“ERA/ERTMS/033281 rev 3.0”.

PIELIKUMS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā

SATURA RĀDĪTĀJS

1.

Ievads

11

1.1.

Tehniskā darbības joma

11

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma

12

1.3.

Šīs SITS saturs

12

2.

Apakšsistēmu definīcija un darbības joma

13

2.1.

Ievads

13

2.2.

Darbības joma

13

2.3.

Lietojuma līmeņi (ETCS)

14

3.

Pamatprasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām

14

3.1.

Vispārīgi noteikumi

14

3.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrēti aspekti

15

3.2.1.

Drošība

15

3.2.2.

Drošums un darbgatavība

15

3.2.3.

Veselības aizsardzība

15

3.2.4.

Vides aizsardzība

15

3.2.5.

Tehniskā savietojamība

16

3.2.5.1.

Inženiertehniskā savietojamība

16

3.2.5.1.1.

Fiziskie vides apstākļi

16

3.2.5.1.2.

Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

16

3.2.5.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savietojamība.

16

4.

Apakšsistēmu raksturojums

16

4.1.

Ievads

16

4.1.1.

Pamatparametri

16

4.1.2.

Prasību pārskats

17

4.1.3.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

18

4.2.

Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

18

4.2.1.

Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

18

4.2.1.1.

Drošība

18

4.2.1.2.

Darbgatavība/drošums

19

4.2.2.

ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

19

4.2.3.

ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte

21

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem - GSM-R

21

4.2.4.1.

Sakaru pamatfunkcija

22

4.2.4.2.

Balss un operatīvo sakaru lietojumi

22

4.2.4.3.

ETCS datu sakaru lietojumi

22

4.2.5.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

22

4.2.5.1.

Radiosakari ar vilcienu

23

4.2.5.2.

Eurobalise sakari ar vilcien

23

4.2.5.3.

Euroloop sakari ar vilcienu

23

4.2.6.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

23

4.2.6.1.

ETCS un B klases vilcienu aizsardzība

23

4.2.6.2.

GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne

23

4.2.6.3.

Nobrauktā attāluma mērīšana

24

4.2.7.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

24

4.2.7.1.

RBC funkcionālā saskarne

24

4.2.7.2.

RBC/RBC

24

4.2.7.3.

GSM-R/ETCS lauka iekārtas

24

4.2.7.4.

Eurobalise/LEU

24

4.2.7.5.

Euroloop/LEU

24

4.2.8.

Šifratslēgu pārvaldība

24

4.2.9.

ETCS-ID pārvaldība

24

4.2.10.

Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

25

4.2.11.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

25

4.2.12.

ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

25

4.2.13.

GSM-R DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

25

4.2.14.

Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

25

4.2.15.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība

26

4.2.16.

CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija

26

4.3.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

26

4.3.1.

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

26

4.3.2.

Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

27

4.3.3.

Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

29

4.3.4.

Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

30

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

30

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

30

4.5.1.

Iekārtas ražotāja atbildība

30

4.5.2.

Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

31

4.6.

Profesionālā kompetence

31

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

31

4.8.

Reģistri

31

5.

Savstarpējās izmantojamības komponenti

31

5.1.

Definīcija

31

5.2.

Savstarpējās izmantojamības komponentu saraksts

31

5.2.1.

Savstarpējās izmantojamības pamatkomponenti

31

5.2.2.

Savstarpējās izmantojamības komponentu grupēšana

32

5.3.

Komponentu darbības parametri un specifikācijas

32

6.

Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmu verifikācija

37

6.1.

Ievads

37

6.1.1.

Vispārīgi principi

37

6.1.1.1.

Atbilstība pamatparametriem

37

6.1.1.2.

Pamatprasības, ko izpilda atbilstīgi valstu noteikumiem

37

6.1.1.3.

Šīs SITS visu prasību neīstenošana

38

6.1.2.

ETCS un GSM-R testēšanas principi

38

6.1.2.1.

Mērķis

38

6.1.2.2.

Darbības testu scenāriji

38

6.1.2.3.

Prasības

39

6.2.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

40

6.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

40

6.2.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

40

6.2.3.

Novērtēšanas prasības

40

6.2.4.

Īpašie jautājumi

43

6.2.4.1.

Obligātie ETCS borta iekārtu testi

43

6.2.4.2.

Īpašais pārraides modulis (STM)

43

6.2.5.

Papildu testi

43

6.2.6.

“EK” atbilstības deklarācijas saturs

44

6.3.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

44

6.3.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

44

6.3.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

44

6.3.2.1.

Borta iekārtu apakšsistēma

44

6.3.2.2.

Lauka iekārtu apakšsistēma

44

6.3.2.3.

Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

45

6.3.3.

Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

45

6.3.4.

Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

48

6.4.

Noteikumi daļējas SITS prasību izpildes gadījumā

50

6.4.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtējums

50

6.4.2.

Novērtēšana valsts noteikumu piemērošanas gadījumā

51

6.4.3.

Daļēja prasību izpilde sakarā ar SITS ierobežotu piemērošanu

51

6.4.3.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

51

6.4.3.2.

Apakšsistēmas

51

6.4.3.3.

Sertifikātu saturs

51

6.4.4.

Verifikācijas starpposma atestācija

51

6.5.

Savietojamības testi un kļūdu pārvaldība

52

7.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana

52

7.1.

Ievads

52

7.2.

Vispārīgi piemērojami noteikumi

53

7.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu vai to daļu modernizācija vai atjaunošana

53

7.2.2.

Mantotās sistēmas

53

7.2.3.

Īpašu pārraides moduļu pieejamība

53

7.2.4.

B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar A klases iekārtām

53

7.2.5.

Ritošais sastāvs ar A klases un B klases iekārtām

53

7.2.6.

Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

54

7.3.

Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

54

7.3.1.

Lauka iekārtas

54

7.3.2.

Borta iekārtas

54

7.4.

Īpaši ETCS ieviešanas noteikumi

55

7.4.1

Lauka iekārtas

55

7.4.2

Borta iekārtas

55

7.4.2.1.

Jauni ritekļi

55

7.4.2.2.

Esošo ritekļu modernizācija un atjaunināšana

55

7.4.3.

Valsts prasības

55

7.4.4.

Valsts īstenošanas plāni

56

7.5.

Īpaši vilcienu detektēšanas sistēmu ieviešanas noteikumi

57

7.6.

Īpašie gadījumi

57

7.6.1.

Ievads

57

7.6.2.

Īpašo gadījumu uzskaitījums

58

7.6.2.1.

Beļģija

58

7.6.2.2.

Apvienotā Karaliste

58

7.6.2.3.

Francija

59

7.6.2.4.

Polija

60

7.6.2.5.

Lietuva, Latvija un Igaunija

60

7.6.2.6.

Zviedrija

60

7.6.2.7.

Luksemburga

60

7.6.2.8.

Vācija

61

A pielikums

62

B pielikums

78

C pielikums

78

D pielikums

78

E pielikums

78

F pielikums

78

G pielikums

79

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

Šo SITS piemēro vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām dzelzceļa tīklā, kas definēts šīs SITS 1.2. punktā (Ģeogrāfiskā darbības joma), un tādu ritekļu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kurus ekspluatē (vai kurus paredzēts ekspluatēt) šajā tīklā. Šie ritekļi pieder pie viena no turpmāk minētajiem tipiem (kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.2. un 2.2. punktā):

1)	dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni;

2)	dīzeļlokomotīves vai elektrolokomotīves;

3)	pasažieru vagoni, ja tie ir aprīkoti ar mašīnista kabīni;

4)	dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētas mobilās iekārtas, ja tās ir aprīkotas ar mašīnista kabīni un paredzētas lietošanai transporta režīmā uz saviem riteņiem.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visas dzelzceļu sistēmas tīkls, ko veido:

1)	Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas tīkls, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.1. punktā;

2)	Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas tīkls, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. punktā;

3)	Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citas daļas pēc piemērošanas jomas paplašināšanas, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 4. punktā,

un neietver Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 3. punktā minētos gadījumus.

Šo SITS piemēro tīkliem ar 1 435 mm, 1 520 mm, 1 524 mm, 1 600 mm un 1 668 mm sliežu ceļa platumu. Tomēr to nepiemēro īsām robežu šķērsojošām līnijām ar 1 520 mm sliežu ceļa platumu, kuras ir savienotas ar trešo valstu tīklu.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:

1)	norāda tās paredzēto darbības jomu – 2. nodaļa (Apakšsistēmu definīcija un darbības joma);

2)	nosaka pamatprasības attiecīgajām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa (Pamatprasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām);

3)	nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 4. nodaļa (Apakšsistēmu raksturojums);

4)	nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, un kas ir vajadzīgi, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Savienības dzelzceļu sistēmā – 5. nodaļa (Savstarpējas izmantojamības komponenti);

5)

katrā konkrētā gadījumā nosaka, kuras procedūras jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai vai lai veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju – 6. nodaļa (Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmu verifikācija);

6)	norāda šīs SITS īstenošanas stratēģiju. – 7. nodaļa (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana);

7)	norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības apstākļus darba vietā, kas ir vajadzīgi šo apakšsistēmu ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī SITS īstenošanai – 4. nodaļa (Apakšsistēmu raksturojums).

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu noteikumi attiecībā uz īpašiem gadījumiem ir norādīti 7. nodaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana).

Šīs SITS 4. nodaļā (Apakšsistēmu raksturojums) norādīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz 1.1. un 1.2. punktā minēto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMU DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.   Ievads

Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ir definētas kā “visas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu raksturīgās pazīmes ir:

1)	funkcijas, kuras ir būtiskas dzelzceļa satiksmes drošai vadībai un darbībai, tostarp traucētas darbības režīmos (1);

2)	saskarnes;

3)	darbības efektivitāte, kas vajadzīga, lai izpildītu pamatprasības.

2.2.   Darbības joma

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS nosaka tikai tās prasības, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilstību pamatprasībām.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmās ir šādas daļas:

1)	vilcienu aizsardzības sistēma;

2)	balss radiosakari;

3)	datu radiosakari;

4)	vilcienu detektēšana.

A klases vilcienu aizsardzības sistēma ir ETCS  (2), un A klases radiosakaru sistēma ir GSM-R.

A klases vilcienu detektēšanas sistēmai šajā SITS nosaka tikai prasības saskarnei ar citām apakšsistēmām.

B klases sistēmas Eiropas dzelzceļu sistēmas tīklā ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības mantoto sistēmu kopums, kuras Eiropas dzelzceļu tīklā tika izmantotas pirms 2001. gada 20. aprīļa.

B klases sistēmas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citās daļās ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības mantoto sistēmu kopums, kuras minētajā tīklā tika izmantotas pirms 2015. gada 1. jūlija.

B klases sistēmu saraksts ir noteikts Eiropas Dzelzceļa aģentūras tehniskajos dokumentos “CCS B klases sistēmu saraksts”, ERA/TD/2011-11, versija 3.0.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar A klases mobilajiem radiosakariem un vilcienu aizsardzību.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar:

1)	A klases radiotīklu;

2)	A klases vilcienu aizsardzības sistēmu;

3)	prasībām vilcienu detektēšanas sistēmu saskarnēm, lai nodrošinātu šo sistēmu savietojamību ar ritošo sastāvu.

2.3.   Lietojuma līmeņi (ETCS)

Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka līdzekļus datu pārraidei uz vilcieniem un (vajadzības gadījumā) no tiem. ETCS specifikācijas, kas norādītas šajā SITS, nosaka lietojuma līmeņus, no kuriem īstenošanai lauka iekārtās var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus.

Šajā SITS ir noteiktas visiem lietojuma līmeņiem piemērojamās prasības.

Ja vilciens ir aprīkots ar konkrētam lietojuma līmenim atbilstīgu A klases vilcienu aizsardzības borta sistēmu, tam jābūt ekspluatējamam šajā un jebkurā zemākā līmenī:

—	ja vilciens ir aprīkots ar 2. līmenim atbilstīgu A klases vilcienu aizsardzības borta sistēmu, tam jābūt ekspluatējamam šā līmeņa un 1. līmeņa dzelzceļa līnijās,

—

ja vilciens ir aprīkots ar 1. līmenim atbilstīgu A klases vilcienu aizsardzības borta sistēmu, tam nav jābūt aprīkotam ar GSM-R ETCS radio tikai datu pārraidei, bet tajā jābūt jau ieviestām visām 2. un 3. līmeņa funkcijām, lai nodrošinātu, ka: — ja vēlāk tiks pieslēgts GSM-R ETCS radio tikai datu pārraidei, vilciens būs aprīkots atbilstīgi 2. lietojuma līmenim, — ja vēlāk tiks pieslēgts GSM-R ETCS radio tikai datu pārraidei un vilciena veseluma detektēšanas sistēma, vilciens būs aprīkots atbilstīgi 3. lietojuma līmenim.

3.   PAMATPRASĪBAS VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMĀM

3.1.   Vispārīgi noteikumi

Direktīvā 2008/57/EK noteikts, ka apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.

Pamatprasības ir:

1)

drošība;

2)	drošums un darbgatavība;

3)	veselības aizsardzība;

4)	vides aizsardzība;

5)	tehniskā savietojamība.

Pamatprasības A klases sistēmām ir norādītas turpmāk.

Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

3.2.1.   Drošība

Katrā projektā, uz kuru attiecināma šī specifikācija, īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka negadījuma iespējamības riska pakāpe vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu darbības jomā nav augstāka par pakalpojuma mērķi. Šajā nolūkā piemēro Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 (3), kā minēts Eiropas Parlamenta un Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā (Kopīgā drošības metode).

