1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 10. janvārim nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuriem konkrētajā gadā atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejo 13. pantā minētās sugas. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.   Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts saskaņā ar 1. punktu izveidotajā sarakstā, nevienā konkrētā zvejas reisā nav atļauts nozvejot, paturēt uz kuģa vai izkraut vairāk nekā 3 % no 13. pantā minēto sugu kopējās nozvejas dzīvsvara izteiksmē.

3.   Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija minētās izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.   Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī. Attiecībā uz katru apstiprināto izkraušanas vietu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas.

2.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu sugu, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā, ir aizliegts vietās, kas nav izkraušanas vietas, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Visas izmaiņas apstiprināto izkraušanas vietu sarakstā dalībvalstis katru gadu līdz 15. novembrim paziņo Komisijai. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 30. novembrim nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 10. janvārim nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem konkrētajā gadā atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejo 22. pantā minētās sugas. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.   Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts 1. punktā minētajā sarakstā, nevienā konkrētā zvejas reisā nav atļauts nozvejot, paturēt uz kuģa vai izkraut vairāk nekā 3 % no 22. pantā uzskaitīto sugu kopējās nozvejas dzīvsvara izteiksmē.

3.   Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija minētās izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.   Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī. Attiecībā uz katru apstiprināto izkraušanas vietu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas.

2.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu sugu, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā, ir aizliegts vietās, kas nav izkraušanas vietas, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Visas izmaiņas apstiprināto izkraušanas vietu sarakstā dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 30. novembrim nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 10. jūnijam nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem konkrētajā gadā atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejo 31. pantā minētās sugas. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.   Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija minētās izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.   Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu.

2.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu 31. pantā minēto sugu ir aizliegts vietās, kas nav izkraušanas vietas, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kas aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, deklarē visas 31. pantā uzskaitīto sugu nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara.

1.   Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts un uzturēts maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošs demersālo sugu, jo īpaši heka un sārtās dziļūdens garneles, krājumu izmantošanas līmenis, dalībvalstis pieņem zvejniecības pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kas ietilpst šīs iedaļas darbības jomā.

2.   Pieņemtos pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kā arī visas minētajos pasākumos vai plānos izdarītās izmaiņas dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai. Komisija minētos pasākumus vai plānus, kā arī tajos izdarītās izmaiņas katru gadu līdz 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

2.   Dalībvalstis telpiskos/laiciskos ierobežojumus ūdeņos, kas ir to suverenitātē vai jurisdikcijā, katru gadu līdz 15. jūnijam paziņo Komisijai. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Kuģiem, kas ar grunts traļiem kā mērķsugas aktīvi zvejo 57. pantā minētās sugas, ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem veicamas šādas darbības. Šādi kuģi ir aprīkoti ar VMS.

2.   Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem iekļauj šādus datus:

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija minēto sarakstu katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo pašas izraudzītajai struktūrai un GFCM sekretariātam.

4.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. jūlijā Komisijai sniedz un Komisija katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā nosūta GFCM sekretariātam ziņojumu agregētā formā par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurā iekļauta vismaz šāda informācija:

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās var izkraut Sicīlijas šaurumā nozvejotus hekus un sārtās dziļūdens garneles. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

2.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Sicīlijas šaurumā nozvejotu heku vai sārto dziļūdens garneļu ir aizliegts vietās, kas nav dalībvalstu apstiprinātās izkraušanas vietas.

3.   Dalībvalstis norāda katrai apstiprinātajai izkraušanas vietai atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus. Dalībvalstis nodrošina arī šādu darbību inspicēšanu visos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos visās apstiprinātajās izkraušanas vietās.

1.   Dalībvalstis var veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA, kā definēts I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).

2.   Dalībvalstis var norīkot inspektorus un inspekcijas līdzekļus un veikt inspekcijas saskaņā ar shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot arī Savienības inspektorus.

3.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā un katru gadu kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas ļauj Savienībai izpildīt tās pienākumus saskaņā ar shēmu. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto plānu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizmanto.

4.   Katru gadu ne vēlāk kā 31. oktobrī visas dalībvalstis paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, kā arī to inspekcijai un pārraudzībai izmantoto kuģu vārdus un gaisa kuģu nosaukumus, kurus tā plāno norīkot shēmas izpildei nākamajā gadā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra katru gadu līdz 1. decembrim vai pēc iespējas drīzāk pirms inspekcijas darbību sākšanas nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

5.   Shēmas izpildei norīkotie inspektori nēsā līdzi GFCM identitātes apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde un kas sagatavota IV pielikumā noteiktajā formātā.

6.   Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.

7.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, nolūkā apmainīties ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.

8.   Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, kas konstatēti saskaņā ar VII pielikumu, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā 10 dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.

1.   Shēmas izpildei norīkotie inspektori:

2.   Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.

3.   Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu VI pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.

5.   Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un Komisijai un/vai tās izraudzītajai struktūrai. Komisija ziņojuma kopiju nosūta GFCM sekretariātam.

