatbilst minimālajai kredītkvalitātes pakāpei, nodrošinājumu deviņu mēnešu laikā pārved trešās personas kredītiestādei ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi vai nodrošinājumu iegulda vērtspapīros, kas atbilst šā punkta pirmās daļas a) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šajā punktā noteiktās prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz ieguldījumiem iniciatora emitētās ar kredītrisku saistītās parādzīmēs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 218. pantu.

EBI uzrauga šajā pantā minētās nodrošinājuma prakses piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījuma partnera kredītriskam un citiem no šādas nodrošinājuma prakses izrietošiem ekonomiskajiem un finanšu riskiem, ar ko ieguldītāji saskaras.

EBI līdz 2023. gada 10. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

Komisija līdz 2023. gada 10. oktobrim, pamatojoties uz minēto EBI ziņojumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījumu partnera kredītriska pārmērīgas uzkrāšanās riskam finanšu sistēmā, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu šā panta grozīšanai.”;

1.   ESRK savu pilnvaru robežās ir atbildīga par Savienības vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību.

2.   Lai palīdzētu novērst vai mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud Savienības finanšu stabilitāti un kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un, ņemot vērā makroekonomisko attīstību – lai tādējādi izvairītos no plašu finansiālo grūtību posmiem –, ESRK pastāvīgi pārrauga norises vērtspapīrošanas tirgos. Ja ESRK uzskata par nepieciešamu un vismaz ik pēc trim gadiem, tā sadarbībā ar EBI publicē ziņojumu par vērtspapīrošanas tirgus ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai izgaismotu riskus finanšu stabilitātei.

3.   Neskarot šā panta 2. punktu un 44. pantā minēto ziņojumu, ESRK ciešā sadarbībā ar EUI līdz 2022. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, kurā novērtē ietekmi uz finanšu stabilitāti, ko rada VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu ieviešana, un jebkādus potenciālus sistēmiskos riskus, piemēram, riskus, ko rada nepublisku kredītaizsardzības pārdevēju koncentrācija un savstarpējās saistības.

ESRK ziņojumā, kas minēts pirmajā daļā, ņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas īpatnības, proti, tās tipiski individuālo un privāto raksturu finanšu tirgos, un pārbauda, vai VPS bilances vērtspapīrošanas režīms veicina vispārēju riska mazināšanu finanšu sistēmā un uzlabojumus reālās ekonomikas finansēšanā.

Sagatavojot ziņojumu, ESRK izmanto dažādus attiecīgus datu avotus, piemēram:

4.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu ESRK sniedz brīdinājumus un attiecīgā gadījumā izdod ieteikumus par korektīvām darbībām, reaģējot uz šā panta 2. un 3. punktā minētajiem riskiem, tostarp par to, cik lietderīgi ir mainīt riska paturēšanas līmeņus, vai par citiem makroprudenciāliem pasākumiem.

Trīs mēnešu laikā pēc ieteikumu nosūtīšanas dienas ieteikuma adresāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK par pasākumiem, ko tas veicis, reaģējot uz attiecīgo ieteikumu, un pienācīgi pamato jebkādu bezdarbību.”;

1.   Sintētiskās vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītaizsardzības līgums ir stājies spēkā pirms 2021. gada 9. aprīļa, iniciatori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kuros ir tieša vai netieša atsauce uz minētajiem jēdzieniem, tikai tad, ja 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas laikā ir ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

2.   Līdz 27. panta 6. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanas dienai iniciatori, lai izpildītu 27. panta 1. punktā noteikto pienākumu, EVTI rakstiski dara pieejamu nepieciešamo informāciju.

3.   Vērtspapīrošanu, kuras sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas tika izveidotas pirms 2021. gada 9. aprīļa, uzskata par VPS, ar noteikumu, ka:

4.   Piemērojot šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, piemēro šo:

1.   EBI līdz 2021. gada 1. novembrim ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI publicē ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izstrādi, kura mērķis ir šajā regulā integrēt ar ilgtspēju saistītas pārredzamības prasības. Minētajā ziņojumā jo īpaši pienācīgi novērtē:

2.   Sagatavojot šā panta 1. punktā minēto ziņojumu, EBI attiecīgā gadījumā atspoguļo vai izmanto Regulas (ES) 2019/2088 3., 4., 7., 8. un 9. pantā izklāstītās pārredzamības prasības un lūdz Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ieguldījumu.

3.   Kopā ar pārskatīšanas ziņojumu, kas iesniedzams saskaņā ar 46. pantu, Komisija, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto EBI ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izveidi. Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.