Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R1197

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197 (2020. gada 30. jūlijs), ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 271, 18/08/2020, p. 1–170 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2022

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1197/oj

    18.8.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 271/1


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1197

    (2020. gada 30. jūlijs),

    ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 5. punktu, 10. panta 6. punktu, 17. panta 6. punktu un 18. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Regulu (ES) 2019/2152 tika izveidots Eiropas uzņēmējdarbības statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas vienots tiesiskais regulējums.

    (2)

    Eiropas uzņēmumu reģistru sistēma statistikas mērķiem ir šāda vienota regulējuma pamatelements, kas nodrošina iespēju organizēt un koordinēt statistikas apsekojumus, nodrošinot saskaņotu izlases rāmi.

    (3)

    Ir jāprecizē datu prasības uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanai, lai sagatavotu starp dalībvalstīm salīdzināmus datus un panāktu saskaņotību visās uzņēmējdarbības statistikas jomās.

    (4)

    Attiecībā uz Eiropas uzņēmējdarbības statistiku būtu jāpiemēro ekonomisko īpašumtiesību princips, kas aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2). Tas būtu jāīsteno, ciktāl iespējams, ņemot vērā pamatotas lietotāju vajadzības, datu pieejamību un ietekmi uz izmaksām un slogu, ja vien tas nav pretrunā šajā regulā noteiktās konkrētās uzņēmējdarbības statistikas principiem un mērķiem.

    (5)

    Lai precizētu datu prasības, ir jānosaka ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un citi īpaši NACE kodu agregāti.

    (6)

    Ir jānosaka galvenie mainīgie lielumi un jēdzieni uzņēmējdarbības statistikai, lai sagatavotu starp dalībvalstīm salīdzināmus datus un panāktu saskaņotību starp visām uzņēmējdarbības statistikas jomām.

    (7)

    Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, kā arī pamatojoties uz proporcionalitātes principu, datu prasības ir jāvienkāršo, ņemot vērā dalībvalstu uzņēmējdarbības ekonomikas lielumu un nozīmīgumu.

    (8)

    Jānosaka īpaši noteikumi, kas būs piemērojami datiem par tematu “starptautiskā preču tirdzniecība” un tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, kā arī jomai “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika”.

    (9)

    Pieaugošā ekonomikas globalizācija rada problēmas pašreizējās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanā. Reģistrējot datus no daudznacionālām uzņēmumu grupām, Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēma veido pamatu lielas ar globalizāciju saistītas statistikas daļas uzlabošanai. Daļa šīs statistikas attiecas uz visu ekonomiku, tādēļ Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai ir jāaptver visas ekonomikas nozares.

    (10)

    Lai noteiktu uzņēmumu grupas, pareizi noteiktu uzņēmumus, noteiktu lielas un sarežģītas vienības un pētītu tirgus koncentrāciju, ir vajadzīga informācija par kontroles saitēm starp juridiskām vienībām. Uzņēmumu grupu informācija uzlabo valstu statistikas uzņēmumu reģistru kvalitāti. Šo informāciju var izmantot, lai mazinātu konfidenciālu datu izpaušanas risku. Uzņēmumu grupu datus var izmantot apsekojumiem par grupu, un tie var samazināt informācijas sniegšanas slogu.

    (11)

    Ir jānosaka formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi un procedūra individuālu vienību datu nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) un datu par starptautiskām uzņēmumu grupām atpakaļnosūtīšanai valsts statistikas iestādēm.

    (12)

    Konfidenciālu datu apmaiņai, ko veic statistikas mērķiem starp Komisiju un valstu centrālajām bankām, un starp Komisiju un Eiropas Centrālo banku, būtu jāpalīdz nodrošināt starptautisku uzņēmumu grupu informācijas kvalitāti Savienībā. Tāpēc jānosaka šādu konfidenciālu datu formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi, kā arī procedūra, lai tos nosūtītu valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai.

    (13)

    Ar Regulu (ES) 2019/2152 ir ieviesta konfidenciālu datu apmaiņa starp dalībvalstīm par Savienības iekšējo preču eksportu. Ir sīkāk jāprecizē statistikas datu elementi, ar kuriem jāveic apmaiņa, kā arī to statistikas datu elementu saraksts, ar kuriem jāapmainās attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem. Dalībvalstis var vienkāršot sniedzamo informāciju, ja vien šādai vienkāršošanai nav negatīvas ietekmes uz statistikas datu kvalitāti. Jānosaka šādas vienkāršošanas nosacījumi.

    (14)

    Lai nodrošinātu datu apmaiņas saskaņotu īstenošanu, ir jāprecizē to vākšanas un apkopošanas kārtība, kā arī minimālā 95 % aptvēruma līmeņa piemērošanas kārtība. Lai importa valsts statistikas iestāde varētu izmantot apmaiņas rezultātā iegūto statistikas informāciju statistikas apkopošanai par Savienības iekšējo preču importu, ir jāveic apmaiņa arī ar metadatiem. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs, ir jāprecizē metadati, kas ir būtiski apmaiņas rezultātā iegūto datu par Savienības iekšējo preču eksportu izmantošanai statistikas apkopošanā, kā arī grafiks statistikas informācijas un attiecīgo metadatu nosūtīšanai. Ir jānosaka formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi un procedūra konfidenciālu datu apmaiņai.

    (15)

    Vienotu standartu piemērošana datu un metadatu apmaiņai un nosūtīšanai attiecībā uz statistiku, uz kuru attiecas Regula (ES) 2019/2152, ievērojami veicina uzņēmējdarbības procesu integrēšanu Eiropas uzņēmējdarbības statistikā.

    (16)

    Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) starptautiskā iniciatīva attiecībā uz statistikas un tehniskajiem standartiem datu un metadatu apmaiņai un koplietošanai nosaka standartus oficiālās statistikas apmaiņai un izplatīšanai. Tāpēc attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto nepieciešamās datu struktūras definīcijas, kas izstrādātas saskaņā ar SDMX.

    (17)

    Komisijai (Eurostat) būtu jādara pieejama Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē dokumentācija par datu struktūrām, tostarp SDMX datu struktūras definīcijas, un jāsniedz norādījumi par to īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantojamo tehnisko formātu.

    (18)

    Dalībvalstīm būtu jāiesniedz standarta metadatu un kvalitātes ziņojumi par valstu statistikas uzņēmumu reģistriem un visu uzņēmējdarbības statistiku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 16. pantu. Tāpēc ir jānosaka šādu ziņojumu sniegšanas kārtība un periodiskums.

    (19)

    Ar pasākumiem, kas noteikti šajā regulā, būtu jāaizstāj pasākumi, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 586/2001 (3), Komisijas Regulā (EK) Nr. 912/2004 (4), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1982/2004 (5), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1503/2006 (6), Komisijas Regulā (EK) Nr. 657/2007 (7), Komisijas Regulā (EK) Nr. 364/2008 (8), Komisijas Regulā (EK) Nr. 472/2008 (9), Komisijas Regulā (EK) Nr. 192/2009 (10), Komisijas Regulā (EK) Nr. 250/2009 (11), Komisijas Regulā (EK) Nr. 251/2009 (12), Komisijas Regulā (EK) Nr. 834/2009 (13), Komisijas Regulā (ES) Nr. 92/2010 (14), Komisijas Regulā (ES) Nr. 113/2010 (15), Komisijas Regulā (ES) Nr. 275/2010 (16), Komisijas Regulā (ES) Nr. 1097/2010 (17), Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 995/2012 (18) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (19). Minētās regulas būtu jāatceļ.

    (20)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Datu prasības

    Datu elementi detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

    2. pants

    Ražošanas pamatgrupējumi un īpaši agregāti

    Ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un citi saimniecisko darbību klasifikācijas (NACE) un preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (CPA) īpaši agregāti, ko izmanto dalījumiem, kuri vajadzīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir noteikti šīs regulas II pielikumā.

    3. pants

    Vienkāršošana

    Vienkāršošanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

    4. pants

    Tehniskās definīcijas

    1.   Mainīgo lielumu un citu datu kopu elementu, kas minēti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, tehniskās definīcijas ir sniegtas šīs regulas IV pielikumā.

    2.   Tehniskās definīcijas, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko preču tirdzniecību, ir sniegtas šīs regulas V pielikumā.

    3.   Tehniskās definīcijas, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību, ir sniegtas šīs regulas VI pielikumā.

    5. pants

    Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

    Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā, un saistītās definīcijas saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu ir izklāstītas šīs regulas V pielikumā. Datu prasības, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko preču tirdzniecību, ir izklāstītas šīs regulas I pielikuma B daļas 16. un 34.–37. tabulā.

    6. pants

    Definīcijas un dalījumi Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā

    Mainīgo lielumu un dalījumu definīcijas Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā ir izklāstītas šīs regulas VI pielikumā. Datu prasības, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā, ir izklāstītas šīs regulas I pielikuma B daļas 17. un 38. tabulā.

    7. pants

    Jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” svērums un bāzes gada maiņa

    Jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” svērums un bāzes gada maiņa, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ir izklāstīti šīs regulas VII pielikumā. Minētajā pielikumā ir izklāstīti arī pārejas noteikumi attiecībā uz datu prasībām šai jomai, kas precizētas šīs regulas I pielikuma B daļas 1.–9. tabulā.

    8. pants

    Mainīgie lielumi, kas saistīti ar detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai

    Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 9. panta 2. punktu mainīgie lielumi, kas saistīti ar reģistra detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai, ir izklāstīti šīs regulas VIII pielikumā.

    9. pants

    Tehniskās specifikācijas konfidenciālu datu apmaiņai Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos

    Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 5. punktu minētās regulas IV pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu tehniskie dati ir izklāstīti šīs regulas VIII pielikumā. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 6. punktu šīs regulas IX pielikumā ir noteikts formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi konfidenciālu datu apmaiņai Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos.

    10. pants

    Procedūra un specifikācijas datu un metadatu nosūtīšanai

    1.   Ar datiem un metadatiem, ko nosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar šo regulu, apmainās elektroniskā formātā, un tos nosūta vai augšupielādē, izmantojot tās vienoto kontaktpunktu datiem un – attiecīgā gadījumā – metadatiem.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai (Eurostat) pieejamus saskaņā ar šo regulu prasītos datus un metadatus, izmantojot Komisijas (Eurostat) norādītos statistikas datu un metadatu apmaiņas standartus.

    3.   Konfidenciālus datus un metadatus nosūta ar Komisijas (Eurostat) izmantotu drošu tīklu starpniecību vai ar drošas attālās piekļuves starpniecību, izmantojot Komisijas (Eurostat) norādītos apmaiņas standartus.

    4.   Dalībvalstīm būtu jāīsteno apmaiņas standarti saskaņā ar Komisijas (Eurostat) sniegtajiem īstenošanas norādījumiem.

    5.   Dalībvalstis sniedz konfidenciālus datus saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem par to datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte.

    Konfidenciālus datus nosūta ar faktisko vērtību un ar norādi, ka tie ir konfidenciāli.

    Dalībvalstis iesniedz visus dalījumu agregēšanas līmeņus, kā noteikts I pielikuma B daļā, un nosūtītie dati attiecīgā gadījumā ietver visas primārās un sekundārās konfidencialitātes norādes saskaņā ar valsts līmeņa noteikumiem par konfidencialitāti.

    6.   Ja vien nav norādīts citādi, monetāros datus izsaka valsts valūtas vienībās (eurozonas dalībvalstīm tā ir euro). Dalībvalstis, kas pievienojas eurozonai, paziņo gada monetāros datus euro to pievienošanās gadā. Biežāk nekā reizi gadā sagatavotajos ziņojumos par monetārajiem datiem valstis, kas pievienojas eurozonai, izmanto valsts valūtu, kas piemērojama pārskata periodā.

    7.   Kad tiek pārskatīti Komisijai (Eurostat) jau nosūtītie dati, dalībvalstis pārskatītos datus nosūta, vēlākais, to izplatīšanas laikā valsts līmenī vai – ja tie netiek izplatīti valsts līmenī – ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad tie kļuvuši pieejami valsts statistikas iestādei.

    11. pants

    Kvalitātes un metadatu ziņojumi

    1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) gada kvalitātes un metadatu ziņojumus par statistikas uzņēmumu reģistriem, izmantojot ESS standartus metadatu un kvalitātes ziņojumiem.

    2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) metadatu ziņojumus par uzņēmējdarbības statistiku, kas nosūtīta ar periodiskumu, kāds noteikts Regulas (ES) 2019/2152 17. panta 4. punktā, vēlākais, divus mēnešus pēc pēdējā datu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts statistikai, uz kuru attiecas ziņojums.

    3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) papildu kvalitātes ziņojumus, kuros ietverta sīkāka kvalitātes informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu tās uzņēmējdarbības statistikas kvalitāti, kas nosūtīta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2152, termiņā, kas saskaņots starp dalībvalstīm un Komisiju (Eurostat).

    4.   Attiecībā uz tematu “IKT izmantojums un e-komercija” termiņus kvalitātes un metadatu ziņojumu iesniegšanai nosaka atsevišķā īstenošanas aktā.

    5.   Attiecībā uz kvalitātes un metadatu ziņojumu struktūru un saturu būtu jāizmanto jaunākie Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) standarti.

    6.   Papildus standarta kvalitātes un metadatu ziņojumiem dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos iesniedz Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma metadatu un kvalitātes papildu informāciju, kas nepieciešama uzņēmējdarbības statistikas kvalitātes novērtēšanai, attiecīgā gadījumā ietverot arī pārskatītas iepriekš sniegtās informācijas versijas.

    12. pants

    Atcelšana

    1.   No 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 912/2004, (EK) Nr. 364/2008, (EK) Nr. 192/2009, (EK) Nr. 250/2009, (EK) Nr. 251/2009, (EK) Nr. 834/2009, (ES) Nr. 275/2010, (ES) Nr. 1097/2010 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 995/2012.

    2.   No 2022. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 1982/2004, (ES) Nr. 92/2010, (ES) Nr. 113/2010 un (ES) Nr. 1106/2012.

    3.   No 2024. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 586/2001, (EK) Nr. 1503/2006, (EK) Nr. 657/2007 un (EK) Nr. 472/2008.

    4.   Šā panta 1.–3. punkts neskar minētajās regulās izklāstītos pienākumus attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu attiecībā uz tiem pārskata periodiem, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar laiku pirms minētajos punktos noteiktajiem attiecīgajiem datumiem.

    5.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    13. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

    Tomēr I pielikuma 16. un 34.–37. tabulu un V pielikumu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2020. gada 30. jūlijā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

    (3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 586/2001(2001. gada 26. marts), ar ko attiecībā uz ražošanas pamatgrupējumu definēšanu īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 86, 27.3.2001., 11. lpp.).

    (4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 912/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 3294/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 163, 30.4.2004., 71. lpp.).

    (5)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1982/2004 (2004. gada 18. novembris), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 1901/2000 un (EEK) Nr. 3590/92 (OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.).

    (6)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1503/2006 (2006. gada 28. septembris), ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.).

    (7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 657/2007 (2007. gada 14. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz Eiropas izlases shēmu izveidi (OV L 155, 15.6.2007., 7. lpp.).

    (8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 364/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz statistikas par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem nosūtīšanas tehnisko formātu un dalībvalstīm piešķiramajām atkāpēm (OV L 112, 24.4.2008., 14. lpp.).

    (9)  Komisijas Regula (EK) Nr. 472/2008 (2008. gada 29. maijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz pirmo bāzes gadu, kas jāpiemēro laikrindām saskaņā ar NACE 2. red., un attiecībā uz detalizācijas pakāpi, formu, pirmo pārskata periodu un pārskata periodu, ko piemēro laikrindām līdz 2009. gadam, kuras jānosūta saskaņā ar NACE 2. red. (OV L 140, 30.5.2008., 5. lpp.).

    (10)  Komisijas Regula (EK) Nr. 192/2009 (2009. gada 11. marts), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm (OV L 67, 12.3.2009., 14. lpp.).

    (11)  Komisijas Regula (EK) Nr. 250/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā (OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.).

    (12)  Komisijas Regula (EK) Nr. 251/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA) (OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.).

    (13)  Komisijas Regula (EK) Nr. 834/2009 (2009. gada 11. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību (OV L 241, 12.9.2009., 3. lpp.).

    (14)  Komisijas Regula (ES) Nr. 92/2010 (2010. gada 2. februāris), ar ko attiecībā uz datu apmaiņu starp muitas iestādēm un valsts statistikas iestādēm, statistikas apkopošanu un kvalitātes novērtējumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 31, 3.2.2010., 4. lpp.).

    (15)  Komisijas Regula (ES) Nr. 113/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 37, 10.2.2010., 1. lpp.).

    (16)  Komisijas Regula (ES) Nr. 275/2010 (2010. gada 30. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 saistībā ar kritērijiem uzņēmējdarbības strukturālās statistikas kvalitātes novērtēšanai (OV L 86, 1.4.2010., 1. lpp.).

    (17)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1097/2010 (2010. gada 26. novembris), ar kuru attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām (OV L 312, 27.11.2010., 1. lpp.).

    (18)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 995/2012 (2012. gada 26. oktobris), ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (OV L 299, 27.10.2012., 18. lpp.).

    (19)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


    I PIELIKUMS

    Par detalizētajiem tematiem nosūtāmie datu elementi

    A daļa. Mainīgie lielumi

    1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika

    Visa īstermiņa uzņēmējdarbības statistika, izņemot detalizētā temata “Importa cenas” (4. tabula) un temata “Nekustamais īpašums” (9. tabula) statistiku, attiecas uz statistikas rezidentvienību darbībām

    Temati

    Detalizētie temati

    Mainīgie lielumi

    Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

    1.1. temats

    Uzņēmumu populācija

    1

    Uzņēmumu demogrāfijas notikumi (bankroti, reģistrācijas)

    1

    Reģistrācijas

    1. tabula

    2

    Bankroti

    1. tabula

    1.2. temats

    Darbaspēka izlietojums

    1

    Nodarbinātība

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    2. tabula

    2

    Nostrādātās stundas

    1

    Darbinieku nostrādātās stundas

    3. tabula

    3

    Darbaspēka izmaksas

    1

    Darba samaksa un alga

    3. tabula

    1.3. temats

    Cenas

    1

    Importa cenas

    1

    Importa cenas

    4. tabula

    2

    Importa cenas (eurozona)

    4. tabula

    3

    Importa cenas (ārpus eurozonas)

    4. tabula

    2

    Ražotāju cenas

    1

    Ražotāju cenas

    5. tabula

    2

    Vietējās ražotāju cenas

    5. tabula

    3

    Ārējās ražotāju cenas

    5. tabula

    4

    Ārējās ražotāju cenas (eurozona)

    5. tabula

    5

    Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)

    5. tabula

    1.4. temats

    Rezultāti un sniegums

    1

    Ražošana

    1

    Ražošana (apjoms)

    6. tabula

    2

    Pārdošanas apjoms

    1

    Pārdošanas apjoms

    7. tabula

    3

    Neto apgrozījums

    1

    Neto apgrozījums (vērtība)

    8. tabula

    2

    Vietējais neto apgrozījums (vērtība)

    8. tabula

    3

    Ārējais neto apgrozījums (vērtība)

    8. tabula

    4

    Ārējais neto apgrozījums (eurozona) (vērtība)

    8. tabula

    5

    Ārējais neto apgrozījums (ārpus eurozonas) (vērtība)

    8. tabula

    1.5. temats

    Nekustamais īpašums

    1

    Nekustamais īpašums

    1

    Būvatļaujas – mājokļu skaits

    9. tabula

    2

    Būvatļaujas – kvadrātmetri

    9. tabula

    2. joma. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika

    Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika attiecas uz statistisko rezidentvienību darbību, izņemot valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistiku par uzņēmumiem, kas importē preces, un uzņēmumiem, kas eksportē preces (16. tabula). Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem, kas importē preces, un uzņēmumiem, kas eksportē preces (16. tabula), attiecas uz ziņojošās valsts statistikas teritoriju, kā minēts šīs regulas V pielikuma 4. iedaļā.