6.   Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

1.   Šā panta piemērošanas nolūkā par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:

2.   Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, kas par to paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību. Viņi informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.   Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc inspekcijas, kurā konstatēts pārkāpums, attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu izkraušanas vietu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

4.   Gadījumā, ja inspekcijas laikā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpmākus pasākumus paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta informāciju par darbībām un turpmākiem pasākumiem GFCM sekretariātam.

5.   Uz 64. panta 3. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē tāpat, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.

1.   Dalībvalstis:

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam paziņo Komisijai 1. punktā minētos telpiskos ierobežojumus, kas noteikti to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ko tās piemēro, lai aizsargātu 66. pantā minēto demersālo sugu nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

3.   Komisija saskaņā ar 2. punktu saņemto informāciju katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Lai saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas izklāstīti daudzgadu pārvaldības plānā par ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA), uzturētu demersālo sugu, jo īpaši heka, Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, sārtās dziļūdens garneles un sarkansvītrainās jūrasbarbes, krājumu saglabāšanas atbilstīgu līmeni, dalībvalstis pieņem zvejniecības pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kas ietilpst šīs iedaļas darbības jomā.

2.   Ja 1. punktā minētie pasākumi tiek mainīti, dalībvalstis par to nekavējoties paziņo Komisijai, un Komisija līdz nākamā gada 31. janvārim šādas izmaiņas paziņo GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to flotu kopējā aktīvās flotes kapacitāte, kuras darbojas šīs iedaļas darbības jomā, gan Savienībā, gan GFCM reģistros ierakstītās bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), dzinēja jaudas (kW) un kuģu skaita izteiksmē nepārsniedz flotes kapacitāti demersālajās zvejniecībās 2015. gadā vai tās vidējo rādītāju 2015.–2017. gadā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro valstu flotēm, kas darbojas ar traļiem ar traļu durvīm un 1. punktā minētajā atsauces periodā zvejo mazāk nekā 1 000 dienu. Minēto flotu zvejas kapacitāte netiek palielināta vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar minēto atsauces periodu.

1.   Dalībvalstis izveido sarakstu ar kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kam atļauts zvejot 66. pantā minētās sugas.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 10. janvārim paziņo Komisijai to atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas kuģo ar to karogu un aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā. Minētajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam.

3.   Kuģiem, kas darbojas šīs iedaļas darbības jomā, ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, uz kurām attiecas derīga zvejas atļauja, ko izdevušas kompetentās iestādes. Atļauju saņēmušie kuģi, kuru LOA pārsniedz 12 metrus, no 2021. gada 1. janvāra ir aprīkoti ar VMS un no 2022. gada 1. janvāra – ar elektronisku zvejas žurnālu.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek izveidoti piemēroti mehānismi katra zvejas kuģa ierakstīšanai valsts flotes reģistrā, kuģa nozvejas un zvejas piepūles ierakstīšanai zvejas žurnālā, kā arī zvejas kuģu darbību un izkrāvumu uzraudzīšanai ar nozvejas un zvejas piepūles paraugošanas uzskaitēm saskaņā ar Savienības vai valsts noteikumiem.

5.   Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, lai vāktu zvejas piepūles datus turpmākā zvejas piepūles režīma izveidošanas vajadzībām, dalībvalstis katru gadu līdz 10. jūnijam paziņo Komisijai iepriekšējā gada datus par kW × zvejas dienas un datus par zvejas dienām sadalījumā pa zvejas rīkiem un kuģa LOA, turklāt datus par kuģa garumu klasēm norāda atsevišķi, kā prasīts XIII pielikumā. Komisija minētos datus katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

1.   Tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri aktīvi zvejo Adrijas jūrā, deklarē visu nozveju un piezveju no 66. pantā minētajiem krājumiem. No 2022. gada 1. janvāra uz kuģiem, kuru LOA pārsniedz 12 metrus, attiecas pienākums nozveju deklarēt elektroniski neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara.

2.   Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkraušanu veic kuģi, kuri aktīvi zvejo 66. pantā minētās sugas. Attiecībā uz katru apstiprināto izkraušanas vietu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas. Pamatojoties uz riska analīzi, dalībvalstis nodrošina arī šādu darbību inspicēšanu izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos visās apstiprinātajās izkraušanas vietās.

3.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu nozveju, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā un kuras gūtas, izmantojot traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus, grunts pāra traļus un dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir aizliegts vietās, kas nav izkraušanas vietas, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 2. punktu.

4.   Visas izmaiņas sarakstā ar apstiprinātajām izkraušanas vietām, kurās ir atļauti izkrāvumi no krājumiem, kā minēts 2. punktā, dalībvalstis katru gadu līdz 15. novembrim paziņo Komisijai. Komisija katru gadu līdz 30. novembrim nosūta minētās izmaiņas GFCM sekretariātam.

