Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D0212

    Komisijas Lēmums (2004. gada 6. janvāris), ar ko nosaka Kopienas veselības nosacījumus attiecībā uz dzīvniekiem un svaigu gaļu, ietverot maltu gaļu, no trešām valstīm un ar ko groza Lēmumus 79/542/EEK, 2000/572/EK un 2000/585/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 5248)Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 73, 11/03/2004, p. 11–95 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32020R2235

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/212/oj

    32004D0212

    Komisijas Lēmums (2004. gada 6. janvāris), ar ko nosaka Kopienas veselības nosacījumus attiecībā uz dzīvniekiem un svaigu gaļu, ietverot maltu gaļu, no trešām valstīm un ar ko groza Lēmumus 79/542/EEK, 2000/572/EK un 2000/585/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 5248)Dokuments attiecas uz EEZ

    Oficiālais Vēstnesis L 073 , 11/03/2004 Lpp. 0011 - 0095
    CS.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    ET.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    HU.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 188
    LT.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    LV.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 188
    MT.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    PL.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    SK.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189
    SL.ES Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 104 - 189


    Komisijas Lēmums

    (2004. gada 6. janvāris),

    ar ko nosaka Kopienas veselības nosacījumus attiecībā uz dzīvniekiem un svaigu gaļu, ietverot maltu gaļu, no trešām valstīm un ar ko groza Lēmumus 79/542/EEK, 2000/572/EK un 2000/585/EK

    (izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 5248)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (2004/212/EK)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, aitas, kazas, cūkas un svaigu gaļu vai gaļas produktus no trešām valstīm [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 [2], un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu, 6. panta 3. punktu, 7. un 8. pantu, 11. panta 2. punktu, 14. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu, 15. pantu, 16. panta 1. punktu, 17. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 22. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK un 90/675/EEK [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/43/EK [4], un jo īpaši tās 8.B pantu,

    ņemot vērā Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīvu 92/45/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas saistītas ar medījamo dzīvnieku nogalināšanu un to gaļas laišanu tirgū [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 806/2003 [6], un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu,

    ņemot vērā Padomes 2003. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK [7] A pielikuma I nodaļā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1398/2003 [8], un jo īpaši tās 6. panta A daļas 1. punkta e) apakšpunktu, 17. panta 2. un 3. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. pantu,

    ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem — īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK [9], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/721/EK [10], un jo īpaši tās 10. pantu,

    ņemot vērā Padomes 1994. gada 14. decembra Direktīvu 94/65/EEK, ar ko nosaka prasības maltās gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū [11], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 806/2003, un jo īpaši tās 13. un 14. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus [12], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2003 [13], un jo īpaši tās 15. panta 3. punktu, 16. panta 7. punktu un 23. pantu,

    ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā [14], un jo īpaši tās 8. pantu un 9. panta 2. punktu,

    tā kā:

    (1) Kopienas noteikumi par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dzīvu dzīvnieku, svaigas gaļas un gaļas produktu ievešanu no trešām valstīm vispārīgi prasa, lai i) šie ievedumi būtu atļauti tikai no tām trešām valstīm vai to daļām, kuras minētas atļauto trešo valstu sarakstā, un ii) minētie dzīvnieki un produkti atbilstu veselības nosacījumiem, kas ar sertifikātu jāapliecina izvedējas valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

    (2) Nolūkā vienkāršot Kopienas likumdošanā tiesību aktu izmaiņas, kas var gadīties, ja trešā valstī mainās stāvoklis attiecībā uz dzīvnieku slimībām, ir lietderīgi apkopot vienā tiesību aktā to ievešanas nosacījumus, ietverot trešo valstu sarakstu un sertifikātu paraugus, kas ir piemērojami, lai ievestu Kopienā visu veidu pārnadžus (Artiodactyla) un snuķaiņus (Proboscidea), kā arī svaigu šo dzīvnieku un zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu.

    (3) Ar Padomes Lēmumu 79/542/EEK [15] ir noteikts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj liellopu, cūku, zirgu dzimtas dzīvnieku, aitu un kazu, svaigas gaļas un gaļas produktu ievedumus, saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 3. pantu. Šis lēmums vēsturiski ir bijis galvenais, uz ko atsaucas, lai uzsāktu Kopienas procedūras par dažādu sugu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas atļaušanu no trešām valstīm; tomēr tas vairāk attiecās uz svaigu gaļu, iekļaujot malto gaļu ar Padomes Direktīvu 2002/99/EK. Tādējādi ir lietderīgi atjaunināt Lēmumu 79/542/EEK kā pamatu pašreiz notiekošajai konsolidēšanai.

    (4) Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvas 90/426/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešām valstīm [16], 12. pants nosaka, ka šo dzīvnieku ievedumi ir atļauti tikai no tām trešām valstīm vai to daļām, kas minētas sarakstā, kurš jāiestrādā tajā trešo valstu sarakstā, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 3. panta noteikumiem. Tomēr Komisijas lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 90/426/EEK, un kas attiecas uz veselības nosacījumiem zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai, paredz tādu trešo valstu sarakstus, no kurām šo dzīvnieku eksports Kopienā ir atļauts.

    (5) Noteikumi, kas reglamentē dzīvnieku veselības nosacījumus dzīvu dzīvnieku ievešanai Kopienā, ievērojot Direktīvu 72/462/EEK, jo īpaši 3. panta noteikumi, kas atsaucas uz to trešo valstu sarakstu, no kurām atļauta dzīvu dzīvnieku ievešana, tiks aizstāti ar Padomes direktīvu [17], ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus noteiktu dzīvu dzīvnieku ievešanai Kopienā un ar ko groza Direktīvas 72/462/EEK, 90/426/EEK, 92/65/EEK un 97/78/EK. Saistībā ar to Direktīvas 90/426/EEK 12. pants tiks grozīts, lai tajā noteiktu principus īpaša to trešo valstu saraksta izveidei, kurām atļauts lietot īpaša parauga veterināros sertifikātus, kas vajadzīgi, lai ievestu Kopienā zirgu dzimtas dzīvniekus. Turklāt šajā direktīvā būs paredzēti īpaši noteikumi par dzīvniekiem, ko ieved Kopienā saskaņā ar noteiktiem nekomerciāliem darījumiem.

    (6) Iepriekš minēto iemeslu dēļ un, ņemot vērā īpašo raksturu, kāds piemīt tirdzniecībai ar dzīvniekiem, ko ieved Kopienā saskaņā ar noteiktiem nekomerciāliem darījumiem, ir lietderīgi no Direktīvas 79/542/EEK darbības jomas jau izslēgt zirgu dzimtas dzīvniekus un dzīvniekus izrādēm, izstādēm, zinātniskiem (ietverot saglabāšanu vai eksperimentus) mērķiem un cirkam.

    (7) Attiecībā uz gaļas produktu importu, pamatojoties uz Direktīvu 72/462/EEK, 77/99/EEK un 92/118/EEK noteikumiem, Komisijas Lēmumi 97/221/EK [18] un 97/222/EK [19] attiecīgi nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un veterinārā sertifikāta paraugu, un to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest gaļas produktus, kas iegūti no dažādiem dzīvniekiem. Tādējādi šie divi lēmumi jau paredz saskaņotus noteikumus par dzīvnieku veselības nosacījumiem gaļas produktu ievešanai no trešām valstīm. Tādēļ, lai izvairītos no to trešo valstu sarakstu atkārtošanās, no kurām atļauts šo produktu eksports, ir lietderīgi izslēgt gaļas produktus no Lēmuma 79/542/EEK darbības jomas.

    (8) Attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuros regulāri tur vai audzē dzīvus dzīvniekus, Direktīva 72/462/EEK nosaka definīciju "saimniecība" attiecībā uz mājas liellopiem, aitām, kazām un cūkām, bet Direktīva 92/65/EEK definē "apstiprinātu iestādi, institūtu vai centru" cita veida dzīvniekiem. Lai saskaņotu un vienkāršotu šajā lēmumā lietoto terminoloģiju, ir lietderīgi konsolidēt saskaņā ar vienu definīciju visus uzņēmumus, kuros regulāri tur vai audzē visu veidu pārnadžus (Artiodactyla) un snuķaiņus (Proboscidea).

    (9) Komisijas Lēmumā 2000/572/EK [20] ir noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības nosacījumi un veterinārā sertifikācija maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ievešanai no trešām valstīm. Sasaldētu malto gaļu var gatavot tikai no mājas liellopu, aitu, kazu un cūku gaļas, un šie paši nosacījumi attiecas uz dzīvnieku slimībām un dzīvnieku veselību, piemērojot tos tāpat kā attiecībā uz svaigu šo dzīvnieku gaļu. Tomēr gaļas izstrādājumos drīkst būt gaļa, kas iegūta no citiem dzīvniekiem, kuri nav zīdītāji. Tādēļ Lēmums 2000/572/EK ir jāgroza, lai izslēgtu no tā darbības jomas malto gaļu no mājas pārnadžiem, ko var iestrādāt daudz saskaņotākā veidā Lēmumā 79/542/EEK, atsevišķā lēmumā saglabājot nosacījumus, kas piemērojami gaļas izstrādājumu ievešanai.

    (10) Komisijas Lēmumā 2000/585/EK [21] ir noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības nosacījumi un veterinārā sertifikācija savvaļas dzīvnieku un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas un truša gaļas ievešanai no tajā uzskaitītajām trešām valstīm. Uz saimniecībā audzētu vai savvaļas pārnadžu gaļu un uz zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu attiecas tie paši nosacījumi par dzīvnieku slimībām un dzīvnieku veselību, ko piemēro attiecībā uz svaigu mājas liellopu, cūku, zirgu dzimtas dzīvnieku, aitu un kazu gaļu. Tādēļ Lēmums 2000/585/EK ir jāgroza, lai izslēgtu no tā darbības jomas ievešanas nosacījumus, kas attiecas uz saimniecībā audzētu un savvaļas pārnadžu, kā arī zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu, kas daudz saskaņotākā veidā iestrādājami Lēmumā 79/542/EEK saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK prasībām.

    (11) Komisijas Lēmums 84/390/EEK [22] ir pieņemts, pamatojoties uz Direktīvu 72/462/EEK, un paredz apstiprināšanas nosacījumus robežkontroles punktiem, caur kuriem ieved dzīvus liellopus un cūkas, kā arī to svaigu gaļu. Kopš stājās spēkā Padomes Direktīvas 90/675/EEK [23] un 91/496/EEK un tās īstenojošie Komisijas lēmumi, Lēmuma 84/390/EEK noteikumi vairs nav piemērojami un tādēļ ir jāatceļ.