    Temati

    Detalizētie temati

    Mainīgie lielumi

    Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

    2.1. temats

    Uzņēmumu populācija

    1

    Aktīvo uzņēmumu populācija

    1

    Aktīvo uzņēmumu skaits

    10., 11. un 14. tabula.

    2

    To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    12. tabula

    3

    Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    13. tabula

    4

    Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    13. tabula

    2

    Uzņēmumu demogrāfijas notikumi (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

    1

    Uzņēmumu dibināšana

    12. tabula

    2

    Uzņēmumu likvidēšana

    12. tabula

    3

    Uzņēmumu izdzīvošana

    12. tabula

    4

    Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    12. tabula

    5

    Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    12. tabula

    6

    Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

    12. tabula

    3

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu populācija

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

    14. tabula

    4

    Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu un iekšzemes saistīto uzņēmumu populācija

    1

    Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

    15. tabula

    5

    Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistīto uzņēmumu populācija

    1

    Preces importējošo uzņēmumu skaits

    16. tabula

    2

    Preces eksportējošo uzņēmumu skaits

    16. tabula

    2.2. temats

    Darbaspēka izlietojums

    1

    Nodarbinātība

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    10., 11. un 14. tabula.

    2

    Darbinieku skaits

    10. un 11. tabula.

    3

    Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    10. tabula

    4

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    12. tabula

    5

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    12. tabula

    6

    Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

    13. tabula

    7

    Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

    13. tabula

    2

    Nostrādātās stundas

    1

    Darbinieku nostrādātās stundas

    10. un 11. tabula.

    3

    Darbaspēka izmaksas

    1

    Darbinieku pabalstu izmaksas

    10., 11. un 14. tabula.

    2

    Darba samaksa un alga

    10. un 11. tabula.

    3

    Sociālā nodrošinājuma izmaksas

    10. un 11. tabula.

    4

    Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    12. tabula

    2

    Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    12. tabula

    3

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    12. tabula

    4

    Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    12. tabula

    5

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

    12. tabula

    6

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

    12. tabula

    7

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    12. tabula

    8

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    12. tabula

    9

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    12. tabula

    10

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    12. tabula

    11

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    12. tabula

    12

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

    12. tabula

    5

    Nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    14. tabula

    6

    Nodarbinātība ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos un iekšzemes saistītos uzņēmumos

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

    15. tabula

    7

    Darbaspēka izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    1

    Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    14. tabula

    2.3. temats

    P&I ieguldījumi

    1

    P&I izdevumi

    1

    Iekšējie P&I izdevumi

    14. un 18. tabula

    2

    P&I nodarbinātība

    1

    P&I personāls

    14. un 19. tabula

    2

    Pētnieki

    18. tabula

    3

    P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    1

    Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    14. tabula

    4

    P&I nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    1

    P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    14. tabula

    5

    Publiski finansēta P&I

    1

    Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

    20. tabula

    2

    Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

    20. tabula

    2.4. temats

    Iepirkumi

    1

    Preču un pakalpojumu iepirkumi

    1

    Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    10., 11. un 14. tabula.

    2

    Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    14. un 21. tabula

    3

    Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

    21. tabula

    4

    Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi

    21. tabula

    5

    Enerģētikas produktu iepirkumi

    21. tabula

    6

    Maksājumi apakšuzņēmējiem

    21. tabula

    2

    Izmaiņas preču krājumos

    1

    Izmaiņas preču krājumos

    22. tabula

    2

    Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos

    22. tabula

    3

    Izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos

    22. tabula

    3

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    14. tabula

    2

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    14. tabula

    4

    Imports iedalījumā pēc uzņēmumiem

    1

    Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    16. un 17. tabula.

    2.5. temats

    Darbības rezultāti

    1

    Neto apgrozījums

    1

    Neto apgrozījums

    10., 11. un 14. tabula.

    2

    Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

    24. tabula

    3

    Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

    24. tabula

    4

    Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

    24. tabula

    5

    Neto apgrozījums no būvniecības

    24. tabula

    6

    Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

    24. tabula

    7

    Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

    24. tabula

    8

    Neto apgrozījums no būvniecības

    24. tabula

    9

    Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības

    24. tabula

    10

    Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī

    25. tabula

    11

    Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem

    25. tabula

    12

    Neto apgrozījums iedalījumā pēc klientu atrašanās vietas

    23. tabula

    13

    Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta

    23. tabula

    2

    Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm

    1

    Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm

    10. tabula

    3

    Izlaides vērtība

    1

    Izlaides vērtība

    10., 11. un 14. tabula.

    4

    Pievienotā vērtība

    1

    Pievienotā vērtība

    10., 11. un 14. tabula.

    5

    Bruto pamatdarbības pārpalikums

    1

    Bruto pamatdarbības pārpalikums

    10. un 11. tabula.

    6

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

    14. tabula

    7

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

    14. tabula

    8

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

    14. tabula

    9

    Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

    1

    Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

    15. tabula

    10

    Rūpniecības produkcija

    1

    Pārdotā produkcija

    26. tabula

    2

    Apakšuzņēmēju saražotā produkcija

    26. tabula

    3

    Faktiskā produkcija

    26. tabula

    11

    Eksports iedalījumā pēc uzņēmumiem

    1

    Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    16. un 17. tabula.

    2.6. temats

    Ieguldījumi

    1

    Aktīvu uzņēmumu bruto ieguldījumi

    1

    Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    10. un 14. tabula

    2

    Bruto ieguldījumi zemesgabalos

    27. tabula

    3

    Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

    27. tabula

    4

    Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

    27. tabula

    5

    Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

    27. tabula

    6

    Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību

    10. tabula

    7

    Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

    28. tabula

    8

    Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi

    10. tabula

    2

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi

    1

    Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    14. tabula

    3. joma. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika

    Visa reģionālā uzņēmējdarbības statistika attiecas uz statistikas rezidentvienību darbībām.

    Temati

    Detalizētie temati

    Mainīgie lielumi

    Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

    3.1. temats

    Uzņēmumu populācija

    1

    Populācija iedalījumā pēc reģioniem

    1

    Vietējo vienību skaits

    29. tabula

    2

    Aktīvo uzņēmumu skaits

    30. tabula

    3

    To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    30. tabula

    4

    Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    30. tabula

    2

    Uzņēmumu demogrāfijas notikumi iedalījumā pēc reģioniem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

    1

    Uzņēmumu dibināšana

    30. tabula

    2

    Uzņēmumu likvidēšana

    30. tabula

    3

    Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    4

    Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    30. tabula

    5

    Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    30. tabula

    6

    Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    3.2. temats

    Darbaspēka izlietojums

    1

    Nodarbinātība aktīvos uzņēmumos iedalījumā pēc reģioniem

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās

    29. tabula

    2

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    30. tabula

    3

    Darbinieku skaits

    30. tabula

    4

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    30. tabula

    5

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    30. tabula

    2

    Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji), iedalījumā pēc reģioniem

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    30. tabula

    2

    Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    30. tabula

    3

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    30. tabula

    4

    Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    30. tabula

    5

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    6

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    7

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    30. tabula

    8

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    30. tabula

    9

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    30. tabula

    10

    Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    30. tabula

    11

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    12

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    30. tabula

    3

    Darbaspēka izmaksas iedalījumā pēc reģioniem

    1

    Darba samaksa un algas vietējās vienībās

    29. tabula

    3.3. temats

    P&I ieguldījumi

    1

    P&I izdevumi iedalījumā pēc reģioniem

    1

    Iekšējie P&I izdevumi

    31. tabula

    2

    P&I nodarbinātība iedalījumā pēc reģioniem

    1

    P&I personāls

    32. tabula

    2

    Pētnieki

    32. tabula

    4. joma. Statistika par starptautiskām darbībām

    Tematu “Uzņēmumu populācija”, “Darbaspēka izlietojums”, “Ieguldījumi” un “Darbības rezultāti” (33. tabula) statistika šai jomai attiecas uz nerezidentu statistikas vienību darbībām.

    Temata “Starptautiskā preču tirdzniecība” (34.–37. tabula) statistika attiecas tikai uz ziņojošās valsts statistikas teritoriju, kā minēts šīs regulas V pielikuma 4. iedaļā.

    Temata “Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība” (38. tabula) statistika attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, ko veic rezidentvienības.

    Temati

    Detalizētie temati

    Mainīgie lielumi

    Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

    4.1. temats

    Uzņēmumu populācija

    1

    Tādu uzņēmumu populācija ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    1

    Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    33. tabula

    4.2. temats

    Darbaspēka izlietojums

    1

    Nodarbinātība tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    1

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    33. tabula

    2

    Darbaspēka izmaksas tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    1

    Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, darbinieku pabalstu izmaksas

    33. tabula

    4.3. temats

    Ieguldījumi

    1

    Bruto ieguldījumi uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    1

    Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    33. tabula

    4.4. temats

    Darbības rezultāti

    1

    Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    1

    Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    33. tabula

    4.5. temats

    Starptautiskā preču tirdzniecība

    1

    Savienības iekšējā preču tirdzniecība

    1.a

    Savienības iekšējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

    34. tabula

    1b

    Savienības iekšējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

    34. tabula

    2.a

    Savienības iekšējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

    34. tabula

    2b

    Savienības iekšējā preču importa daudzums – detalizēti dati

    34. tabula

    3

    Preču eksporta statistiskā vērtība – agregēti dati

    36. tabula

    4

    Preču importa statistiskā vērtība – agregēti dati

    36. tabula

    2

    Savienības ārējā preču tirdzniecība

    1.a

    Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

    35. tabula

    1b

    Savienības ārējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

    35. tabula

    2.a

    Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

    35. tabula

    2b

    Savienības ārējā preču importa daudzums – detalizēti dati

    35. tabula

    3

    Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

    37. tabula

    4

    Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

    37. tabula

    4.6. temats

    Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

    1

    Pakalpojumu imports

    1

    Pakalpojumu imports un iegāde

    38. tabula

    2

    Pakalpojumu eksports

    1

    Pakalpojumu eksports un sniegšana

    38. tabula

    B daļa. Datu prasību elementi

    1. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu populāciju

    Mainīgie lielumi

    110101. Reģistrācijas

    110102. Bankroti

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība: nekoriģēta

    Statistiskā populācija

    NACE B–N sadaļas un P–R sadaļas un S95. un S96. nodaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C+D+E, K+L+M+N, P+Q+R+S95+S96

    NACE sadaļas:

    F, G, H, I un J

    Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+40D

    Pirmais pārskata periods

    2021. gada pirmais ceturksnis


    2. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību

    Mainīgie lielumi

    120101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēta

    Statistiskā populācija

    NACE B, C, D sadaļas, E36. nodaļas, F, G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Visām valstīm:

    NACE B, C, D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72, M75)+N;

    NACE sadaļas:

    B, C, D, F, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72, M75) un N;

    NACE nodaļas:

    E36, G45, G46, G47 un G47 (izņemot G473)

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B, C un D sadaļas nodaļas.

    Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE H, I un J sadaļas nodaļas.

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz darbinieku skaitu. Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā darbības veida vienības (DVV) vietā var izmantot uzņēmumu (ENT).

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+2M ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles) datiem, izņemot:

    prasības mazām un vidējām valstīm: T+2M+15 dienas.

    Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles), kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles), izņemot:

    NACE L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).

    Spānijai: 2002. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE G–M sadaļai (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļai, izņemot G47. nodaļu, un G47. nodaļai (izņemot G473), un 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz J58, J59, J60, I55 un I56.

    Somija: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz NACE C32. un C33. nodaļu.

    Austrijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE H–N sadaļai (izņemot K, L, M701, M72, M75, N77, N811, N813) un 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B09. nodaļai


    3. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nostrādātajām stundām un darba samaksu un algām

    Mainīgie lielumi

    120201. Darbinieku nostrādātās stundas

    120301. Darba samaksa un alga

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēti un ar kalendārām korekcijām

    Statistiskā populācija

    NACE B, C, D sadaļas, E36. nodaļas, F, G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Visām valstīm:

    NACE B, C, D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

    NACE sadaļas:

    B, C, D, F, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    NACE nodaļas:

    E36, G45, G46, G47 un G47 (izņemot G473).

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B, C un D sadaļas nodaļas.

    Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE H, I un J sadaļas nodaļas.

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+3M ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles) datiem, izņemot:

    prasības mazām un vidējām valstīm: T+3M+15 dienas.

    Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE agregātu G47_X_G473, L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles), kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B–F sadaļai, izņemot:

    Somijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) C32. un C33. nodaļai;

    Austrijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B09. nodaļai.

    2010. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE G–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļai, izņemot:

    NACE agregātu G47_X_G473, L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).


    4. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par importa cenām

    Mainīgie lielumi

    130101. Importa cenas (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas un valstīm, kas piemēro Eiropas izlases shēmas)

    130102. Importa cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas un valstīm, kas piemēro Eiropas izlases shēmas)

    130103. Importa cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēta

    Statistiskā populācija

    Produkti, kas klasificēti CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc produkta

    Visām valstīm:

    CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

    CPA B (izņemot B0721 un B09)+ C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33)+D sadaļu agregāti;

    CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33), D sadaļas.

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D sadaļas nodaļas.

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Sniegto datu tvērumu ierobežo Eiropas izlases shēmas konkrētām valstīm, kā precizēts šīs regulas III pielikuma C punktā.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+1M+15 dienas

    Pirmais pārskata periods

    2006. gada janvāris, izņemot:

    Austrijai: 2009. gada janvāris attiecībā uz NACE C161, C2811, C2892.

    Eurozonas dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2006. gada janvāra, mainīgie lielumi 130101 (importa cenas), 130102 (importa cenas (eurozona)) un 130103 (importa cenas (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.


    5. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par ražotāju cenām

    Mainīgie lielumi

    130201. Ražotāju cenas

    130202. Vietējās ražotāju cenas

    130203. Ārējās ražotāju cenas

    130204. Ārējās ražotāju cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    130205. Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēta

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 130201 (ražotāju cenas):

    NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D sadaļas un E36. nodaļas, CPA 41.00.1 izņemot 41.00.14 (tikai jaunas ēkas), NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības;

    mainīgajiem lielumiem 130202 (vietējās ražotāju cenas), 130203 (ārējās ražotāju cenas), 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)):

    NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D sadaļas un E36. nodaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības un produktiem

    Visām valstīm:

    NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304) un D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma punktā;

    NACE sadaļu agregāti:

    B (izņemot B0721)+C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304)+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

    NACE sadaļas:

    B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    E36. nodaļa un NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas;

    CPA 41.00.1, izņemot 41.00.14 (tikai jaunas ēkas).

    Vidējām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304) un D sadaļas nodaļas.

    Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    tāpat kā vidējām valstīm un papildus NACE C sadaļas grupas un klases mainīgajiem lielumiem 130201 (ražotāju cenas), 130202 (vietējās ražotāju cenas) un 130203 (ārējās ražotāju cenas) (pārstāv vismaz 90 % no C sadaļas pievienotās vērtības).

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm; papildu iedalījumi lielām valstīm nav obligāti vidējām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Sniegto datu tvērumu attiecībā uz iedalījumu “eurozona/ārpus eurozonas” ierobežo Eiropas izlases shēmas konkrētām valstīm, kā precizēts šīs regulas III pielikuma C punktā.

    Kā aptuveno vērtību ražotāju cenām būvniecībā (CPA 41.00.1, izņemot 41.00.14) var izmantot kopējās būvniecības izmaksas (materiālu izmaksas un darbaspēka izmaksas). Ar būvniecību saistītās izmaksās ieskaita arī izmaksas par ražošanas telpām un iekārtām, transportu, enerģiju un citas izmaksas (izņemot arhitektu honorārus).

    Vēlams norādīt indeksus, kas balstīti uz faktiskajām ražotāju cenām. Ja tie nav pieejami, attiecībā uz H49, H50, H52, I55, I56, J58, J59, J60, L68, M74, N77, N79, N81 un N82 var izmantot aptuvenās vērtības. Lai aptuveni noteiktu darbības (NACE), var izmantot produktus (CPA).

    Attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas darbībām par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

    Biznesa pakalpojumu cenu indeksi (SPPI) ir “uzņēmumu darījumi ar visiem” (B2All). Ja darījumu ar privātiem patērētājiem (B2C) īpatsvars ir mazs, SPPI var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz “uzņēmumu darījumu ar uzņēmumiem” (B2B) rādītājiem. Pārskata periodiem pirms 2021. gada SPPI var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz B2B rādītājiem, tā vietā, lai izmantotu B2All rādītājus.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+1M mēneša datiem NACE B sadaļu–E36. nodaļai;

    T+3M visiem citiem prasītajiem NACE un CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) kopumiem, izņemot: mazām un vidējām valstīm attiecībā uz CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) – ceturkšņa un mēneša (pēc izvēles) dati šādā termiņā: T+3M+15 dienas.

    Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N sadaļu agregāta iekļaušanai; H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75), N sadaļa; NACE H49, H50, H52. nodaļa; I55, I56; J58, J59, J60; L68; M74; N77, N79, N81, N82, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz CPA 41.00.1, neieskaitot 41.00.14, izņemot:

    Bulgārijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles);

    2005. gada janvāris NACE B sadaļai–E36. nodaļai, izņemot:

    Austrijai: 2008. gada janvāris (130201 (ražotāju cenas) un 130202 (vietējās ražotāju cenas)) un 2009. gada janvāris (130203 (ārējās ražotāju cenas), 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) attiecībā uz NACE B09. nodaļu.

    2005. gada janvāris attiecībā uz 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) prasībām;

    2010. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas prasībām, izņemot:

    NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāts; attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu un H49., H50., H52., I55., I56., J58., J59., J60., L68., M74., N77., N79., N81., N82. nodaļu, kas jāiekļauj no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).

    Eurozonas dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2005. gada janvāra, mainīgie lielumi 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.


    6. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par ražošanu (apjomu)

    Mainīgie lielumi

    140101. Ražošana (apjoms)

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

    Statistiskā populācija

    NACE B, C, D (izņemot D353), F, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Visām valstīm:

    NACE B, C un D sadaļas (izņemot D353. grupu) RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D353. grupu un E sadaļu);

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C+D (izņemot D353), H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N;

    NACE sadaļas:

    B, C, D (izņemot D353), F, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    šādu NACE sadaļu nodaļas:

    H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N.

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B, C, D un F sadaļas nodaļas.

    Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE C sadaļas grupas un klases (kas pārstāv vismaz 90 % no C sadaļas pievienotās vērtības).

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm; papildu iedalījumi lielām valstīm nav obligāti vidējām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE F sadaļu pārskata periodiem pirms 2024. gada janvāra, kā definēts VII pielikumā (3. punkta b) apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas darbībām par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+1M+10 dienas attiecībā uz NACE B, C, D sadaļu (izņemot D353)

    Attiecībā uz NACE F sadaļu:

    vidējām un lielām valstīm: T+1M+15 dienas;

    mazām valstīm: T+2M;

    T+2M attiecībā uz NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72, M75) un N sadaļu.

    Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāta iekļaušanai; NACE sadaļas un NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas; NACE F sadaļas nodaļas, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā.