Lai nodrošinātu, ka drošības panākšanai veiktie pasākumi neapdraud savstarpēju izmantojamību, ņem vērā pamatparametra prasības, kas noteiktas 4.2.1. punktā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

ETCS A klases sistēmas drošības mērķis vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. punktā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai). Šī drošības prasība jāizpilda kopā ar darbgatavības prasībām, kas noteiktas 3.2.2. punktā (Drošums un darbgatavība).

3.2.2.   Drošums un darbgatavība

A klases sistēmas drošuma un darbgatavības mērķi vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. punktā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

Riska pakāpi uzrauga atbilstoši apakšsistēmas komponentu kalpošanas ilgumam un nolietojumam. Ievēro 4.5. punktā norādītās tehniskās apkopes prasības.

3.2.3.   Veselības aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konstrukcija un tajās lietotie materiāli neapdraudētu to personu veselību, kurām šīs apakšsistēmas ir pieejamas.

3.2.4.   Vides aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jānodrošina šādu prasību izpilde:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas, ja tās pakļautas pārliekai siltuma vai uguns iedarbībai, nedrīkst pārsniegt videi kaitīgo tvaiku un gāzu izmešu robežkoncentrācijas;

2)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas nesatur vielas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos pārmērīgi piesārņo vidi;

3)	uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtām attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti, ar ko kontrolē pieļaujamo elektromagnētisko starojumu un jutīgumu pret elektromagnētiskajiem traucējumiem dzelzceļa īpašuma robežās;

4)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas atbilst spēkā esošajiem noteikumiem par trokšņa piesārņojumu;

5)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas neizraisa vibrāciju paaugstināšanos līdz nepieļaujamam līmenim, kas var apdraudēt infrastruktūras veselumu (ja infrastruktūra ir pienācīgā tehniskā stāvoklī).

3.2.5.   Tehniskā savietojamība

Tehniskā savietojamība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.

Prasības tehniskajai savietojamībai iedalītas šādās trīs kategorijās:

1)	pirmajā kategorijā noteiktas vispārīgās inženiertehniskās prasības savstarpējai izmantojamībai, konkrēti, vides apstākļi, iekšējā elektromagnētiskā savietojamība (EMS) dzelzceļa robežās un iekārtas. Šīs prasības savietojamībai noteiktas šajā nodaļā;

2)	otrajā kategorijā aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas tehniski jāizmanto un kādas funkcijas tām jāveic, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību. Šī kategorija noteikta 4. nodaļā;

3)	trešajā kategorijā aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas jāekspluatē, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija noteikta 4. nodaļā.

3.2.5.1.   Inženiertehniskā savietojamība

3.2.5.1.1.   Fiziskie vides apstākļi

Jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas spētu darboties tādos klimatiskajos un fiziskajos apstākļos, kas raksturīgi teritorijai, kurā atrodas attiecīgā Savienības dzelzceļu sistēmas daļa.

Jāievēro 4.2.16. punktā (CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija) noteiktās pamatparametra prasības.

3.2.5.1.2.   Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, vilcienu vadības un signalizācijas iekārta nedrīkst izraisīt citas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas vai citu apakšsistēmu darbības traucējumus un otrādi.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskās savietojamības pamatparametrs ir aprakstīts 4.2.11. punktā (Elektromagnētiskā savietojamība).

3.2.5.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savietojamība

4. nodaļā noteiktas prasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējai izmantojamībai.

4.   APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

4.1.1.   Pamatparametri

Saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas raksturo šādi pamatparametri:

1)	ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai (4.2.1. punkts);

2)	ETCS borta iekārtu funkcionalitāte (4.2.2. punkts);

3)	ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (4.2.3. punkts);

4)	mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R (4.2.4. punkts);

5)	ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes (4.2.5. punkts);

6)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.6. punkts);

7)	vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.7. punkts);

8)	šifratslēgu pārvaldība (4.2.8. punkts);

9)	ETCS-ID pārvaldība (4.2.9. punkts);

10)	vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas (4.2.10. punkts);

11)	ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība (4.2.11. punkts);

12)	ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.12. punkts);

13)	GSM-R DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.13. punkts);

14)	saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām (4.2.14. punkts);

15)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība (4.2.15. punkts);

16)	CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija (4.2.16. punkts).

4.1.2.   Prasību pārskats

A klases sistēmai piemēro visas prasības, kas norādītas 4.2. punktā (Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas) un ir saistītas ar šiem pamatparametriem.

Par prasībām B klases sistēmām un STM (kas nodrošina A klases borta iekārtu sistēmas darbību B klases infrastruktūrā) ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Šī SITS ir balstīta uz principiem, kas nodrošina vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar SITS atbilstošām vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām. Lai sasniegtu šo mērķi:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas funkcijas, saskarnes un darbības ir standartizētas, nodrošinot, ka katrs vilciens prognozējamā veidā reaģēs uz datiem, ko saņem no lauka iekārtām;

2)

šajā SITS vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir pilnībā standartizēti sakari no lauka iekārtām uz vilcienu un no vilciena uz lauka iekārtām. Turpmākajos punktos norādītās specifikācijas ļauj elastīgi izmantot vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitāti, lai to varētu optimāli integrēt dzelzceļu sistēmā. Šo elastību izmanto, neierobežojot SITS atbilstošu borta iekārtu apakšsistēmu darbību.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu funkcijas klasificē kategorijās, norādot, vai tā ir izvēles vai obligāta funkcija. Kategorijas ir noteiktas A pielikumā minētajās specifikācijās, un šajos dokumentos noteikts arī tas, kā funkcijas ir klasificētas.

A pielikuma 4.1.c punktā ir iekļauta A pielikumā minētajās specifikācijās izmantoto ETCS terminu un definīciju skaidrojošā vārdnīca.

4.1.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

Saskaņā ar 2.2. punktu (Darbības joma) vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas var iedalīt daļās.

Turpmāk tabulā norādīts, kuri pamatparametri attiecas uz katru apakšsistēmu un katru daļu.

4.1.   tabula

Apakšsistēma	Daļa	Pamatparametri
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.1., 4.2.2., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.12., 4.2.14., 4.2.16.
	Balss radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.2., 4.2.5.1., 4.2.13., 4.2.16.
	Datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.3., 4.2.5.1., 4.2.6.2., 4.2.16.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.1., 4.2.3., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.15., 4.2.16.
	Balss un datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16.
	Vilcienu detektēšana	4.2.10., 4.2.11., 4.2.16.

4.2.   Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

Ar šo pamatparametru raksturo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai un lauka iekārtu apakšsistēmai piemērojamās prasības ar atsauci uz 3.2.1. punktu (Drošība) un 3.2.2. punktu (Darbgatavība un drošums).

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ieviešot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu, ir jānodrošina šādu noteikumu izpilde:

1)

saistībā ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas konstrukciju, ieviešanu un ekspluatāciju neizriet nekādas prasības: a) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas saskarnei papildus šajā SITS noteiktajām prasībām; b) nevienai citai apakšsistēmai papildus attiecīgajās SITS noteiktajām prasībām;

2)	ir jāizpilda 4.2.1.1. un 4.2.1.2. punktā noteiktās prasības.

4.2.1.1.   Drošība

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šajā SITS noteiktajām prasībām attiecībā uz ETCS aprīkojumu un iekārtām.

Attiecībā uz “ETCS ieteicamo ātruma un/vai attāluma ierobežojumu pārsniegšanu” pieļaujamā atteices intensitāte (THR) ir 10-9 h-1 nejaušām atteicēm gan ETCS borta iekārtām, gan ETCS lauka iekārtām. Skatīt A pielikuma 4.2.1.a punktu.

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ETCS borta iekārtām ir pilnībā jāatbilst visām A pielikuma 4.2.1. punktā norādītajām prasībām. Tomēr ETCS lauka iekārtām var piemērot mazāk stingras drošības prasības, ja apvienojumā ar SITS atbilstīgu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu tiek nodrošināts atbilstošs ekspluatācijas drošības līmenis.

4.2.1.2.   Darbgatavība/drošums

Šis punkts attiecas uz atteices gadījumiem, kas nerada drošības apdraudējumu, bet izraisa traucētas darbības situācijas, kuru pārvaldība varētu mazināt sistēmas vispārējo drošību.

Šī parametra kontekstā “atteice” ir situācija, kad beidzas kāda objekta spēja izpildīt nepieciešamo funkciju ar vajadzīgo veiktspēju, un “atteices režīms” ir sekas, kas ļauj konstatēt atteici.

Lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir sniegta visa informācija, kas tiem vajadzīga, lai noteiktu piemērotas procedūras traucētas darbības situāciju pārvaldībai, tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno CCS borta iekārtu vai lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijai, ietver aprēķinātās darbgatavības/drošuma vērtības, kas saistītas ar atteices režīmiem, kuri ietekmē CCS apakšsistēmas spēju uzraudzīt viena vai vairāku ritekļu drošu kustību vai nodibināt balss radiosakarus starp satiksmes vadības dienestu un vilcienu mašīnistiem.

Ir jānodrošina atbilstība šādām aprēķinātajām vērtībām:

1)	vidējais darbības laiks stundās starp CCS borta iekārtu apakšsistēmas atteicēm, kuru dēļ nepieciešams izolēt vilciena aizsardzības funkcijas: [atklāts punkts];

2)	vidējais darbības laiks stundās starp CCS borta iekārtu apakšsistēmas atteicēm, kuras neļauj nodibināt balss radiosakarus starp satiksmes vadības dienestu un vilcienu mašīnistiem: [atklāts punkts].

Lai infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi apakšsistēmu darbmūža laikā varētu uzraudzīt riska līmeni un to drošuma/darbgatavības vērtību ievērošanu, kuras izmanto, lai definētu traucētas darbības situāciju pārvaldības procedūras, jāievēro tehniskās apkopes prasības, kas norādītas 4.5. punktā (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.2.2.   ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

ETCS borta iekārtu funkcionalitātes pamatparametrs nosaka visas funkcijas, kas nepieciešamas, lai droši vadītu vilcienu. Galvenā funkcija ir nodrošināt automātisku vilciena aizsardzību un signalizāciju kabīnē, proti:

1)	vilciena raksturlielumu (piemēram, vilciena maksimālā ātruma, bremzēšanas raksturlielumu) noteikšanu;

2)	uzraudzības režīma izvēli, pamatojoties uz informāciju no lauka iekārtām;

3)	nobrauktā attāluma mērīšanas funkciju veikšanu;

4)	vilciena pozicionēšanu koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām;

5)	ātruma dinamiskā profila aprēķināšanu vilciena gaitai, pamatojoties uz vilciena raksturlielumiem un informāciju no lauka iekārtām;

6)	ātruma dinamiskā profila uzraudzību vilciena gaitas laikā;

7)	iejaukšanās funkcijas nodrošināšanu.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.2.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.2.a punkta prasībām.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.2.c punktā.

Iekārtu ETCS identitātes pārvalda saskaņā ar 4.2.9. punkta prasībām (ETCS-ID pārvaldība).

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.2.a un 4.2.2.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

1)

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu: a) Eurobalise datu pārraide. Skatīt 4.2.5.2. punktu (Eurobalise sakari ar vilcienu); b) Euroloop datu pārraide. Skatīt 4.2.5.3. punktu (Euroloop sakari ar vilcienu). Borta sistēmā šī ir izvēles funkcionalitāte, izņemot gadījumus, kad Euroloop ir ierīkota 1. līmeņa ETCS lauka iekārtās un palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos); c) datu radiopārraide uz papildu radio. Skatīt A pielikuma 4.2.2.d punktu, 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. punktu (GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Borta sistēmā šī ir izvēles funkcionalitāte, izņemot gadījumus, kad datu radiopārraide uz papildu radio ir ierīkota 1. līmeņa ETCS lauka iekārtās un palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos); d) Datu radiopārraide. Skatīt 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. punktu (GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Borta sistēmā obligāta tikai 2. līmeņa ETCS vai 3. līmeņa ETCS lietojumiem;

2)	sakari ar mašīnistu. Skatīt A pielikuma 4.2.2.e punktu un 4.2.12. punktu (ETCS DMI);

3)	sakari ar īpašo pārraides moduli (STM). Skatīt 4.2.6.1. punktu (ETCS un STM saskarne). Šajā funkcijā ietilpst: a) STM izvades pārvaldība; b) STM izmantojamo datu nodrošināšana; c) STM pārslēgšanās pārvaldība;

4)	informācijas par vilciena pilnīgumu (vilciena veselumu) pārvaldība – obligāta 3. līmenim, nav nepieciešama 1. vai 2. līmenim;

5)	iekārtu darbības uzraudzība un atbalsts traucētas darbības režīmā. Šajā funkcijā ietilpst: a) ETCS borta iekārtu funkcionalitātes inicializēšana; b) atbalsta nodrošināšana traucētas darbības režīmā; c) ETCS borta iekārtu funkcionalitātes izolēšana;

6)	datu ierakstīšanas atbalsts regulatīvām vajadzībām. Skatīt 4.2.14. punktu (Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām);

7)	informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli: a) uz DMI. Skatīt 4.2.12. punktu (ETCS DMI); b) uz vilciena saskarnes bloku un no tā. Skatīt A pielikuma 4.2.2.f punktu.

4.2.3.   ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte

Šis pamatparametrs nosaka ETCS lauka iekārtu funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu.

Galvenā funkcionalitāte ir:

1)	konkrēta vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām (2. un 3. līmenis);

2)	lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas standarta formātā;

3)	kustības atļauju nosūtīšana, tostarp sliežu ceļa apraksts un rīkojumi konkrētam vilcienam.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.3.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.3.a punkta prasībām.

Iekārtu ETCS identitātes pārvalda saskaņā 4.2.9. punkta prasībām (ETCS-ID pārvaldība).

