This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019D1843
Council Decision (EU) 2019/1843 of 24 October 2019 on the position to be adopted, on behalf of the European Union, within the EEA Joint Committee concerning the amendment of Protocol 31 to the EEA Agreement, on cooperation in specific fields outside the four freedoms (Text with EEA relevance)
Padomes Lēmums (ES) 2019/1843 (2019. gada 24. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kuras nav četras pamatbrīvības (Dokuments attiecas uz EEZ)
Padomes Lēmums (ES) 2019/1843 (2019. gada 24. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kuras nav četras pamatbrīvības (Dokuments attiecas uz EEZ)
ST/12638/2019/INIT
OV L 282, 04/11/2019, p. 25–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
4.11.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 282/25 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1843
(2019. gada 24. oktobris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kuras nav četras pamatbrīvības
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. pantu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2894/94 par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. |
(2) |
Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var lemt par EEZ līguma 31. protokola grozīšanu. |
(3) |
EEZ līguma 31. protokolā ietverti konkrēti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kuras nav četras pamatbrīvības. |
(4) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, lai iekļautu Regulas (ES) 2018/841 (3) un (ES) 2018/842 (4) un saistītos Regulu (ES) 2018/1999 (5) un (ES) Nr. 525/2013 (6) un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 (7) noteikumus. |
(5) |
Tādēļ būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols, lai varētu īstenot minēto paplašināto sadarbību. |
(6) |
Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kurs nav četras pamatbrīvības, pamatā ir šim lēmumam pievienotais EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Strasbūrā, 2019. gada 24. oktobrī
Padomes vārdā –
Priekšsēdētāja
A.-K. PEKONEN
(1) OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.
(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 (2014. gada 30. jūnijs) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. [...]
(... gada ...),
ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kuras nav četras pamatbrīvības
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Savienība, Islande un Norvēģija ir apņēmušās samazināt savas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai ierobežotu globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. |
(2) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (1). |
(3) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (2). |
(4) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulā (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (3). |
(5) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (4). |
(6) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Komisijas 2014. gada 30. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (5). |
(7) |
Ar šo lēmumu Islande un Norvēģija īsteno pasākumu nolūkā sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. |
(8) |
Šis lēmums neskar to, kā ES, Islande un Norvēģija īsteno Parīzes nolīgumu. |
(9) |
Budžeta jautājumi EEZ līgumā neietilpst. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punkta piemērošana neskar EEZ līguma darbības jomu. |
(10) |
EBTA Uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju ikreiz, kad tai saskaņā ar šo lēmumu jāveic ar Islandi un Norvēģiju saistīti uzdevumi. |
(11) |
EBTA Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas kompetence saskaņā ar šo lēmumu attiecas tikai uz pienākumiem, kas izriet no šā lēmuma. |
(12) |
Tādēļ šīs paplašinātās sadarbības īstenošanas nolūkā būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EEZ līguma 31. protokola 3. pantā (“Vide”) aiz 7. punkta iekļauj šādu punktu:
“8. a) |
Islande un Norvēģija sasniegs to attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:
|
b) |
Saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) piemēro šim punktam. |
c) |
EEZ līguma 1. protokolu (par horizontālo pielāgošanu) šim punktam piemēro mutatis mutandis. |
d) |
Šajā punktā minētajos vai iekļautajos tiesību aktos un noteikumos sniegtās atsauces uz Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem piemēro tādā apmērā un veidā, kādā attiecīgie tiesību akti, noteikumi, rīcībpolitikas un pasākumi ir iekļauti šajā Līgumā. |
e) |
Islande un Norvēģija pilnībā piedalās Klimata pārmaiņu komitejas darbā saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, bet tām nav balsstiesību. |
f) |
Ja Komisija apspriežas ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, tā uz tā paša pamata apspriežas ar EBTA valstu norīkotiem ekspertiem. |
g) |
Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842. |
h) |
Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā […], vai nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk (8).
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.
Briselē,
EEZ Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri
(1) OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.
(2) OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.
(3) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.
(4) OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.
(5) OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.
(6) OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.
(7) OV L 309, 8.11.2012., 38. lpp.
(8) [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]
Islandes un Norvēģijas deklarācija par valstu plāniem saistībā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. [šis lēmums]
Islande un Norvēģija brīvprātīgi izstrādās valsts plānus, kuros tās izklāstīs, kā tās plāno pildīt saistības, ko tās uzņēmušās līdz ar turpmāk uzskaitīto tiesību aktu iekļaušanu EEZ līguma 31. protokolā:
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (ZIZIMM regula) un |
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Kopīgo centienu regula – KCR). |
Islande un Norvēģija izstrādās savus attiecīgos valsts plānus un līdz 2019. gada 31. decembrim darīs tos pieejamus ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, EBTA Uzraudzības iestādei un sabiedrībai.
Plānos būs ietverti šādi galvenie elementi:
— |
plāna kopsavilkums; |
— |
pārskats par pašreizējām valsts rīcībpolitikām klimata jomā; |
— |
valsts kopīgo centienu mērķa un ZIZIMM saistību apraksts; |
— |
tādu galveno esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt kopīgo centienu mērķa sasniegšanu un ZIZIMM saistību izpildi; |
— |
apraksts par pašreizējām valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistēm, kā arī prognozes attiecībā uz kopīgu centienu mērķi un ZIZIMM saistībām, pamatojoties uz esošām rīcībpolitikām un pasākumiem; |
— |
plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumu, kurus īsteno, lai sasniegtu kopīgu centienu mērķi un izpildītu ZIZIMM saistības, ietekmes novērtējums, kas ietver salīdzinājumu ar prognozēm, kuras pamatojas uz esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem, un esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības aprakstu. |