(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā cita starpā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (“PVN”), kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts no PVN, kurš uzlikts tādu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, ko tas izmantojis darījumiem, par kuriem uzliek nodokli. Saskaņā ar minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu preču, kas ir saimnieciskās darbības aktīvu daļa, izmantošanu nodokļa maksātāju vai to personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja PVN par šīm precēm bijis pilnīgi vai daļēji atskaitāms, uzskata par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2012/232/ES (2) Rumānijai tika atļauts līdz 2014. gada 31. decembrim ierobežot līdz 50 % tiesības atskaitīt PVN attiecībā uz noteiktu mehānisko autotransporta līdzekļu pirkšanu, iegādi Kopienas iekšienē, importu, nomu vai līzingu, kā arī atskaitīt PVN par izdevumiem, kas saistīti ar šiem transportlīdzekļiem, ja transportlīdzekļi netiek izmantoti tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, un atbrīvot nodokļa maksātājus no pienākuma klasificēt šādu transportlīdzekļu izmantošanu citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/156 (3) Īstenošanas lēmuma 2012/232/ES spēkā esības termiņu pagarināja līdz 2017. gada 31. decembrim. Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2012 (4) Rumānijai tika atļauts piemērot atkāpes pasākumus līdz dienai, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, ar ko nosaka tos izdevumus saistībā ar mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, uz kuriem neattiecas PVN pilnas atskaitīšanas tiesības, vai līdz 2020. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

(3)

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2020. gada 13. martā, Rumānija pieprasīja atļauju turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai turpinātu ierobežot atskaitīšanas tiesības par izdevumiem, kas attiecas uz noteiktiem mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām.

(4)

Konkrētas procentu likmes piemērošana PVN summai par atskaitāmiem izdevumiem saistībā ar mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kuri tiek izmantoti ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, vienkāršo PVN iekasēšanas procesu.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2020. gada 2. aprīļa vēstuli pārsūtīja pārējām dalībvalstīm Rumānijas pieprasījumu. Komisija 2020. gada 3. aprīļa vēstulē paziņoja Rumānijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(6)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2012/232/ES 4. panta 2. punktu Rumānija kopā ar pagarinājuma pieprasījumu iesniedza Komisijai ziņojumu par minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, Rumānija norāda, ka 50 % ierobežojums joprojām ir pamatots un lietderīgs.

(7)

Atkāpes pasākumu pagarināšana būtu jāierobežo līdz laikam, kas vajadzīgs, lai novērtētu šo pasākumu efektivitāti un procentuālā ierobežojuma piemērotību. Tādēļ būtu jāatļauj Rumānijai turpināt piemērot atkāpes pasākumus līdz 2023. gada 31. decembrim.

(8)

Ja Rumānija uzskatīs, ka ir nepieciešams turpmāks pagarinājums pēc 2023. gada, tai līdz 2023. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums kopā ar ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu 2012/232/ES.

(9)

Atkāpes pasākumiem būs vien nenozīmīga ietekme uz Rumānijas galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(10)

Tādēļ Īstenošanas lēmums 2012/232/ES būtu attiecīgi jāgroza,