    (12) Komisijas Lēmums 91/189/EEK [24] nosaka materiālu standartizācijas protokolus un veterinārās diagnostikas testu procedūras un nosacījumus tirgu apstiprināšanai saistībā ar mājas liellopu un cūku dzimtas dzīvnieku ievešanu no trešām valstīm. Noteikumi par tirgu apstiprināšanu tirdzniecībai ar eksportam uz Eiropas Kopienu paredzētajiem dzīvniekiem vairs nav piemērojami. Tādēļ minētais lēmums ir jāatceļ, bet tā noteikumi par materiālu standartizācijas protokoliem un veterinārijas testu procedūrām daudz saskaņotākā veidā jāiekļauj Lēmumā 79/542/EEK.

    (13) Komisijas Lēmumi 93/198/EK [25] un 97/232/EK [26] attiecīgi nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju aitu un kazu ievešanai, kā arī to trešo valstu sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest šos dzīvniekus. Komisijas Lēmums 2002/199/EK [27] nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju dzīvu liellopu un cūku ievešanai, kā arī to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj šādus ievedumus. Attiecībā uz pārnadžiem, uz ko attiecas Direktīva 92/65/EEK, veselības nosacījumi, veterinārā sertifikācija un to trešo valstu saraksti, no kurām atļauj šo dzīvnieku importu Kopienā, ir jāsaskaņo Kopienas līmenī. Uz visiem šiem dzīvniekiem attiecas tie paši nosacījumi, kas uz dzīvnieku slimībām un dzīvnieku veselību. Tādēļ Lēmumi 93/198/EK, 97/232/EK un 2002/199/EK ir jāatceļ, bet to noteikumi daudz saskaņotākā veidā jāiestrādā Lēmumā 79/542/EEK. Turklāt jānosaka īpaši noteikumi, lai aizsargātu to dzīvnieku veselības statusu, kurus ieved no trešām valstīm, to pārvadāšanas laikā uz Kopienu.

    (14) Komisijas Lēmumā 93/52/EEK [28] reģistrēta dažu dalībvalstu vai reģionu atbilstība prasībām attiecībā uz brucelozi (B. melitensis) un piešķirts no šīs slimības oficiāli brīvas dalībvalsts vai reģiona statuss; tas ļauj šīm dalībvalstīm prasīt papildu garantijas, kuras jāsniedz ar sertifikācijas starpniecību.

    (15) Komisijas Lēmumi 80/801/EEK [29], 80/804/EEK [30], 81/526/EEK [31], 81/887/EEK [32], 82/414/EEK [33], 82/426/EEK [34], 83/84/EEK [35], 83/380/EEK [36], 84/292/EEK [37], 84/294/EEK [38], 86/63/EEK [39], 86/72/EEK [40], 86/117/EEK [41], 86/463/EEK [42], 89/197/EEK [43], 89/221/EEK [44], 90/445/EEK [45], 91/73/EEK [46], 91/445/EEK [47], 91/446/EEK [48], 92/280/EEK [49], 93/402/EK [50], 98/371/EK [51], 98/625/EK [52], 1999/283/EK [53] un 2001/745/EK [54] paredz dzīvnieku veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju mājas liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu dzimtas dzīvnieku svaigas gaļas ievedumiem no dažādām trešām valstīm. Tādēļ šie lēmumi ir jāatceļ, bet to noteikumi daudz saskaņotākā veidā jāiestrādā Lēmumā 79/542/EEK.

    (16) Starptautiskais epizootiju birojs un Codex Alimentarius ir noteikuši pamatnostādnes attiecībā uz sertifikācijas principiem, kas veterinārārstiem ir jāievēro. Šajos principos paredzēts, kas sertificējošais veterinārārsts apliecina tikai to, kas ir viņa pārziņā un par ko viņš ir drošs sertifikāta parakstīšanas laikā, vai arī to, ko atsevišķi apliecinājusi oficiāla vai kāda cita kompetentā iestāde. Turklāt Padomes Direktīvā 96/93/EK [55] ir noteikti sertifikācijas standarti, kas ir vajadzīgi spēkā esošai sertificēšanai un krāpšanas novēršanai. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, lai noteikumi un principi, ko piemēro trešās valsts sertificēšanas amatpersonas, sniegtu garantijas, kas ir līdzvērtīgas Direktīvā 96/93/EK noteiktajām, un lai veterinārā sertifikāta paraugos, kas noteikti Lēmumā 79/542/EEK, būtu īpaši atspoguļoti tie fakti, kurus var apliecināt sertifikāta izdošanas laikā.

    (17) Nolūkā informēt sertificējošo veterinārārstu, importētājus un kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā sertifikātus uzrāda, piezīmēs jāparedz sīkākas ziņas attiecībā uz sertifikāta derīguma termiņu, izdošanas datumu un tā segumu. Šo pašu iemeslu dēļ katram sertifikāta paraugam pēc vajadzības jāpievieno dažu definīciju skaidrojumi, paskaidrojumi par papildu garantijām saskaņā ar īpašiem nosacījumiem un paskaidrojumi par veselības prasībām, kas attiecas uz uzņēmumiem, telpām un dzīvniekiem.

    (18) Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi pamatnostādnes tirdzniecības dokumentu vienotas sistēmas izmantošanai un vienotam izkārtojumam. Dažu tādu starptautisku struktūru, kas nodarbojas ar starptautiskās tirdzniecības procedūru atvieglošanu, pārziņā ir jauni principi un noteikumi, kas jāievēro, izdodot starptautiskiem darījumiem paredzētus sertifikātus. Attiecībā uz sertificēšanas procedūrām Starptautiskais epizootiju birojs un Codex Alimentarius ir izstrādājuši pamatnostādnes par elektroniskās sertifikācijas izmantošanu.

    (19) Nolūkā saskaņot to veterināro sertifikātu noformējumu, kurus jāizdod un jānosūta izvešanas valsts oficiālajam veterinārārstam, un lai atvieglotu iespējamo elektronisko līdzekļu izmantošanu sertifikātu nosūtīšanai, ir lietderīgi, lai Lēmumā 79/542/EEK noteiktajiem veterināro sertifikātu paraugiem būtu atbilstošs izkārtojums kopā ar piezīmēm šo sertifikātu sagatavošanai izvešanas valstī.

    (20) Direktīvas 72/462/EEK A pielikumā noteikts paraugs veselības sertifikātam, kas vajadzīgs, lai no trešām valstīm ievestu cilvēku uzturam paredzētu mājas liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu dzimtas dzīvnieku svaigu gaļu. Attiecībā uz saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku un savvaļas dzīvnieku gaļu dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības apliecinājuma prasības, ietverot dzīvnieku labturību, ar Komisijas Lēmumu 2000/585/EK ir iestrādātas sertifikāta paraugos katrai gaļas kategorijai. Dzīvnieku labturības un sabiedrības veselības jomā tiek pieņemti jauni Kopienas pasākumi, kas attiecas uz dzīvu dzīvnieku un svaigas gaļas ievedumiem.

    (21) Nolūkā saskaņot ievešanas nosacījumus, nodrošinot Kopienas prasību pārredzamību un vienkāršojot likumdošanas procedūru Kopienas tiesību aktu atjaunināšanai, ir lietderīgi katrā Lēmumā 79/542/EEK noteiktajā veterinārā sertifikāta paraugā iestrādāt attiecīgas prasības, kas ir vajadzīgas, lai ievestu Kopienā katru dzīvnieku vai gaļas kategoriju. Tomēr pārējie, daudz plašākie veselības aizsardzības noteikumi, kas pieņemti Kopienas līmenī, joprojām paliek obligāts nosacījums šo preču ievešanai Kopienā. Šie noteikumi ir paredzēti Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK par pasākumiem vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos [56] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko nosaka vispārīgus principus un prasības attiecībā uz pārtikas aprites tiesību aktiem, ko noteikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, un ar ko nosaka procedūras pārtikas nekaitīguma jautājumos [57]. Tie var izrietēt arī no aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK.

    (22) Tarifu un statistikas nomenklatūras visā pasaulē klasificē dzīvus dzīvniekus, to gaļu un citus izstrādājumus dažādās kategorijās, piešķirot tiem īpašus kodus un definīcijas. Šīs preces deklarējot muitas iestādēs, importētāji ņem vērā šīs dzīvnieku un produktu kategorijas. Direktīvu 91/496/EEK un 97/78/EK noteikumi par veterinārajām pārbaudēm pie Kopienas robežām prasa ciešu sadarbību starp robežinspekcijas posteņiem un muitas iestādēm, kur dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktu ieved no ārpuskopienas valstīm.

    (23) Lai saskaņotu un atvieglotu importa procedūras pie Kopienas robežām, ir lietderīgi katram importam sagatavotam sūtījumam pievienot attiecīgu veterināro sertifikātu.

    (24) Turklāt Austrālijai, tā kā drīkst ievest tikai svaigu mājputnu gaļu un dzīvus mājputnus (konkrēti — skrējējputnu gaļu un skrējējputnus), ievērojot noteiktas īpašas testēšanas prasības, jo Ņūkāslas slimības vakcīnu lietošana neatbilst Kopienas tiesību aktiem, savvaļas dzīvnieku un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ievešana ir jāaizliedz, kamēr attiecībā uz šīm putnu kategorijām situāciju varēs turpmāk izvērtēt.

    (25) Attiecīgi jāgroza Lēmums 79/542/EEK un Lēmums 2000/585/EK.

    (26) Kopienas noteikumos noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai ir atsauces uz trešo valstu sarakstu, kas dots Lēmuma 79/542/EEK pielikumā. Pēc Lēmuma 79/542/EEK grozīšanas tās jāuzskata par atsaucēm uz trešo valstu vai to daļu sarakstu, kas dots ar šo lēmumu grozītā Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā.