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.3.a un 4.2.3.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

1)

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu. Tie ietver: a) Eurobalise datu pārraidi. Skatīt 4.2.5.2. punktu (Eurobalise sakari ar vilcienu) un 4.2.7.4. punktu (Eurobalise/sliežu ceļu elektroniskais bloks (LEU)); b) Euroloop datu pārraidi. Skatīt 4.2.5.3. punktu (Euroloop sakari ar vilcienu) un 4.2.7.5. punktu (Euroloop/LEU). Euroloop attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tā nav obligāta; c) datu radiopārraidi uz papildu radio. Skatīt A pielikuma 4.2.3.d punktu un 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. punktu (GSM-R/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Papildu radio attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tas nav obligāts; d) datu radiopārraidi. Skatīt 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. punktu (GSM-R/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Datu radiopārraide attiecas tikai uz 2. un 3. līmeni;

2)

ETCS borta iekārtām paredzētās informācijas/rīkojumu ģenerēšana, piemēram, informācijas, kas saistīta ar gaisa vārstu atvēršanu/aizvēršanu, pantogrāfa nolaišanu/pacelšanu, galvenā energoapgādes slēdža atvēršanu/aizvēršanu, pāreju no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. Šīs funkcionalitātes īstenošana lauka iekārtās nav obligāta; tomēr tā var būt prasīta citās piemērojamās SITS vai valstu noteikumos, vai piemērojot riska novērtēšanu un izvērtēšanu, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju;

3)	pārslēgšanās nodrošināšana starp zonām, kuras uzrauga dažādi radiobloku centri (RBC) (attiecas tikai uz 2. un 3. līmeni). Skatīt 4.2.7.1. punktu (Funkcionālā saskarne starp RBC) un 4.2.7.2. punktu (Tehniskā saskarne starp RBC).

4.2.4.   Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem - GSM-R

Ar šo pamatparametru raksturo radiosakaru funkcijas. Šīs funkcijas īsteno vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā un lauka iekārtu apakšsistēmā saskaņā ar turpmāk norādītajām specifikācijām.

4.2.4.1.   Sakaru pamatfunkcija

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.a punktā.

Turklāt jāievēro šādas specifikācijas:

1)	ASCI raksturīgās pazīmes; A pielikuma 4.2.4.b punkts;

2)	SIM karte; A pielikuma 4.2.4.c punkts;

3)	adresācija atkarībā no atrašanās vietas; A pielikuma 4.2.4.e punkts.

4.2.4.2.   Balss un operatīvo sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Turklāt jāievēro šādas specifikācijas:

1)	prioritāru izsaukumu apstiprināšana; A pielikuma 4.2.4.h punkts;

2)	funkcionālā adresācija; A pielikuma 4.2.4.j punkts;

3)	funkcionālo numuru indikācija; A pielikuma 4.2.4.k punkts;

4)	signalizācija “lietotājs-lietotājs”; A pielikuma 4.2.4.d punkts.

4.2.4.3.   ETCS datu sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “datu radiosakaru” daļai ir jāspēj atbalstīt vismaz divu vienlaicīgu sakaru sesiju izveidi ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

Šī funkcionalitāte ir obligāta tikai 2. un 3. līmeņa ETCS un papildu radio lietojumiem.

4.2.5.   ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

Ar šo pamatparametru nosaka prasības attiecībā uz gaisa spraugu starp vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām, un tas jāņem vērā kopā ar prasībām attiecībā uz ETCS un GSM-R iekārtu saskarnēm, kā norādīts 4.2.6. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes) un 4.2.7. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes).

Šis pamatparametrs ietver:

1)	fizikālās, elektriskās un elektromagnētiskās vērtības, kuras jāievēro, lai panāktu drošu darbību;

2)	sakaru protokolu, kas jāpielieto;

3)	sakaru kanāla pieejamību.

Piemērojamās specifikācijas ir norādītas turpmāk.

4.2.5.1.   Radiosakari ar vilcienu

A klases radiosakaru saskarnes darbojas frekvenču diapazonā, kas norādīts A pielikuma 4.2.5.a punktā un A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām ir jābūt aizsargātām pret traucējumiem, izpildot prasības, kas norādītas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Datu sakaru protokoli atbilst A pielikuma 4.2.5.b punkta prasībām.

Ja ir ieviests papildu radio, ņem vērā A pielikuma 4.2.5.c punktā noteiktās prasības.

4.2.5.2.   Eurobalise sakari ar vilcienu

Eurobalise sakaru saskarnes atbilst A pielikuma 4.2.5.d punkta prasībām.

4.2.5.3.   Euroloop sakari ar vilcienu

Euroloop sakaru saskarnes atbilst A pielikuma 4.2.5.e punkta prasībām.

4.2.6.   Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no trim daļām.

4.2.6.1.   ETCS un B klases vilciena aizsardzība

Ja vilcienā ir ierīkotas ETCS un B klases vilciena aizsardzības funkcijas, pārslēgšanos starp tām var vadīt ar standartizētu saskarni, kā norādīts A pielikuma 4.2.6.a punktā.

A pielikuma 4.2.6.b punktā norādīta “K” saskarne (kas ļauj konkrētiem STM ar ETCS borta antenas palīdzību nolasīt informāciju no B klases radiobākām) un A pielikuma 4.2.6.c punktā – “G” saskarne (gaisa sprauga starp ETCS borta antenu un B klases radiobākām).

“K” saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad saskarnei jāatbilst A pielikuma 4.2.6.b punktam.

Turklāt, ja “K” saskarne tiek ieviesta, borta pārraides kanāla funkcionalitātei jāspēj nodrošināt A pielikuma 4.2.6.c punktā norādītās raksturīgās pazīmes.

Ja pārslēgšanās starp ETCS un B klases vilciena aizsardzības borta iekārtām netiek vadīta, izmantojot standartizētu saskarni, kas norādīta A pielikuma 4.2.6.a punktā, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmantotā metode nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

4.2.6.2.   GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne

Prasības A klases radio un ETCS borta iekārtu funkcionalitātes saskarnei ir norādītas A pielikuma 4.2.6.d punktā.

Ja ir ieviests papildu radio, ņem vērā A pielikuma 4.2.6.e punkta prasības.

4.2.6.3.   Nobrauktā attāluma mērīšana

Nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas un ETCS borta iekārtu saskarnei ir jāatbilst A pielikuma 4.2.6.f punkta prasībām. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja attāluma mērīšanas iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no piecām daļām.

4.2.7.1.   RBC funkcionālā saskarne

Šī saskarne nosaka, kādu datu pārraide ir jāveic starp blakusesošiem radiobloku centriem (RBC), lai nodrošinātu vilciena drošu kustību no vienas RBC zonas uz citu:

1)	informācija no “nododošā”RBC“pieņemošajam”RBC;

2)	informācija no “pieņemošā”RBC“nododošajam”RBC.

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.a punktā.

4.2.7.2.   RBC/RBC

Šī ir divu RBC tehniskā saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.b punktā.

4.2.7.3.   GSM-R/ETCS lauka iekārtas

Šī ir A klases radiosistēmas un ETCS lauka iekārtu funkcionalitātes saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.c punktā.

4.2.7.4.   Eurobalise/LEU

Šī ir Eurobalise un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.d punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.5.   Euroloop/LEU

Šī ir Euroloop un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.e punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.8.   Šifratslēgu pārvaldība

Šis pamatparametrs nosaka prasības pa radio pārraidīto datu aizsardzībai izmantoto šifratslēgu pārvaldībai.

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.8.a punktā. Šīs SITS darbības jomā ir tikai prasības attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu saskarnēm.

4.2.9.   ETCS-ID pārvaldība

Šis pamatparametrs attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas un borta iekārtu apakšsistēmas iekārtu ETCS identitātēm (ETCS-IDs).

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.9.a punktā.

4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Ar šo pamatparametru nosaka prasības vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmu un ritošā sastāva saskarnei saistībā ar ritekļu konstrukciju un ekspluatāciju.

Prasības saskarnei, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām, ir norādītas A pielikuma 4.2.10.a punktā.

4.2.11.   Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

Ar šo pamatparametru nosaka saskarnes prasības ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskajai savietojamībai.

Prasības saskarnei, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmu, ir norādītas A pielikuma 4.2.11.a punktā.

4.2.12.   ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko ETCS nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada ETCS borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.12.a punktu.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (tostarp redzamību);

2)	ETCS funkcijas, kuras tiek attēlotas displejā;

3)	ETCS funkcijas, kuras aktivizē mašīnists.

4.2.13.   GSM-R DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko GSM-R nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada GSM-R borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.13.a punktu.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (tostarp redzamību);

2)	GSM-R funkcijas, kuras tiek attēlotas displejā;

3)	izejošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem;

4)	ienākošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem.

4.2.14.   Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

Ar šo pamatparametru raksturo:

1)	datu apmaiņu starp ETCS borta iekārtām un ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīci;

2)	sakaru protokolus;

3)	fizisko saskarni.

Skatīt A pielikuma 4.2.14.a punktu.

4.2.15.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība

Ar šo pamatparametru raksturo:

1)	atstarojošo zīmju raksturīgās pazīmes, lai nodrošinātu pienācīgu redzamību;

2)	savstarpēji izmantojamu signālzīmju raksturlielumus.

Skatīt A pielikuma 4.2.15.a punktu.

Turklāt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektus uzstāda tā, lai tie atrastos mašīnista redzeslaukā un atbilstu infrastruktūras prasībām.

4.2.16.   CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija

Jāievēro šīs SITS A pielikuma A2. tabulā minētajos dokumentos norādītie vides nosacījumi.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām jāatbilst prasībām attiecībā uz materiāliem, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1302/2014 (Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS) (piemēram, attiecībā uz ugunsdrošību).

4.3.   Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

4.3.1.   Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (4)
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Ekspluatācijas noteikumi (normālos un traucētas darbības apstākļos)	4.4.	Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.
		Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.	Gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmība	4.2.2.8.
Vilciena bremzēšana un tās raksturlielumi	4.2.2.	Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.
Smiltnīcas izmantošana Atloka eļļošana vilcienā Kompozītmateriālu bremžu kluču izmantošana	4.2.10.	Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.
ETCS DMI	4.2.12.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.
GSM-R DMI	4.2.13.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.

4.3.2.   Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Saskarne ar ritošā sastāva SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Savietojamība ar vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmām: ritekļu konstrukcija	4.2.10.	Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz sliežu ceļu ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS (5)   riteņpāru novietojums   slodze uz ass   smiltnīcas izmantošana   elektriskā pretestība starp riteņiem CR RS SITS (6) Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS (7) Vagonu SITS (8)	4.2.7.9.2. 4.2.3.2. 4.2.3.10. 4.2.3.3.1. 4.2.3.3.1.1. 4.2.3.3.1.1. 4.2.3.2.
		Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS   riteņpāra ģeometrija   riteņi CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.9.2. 4.2.7.9.3. 4.2.3.3.1.2. 4.2.3.3.1.2. 4.2.3.3.1.
		Ritošā sastāva un induktīvās cilpas iekārtu savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	Nav 4.2.3.3.1.3. 4.2.3.3.1.3. Nav
Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība	4.2.11.	Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz sliežu ceļu ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.6.6.1. 4.2.3.3.1.1. 4.2.3.3.1.1. Nav
		Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.6.6.1. 4.2.3.3.1.2. 4.2.3.3.1.2. Nav
Vilciena bremzēšana un tās raksturlielumi	4.2.2.	Avārijas bremzēšanas raksturlielumi	HS RS SITS   Avārijas bremzēšana   Darba bremzēšana CR RS SITS   Avārijas bremzēšana   Darba bremzēšana Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS   Avārijas bremzēšana   Darba bremzēšana Vagonu SITS	4.2.4.1. 4.2.4.4. 4.2.4.5.2. 4.2.4.5.3. 4.2.4.5.2. 4.2.4.5.3. 4.2.4.1.2.
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu antenu novietojums	4.2.2.	Gabarīta kontūra	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.3.1. 4.2.3.1. 4.2.3.1. Nav
ETCS borta iekārtu funkcionalitātes izolēšana	4.2.2.	Ekspluatācijas noteikumi	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.9.1. 4.2.12.3. 4.2.12.3. Nav
Datu saskarnes	4.2.2.	Uzraudzības un diagnostikas koncepcijas	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.10. 4.2.1.1. 4.2.1.1. Nav
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.	Ārējā redzamība Galvenie lukturi	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.4.1.1. 4.2.7.1.1. 4.2.7.1.1. Nav
		Mašīnista ārējais redzeslauks	HS RS SITS   tiešās redzamības līnija   priekšējais stikls CR RS SITS   tiešās redzamības līnija   priekšējais stikls Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS   tiešās redzamības līnija   priekšējais stikls Vagonu SITS	4.2.2.6. b 4.2.2.7. 4.2.9.1.3.1. 4.2.9.2. 4.2.9.1.3.1. 4.2.9.2. Nav
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšanas ierīce	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.10. 4.2.9.6. 4.2.9.6. Nav
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2. 4.2.3.	Fāžu atdalīšana	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.8.3.6.7. 4.2.8.2.9.8. 4.2.8.2.9.8. Nav
Avārijas bremzēšanas vadība	4.2.2.	Avārijas bremzēšanas vadība	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	Nav 4.2.4.4.1. 4.2.4.4.1. Nav
Iekārtu konstrukcija	4.2.16.	Prasības attiecībā uz materiāliem	HS RS SITS CR RS SITS Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vagonu SITS	4.2.7.2.2. 4.2.10.2.1. 4.2.10.2.1. Nav

4.3.3.   Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

Saskarne ar infrastruktūras SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Vilcienu detektēšanas sistēmas (telpa uzstādīšanai)	4.2.10.	Minimālais infrastruktūras gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts	HS INF SITS (9) CR INF SITS (10) INF SITS (11)	4.2.3. 4.2.4.1. 4.2.3.1.
Eurobalise sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.2.	Minimālais infrastruktūras gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts	HS INF SITS CR INF SITS INF SITS	4.2.3. 4.2.4.1. 4.2.3.1.
Euroloop sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.3.	Minimālais infrastruktūras gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts	HS INF SITS CR INF SITS INF SITS	4.2.3. 4.2.4.1. 4.2.3.1.
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.	Minimālais infrastruktūras gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts Būvju tuvinājuma gabarīts	HS INF SITS CR INF SITS INF SITS	4.2.3. 4.2.4.1. 4.2.3.1.