1.   Atļauju saņēmušie traleri, kas zvejo šīs iedaļas darbības jomā, ir aprīkoti ar piemērotu ģeopozicionēšanas sistēmu. Atļauju saņēmušie traleri, kuru LOA ir lielāks par 12 metriem, ir aprīkoti ar VMS. Dalībvalstis paziņo Komisijai ģeopozicionēšanas sistēmu, kāda izvēlēta attiecībā uz atļauju saņēmušajiem traleriem, kuru LOA ir mazāks par 12 metriem.

2.   Zvejas žurnālā reģistrē visas 66. pantā uzskaitīto mērķsugu nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara, kā arī nemērķa sugu nozvejas, kas pārsniedz 50 kg.

1.   Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu zvejas kuģu sarakstiem. Minētajos sarakstos ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida vadiem – apņemošajiem vadiem bez savilcējtroses un kuri 2014. gadā aktīvi zvejoja šīs iedaļas darbības jomā.

2.   Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus zvejas kuģus neatkarīgi no attiecīgā kuģa LOA klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu krājumu zvejā, ja sardīnes un anšova dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem zvejas kuģiem, kas aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, kopējā flotes kapacitāte atbilstoši valstu flotes reģistra un CFR datiem nekad nepārsniedz XII pielikuma B tabulā noteikto atsauces zvejas kapacitāti.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk par desmit ar riņķvadu zvejojošu kuģu vai pelaģisko traleru, kuri aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos. Šādos gadījumos aktīvo flotu kapacitāti drīkst palielināt ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un GT un kW izteiksmē.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu krājumu zvejai, kā minēts 2. punktā, darbojas ne vairāk kā 20 zvejas dienu mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienu gadā.

6.   Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts šā panta 1. punktā minētajā atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā, nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi vai sardīnes vai anšovi un sardīnes kopā, ja zvejas kuģis veic zvejas reisu 17. un/vai 18. ĢAA.

7.   Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētā atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumus, svītrojumus vai izmaiņas, tiklīdz šādi papildinājumi, svītrojumi vai izmaiņas ir radušās. Minētās izmaiņas neskar 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija katru gadu līdz 31. janvārim nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

1.   Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 74. pantam, veicot atbilstošu uzraudzību un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.

2.   Komisija katru gadu līdz 30. oktobrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM sekretariātam.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. novembrim, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru LOA pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuriem tās, izdodot zvejas atļauju, ir atļāvušas zvejot GFCM nolīguma apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

3.   Komisija katru gadu līdz 31. decembrim nosūta atjaunināto sarakstu GFCM sekretariātam, lai attiecīgos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru LOA pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (GFCM reģistrs).

4.   Visas izmaiņas, kas jāveic 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai tā, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, tās pārsūtītu GFCM sekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.

5.   ES zvejas kuģi, kuru LOA pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkāda veida zivis vai gliemjus un vēžveidīgos GFCM nolīguma apgabalā.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru LOA pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut zivis un gliemjus un vēžveidīgos, kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.

8.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai vai attiecīgā gadījumā tās izraudzītai struktūrai jebkādu informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu uzskatīt, ka kuģi, kuru LOA pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj citā kuģī zivis un gliemjus un vēžveidīgos GFCM nolīguma apgabalā.

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktu, dalībvalstis katru gadu to apstiprinātajās izkraušanas vietās veic inspekcijas vismaz 15 % gadījumu, kad notikušas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operācijas.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, zvejas kuģus, kas ierodas dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

1.   Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejotu zvejas produktu izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp degvielas uzpildes un krājumu papildināšanas pakalpojumus, ja:

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīm nav aizliegts force majeure apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 18. panta nozīmē atļaut trešās valsts kuģiem izmantot dalībvalstu ostas pakalpojumus, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro papildus noteikumiem par atteikumu izmantot ostu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3.   Ja dalībvalsts ir atteikusi izmantot savu ostu trešās valsts kuģim saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju un GFCM sekretariātu.

4.   Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un par minēto atsaukšanu informē 3. punktā minētos adresātus.

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 48. panta 3. punktu, dalībvalstis vismaz 140 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas iesniedz Komisijai un attiecīgā gadījumā tās izraudzītai struktūrai šādu informāciju:

Komisija minēto informāciju katru gadu vismaz 120 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas nosūta GFCM sekretariātam.

2.   Attiecīgā gadījumā Komisija vismaz 120 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas nosūta GFCM sekretariātam visu no dalībvalstīm saņemto papildinformāciju, kas varētu būt relevanta NNN zvejas kuģu saraksta izveidei.

3.   Neskarot informāciju, kas Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā jāiekļauj saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. panta 1. punktu, šā panta 1. un 2. punktā minētajā informācijā iekļauj šādas ziņas, ja tās pieejamas:

1.   Ja Komisija no GFCM sekretariāta saņem pierādījumus, kas pamato pieņēmumu, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, veic NNN zvejas darbības, Komisija nekavējoties nosūta minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas var sniegt Komisijai pierādījumus, tai skaitā pierādījumus par to, ka sarakstā iekļautie kuģi nav zvejojuši pretrunā GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai ka tiem ir bijusi iespēja zvejot GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā. Komisija vismaz 30 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas pārsūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.