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada janvāris NACE B–D sadaļai (izņemot D353), izņemot:

    Spāniju (NACE grupas un klases): 2002. gada janvāris;

    Austriju (NACE B09. nodaļa): 2005. gada janvāris;

    2005. gada janvāris attiecībā uz NACE C33. nodaļu;

    2000. gada pirmais ceturksnis (vai 2005. gada pirmais mēnesis) mazām valstīm attiecībā uz NACE F sadaļu un 2005. gada janvāris lielām un vidējām valstīm attiecībā uz NACE F sadaļas prasībām;

    2021. gada janvāris

    NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregātam; NACE sadaļām un H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļām; F sadaļas nodaļām.


    7. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par pārdošanas apjomu

    Mainīgie lielumi

    140201. Pārdošanas apjoms

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

    Statistiskā populācija

    NACE G sadaļas tirgus darbības

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Visām valstīm:

    NACE G sadaļa;

    NACE G sadaļas nodaļas;

    NACE G47. nodaļas grupu agregāts, izņemot G473. grupu;

    NACE G4711. klases+ NACE G472. grupas agregāts;

    NACE G4719. klases+ NACE grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregāts;

    NACE G473. grupa

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE G sadaļas, NACE G4711., G4719. un G4791. klases grupas.

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+2M mēneša datiem attiecībā uz:

    NACE

    G sadaļu;

    G45. un G46. nodaļu;

    G451., G452., G453., G454., G461., G462., G463., G464., G465., G466., G467., G469., G471., G472., G474., G475., G476., G477., G478. un G479. grupu;

    G4711., G4719. un G4791. klasi.

    T+1M mēneša datiem attiecībā uz: NACE

    G47. nodaļu;

    G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas;

    NACE G4711. klases+G472. grupas agregātu;

    NACE G4719. klases+grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu;

    G473. grupu.

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada janvāris, izņemot:

    NACE G sadaļu, nodaļas un NACE G45. un G46. nodaļu grupas, NACE G47. nodaļas grupas (izņemot G472 un G473), kas jāiesniedz no 2021. gada janvāra.


    8. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par neto apgrozījumu (vērtību)

    Mainīgie lielumi

    140301. Neto apgrozījums (vērtība)

    140302. Vietējais neto apgrozījums (vērtība)

    140303. Ārējais neto apgrozījums (vērtība)

    140304. Ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    140305. Ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    Mērvienība

    Indeksi: nekoriģēti un ar kalendāām korekcijām attiecībā uz visām darbībām, kā arī ar sezonālām korekcijām attiecībā uz NACE G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļu

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 140301 (neto apgrozījums (vērtība)): NACE B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļa;

    mainīgajiem lielumiem 140302 (vietējais neto apgrozījums (vērtība)), 140303 (ārējais neto apgrozījums (vērtība)), 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)): NACE B un C sadaļa.

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Mainīgajam lielumam 140301 (neto apgrozījums (vērtība)):

    Visām valstīm:

    NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

    NACE sadaļas:

    B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    šādu NACE sadaļu nodaļas:

    G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    NACE G47. nodaļa bez G473. grupas;

    NACE G473. grupa;

    NACE G4711. klases + G472. grupas agregāts; NACE G4719. klases + grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregāts.

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B un C sadaļas nodaļas, NACE G sadaļas grupas, NACE G4711., G4719., G4791. klase.

    Mainīgajiem lielumiem 140302 (vietējais neto apgrozījums (vērtība)), 140303 (ārējais neto apgrozījums (vērtība)), 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)):

    Visām valstīm:

    NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

    NACE B+C sadaļu agregāti;

    NACE B un C sadaļa.

    Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

    papildus NACE B un C sadaļas nodaļas.

    Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+2M attiecībā uz:

    NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

    NACE sadaļas:

    B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    šādu NACE sadaļu nodaļas:

    B, C, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

    NACE G45. un G46. nodaļa;

    NACE grupas G451, G452, G453, G454, G461, G462, G463, G464, G465, G466, G467, G469, G471, G472, - G474, G475, G476, G477, G478 un G479;

    NACE G4711., G4719. un G4791. klase.

    Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāta iekļaušanai; NACE sadaļas un NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

    T+1M attiecībā uz:

    NACE G47. nodaļu:

    NACE G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas;

    NACE G4711. klases+G472. grupas agregātu;

    NACE G4719. klases+grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu;

    NACE G473. grupu.

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada janvāris NACE agregātiem, sadaļām un NACE B un C sadaļu nodaļām, izņemot:

    Spānijai: 2002. gada janvāris;

    Austrijai: 2005. gada janvāris attiecībā uz NACE B09.

    2000. gada janvāris attiecībā uz NACE G47. nodaļu, NACE G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas; NACE G4711. klases + G472. grupas agregātu; NACE G4719. klases + grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu; NACE G472. un G473. grupu NACE G4711., G4719. un G4791. klasi.

    2005. gada janvāris attiecībā uz mainīgo lielumu 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)) prasībām:

    2021. gada janvāris attiecībā uz NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N sadaļas agregātu; NACE G, H to M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu; NACE G45, G46. nodaļu un H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu nodaļām; NACE G45., G46. un G47. nodaļas (izņemot G472 un G473) grupām.

    Eurozonas dalībvalstīm mainīgie lielumi 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.


    9. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nekustamo īpašumu

    Mainīgie lielumi

    150101. Būvatļaujas – mājokļu skaits

    150102. Būvatļaujas – kvadrātmetri

    Mērvienība

    Absolūtās vērtības: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits): CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) – tikai jaunas dzīvojamās ēkas.

    Mainīgajam lielumam 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri): CPA 41.00.1 un 41.00.2 – tikai jaunas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas.

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc produkta

    Mainīgajam lielumam 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits): tikai jaunas dzīvojamās ēkas.

    CPA 41.00.1 bez CPA 41.00.14

    CPA 41.00.11

    CPA 41.00.12+CPA 41.00.13

    Mainīgajam lielumam 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri): tikai jaunas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas.

    CPA 41.00.1

    CPA 41.00.1 bez CPA 41.00.14

    CPA 41.00.11

    CPA 41.00.12+CPA 41.00.13

    CPA 41.00.14

    CPA41.00.2

    CPA 41.00.2 bez 41.00.23

    CPA 41.00.23

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+3M

    Pirmais pārskata periods

    2000. gada pirmais ceturksnis, izņemot:

    Grieķijai: 2001. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)

    Slovākijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits) un 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)

    Austrijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)


    10. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu darbībām

    Mainīgie lielumi

    210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

    220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    220102. Darbinieku skaits

    220103. Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    220201. Darbinieku nostrādātās stundas

    220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

    220302. Darba samaksa un alga

    220303. Sociālā nodrošinājuma izmaksas

    240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    250101. Neto apgrozījums

    250201. Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    250301. Izlaides vērtība

    250401. Pievienotā vērtība

    250501. Bruto pamatdarbības pārpalikums

    260101. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    260106. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    260108. Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos), izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits), 220103 (darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalentos) un 220201 (darbinieku nostrādātās stundas): absolūtā vērtība

    Statistiskā populācija

    Mainīgajiem lielumiem, izņemot 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm), 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajiem lielumiem 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajam lielumam 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību): NACE B–E sadaļā klasificētie tirgus ražotāji.

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgos lielumus 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi); mainīgajam lielumam 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm) tikai NACE B–G sadaļa:

    NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

    NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas 64.1, 64.2, 64.3, 64.9, 65.1, 65.2 un 65.3, klases 64.11, 64.19, 64.20, 64.30, 65.11, 65.12, 65.20 un 65.30;

    95. un 96. nodaļai: nodaļas, grupas un klases;

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi,

    augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    augsto tehnoloģiju ražošana,

    vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

    zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

    zemo tehnoloģiju ražošana,

    informācijas sektors,

    datorsaistītie pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

    citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

    zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits), 220302 (darba samaksa un alga), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): papildus

    (1)

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

    kultūras un radošās nozares – kopā,

    Kultūras un radošās nozares – pakalpojumi.

    Mainīgajiem lielumiem 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi):

    NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības, izņemot attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu). Ja mainīgais lielums 220102 (darbinieku skaits) nav 0, būtu jānorāda arī šī vērtība.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Provizoriski dati: T+10M attiecībā uz NACE sadaļām, nodaļām un grupām, kas attiecas uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 250101 (neto apgrozījums).

    Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

    Pirmais pārskata periods

    2021


    11. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu darbībām, iedalot pēc lieluma klases vai juridiskās formas

    Mainīgie lielumi

    210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

    220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    220102. Darbinieku skaits

    220201. Darbinieku nostrādātās stundas

    220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

    220302. Darba samaksa un alga

    220303. Sociālā nodrošinājuma izmaksas

    240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    250101. Neto apgrozījums

    250301. Izlaides vērtība

    250401. Pievienotā vērtība

    250501. Bruto pamatdarbības pārpalikums

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos), izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits) un 220201 (darbinieku nostrādātās stundas): absolūtā vērtība

    Statistiskā populācija

    Iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība) un iedalījumam pēc darbības un juridiskās formas un iedalījumam pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    iedalījumam pēc darbības un apgrozījuma lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases attiecībā uz citiem mainīgajiem lielumiem, izņemot 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas nodaļas un grupas;

    NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, 64.1., 64.2., 64.3., 64.9., 65.1., 65.2. un 65.3. grupa;

    95. un 96. nodaļai: nodaļas un grupas.

    Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

    NACE F–J, L–N un P–R sadaļai un S95. un S96. nodaļai tikai attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits): kopā, 0–1 darbinieks un pašnodarbināta persona, 2–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu;

    NACE F–J, L–N un P–R sadaļai un S95. un S96. nodaļai attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, izņemot 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits): kopā, 0–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu;

    NACE B–E un K sadaļai: kopā, 0–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu.

    2.

    Iedalījums pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Tikai mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14, C17+C18, C24+C25, C29+C30, C31+C32;

    NACE nodaļas:

    C15, C16, C19, C20, C21, C22, C23, C26, C27, C28, C33, S95, S96 un NACE G, H, I, J, K, L, M, N, P, Q un R sadaļas visas nodaļas;

    NACE G47. un J62. nodaļas grupas un NACE L, M un N sadaļas grupas;

    NACE J62. nodaļas klases:

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi.

    Darbinieku skaita lieluma klases iedalījums:

    kopā, 0 darbinieku, 1–4 darbinieki, 5–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku.

    3.

    Iedalījums pēc darbības un juridiskās formas (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Tikai mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    tāds pats kā 2. iedalījumā

    Iedalījums pēc juridiskās formas:

    kopā,

    privāti un bez personiskās atbildības ierobežojuma,

    privāta vai publiska akciju sabiedrība ar akciju turētāju ierobežotu atbildību,

    privāti piederošas ierobežotas un neierobežotas atbildības partnerības (tostarp arī citas juridiskas formas, piemēram, kooperatīvi, asociācijas u. c.).

    4.

    Iedalījums pēc darbības un apgrozījuma lieluma klases

    Tikai NACE G sadaļai

    (Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā; var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības: NACE sadaļas, nodaļas un grupas

    Iedalījums pēc apgrozījuma lieluma klases: gada apgrozījums miljonos euro: kopā, 0 līdz mazāk nekā 1; 1 līdz mazāk nekā 2; 2 līdz mazāk nekā 5; 5 līdz mazāk nekā 10; 10 līdz mazāk nekā 20; 20 līdz mazāk nekā 50; 50 līdz mazāk nekā 200; 200 un vairāk

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības, izņemot attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu). Ja mainīgais lielums 220102 (darbinieku skaits) nav 0, būtu jānorāda arī šī vērtība.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Provizoriski dati: T+10M darbībai un iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 250101 (neto apgrozījums);

    Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

    Pirmais pārskata periods

    2021


    12. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu demogrāfijas notikumiem

    Mainīgie lielumi

    210201. Uzņēmumu dibināšana

    210202. Uzņēmumu likvidēšana

    210203. Uzņēmumu izdzīvošana

    210102. To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    210204. Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    210205. Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    210206. Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

    220401. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    220402. Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    220403. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    220404. Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    220405. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

    220406. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

    220104. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    220105. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    220407. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    220408. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    220409. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    220410. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    220411. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    220412. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība

    Statistiskā populācija

    NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot šādus mainīgos:

    210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

    210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

    220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

    220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14, C17+C18, C24+C25, C29+C30, C31+C32;

    NACE nodaļas:

    C15, C16, C19, C20, C21, C22, C23, C26, C27, C28, C33, S95, S96 un NACE G, H, I, J, K, L, M, N, P, Q un R sadaļas visas nodaļas;

    NACE G47. un J62. nodaļas grupas un NACE L, M un N sadaļas grupas;

    NACE J62. nodaļas klases:

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi.

    Darbinieku skaita lieluma klases iedalījums:

    kopā, 0 darbinieku, 1–4 darbinieki, 5–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku.

    Lieluma klase “0 darbinieku” nav jāiesniedz par šādiem mainīgajiem lielumiem:

    210102 (to uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks),

    210204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks),

    210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku),

    220104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220407 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks),

    220408 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks),

    220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku),

    220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku).

    2.

    Iedalījums pēc darbības un juridiskās formas (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot šādus mainīgos:

    210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

    210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

    220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

    220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    tāds pats kā 1. iedalījumā

    Iedalījums pēc juridiskās formas:

    kopā,

    privāti un bez personiskās atbildības ierobežojuma,

    privāta vai publiska akciju sabiedrība ar akciju turētāju ierobežotu atbildību,

    privāti piederošas ierobežotas un neierobežotas atbildības partnerības (tostarp arī citas juridiskas formas, piemēram, kooperatīvi, asociācijas u. c.).

    3.

    Iedalījums pēc darbības, darbinieku skaita lieluma klases un kalendāro izdzīvošanas gadu skaita (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Mainīgajiem lielumiem

    210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

    210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

    220406. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā,

    224011 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks) un

    224012 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības: tāds pats kā 1. iedalījumā.

    Iedalījums pēc darbinieku skaita lieluma klases:

    kopā, 0, 1–4, 5–9, 10+

    Lieluma klase “0” nav jāiesniedz par šādiem mainīgajiem lielumiem:

    210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

    220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

    Iedalījums pēc kalendāro izdzīvošanas gadu skaita

    1, 2, 3, 4, 5

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Provizoriski dati:

    T+18M mainīgajiem lielumiem 210202 (uzņēmumu likvidēšana), 220403 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos) un 220404 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos),

    T+20M mainīgajiem lielumiem 210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku);

    Galīgie un validētie dati:

    T+18M mainīgajiem lielumiem 210201 (uzņēmumu dibināšana), 210203 (uzņēmumu izdzīvošana), 220401 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos), 220402 (darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos), 220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos) un 220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

    T+20M mainīgajiem lielumiem 210102 (uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks), 210204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks), 210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks), 220104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 220105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 220407 (darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 220408 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks) un 220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā),

    T+30M mainīgajiem lielumiem 210202 (uzņēmumu likvidēšana), 220403 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos) un 220404 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos),

    T+32M mainīgajiem lielumiem 210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku).

    Pirmais pārskata periods

    2021


    13. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par augstas izaugsmes uzņēmumiem

    Mainīgie lielumi

    210103. Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    210104. Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    220106. Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

    220107. Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība

    Statistiskā populācija

    NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    NACE sadaļas (tikai NACE B–N un P–R sadaļai),

    nodaļas un

    grupas (izņemot NACE P–R sadaļu)

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Provizoriski dati: T+12M mainīgajiem lielumiem 210103 (augstas izaugsmes uzņēmumu skaits) un 220106 (darbinieku skaits augstas izaugsmes uzņēmumos);

    Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

    Pirmais pārskata periods

    2021


    14. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem iedalījumā pēc galīgās kontrolējošās valsts

    Mainīgie lielumi

    210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

    210301. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

    220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

    220501. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    220701. Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    230101. Iekšējie P&I izdevumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

    230201. P&I personāls (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

    230301. Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

    230401. P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

    240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    240102. Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    240301. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    240302. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    250101. Neto apgrozījums

    250301. Izlaides vērtība

    250401. Pievienotā vērtība

    250601. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

    250701. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

    250801. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

    260101. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    260201. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos);

    valsts valūta (tūkstošos) citiem mainīgajiem lielumiem.

    Statistiskā populācija

    Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgos 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajiem lielumiem 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji.

    Iedalījumi

    Dati tiks sniegti atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc galīgās kontroles valsts atbilstoši jēdzienam “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība” un pēc uzņēmuma veida.

    1.

    Iedalījums pēc darbības un ģeogrāfiskais iedalījums

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgos 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos):

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88, S95+S96

    NACE nodaļas:

    C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86,

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    mainīgajiem lielumiem 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos):

    Iedalījums pēc darbības

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32,

    NACE nodaļas:

    C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33

    Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

    rūpniecība un būvniecība

    Ģeogrāfiskais iedalījums:

    mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220301 (darbinieku pabalstu izmaksas), 230101 (iekšējie P&I izdevumi) un 230201 (P&I personāls), 240101 (preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi), 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai, 250101 (neto apgrozījums), 250301 (izlaides vērtība), 250401 (pievienotā vērtība) un 260101 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos) – ģeogrāfiskie agregāti “pasaulē kopā” un “vietējā līmenī kontrolēti”.

    Citiem mainīgajiem lielumiem: 1. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    2.

    Ģeogrāfiskais iedalījums

    Mainīgajiem lielumiem 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits), 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolēts uzņēmumos), 220701 (darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 240301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi), 240302 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai), 250601 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums), 250701 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība), 250801 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība) un 260201 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos) – 3. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajiem lielumiem 250101 un 250601 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var pieņemt nulles vērtības, izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits) un 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos).

    Attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām var pieņemt, ka mainīgo lielumu 240102 un 240302 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) vērtība ir ekonomiski nenozīmīga, tāpēc par mainīgajiem lielumiem 240102 un 240302 var norādīt nulles vērtības.

    Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+20M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    15. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par ārvalstu kontrolējošiem uzņēmumiem un iekšzemes saistītiem uzņēmumiem, kas darbojas ziņojošajā valstī

    Mainīgie lielumi

    210401. Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

    220601. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

    250901. Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210401 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits) un 220601 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos),

    valsts valūta (tūkstoši) mainīgajam lielumam 250901 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums)

    Statistiskā populācija

    NACE B–N un P–S sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc uzņēmuma darbības

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88

    NACE nodaļas:

    C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86

    Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajam lielumam 250901 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, attiecībā uz mainīgo lielumu 250901 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums) var pieņemt nulles vērtības.

    Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+20M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    16. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par preču tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem

    Mainīgie lielumi

    210501. Preces importējošo uzņēmumu skaits

    210502. Preces eksportējošo uzņēmumu skaits

    240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210501 (preces eksportējošo uzņēmumu skaits) un 210502 (preces importējošo uzņēmumu skaits);

    valsts valūta (vienības) mainīgajiem lielumiem 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem)

    Statistiskā populācija

    Preču kopējais eksports vai imports;

    NACE A–U sadaļa

    Iedalījumi

    Katrs no 1 līdz 11 iedalījumam jāapvieno ar turpmāk norādīto ģeogrāfisko iedalījumu

    Ģeogrāfiskais iedalījums

    Pasaule

    Savienība

    Ārpus Savienības

    1.

    Iedalījums pēc darbības

    Kopā

    NACE sadaļas

    NACE nodaļas

    NACE C, D, E un G sadaļas grupas

    Nav zināms

    2.

    Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases:

    Iedalījums pēc darbības:

    Kopā

    NACE sadaļas

    NACE C un G sadaļas nodaļas

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

    rūpniecība,

    cita, izņemot rūpniecību un tirdzniecību

    Nav zināms

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

    Kopā

    0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    Nav zināms

    3.