4.3.4.   Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

Saskarne ar energoapgādes SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2. 4.2.3.	Fāzu atdalīšanas sekcijas Sistēmu atdalīšanas sekcijas Fāzu atdalīšanas sekcijas Sistēmu atdalīšanas sekcijas Fāzu atdalīšanas sekcijas Sistēmu atdalīšanas sekcijas	HS ENE SITS (12) CR ENE SITS (13) ENE SITS (14)	4.2.21. 4.2.22. 4.2.19. 4.2.20. 4.2.15. 4.2.16.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumi dzelzceļa satiksmes nodrošināšanai ar ETCS un GSM-R ir norādīti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

To apakšsistēmu tehniskās apkopes noteikumi, uz kurām attiecas šī SITS, nodrošina 4. nodaļā norādīto pamatparametru vērtību uzturēšanu vajadzīgajās robežās visā apakšsistēmu darbmūža laikā. Tomēr profilaktiskas vai koriģējošas tehniskās apkopes laikā apakšsistēma ne vienmēr var nodrošināt pamatparametru norādītās vērtības; izstrādājot tehniskās apkopes noteikumus, nodrošina, lai šo darbību veikšanas laikā netiktu kaitēts drošībai.

Struktūra, kas atbild par vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, izstrādā tehniskās apkopes noteikumus iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. Lai atvieglotu šo noteikumu izstrādes procesu, ņem vērā šādas prasības.

4.5.1.   Iekārtas ražotāja atbildība

Apakšsistēmā iekļautās iekārtas ražotājs nosaka:

1)

visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (tostarp iekārtu darbības uzraudzība, diagnostika, testēšanas metodes un rīki, kā arī vajadzīgā profesionālā kompetence), kas nepieciešamas šīs SITS obligātajās prasībās minēto pamatprasību un vērtību sasniegšanai visā iekārtas darbmūža laikā (transportēšana un uzglabāšana pirms uzstādīšanas, normāla ekspluatācija, atteices, remonta pasākumi, pārbaude un tehniskā apkope, izņemšana no ekspluatācijas utt.);

2)	riskus veselībai un drošībai, kuri varētu skart sabiedrību un tehniskās apkopes personālu;

3)	pirmās operatīvās tehniskās apkopes nosacījumus, t. i., nosaka operatīvi nomaināmos blokus (LRU), pieņemamās savietojamās aparatūras un programmatūras versijas, procedūras atteikušu LRU nomaiņai, LRU uzglabāšanas un atteikušu LRU remonta nosacījumus;

4)	pārbaudes, kas jāveic, ja iekārta pakļauta ārkārtīgai spriedzei (piemēram, nelabvēlīgiem vides apstākļiem vai pārmērīgām slodzēm);

5)	pārbaudes, kas jāveic, ja tehniskā apkope tiek veikta iekārtai, kas nav vilcienu vadības un signalizācijas iekārta, bet kas ietekmē vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas (piemēram, riteņa diametra izmaiņas).

4.5.2.   Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

Pieteikuma iesniedzējs:

1)	nodrošina, lai tehniskās apkopes prasības, kas aprakstītas 4.5.1. punktā (Iekārtas ražotāja atbildība), būtu noteiktas visiem komponentiem šīs SITS darbības jomā neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav savstarpējas izmantojamības komponenti;

2)	izpilda iepriekšminētās prasības, ņemot vērā riskus, ko rada apakšsistēmas dažādo komponentu mijiedarbība un saskarnes ar citām apakšsistēmām.

4.6.   Profesionālā kompetence

Iekārtas un apakšsistēmas ražotāji sniedz pietiekamu informāciju, lai noteiktu profesionālo kompetenci, kas nepieciešama vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu uzstādīšanai, galīgajai pārbaudei un tehniskajai apkopei. Skatīt 4.5. punktu (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Jārūpējas, lai tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam nodrošinātu veselības aizsardzību un darba drošību atbilstoši Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

Ražotāji norāda riskus veselībai un drošībai, kuri rodas, lietojot ražotāja iekārtas un apakšsistēmas un veicot to tehnisko apkopi. Skatīt 4.4. punktu (Ekspluatācijas noteikumi) un 4.5. punktu (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.8.   Reģistri

Informācija, kas jāsniedz Direktīvas 2008/57/EK 34. un 35. pantā norādītajiem reģistriem, ir informācija, kas norādīta Komisijas Īstenošanas Lēmumā 2011/665/ES (15) un Komisijas Īstenošanas Lēmumā 2011/633/ES (16).

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) punktu savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru.”

5.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

5.2.1.   Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti ir noteikti:

1)	5.1.a tabulā – vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai;

2)	5.2.a tabulā – vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

5.2.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu funkcijas var apvienot, izveidojot grupu. Tad grupu nosaka šīs funkcijas un grupas atlikušās ārējās saskarnes. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu.

1)	5.1.b tabulā norādītas vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas.

2)	5.2.b tabulā norādītas vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas.

5.3.   Komponentu darbības parametri un specifikācijas

Katram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulās nosaka:

1)	tabulas 3. slejā – funkcijas un saskarnes. Jāievēro, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas;

2)	tabulas 4. slejā – obligātās specifikācijas katras funkcijas vai saskarnes (attiecīgā gadījumā) atbilstības novērtēšanai, norādot atsauci uz 4. nodaļas attiecīgo punktu.

5.1.a   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

1	2	3	4
Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponents	Raksturīgās pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1.	ETCS borta iekārtas	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS borta iekārtu funkcionalitāte (izņemot nobrauktā attāluma mērīšanu)	4.2.2.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes — RBC (2. un 3. līmenis) — Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim) — Eurobalise gaisa sprauga — Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim)	4.2.5. 4.2.5.1. 4.2.5.1. 4.2.5.2. 4.2.5.3.
		Saskarnes — STM (K saskarnes ieviešana nav obligāta) — Tikai datu GSM-R ETCS radio — Nobrauktā attāluma mērīšana — Šifratslēgu pārvaldības sistēma — ETCS-ID pārvaldība — ETCS mašīnista un mašīnas saskarne — Vilciena saskarne — Datu reģistrēšanas ierīce vilcienā	4.2.6.1. 4.2.6.2. 4.2.6.3. 4.2.8. 4.2.9. 4.2.12. 4.2.2. 4.2.14.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
2.	Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS borta iekārtu funkcionalitāte: tikai nobrauktā attāluma mērīšana	4.2.2.
		Saskarnes — ETCS borta iekārtas	4.2.6.3.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
3.	Ārējā STM saskarne	Saskarnes — ETCS borta iekārtas	4.2.6.1.
4.	GSM-R balss radio kabīnē Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējas izmantojamības komponenta daļa	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS) Piezīme: nav prasību attiecībā uz drošību	4.2.1. 4.5.1.
		Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		Balss un operatīvo sakaru lietojumi	4.2.4.2.
		Saskarnes — GSM-R gaisa sprauga — GSM-R mašīnista un mašīnas saskarne	4.2.5.1. 4.2.13.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
5.	Tikai datu GSM-R ETCS radio Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējas izmantojamības komponenta daļa	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS) Piezīme: nav prasību attiecībā uz drošību	4.2.1. 4.5.1.
		Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		ETCS datu sakaru lietojumi	4.2.4.3.
		Saskarnes — ETCS borta iekārtas — GSM-R gaisa sprauga	4.2.6.2. 4.2.5.1.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
6.	GSM-R SIM karte Piezīme: GSM-R tīkla operators ir atbildīgs par GSM-R termināla iekārtā ievietojamo SIM karšu piegādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem	Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.

5.1.b   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas

Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Ir iespējamas citas grupas

1	2	3	4
Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponentu grupa	Raksturīgās pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1.	ETCS borta iekārtas Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS borta iekārtu funkcionalitāte	4.2.2.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes — RBC (2. un 3. līmenis) — Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim) — Eurobalise gaisa sprauga — Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim)	4.2.5. 4.2.5.1. 4.2.5.1. 4.2.5.2. 4.2.5.3.
		Saskarnes — STM (K saskarnes ieviešana nav obligāta) — Tikai datu GSM-R ETCS radio — Šifratslēgu pārvaldības sistēma — ETCS-ID pārvaldība — ETCS mašīnista un mašīnas saskarne — Vilciena saskarne — Datu reģistrēšanas ierīce vilcienā	4.2.6.1. 4.2.6.2. 4.2.8. 4.2.9. 4.2.12. 4.2.2. 4.2.14.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.

5.2.a   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

1	2	3	4
Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponents	Raksturīgās pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1.	RBC	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, papildu radio un Euroloop)	4.2.3.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu	4.2.5.1.
		Saskarnes — Blakus esošie RBC — Datu radiosakari — Šifratslēgu pārvaldības sistēma — ETCS-ID pārvaldība	4.2.7.1., 4.2.7.2. 4.2.7.3. 4.2.8. 4.2.9.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
2.	Papildu radio mezgls	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu	4.2.5.1.
		Saskarnes — Datu radiosakari — Šifratslēgu pārvaldības sistēma — ETCS-ID pārvaldība — Centralizācijas sistēma un LEU	4.2.7.3. 4.2.8. 4.2.9. 4.2.3.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
3.	Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu	4.2.5.2.
		Saskarnes — LEU - Eurobalise	4.2.7.4.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
4.	Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu	4.2.5.3.
		Saskarnes — LEU – Euroloop	4.2.7.5.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
5.	LEU Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radio, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		Saskarnes — LEU - Eurobalise	4.2.7.4.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
6.	LEU Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radio, Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		Saskarnes — LEU – Euroloop	4.2.7.5.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.

5.2.b   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas

Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Ir iespējamas citas grupas

1	2	3	4
Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponentu grupa	Raksturīgās pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1.	Eurobalise LEU Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu	4.2.5.2.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.
2.	Euroloop LEU Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu	4.2.5.3.
		Iekārtu konstrukcija	4.2.16.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJA

6.1.   Ievads

6.1.1.   Vispārīgi principi

6.1.1.1.   Atbilstība pamatparametriem

Šīs SITS 3. nodaļā noteikto pamatprasību izpildi nodrošina, panākot atbilstību 4. nodaļā noteiktajiem pamatparametriem.

Šo atbilstību pierāda:

1)	novērtējot 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību (skatīt 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4. punktu);

2)	verificējot apakšsistēmas (skatīt 6.3. un 6.4.1. punktu).

6.1.1.2.   Pamatprasības, ko izpilda atbilstīgi valstu noteikumiem

Noteiktos gadījumos dažu pamatprasību izpildi var nodrošināt, panākot atbilstību valstu noteikumiem, ar šādu pamatojumu:

1)	B klases sistēmu izmantošana;

2)	SITS atklātie punkti;

3)	izņēmumi atbilstoši Direktīvas 2008/57/EK 9. pantam;

4)	īpašie gadījumi, kas aprakstīti 7.2.9. punktā.

Šādos gadījumos attiecīgo dalībvalstu atbildībā ir novērtēt atbilstību minētajiem noteikumiem saskaņā ar paziņotajām procedūrām. Skatīt 6.4.2. punktu.

6.1.1.3.   Šīs SITS visu prasību neīstenošana

Attiecībā uz pārbaudi, vai ir izpildītas pamatprasības, nodrošinot atbilstību pamatparametriem, un neskarot šīs SITS 7. nodaļā noteiktos pienākumus, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām, kas nenodrošina visas funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, kā noteikts 4. nodaļā (tostarp specifikācijās, kas minētas A pielikumā), var piešķirt EK atbilstības sertifikātus vai attiecīgi verifikācijas sertifikātus, ievērojot šādus sertifikātu izdošanas un izmantošanas nosacījumus:

1)

vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikuma iesniedzēja atbildībā ir izlemt, kuras funkcijas, raksturlielumi un saskarnes ir jānodrošina, lai sasniegtu pakalpojuma mērķus un lai nodrošinātu, ka no prasībām, kas ir pretrunā ar SITS vai pārsniedz SITS, neizriet nekādas prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām;

2)

ja izmanto vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, kas nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, uz to var attiekties nosacījumi vai ierobežojumi saistībā ar savietojamību un/vai drošu integrāciju ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām. Neskarot paziņotās iestādes uzdevumus, kas aprakstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos un saistītajos dokumentos, EK verifikācijas pieteikuma iesniedzēja atbildībā ir nodrošināt, ka tehniskajā dokumentācijā ir visa informācija, kas ekspluatantam vajadzīga, lai identificētu šādus nosacījumus un ierobežojumus;

3)	pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ dalībvalsts var atteikt atļauju nodošanai ekspluatācijā vai noteikt darbības nosacījumus un ierobežojumus vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, kas nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes.

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponents vai apakšsistēma nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, piemēro 6.4.3. punkta noteikumus.

6.1.2.   ETCS un GSM-R testēšanas principi

6.1.2.1.   Mērķis

Sasniedzamais mērķis ir tāds, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, jāspēj darboties jebkurā vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem un bez papildu verifikācijas.