    (27) Pamatojoties uz Direktīvu 72/462/EEK, tika pieņemti Komisijas Lēmumi 89/18/EEK [58], 92/183/EEK [59] un 92/187/EEK [60], lai saskaņotu dzīvnieku veselības nosacījumus, veterināro sertifikāciju un noteikumus, kas reglamentē tādas mājas liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu dzimtas dzīvnieku svaigas gaļas kā izejvielas pārstrādes rūpniecībai, bet ne lietošanai cilvēku uzturā, ievešanu no dažādām trešām valstīm. Turklāt 14. apsvērumā minētie Komisijas lēmumi, kas ar šo tiesību aktu jāatceļ, paredz dzīvnieku veselības noteikumus un sertifikāciju šīs svaigās gaļas ievešanai, ja tā ir paredzēta lolojumdzīvnieku barības pārstrādes rūpniecībai. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 [61] nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, ietverot šādas izejvielas. Sertifikācijas prasības pārskata un īsteno līdz 2004. gada 1. maijam, kad Regula (EK) Nr. 1774/2002 kļūst pilnībā piemērojama. Tikmēr ir lietderīgi līdz minētajam datumam saglabāt spēkā šo lēmumu dzīvnieku veselības prasības un sertifikātu paraugus, kas prasīti šiem produktiem, paredzot pienācīgu pārejas periodu, kurā turpina pieņemt vecos sertifikātu paraugus.

    (28) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Lēmumu 79/542/EEK groza šādi.

    1. Virsrakstu aizstāj ar šādu:

    "Padomes 1976. gada 21. decembra Lēmums 79/542/EEK, ar kuru izveido trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstu un nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus noteiktu dzīvu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā."

    2. Ar šādu tekstu aizstāj 1., 2. un 3. pantu:

    "1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Šis lēmums paredz higiēnas nosacījumus dzīvu dzīvnieku, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus, ievešanai Kopienā un šādu dzīvnieku svaigas gaļas un gaļas produktu, ietverot zirgu dzimtas dzīvniekus, bet izņemot gaļas izstrādājumus, ievešanai.

    Šis lēmums neattiecas uz dzīvniekiem, kas nav mājas dzīvnieki un kas paredzēti izrādēm vai izstādēm, ja šos dzīvniekus regulāri netur vai neaudzē, un uz tiem dzīvniekiem, kas ir cirka trupas daļa vai kas paredzēti zinātniskiem mērķiem, ietverot saglabāšanu vai eksperimentus struktūrā, institūtā vai centrā, kas ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK C pielikumu.

    Uz dzīvnieku un svaigas gaļas ievedumiem, kas atļauti saskaņā ar šo lēmumu, attiecas citi noteikumi, kas ir pieņemti vai ko var pieņemt saskaņā ar Eiropas pārtikas aprites tiesību aktiem.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    a) dzīvnieki ir sauszemes zīdītāji no snuķaiņu (Proboscidea) un pārnadžu (Artiodactyla) taksonu sugām un to krustojumi;

    b) saimniecība ir ferma vai cits oficiāli pārraudzīts lauksaimniecības, rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, ietverot zooloģiskos dārzus, atrakciju parkus un savvaļas vai medību rezervātus, kur dzīvniekus regulāri tur vai audzē;

    c) iztīrīti subprodukti ir subprodukti, kas pilnībā atdalīti no kauliem, skrimšļiem, trahejas un galvenajiem bronhiem, limfas dziedzeriem un to saistaudiem, taukiem un gļotām; attiecībā uz mājas liellopu gaļu visus košļāšanas muskuļus, kuri iegriezti saskaņā ar Padomes Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma VIII nodaļas 41.a punktu, arī uzskata par iztīrītiem subproduktiem.

    3. pants

    Nosacījumi dzīvu dzīvnieku ievešanai Kopienā

    Dzīvu dzīvnieku ievedumi Kopienā ir atļauti tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 4., 5. un 6. pantam.

    4. pants

    Dzīvo dzīvnieku izcelsmes vieta

    Dzīvnieki ir no tādas trešās valsts teritorijas vai tās daļas, kura minēta I pielikuma 1. daļā dotās tabulas 1., 2. un 3. ailē un kurai atbilstoši 4. ailē ir īpašs veterinārā sertifikāta paraugs, kas paredzēts šiem dzīvniekiem.

    5. pants

    Īpaši nosacījumi

    Dzīvnieki atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajā sertifikātā saskaņā ar atbilstošo sertifikāta paraugu, kurš sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas norādīti I pielikuma 1. daļā dotās tabulas 6. ailē, un, ja tā norādīts tabulas 5. ailē, tie atbilst arī jebkādām citām papildu garantijām, kas prasītas minētajā sertifikātā.

    Ja galamērķa dalībvalsts prasa, attiecīgie dzīvnieki atbilst papildu sertifikācijas prasībām, kas attiecīgajai dalībvalstij minētas un ir ietvertas sertifikātā, pamatojoties uz atbilstošo paraugu, kas noteikts 2. daļā.

    6. pants

    Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ievešanai Kopienā

    1. Dzīvniekus neiekrauj transportlīdzekļos, kas pārvadā citus dzīvniekus, kuri nav paredzēti Kopienai vai kuriem ir zemāks veselības statuss.

    2. Pārvadāšanas laikā uz Kopienu dzīvniekus neizkrauj trešās valsts vai tās daļas teritorijā, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

    3. Pārvadāšanas laikā uz Kopienu dzīvniekus nepārvieto pa autoceļu, dzelzceļu vai kājām caur trešās valsts teritoriju vai teritorijas daļu, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

    4. Dzīvniekus atved pie Kopienas robežkontroles punkta 10 dienu laikā kopš iekraušanas trešā eksportētājvalstī, un tiem ir veterinārais sertifikāts, kas sagatavots saskaņā ar atbilstošo paraugu un ko aizpildījis un parakstījis trešās eksportētājvalsts pilnvarotais veterinārārsts.

    Ja pārvadājums notiek pa jūru, 10 dienu periodu pagarina par jūras brauciena laiku. Šim nolūkam veterinārajam sertifikātam pievieno kuģa kapteiņa deklarācijas oriģinālu, sagatavotu saskaņā ar I pielikuma 3.A daļas papildinājumu.

    7. pants

    Nosacījumi, kas piemērojami pēc ievešanas

    Pēc ievešanas un saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK

    i) tūlītējai nokaušanai paredzētos dzīvniekus nekavējoties nogādā galamērķa kautuvē, kur tos nokauj piecu darba dienu laikā;

    ii) vaislai, audzēšanai vai nobarošanai paredzētos dzīvniekus un zooloģiskajiem dārziem, atrakciju parkiem un medību vai savvaļas rezervātiem paredzētos dzīvniekus nekavējoties nogādā galamērķa saimniecībā, kur tie paliek vismaz 30 dienas pirms turpmākas pārvietošanas ārpus saimniecības, izņemot gadījumus, kad tos nogādā tieši uz kautuvi.

    8. pants

    Nosacījumi svaigas gaļas ievešanai Kopienā

    Cilvēku uzturam paredzētas tādas svaigas gaļas ievedumi, kas iegūta no 2. pantā definētajiem dzīvniekiem un no zirgu dzimtas dzīvniekiem, ir atļauti tikai tad, ja šī gaļa atbilst 9. līdz 11. pantam.

    9. pants

    Svaigas gaļas izcelsmes vieta

    Svaiga gaļa ir no tādas trešās valsts teritorijas vai tās daļas, kura minēta II pielikuma 1. daļā dotās tabulas 1., 2. un 3. ailē un kurai atbilstoši 4. ailē ir īpašs veterinārā sertifikāta paraugs, kas paredzēts minētajai gaļai.

    10. pants

    Īpaši nosacījumi

    Svaiga gaļa atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajā sertifikātā saskaņā ar atbilstošo sertifikāta paraugu, kurš sagatavots saskaņā ar II pielikuma 2. daļu, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas norādīti II pielikuma 1. daļā dotās tabulas 6. ailē, un, ja tā norādīts tabulas 5. ailē, tie atbilst arī jebkādām citām papildu garantijām, kas prasītas minētajā sertifikātā.

    11. pants

    Svaigas gaļas uzrādīšana Kopienas robežkontroles punktā

    Svaigu gaļu uzrāda Kopienas robežkontroles punktā kopā ar veterināro sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar atbilstošo paraugu un ko aizpildījis un parakstījis trešās eksportētājvalsts pilnvarotais veterinārārsts.

    12. pants

    Nosacījumi, kas piemērojami pēc ievešanas

    1. Pēc ievešanas, saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, turpmāk minētās svaigas gaļas kategorijas bez kavēšanās nogādā galamērķa pārstrādes uzņēmumā:

    a) nedīrātus savvaļas medījamo pārnadžu liemeņus, kas pēc turpmākas apstrādes paredzēti cilvēku uzturam;

    b) iztīrītus mājas liellopu subproduktus, kas paredzēti cilvēku uzturam kā produkti uz gaļas bāzes pēc turpmākas karstumapstrādes, gatavojot tā, lai temperatūra iekšpusē būtu vismaz 80 °C, vai sterilizējot hermētiski noslēgtos konteineros tā, lai iegūtu Fo ≥ 3 vērtību.

    2. Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām produktu kategorijām galamērķa uzņēmums ir uzņēmums, ko šādu produktu apstrādei īpaši apstiprinājusi un reģistrējusi dalībvalsts, kurā uzņēmums atrodas.

    3. Saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Lēmumu 2001/106/EK, dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai:

    a) 2. punktā minēto uzņēmumu nosaukumus un adreses un vietējo kompetento iestādi, kas atbild par šo uzņēmumu pārraudzību, kā arī

    b) to produktu kategorijas, kurām šie uzņēmumi ir apstiprināti un reģistrēti.

    13. pants

    Sertifikācija

    Veterināros sertifikātus, kas vajadzīgi dzīvu dzīvnieku un svaigas gaļas ievešanai Kopienā, kā paredzēts šajā lēmumā, sagatavo saskaņā ar piezīmēm, kas noteiktas šā lēmuma I un II pielikuma 2. daļā. Tomēr tas neizslēdz iespēju lietot elektronisko sertificēšanu vai citas sistēmas par kurām panākta vienošanās un kas saskaņotas Kopienas līmenī."

    3. Lēmuma 4. pants kļūst par 14. pantu.

    4. Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma A pielikumu.

    2. pants

    Lēmuma 2000/572/EK grozījumi

    Lēmumu 2000/572/EK groza šādi.

    1. Virsrakstu aizstāj ar šādu:

    "Komisijas 200. gada 8. septembra Lēmums 2000/572/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus gaļas izstrādājumu ievedumiem Kopienā no trešām valstīm.".