    Iedalījums pēc darbības un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

    Iedalījums pēc darbības:

    Kopā

    NACE G sadaļa

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    rūpniecība,

    cita, izņemot rūpniecību un tirdzniecību

    Nav zināms

    Papildu ģeogrāfiskais iedalījums:

    Atsevišķas dalībvalstis

    Vissvarīgākās partnervalstis un zonas ārpus Eiropas

    4.

    Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

    Kopā

    0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    Nav zināms

    Papildu ģeogrāfiskais iedalījums:

    Atsevišķas dalībvalstis

    Vissvarīgākās partnervalstis un zonas ārpus Eiropas

    5.

    Iedalījums pēc darbības un partnervalstu skaita

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 3. iedalījumā

    Partnervalstu skaita iedalījums:

    Kopā

    1

    2

    3–5

    6–9

    10–14

    15–19

    20+

    Nav zināms

    6.

    Iedalījums pēc darbības un tirdzniecības koncentrācijas (tikai mainīgajiem lielumiem 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem)

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 3. iedalījumā

    Tirdzniecības koncentrācijas iedalījums:

    Kopā

    galvenie 5

    10

    20

    50

    100

    500

    1 000 uzņēmumu

    7.

    Iedalījums pēc darbības un tirgotāju veida

    Dati jāsniedz par importu, eksportu un kopējo tirdzniecību

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 2. iedalījumā

    Tirgotāju veida iedalījums:

    Kopā

    Vienvirziena tirgotāji

    Divvirzienu tirgotāji

    Visu veidu tirgotāji

    8.

    Iedalījums pēc darbības un eksporta intensitātes (eksporta īpatsvars apgrozījumā)

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 2. iedalījumā

    Eksporta intensitātes iedalījums:

    Kopā

    Nav eksporta (0)

    No 0 līdz mazāk nekā 25

    No 25 līdz mazāk nekā 50

    No 50 līdz mazāk nekā 75

    75 vai vairāk

    Nav zināms

    9.

    Iedalījums pēc darbības un kontroles veida

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 2. iedalījumā

    Kontroles veida iedalījums:

    Kopā

    Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, papildu iedalījums, ja pieejams:

    vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam nav savu saistīto uzņēmumu ārvalstīs,

    vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam ir savi saistītie uzņēmumi ārvalstīs,

    ārvalstu kontrolēti uzņēmumi

    Nav zināms

    10.

    Iedalījums pēc darbības un precēm (tikai mainīgajiem lielumiem 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem))

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 2. iedalījumā

    Preču iedalījums:

    Kopā

    CPA nodaļu līmenis C sadaļas 10.–32. nodaļas produktiem

    CPA sadaļu līmenis A, B, C, D un E sadaļas produktiem

    Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

    Citi CPA produkti

    Nav zināms

    11.

    Tirdzniecības populācija

    Dati jāsniedz par importu, eksportu un kopējo tirdzniecību

    Tirdzniecības datu atbilsmes komercreģistram iedalījums pēc uzņēmumu skaita un tirgotāju skaita attiecībā uz konkrētām tirgotāju populācijām.

    Tirdzniecības datu atbilsmes komercreģistram iedalījums pēc statistiskās vērtības attiecībā uz konkrētām tirgotāju populācijām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+12 M

    Pirmais pārskata periods

    2022


    17. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (STEC) – ikgadējie dati

    Mainīgie lielumi

    240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    To pakalpojumu kopējais eksports vai imports, ar kuriem notiek tirdzniecība starp rezidentiem un nerezidentiem

    NACE A–U sadaļa

    Iedalījumi

    Visi iedalījumi (1–3) jāapvieno ar turpmāk norādīto ģeogrāfisko iedalījumu

    Ģeogrāfiskais iedalījums

    Pasaule

    Savienība

    Ārpus Savienības

    1.

    Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases:

    Iedalījums pēc darbības:

    Kopā

    Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

    šādu NACE sadaļu agregāti:

    A+B, D+E, I+L+O+P+Q+R+S+T+U

    NACE sadaļas:

    C, F, G, H, J, K, M, N

    Nav zināms

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

    Kopā

    Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

    0-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    Pēc izvēles: 0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    Pēc izvēles: 10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    Nav zināms

    2.

    Iedalījums pēc darbības, produktu veida un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

    Iedalījums pēc darbības:

    Tāds pats kā 1. iedalījumā

    Produktu iedalījums:

    Pakalpojumi kopā

    Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

    EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    Nav zināms

    Pēc izvēles: EBOPS 2010 detalizētie komponenti 10.1, 10.2 un 10.3, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    Pēc izvēles: Papildu ģeogrāfiskais iedalījums

    Jānorāda tikai par kopējiem pakalpojumiem:

    Atsevišķas ES dalībvalstis

    Amerikas Savienotās Valstis

    3.

    Iedalījums pēc darbības un kontroles veida

    Iedalījums pēc darbības:

    tāds pats kā 1. iedalījumā.

    Kontroles veida iedalījums:

    Kopā

    Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

    Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi

    Pēc izvēles: papildu iedalījums, ja pieejams:

    Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam nav savu saistīto uzņēmumu ārvalstīs

    Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam ir savi saistītie uzņēmumi ārvalstīs

    ārvalstu kontrolēti uzņēmumi

    Nav zināms

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18 M

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Būtu jāizmanto metodes un aplēses, kas ieteiktas Eurostat un EASO Rokasgrāmatā apkopotājiem par pakalpojumu tirdzniecības statistiku iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (Eurostat-OECD Compilers Guide for Statistics on Services Trade by Enterprise Characteristics). Valstis var arī izmantot jebkuru citu līdzvērtīgu metodi vai aplēsi atbilstoši MSITS 2010 principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 4. pantam.

    Visos gadījumos izmantotajām metodēm vajadzētu būt skaidri aprakstītām metadatos.

    Pirmais pārskata periods

    2022


    18. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par iekšējiem P&I izdevumiem

    Mainīgie lielumi

    230101. Iekšējie P&I izdevumi

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc darbības sektora

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    2.

    Iedalījums pēc darbības sektora un līdzekļu avota

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Līdzekļu avota iedalījums:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem līdzekļu avotiem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Pārējā pasaule

    Ārvalstu uzņēmumi

    Ārvalstu uzņēmumi vienā un tajā pašā grupā (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

    Citi ārvalstu uzņēmumi (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

    Eiropas Komisija

    Starptautiskas organizācijas

    Citi avoti

    3.

    Iedalījums pēc darbības sektora un P&I veida (pēc izvēles attiecībā uz “Augstākās izglītības sektors” un “Kopā”)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    P&I veida iedalījums

    Fundamentālie pētījumi

    Lietišķie pētījumi

    Eksperimentālā izstrāde

    4.

    Iedalījums pēc darbības sektora un izmaksu veida

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Izmaksu veida iedalījums:

    kārtējās izmaksas (darbaspēka izmaksas un citas izmaksas),

    kapitāla izdevumi

    5.

    Iedalījums pēc darbības (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

    Kopā par visām NACE sadaļām no A līdz U;

    sadaļu D+E, G+H+I+J+K+L+M+N, O+P, S+T+U agregāti;

    sadaļas A, B, C, E, F, G, H, I, J, K, M, N, Q, R, S, T

    nodaļu C10+C11+C12, C10+C11, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C25+C26+C27+C28+C29+C30, D35+E36, E37+E38+E39, J58+J59+J60, M69+M70+M71, M73+M74+M75, Q87+Q88 agregāti;

    nodaļas C12, C13, C14, C15, C16, C17, C18, C19, C20, C21, C22, C23, C24, C25, C26, C27, C28, C29, C30, C31, C32, C33, D35, J61, J62, J63, L68, M71, M72, O84, P85, Q86, U99

    NACE grupas C254, C261, C262, C263, C264, C265, C266, C267, C268, C301, C302, C303, C304, C309, C325, G465, J582, J631, M721, M722, S951

    Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi.

    6.

    Iedalījums pēc rūpniecības orientācijas (tikai uzņēmējdarbības sektoram) (pēc izvēles)

    “Rūpniecības orientācijas” iedalījums:

    tāds pats kā 5. iedalījums

    7.

    Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

    Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām lieluma klasēm, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”

    0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles)

    10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    8.

    Iedalījums pēc līdzekļu avota un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Līdzekļu avota iedalījums:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem līdzekļu avotiem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Pārējā pasaule

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

    Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām lieluma klasēm, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”

    0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles)

    10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    9.

    Iedalījums pēc galvenās pētniecības un izstrādes jomas (tikai attiecībā uz valsts sektoru un augstākās izglītības sektoru)

    Dabas zinātnes,

    inženiertehnoloģija,

    medicīnas un veselības zinātnes,

    lauksaimniecības un veterinārās zinātnes,

    sociālās zinātnes,

    humanitārās un mākslas zinātnes

    10.

    Iedalījums pēc sociāli ekonomiskā mērķa (tikai valsts sektoram) (pēc izvēles)

    Nomenklatūras nodaļu līmenī attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS)

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Visi iedalījumi (izņemot darbības nozares iedalījumu):

    Katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

    Darbības sektoru iedalījums:

    Katru gadu

    provizoriskie dati T+10M

    galīgie un validētie dati T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    19. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību P&I

    Mainīgie lielumi

    230201. P&I personāls

    230202. Pētnieki

    Mērvienība

    Absolūtā vērtība

    Statistiskā populācija

    Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc darbības sektora

    Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    2.

    Iedalījums pēc darbības sektora un amata

    Tikai mainīgajam lielumam 230201 (P&I personāls); dati jāiesniedz, izteikti pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Iedalījums pēc amata:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem amatiem

    Pētnieki,

    cits P&I personāls (pēc izvēles),

    tehniķi un līdzvērtīgi darbinieki (pēc izvēles),

    cits atbalsta personāls (pēc izvēles)

    3.

    Iedalījums pēc darbības sektora un kvalifikācijas (pēc izvēles)

    Dati jāiesniedz, izteikti pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Kvalifikācijas iedalījums:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem kvalifikācijas līmeņiem

    PhD ieguvēji (ISCED 2011, 8. līmenis),

    citi universitātes grādi un citi terciārie diplomi (ISCED 2011, 5., 6. un 7. līmenis),

    citas kvalifikācijas

    4.

    Iedalījums pēc darbības sektora, amata un dzimuma

    Tikai mainīgajam lielumam 230201 (P&I personāls); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Iedalījums pēc amata:

    tāds pats kā 2. iedalījums

    Iedalījums pēc dzimuma:

    kopā,

    sievietes

    5.

    Iedalījums pēc darbības sektora, kvalifikācijas un dzimuma (pēc izvēles)

    Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Kvalifikācijas iedalījums:

    tāds pats kā 3. iedalījums

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    6.

    Iedalījums pēc darbības

    Dati jāiesniedz tikai par uzņēmējdarbības sektoru; dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Kopā par visām NACE sadaļām no A līdz U;

    sadaļu D+E, G+H+I+J+K+L+M+N, O+P, S+T+U agregāti

    sadaļas A, B, C, E, F, G, H, I, J, K, M, N, Q, R, S, T

    nodaļu C10+C11+C12, C10+C11, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C25+C26+C27+C28+C29+C30, D35+E36, E37+E38+E39, J58+J59+J60, M69+M70+M71, M73+M74+M75, Q87+Q88 agregāti;

    nodaļas C12, C13, C14, C15, C16, C17, C18, C19, C20, C21, C22, C23, C24, C25, C26, C27, C28, C29, C30, C31, C32, C33, D35, J61, J62, J63, L68, M71, M72, O84, P85, Q86, U99

    NACE grupas C254, C261, C262, C263, C264, C265, C266, C267, C268, C301, C302, C303, C304, C309, C325, G465, J582, J631, M721, M722, S951

    Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi.

    7.

    Iedalījums pēc galvenās pētniecības un izstrādes jomas un dzimuma

    Dati jāiesniedz tikai par valsts sektoru un augstākās izglītības sektoru

    Darbinieku skaits

    Pilnslodzes ekvivalenta vienības (pēc izvēles)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Galvenās pētniecības un izstrādes jomas iedalījums:

    Dabas zinātnes,

    inženiertehnoloģija,

    medicīnas un veselības zinātnes,

    lauksaimniecības un veterinārās zinātnes,

    sociālās zinātnes,

    humanitārās un mākslas zinātnes

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    8.

    Iedalījums pēc darbības un dzimuma

    Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā, un tikai par uzņēmējdarbības sektoru

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    tāds pats kā 6. iedalījums

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    9.

    Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases

    Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku pilnslodzes ekvivalenta vienībās, un tikai par uzņēmējdarbības sektoru

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

    0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles),

    10–49 darbinieki un pašnodarbinātās personas,

    50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas,

    250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

    Kopējais rādītājs par uzņēmējdarbības sektoru aptver visas iepriekš uzskaitītās lieluma klases, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”.

    10.

    Iedalījums pēc darbības sektora un dzimuma

    Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāsniedz, izteikti

    darbinieku skaitā,

    pilnslodzes ekvivalenta vienībās (pēc izvēles)

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    11.

    Iedalījums pēc darbības sektora, vecuma grupas un dzimuma (pēc izvēles)

    Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Attiecībā uz uzņēmējdarbības sektoru un privāto bezpeļņas sektoru: pēc izvēles

    Iedalījums pēc vecuma grupas:

    Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām vecuma grupām

    < 25

    25–34

    35–44

    45–54

    55–64

    > 65

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    12.

    Iedalījums pēc darbības sektora, pilsonības un dzimuma (pēc izvēles)

    Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Iedalījums pēc pilsonības:

    Kopā par visām pilsonībām un turpmāk norādītajām pilsonības klasēm

    Valsts pilsonība

    Citu ES dalībvalstu pilsonība

    Citu Eiropas valstu pilsonība

    Ziemeļamerikas pilsonība

    Centrālamerikas un Dienvidamerikas pilsonība

    Āzijas pilsonība

    Āfrikas pilsonība

    Cita pilsonība

    Iedalījums pēc dzimuma:

    tāds pats kā 4. iedalījumā

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Visi iedalījumi (izņemot darbības nozares iedalījumu):

    Katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

    Iedalījums pēc darbības sektora attiecībā uz “pētniekiem” un “personālu kopā”, izteikts pilnslodzes ekvivalentos (FTE):

    Katru gadu

    provizoriskie dati T+10M

    galīgie un validētie dati T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    20. tabula. Valsts līmeņa statistika par valsts finansētu P&I

    Mainīgie lielumi

    230501. Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

    230502. Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc sociāli ekonomiskā mērķa attiecībā uz GBARD

    Mainīgajam lielumam 230501 (Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD))

    Nomenklatūras kategorijas attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS)

    NABS apakškategorijas (pēc izvēles)

    2.

    Iedalījums pēc finansējuma veida attiecībā uz GBARD galīgajā budžetā (pēc izvēles)

    Mainīgajam lielumam 230501 (Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD))

    Projekta finansējums,

    institucionālais finansējums

    3.

    Iedalījums pēc programmu veida/veicēja

    Mainīgajam lielumam 230502 (valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I)

    Valsts iemaksas transnacionāliem publiskiem P&I veicējiem,

    Valsts iemaksas Eiropas mēroga transnacionālām publiskām P&I programmām

    Valsts iemaksas divpusējām vai daudzpusējām publiskām P&I programmām, kas izveidotas starp dalībvalstu valdībām (un ar kandidātvalstīm un EBTA valstīm)

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Visi iedalījumi (1. iedalījumam – galīgajā budžetā):

    gada galīgie un validētie dati T+12M

    1. iedalījums (budžeta projektā):

    gada dati T+6M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    21. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu iepirkumiem

    Mainīgie lielumi

    240102. Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    240103. Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

    240104. Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    240105. Enerģētikas produktu iepirkumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī, attiecībā uz D, E un F sadaļu)

    240106. Maksājumi apakšuzņēmējiem (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai): NACE B–J, L–N un P–R un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Mainīgajam lielumam 240103 (ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Mainīgajiem lielumiem 240104 (ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi) un 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Mainīgajam lielumam 240105 (enerģētikas produktu iepirkumi): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Mainīgajiem lielumiem 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) un 240103 (ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi):

    NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

    tikai mainīgajam lielumam 240103, NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas 64.1, 64.2, 64.3, 64.9, 65.1, 65.2, 65.3 un klases 64.11, 64.19, 65.11, 65.12, 65.20 un 65.30;

    95. un 96. nodaļai: nodaļas, grupas un klases;

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību) (mainīgajam lielumam 240102 šis īpašais agregāts izslēgs K sadaļu),

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi,

    augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    augsto tehnoloģiju ražošana,

    vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

    zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

    zemo tehnoloģiju ražošana,

    informācijas sektors,

    datorsaistītie pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

    citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

    zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Mainīgajiem lielumiem 240104 (ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi) un 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem) (NACE B–F sadaļa):

    NACE sadaļas un nodaļas

    Mainīgajam lielumam 240105 (enerģētikas produktu iepirkumi):

    NACE B, C un F sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases

    NACE D un E sadaļai: sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības.

    Attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām var pieņemt, ka mainīgā lieluma 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) vērtība ir ekonomiski nenozīmīga, tāpēc par mainīgo lielumu 240102 var norādīt nulles vērtības.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2023. gads mainīgajam lielumam 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem)

    2021. gads visiem pārējiem mainīgajiem lielumiem


    22. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu krājumu izmaiņām

    Mainīgie lielumi

    240201. Izmaiņas preču krājumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    240202. Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos

    240203. Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 240202 (izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    Mainīgajiem lielumiem 240201 (izmaiņas preču krājumos) un 240203 (izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    (Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā):

    Mainīgajam lielumam 240202 (izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos) (NACE B–F sadaļa):

    NACE sadaļas, nodaļas, grupas un klases

    Mainīgajiem lielumiem 240201 (izmaiņas preču krājumos) un 240203 (izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos) (NACE G sadaļa):

    NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti detalizēto tematu datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    23. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu neto apgrozījuma iedalījumu pēc produkta un klienta atrašanās vietas

    Mainīgie lielumi

    250112. Neto apgrozījums iedalījumā pēc klienta atrašanās vietas (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī: attiecībā uz visām grupām un klasēm piemēro 1 % kritēriju atbilstošajā nodaļu līmenī)

    250113. Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī; attiecībā uz visām grupām un klasēm piemēro 1 % kritēriju atbilstošajā nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Darbības veidu aptvērums: tirgus ražotāji, kas klasificēti NACE 62., 78. nodaļā un 58.2., 63.1., 69.1., 69.2., 70.2., 71.1., 71.2., 73.1., 73.2. grupā

    Lieluma klases aptvērums: tikai uzņēmumi ar vairāk nekā 20 darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām

    Iedalījumi

    Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā

    Mainīgajam lielumam 250113 (neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta)

    1.