Šā mērķa sasniegšanu atvieglo:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu konstrukcijas un uzstādīšanas noteikumi;

2)	specifikācijas testiem, ar ko pierāda, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šīs SITS prasībām un ir savstarpēji savietojamas.

6.1.2.2.   Darbības testu scenāriji

Šajā SITS “darbības testa scenārijs” ir dzelzceļa sistēmas ieplānotās darbības apraksts situācijās saistībā ar ETCS un GSM-R (piemēram, vilciena iebraukšana aprīkotā zonā, vilciena aktivēšana, signāla bloķēšana pieturvietā), secīgi norādot notikumus uz lauka un vilcienā, kas saistīti ar vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmām vai ietekmē tās (piemēram, ziņojumu nosūtīšana/saņemšana, ātruma ierobežojuma pārsniegšana, operatoru (17) darbības), un norādot laiku starp tiem.

Darbības testu scenāriji ir balstīti uz projekta vajadzībām pieņemtajiem inženiertehniskajiem noteikumiem.

Pārbaudīt reālas īstenošanas atbilstību darbības testa scenārijam ir iespējams, vācot informāciju ar viegli pieejamu saskarņu (vēlams ar šajā SITS noteiktu standarta saskaņu) palīdzību.

6.1.2.3.   Prasības

Lai palīdzētu sasniegt iepriekšminēto mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka, uzsākot vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas procesu, Eiropas Dzelzceļa aģentūrai pēc iespējas ātrāk tiek darīti pieejami inženiertehniskie noteikumi un sākotnējie darbības testu scenāriji, kas saistīti ar ETCS un GSM-R daļu mijiedarbību ar attiecīgajām vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas daļām. Eiropas Dzelzceļa aģentūru EK verifikācijas laikā informē par visām izmaiņām darbības testu scenārijos.

Ar inženiertehnisko noteikumu kopumu attiecībā uz ETCS un GSM-R lauka daļām un saistītiem darbības testu scenārijiem attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu, kas darīti pieejami, jāpietiek, lai aprakstītu visas plānotās sistēmas darbības, kas attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu normālas darbības un identificētās traucētas darbības situācijās, un:

1)	tiem ir jābūt saskanīgiem ar šajā SITS minētajām specifikācijām;

2)	tiem ir jāpieņem, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu funkcijas, saskarnes un darbības parametri, kas mijiedarbojas ar lauka iekārtu apakšsistēmu, atbilst šīs SITS prasībām;

3)

tiem ir jābūt tādiem, ko izmanto vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijā, lai pārbaudītu, ka nodrošinātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri spēj garantēt, ka tiek ievērota paredzētā sistēmas darbība apvienojumā ar attiecīgajiem režīmiem un pārslēgšanos starp vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu līmeņiem un režīmiem.

Eiropas Dzelzceļa aģentūra:

1)

publicē inženiertehniskos noteikumus attiecībā uz ETCS un GSM-R lauka daļām un darbības testu scenārijus. Pēc sākotnējo scenāriju vai to vēlāku grozījumu publicēšanas visām ieinteresētajām personām dod iespēju iesniegt apsvērumus par darbības testu scenāriju atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti trīs ievilkumos iepriekš. Apsvērumu iesniegšanas laikposmu nosaka katrai publikācijai, un tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus; šis laikposms neierobežo attiecīgās(-o) lauka iekārtu apakšsistēmas(-u) EK verifikācijas turpināšanu/pabeigšanu;

2)	ja apsvērumi ir negatīvi, koordinē iesaistīto personu centienus rast vienošanos, piemēram, veicot izmaiņas inženiertehniskajos noteikumos attiecībā uz ETCS un GSM-R lauka daļām un attiecīgi darbības testu scenārijos, ja tie ir pretrunā ar šīs SITS prasībām;

3)	publicē un uztur to darbības testu scenāriju datubāzi, kuri veiksmīgi izturējuši iepriekšminētos posmus un atspoguļo dažādas īstenošanas situācijas;

4)	izmanto saņemtos darbības testu scenārijus, lai izvērtētu, vai šajā SITS minētajās specifikācijās ir vajadzīgi skaidrojumi vai uzlabojumi;

5)	pamatojoties uz saņemtajiem darbības testu scenārijiem, sagatavo un publicē standarta formātu darbības testu scenāriju nākamajām publikācijām.

6.2.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

Pirms savstarpējas izmantojamības komponenta un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas laišanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 1. punktu un IV pielikumu sagatavo “EK” atbilstības deklarāciju.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no moduļiem, kas norādīti 6.2.2. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi).

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem nav vajadzīga “EK” deklarācija par piemērotību lietošanai. Ar atbilstību attiecīgajiem pamatparametriem, kas pierādīta “EK” atbilstības deklarācijā, pietiek, lai savstarpējas izmantojamības komponentus laistu tirgū (18).

6.2.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

Lai novērtētu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (CD modulis) ražošanas posmam vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (CF modulis), vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (CH1 modulis).

Turklāt SIM kartes savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudei ražotājs vai tā pārstāvis var izvēlēties CA moduli.

Moduļi sīki aprakstīti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (19).

Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi precizējumi:

1)	atsaucoties uz 2. nodaļu CB moduļa aprakstā, “EK” tipa pārbaudi veic, apvienojot produkcijas tipa un projekta tipa pārbaudi;

2)	atsaucoties uz 3. nodaļu CF moduļa (izstrādājuma verifikācija) aprakstā, statistiskā verifikācija nav pieļaujama, t. i., visus savstarpējas izmantojamības komponentus pārbauda atsevišķi.

6.2.3.   Novērtēšanas prasības

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu “ETCS borta iekārta” ņem vērā prasības, kas norādītas šīs SITS 6.2.4.1. punktā;

2)	darbības, kas norādītas 6.1. tabulā, veic, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponenta vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas atbilstību, kā noteikts šīs SITS 5. nodaļā. Visas verifikācijas veic ar atsauci uz attiecīgo tabulu 5. nodaļā un tajā norādītajiem pamatparametriem.

6.1.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Funkcijas, saskarnes un darbības parametri	Pārbauda, vai visas obligātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir nodrošināti un atbilst šīs SITS prasībām	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā
	Pārbauda, kuras izvēles funkcijas un saskarnes, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir nodrošinātas un vai tās atbilst šīs SITS prasībām	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā
	Pārbauda, kādas papildu funkcijas un saskarnes (kas nav norādītas šajā SITS) ir nodrošinātas un vai tās nav pretrunā ar nodrošinātajām šajā SITS norādītajām funkcijām	Ietekmes analīze
Iekārtu konstrukcija	Pārbauda atbilstību obligātajiem nosacījumiem, ja tie norādīti pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā	Dokumentācija par izmantotajiem materiāliem un vajadzības gadījumā testi, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas 5. nodaļas attiecīgajā tabulā norādīto pamatparametru prasības
	Papildus pārbauda, vai savstarpējas izmantojamības komponents pareizi darbojas vides apstākļos, kādiem tas paredzēts	Testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijām
Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	Pārbauda atbilstību drošības prasībām, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, t. i.: 1) vai nejaušas atteices gadījumu skaits atbilst pieļaujamās atteices intensitātes (THR) kvantitatīvajiem rādītājiem; 2) vai izstrādes procesā ir iespējams konstatēt un novērst sistemātiskas atteices	1. Nejaušas atteices gadījumu izraisītas THR aprēķins, pamatojoties uz pieņemamiem drošuma datu avotiem. 2.1. Ražotāja kvalitātes un drošības sistēmas vadība visā projektēšanas, ražošanas un testēšanas procesā atbilst atzītam standartam (skatīt piezīmi). 2.2. Programmatūras izstrādes cikls, aparatūras izstrādes cikls, kā arī aparatūras un programmatūras integrācija ir veikta saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi). 2.3. Drošības verifikācijas un validācijas process ir veikts saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi), un ir ievērotas drošības prasības, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā. 2.4. Funkcionālās un tehniskās drošības prasības (pareiza darbība darbderīgā stāvoklī, atteices un ārējo faktoru ietekmes sekas) ir verificētas saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi) Piezīme: standartam ir jāatbilst vismaz šādām prasībām: 1) tam ir jābūt plaši atzītam dzelzceļa nozarē. Ja tā nav, standarta atbilstība ir jāpamato un jānodrošina, lai to atzītu paziņotā iestāde; 2) tam ir jābūt tādam standartam, kas attiecas uz to risku vadību, kuri tiek aplūkoti, veicot sistēmas novērtējumu; 3) tam ir jābūt publiski pieejamam visiem dalībniekiem, kuri vēlas to izmantot. Skatīt A pielikuma A3. tabulu.
	Pārbauda, vai ir sasniegts pieteikuma iesniedzēja norādītais drošuma kvantitatīvais mērķis (kas saistīts ar nejaušām atteicēm)	Aprēķini
	Sistemātisku atteiču novēršana	Iekārtu testi (visam savstarpējas izmantojamības komponentam vai tā atsevišķiem mezgliem) darbības apstākļos, veicot remontu, ja tiek konstatēti bojājumi. Sertifikātam pievienotajos dokumentos norāda, kāda veida verifikācijas ir veiktas, kādi standarti ir piemēroti un kādi kritēriji ir pieņemti, lai uzskatītu testus par pabeigtiem (atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja lēmumiem)
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.1. punkts	Dokumentu pārbaude

6.2.4.   Īpašie jautājumi

6.2.4.1.   Obligātie ETCS borta iekārtu testi

Īpaši rūpīgi ir jānovērtē savstarpējas izmantojamības komponenta “ETCS borta iekārta” atbilstība, jo tas ir komplekss komponents, kam ir būtiska nozīme savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā.

Neatkarīgi no tā, vai ir izvēlēts CB vai CH1 modulis, paziņotā iestāde pārbauda, vai

1)

savstarpējas izmantojamības komponenta reprezentatīvajam paraugam ir veikts viss testu secības cikls, tostarp visi testu gadījumi, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu 4.2.2. punktā (ETCS borta iekārtu funkcionalitāte) minētās funkcijas. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par testu gadījumu definēšanu un to sakārtošanu secībā, ja šajā SITS minētajās specifikācijās tas nav atrunāts;

2)	šie testi ir veikti laboratorijā, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20) akreditēta testu veikšanai, izmantojot A pielikuma 4.2.2.c punktā norādīto testēšanas shēmu un kārtību.

Laboratorija sniedz pilnīgu ziņojumu, kurā skaidri norādīti testu gadījumu rezultāti un izmantotā secība. Paziņotā iestāde ir atbildīga par testu gadījumu un testu secības piemērotības novērtēšanu, lai pārbaudītu atbilstību visām attiecīgajām prasībām un izvērtētu testu rezultātus savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikācijas kontekstā.

6.2.4.2.   Īpašais pārraides modulis (STM)

Katras dalībvalsts atbildībā ir pārliecināties, ka STM atbilst attiecīgās valsts prasībām.

STM un ETCS borta iekārtu saskarnes verifikācijai nepieciešams paziņotās iestādes veikts atbilstības novērtējums.

6.2.5.   Papildu testi

Lai palielinātu pārliecību, ka savstarpējas izmantojamības komponents “ETCS borta iekārta” darbosies pareizi, kad tiks uzstādīts vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmās, kas darbojas dažādos vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu lietojumos, ieteicams to testēt, izmantojot attiecīgos Aģentūras publicētos scenārijus; skatīt 6.1.2. punktu (ETCS un GSM-R testēšanas principi). Testus var veikt, izmantojot īstas iekārtas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas simulatoru.

Šie testi nav obligāti, lai sertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu “ETCS borta iekārta”. Savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikācijas pieteikuma iesniedzējs var izlemt tos veikt un nodot tos izvērtēšanai paziņotajai iestādei; attiecīgajā dokumentācijā sniedz informāciju par darbības testu scenārijiem, saskaņā ar kuriem savstarpējas izmantojamības komponents ir pārbaudīts, un norāda, vai testi ir veikti ar simulatoru palīdzību vai izmantojot īstu iekārtu, ietverot arī šīs iekārtas veidu un modeli.

Šo testu veikšana savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī var arī samazināt pārbaužu daudzumu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas līmenī (skatīt 6.2. tabulas pēdējo rindu un 6.5. punktu).

Piezīme. Lai gan nav obligāti testus veikt, izmantojot dažādus darbības scenārijus, jāatzīmē, ka šie testi var palīdzēt savstarpējas izmantojamības komponenta verifikācijā novērst iespējami daudz sistemātisku atteiču, kas ir obligāta prasība, lai iegūtu EK atbilstības sertifikātu.

6.2.6.   “EK”atbilstības deklarācijas saturs

Direktīvas 2008/57/EK IV pielikumā norādītajā “EK” atbilstības deklarācijā par savstarpējas izmantojamības komponentu iekļauj šādu informāciju:

1)	kādas izvēles funkcijas un papildu funkcijas ir nodrošinātas;

2)	atbilstošie vides apstākļi.

6.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

6.3.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

Šajā nodaļā sniegts izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paziņotā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK VI pielikumu veic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikāciju.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu sagatavo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

“EK” verifikācijas deklarācijas saturam jāatbilst Direktīvas 2008/57/EK V pielikumam.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no moduļiem, kas norādīti 6.3.2. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi).

Uzskata, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijas kopā ar atbilstības sertifikātiem ir pietiekams apliecinājums tam, ka apakšsistēmas ir savietojamas šajā SITS norādītajos apstākļos.

6.3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

Visi turpmāk norādītie moduļi ir precizēti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES.

6.3.2.1.   Borta iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verifikācijai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (SF modulis), vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.2.   Lauka iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas verifikācijai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	vienības verifikācijas procedūru (SG modulis) vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam, vai

3)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (SF modulis), vai

4)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.3.   Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

Atsaucoties uz SB moduļa (tipa pārbaude) 4.2. punktu, jāveic projekta pārskats.