    2. Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

    "1. pants

    Ar šo lēmumu nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus gaļas izstrādājumu ievešanai."

    3. Svītro 2. pantu.

    4. Svītro 4. panta 1. punktu.

    5. Svītro 6. pantu.

    6. Svītro I pielikumu.

    3. pants

    Lēmuma 2000/585/EK grozījumi

    Lēmumu 2000/585/EK groza šādi.

    1. Virsrakstu aizstāj ar šādu:

    "Komisijas 2000. gada 7. septembra Lēmums, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest truša gaļu un noteiktu savvaļas dzīvnieku un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu, un ar ko nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus šādiem ievedumiem.".

    2. Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

    "2. pants

    Dalībvalstis atļauj tikai turpmāk minētās gaļas ievedumus:

    - savvaļas medījamo putnu gaļa bez subproduktiem, izņemot gadījumus, ja ieved nenoplūktus un neķidātus medījamos putnus,

    - saimniecībā audzētu medījamo putnu gaļa,

    - savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku gaļa, konkrēti – trušu un zaķu, bez subproduktiem, izņemot gadījumus, ja ieved nedīrātus un neķidātus zaķu dzimtas dzīvniekus,

    - saimniecībā audzētu trušu gaļa,

    - savvaļas zemes dzīvnieku gaļa, kas nav no nagaiņiem un zaķu dzimtas dzīvniekiem, bez subproduktiem.

    Šāda gaļa ir no tām trešām valstīm vai to trešo valstu daļām, kas uzskaitītas I pielikumā, un tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti veterinārajā sertifikātā, kas sagatavots saskaņā ar atbilstošo veselības sertifikāta paraugu, kurš noteikts III pielikumā, kā paredzēts II pielikumā.

    Eksportējošajai trešai valstij jāievēro īpašās prasības, kas minētas II pielikumā un kas noteiktas IV pielikumā, un kas tā apliecinātas, aizpildot katra veselības sertifikāta V iedaļu saskaņā ar III pielikumā doto paraugu."

    3. I un II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma B pielikumu.

    4. III pielikumā svītro A, B, F, G un J paraugu.

    5. IV pielikumā svītro 1., 2., 5. un 7. punktu.

    4. pants

    Atcelšana

    Atceļ Lēmumus 80/801/EEK, 80/804/EEK, 81/526/EEK, 81/887/EEK, 82/414/EEK, 82/426/EEK, 83/84/EEK, 83/380/EEK, 84/292/EEK, 84/294/EEK, 84/390/EEK, 86/63/EEK, 86/72/EEK, 86/117/EEK, 86/463/EEK, 89/197/EEK, 89/221/EEK, 90/445/EEK 91/73/EEK, 91/189/EEK, 91/445/EEK, 91/446/EEK, 92/280/EEK, 93/198/EEK, 93/402/EEK, 97/232/EK, 98/371/EK, 98/625/EK, 1999/283/EK, 2001/745/EK un 2002/199/EK.

    5. pants

    Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

    1. Šo lēmumu piemēro no 2004. gada 1. maija.

    2. Kopienas tiesību aktos atsauces uz trešo valstu sarakstu, kas dots Lēmuma 79/542/EEK pielikuma 1. daļā, pirms grozījumiem, kas ieviesti ar šo lēmumu, jāuzskata par atsaucēm uz trešo valstu sarakstu, kas dots II pielikuma 1. daļā Lēmumā 79/542/EEK, kas grozīts ar šo lēmumu.

    3. Tādu dzīvu dzīvnieku, kas sertificēti līdz 1. punktā minētajam datumam, un tādas svaigas gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nokauti līdz 1. punktā minētajam datumam, ievešanu Kopienā saskaņā ar veterināro sertifikātu paraugiem, kas noteikti 4. pantā minētajos lēmumos, atļauj vēl 60 dienas pēc šā lēmuma piemērošanas.

    6. pants

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2004. gada 6. janvārī

    Komisijas vārdā —

    Komisijas loceklis

    David Byrne

    [1] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

    [2] OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.

    [3] OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

    [4] OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.

    [5] OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.

    [6] OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.

    [7] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

    [8] OV L 198, 6.8.2003., 3. lpp.

    [9] OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

    [10] OV L 260, 11.10.2003., 21. lpp.

    [11] OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.

    [12] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

    [13] OV L 333, 20.12.2003., 28. lpp.

    [14] OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

    [15] OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp.

    [16] OV L 224, 18.10.1990., 42. lpp.

    [17] COM(2003) 570 galīgā redakcija.

    [18] OV L 89, 4.4.1997., 32. lpp.

    [19] OV L 89, 4.4.1997., 39. lpp.

    [20] OV L 240, 23.9.2000., 19. lpp.

    [21] OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp.

    [22] OV L 211, 8.8.1984., 20. lpp.

    [23] OV L 373, 31.12.1990., 1. lpp.

    [24] OV L 96, 17.4.1991., 1. lpp.

    [25] OV L 86, 6.4.1993., 34. lpp.

    [26] OV L 93, 8.4.1997., 43. lpp.

    [27] OV L 71, 13.3.2002., 1. lpp.

    [28] OV L 13, 21.1.1993., 14. lpp.

    [29] OV L 234, 5.9.1980., 41. lpp.

    [30] OV L 236, 9.9.1980., 25. lpp.

    [31] OV L 196, 18.7.1981., 19. lpp.

    [32] OV L 324, 12.11.1981., 25. lpp.

    [33] OV L 182, 26.6.1982., 27. lpp.

    [34] OV L 186, 30.6.1982., 54. lpp.

    [35] OV L 56, 3.3.1983., 26. lpp.

    [36] OV L 222, 13.8.1983., 27. lpp.

    [37] OV L 144, 30.5.1984., 10. lpp.

    [38] OV L 144, 30.5.1984., 17. lpp.

    [39] OV L 72, 15.3.1986., 36. lpp.

    [40] OV L 76, 21.3.1986., 47. lpp.

    [41] OV L 99, 15.4.1986., 26. lpp.

    [42] OV L 271, 23.9.1986., 23. lpp.

    [43] OV L 73, 17.3.1989., 53. lpp.

    [44] OV L 92, 5.4.1989., 16. lpp.

    [45] OV L 228, 22.8.1990., 28. lpp.

    [46] OV L 43, 16.2.1991., 45. lpp.

    [47] OV L 239, 28.8.1991., 17. lpp.

    [48] OV L 239, 28.8.1991., 18. lpp.

    [49] OV L 144, 26.5.1992., 21. lpp.

    [50] OV L 179, 22.7.1993., 11. lpp.

    [51] OV L 170, 16.6.1998., 16. lpp.

    [52] OV L 299, 10.11.1998., 30. lpp.

    [53] OV L 110, 28.4.1999., 16. lpp.

    [54] OV L 278, 23.10.2001., 37. lpp.

    [55] OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

    [56] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

    [57] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

    [58] OV L 8, 11.1.1989., 17. lpp.

    [59] OV L 84, 31.3.1992., 37. lpp.

    [60] OV L 87, 2.4.1992., 20. lpp.

    [61] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    A PIELIKUMS

    "

    “I PIELIKUMS (DZĪVI DZĪVNIEKI)

    1. DAĻA

    Trešo valstu un to daļu saraksts

    Valsts | Teritorijas kods | Teritorijas apraksts | Veterinārais sertifikāts | Īpaši nosacījumi |

    Paraugs (paraugi) | SG |

    1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |

    BG — Bulgārija | BG-0 | Visa valsts | – | | VI |

    BG-1 | Šādas provinces: Varna, Dobrich, Silistra, Choumen, Targovitchte, Razgrad, Rousse, V.Tarnovo, Gabrovo, Pleven, Lovetch, Plovdiv, Smolian, Pasardjik, Sofijas apgabals, Sofijas pilsēta, Pernik, Kustendil, Blagoevgrad, Sliven, Starazagora, Vratza, Montana un Vidin | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y | A |

    CA — Kanāda | CA-0 | Visa valsts | POR-X | | IVb IX |

    CA-1 | Visa valsts, izņemot Britu Kolumbijas Okanaganas ielejas reģionu, kas aprakstīta šādi: no punkta uz Kanādas/Amerikas Savienoto Valstu robežas ar 120°15 garumu, 49° platumuziemeļu virzienā līdz punktam ar 119°35 garumu, 50°30 platumuziemeļaustrumu virzienā līdz punktam ar 119° garumu, 50°45 platumudienvidu virzienā līdz punktam uz Kanādas/Amerikas Savienoto Valstu robežas ar 118°15 garumu, 49° platumu | BOV-X, OVI-X, OVI-Y | A |

    CH — Šveice | CH-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y OVI-X, OVI-Y RUM | |

    POR-X, POR-Y SUI | B |

    CL — Čīle | CL-0 | Visa valsts | OVI-X, RUM | |

    POR-X, SUI | B |

    CY — Kipra | CY-0 | Visa valsts | POR-X, POR-Y | B |

    CZ — Čehija | CZ-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y POR-X, POR-Y | | IVa V |

    EE — Igaunija | EE-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-Y | |

    GL — Grenlande | GL-0 | Visa valsts | OVI-X, RUM | |

    HR — Horvātija | HR-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y | |

    HU — Ungārija | HU-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y POR-X, POR-Y | B | V |

    IS — Islande | IS-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y RUM, OVI-X, OVI-Y | | I |

    POR-X, POR-Y | B |

    LT — Lietuva | LT-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y OVI-Y, RUM | | |

    LV — Latvija | LV-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y OVI-Y, RUM | | |

    MT — Malta | MT-0 | Visa valsts | RUM, OVI-X, OVI-Y | | |

    NZ — Jaunzēlande | NZ-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, POR-X, POR-Y OVI-X, OVI-Y | | I |

    PL — Polija | PL-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y | | |

    PM — Senpjēra un Mikelona | PM-0 | Visa valsts | | | |

    RO — Rumānija | RO-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y | | V |

    SI — Slovēnija | SI-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-Y | | |

    SK — Slovākija | SK-0 | Visa valsts | BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y | | V |

    Īpaši nosacījumi (sk. piezīmes katrā sertifikātā):

    "I" : teritorija, kurā GSE klātbūtne vietējā ganāmpulkā novērtēta kā ļoti iespējama, eksportēšanas nolūkā uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādiem sertifikātu paraugiem — BOV-X un BOV-Y.