    Iedalījums pēc produkta

    CPA NACE 62. nodaļai un 58.2. un 63.1 grupai (datorpakalpojumi): kopā, 58.21, 58.29, 58.29.1 + 58.29.2, 58.29.3 + 58.29.4, 58.29.5, 62.01, 62.02, 62.03, 62.09, 63.11, 63.12, 95.11, tālākpārdošana (būtu jāiekļauj visa tās programmatūras tālākpārdošana (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), kuru neizstrādā uzņēmums, kā arī tās aparatūras tālākpārdošana, kuru neražo uzņēmums), pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 69.1. grupai (juridiskie pakalpojumi): kopā, 69.10.11, 69.10.12, 69.10.13, 69.10.14, 69.10.15, 69.10.16, 69.10.17, 69.10.18, 69.10.19, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 69.2. grupai (uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos): kopā, 69.20.1, 69.20.2, 69.20.21 + 22 + 23, 69.20.24, 69.20.29, 69.20.3, 69.20.4, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 70.2. grupai (vadības konsultāciju pakalpojumi): kopā, 70.21.1, 70.22.1, 70.22.11, 70.22.12, 70.22.13, 70.22.14, 70.22.15, 70.22.16, 70.22.17, 70.22.2, 70.22.3, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 71.11. klasei (arhitektūras pakalpojumi): kopā, 71.11.1, 71.11.2, 71.11.21 + 22, 71.11.23, 71.11.24, 71.11.3, 71.11.4, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 71.12. klasei (inženiertehniskie pakalpojumi un saistīti tehnisko konsultāciju pakalpojumi): kopā, 71.12.1, 71.12.11, 71.12.12, 71.12.13, 71.12.14, 71.12.15, 71.12.16, 71.12.17, 71.12.18, 71.12.19, 71.12.2, 71.12.3, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 71.2. grupai (tehniskā pārbaude un analīze):

    kopā, 71.20.1, 71.20.11, 71.20.12, 71.20.13, 71.20.14, 71.20.19, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 73.1. grupai (reklāma): kopā, 73.11.1, 73.11.11, 73.11.12, 73.11.13, 73.11.19, 73.12.1, 73.12.11, 73.12.12, 73.12.13, 73.12.14, 73.12.19, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 73.2. grupai (tirgus un sabiedriskās domas izpēte): kopā, 73.20.1, 73.20.11, 73.20.12, 73.20.13, 73.20.14 + 19, 73.20.2, pārējie citur neklasificēti produkti

    CPA NACE 78. nodaļai (darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu): kopā, 78.10.1, 78.10.11, 78.10.12, 78.20.1, 78.20.11, 78.20.12, 78.20.13, 78.20.14, 78.20.15, 78.20.16, 78.20.19, 78.30.1, pārējie citur neklasificēti produkti

    Mainīgajam lielumam 250112 (neto apgrozījums iedalījumā pēc klienta atrašanās vietas)

    2.

    Iedalījums pēc klienta atrašanās vietas

    Kopā

    Rezidenti (kā definēts EKS 2010 1.62. punktā),

    nerezidenti,

    ES teritorijā,

    ārpus ES

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021. gads NACE 62. un 78. nodaļai un 58.2., 63.1., 71.1., 71.2., 73.1. 73.2. grupai

    2022. gads NACE 69.1., 69.2. un 70.2. grupai


    24. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu neto apgrozījuma iedalījumu pēc darbības plašas pārgrupēšanas

    Mainīgie lielumi

    250102. Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

    250103. Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

    250104. Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

    250105. Neto apgrozījums no būvniecības

    250106. Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

    250107. Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

    250108. Neto apgrozījums no būvniecības

    250109. Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības

    (visiem mainīgajiem lielumiem var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 250102 (neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajiem lielumiem 250104 (neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību), 250105 (neto apgrozījums no celtniecības), 250108 (neto apgrozījums no būvniecības) un 250109 (neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības): NACE F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajam lielumam 250103 (neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām): NACE B–E sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajiem lielumiem 250106 (neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām) un 250107 (neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2022. gads attiecībā uz NACE 2. red. 47. nodaļu

    2025. gads attiecībā uz NACE 2. red. 45. nodaļu

    2023. gads attiecībā uz visām citām darbībām


    25. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu apgrozījuma veida iedalījumu

    Mainīgie lielumi

    250110. Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī

    250111. Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem

    (visiem mainīgajiem lielumiem var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Mainīgajam lielumam 250110 (Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem): NACE F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    Mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem): NACE sadaļas un nodaļas

    Mainīgajam lielumam 250110 (Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī): NACE grupa

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021. gads mainīgajam lielumam 250110 (neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī);

    2023. gads mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem)


    26. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par rūpniecības produkciju

    Mainīgie lielumi

    251001. Pārdotā produkcija

    251002. Apakšuzņēmēju saražotā produkcija

    251003. Faktiskā produkcija

    Mērvienība

    Mainīgajam lielumam 251001 (pārdotā produkcija): valsts valūta (tūkstošos) un (izņemot rūpnieciskajiem pakalpojumiem) daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās;

    mainīgajam lielumam 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija): (izņemot rūpnieciskajiem pakalpojumiem) valsts valūta (tūkstošos) un daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās;

    mainīgajam lielumam 251003 (faktiskā produkcija): daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās

    Statistiskā populācija

    PRODCOM saraksta produkti, kas iekļauti CPA 05.–33. nodaļā (izņēmumi ir noteikti PRODCOM sarakstā).

    Mainīgajam lielumam 251001 (pārdotā produkcija) atsevišķs PRODCOM pozīcijas apakškopums attiecas uz rūpnieciskiem pakalpojumiem.

    Mainīgajiem lielumiem 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija) dati jāiesniedz par PRODCOM saraksta produktu apakškopumu (noteikts PRODCOM sarakstā).

    Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts šīs regulas III pielikuma B punktā, un 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz produkciju CPA klašu līmenī.

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc produkta

    PRODCOM saraksts, kas ir spēkā pārskata perioda beigās

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Vajadzīga pietiekama reprezentativitātes pakāpe CPA klašu līmenī.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+6M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    27. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu ieguldījumiem ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    Mainīgie lielumi

    260102. Bruto ieguldījumi zemesgabalos

    260103. Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

    260104. Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

    260105. Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

    (attiecībā uz visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgo lielumu 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās), var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    mainīgajam lielumam 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    mainīgajiem lielumiem 260102 (bruto ieguldījumi zemesgabalos), 260103 (bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē) un 260104 (bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības:

    (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

    Mainīgajam lielumam 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās) (NACE B–N un P–R sadaļa un S95. un S96. nodaļa)

    NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: NACE sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

    NACE K sadaļai: NACE sadaļas, nodaļas, 64.1., 64.2., 64.3., 64.9., 65.1., 65.2., 65.3. grupa un 64.11., 64.19., 64.20., 64.30, 65.11., 65.12., 65.20., 65.30. klase;

    S95. un S96. nodaļai: NACE nodaļas, grupas un klases;

    īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    IKT kopā,

    IKT ražošana,

    IKT pakalpojumi,

    augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    augsto tehnoloģiju ražošana,

    vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

    zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

    vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

    zemo tehnoloģiju ražošana,

    informācijas sektors,

    datorsaistītie pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

    zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

    citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

    zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

    zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

    tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

    Mainīgajiem lielumiem 260102 (bruto ieguldījumi zemesgabalos), 260103 (bruto ieguldījumi esošu ēku un konstrukciju iegādē) un 260104 (bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā) (tikai NACE B–G sadaļa): NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības.

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    28. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par ieguldījumiem ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos

    Mainīgie lielumi

    260107. Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

    Mērvienība

    valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc darbības

    NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    29. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par vietējām vienībām

    Mainīgie lielumi

    310101. Vietējo vienību skaits (pēc izvēles NACE K sadaļai)

    320101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās

    320301. Darba samaksa un algas vietējās vienībās

    Mērvienība

    valsts valūta mainīgajam lielumam 320301 (darba samaksa un algas vietējās vienībās); absolūtie skaitļi citiem mainīgajiem lielumiem

    Statistiskā populācija

    NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96, nodaļā klasificētās tirgus ražotāju vietējās vienības (pēc izvēles NACE K sadaļai attiecībā uz mainīgo lielumu 310101 (vietējo vienību skaits))

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc reģiona un darbības

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums:

    NUTS 0.–2. līmenis (1)

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas un nodaļas

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    30. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem

    Mainīgie lielumi

    310102. Aktīvo uzņēmumu skaits

    310201. Uzņēmumu dibināšana

    310202. Uzņēmumu likvidēšana

    310203. Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

    310104. Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    310103. To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    310204. Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    310205. Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    310206. Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    320102. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    320103. Darbinieku skaits

    320201. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    320202. Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    320203. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    320204. Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    320205. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    320206. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    320104. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    320105. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    320207. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    320208. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    320209. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    320210. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    320211. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    320212. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Mērvienība

    absolūtie skaitļi

    Statistiskā populācija

    NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc reģiona un darbības

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums: NUTS 0.–3. līmenis

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļu agregāti:

    B+C+D+E, K+L, M+N, P+Q, R+S95+S96

    NACE sadaļas:

    F, G, H, I, J

    Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    2.

    Iedalījums pēc reģiona un darbinieku skaita lieluma klases

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums: NUTS 0.–3. līmenis

    Iedalījums pēc darbinieku skaita lieluma klases: kopā, 0 darbinieku, 1–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku,

    (lieluma klase “0” neattiecas uz mainīgajiem lielumiem 310103 (uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks), 310204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 310206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)), 320104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 320105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 320207 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 320208 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku), 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku), 320211 (darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)) un 320212 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus))

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Provizoriski dati: mainīgajiem lielumiem 310202 (uzņēmumu likvidēšana), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 320203 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos), 320204 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku): T+22M;

    galīgie un validētie dati: T+22M, izņemot mainīgajiem lielumiem 310202 (uzņēmumu likvidēšana), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 320203 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos), 320204 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku): T+34 M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    31. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par P&I izdevumiem

    Mainīgie lielumi

    330101. Iekšējie P&I izdevumi

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

    Iedalījumi

    Iedalījums pēc reģiona un darbības sektora

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums:

    NUTS 1. un 2. līmenis

    Darbības sektoru iedalījums:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Visi iedalījumi:

    katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    32. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību P&I

    Mainīgie lielumi

    330201. P&I personāls

    330202. Pētnieki

    Mērvienība

    Absolūtie skaitļi

    Statistiskā populācija

    Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

    Iedalījumi

    1.

    Iedalījums pēc reģiona un darbības sektora

    Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums:

    NUTS 1. un 2. līmenis

    Darbības sektoru iedalījums:

    Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

    Uzņēmējdarbības sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    2.

    Iedalījums pēc reģiona, darbības sektora un dzimuma (pēc izvēles)

    Par mainīgo lielumu 330201 (P&I personāls) dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās. Par mainīgo lielumu 330202 (pētnieki) dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās.

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Reģionālais iedalījums:

    NUTS 1. un 2. līmenis

    Darbības sektoru iedalījums:

    tāds pats kā 1. iedalījums

    Iedalījums pēc dzimuma:

    kopā,

    sievietes

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Visi iedalījumi:

    katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    33. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – ziņojošās valsts institucionālo vienību kontrole pār uzņēmumiem ārvalstīs

    Mainīgie lielumi

    410101. Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    420101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    420201. Darbinieku pabalstu izmaksas uzņēmumos ārvalstīs, ko galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–N un P–S sadaļu)

    430101. Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–N un P–S sadaļu)

    440101. Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    Mērvienība

    Mainīgajiem lielumiem 410101 (tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības) un 420101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības): absolūtā vērtība;

    citiem mainīgajiem lielumiem: valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Visiem mainīgajiem lielumiem: NACE B–N un P–S sadaļās klasificētie tirgus ražotāji ārvalstīs (būtu jāaptver visu ziņojošās valsts galīgi kontrolējošo institucionālo vienību saistītie ārvalstu uzņēmumi)

    Iedalījumi

    Dati tiks sniegti atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc atrašanās vietas valsts un ārvalstu uzņēmuma darbības.

    1.

    Iedalījums pēc darbības un ģeogrāfiskais iedalījums

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc darbības:

    NACE sadaļas;

    šādu NACE nodaļu agregāti:

    C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88

    NACE nodaļas:

    C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86

    Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    Ģeogrāfiskais iedalījums:

    2. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    2.

    Ģeogrāfiskais iedalījums

    3.ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajam lielumam 440101 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

    Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var pieņemt nulles vērtības, izņemot mainīgajiem lielumiem 410101 (tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības) un 420101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības).

    Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

    Gadījumos, kad fiskālā gada datus nevar pārrēķināt, lai tie aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz datiem par fiskālo gadu.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+20M

    Pirmais pārskata periods

    2021


    34. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Savienības iekšējā preču tirdzniecība – detalizēti dati

    Mainīgie lielumi

    450101.a. Savienības iekšējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

    450101.b. Savienības iekšējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

    450102.a. Savienības iekšējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

    450102.b. Savienības iekšējā preču importa daudzums – detalizēti dati

    Mērvienība

    Statistiskās vērtības: vērtības valsts valūtā (vienības)

    Skaits:

    Neto masa (kg)

    Daudzums papildu mērvienībās: ja piemērojams saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā (attiecīgā mērvienība).

    Statistiskā populācija

    Preču kopējais eksports vai imports

    Iedalījumi

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums, papildus tie jāapvieno ar iedalījumu pēc transporta veida uz robežas (pēc izvēles)

    Iedalījums pēc precēm

    Iedalījums pēc kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmeņa, izņemot

    (1)

    kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 22. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, un atkrastes iekārtām piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, kuras var iedalīt pēc

    a)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

    b)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

    c)

    citur klasificētām precēm;

    (2)

    mehānisko transportlīdzekļu un gaisa kuģu, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 4. punktā, un rūpniecības kompleksu sastāvdaļas, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 5. punktā, kuras iedala pēc kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    Iedalījums pēc partnerdalībvalsts un izcelsmes valsts

    Eksportam:

    galamērķa dalībvalsts un izcelsmes valsts

    Importam:

    nosūtītāja dalībvalsts; izcelsmes valsts (pēc izvēles)

    Datus par partnerdalībvalstīm un izcelsmes valsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

    Iedalījums pēc darījuma veida

    Datus par darījuma veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 1. tabulā.

    Dalībvalstis piemēro A slejas kodu vai A slejas kodu numuru un to B slejas apakšnodaļu apvienojumu.

    Iedalījums pēc transporta veida uz robežas (pēc izvēles)

    Ja iesniedz datus par transporta veidu uz robežas, tos iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 2. tabulā.

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    1.

    Dalībvalstis par katru mēneša pārskata periodu apkopo statistiku, kas aptver to kopējo preču eksportu un importu Savienībā, pēc vajadzības izmantojot aplēses. Aplēses atzīmē un nosūta Eurostat, tās iedalot vismaz pēc partnerdalībvalsts un preču koda pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    2.

    Neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktu, dalībvalstis iesniedz par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz pēc preču iedalījuma kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

    3.

    Ja informācija ir militāri slepena atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām, dalībvalstis var iesniegt mazāk detalizētu informāciju, nekā norādīts šajā tabulā. Tomēr Komisijai (Eurostat) iesniedz datus vismaz par kopējo mēneša eksporta un importa statistisko vērtību.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+70D

    Ja ikmēneša rezultāti, kas jau iesniegti Komisijai (Eurostat), tiek pārskatīti, dalībvalstis nosūta pārskatītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pārskatīto datu pieejamības.

    Pirmais pārskata periods

    2022. gada janvāris


    35. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Savienības ārējais preču imports un eksports – detalizēti dati

    Mainīgie lielumi

    450201.a. Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

    450201.b. Savienības ārējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

    450202.a. Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

    450202.b. Savienības ārējā preču importa daudzums – detalizēti dati

    Mērvienība

    Statistiskās vērtības: vērtības valsts valūtā (vienības)

    Skaits:

    Neto masa (kg)

    Daudzums papildu mērvienībās: ja piemērojams saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā (attiecīgā mērvienība).

    Statistiskā populācija

    Preču kopējais eksports vai imports

    Iedalījumi

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

    Iedalījums pēc precēm

    Eksportam: Iedalījums pēc kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmeņa izņemot

    (1)

    kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 22. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, un atkrastes iekārtām piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, kuras var iedalīt pēc

    a)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

    b)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

    c)

    citur klasificētām precēm.

    (2)

    Rūpniecības kompleksu sastāvdaļas, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 5. punktā, kuras iedala pēc kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    Importam: iedalījums pēc Taric apakšnodaļas (10 ciparu līmenī), izņemot:

    (1)

    īpašas preces vai pārvietojumus, kā minēts V pielikuma III nodaļā. Izņemot preces, kas minētas 23. iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, šīs īpašās preces vai pārvietojumus var iedalīt kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmenī;

    (2)

    atkrastes iekārtām piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, kuras var iedalīt pēc

    a)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

    b)

    pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

    c)

    citur klasificētām precēm.

    Neskarot datu izplatīšanu valsts līmenī, Komisija (Eurostat) neizplata detalizētu statistiku iedalījumā pēc Taric apakšpozīcijām, ja tās izpaušana apdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz Savienības tirdzniecības un lauksaimniecības politiku.

    Iedalījums pēc iespējamā galamērķa dalībvalsts un faktiskā eksporta dalībvalsts Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

    Eksportam:

    Faktiskā eksporta dalībvalsts

    Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

    Importam:

    Iespējamā galamērķa dalībvalsts

    Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

    Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotu, kas nav muitas deklarācijas.

    Datus par eksportētāju un importētāju dalībvalsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

    Iedalījums pēc partnervalsts

    Eksportam: pēdējā zināmā galamērķa valsts

    Importam: nosūtīšanas valsts un izcelsmes valsts

    Datus par partnervalsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

    Iedalījums pēc darījuma veida

    Datus par darījuma veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 1. tabulā.

    Dalībvalstis piemēro A slejas kodu vai A slejas kodu numuru un to B slejas apakšnodaļu apvienojumu.

    Iedalījums pēc statistikas procedūras

    Parastais eksports vai imports

    Eksports vai imports, kam piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru

    Eksports vai imports, kam piemēro izvešanas pārstrādei muitas procedūru

    Eksports vai imports, kas netiek reģistrēts no muitas deklarācijām

    Iedalījums pēc preferenciālā režīma importam (tikai mainīgajiem lielumiem 450202.a/b)

    Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas.

    Tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kura norādīta Savienības Muitas kodeksā.

    Neskarot datu izplatīšanu valsts līmenī, Komisija (Eurostat) neizplata detalizētu statistiku iedalījumā pēc preferenciāla režīma importam, ja tās izpaušana apdraudētu sabiedrības intereses attiecībā uz Kopienas tirdzniecības un lauksaimniecības politiku.

    Iedalījums pēc transporta veida

    Transporta veids uz robežas

    Transporta veids valsts iekšienē

    Konteinerkuģis

    Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas.

    Datus par transporta veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 2. tabulā.

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    1.

    Dalībvalstis par katru mēneša pārskata periodu apkopo statistiku, kas aptver to kopējo Savienības ārējo tirdzniecību, pēc vajadzības izmantojot aplēses. Aplēses atzīmē un nosūta Eurostat, tās iedalot vismaz pēc partnervalsts un preču koda pārskata periodā attiecībā uz Savienības ārējo tirdzniecību spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    2.

    Neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktu, dalībvalstis iesniedz par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz pēc preču iedalījuma kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

    3.

    Ja informācija ir militāri slepena atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām, dalībvalstis var iesniegt mazāk detalizētu informāciju, nekā norādīts šajā tabulā. Tomēr Komisijai (Eurostat) iesniedz datus vismaz par kopējo mēneša eksporta un importa statistisko vērtību.

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+40D

    Ja ikmēneša rezultāti, kas jau iesniegti Komisijai (Eurostat), tiek pārskatīti, dalībvalstis nosūta pārskatītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pārskatīto datu pieejamības.