Atsaucoties uz SH1 moduļa (visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi) 4.2. punktu, jāveic tipa tests.

6.3.3.   Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Pārbaudes, kas jāveic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verifikācijai, kā arī pamatparametri, kuri jāievēro, norādīti 6.2. tabulā.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	verifikācijas procesā gūst apliecinājumu tam, ka riteklī integrētā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma atbilst pamatparametriem;

2)	tiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuriem jau ir “EK” atbilstības deklarācija, nav papildus jāveic funkcionalitātes un darbības parametru verifikācija.

6.2.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana	Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts. Apakšsistēma ir jāpārbauda ar SIM karti, kas atbilst šīs SITS prasībām. SIM kartes nomaiņa uz citu SIM karti, kas atbilst SITS, nav apakšsistēmas modifikācija.	Dokumentu esība un saturs
	Pārbauda, kādi ir savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas ierobežojumi, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus.	Analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm
	Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS vecākām redakcijām, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.	Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm
Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija ar apakšsistēmu	Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.6. pamatparametrs.	Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām
	Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS) neietekmē obligātās funkcijas.	Ietekmes analīze
	Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs.	Projekta specifikāciju pārbaude
Integrācija ar ritošo sastāvu	Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.2., 4.2.4., 4.2.14. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas nosacījumi.	Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja norādītajiem uzstādīšanas noteikumiem)
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs.	Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)
	Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (piemēram, bremzēšanas parametri) un vai tie ir atļautajās robežās	Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)
Integrācija ar B klases iekārtām	Pārbauda, vai ārējais STM ir savienots ar ETCS borta iekārtām ar SITS atbilstošām saskarnēm.	Nekas nav jātestē – ir standarta saskarne, kas jau testēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. Tās darbība jau ir testēta, kad tika pārbaudīta savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā.
	Pārbauda, vai ETCS borta iekārtu sistēmā iestrādātās B klases funkcijas – 4.2.6.1. pamatparametrs – pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.	Nekas nav jātestē – viss jau ir testēts savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī.
	Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas nav savienota ar ETCS borta iekārtu – 4.2.6.1. pamatparametrs –, pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.	Nekas nav jātestē – nav saskarnes (21).
	Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas savienota ar ETCS borta iekārtu, izmantojot (daļēji) SITS neatbilstošas saskarnes – 4.2.6.1. pamatparametrs –, pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai. Pārbauda arī to, vai nav ietekmētas ETCS funkcijas.	Ietekmes analīze
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām	Pārbauda, vai var izlasīt Eurobalise telegrammas (šis tests aprobežojas ar pārbaudi, vai antena ir uzstādīta pareizi. Savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī jau veiktie testi nav jāatkārto) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu Eurobalise – spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums.
	Pārbauda, vai var izlasīt Euroloop telegrammas (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu Euroloop – spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums.
	Pārbauda, vai iekārta spēj apstrādāt GSM-R balss izsaukumu un datu pieprasījumu (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu GSM-R tīklu. Spēja izveidot, uzturēt un atvienot savienojumu ir apstiprinošs pierādījums.
Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	Pārbauda, vai iekārta atbilst drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs.	Izmanto kopīgajā drošības metodē norādītās procedūras.
	Pārbauda, vai ir sasniegts kvantitatīvais drošuma mērķis – 4.2.1. pamatparametrs.	Aprēķini
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. punkts.	Dokumentu pārbaude
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām un citām apakšsistēmām: testi ekspluatācijas apstākļos	Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos ekspluatācijas apstākļos, cik praktiski iespējams (piemēram, dzelzceļa līnijas slīpums, vilciena ātrums, vibrācijas, vilces jauda, laika apstākļi, vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitātes dizains). Testā jāgūst apliecinājums tam, ka: 1) pareizi tiek izpildītas nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas – 4.2.2. pamatparametrs; 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātisku atteiču. Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti iepriekšējos posmos: ir jāņem vērā testi, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testi, kas apakšsistēmai veikti simulētā vidē. Borta GSM-R balss iekārtai nav nepieciešami testi ekspluatācijas apstākļos.	Ziņojumi par testa braucieniem. Sertifikātā norāda, kādi apstākļi ir testēti un kādi standarti piemēroti. Informācijai sertifikātā un pievienotajā dokumentācijā jābūt pietiekamai, lai identificētu iespējamās pārbaudes, kas jāveic pirms borta iekārtu apakšsistēmas izmantošanas konkrētā maršrutā. Ja apakšsistēmai, kam jau ir verifikācijas sertifikāts, veic papildu testus ekspluatācijas apstākļos, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var pievienot attiecīgu informāciju kā sertifikātam pievienotās dokumentācijas paplašinājumu.

6.3.4.   Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Saskaņā ar šo SITS veiktās novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka iekārtas atbilst 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

Tomēr, lai projektētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas ETCS daļu, ir nepieciešama informācija, kas ir specifiska katram konkrētam lietojumam. Proti:

1)	dzelzceļa līnijas raksturojums, piemēram, slīpumi, attālumi, maršruta elementu un Eurobalise/Euroloop novietojums, aizsargājamās vietas utt.;

2)	signalizācijas dati un noteikumi, kas jāapstrādā ETCS sistēmai.

Šī SITS neattiecas uz pārbaudēm, kas jāveic, lai novērtētu, vai lietojumam specifiskā informācija ir pareiza.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	turpmāk 6.3. tabulā norādītas pārbaudes, kas veicamas, lai verificētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu, un vērā ņemamie pamatparametri;

2)	funkcionalitātei un darbības parametriem, kas jau ir pārbaudīti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, nav nepieciešama papildu verifikācija.

6.3.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana	Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts.	Dokumentu esība un saturs
	Pārbauda, kādi ir savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas ierobežojumi, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus.	Ietekmes analīze, kas veikta, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi
	Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS vecākām redakcijām, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.	Ietekmes analīze, salīdzinot specifikācijas, kas norādītas SITS, un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikātus
Vilcienu detektēšanas sistēmu izmantošana	Pārbauda, vai izvēlētie tipi atbilst vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS prasībām – 4.2.10., 4.2.11. pamatparametrs.	Dokumentu pārbaude
Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija ar apakšsistēmu	Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.5., 4.2.7. pamatparametrs.	Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām
	Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS), neietekmē obligātās funkcijas.	Ietekmes analīze
	Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs.	Projekta specifikāciju pārbaude
Integrācija ar infrastruktūru	Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.3., 4.2.4. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas nosacījumi.	Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja norādītajiem uzstādīšanas noteikumiem)
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas iekārtas ir savietojamas ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs.	Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu raksturlielumiem)
Integrācija ar lauka signalizācijas iekārtām	Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir nodrošinātas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3. pamatparametrs	Dokumentu pārbaude (pieteikuma iesniedzēja projekta specifikācija un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti)
	Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (Eurobalise telegrammas, RBC ziņojumi, signālzīmju izvietojums utt.)	Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu un signalizācijas sistēmu raksturlielumiem)
	Pārbauda, vai saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi.	Projekta verifikācija un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma darbojas pareizi atbilstoši informācijai saskarnēs ar lauka signalizācijas iekārtām (piemēram, LEU pareizi ģenerē Eurobalise telegrammas vai RBC – ziņojumus)	Projekta verifikācija un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām un ritošo sastāvu	Pārbauda GSM-R pārklājumu – 4.2.4. pamatparametrs	Mērījumi darba apstākļos
	Vilcienu detektēšanas sistēmu atbilstība šīs SITS prasībām – 4.2.10. pamatparametrs	Mērījumi darba apstākļos
	Pārbauda, vai vilcienu detektēšanas sistēmas atbilst šīs SITS prasībām – 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametrs	Pārbauda pierādījumus, kas iegūti no esošajām iekārtām (sistēmām, kas jau tiek izmantotas); jauniem tipiem veic testus saskaņā ar standartiem
	Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir nodrošinātas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3., 4.2.4. un 4.2.5. pamatparametrs	Ziņojumi par 6.1.2. punktā norādītajiem darbības testu scenārijiem, izmantojot dažādas sertificētas vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas. Ziņojumā norāda, kādi darbības scenāriji ir testēti, kādas borta iekārtas ir izmantotas un vai testi ir veikti laboratorijās, testa līnijās vai reālos ekspluatācijas apstākļos.
Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)	Pārbauda atbilstību drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs	Izmanto kopīgajā drošības metodē norādītās procedūras
	Pārbauda, vai ir sasniegti kvantitatīvie drošuma mērķi – 4.2.1. pamatparametrs	Aprēķini
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. punkts.	Dokumentu pārbaude
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām un ritošo sastāvu – testi ekspluatācijas apstākļos	Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos ekspluatācijas apstākļos, cik praktiski iespējams (piemēram, vilciena ātrums, vilcienu skaits līnijā, laika apstākļi). Testā jāgūst apliecinājums par: 1) vilcienu detektēšanas sistēmu veiktspēju – 4.2.10., 4.2.11. pamatparametrs 2) vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātisku atteiču. Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti iepriekšējos posmos: ir jāņem vērā testi, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testi, kas apakšsistēmai veikti simulētā vidē.	Ziņojumi par testa braucieniem. Sertifikātā norāda, kādi apstākļi ir testēti un kādi standarti piemēroti. Informācijai sertifikātā un pievienotajā dokumentācijā jābūt pietiekamai, lai identificētu iespējamās pārbaudes, kas jāveic pirms borta iekārtu apakšsistēmas izmantošanas konkrētā maršrutā. Ja apakšsistēmai, kam jau ir EK verifikācijas sertifikāts, veic papildu testus ekspluatācijas apstākļos, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var pievienot attiecīgu informāciju kā sertifikātam pievienotās dokumentācijas paplašinājumu.

6.4.   Noteikumi daļējas SITS prasību izpildes gadījumā

6.4.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 5. punktu paziņotā iestāde var izsniegt verifikācijas sertifikātus apakšsistēmas noteiktām daļām, ja tas atļauts saskaņā ar attiecīgo SITS.

Kā norādīts šīs SITS 2.2. punktā (Darbības joma), vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām ir 4.1. punktā (Ievads) norādītās daļas.

Verifikācijas sertifikātu var izsniegt katrai šajā SITS norādītajai daļai; paziņotā iestāde pārbauda tikai to, vai šī konkrētā daļa atbilst SITS prasībām.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa paziņotā iestāde pārbauda, vai:

1)	attiecīgā apakšsistēmas daļa atbilst SITS prasībām un

2)	joprojām tiek izpildītas SITS prasības, kas jau novērtētas attiecībā uz citām tās pašas apakšsistēmas daļām.

6.4.2.   Novērtēšana valsts noteikumu piemērošanas gadījumā

Ja dažas pamatprasības tiek izpildītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības sertifikātā un apakšsistēmas verifikācijas sertifikātā sniedz precīzu atsauci uz tām šīs SITS daļām, atbilstība kurām ir novērtēta, un tām daļām, atbilstība kurām nav novērtēta.

6.4.3.   Daļēja prasību izpilde sakarā ar SITS ierobežotu piemērošanu

6.4.3.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Ja savstarpējas izmantojamības komponents nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, EK atbilstības sertifikātu var izsniegt tikai tad, ja nenodrošinātās funkcijas, darbības parametri vai saskarnes nav nepieciešamas, lai savstarpējas izmantojamības komponentu integrētu apakšsistēmā pieteikuma iesniedzēja norādītajam lietojumam, piemēram (22):

1)	ETCS borta iekārtu un STM saskarne, ja savstarpējas izmantojamības komponents ir paredzēts uzstādīšanai ritekļos, kuros nav nepieciešams ārējs STM;

2)	RBC un citu RBC saskarne, ja RBC ir paredzēts izmantot lietojumā, kurā nav plānoti blakusesoši RBC.

Savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības sertifikāts (vai pievienotie dokumenti) atbilst šādām prasībām:

1)	tajā norādīts, kuras funkcijas, darbības parametri vai saskarnes nav nodrošinātas;

2)	tajā sniegta pietiekama informācija, lai būtu iespējams identificēt apstākļus, kādos savstarpējas izmantojamības komponentu var lietot;

3)	tajā sniegta pietiekama informācija, lai būtu iespējams identificēt izmantošanas nosacījumus un ierobežojumu, ko piemēros apakšsistēmas, kurā tas ietverts, savstarpējai izmantojamībai.

6.4.3.2.   Apakšsistēmas

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes (piemēram, tāpēc, ka tās nenodrošina tajā integrētais savstarpējas izmantojamības komponents), verifikācijas sertifikātā norāda, kuras prasības ir novērtētas, un attiecīgos apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī tās savietojamību ar citām apakšsistēmām.

6.4.3.3.   Sertifikātu saturs

Jebkurā gadījumā paziņotās iestādes darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (23) 21.a panta 5. punktu, saskaņo ar Aģentūru to, kā savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi tiek pārvaldīti attiecīgajos sertifikātos un tehniskajos dokumentos.

6.4.4.   Verifikācijas starpposma atestācija

Ja atbilstību novērtē apakšsistēmu daļām, kuras norādījis pieteikuma iesniedzējs un kuras atšķiras no šīs SITS 4.1. punktā (Ievads) atļautajām daļām, vai ja ir veikti tikai daži verifikācijas procedūras posmi, var izsniegt tikai verifikācijas starpposma atestātu.

6.5.   Savietojamības testi un kļūdu pārvaldība

Ar šīs SITS 4. nodaļā norādītajiem un saskaņā ar tās 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4. punktu novērtētajiem pamatparametriem un, vajadzības gadījumā, ar īpašajiem gadījumiem un paziņotajiem valstu noteikumiem attiecībā uz atklātajiem punktiem pietiek, lai noteiktu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu tehnisko savietojamību un drošu integrāciju.