    "II" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — BOV-X.

    "III" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — BOV-X.

    "IVa" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — BOV-X.

    "IVb" : teritorija ar apstiprinātām saimniecībām, kas atzītas par tādām, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvu saimniecību statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — BOV-X.

    "V" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — OVI-X.

    "VI" :

    Ģeogrāfiskie ierobežojumi:

    Attiecībā uz Bulgāriju (teritorijas kods BG-1) — dzīvniekus, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X un OVI-Y, drīkst ievest tikai tajās dalībvalsts teritorijas daļās, kas minētas 2001. gada 9. februāra Lēmuma 2001/138/EK II pielikumā, ja minētā dalībvalsts to atļauj.

    "VII" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — RUM.

    "VIII" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu – RUM.

    "IX" : teritorija atzīta par tādu, kam ir no Aujeski slimības oficiāli brīvas teritorijas statuss, eksportam uz Eiropas Kopienu dzīvnieki sertificēti saskaņā ar šādu sertifikāta paraugu — POR-X.

    2. DAĻA

    Veterināro sertifikātu paraugi

    Paraugi

    "BOV-X" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (Bos taurus, Bison bison, Bubalus bubalis un to krustojumi), kuri pēc ievešanas paredzēti vaislai un/vai audzēšanai.

    "BOV-Y" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (Bos taurus, Bison bison, Bubalus bubalis un to krustojumi), kuri pēc ievešanas paredzēti tūlītējai nokaušanai.

    "OVI-X" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (Ovis aries) un kazām (Capra hircus), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

    "OVI-Y" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (Ovis aries) un kazām (Capra hircus), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

    "POR-X" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (Sus scrofa), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

    "POR-Y" : veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (Sus scrofa), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

    "RUM" : veterinārā sertifikāta paraugs dzīvniekiem, kas nav no cūku dzimtas un nav mājas dzīvnieki.

    "SUI" : veterinārā sertifikāta paraugs cūku dzimtas dzīvniekiem, kas nav mājas cūkas.

    SG (papildu garantijas)

    "A" : garantijas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža un epizootiskās hemorāģiskās slimības testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar šādiem sertifikāta paraugiem — BOV-X (10.8.a punkts), OVI-X (10.6.a punkts) un RUM (10.7.a punkts).

    "B" : garantijas attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un klasiskā cūku mēra testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar šādiem sertifikāta paraugiem — POR-X (10.4.a punkts) un SUI (10.4.a punkts).

    "C" : garantijas attiecībā uz brucelozes testu dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar šādiem sertifikāta paraugiem — POR-X (10.4.a punkts) un SUI (10.4.a punkts).

    Piezīmes

    a) Veterināro sertifikātu sagatavo eksportējošā valsts, pamatojoties uz paraugiem, kas doti I pielikuma 2. daļā, saskaņā ar parauga izkārtojumu, kas atbilst konkrētajiem dzīvniekiem. Tajos ietver (numurētā secībā, kā parādīts paraugā) apliecinājumus, kas ir jāsniedz visām trešām valstīm un, ja vajadzīgs, tās papildu garantijas, kas vajadzīgas, lai veiktu izvešanu no trešās valsts vai tās daļas.

    Ja to prasa ES galamērķa dalībvalsts, attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem arī papildu sertifikācijas prasības jāiestrādā veterinārā sertifikāta oriģinālā.

    b) Atsevišķs un vienreizējs sertifikāts jāsagatavo dzīvniekiem, kurus izved no vienas teritorijas, kas norādīta I pielikuma 1. daļas 2. un 3. ailē, un kurus nosūta uz to pašu galamērķi un pārvadā ar to pašu dzelzceļa vagonu, kravas furgonu, lidaparātu vai kuģi.

    c) Katra sertifikāta oriģināls ir uz vienas lapas abām pusēm vai, ja ir vairāk teksta, tam jābūt tādā formā, lai visas vajadzīgās lapas būtu daļa viena nedalāma veseluma.

    d) Tas jāsagatavo vismaz vienā no tās ES dalībvalsts valsts valodām, kuras robežkontroles punktā veic pārbaudi, un galamērķa ES dalībvalsts valodā. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut lietot citu Kopienas valodu savas valodas vietā, ja vajadzīgs, pievienojot oficiālu tulkojumu.

    e) Ja sūtījuma vienību identifikācijas nolūkā (sertifikāta paraugā shēma 8.2. punktā) sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas, no kurām uz katras ir valsts pilnvarota veterinārārsta paraksts un zīmogs, arī uzskata par sertifikāta oriģināla daļu.

    f) Ja sertifikāts, ietverot e) apakšpunktā minētās papildu shēmas, ir uz vairāk nekā vienas lapas, katru lapu numurē — (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits) — apakšējā daļā, un tās augšējā daļā ir sertifikāta koda numurs, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

    g) Valsts pilnvarotam veterinārārstam sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta 24 stundās pirms sūtījuma iekraušanas izvešanai uz Kopienu. Tā rīkojoties, eksportējošās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem principiem.

    Parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no drukājuma krāsas. Tāds pats noteikums attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

    h) Sertifikāta oriģinālam ir jābūt kopā ar sūtījumu, kamēr tas sasniedz ES robežkontroles punktu.

    i) Sertifikāts ir derīgs 10 dienas no izdošanas datuma.

    Ja pārvadājums notiek ar kuģi, derīgumu pagarina par kuģa brauciena laiku. Šim nolūkam veterinārajam sertifikātam pievieno kuģa kapteiņa deklarācijas oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar šā lēmuma I pielikuma 3. daļas papildinājumu.

    j) Dzīvniekus nepārvadā kopā ar tādiem dzīvniekiem, kuru galamērķis nav Eiropas Kopiena vai kuriem ir zemāks veselības statuss.

    k) Pārvadājuma laikā uz Eiropas Kopienu dzīvniekus neizkrauj to valstu teritorijā vai valsta daļā, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    +++++ TIFF +++++

    3. DAĻA

    A — Papildinājums, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa jūru

    (Jāaizpilda un jāpievieno veterinārajam sertifikātam, ja pārvadājums līdz Eiropas Kopienas robežai ietver pārvadājumu ar kuģi, kaut vai tikai kā daļu no brauciena.)

    +++++ TIFF +++++

    B — Nosacījumi savākšanas centru apstiprināšanai

    Apstiprināti savākšanas centri atbilst šādām prasībām.

    I. Tie ir valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā.

    II. Katrs no tiem atrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir 20 km un kurā, saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem, vismaz 30 dienas, pirms tos izmanto kā apstiprinātus centrus, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

    III. Pirms tos izmanto kā apstiprinātus centrus, tie ir iztīrīti un dezinficēti ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi iepriekš II nosacījumā minētās slimības kontrolei.

    IV. Ņemot vērā to dzīvnieku skaitu, ko tie spēj uzņemt, tiem ir jābūt a) telpām un aprīkojumam, kas paredzēts tikai šim mērķim; b) atbilstošām iekārtām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt, iekraušanai, izkraušanai un piemērota standarta dzīvnieku mītnēm, iekārtām dzīvnieku dzirdīšanai un barošanai, kā arī iekārtām, kas vajadzīgas lai veiktu jebkādu nepieciešamo aprūpi; c) piemērotām pārbaudes un izolācijas telpām un iekārtām; d) piemērotam aprīkojumam telpu un kravas autotransporta tīrīšanai un dezinficēšanai; e) piemērotai barības, pakaišu un kūtsmēslu glabāšanas zonai; f) piemērotām sistēmām notekūdeņu savākšanai un novadīšanai; g) birojam valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

    V. Kad centrs darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu, lai izpildītu visus pienākumus.

    VI. Tajā ielaiž tikai tādus dzīvniekus, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Šajā nolūkā centra īpašnieks vai arī par centru atbildīgā persona nodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības dokumenti vai sertifikāti. Turklāt šī persona reģistrā vai datu bāzē un vismaz trīs gadus saglabā šādus datus — īpašnieka vārds, izcelsme, ievešanas un izvešanas datums, dzīvnieku skaits un identifikācija vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs un to galamērķis, pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā kravas furgona reģistrācijas numurs, kas atveda dzīvniekus vai aizveda tos no telpām.

    VII. Visi dzīvnieki, ko ved caur savākšanas centru, atbilst veselības nosacījumiem, kas noteikti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Eiropas Kopienā.

    VIII. Uz Eiropas Kopienu eksportējamie dzīvnieki, kurus ved caur savākšanas centru, sešu dienu laikā pēc ievešanas centrā ir jāiekrauj un jānosūta tieši uz eksportētājvalsts robežu: a) tā, lai tie nenonāktu saskarē ar citiem pārnadžiem, kas nav dzīvnieki, kuri atbilst veselības nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās dzīvnieka kategorijas ievešanai Eiropas Kopienā; b) sadalot kravās tā, lai nevienā kravā vienlaikus nebūtu mājdzīvnieku vaislai vai ražošanai un dzīvnieku tūlītējai nokaušanai; c) vedot transportlīdzekļos vai konteineros, kuri iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi iepriekš II nosacījumā minētās slimības kontrolei, un kuri ir tā konstruēti, lai transportēšanas laikā no transportlīdzekļa nevarētu izplūst vai izbirt izkārnījumi, urīns, pakaiši vai barība.

    IX. Ja nosacījumi dzīvnieku eksportēšanai uz Kopienu prasa veikt testu noteiktā laika posmā pirms to iekraušanas, tad šajā laika posmā iekļauj savākšanas laiku līdz pat sešām dienām pēc dzīvnieku ievešanas apstiprinātajos centros.

    X. Eksportētājvalsts izraugās tos apstiprinātos centrus, kas ir apstiprināti attiecībā uz dzīvniekiem vaislai un audzēšanai, un tos apstiprinātos centrus, kas ir apstiprināti attiecībā uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem, un paziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām galvenajām iestādēm šādu centru nosaukumus un adreses, un šos datus regulāri atjaunina.

    XI. Eksportētājvalsts nosaka apstiprināto centru oficiālas uzraudzības procedūru un nodrošina šīs uzraudzības veikšanu.

    XII. Tie ir regulāri jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka apstiprināšanas prasības joprojām ir ievērotas. Ja šīs prasības nav ievērotas un apstiprinājumu aptur, apstiprinājumu drīkst atjaunot tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par centra pilnīgu atbilstību visiem iepriekš minētajiem noteikumiem.