    Pirmais pārskata periods

    2022. gada janvāris


    36. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Preču eksports un imports – agregēti dati

    Mainīgie lielumi

    450103. Preču eksporta statistiskā vērtība – agregēti dati

    450104. Preču importa statistiskā vērtība – agregēti dati

    Mērvienība

    Vērtības valsts valūtā (vienības)

    Statistiskā populācija

    Preču kopējais eksports vai imports

    Iedalījumi

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

    Ģeogrāfiskais iedalījums:

    Visām dalībvalstīm:

    Savienība

    Ārpus Savienības

    Turklāt attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm:

    Eurozona

    Ārpus eurozonas

    Iedalījums pēc precēm:

    Kopā

    Papildus tam: pārskata periodā spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas (SITC) 0–9. iedaļa – obligāta tikai attiecībā uz partnerzonām ārpus Savienības un ārpus eurozonas

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+40D

    Pirmais pārskata periods

    2022. gada janvāris


    37. tabula. Statistika par ārējām darbībām – Savienības ārējais preču eksports un imports faktūras valūtas dalījumā

    Mainīgie lielumi

    450203. Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

    450204. Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

    Mērvienība

    Vērtības valsts valūtā (vienības)

    Statistiskā populācija

    Kopējais Savienības ārējais eksports vai imports

    Iedalījumi

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

    Preču iedalījums:

    Saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošo Starptautisko standartizēto tirdzniecības klasifikāciju (SITC):

    kopā,

    0.–8. sadaļa,

    33. nodaļa

    Iedalījums pēc faktūras valūtas:

    Ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas, faktūras valūtas iedalījums ir šāds:

    Euro

    Valsts valūta (tikai dalībvalstīm, kas nav eurozonā)

    Citas pie eurozonas nepiederošu dalībvalstu valūtas (izņemot Lielbritānijas sterliņu mārciņu)

    Lielbritānijas sterliņu mārciņa

    ASV dolārs

    Cits

    Ja kā datu avotu izmanto muitas deklarācijas, faktūras valūtas iedalījums ir šāds:

    Euro

    Valsts valūta (tikai dalībvalstīm, kas nav eurozonā)

    Citas pie eurozonas nepiederošu dalībvalstu valūtas (izņemot Lielbritānijas sterliņu mārciņu)

    Lielbritānijas sterliņu mārciņa

    ASV dolārs

    Brazīlijas reāls

    Kanādas dolārs

    Šveices franks

    Ķīnas juaņa renminbi

    Indijas rūpija

    Japānas jena

    Dienvidkorejas vona

    Meksikas peso

    Norvēģijas krona

    Krievijas rublis

    Singapūras dolārs

    Turcijas lira

    Cits

    Datu nosūtīšanas termiņš

    T+3M

    Pirmais pārskata periods

    2022


    38. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida – gada dati

    Mainīgie lielumi

    460101. Pakalpojumu imports un iegāde

    460201. Pakalpojumu eksports un sniegšana

    Mērvienība

    Valsts valūta (tūkstošos)

    Statistiskā populācija

    Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc visiem četriem sniegšanas veidiem

    Iedalījumi

    1.

    Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida un ģeogrāfiskajā iedalījumā

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc sniegšanas veida:

    Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana (kopā par 1., 2., 3. un 4. veidu)

    1. veids (“pārrobežu darījumi”),

    2. veids (“patēriņš ārvalstīs”)

    3. veids (“komerciāla klātbūtne”) un

    4. veids (“fizisku personu klātbūtne”),

    kā noteikts VI pielikuma 2. iedaļā.

    Produktu iedalījums:

    Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

    Ģeogrāfiskais iedalījums: (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā):

    5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    2.

    Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida, produkta veida un ģeogrāfiskajā iedalījumā (var piemērot CETO atzīmi vai 1 % kritēriju kopējā tirdzniecības apjoma līmenī (pakalpojumu imports + eksports), kā definēts III pielikuma B punktā un A punkta 1. apakšpunktā)

    Ja piemēro 1 % kritēriju, 2. iedalījumu neziņo (šādā gadījumā paziņo tikai 1. iedalījumu).

    Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

    Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

    tāds pats sniegšanas veidu iedalījums kā 1. iedalījums.

    Produktu iedalījums:

    kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

    EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    EBOPS 2010 papildu grupējums, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    Ģeogrāfiskais iedalījums:

    5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    3.

    Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida, detalizētā produktu veida iedalījumā un ģeogrāfiskajā iedalījumā (var piemērot CETO atzīmi vai 1 % kritēriju kopējā tirdzniecības apjoma līmenī (pakalpojumu imports + eksports), kā definēts III pielikuma B punktā un A punkta 1. apakšpunktā)

    Ja piemēro 1 % kritēriju, 3. iedalījumu neziņo (šādā gadījumā paziņo tikai 1. iedalījumu).

    Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

    tāds pats sniegšanas veidu iedalījums kā 1. iedalījums.

    Produktu iedalījums:

    kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

    EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    EBOPS 2010 papildu grupējums, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    EBOPS 2010 detalizēti komponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

    Ģeogrāfiskais iedalījums:

    5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Datu nosūtīšanas termiņš

    Iedalījumiem, kas ietver 1., 2. un 4. veidu: T+10M

    Iedalījumiem, kas ietver 3. veidu un “Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana” (kopā par 1., 2., 3. un 4. veidu): T+22M

    Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

    Būtu jāizmanto metodes un aplēses, kas ieteiktas Sniegšanas veidu (MoS) apkopotāju rokasgrāmatas (Modes of Supply (MoS) Compilers Guide) pirmajā un otrajā izdevumā, kā aprakstīts VI pielikuma 1. iedaļā. Valstis var arī izmantot jebkuru citu līdzvērtīgu metodi vai aplēsi atbilstoši MSITS 2010 principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 4. pantam.

    Jebkurā laikā, ja ieteicamu metodi nevar izmantot, tās vietā var izmantot atbilstošo vispārīgās aplēses metodi.

    Visos gadījumos izmantotajām metodēm vajadzētu būt skaidri aprakstītām metadatos.

    Pirmais pārskata periods

    1. iedalījumam: Y+2 gadi, kur Y ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmā izdevuma publicēšanas gads.

    2. iedalījumam: Z+2 gadi, kur Z ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas otrā izdevuma publicēšanas gads.

    3. iedalījumam: Z+4 gadi, kur Z ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas otrā izdevuma publicēšanas gads.

    C daļa. Klasifikācijas

    1. tabula. Darījumu veidu iedalījums

    A

    B

    1.

    Darījumi, kas ietver īpašumtiesību faktisku maiņu ar finansiālu kompensāciju

    1.

    Tiešā pārdošana/pirkšana, izņemot tiešo tirdzniecību ar privātiem patērētājiem/ko veic privāti patērētāji

    2.

    Tiešā tirdzniecība ar privātiem patērētājiem/ko veic privāti patērētāji (iesk. tālpārdošanu)

    2.

    Preču nosūtīšana atpakaļ un aizstāšana bez maksas pēc tam, kad reģistrēts sākotnējais darījums

    1.

    Preču nosūtīšana atpakaļ

    2.

    Atpakaļ nosūtīto preču aizstāšana

    3.

    Atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšana (piemēram, saskaņā ar garantijas noteikumiem)

    3.

    Darījumi, kas ietver plānotu īpašumtiesību nodošanu vai īpašumtiesību maiņu bez finansiālas kompensācijas

    1.

    Pārvietošana uz noliktavu/no noliktavas (izņemot preču piegādi uz noliktavu un konsignācijas krājumus)

    2.

    Piegādes preču pirkšanai pēc paraugu novērtēšanas vai izmēģināšanas (ieskaitot preču piegādi uz noliktavu un konsignācijas krājumus)

    3.

    Finanšu noma

    4.

    Darījumi, kas ietver īpašumtiesību nodošanu bez finansiālas kompensācijas

    4.

    Darījumi, kuros paredzēta pārstrāde saskaņā ar līgumu (neietver īpašumtiesību maiņu)

    1.

    Preces, ko paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti

    2.

    Preces, ko nav paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti

    5.

    Darījumi pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu (neietver īpašumtiesību maiņu)

    1.

    Preces, ko nosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti

    2.

    Preces, ko nenosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti

    6.

    Īpaši darījumi, kas reģistrēti valsts nolūkiem

     

     

    7.

    Darījumi, kuros paredzēts veikt muitošanu/pēc muitošanas (neietver īpašumtiesību maiņu, saistīti ar kvazi importa vai kvazi eksporta precēm)

    1.

    Preču laišana brīvā apgrozībā dalībvalstī, tās vēlāk eksportējot uz citu dalībvalsti

    2.

    Preču transportēšana no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, lai precēm piemērotu eksporta procedūru

    8.

    Darījumi, kas ietver būvmateriālu un tehniska aprīkojuma piegādi saskaņā ar vispārēju būvniecības vai inženiertehnisku līgumu, kuram nav vajadzīga atsevišķu rēķinu izrakstīšana par precēm un tiek sagatavots rēķins par visu līgumu

     

     

    9.

    Citi darījumi, ko nevar klasificēt ar citiem kodiem

    1.

    Noma, aizdevums un operatīvais līzings, kura termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem

    9.

    Cits


    2. tabula. Transporta veidu iedalījums

    Transporta veids uz robežas; transporta veids valsts iekšienē

    Jūras transports

    Dzelzceļa transports

    Autotransports

    Gaisa transports

    Pasta sūtījums

    Stacionāras transporta iekārtas

    Iekšējo ūdensceļu transports

    Pašgājēji

    Konteinerkuģis

    Šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces netiek pārvadātas konteineros.

    Šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.


    3. tabula. Statistikas procedūras iedalījums

    Statistikas procedūra

    Parastais imports vai eksports

    Imports vai eksports, kam piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru

    Imports vai eksports, kam piemēro izvešanas pārstrādei muitas procedūru

    Imports vai eksports, kas netiek reģistrēts no muitas deklarācijām


    (1)  Reģionālie dati saskaņā ar NUTS klasifikāciju, kas piemērojama laikā, kad saskaņā ar šo regulu ir jāveic datu nosūtīšana; pārskatot datus par iepriekšējo pārskata gadu, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija, kas piemērojama tiesību aktos paredzētā to nosūtīšanas termiņa laikā.


    II PIELIKUMS

    Ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un īpaši agregāti

    RPG un īpaši agregāti, kas iekļauti darbību iedalījumos šīs regulas I pielikuma B daļā iekļautajās tabulās, jāaprēķina, kā izklāstīts turpmāk.

    A.   Ražošanas pamatgrupējumi (RPG)

    1.   Ražošanas pamatgrupējumu definīcija

    NACE grupu un nodaļu sadalījums ražošanas pamatgrupējumos (RPG) ir definēts tabulā turpmāk.

    Mainīgajiem lielumiem 130101, 130102 un 130103 CPA grupu sadalījumu RPG tuvinājumos var atvasināt, pamatojoties uz NACE grupu sadalījumu.

    NACE POZĪCIJU SADALĪŠANA AGREGĀTU KLASIFIKĀCIJAS KATEGORIJĀS

    NACE apraksts

    Agregāta klasifikācija

    07 Metāla rūdu ieguve

    Starppatēriņa preces

    08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

    Starppatēriņa preces

    09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

    Starppatēriņa preces

    10.6 Graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana

    Starppatēriņa preces

    10.9 Dzīvnieku barības ražošana

    Starppatēriņa preces

    13.1 Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana

    Starppatēriņa preces

    13.2 Tekstilmateriālu aušana

    Starppatēriņa preces

    13.3 Tekstilmateriālu apstrāde

    Starppatēriņa preces

    16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    20.1 Ķīmisko pamatvielu, minerālmēslu un slāpekļa savienojumu, plastmasu un sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās

    Starppatēriņa preces

    20.2 Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana

    Starppatēriņa preces

    20.3 Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana

    Starppatēriņa preces

    20.5 Pārējo ķīmisko vielu ražošana

    Starppatēriņa preces

    20.6 Sintētisko šķiedru ražošana

    Starppatēriņa preces

    22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    24 Metālu ražošana

    Starppatēriņa preces

    25.5 Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana; pulvermetalurģija

    Starppatēriņa preces

    25.6 Metāla virsmas apstrāde un pārklāšana; mehāniskā apstrāde

    Starppatēriņa preces

    25.7 Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    25.9 Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana

    Starppatēriņa preces

    26.1 Elektronisko komponentu un plašu ražošana

    Starppatēriņa preces

    26.8 Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana

    Starppatēriņa preces

    27.1 Elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un elektrības sadales un kontroles iekārtu ražošana

    Starppatēriņa preces

    27.2 Galvanisko elementu ražošana

    Starppatēriņa preces

    27.3 Vadu un instalāciju ierīču ražošana

    Starppatēriņa preces

    27.4 Apgaismes ierīču ražošana

    Starppatēriņa preces

    27.9 Citu elektroiekārtu ražošana

    Starppatēriņa preces

    05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

    Enerģija

    06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

    Enerģija

    19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

    Enerģija

    35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

    Enerģija

    36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

    Enerģija

    25.1 Metāla konstrukciju ražošana

    ražošanas līdzekļi

    25.2 Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    25.3 Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus

    ražošanas līdzekļi

    25.4 Ieroču un munīcijas ražošana

    ražošanas līdzekļi

    26.2 Datoru un perifēro iekārtu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    26.3 Sakaru iekārtu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    26.5 Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana; pulksteņu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    26.6 Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

    ražošanas līdzekļi

    30.1 Kuģu un laivu būve

    ražošanas līdzekļi

    30.2 Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana

    ražošanas līdzekļi

    30.3 Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    30.4 Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    32.5 Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana

    ražošanas līdzekļi

    33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

    ražošanas līdzekļi

    26.4 Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    26,7 Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    27.5 Sadzīves aparatūras un iekārtu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    30.9 Pārējo transportlīdzekļu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    31 Mēbeļu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    32.1 Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    32.2 Mūzikas instrumentu ražošana

    Ilglietošanas patēriņa preces

    10.1 Gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.2 Zivju, vēžveidīgo un gliemju apstrāde un konservēšana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.3 Augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.4 Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.5 Piena produktu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.7 Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    10.8 Citu pārtikas produktu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    11 Dzērienu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    12 Tabakas izstrādājumu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    13.9 Pārējo tekstilizstrādājumu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    14 Apģērbu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

    Īslaicīga patēriņa preces

    20.4 Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu, smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    32.3 Sporta preču ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    32.4 Spēļu un rotaļlietu ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    32.9 Citur neklasificēta ražošana

    Īslaicīga patēriņa preces

    2.   Gadījumi, kad NACE grupu līmenī dati nav pieejami

    Dalībvalstīm, kas statistikas datus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2152, neaprēķina tik sīki kā NACE grupu līmenī, ir ļauts attiecībā uz nodaļās ietvertām grupām aprēķināt valsts dalījumu, ko piemērot nodaļu līmenī iegūtu datu iedalīšanai grupās.

    Dalībvalstis, kas uzņēmējdarbības veidus ražošanas pamatgrupējumos (RPG) iedala, pilnībā vai daļēji pamatojoties uz NACE nodaļu līmeni, informē Eurostat par dalījumiem, saskaņā ar kuriem iegūts iedalījums NACE grupu līmenī.

    B.   Īpaši NACE kodu agregāti

    Īpašais agregāts

    NACE komponenti

    Rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+S

    rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+95 + 96

    Uzņēmējdarbības nozares

    NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+95

    Nefinanšu uzņēmējdarbības nozares

    NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+L+M+N+95

    rūpniecība un būvniecība

    NACE B+C+D+E+F

    Rūpniecība

    NACE B+C+D+E

    IKT kopā

    NACE C261+C262+C263+C264+C268+G465+J582+J61+J62+J63.1+S951

    = IKT ražošana + IKT pakalpojumi

    IKT ražošana,

    NACE C261+C262+C263+C264+C268

    IKT pakalpojumi.

    NACE G465+J582+J61+J62+J631+S951

    Informācijas sektors

    NACE J581+J591+J592+J60+J639

    Datorsaistītie pakalpojumi

    NACE J582+J62+J631

    Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana

    NACE C20+C21+C254+C26+C27+C28+C29+C30–C301+C325

    Augsto tehnoloģiju ražošana

    NACE C21+C26+C303

    Vidēji augsto tehnoloģiju ražošana

    NACE C20+C254+C27+C28+C29+C30–C301–C303+C325

    Zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana

    NACE C10+C11+C12+C13+C14+C15+C16+C17+C18+C19+C22+C23+C24+C25–C254+C301+C31+C32–C325+C33

    Vidēji zemo tehnoloģiju ražošana

    NACE C182+C19+C22+C23+C24+C25–C254+C301+C33

    Zemo tehnoloģiju ražošana

    NACE C10+C11+C12+C13+C14+C15+C16+C17+C18–C182+C31+C32–C325

    Pakalpojumi

    G+H+I+J+K+L+M+N+O+P+Q+R+S+T+U

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+S

    pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

    G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+95 + 96

    Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā

    NACE H50+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N80+O84+P85+Q86+Q87+Q88+R90+R91+R92+R93

    Zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi

    NACE J59+J60+J61+J62+J63+M72

    Zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi

    NACE H50+H51+M69+M70+M71+M73+M74+N78+N80

    Zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi

    NACE K64+K65+K66

    Citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi

    NACE J58+M75+O84+P85+Q86+Q87+Q88+R90+R91+R92+R93

    Zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares

    NACE B09+C19+C21+C26+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N79+R90

    Zināšanu ietilpīgas darbības

    NACE B09+C19+C21+C26+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N79+O84+P85+P86+R90+R91+S94+U99

    Tūrisma nozares (kopā)

    NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+H511+I551+I552+I553+I561+I563+N771+N7721+N79

    Tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms)

    NACE H511+I551+I552+I553+N791

    Tūrisma nozares (daļēji tūrisms)

    NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+I561+I563+N771+N7721+N799

    Tūrisma nozares – transports (kopā)

    NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+H511

    Tūrisma nozares – sauszemes transports

    NACE H491+H4932+H4939

    Tūrisma nozares – ūdens transports

    NACE H501+H503

    Tūrisma nozares – izmitināšana (Regulas (ES) Nr. 692/2011 darbības joma)

    NACE I551+I552+I553

    Tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā)

    NACE I561+I563

    Tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā)

    NACE N771+N7721

    Kultūras un radošās nozares – kopā

    NACE C18 + C3212 + C322 + G4761 + G4762 + G4763 + J5811 + J5813 + J5814 + J5821 + J59 + J60 + J6391 + M7111 + M741 + M742 + M743 + N7722 + P8552 + R90 + R91

    Kultūras un radošās nozares – pakalpojumi

    NACE J5811 + J5813 + J5814 + J5821 + J59 + J60 + J6391 + M7111 + M741 + M742 + M743 + N7722 + P8552 + R90 + R91

    Darbības, izņemot rūpniecību un tirdzniecību

    NACE A+F+H+I+J+K+L+M+N+O+P+Q+R+S+T+U

    C.   Īpaši CPA kodu agregāti

    Īpašais agregāts

    CPA kodi

    Citi CPA produkti

    CPA 41–99


    III PIELIKUMS

    Vienkāršošana

    A.   IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ DATU SNIEGŠANU, PAMATOJOTIES UZ VALSTS EKONOMIKAS LIELUMU

    1.   1 % kritērijs

    1 % kritērijs attiecas uz konkrētiem mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā. Minētie mainīgie lielumi nav jāapkopo, ja dalībvalsts ieguldījums attiecībā uz saistītu rādītāju (piemēram, pievienotā vērtība, apgrozījums vai darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) vai kopējais pakalpojumu apjoms (pakalpojumu imports plus eksports) konkrētā darbībā (NACE), EBOPS 2010 kategorijā vai produktu (CPA) iedalījumā ir mazāks nekā 1 % no ES kopējā. Saistītais rādītājs un darbības (NACE), EBOPS 2010 iedalījuma vai produktu (CPA) iedalījuma līmenis ir norādīts I pielikumā.

    2.   Noteikumi valstu sagrupēšanai mazās, vidējās un lielās valstīs

    Ņemot vērā valsts lielumu, daļa statistikas par mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā, mazām un vidējām valstīm nav jānorāda vispār vai jānorāda retāk vai līdz vēlākam datu nosūtīšanas termiņam.