Lai palīdzētu ekspluatantiem pieņemt atbilstīgus lēmumus par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu (attiecīgi - lauka iekārtu) apakšsistēmas izmantošanu, EK verifikācijas pieteikuma iesniedzējs pēc attiecīgā ekspluatanta pieprasījuma veic savietojamības testus (uz vietas vai laboratorijās, kas nodrošina vides simulāciju), kuros apakšsistēma savstarpēji sadarbojas ar lauka iekārtu (attiecīgi - borta iekārtu) apakšsistēmām, kuras ir būtiskas tās paredzētajam lietojumam. Ja ir veikti savietojamības testi, pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus un testu rezultātus attiecīgajai drošības iestādei.

Jāatzīmē, ka dažus no šiem testiem var veikt jau savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī (skatīt 6.2.4.1. punktu).

Attiecībā uz ETCS un GSM-R attiecīgās lauka iekārtu apakšsistēmas darbības testu scenāriji (skatīt 6.1.2. punktu) ir šo verifikāciju pamats.

Verifikācijas sertifikāta iegūšanai savietojamības testi nav jāveic. Ja tie ir veikti un ja paziņotā iestāde tos ir novērtējusi, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma atbilstīgi izvēlētajam modulim attiecīgajā dokumentācijā norāda tās vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, savietojamība ar kurām ir pārbaudīta, norādot iekārtu veidus un modeļus, kā arī izmantotos darbības testu scenārijus.

Ja kādu papildu testu rezultāti liecina, ka ir vajadzīgi grozījumi attiecīgajai drošības iestādei iesniegtajā dokumentācijā, kas kalpo par pierādījumu, lai apakšsistēmai tiktu piešķirta atļauja, tad projektēšanas struktūra, kas veikusi papildu testus, nodrošina, ka attiecīgā drošības iestāde tiek informēta par izmaiņām.

Ja minēto testu laikā vai apakšsistēmas darbmūža laikā ir konstatētas novirzes no plānotajām funkcijām un/vai darbības parametriem, pieteikuma iesniedzēji un/vai ekspluatanti informē tās drošības iestādes, kuras attiecīgajām apakšsistēmām ir izsniegušas atļaujas, lai tās sāktu procedūras, kas paredzētas Direktīvas 2008/57/EK 19. pantā, minētās direktīvas 19. panta 3. punktā piemērošanas rezultātā:

1)	ja novirze ir radusies sakarā ar šīs SITS nepareizu piemērošanu vai kļūdām iekārtu konstrukcijā vai uzstādīšanā, attiecīgo sertifikātu pieteikuma iesniedzējs veic vajadzīgās korektīvās darbības un attiecīgos (savstarpējas izmantojamības komponentu un/vai apakšsistēmu) sertifikātus atjaunina;

2)	ja novirze ir radusies sakarā ar kļūdām šajā SITS vai tajā minētajās specifikācijās, uzsāk Direktīvas 2008/57/EK 7. pantā paredzēto procedūru.

Lai palīdzētu EDzA uzlabot ETCS specifikācijas un EK sertifikācijas un verifikācijas procesu un lai atvieglotu ETCS ieviešanu Eiropā, sistēmas iestādei EDzA padara pārredzamu dokumentāciju saistībā ar iepriekš aprakstītajiem savietojamības testiem un ziņojumus par testiem, kurus savu ražojumu validācijas procesa gaitā veikuši ETCS borta un lauka iekārtu piegādātāji. EDzA organizē efektīvu saņemtās informācijas apstrādi nolūkā atvieglot izmaiņu kontroles pārvaldības procesu specifikāciju, tostarp testu specifikāciju, uzlabošanas/turpmākas izstrādāšanas vajadzībām.

7.   VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMU SITS ĪSTENOŠANA

7.1.   Ievads

Šajā nodaļā izklāstīta SITS īstenošanas stratēģija un attiecīgie tehniskie pasākumi, jo īpaši nosacījumi pārejai uz A klases sistēmām.

Jāņem vērā tas, ka SITS īstenošana laiku pa laikam jāsaskaņo ar citu SITS īstenošanu.

7.2.   Vispārīgi piemērojami noteikumi

7.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu vai to daļu modernizācija vai atjaunināšana

Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu modernizācija vai atjaunināšana var attiekties uz jebkuru vai visām tās veidojošām daļām, kā norādīts 2.2. punktā.

Tāpēc vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu dažādas daļas var modernizēt vai atjaunināt atsevišķi, ja netiek apdraudēta savstarpēja izmantojamība.

Katras daļas pamatparametru definīciju skatīt 4.1. nodaļā (Ievads).

7.2.2.   Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, lai mantoto sistēmu un to saskarņu funkcionalitāte tiktu saglabāta nemainīga, izņemot gadījumus, kad modifikācijas ir nepieciešamas, lai mazinātu šo sistēmu ar drošību saistītās nepilnības.

7.2.3.   Īpašu pārraides moduļu pieejamība

Ja dzelzceļa līnijas, kas iekļautas šīs SITS darbības jomā, nav aprīkotas ar A klases vilcienu aizsardzības sistēmu, dalībvalsts pieliek visas pūles, lai nodrošinātu ārēja īpaša pārraides moduļa (STM) pieejamību tās mantotajai B klases vilcienu aizsardzības sistēmai vai sistēmām.

Šajā kontekstā pienācīga uzmanība jāvelta atvērta STM tirgus nodrošināšanai taisnīgos komerciālos apstākļos. Ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ (24) STM pieejamību nevar nodrošināt, attiecīgā dalībvalsts informē Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā minēto komiteju par šādas problēmas rašanās iemesliem un mazināšanas pasākumiem, ko tā paredz veikt, lai nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību ekspluatantiem, jo īpaši ekspluatantiem no ārvalstīm.

7.2.4.   B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar A klases iekārtām

Uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar ETCS un/vai GSM-R, var uzstādīt B klases papildiekārtas, lai pārejas posmā nodrošinātu ar A klases iekārtām nesavietojama ritošā sastāva ekspluatāciju.

Lauka iekārtas nodrošina pārslēgšanos starp A klases un B klases iekārtām, neradot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai prasības papildus tām, kas norādītas šajā SITS.

7.2.5.   Ritošais sastāvs ar A klases un B klases iekārtām

Ritošo sastāvu var aprīkot gan ar A klases, gan ar B klases sistēmām, lai nodrošinātu ekspluatāciju vairākās dzelzceļa līnijās.

Attiecīgā dalībvalsts var ierobežot B klases borta sistēmas izmantošanu dzelzceļa līnijās, kurās nav uzstādīta attiecīga lauka iekārtu sistēma.

Ja dzelzceļa līnijā, kas aprīkota gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, ekspluatē vilcienu, kas arī aprīkots gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, var izmantot B klases sistēmas kā rezerves variantu. Aprīkošana ar B klases sistēmu papildus A klases sistēmai nav prasība attiecībā uz ritekļa savietojamību ar tādām dzelzceļa līnijām, kurās B klases sistēma ir uzstādīta paralēli A klases sistēmai.

B klases vilcienu aizsardzības sistēmas var ieviest:

1)	izmantojot STM, kas darbojas ar standarta saskarnes palīdzību (“ārējais STM”), vai

2)	integrējot tās ETCS iekārtā vai savienojot ar nestandarta saskarnes palīdzību, vai

3)

neatkarīgi no ETCS iekārtas, piemēram, izmantojot sistēmu, kas ļauj pārslēgties no vienas iekārtas uz citu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, ka pārslēgšanās starp A klases un B klases vilcienu aizsardzības sistēmu tiek veikta saskaņā ar šīs SITS prasībām un ar valsts noteikumiem attiecībā uz B klases sistēmu.

7.2.6.   Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikuma iesniedzējs pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcijas, kas šajā SITS definētas kā “izvēles” funkcijas, ir pieprasītas citās SITS vai valsts noteikumos, vai risku izvērtēšanā un novērtēšanā, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju.

Ja lauka iekārtās nodrošina valsts noteiktās vai izvēles funkcijas, tas nedrīkst traucēt izmantot šo infrastruktūru vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām borta iekārtu izvēles funkcijām:

1)	ETCS 3. līmeņa lauka iekārtu lietojumam nepieciešama vilciena veseluma uzraudzība borta sistēmā;

2)	ETCS 1. līmeņa lauka iekārtu lietojumam ar papildu funkcionalitāti nepieciešama atbilstīga borta iekārtu papildu funkcionalitāte, ja palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos);

3)	ja ETCS ir vajadzīga datu pārraide pa radio, ir nepieciešama datu radiosakaru daļa, kā norādīts šajā SITS.

Ja borta iekārtu apakšsistēmā ietilpst KERSTM, dažkārt ir jāuzstāda “K” saskarne.

7.3.   Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

7.3.1.   Lauka iekārtas

GSM-R uzstādīšana ir obligāta, ja:

1)	pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radiosakaru daļu;

2)

vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radiosakaru daļu, kas jau tiek ekspluatēta, modernizē tādā veidā, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbības parametrus. Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās;

3)	lai nodrošinātu ETCS 2. līmeni, 3. līmeni vai 1. līmeni ar papildu radio, ir vajadzīgi datu radiosakari.

7.3.2.   Borta iekārtas

Ritošo sastāvu, kas paredzēts izmantošanai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz viens ar GSM-R aprīkots punkts (pat tad, ja papildus ir mantota radiosakaru sistēma), obligāti aprīko ar GSM-R, ja:

1)	pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu;

2)

vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu, kas jau tiek ekspluatēta, modernizē tādā veidā, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbības parametrus. Tas neattiecas uz modifikācijām, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās;

3)	lai nodrošinātu ETCS 2. līmeni, 3. līmeni vai 1. līmeni ar papildu radio, ir vajadzīgi datu radiosakari.

7.4.   Īpaši ETCS ieviešanas noteikumi

7.4.1.   Lauka iekārtas

Kā noteikts 11. pantā, Lēmuma 2012/88/ES pielikuma 7.3.1., 7.3.2., 7.3.4. un 7.3.5. punktu piemēro līdz Regulas (ES) Nr. 1315/20.3.47. pantā minēto īstenošanas aktu piemērošanas datumam.

7.4.2.   Borta iekārtas

7.4.2.1.   Jauni ritekļi

1.	Jaunus ritekļus, kurus ir atļauts pirmo reizi nodot ekspluatācijā, aprīko ar ETCS atbilstīgi šīs SITS A pielikumam.

2.

Prasība par aprīkošanu ar ETCS neattiecas uz: 1) jaunām dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētām mobilajām iekārtām; 2) jaunām manevrēšanas lokomotīvēm; 3) citiem jauniem ritekļiem, kas nav paredzēti ekspluatācijai ātrgaitas līnijās; a) ja tie ir paredzēti vienīgi ekspluatācijai valsts satiksmē ārpus koridoriem, kuri definēti Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.4. punktā, un ārpus dzelzceļa līnijām, kas nodrošina savienojumus ar Lēmuma 2012/88/ES pielikuma 7.3.5. punktā definētajām galvenajām Eiropas ostām, šķirotavām, kravas termināļiem un kravas transporta zonām; b) ja tie ir paredzēti ekspluatācijai ārpus TEN pārrobežu satiksmē, t. i., satiksmē līdz pirmajai stacijai kaimiņvalstī vai līdz pirmajai stacijai, kur ir tālāki savienojumi kaimiņvalstī.

3.	No 2019. gada 1. janvāra šīs SITS A pielikuma 2.1. tabulā norādīto 1. specifikāciju kopumu vairs nepiemēro jauniem ritekļiem, kurus pirmo reizi nodod ekspluatācijā.

7.4.2.2.   Esošo ritekļu modernizācija un atjaunināšana

Esošajos ritekļos obligāti jāuzstāda ETCS borta iekārtas, ja esošajos ātrgaitas ritekļos uzstāda kādu jaunu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļu.

7.4.3.   Valsts prasības

1.

Dalībvalstis var ieviest papildu prasības valsts mērogā, jo īpaši ar mērķi: 1) atļaut pārvietošanos pa dzelzceļa līnijām, kas aprīkotas ar ETCS, tikai ritekļiem, kas aprīkoti ar ETCS, lai valsts pašreizējās sistēmas varētu izņemt no ekspluatācijas; 2) pieprasīt, lai jaunas un modernizētas vai atjauninātas dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētas mobilās iekārtas, manevrēšanas lokomotīves un/vai citi ritekļi būtu aprīkoti ar ETCS pat tad, ja tie ir paredzēti tikai satiksmei valstī.

2.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu atbrīvot no 7.4.2.1. punkta pirmajā daļā noteiktā pienākuma visus jaunos ritekļus, kas paredzēti tikai satiksmei valstī, izņemot gadījumus, kad minēto ritekļu izmantošanas zonā ir vairāk nekā 150 km sekcija, kas ir aprīkota ar ETCS vai kuru paredzēts aprīkot ar ETCS 5 gadu laikā pēc tam, kad minētajiem ritekļiem piešķirta ekspluatācijas atļauja. Dalībvalstis publicē lēmumu par šā noteikuma īstenošanu, paziņo šādu lēmumu Komisijai un ietver to 7.4.4. punktā minētajā valsts īstenošanas plānā.

7.4.4.   Valsts īstenošanas plāni

Dalībvalstis sagatavo valsts plānu šīs SITS īstenošanai, paturot prātā visas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotību, ņemot vērā dzelzceļu sistēmas ekonomisko dzīvotspēju. Šis plāns aptver visas jaunās, modernizētās un atjauninātās dzelzceļa līnijas, it sevišķi sīki izstrādātu grafiku šo dzelzceļa līniju aprīkošanai ar ETCS un B klases sistēmu izņemšanai no ekspluatācijas. Īstenošanas noteikumi lauka iekārtām izklāstīti šīs regulas 7.4.1. punktā. Valsts īstenošanas plānā neietver papildu īstenošanas noteikumus lauka iekārtām.