    C — Materiālu standartizācijas un testēšanas procedūru protokoli

    Tuberkuloze (TBL)

    Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot liellopu tuberkulīnu. Cūku dzimtas dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot putnu tuberkulīnu, izņemot to, ka injicēšanas vieta ir brīvā āda pie auss pamatnes.

    Bruceloze (Brucella abortus) (BRL)

    Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu veic seruma aglutinācijas testu, komplementa fiksācijas testu, buferētu brucellu antigēna testu un imūnfermentatīvās analīzes (ELISA).

    Bruceloze (Brucella melitensis) (BRL)

    Testus veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu.

    Govju enzootiskā leikoze (GEL)

    Saskaņā ar Padomes Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II nodaļas A un C punktu veic agara gela imūndifūzijas testu un imūnfermentatīvo analīzi (ELISA).

    Infekciozais katarālais drudzis (BTG)

    A. Veic bloķējošo vai salīdzinošo ELISA testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Ar salīdzinošo ELISA testu, izmantojot monoklonālu antivielu 3-17-A3, var noteikt antivielas visiem zināmajiem infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) serotipiem.

    Testa princips ir reakcijas pārtraukšana starp infekciozā katarālā drudža (BTV) antivielu un grupas specifisku monoklonālu antivielu (3-17-A3), pievienojot testa serumu. Testa serumā esošās infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) antivielas bloķē monoklonālās antivielas (Mab) reaktivitāti, un tā rezultātā pēc fermentētas pretpeļu antivielas un hromogēna/substrāta pievienošanas vājinās sagaidāmā krāsas attīstība. Serumus var testēt vienā atšķaidījumā — 1:5 (krāsu reakcijas — 1. papildinājums) vai var titrēt (seruma titrēšanas metode — 2. papildinājums), lai norādītu atšķaidījuma beigu punktu. Inhibīcijas vērtības, kas augstākas par 50 %, var uzskatīt par pozitīvām.

    Materiāli un reaģenti

    1. Atbilstošas ELISA mikrotitra plāksnes.

    2. Antigēns: piegādā kā šūnu ekstrakcijas koncentrātu, kas sagatavots, kā aprakstīts turpmāk, un ko uzglabā vai nu –20 °C, vai –70 °C.

    3. Bloķējošais buferšķīdums: fosfāta buferšķīdums (PBS), kas satur 0,3 % BTV negatīvu pieaugušu liellopu serumu, 0,1 % (V/V) Tween-20 (piegādā kā polioksietilēna sorbitāna monolaurāta sīrupu) PBS.

    4. Monoklonāla antiviela: 3-17-A3 (piegādā kā hibridomas audu kultūras centrifugātu) pret grupas specifisko polipeptīdu p7, uzglabā –20 °C temperatūrā vai liofilizētā veidā un pirms lietošanas atšķaida 1/100 ar bloķējošo buferšķīdumu.

    5. Konjugāts: trušu pretpeļu globulīns (adsorbēts un eluēts), kas konjugēts pret mārrutku peroksidāzi un glabāts tumsā 4 °C temperatūrā.

    6. Hromogēns un substrāts: Ortofenilēndiamīns (OPD-hromogēns) ar galīgo koncentrāciju 0,4 mg/ml sterilā destilētā ūdenī. Ūdeņraža peroksīds (30 % m/V substrāts) 0,05 % V/V, ko pievieno tieši pirms lietošanas (5 μl H2O2 uz 10 ml OPD). (Ar OPD darbojas uzmanīgi — valkā gumijas cimdus — aizdomas par mutagenitāti.)

    7. Vienmolāra sērskābe: 26,6 ml skābes pievienots 473,4 mililitriem destilēta ūdens. (Jāatceras, ka skābi vienmēr pievieno ūdenim, bet ūdeni nekad nepievieno skābei.)

    8. Orbitālais kratītājs

    9. ELISA plates nolasītājs (testu var nolasīt vizuāli).

    Testa forma

    Cc: konjugāta kontrole (bez seruma/bez monoklonālās antivielas); C++: izteikti pozitīva seruma kontrole; C+: vāji pozitīva seruma kontrole; C–: negatīva seruma kontrole; Cm monoklonālās antivielas kontrole (bez seruma).

    1. papildinājums: Kontrolatšķaidījumu (1:5) formāts (40 serumu plate)

    | Kontrole | Testa serumi |

    1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 |

    A | Cc | C– | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

    B | Cc | C– | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

    C | C++ | C++ | | | | | | | | | | |

    D | C++ | C++ | | | | | | | | | | |

    E | c+ | c+ | | | | | | | | | | |

    F | c+ | c+ | | | | | | | | | | |

    G | Cm | Cm | | | | | | | | | | 40 |

    H | Cm | Cm | | | | | | | | | | 40 |

    2. papildinājums: Seruma titrēšanas formāts (10 serumu plate)

    | Kontrole | Testa serumi |

    1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 |

    A | Cc | C– | 1:5 | | | | | | | | | 1:5 |

    B | Cc | C– | 1:10 | | | | | | | | | 1:10 |

    C | C++ | C++ | 1:20 | | | | | | | | | 1:20 |

    D | C++ | C++ | 1:40 | | | | | | | | | 1:40 |

    E | c+ | c+ | 1:80 | | | | | | | | | 1:80 |

    F | c+ | c+ | 1:160 | | | | | | | | | 1:160 |

    G | Cm | Cm | 1:320 | | | | | | | | | 1:320 |

    H | Cm | Cm | 1:640 | | | | | | | | | 1:640 |

    Testa protokols

    Konjugāta kontrole (Cc) : 1A un 1B iedobes ir tukšā parauga pārbaude, ko veido BTV antigēns un konjugāts. To var izmantot tukšā parauga pārbaudei ELISA nolasītājā.

    Mab kontrole (Cm) : 1. un 2. ailē G un H rindas ir monoklonālās antivielas kontrole, un tajā ietilpst BTV antigēns, monoklonālā antiviela un konjugāts. Šīs iedobes reprezentē maksimālo iekrāsošanos. Šīs kontroles vidējais optiskā blīvuma nolasījumu lielums ir inhibīcijas vērtība 0 %.

    Pozitīvā kontrole (C++, C–) : 1. un 2. ailes C-D-E-F rindas. Šajās iedobēs ir BTV antigēns, attiecīgi BTV izteikti un vāji pozitīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

    Negatīva kontrole (C–) : Iedobes 2A un 2B ir negatīvās kontroles, kurās ir BTV antigēns, BTV negatīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

    Testa serumi : Plašiem seroloģiskajiem pētījumiem un ātrajam skrīningam serums jātestē vienā atšķaidījumā — 1:5 (1. papildinājums). Alternatīvi — 10 serumus var testēt atšķaidījumu diapazonā no 1:5 līdz 1:640 (2. papildinājums). Tas dos dažas norādes par antivielu titru testa serumā.

    Procedūra

    1. BTV antigēnu atšķaida PBS līdz iepriekš titrētai koncentrācijai, īsu laiku apstrādā ar ultraskaņu, lai disperģētu saķepušus vīrusus (ja nav ultraskaņas aparatūras, tad enerģiski pipetē), un pievieno 50 μl visās ELISA plates iedobēs. Uzsit plates malām, lai disperģētu antigēnu.

    2. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Plates trīs reizes skalo, ar nesterilu PBS uzpludinot un iztukšojot iedobes, un nosusina virs filtrpapīra.

    3. Kontroliedobes: Pievieno Cc iedobēs 100 μl bloķējošā buferšķīduma. Pievieno 50 μl pozitīvās un negatīvās kontroles seruma atšķaidījumā 1:5 (10 μl seruma + 40 μl bloķējošā buferšķīduma) attiecīgajās iedobēs C–, C + un C++. Mab kontroles iedobēs pievieno 50 μl bloķējošā buferšķīduma.

    Kontroltitrēšanas metode: Katra testa serumu, atšķaidījumā 1:5 bloķējošā buferšķīdumā, pievieno dubultajām iedobēm no 3. līdz 12. ailē (10 μl seruma + 40 μl bloķējošā buferšķīduma),

    vai arī

    Seruma titrēšanas metode: Sagatavo katra testa parauga divkārša atšķaidījuma virknes (no 1:5 līdz 1:640) bloķējošā buferšķīdumā astoņās iedobēs vienkāršajās ailēs (no 3. līdz 12.).

    4. Uzreiz pēc testa serumu pievienošanas Mab atšķaida 1:100 bloķējošajā buferšķīdumā un pievieno 50 μl visās plates iedobēs, izņemot tukšā parauga kontroli.

    5. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

    6. Trušu pretpeļu koncentrātu atšķaida līdz 1/5000 bloķējošajā buferšķīdumā un visās plates iedobēs pievieno 50 μl.

    7. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

    8. Atkausē OPD un tieši pirms izmantošanas katriem 10 ml OPD pievieno 5 μl 30 % ūdeņraža peroksīda. Visām plates iedobēm pievieno 50 μl. Ļauj krāsai attīstīties apmēram 10 minūtes un aptur reakciju ar 1 M sērskābes (50 μl uz iedobi). Krāsai ir jāattīstās Mab kontroles iedobēs un tajās iedobēs, kur ir serumi, kas nesatur antivielas pret infekciozo katarālo drudzi (BTV).

    9. Plates pārbauda un reģistrē vai nu vizuāli, vai arī ar spektrofotometriskā nolasītāja palīdzību.

    Rezultātu analīze

    Izmantojot programmatūru, izdrukā optiskā blīvuma (OB) vērtības un procentuālo inhibīciju (PI) attiecībā uz testa un kontroles serumiem, pamatojot ar vidējo vērtību, kas reģistrēta antigēna kontroles iedobēm. Datus, kas izteikti OB un PI vērtību veidā, izmanto, lai noteiktu, vai tests izpildīts pieļaujamās robežās. Augstākās kontroles robežas (UCL) un zemākās kontroles robežas (LCL) Mab kontrolei (antigēns plus Mab bez testa seruma) ir starp OD vērtībām 0,4 un 1,4. Visas plates, kas neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, ir nederīgas.

    Ja nav pieejama datora programmatūra, izdrukā OD vērtības, lietojot ELISA drukātāju. Antigēna kontroles iedobēm aprēķina vidējo OD vērtību, kas ir vienāda ar 100 % vērtību. Nosaka 50 % OD vērtību un manuāli aprēķina katra parauga pozitivitāti un negativitāti.