    1.

    Mainīgais lielums, kas izmantojams dalībvalstu grupēšanai lieluma klasēs, ir pievienotā vērtība;

    2.

    lai nošķirtu mazas, vidējas un lielas dalībvalstis, jāizmanto divas sliekšņa vērtības, kas noteiktas attiecīgi 1 % un 4 % apmērā;

    3.

    dalībvalstu vispārējā grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pievienotajā vērtībā, kas klasificēta NACE B–N sadaļā (izņemot K sadaļu).

    Drošības klauzula: Ja valsts daļa ES pievienotajā vērtībā vienā no turpmāk norādītajām NACE sadaļām vai noteiktajiem agregātiem atbilst zemākai lieluma kategorijai (zemāka nekā lieluma kategorija, kas izriet no vispārējā grupējuma), datu prasības attiecībā uz konkrēto valsti atbilst attiecīgās sadaļas (vai sadaļu) zemākās lieluma kategorijas prasībām. Tas var attiekties uz NACE C sadaļu (“Ražošana”), F sadaļu (“Būvniecība”), G sadaļu (“Tirdzniecība”) un uz H–N sadaļas (izņemot K sadaļu “Pakalpojumi”) agregātu.

    4.

    Dalībvalstu grupēšanu veic, pamatojoties uz datiem par bāzes gadu, un pēc tam grupējumu piemēro piecus gadus pēc kārtas.

    B.   IESPĒJA IESNIEGT DATUS, KAS NETIKS PUBLICĒTI VALSTS LĪMENĪ UN KAS TIKS IZMANTOTI TIKAI EIROPAS KOPĒJO RĀDĪTĀJU APRĒĶINĀŠANAI – TIKAI IEGULDĪJUMS EIROPAS KOPĒJO RĀDĪTĀJU IEGŪŠANAI (CETO)

    Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un izdevumus valsts statistikas iestādēm, dalībvalstis attiecībā uz dažiem mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā, var apzīmēt tādus datus, kas izmantojami tikai kā ieguldījums Eiropas kopējo rādītāju iegūšanai (CETO). Eurostat šos datus nepublicē, un dalībvalstis ar CETO atzīmi neapzīmē dalībvalstīs publicētus datus. Statistikas apjoms, ko dalībvalsts var apzīmēt ar CETO atzīmi, atšķiras starp mazām, vidējām un lielām valstīm.

    1.

    Mainīgais lielums, kas izmantojams dalībvalstu grupēšanai lieluma klasēs, ir pievienotā vērtība, izņemot:

    mainīgos 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija), kur grupēšanai izmantojamais mainīgais lielums ir pārdotā produkcija;

    mainīgos 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur izmantojamais mainīgais lielums ir kopējais pakalpojumu tirdzniecības apjoms – starp rezidentiem un nerezidentiem tirgoto pakalpojumu eksports plus imports –, kas izteikts kā mainīgo lielumu 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) summa.

    2.

    Lai nošķirtu mazas, vidējas un lielas dalībvalstis, jāizmanto divas sliekšņa vērtības, kas noteiktas attiecīgi 1 % un 10 % apmērā, izņemot mainīgajiem lielumiem 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija), 251003 (faktiskā produkcija), 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur noteiktās sliekšņa vērtības ir attiecīgi 1 % un 4 %.

    3.

    Dalībvalstu vispārējā grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pievienotajā vērtībā, kas klasificēta NACE B–R sadaļā un 95. un 96. nodaļā (izņemot O sadaļu), izņemot:

    mainīgajiem lielumiem 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija), kur grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pārdotajā produkcijā, kas klasificēta CPA nodaļās (05–33) atbilstoši PRODCOM saraksta darbības jomai;

    mainīgajiem lielumiem 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES kopējā pakalpojumu tirdzniecības apjomā (starp rezidentiem un nerezidentiem tirgoto pakalpojumu eksports plus imports, kas izteikts kā mainīgo lielumu 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) summa).

    4.

    Statistikas apjoms, ko var apzīmēt ar CETO atzīmi mainīgajiem lielumiem, kuri noteikti šīs regulas I pielikumā.

    a)

    Mazām valstīm: visi dati NACE klašu līmenī un ne vairāk kā 25 % datu NACE grupu līmenī iedalījumam pēc darbības; visi dati NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lielumam klasēm iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases; ne vairāk kā 20 % datu individuālu PRODCOM pozīciju līmenī.

    b)

    Vidējām valstīm: ne vairāk kā 25 % datu NACE klašu līmenī iedalījumam pēc darbības, ne vairāk kā 25 % datu NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lieluma klasēm apvienotajiem iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases iedalījumam pēc lieluma klases NACE grupu līmenī; ne vairāk kā 15 % datu individuālām PRODCOM pozīcijām. Turklāt, ja kādā no šīm dalībvalstīm NACE 2. red. klašu vai NACE 2. red. grupas lielumu klašu daļa dalībvalsts uzņēmējdarbības ekonomikā ir mazāka par 0,1 % vai mazāka par 0,1 % no kopējā rādītāja par visām individuālajām PRODCOM pozīcijām, attiecīgos datus arī var nosūtīt ar CETO atzīmi.

    c)

    Lielām valstīm: ne vairāk kā 15 % datu NACE klašu līmenī iedalījumam pēc darbības, ne vairāk kā 15 % datu NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lieluma klasēm apvienotajiem iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases iedalījumam pēc lieluma klases NACE grupu līmenī; ne vairāk kā 10 % datu individuālu PRODCOM pozīciju līmenī vai individuālām PRODCOM pozīcijām.

    d)

    Mainīgajiem lielumiem 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), – mazām valstīm: ne vairāk kā 40 % dalībvalstu datu var atzīmēt ar CETO atzīmi; vidējām valstīm: ne vairāk kā 15 %, un lielām valstīm: ne vairāk kā 10 %.

    C.   EIROPAS IZLASES SHĒMAS

    Eiropas izlases shēmas var ierobežot to datu apjomu, kas jānosūta, apkopojot statistiku par mainīgajiem lielumiem, kuri norādīti šīs regulas I pielikumā, lai mazinātu izmaksas valstu statistikas sistēmām, tādējādi nodrošinot Eiropas datu prasību izpildi un sniedzot Komisijai (Eurostat) iespēju sagatavot ticamas Eiropas aplēses attiecīgajiem rādītājiem.

    Dalībvalstis, kas piedalās minētajā Eiropas izlases shēmā, var nosūtīt datus Komisijai (Eurostat) vismaz par NACE darbībām un CPA produktiem, kas norādīti, saskaņā ar turpmāk izklāstīto procedūru.

    1.

    Katrai valstij jāziņo par tām darbībām vai produktiem, kuru svērums ir 0,05 % vai vairāk no rādītāja kopējā svēruma (kopējā rūpniecība eurozonā) iepriekšējā bāzes gadā.

    2.

    Ziņošanas prasības atjaunina regulāri tajā pašā laikā, kad atjaunina Eiropas svērumus par jauno bāzes gadu, pamatojoties uz svērumiem iepriekšējā bāzes gadā.

    3.

    Pirmais pārskata periods jaunajām pozīcijām sākas ne vēlāk kā no jaunā bāzes gada sākuma, sekām sākoties no bāzes gada ieviešanas trīs gadus vēlāk.

    4.

    Eiropas izlases shēmu atjaunināšanai pēc šīs kārtības nav vajadzīgs īpašs tiesību akts.

    Izklāstītos Eiropas izlases shēmu noteikumus var pielāgot bāzes gada vai klasifikācijas sistēmas izmaiņām vai svarīgām strukturālām pārmaiņām eurozonā vai Eiropas Savienībā.

    Katra jaunā eurozonas vai Eiropas Savienības dalībvalsts, pievienojoties eurozonai vai Eiropas Savienībai, var iestāties jebkurā no Eiropas izlases shēmām. Komisija, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalsti, konkretizē NACE darbības un CPA produktus, par kuriem jānosūta dati saskaņā ar minēto procedūru, lai saistībā ar Eiropas izlases shēmām minētā dalībvalsts ievērotu Regulu (EK) Nr. 2019/2152.

    D.   IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ DATU SNIEGŠANU, PAMATOJOTIES UZ DARBĪBAS EKONOMISKO LIELUMU VALSTS IEKŠIENĒ.

    Katrai dalībvalstij jāziņo par tām darbībām vai produktiem, kuru svērums ir 0,05 % vai vairāk no rādītāja kopējā svēruma dalībvalstī kārtējā bāzes gadā (var piemērot iepriekšējo bāzes gadu, ja kārtējais bāzes gads nav pieejams), ja vien nepiemēro Eiropas izlases shēmu.

    E.    STS LAIKRINDU ILGUMS JAUNĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM

    Katra Eiropas Savienības dalībvalsts iesniedz laikrindas vismaz no otrās jaunākās bāzes gada maiņas, aptverot laikposmu starp jaunāko un iepriekšējo bāzes gada maiņu, ja nav pieejamas pilnas laikrindas saskaņā ar datu tabulām.


    IV PIELIKUMS

    Jēdzienu un mainīgo lielumu definīcijas

    I.   JĒDZIENI

    Statistikas rezidentvienības

    Statistikas vienības, kas ir valsts rezidentvienības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (1).

    Ekonomiskā teritorija

    Ekonomiskā teritorijā tiek ieskaitītas šādas teritorijas:

    a)

    teritorija (ģeogrāfiska teritorija), kurā pārvaldi un ekonomisko kontroli īsteno viena valdība;

    b)

    jebkura brīvā zona, ieskaitot muitas noliktavas un muitas kontrolētās rūpnīcas;

    c)

    nacionālā gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un starptautisko ūdeņu apskalots kontinentālais šelfs, uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības;

    d)

    teritoriālie anklāvi, kas ir pārējā pasaulē izvietotas ģeogrāfiskās teritorijas, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai starpvalstu vienošanos izmanto vispārējās valdības institūcijas (piemēram, vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes, zinātniskās bāzes u. tml.);

    e)

    naftas, dabasgāzes u. tml. iegulas starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izstrādā a)–d) apakšpunktā minētās teritorijas rezidentvienības.

    Ekonomiskā teritorijā netiek ieskaitītas šādas teritorijas:

    ekstrateritoriāli anklāvi (t. i., attiecīgās valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem izmanto citu valstu pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības iestādes un struktūras vai starptautiskas organizācijas).

    Vietējais un ārējais tirgus

    Atšķirība starp vietējo un ārējo tirgu īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas vajadzībām interpretējama atbilstīgi dalībvalstu ekonomiskajām teritorijām.

    II.   MAINĪGIE LIELUMI

    A.   UZŅĒMUMU POPULĀCIJA

    1)   Mainīgais lielums 110101: Reģistrācijas

    Reģistrācijas reģistrā reģistrētu juridisku vienību skaits jebkurā laikā pārskata ceturksnī q saskaņā ar attiecīgo administratīvo vai juridisko procedūru.

    2)   Mainīgais lielums 110102: Bankroti

    To juridisku vienību skaits, kurām sākta bankrota atzīšanas procedūra, izdodot tiesas deklarāciju, jebkurā laikā pārskata ceturksnī q (kas bieži ir provizoriska un ne vienmēr nozīmē darbības izbeigšanu).

    3)   Mainīgais lielums 210101: Aktīvo uzņēmumu skaits

    Aktīvo uzņēmumu skaits ir visu to statistikas vienību skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā bija “uzņēmumi”, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (2), un kuras arī aktīvi darbojās minētajā pārskata periodā.

    Uzskata, ka statistikas vienība ir bijusi aktīva pārskata periodā, ja minētajā periodā tai bija pozitīvs neto apgrozījums, tā radīja izlaidi, tai bija darbinieki vai tā veica ieguldījumus.

    4)   Mainīgais lielums 210102: To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    To uzņēmumu skaits, kam ir bijis vismaz viens darbinieks pārskata perioda t jebkurā laikā.

    5)   Mainīgais lielums 210103: Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz 10 darbinieku laikposmā t-3 un kam trīs gadu laikposmā (t-3 līdz t) darbinieku skaits pieaudzis vidēji vairāk nekā par 10 % gadā. Minētais neietver uzņēmumus, kas definēti mainīgajā lielumā 210201 “uzņēmumu dibināšana”, laikposmā t-3.

    6)   Mainīgais lielums 210104: Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    Jaunizveidotiem lielas izaugsmes uzņēmumiem (“gazeles”) kā augstas izaugsmes uzņēmumu apakškopai jāatbilst papildu nosacījumiem, proti, ir nepieciešams, lai tie būtu bijuši uzņēmumi, kā definēts mainīgajā lielumā 210201 “uzņēmumu dibināšana”, t-4 vai t-5 laikposmā.

    7)   Mainīgais lielums 210201: Uzņēmumu dibināšana

    To jaundibināto uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma dibināšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izveidošana, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Jaundibināto uzņēmumu skaitā neiekļauj populācijas ierakstus, kas izdarīti uzņēmumu grupas apvienošanās, sašķelšanas, nodalīšanas vai pārstrukturēšanas dēļ. Neiekļauj tās apakšpopulācijas ierakstus, kuri izdarīti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

    8)   Mainīgais lielums 210202: Uzņēmumu likvidēšana

    To likvidēto uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma likvidēšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izbeigšanās, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Likvidēto uzņēmumu skaitā neiekļauj ierakstus, kas no populācijas ir svītroti uzņēmumu grupas apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanās vai pārstrukturēšanas dēļ. Neiekļauj apakšpopulācijas ierakstus, kas no tās dzēsti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

    9)   Mainīgais lielums 210203: Uzņēmumu izdzīvošana

    Uzņēmums izdzīvo, ja tas ir aktīvs tā dibināšanas gadā (t-1 līdz t-5) un nākamajā(-os) gadā(-os). Var nošķirt divus izdzīvošanas veidus.

    Uzņēmums, kas dibināts gadā t-1, tiek uzskatīts par izdzīvojušu gadā t, ja tas ir aktīvs jebkurā gada t laikposmā (tā ir izdzīvošana bez izmaiņām).

    Uzņēmumu uzskata par izdzīvojušu arī tad, ja saistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) ir pārstājusi(-šas) aktīvi darboties, bet to darbības ir pārņēmusi jauna juridiska vienība, kas izveidota tieši tāpēc, lai pārņemtu attiecīgā uzņēmuma ražošanas faktorus (tā ir izdzīvošana ar uzņēmumu pārņemšanas starpniecību).

    10)   Mainīgais lielums 210204: Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    To uzņēmumu skaits, kam ir bijis pirmais darbinieks pārskata perioda t jebkurā laikā. Tas var attiekties uz jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210201, kā arī uz uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210101, ja uzņēmumi jau bijuši aktīvi iepriekšējos pārskata periodos, taču tiem nav bijis neviena darbinieka divos iepriekšējos pārskata periodos.

    11)   Mainīgais lielums 210205: Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    To uzņēmumu skaits, kam vairs nav darbinieku no pārskata perioda t jebkura laika un kam ir bijis vismaz viens darbinieks pārskata perioda t agrākā laikā. Tas var attiekties uz likvidētajiem uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210202 un kam ir vismaz viens darbinieks, kā arī uz uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210102, ja uzņēmumi joprojām ir aktīvi, taču tiem vairs nav darbinieku no laikposma t jebkura laika un šajos divos sekojošajos pārskata periodos: t+1 un t+2. Tas pats ir piemērojams, ja pēdējā darbinieka nodarbinātības līgums beidzas 31. decembrī laikposmā t.

    12)   Mainīgais lielums 210206: Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

    To uzņēmumu skaits, kam ir bijis vismaz viens darbinieks jebkurā laikā katru gadu, sākot no gada, kad tiem ir bijis pirmais darbinieks (t-1 līdz t-5), līdz pārskata periodam t. To uzņēmumu populāciju, kam pirmais darbinieks ir laikposmā t, definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204. Uzņēmumu uzskata par izdzīvojušu arī tad, ja saistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) ir pārstājusi(-šas) aktīvi darboties, bet to darbības ir pārņēmusi jauna juridiska vienība, kas izveidota tieši tāpēc, lai pārņemtu attiecīgā uzņēmuma ražošanas faktorus (tā ir izdzīvošana ar uzņēmumu pārņemšanas starpniecību).

    13)   Mainīgais lielums 210301: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

    Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikā “ārvalstu kontrolēts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē galīgā kontrolējošā institucionāla vienība, kura nav informāciju apkopojošās valsts rezidents. “Uzņēmumi” ir aktīvi uzņēmumi, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210101 A punkta 3. apakšpunktā.

    “Kontrole” ir spēja noteikt uzņēmuma vispārējo politiku, piemēram, nepieciešamības gadījumā izvēloties atbilstīgus direktorus. Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka institucionālā vienība B kontrolē uzņēmumu A, ja B vai nu tieši, vai netieši kontrolē vairāk nekā pusi no akcionāru balsstiesībām vai citiem līdzekļiem nodrošina kontroli pār A.

    “Ārvalstu kontrole” nozīmē, ka galīgā kontrolējošā institucionālā vienība atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā rezidents ir tā institucionālā vienība, ko tā kontrolē.

    “Filiāles” ir vietējās vienības, kas neveido atsevišķas juridiskas vienības. Pret tām attiecas kā pret kvazikapitālsabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 pielikuma nozīmē, un tās uzskata par uzņēmumiem ārvalstu saistīto uzņēmumu statistikas nolūkos.

    “Galīgā saistīta uzņēmuma kontrolējošā institucionālā vienība” ir institucionāla vienība, kas ir viena no saistītu uzņēmumu kontrolējošajām vienībām, kuru nekontrolē cita institucionālā vienība.

    “Ārvalstu saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko galīgi kontrolē institucionāla vienība, kura nav rezidents šajā valstī, kas apkopo informāciju, vai arī uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko galīgi kontrolē institucionālā vienība, kura ir rezidents valstī, kas apkopo informāciju.

    “Galīgās kontroles valsts” ir galīgās kontrolējošās institucionālās vienības vai saskaņoti darbojošos vienību grupas rezidentvalsts.

    Jēdzieniem “institucionāla vienība” un “vietēja vienība” tāda pati nozīme kā Regulā (EEK) Nr. 696/93.

    “Iekšējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību, kuri ir rezidenti valstī, kas apkopo informāciju.

    14)   Mainīgais lielums 210401: Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

    “Ārvalstu kontrolējošs uzņēmums” ir galīgā kontrolējošā institucionālā rezidentvienība, kam ir vismaz viens ārvalstu saistīts uzņēmums un kas ir aktīvs uzņēmums, kas definēts attiecībā uz mainīgo lielumu 210101 A punkta 3. apakšpunktā. Jēdzieniem “kontrole” un “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība”(UCI) ir tāda nozīmē, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

    “Iekšzemes saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo statistiku, un ko kontrolē UCI, kas ir rezidente tajā pašā valstī, kura apkopo statistiku. Jēdzieniem “uzņēmums” un “filiāle” ir tāda nozīme, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

    Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikā “ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” ir statistika, kas raksturo iekšzemes saistīto uzņēmumu darbību katrā galīgajā kontrolējošā institucionālajā rezidentvienībā, kam ir vismaz viens ārvalstu saistīts uzņēmums, un to ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu darbību, kas ir rezidenti valstī, kura apkopo statistiku.

    15)   Mainīgais lielums 310101: Vietējo vienību skaits

    To vietējo vienību skaits atbilstoši Padomes Regulai Nr. 696/93, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu, it īpaši apsekojuma sistēmas kļūdu, izlabošanas. Vietējās vienības jāiekļauj arī tad, ja tām nav algotu darbinieku. Šajā statistikā būtu jāietver visas vienības, kas bijušas aktīvas vismaz kādu daļu laika pārskata periodā.