Valsts īstenošanas plānā ietver:

1)	vispārējo un konteksta aprakstu, tostarp faktus un skaitļus par esošajām vilcienu aizsardzības sistēmām, piemēram, jaudu, drošību, darbības drošumu, uzstādīto iekārtu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un ETCS ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi;

2)	tehniskās pārejas stratēģijas definīciju (borta iekārtu pārklājums vai lauka iekārtu pārklājums) un finansiālās pārejas stratēģijas definīciju (gan no infrastruktūras, gan ritošā sastāva puses);

3)	to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nodrošinātu atvērta tirgus apstākļus savām mantotajām B klases vilcienu aizsardzības sistēmām, kā noteikts 7.2.3. punktā;

4)

plānojumu, kas ietver: i) ETCS ieviešanas datumus dažādās dzelzceļa tīkla līnijās (kad ir atļauta satiksme, izmantojot ETCS); ii) indikatīvus datumus B klases sistēmu izņemšanai no ekspluatācijas dažādās dzelzceļa tīkla līnijās (kad vairs nav atļauta satiksme, izmantojot mantotās sistēmas). Ja tuvākajos 15 gados nav paredzēta B klases sistēmu izņemšana no ekspluatācijas, šie indikatīvie datumi nav jānorāda; iii) datumus, kad esošos pārrobežu satiksmei paredzētos ritekļus sāk pilnībā ekspluatēt aprīkotus tikai ar ETCS borta iekārtām ātrgaitas tīklā, koridoros vai citās tīkla daļās; ātrgaitas satiksmē šis datums ir atkarīgs no ETCS ieviešanas ātrgaitas tīklā un citās tīkla daļās (piemēram, šādā ātrgaitas satiksmē izmantotajās stacijās); kravas satiksmē šis datums ir atkarīgs no ETCS ieviešanas koridoros un citās tīkla daļās (piemēram, maršruta pēdējā posmā no kravu termināļa līdz saņēmējam).

Valsts īstenošanas plāni aptver vismaz 15 gadu laikposmu, un tos atjaunina regulāri, vismaz reizi piecos gados.

Dalībvalstis savus valsts īstenošanas plānus dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā 2017. gada 5. jūlijā. Valsts īstenošanas plānus izmanto, lai atjauninātu datus Regulas (ES) Nr. 1315/20.3.49. pantā minētajā Eiropas transporta tīkla ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmā (TENtec). Komisija publicē valsts īstenošanas plānus savā tīmekļa vietnē un par tiem informē dalībvalstis ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā minētās komitejas starpniecību.

Komisija sagatavo salīdzinošu pārskatu par valsts īstenošanas plāniem. Pamatojoties uz šo pārskatu, nosaka nepieciešamību pēc papildu saskaņošanas pasākumiem.

7.5.   Īpaši vilcienu detektēšanas sistēmu ieviešanas noteikumi

Šīs SITS kontekstā vilcienu detektēšanas sistēma ir lauka iekārta, kas konstatē ritekļu esību vai neesību visā maršruta līnijā vai tās lokālā punktā.

Lauka iekārtu sistēmas (piemēram, centralizācijas sistēmas vai pārbrauktuvju vadības sistēmas), kas izmanto informāciju no detektēšanas iekārtas, netiek uzskatītas par vilcienu detektēšanas sistēmas daļām.

Šajā SITS prasības saskarnēm ar ritošo sastāvu norādītas tikai tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu SITS atbilstoša ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu savietojamību.

Ieviest vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu SITS prasībām atbilstošu vilcienu detektēšanas sistēmu var neatkarīgi no ETCS vai GSM-R uzstādīšanas, bet tā var būt atkarīga no B klases vilcienu aizsardzības sistēmām vai īpašām prasībām, piemēram, attiecībā uz pārbrauktuvju iekārtām.

Šīs SITS prasības attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām ir jāņem vērā, ja:

1)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek modernizēta;

2)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek atjaunināta, ar nosacījumu, ka, izpildot šīs SITS prasības, nerodas vajadzība piespiedu kārtā modificēt vai modernizēt citas lauka iekārtu vai borta iekārtu sistēmas;

3)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek atjaunināta, ja tas nepieciešams, jo tiek modernizētas vai atjauninātas lauka iekārtu sistēmas, kas izmanto informāciju no vilcienu detektēšanas sistēmas;

4)	tiek noņemtas B klases vilcienu aizsardzības sistēmas, kur ir integrētas vilcienu detektēšanas un vilcienu aizsardzības sistēmas.

Pārejas posmā parūpējas, lai nodrošinātu, ka, uzstādot SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, tai būtu minimāla negatīva ietekme uz esošo, SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu.

Lai to panāktu, infrastruktūras pārvaldītājam ieteicams izvēlēties tādu SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, kura ir savietojama arī ar SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu, kas jau tiek ekspluatēts attiecīgajā infrastruktūrā.

7.6.   Īpašie gadījumi

7.6.1.   Ievads

Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums).

Šajā SITS par pagaidu gadījumiem “T3” uzskatāmi tādi pagaidu gadījumi, kuri joprojām pastāvēs arī pēc 2020. gada.

Īpašie gadījumi, kas norādīti turpmākajos punktos, būtu jāskata kopā ar attiecīgajiem 4. nodaļas punktiem un/vai tajos norādītajām specifikācijām.

Īpašie gadījumi aizstāj attiecīgās prasības, kas noteiktas 4. nodaļā.

Ja prasības, kas noteiktas 4. nodaļas attiecīgajā punktā, neattiecas uz īpašo gadījumu, šīs prasības netiek dublētas turpmākajos punktos un tās turpina piemērot bez izmaiņām.

7.6.2.   Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.6.2.1.   Beļģija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. punkts: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000  mm.	T3	Piemērojams ātrgaitas L1. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.8. punkts:   atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir vismaz 40 t.   Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir mazāka nekā 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kas nodrošina manevrēšanu un kuras strāvu vadošais pamats ir 16 000  mm vai lielāks.	T3	Piemērojams ātrgaitas L1, L2, L3, L4. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.

7.6.2.2.   Apvienotā Karaliste

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. punkts: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000  mm.	T3	Piemērojams ātrgaitas L1. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.3.1. punkts: minimālais riteņa loka platums (BR) 1 600  mm platuma sliežu ceļa tīklā ir 127 mm.	T3	Piemērojams Ziemeļīrijā
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.3.3. punkts: minimālais uzmalas biezums (Sd) 1 600  mm platuma sliežu ceļa tīklā ir 24 mm.	T3	Piemērojams Ziemeļīrijā
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.4.1. punkts: papildus 3.1.4.1. punktā minētajām prasībām motorvagoniem smiltnīcas izmantošana vilces nolūkā: a) nav atļauta pirms vadošās ass, ja ātrums ir mazāks nekā 40 km/h, un b) ir atļauta tikai tad, ja iespējams pierādīt, ka vismaz nākamās sešas motorvagona asis ir aiz smiltnīcas atrašanās vietas.	T3
4.2.12.   ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) Indekss 51: vilciena kustības numura ievadīšanai ir atļauts izmantot burtciparu tastatūru, ja tehniskajos noteikumos, kas paziņoti šim nolūkam, ir paredzēts izmantot vilcienu kustības numurus burtciparu formātā.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs, ja piemēro 2. specifikāciju kopumu (skatīt A2. tabulu A pielikumā), kamēr tas ir atklāts punkts 1. specifikāciju kopumā. Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.
4.2.12.   ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) Indekss 51: ETCS DMI ir atļauts uzrādīt vilciena ātruma dinamisko informāciju jūdzēs stundā (un apzīmēt ar “mph”), kad vilcienu ekspluatē Lielbritānijas dzelzceļa maģistrāļu tīkla daļās.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs, ja piemēro 2. specifikāciju kopumu (skatīt A2. tabulu A pielikumā), kamēr tas ir atklāts punkts 1. specifikāciju kopumā. Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.

7.6.2.3.   Francija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. punkts: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000  mm.	T3	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.9. punkts:   riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums).   Turklāt reaktīvā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T3	Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļu ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.8. punkts:   atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir vismaz 40 t.   Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir mazāka nekā 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kas nodrošina manevrēšanu un kuras strāvu vadošais pamats ir 16 000  mm vai lielāks.	T3	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.3.2. punkts: izmērs D (2. attēls) nav mazāks kā 450 mm neatkarīgi no ātruma.	T3

7.6.2.4.   Polija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.9. punkts:   riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums).   Turklāt reaktīvā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T3	Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļu ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.

7.6.2.5.   Lietuva, Latvija un Igaunija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.3.3. punkts: minimālais uzmalas biezums (Sd) 1 520  mm platuma sliežu ceļa tīklā ir 20 mm.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr 1 520  mm dzelzceļa tīklā tiek ekspluatētas ČME lokomotīves.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.3.4. punkts: minimālais uzmalas augstums (Sh) 1 520  mm platuma sliežu ceļa tīklā ir 26,25 mm.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr 1 520  mm dzelzceļa tīklā tiek ekspluatētas ČME lokomotīves.

7.6.2.6.   Zviedrija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.4.   Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R Indekss 33, 4.2.3. punkts: ir atļauts nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, kurās iekļauti 2 vatu GSM-R kabīnes balss radio un ETCS radio tikai datu pārraidei. Apakšsistēmām jāspēj darboties tīklos ar – 82 dBm.	P	Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.

7.6.2.7.   Luksemburga

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. punkts: 1) pie ritekļa piestiprināto smiltnīcu jauda nedrīkst pārsniegt 0,3 l minūtē uz sliedi; 2) ir aizliegta smilšu kaisīšana infrastruktūras reģistrā norādītajās stacijās; 3) ir aizliegta smilšu kaisīšana pārmiju zonās; 4) nekādi ierobežojumi neattiecas uz avārijas bremzēšanu.	T3

7.6.2.8.   Vācija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.7.1. punkts:   minimālā ass slodze ritekļiem, ko izmanto konkrētās dzelzceļa līnijās, kas norādītas infrastruktūras reģistrā, ir 5 t.   Šis īpašais gadījums attiecas tikai uz ritekļiem; tas negroza tehniskās prasības vilcienu detektēšanas sistēmām, kas norādītas indeksā 77, un 7.2.8. punkta noteikumus attiecībā uz to īstenošanu.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantotas WSSB tipa sliežu ceļu ķēdes.
4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.2. punkts:   ja ātrums nepārsniedz 140 km/h, attālums ai (1. attēls) starp divām secīgām asīm (attiecībā uz sastāva pirmajām piecām asīm vai visu asu kopumu, ja kopējais asu skaits nepārsniedz piecas) nekādā gadījumā nav mazāks kā 1 000  mm.   Šis īpašais gadījums attiecas tikai uz ritekļiem; tas negroza tehniskās prasības vilcienu detektēšanas sistēmām, kas norādītas indeksā 77, un 7.2.8. punkta noteikumus attiecībā uz to īstenošanu.	T3	Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantoti EBUET 80 tipa pārbrauktuvju norobežojumi.

---

(1)  Traucētas darbības režīmi ir darbības režīmi, kas paredzēti darbībai bojājumu gadījumā. Tie ir ņemti vērā, projektējot vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas.

(2)  Dažos dokumentos, uz kuriem dota atsauce šajā SITS, ir izmantots termins “ERTMS” (Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma), lai norādītu uz sistēmu, kurā iekļauta gan ETCS, gan GSM-R sistēma, un “ETCS” sistēma ir norādīta kā “ERTMS/ETCS”.

(3)  Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 8. jūnija Regula (ES) 2015/995, ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmu (OV L 165, 30.6.2015., 1. lpp.).

(5)  HS RS SITS ir Komisijas 2008. gada 21. februāra Lēmums 2008/232/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmai (OV L 84, 26.3.2008., 132. lpp.).

(6)  CR RS SITS ir Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/291/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 139, 26.5.2011., 1. lpp.).

(7)  Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS ir Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).

(8)  Vagonu SITS ir Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.).

(9)  HS INF SITS ir Komisijas 2007. gada 20. decembra Lēmums 2008/217/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 77, 19.3.2008., 1. lpp.).

(10)  CR INF SITS ir Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/275/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 126, 14.5.2011., 53. lpp.).

(11)  INF SITS ir Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.).

(12)  HS ENE SITS ir Komisijas 2008. gada 6. marta Lēmums 2008/284/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmai.

(13)  CR ENE SITS ir Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/274/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmai.

(14)  ENE SITS ir Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai.

(15)  Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas Lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.).

(16)  Komisijas 2011. gada 15. septembra Īstenošanas Lēmums 2011/633/ES par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām (OV L 256, 1.10.2011., 1. lpp.).

(17)  Operators ir sistēmas lietotājs.

(18)  Pārbaude, vai savstarpējas izmantojamības komponents ir atbilstoši izmantots, ir daļa no kopējās vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu “EK” verifikācijas, kā paskaidrots 6.3.3. un 6.3.4. punktā.

(19)  Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un “EK” verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(21)  Šajā gadījumā pārslēgšanās vadības novērtējumu veic atbilstoši valsts specifikācijām.

(22)  Šajā nodaļā aprakstītās procedūras neskar iespēju apvienot komponentus grupās.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (OV L 164, 21.6.2004., 1. lpp.).

(24)  Piemēram, ārējā STM koncepcijas īstenošanas iespējamību nevar tehniski garantēt vai iespējami B klases sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi traucē savlaicīgu STM produkta izstrādāšanu.