    Procentuālās inhibēšanas (PI) vērtība = 100 – (katra testa kontroles OD/Cm vidējā OD) × 100.

    Dubultajās negatīvās kontroles serumu iedobēs un dubultajās tukšās analīzes iedobēs reģistrētajām PI vērtībām jābūt attiecīgi starp +25 % un –25 % un starp +95 % un +105 %. Neiekļaušanās šajās robežās nepadara plāksni par nederīgu, bet norāda uz fona krāsojuma veidošanos. Izteikti un vāji pozitīvās kontroles serumiem attiecīgi jāreģistrē PI vērtības starp +81 % un +100 % un starp +51 % un +80 %.

    Diagnostikas slieksnis testa serumam ir 50 % (PI 50 % vai OD 50 %). Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības ir zemākas par 50 %, reģistrē kā negatīvus. Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības attiecībā uz dubultajām iedobēm atrodas abpus slieksnim, uzskata par šaubīgiem; šādus paraugus var atkārtoti testēt kontroltestā un/vai titrējot. Arī pozitīvus paraugus var titrēt, lai varētu norādīt uz pozitīvā rezultāta pakāpi.

    Vizuālais nolasījums: Pozitīvos un negatīvos paraugus ir viegli atšķirt ar aci; vāji pozitīvus vai izteikti negatīvus paraugus var būt grūtāk skaidrot ar aci.

    Infekciozā katarālā drudža (BTV) ELISA antigēna sagatavošana

    1. Skalo 40–60 Rū kolbas, kurās ir konfluentas BHK-21 šūnas, trīs reizes ar Īgla barotni, kas nesatur serumu, un Īgla barotnē, kas nesatur serumu, veic inficēšanu ar infekciozā katarālā drudža vīrusa 1. serotipu.

    2. Inkubē 37 °C temperatūrā un katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE).

    3. Kad CPE ir vērojams 90 līdz 100 % katras Rū mēģenes šūnu kārtiņai, vīrusu ievāc, nokratot visas šūnas, kas vēl pielipušas stiklam.

    4. Centrifugē ar 2000 līdz 3000 apgriezieniem minūtē, lai granulētu šūnas.

    5. Nolej centrifugātu un atkārtoti suspendē šūnas apmēram 30 ml PBS, kas satur 1 % Sarkosyl un 2 ml fenilmetilsulfonilfluorīda (līzes buferšķīdums). Tā rezultātā šūnas var veidot gelu un, lai šo efektu samazinātu, var pievienot vairāk līzes buferšķīduma. (NB: Fenilmetilsulfonilfluorīds ir kaitīgs — jārīkojas ārkārtīgi piesardzīgi.)

    6. Šūnas uz 60 sekundēm atdala, izmantojot ultraskaņas zondi ar amplitūdu 30 mikronu.

    7. Centrifugē 10 minūtes ar 10000 apgriezieniem minūtē.

    8. Centrifugātu uzglabā +4 °C temperatūrā un atlikušo šūnu granulātu atkārtoti suspendē 10 līdz 20 ml līzes buferšķīdumā.

    9. Apstrādā ar ultraskaņu un dzidrina, katrā posmā uzglabājot centrifugātu, pavisam trīs reizes.

    10. Centrifugātus sakrāj un centrifugē 120 minūtes +4 °C temperatūrā ar 24000 apgriezieniem minūtē virs 5 ml 40 % saharozes spilvena (m/V PBS), izmantojot 30 ml Bekmaņa centrifūgas mēģenes un SW 28 rotoru.

    11. Nolej centrifugātu, rūpīgi izžāvē mēģenes un atkārtoti suspendē granulu PBS, iedarbojoties ar ultraskaņu. Antigēnu uzglabā alikvotās daļās –20 °C temperatūrā.

    Infekciozā katarālā drudža (BTV) ELISA antigēna titrēšana

    Infekciozā katarālā drudža ELISA antigēnu titrē ar netiešo ELISA. Divkāršus antigēna atšķaidījumus titrē attiecībā pret monoklonālās antivielas 3-17-A3 konstantu atšķaidījumu (1/100). Rīkojas pēc šāda protokola.

    1. Infekciozā katarālā drudža (BTV) antigēnu atšķaida PBS visā mikrotitrēšanas platē divkāršas atšķaidīšanas sērijās (50 μl/iedobe), izmantojot daudzkanālu pipeti.

    2. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

    3. Plates skalo trīs reizes ar PBS.

    4. Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl monoklonālās antivielas 3-17-A3 (atšķaidīta 1/100).

    5. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

    6. Plates skalo trīs reizes ar PBS.

    7. Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl trušu pretpeļu globulīna, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izšķīdinātu līdz iepriekš titrētai optimālai koncentrācijai.

    8. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

    9. Pievieno substrātu un hromogēnu, kā aprakstīts iepriekš. Reakciju aptur pēc 10 minūtēm, pievienojot vienmolāro sērskābi (50 μl/iedobe).

    Salīdzinošajā novērtējumā monoklonālajām antivielām jābūt vairākumā, tādēļ izvēlas tādu antigēna atšķaidījumu, kas atrodas uz titrēšanas līknes (nevis plato laukumā), kā rezultātā pēc 10 minūtēm iegūst optisko blīvumu apmēram 0,8.

    B. Veic agara gēla imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Antigēns

    Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot infekciozā katarālā drudža vīrusa standarta celmu. Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt piecdesmitkārtīgai līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkādu proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

    Zināmais pozitīvais kontroles serums

    Izmantojot starptautisko standartserumu un antigēnu, iegūst valsts standartserumu, kas ir standartizēts optimālā samērā pret starptautisko standartserumu, liofilizēts un ko katrā testā izmanto kā zināmo kontrolserumu.

    Testa serums

    Procedūra : Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar pH līmeni 8,5 līdz 9,0. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras diametrs ir 5,0 mm. Paraugs sastāv no vienas centrālās iedobes un sešām iedobēm 3 mm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija istabas temperatūrā noslēgtā mitrā kamerā ilgst līdz 72 stundām.

    Interpretācija : Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

    Epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHD)

    Veic agara gela imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Antigēns

    Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa attiecīgo serotipu(-us). Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt piecdesmitkārtīgai līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkādu proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

    Zināmais pozitīvais kontroles serums

    Izmantojot starptautisko standartserumu un antigēnu, iegūst valsts standartserumu, kas ir standartizēts optimālā samērā pret starptautisko standartserumu, liofilizēts un ko katrā testā izmanto kā zināmo kontrolserumu.

    Testa serums

    Procedūra : Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar pH līmeni 8,5 līdz 9,0. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras diametrs ir 5,0 mm. Paraugs sastāv no vienas centrālās iedobes un sešām iedobēm 3 mm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija istabas temperatūrā noslēgtā mitrā kamerā ilgst līdz 72 stundām.

    Interpretācija : Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

    Infekciozais liellopu rinotrageīts (IBR)/infekcionais pustulozais vulvovaginīts (IPV)

    A. Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Serums : Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

    Procedūra : Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto MDBK vai citas uzņēmīgas šūnas. Izmanto Kolorādo, Oksfordas vai kādu citu vīrusa standartcelmu 100 TCID uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms MDBK šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus 24 stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

    Kontrolanalīze : i) vīrusa inficētspējas pārbaude, ii) seruma toksicitātes kontroles, iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole, iv) standarta imūnserums.

    Interpretācija : Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz sešu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri uzskatāmi par negatīviem, ja nav vērojama neitralizācija atšķaidījumā 1/2 (neatšķaidīts serums).

    B. Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 93/42/EK par papildu garantijām attiecībā uz infekciozo rinotraheītu liellopiem, kas paredzēti dalībvalstīm vai dalībvalstu reģioniem, kuros šī slimība nav sastopama.

    Mutes un nagu sērga (FMD)

    A. Veic barības vada/rīkles paraugu noņemšanu un pārbaudi saskaņā ar šādu protokolu.

    Reaģenti : Pirms paraugu ņemšanas sagatavo transportēšanas vidi. Divu ml tilpumus izdala tik daudzos traukos, no cik daudziem dzīvniekiem ir jāņem paraugi. Traukiem, ko izmanto, ir jāiztur sasaldēšana ar cieto CO2 vai šķidro slāpekli. Paraugus iegūst, izmantojot īpašas konstrukcijas krēpu savācēju vai elastīgo zondi. Parauga iegūšanai elastīgās zondes kausu ievada caur muti, pāri mēles aizmugurei uz barības vada augšējo daļu. Ar sāniski un uz aizmuguri vērstām kustībām cenšas nokasīt virsmas epitēliju no barības vada augšējās daļas un rīkles gala. Tad elastīgo zondi izņem, vēlams, pēc tam, kad dzīvnieks ir izdarījis rīšanas kustību. Kausam būtu jābūt pilnam un jāsatur maisījums no gļotām, siekalām, barības vada šķidruma un šūnu atliekām. Rūpīgi jānodrošina, lai katrs paraugs saturētu saskatāmu šūnu materiālu. Jānovērš nevērīga apiešanās, kas izraisa asiņošanu. Paraugi no dažiem dzīvniekiem var būt spēcīgi piesārņoti ar atgremošanas saturu. Šādi paraugi ir jāizmet un pirms atkārtotas parauga ņemšanas dzīvnieka mute ir jāizskalo ar ūdeni vai, vēlams, ar fizioloģisko šķīdumu.

    Paraugu apstrāde : Katram paraugam, kas savākts elastīgās zondes kausā, pārbauda kvalitāti, un 2 ml pievieno vienādam transportēšanas vides tilpumam traukā, kas var izturēt sasaldēšanu. Traukus cieši noslēdz, aizzīmogo, dezinficē un marķē. Paraugus uzglabā vēsumā (+4 °C) un trīs līdz četru stundu laikā pārbauda vai novieto uz sausa ledus (–69 °C) vai šķidrā slāpekļa un uzglabā sasaldētus līdz pārbaudīšanai. Starplaikos starp dzīvniekiem elastīgo zondi dezinficē un mazgā trīs kārtās tīra ūdens.

    Pārbaude attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusu : Paraugus inokulē primārās vērša vairogdziedzera šūnu kultūrās, izmantojot vismaz trīs mēģenes katram paraugam. Var izmantot citas uzņēmīgas šūnas, piemēram, primārās liellopu vai cūku nieru šūnas, bet jāņem vērā, ka tās ir mazāk jutīgas attiecībā uz dažiem mutes un nagu sērgas vīrusa celmiem. Mēģenes inkubē 37 °C temperatūrā veltņveida aparātā un 48 stundas katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE). Ja rezultāts ir negatīvs, kultūrām veic aklo uzsējumu uz jaunām kultūrām un no jauna 48 stundas pārbauda. Ir jāapstiprina katra CPE specifiskums.

    Ieteicamās transportēšanas vides

    1. 0,08 M fosfāta buferšķīduma, pH 7,2, kas satur 0,01 % liellopu seruma albumīnu, 0,002 % fenola sarkano un antibiotikas.

    2. Audu kultūras barotne (piemēram, Īgla MEM), kas satur 0,04 M HEPES buferšķīdumu, 0,01 % liellopu seruma albumīnu un antibiotikas, pH 7,2.

    3. Antibiotikas (uz ml galīgā šķīduma) jāpievieno transportēšanas videi, piem., penicilīns 1000 IU, neomicīna sulfāts 100 IU, polimiksīna B sulfāts 50 IU, mikostatīns 100 IU.

    B. Veic vīrusa neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Reaģenti : Mutes un nagu sērgas vīrusa rezerves antigēnu sagatavo šūnu kultūrās vai uz liellopu mēlēm un uzglabā –70 vai mazāk °C temperatūrā vai –20 °C temperatūrā pēc tam, kad pievienots 50 % glicerīna. Tas ir rezerves antigēns. Šajos apstākļos mutes un nagu sērgas vīruss ir stabils un titri paliek gandrīz nemainīgi mēnešiem ilgi.

    Procedūra : Testu veic audu kultūru plakandibena mikrotitrēšanas platēs, izmantojot uzņēmīgas šūnas, piemēram, IB-RS-2, BHK-21 vai teļa nieru šūnas. Serumus testam izšķīdina 1/4 šūnu kultūras barotnē, kurā nav seruma, pievienojot 100 IU/ml neomicīna vai citas piemērotas antibiotikas. Serumus inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā un no 0,05 ml tilpumiem mikrotitrēšanas platēs pagatavo divkāršas atšķaidīšanas sēriju, izmantojot 0,05 ml atšķaidīšanas cilpas. Pēc tam katrai iedobei pievieno iepriekš titrētu vīrusu, kas arī ir atšķaidīts kultūras barotnē, kurā nav seruma, un satur 100 TCID50/0,05 ml. Pēc vienu stundu ilgas inkubācijas 37 °C temperatūrā, kur notiek neitralizācija, katrai iedobei pievieno 0,05 ml suspensijas šūnu, kas satur 0,5 līdz 1,0 × 106 šūnu 1 ml šūnu kultūras barotnes, kas satur serumu, kurā nav mutes un nagu sērgas antivielu, un plates hermētiski noslēdz. Plates inkubē 37 °C temperatūrā. Monoslāņi normālos apstākļos kļūst konfluenti 24 stundu laikā. Pēc 48 stundām CPE parasti ir pietiekami izteikts testa mikroskopiskai nolasīšanai. Šajā laikā var veikt galīgo mikroskopisko nolasījumu vai arī var nofiksēt plates un iekrāsot makroskopiskajam nolasījumam, piemēram, izmantojot 10 % formalīna sāls šķīdumu un 0,05 % metilēnzilo.

    Kontrolanalīze : Kontrolanalīze katrā testā ietver homologu imūnserumu ar zināmu titru, šūnu kontroli, seruma toksicitātes kontroli, barotnes kontroli un vīrusa titrēšanu, no kā aprēķina faktisko vīrusa daudzumu testā.

    Interpretācija : Iedobes ar CPE pazīmēm uzskata par inficētām, un neitralizācijas titrus izsaka kā apgriezti proporcionālu tāda seruma galīgo atšķaidījumu, kāds ir seruma/vīrusa maisījumos 50 % beigu punktā, ko aprēķina pēc Spīrmena-Karbera metodes. (Karber, G., 1931, Archiv fuer Experimentelle Pathologie und Pharmokologie, 162, 480). Testus uzskata par derīgiem, ja faktiskais vīrusa daudzums, ko testā izmanto vienai iedobei, ir no 101,5 līdz 102,5 TCID50 un ja standartseruma titrs divkārt pārsniedz to sagaidāmo lielumu, ko aplēš no iepriekšējām titrēšanām. Ja kontroles pārsniedz šīs robežas, testus atkārto. Beigu punkta titru, kas ir 1/11 vai mazāks, uzskata par negatīvu.

    C. Ar ELISA testu veic antivielas noteikšanu un kvantitatīvo noteikšanu saskaņā ar šādu protokolu.

    Reaģenti : Trušu imūnserumi attiecībā pret septiņu tipu mutes un nagu sērgas vīrusa (FMDV) antigēnu 146S, ko lieto paredzētajā optimālajā koncentrācijā karbonāta/bikarbonāta buferšķīdumā, pH 9,6. Antigēnus pagatavo no izvēlētiem vīrusu celmiem, ko audzē uz BHK–21 šūnu monoslāņiem. Izmanto neattīrītos centrifugātus un iepriekš titrē saskaņā ar protokolu, bet bez seruma, lai iegūtu atšķaidījumu, kuram pēc tāda paša tilpuma PBST (fosfāta buferšķīdums, kas satur 0,05 % Tween–20 un fenolsarkano indikatoru) pievienošanas optiskā blīvuma nolasījums būtu no 1,2 līdz 1,5. Vīrusus var izmantot inaktivētā veidā. PBST lieto kā atšķaidītāju. Pagatavo jūrascūciņu imūnserumus, inokulējot jūrascūciņas ar katra serotipa 146S antigēnu. Sagatavo paredzēto optimālo koncentrāciju PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izmanto paredzētajā optimālajā koncentrācijā PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Testa serumus izšķīdina PBST.

    Procedūra

    1. ELISA plates pārklāj ar 50 μl trušu antivīrusu serumiem un atstāj līdz rītam mitruma kamerā istabas temperatūrā.

    2. Vairākiedobju platēs ar U veida apakšu (nesēja plates) pagatavo piecdesmit mikrolitrus katra testa seruma dubultas divkārša atšķaidījuma sērijas, sākot no 1/4. Piecdesmit mikrolitrus konstantas antigēna devas pievieno katrai iedobei un maisījumus atstāj līdz rītam 4 °C temperatūrā. Antigēna pievienošana samazina sākotnējā seruma atšķaidīšanu līdz 1/8.

    3. ELISA plates skalo piecas reizes ar PBST.

    4. Pēc tam piecdesmit mikrolitrus seruma/antigēna maisījuma pārnes no nesējplatēm uz ELISA platēm, ko klāj trušu serums, un inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

    5. Pēc skalošanas katrai iedobei pievieno 50 μl jūrascūciņu imūnseruma pret to antigēnu, kas izmantots 4. punktā. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

    6. Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

    7. Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl ortofenilēndiamīna, kas satur 0,05 % H2O2 (30 %) m/V.

    8. Reakciju aptur pēc 15 minūtēm ar 1,25 M H2SO4.

    Plates nolasa spektrofotometriski pie 492 nm ELISA nolasītājā, kam pievienots mikrodators.

    Kontrolanalīze : Katram izmantotajam antigēnam 40 iedobes nesatur serumu, bet satur antigēnu, kas izšķīdināts PBST. Homologa liellopu standarta imūnseruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija. Negatīva liellopu seruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija.

    Interpretācija : Antivielu titrus izsaka kā testa seruma galīgo atšķaidījumu, kas uzrāda 50 % no vidējās optiskā blīvuma vērtības, kas reģistrēta vīrusu kontroles iedobēs, kur nav testa seruma. Titrus, kas pārsniedz 1/40, uzskata par pozitīviem.

    Atsauces : Hamblin C, Barnett ITR and Hedger RS (1986) A new enzyme-linked immunosorbent assay (ELISA) for the detection of antibodies against foot-and-mouth disease virus. I. Development and method of ELISA. Journal of Immunological Methods, 93, 115 to 121.11.

    Aujeski slimība (AJD)

    A. Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Serums : Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

    Procedūra : Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto Vero vai citas jutīgu šūnu sistēmas. Izmanto Aujeski slimības vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus divas stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

    Kontrolanalīze : i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontroles; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

    Interpretācija : Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz septiņu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (neatšķaidīts serums), uzskatāmi par negatīviem.

    B. Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2001/618/EK par papildu garantijām attiecībā uz Aujeski slimību cūkām, kas paredzētas noteiktām Kopienas teritorijas daļām.

    Transmisīvais gastroenterīts (TGE)

    Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

    Serums : Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

    Procedūra : Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto A72 (suņu audzēja) šūnas vai citas jutīgas šūnu sistēmas. Izmanto transmisīvā gastroenterīta vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus inkubē mikrotitrēšanas platēs 30 līdz 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni. Katrā iedobē ievieto 0,1 ml šūnu suspensijas.

    Kontrolanalīze : i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontroles; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

    Interpretācija : Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz piecu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (galīgais atšķaidījums), uzskatāmi par negatīviem. Ja neatšķaidīti seruma paraugi ir toksiski audu kultūrām, šos serumus pirms izmantošanas testā var atšķaidīt 1/2. Tas atbildīs seruma 1/4 galīgajam atšķaidījumam. Šādos gadījumos seruma titrus, kas mazāki par 1/4 (galīgais atšķaidījums), uzskata par negatīviem.

    Cūku vezikulārā slimība (SVD)

    Cūku vezikulārās slimības (SVD) testus veic saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/428/EK.

    Klasiskais cūku mēris (CSF)

    Klasiskā cūku mēra (CSF) testus veic saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/106/EK.

    CSF testu izpildē jāievēro pamatnostādnes, kas noteiktas SEB Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas [OIE, Manual of Standards for Diagnostic Tests and Vaccines] 2.1.13. nodaļā.

    CFS seroloģiskā testa sensitivitāti un specifiskumu jāpārbauda valsts laboratorijai, uz vietas izmantojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Jānorāda izmantotie testi, lai atpazītu vāji un izteikti pozitīvu standartserumu diapazonu un agrīnā fāzē ļautu noteikt antivielu un atveseļošanos.

    "

    --------------------------------------------------

    B PIELIKUMS

    "

    "

    --------------------------------------------------

    Top