    16)   Mainīgais lielums 310102: Aktīvo uzņēmumu skaits

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210101 A punkta 3. apakšpunktā.

    17)   Mainīgais lielums 310103: To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

    18)   Mainīgais lielums 310104: Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210103 A punkta 5. apakšpunktā.

    19)   Mainīgais lielums 310201: Uzņēmumu dibināšana

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

    20)   Mainīgais lielums 310202: Uzņēmumu likvidēšana

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

    21)   Mainīgais lielums 310203: Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210203 A punkta 9. apakšpunktā.

    22)   Mainīgais lielums 310204: Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

    23)   Mainīgais lielums 310205: Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

    24)   Mainīgais lielums 310206: Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210206 A punkta 12. apakšpunktā.

    25)   Mainīgais lielums 410101: Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    “Uzņēmums ārvalstīs, ko galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” ir uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo statistiku, un ko galīgi kontrolē institucionāla vienība, kura ir rezidente valstī, kas apkopo statistiku. Jēdzieniem “kontrole”, “uzņēmums”, “filiāle” un “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība”(UCI) ir tāda nozīmē, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

    Statistikā par ārējām darbībām “ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” ir statistika, kas raksturo to ārvalstu saistīto uzņēmumu darbību ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē institucionāla vienība, kas ir rezidente valstī, kura apkopo statistiku.

    B.   DARBASPĒKA IZLIETOJUMS

    1)   Mainīgais lielums 120101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ir mainīgo lielumu “darbinieku skaits” un “pašnodarbināto personu skaits” summa. “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. Pašnodarbināto personu skaits ir to personu vidējais skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā ir bijušas statistikas vienības, kurā viņi strādā, vienīgie īpašnieki vai kopīpašnieki. Tas attiecas arī uz ģimenē strādājošajiem un mājražotājiem, kuru ienākumi ir statistikas vienības izlaides vērtības funkcija.

    2)   Mainīgais lielums 120201: Darbinieku nostrādātās stundas

    Darbinieku nostrādāto stundu kopējais skaits ir to stundu skaits, ko darbinieki faktiski nostrādājuši statistikas vienības izlaides veidošanai pārskata periodā.

    Tas ietver laiku, kas veltīts blakusdarbam, netieši veicinot izlaidi (piemēram, plānošanai, sagatavošanai, administratīvām darbībām un tamlīdzīgi), kā arī laiku, kas pavadīts, neveicot faktisku darbu, bet ko statistikas vienība uzskata un atalgo kā tādu (piemēram, īsi pārtraukumi, īsi pārtraukumi ražošanas samazināšanas dēļ, apmācība un tamlīdzīgi).

    Tas ietver arī laiku, kas veltīts darbam (arī ja tas ir blakusdarbs) bez faktiska atalgojuma (piemēram, neapmaksātas virsstundas).

    Tas neietver atalgotu laiku, kas pavadīts, neveicot faktisku darbu, un ko statistikas vienība neuzskata par tādu (piemēram, ikgadējo atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, svētku dienas, ilgākus pārtraukumus, pusdienu pārtraukumus, streikus, svārstmigrāciju un tamlīdzīgi).

    Statistikā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā visas šīs pozīcijas, piemēram, neapmaksātas virsstundas.

    3)   Mainīgais lielums 120301: Darba samaksa un alga

    Mainīgais lielums “darba samaksa un alga” ietver visus izdevumus, kas rodas pārskata periodā saistībā ar visu statistikas vienības darbinieku kopējo bruto atalgojumu naudā vai natūrā. Darba samaksa un alga ir daļa no mainīgā lieluma 220301 “darbinieku pabalstu izmaksas”.

    Kopējais bruto atalgojums naudā vai natūrā cita starpā ietver, piemēram, šādas pozīcijas: tiešais atalgojums, piemaksas, pabalsti, naudas balvas, dzeramnaudas, komisijas maksas, iemaksas darbinieku uzkrājumu shēmās, maksājumi par nenostrādātām dienām, darba samaksa un alga natūrā, uzņēmuma produkti, darbinieku izmitināšana, dienesta automobiļi, akciju iegādes iespējas un pirkuma shēmas, darba devēja ieturamās summas (darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis u. c.). Statistikā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā visas šīs pozīcijas.

    Minētais neietver izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumiem, kurus sniedz ar aģentūru darbinieku starpniecību, un citus tamlīdzīgus fiskālos pienākumus (kas tieši vai netieši saistīti ar darba samaksu un algu), ja tie rodas darba devējam.

    4)   Mainīgais lielums 220101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā.

    5)   Mainīgais lielums 220102: Darbinieku skaits

    “Darbinieku skaits” ir to personu vidējais skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā ir bijušas statistikas vienības darbinieki.

    Paskaidrojums

    Lai gan darba attiecības, pēc kurām klasificē puses (kā darbinieku un darba devēju), definē konkrētā tiesību aktā vai līgumā, jēdziens “darbinieks” parasti nozīmē personu, kuru statistikas vienība nolīgst, lai viņa tai regulāri sniegtu pakalpojumus apmaiņā pret ieguvumiem, ja sniegtie pakalpojumi nav daļa no neatkarīgas uzņēmējdarbības. Skaidrības labad mācekļus uzskata par darbiniekiem, ja viņi tiek nolīgti ar šādiem nosacījumiem.

    Vidējais skaits būtu jāaprēķina kā darbinieku skaita vidējais aritmētiskais visīsākajos vienādi ilgos laika periodos, kuri iekļaujas pārskata periodā un par kuriem ir praktiski iespējams veikt regulārus novērojumus (piemēram, katru dienu, nedēļu, mēnesi, ceturksni utt.).

    6)   Mainīgais lielums 220103: Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

    Darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnslodzes ekvivalentos (FTE).

    To personu skaitu, kuras strādā mazāku laiku nekā pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku standarta darba laiks, būtu jāpārrēķina pilnslodzes ekvivalentos atbilstoši attiecīgā uzņēmuma pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku darba laikam. To dara, izdalot kopējo nostrādāto stundu skaitu ar ikgadējo vidējo nostrādāto stundu skaitu pilnas slodzes darbā ekonomiskajā teritorijā. Tā kā pilnas slodzes darba ilgums ir mainījies laikā un atšķiras dažādās nozarēs, jāizmanto metodes, kas nosaka vidējo proporciju un vidējās stundas, kuras mazākas par pilnas slodzes darbiem katrā darba grupā. Vispirms katrā darba grupā jāaplēš normāla pilnas slodzes nedēļa. Ja iespējams, darba grupu var noteikt nozares ietvaros atbilstīgi cilvēku dzimumam un (vai) darba veidam. Līgumā noteiktās stundas attiecībā uz darbinieku darbiem veido atbilstošu kritēriju tādu skaitļu noteikšanai. Pilnslodzes ekvivalentu aprēķina atsevišķi katrā darba grupā, tad sasummē.

    Šajā kategorijā iekļauj cilvēkus, kuri strādā mazāk nekā standarta darbdienu, mazāk darbdienu nekā standarta darbdienu skaits nedēļā vai mazāk nedēļu/mēnešu nekā standarta nedēļu/mēnešu skaits gadā. Pārrēķināšana jāveic, ņemot vērā nostrādāto stundu, dienu, nedēļu vai mēnešu skaitu.

    7)   Mainīgais lielums 220104: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “to uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

    8)   Mainīgais lielums 220105: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “to uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

    9)   Mainīgais lielums 220106: Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. “Lielas izaugsmes uzņēmumu populāciju” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210103 A punkta 5. apakšpunktā.

    10)   Mainīgais lielums 220107: Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. “Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu populāciju” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210104 A punkta 6. apakšpunktā.

    11)   Mainīgais lielums 220201: Darbinieku nostrādātās stundas

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120201 B punkta 2. apakšpunktā.

    12)   Mainīgais lielums 220301: Darbinieku pabalstu izmaksas

    Šis mainīgais lielums ietver visus izdevumus, kas rodas saistībā ar darbinieku pabalstiem un ko statistikas vienība atzinusi pārskata periodā.

    Darbinieku pabalsti ir visu veidu atlīdzība, ko statistikas vienība nodrošina apmaiņā pret darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem vai par darba attiecību izbeigšanu.

    13)   Mainīgais lielums 220302: Darba samaksa un alga

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120301 B punkta 3. apakšpunktā.

    14)   Mainīgais lielums 220303: Sociālā nodrošinājuma izmaksas

    Darba devēju sociālās nodrošināšanas izmaksas atbilst summai, kas vienāda ar darba devēja sociālajiem maksājumiem, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu tiesības uz sociālajiem pabalstiem.

    Darba devēja sociālās nodrošināšanas izmaksas ietver darba devēja sociālās nodrošināšanas maksājumus attiecībā uz izdienas pensiju, slimības gadījumiem, maternitātes pabalstiem, darba nespēju, bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ģimenes pabalstiem, kā arī maksājumus citām sociālās nodrošināšanas sistēmām.

    Ieskaita izmaksas attiecībā uz visiem darbiniekiem, tostarp mājās strādājošajiem un stažieriem.

    Šīs izmaksas iekļauj neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas ar likumu, koplīgumā, līgumā vai ir brīvprātīgas. Algas, ko darba devējs turpina maksāt darbinieku slimības, nelaimes gadījuma darbā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai īsākas darba dienas gadījumā, var reģistrēt pie sociālās nodrošināšanas izmaksām vai pie algām atkarībā no uzņēmuma grāmatvedības prakses.

    15)   Mainīgais lielums 220401: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “jaundibinātos uzņēmumus” (uzņēmumu dibināšanu) definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

    16)   Mainīgais lielums 220402: Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “jaundibinātos uzņēmumus” (uzņēmumu dibināšanu) definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

    17)   Mainīgais lielums 220403: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumu likvidēšanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

    18)   Mainīgais lielums 220404: Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumu likvidēšanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

    19)   Mainīgais lielums 220405: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumu izdzīvošanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210203 A punkta 9. apakšpunktā.

    20)   Mainīgais lielums 220406: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumu izdzīvošanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210203 A punkta 9. apakšpunktā. Šim mainīgajam lielumam “darbinieku un pašnodarbināto personu skaits” ir to skaits uzņēmuma jaundibināšanas gadā, kā definēts A punkta 7. apakšpunktā.

    21)   Mainīgais lielums 220407: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam ir pirmais darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

    22)   Mainīgais lielums 220408: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam ir pirmais darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

    23)   Mainīgais lielums 220409: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam vairs nav darbinieku” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

    24)   Mainīgais lielums 220410: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam vairs nav darbinieku” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

    25)   Mainīgais lielums 220411: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “izdzīvojušus uzņēmumus, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210206 A punkta 12. apakšpunktā.

    26)   Mainīgais lielums 220412: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “izdzīvojušus uzņēmumus, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210206 A punkta 12. apakšpunktā. Šim mainīgajam lielumam “darbinieku un pašnodarbināto personu skaits” ir to skaits uzņēmuma jaundibināšanas gadā, kas ir gads, kad uzņēmumam bija tā pirmais darbinieks, kā definēts attiecībā uz mainīgo lielumu 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

    27)   Mainīgais lielums 220501: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    28)   Mainīgais lielums 220601: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolējošus uzņēmumus (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210401 A punkta 14. apakšpunktā.

    29)   Mainīgais lielums 220701: Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    “Darbinieku pabalstu izmaksas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220301 B punkta 12. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    30)   Mainīgais lielums 320101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “vietējās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 310101 A punkta 15. apakšpunktā.

    31)   Mainīgais lielums 320102: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā.

    32)   Mainīgais lielums 320103: Darbinieku skaits

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā.

    33)   Mainīgais lielums 320301: Darba samaksa un algas vietējās vienībās

    “Darba samaksu un algas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120301 B punkta 3. apakšpunktā, un “vietējo vienību skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 310101 A punkta 17. apakšpunktā.

    34)   Mainīgais lielums 320104: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220104 B punkta 7. apakšpunktā.

    35)   Mainīgais lielums 320105: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220105 B punkta 8. apakšpunktā.

    36)   Mainīgais lielums 320201: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220401 B punkta 15. apakšpunktā.

    37)   Mainīgais lielums 320202: Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220402 B punkta 16. apakšpunktā.

    38)   Mainīgais lielums 320203: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220403 B punkta 17. apakšpunktā.

    39)   Mainīgais lielums 320204: Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220404 B punkta 18. apakšpunktā.

    40)   Mainīgais lielums 320205: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220405 B punkta 19. apakšpunktā.

    41)   Mainīgais lielums 320206: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220406 B punkta 20. apakšpunktā.

    42)   Mainīgais lielums 320207: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam pirmais darbinieks ir laikposmā t

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220407 B punkta 21. apakšpunktā.

    43)   Mainīgais lielums 320208: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220408 B punkta 22. apakšpunktā.

    44)   Mainīgais lielums 320209: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220409 B punkta 23. apakšpunktā.

    45)   Mainīgais lielums 320210: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220410 B punkta 24. apakšpunktā.

    46)   Mainīgais lielums 320211: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 204011 B punkta 25. apakšpunktā.

    47)   Mainīgais lielums 320212: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 241012 B punkta 26. apakšpunktā.

    48)   Mainīgais lielums 420101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

    “Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

    49)   Mainīgais lielums 420201: Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, darbinieku pabalstu izmaksas

    “Darbinieku pabalstu izmaksas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220301 B punkta 12. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

    C.   CENAS

    1)   Mainīgais lielums 130101: Importa cenas

    Importa cenu indeksa mērķis ir mērīt to preču cenu ikmēneša darījumu pārmaiņas, kuras rezidenti iepirkuši no nerezidentiem. Visus saistītos pakalpojumus sākotnēji neieskaita, izņemot tos, uz kuriem attiecas CIF (cost, insurance, freight) tirdzniecības nolīgums. Cenu indeksiem jāatspoguļo salīdzināmu preču cenu pārmaiņas laika gaitā.

    Ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā visi konkrētu ražojumu cenu ietekmējoši faktori, ieskaitot pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, rabatus, apkalpošanas nosacījumus, garantiju nosacījumus, izcelsmes vietu un galamērķi. Aprakstam jābūt tādam, lai novērojamā vienība nākamajos pārskata periodos spētu viennozīmīgi noteikt ražojumu un sniegt atbilstošo vienības cenu.

    Uz importa cenām attiecas šādi ierobežojumi:

    mājsaimniecību, valdības struktūru un nevalstisku organizāciju importu neieskaita,

    piemērojamā tirdzniecības sistēma ir īpašā tirdzniecības sistēma, tāpēc ir iekļauts parastais imports, kā arī imports ievešanai pārstrādei un izvešanai pārstrādei, kad ziņojošā vienība iegūst īpašumtiesības uz precēm. Imports remontam nav iekļauts,

    ietver tikai CPA B, C un D sadaļas ražojumus. Saistītos pakalpojumus neietver.

    Importa cenas definē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

    atbilstošā cena ir CIF (cost, insurance, freight) cena pie robežas, neieskaitot visas nodevas un nodokļus, kas ziņojošajai vienībai jāmaksā par precēm un pakalpojumiem.

    Lai atspoguļotu cenu pārmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījuma faktisko cenu, nevis cenrāžu cenu, tāpēc no cenas ir jāatskaita atlaides.

    Lai atspoguļotu tīrās cenu pārmaiņas, produkcijas izlaides cenu indeksā jāņem vērā ražojumu kvalitātes pārmaiņas.

    Līdzīgi jāņem vērā arī citas ražojumu cenu ietekmējošas pazīmes.

    Importu reģistrē, kad tiek nodotas preču īpašumtiesības (proti, kad personas reģistrē darījumu grāmatvedības dokumentos vai kontā).

    Ja kuģu un gaisa kuģu, kā arī kosmosa kuģu īpašumtiesības nodod persona, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī, personai, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, uzskata, ka tas ir imports.

    Principā indeksam būtu jāatspoguļo vidējā cena pārskata periodā. Praksē faktiski iegūtā informācija var attiekties uz konkrētu dienu pārskata perioda vidū, kura jānosaka par raksturojošu pārskata periodam. Ražojumiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz valsts tautsaimniecību un par kuriem ir zināms, ka tie vismaz dažkārt ir pakļauti cenu svārstībām, svarīgi, lai indekss patiešām atspoguļotu vidējās cenas.

    2)   Mainīgais lielums 130102: Importa cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    3)   Mainīgais lielums 130103: Importa cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    Importa cenu indeksiem nepieciešams atsevišķs aprēķins preču nosūtīšanas valstu dalījumā (eurozona un ārpus eurozonas). Nosūtīšanas valsti nosaka atbilstoši tiesību aktiem muitas jomā.

    4)   Mainīgais lielums 130201: Ražotāju cenas

    Ražotāju cenu indeksa mērķis ir mērīt saimniecisko darījumu cenu pārmaiņas rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu jomā.

    Ražotāju cenas definē saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

    Ņem vērā visus konkrētu ražojumu cenu ietekmējošus faktorus, ieskaitot, piemēram, pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, uzcenojumus, atlaides, rabatus, apkalpošanas nosacījumus, garantiju nosacījumus, galamērķi u. c.

    Pēc ražotāju cenām mēra cenu pārmaiņas no ražotāja/pārdevēja viedokļa. Atbilstošā cena ir pamatcena, izņemot PVN un līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu, kā arī visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko vienība izrakstījusi rēķinu, turklāt būtu jāpieskaita ražotāja saņemtās subsīdijas par ražojumiem, ja tādas ir.

    Lai atspoguļotu cenu pārmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījuma faktisko cenu, nevis cenrāžu cenu.

    Lai atspoguļotu tīrās cenu pārmaiņas, ražotāju cenu indeksa apkopošanā būtu jāņem vērā ražojumu kvalitātes pārmaiņas.

    Aprakstam jābūt tādam, lai novērojamā vienība nākamajos pārskata periodos spētu viennozīmīgi noteikt ražojumu un sniegt atbilstošo vienības cenu.

    Principā indeksam būtu jāatspoguļo vidējā cena pārskata periodā. Praksē faktiski iegūtā informācija var attiekties uz konkrētu dienu pārskata perioda vidū, kura jānosaka par raksturojošu pārskata periodam. Ražojumiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz valsts tautsaimniecību un par kuriem ir zināms, ka tie vismaz dažkārt ir pakļauti cenu svārstībām, svarīgi, lai indekss patiešām atspoguļotu vidējās cenas.

    Cenu datiem būtu jāatspoguļo cenas, kādas tās ir faktiskā darījuma brīdī, t. i., kad tiek radīti, pārveidoti vai dzēsti prasījumi un saistības.

    Pakalpojumu cenas principā būtu jāreģistrē, kad tiek sniegts pakalpojums. Ja pakalpojuma sniegšana aptver vairākus laikposmus vai ja pakalpojumi tiek nopirkti pirms pakalpojumu sniegšanas, jāveic attiecīgas korekcijas.

    Biznesa pakalpojumu cenu indekss attiecībā uz saimnieciskām darbībām mēra vidējās cenu pārmaiņas visiem pakalpojumiem jeb “uzņēmumu darījumiem ar visiem” (Business-to-All), kas sastāv no uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem (B2B) un uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem (B2C). B2B ir ietverta arī pārdošana publiskajam sektoram jeb uzņēmumu darījumi ar valdību (B2G).

    5)   Mainīgais lielums 130202: Vietējās ražotāju cenas

    6)   Mainīgais lielums 130203: Ārējās ražotāju cenas

    7)   Mainīgais lielums 130204: Ārējās ražotāju cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    8)   Mainīgais lielums 130205: Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

    Vietējo ražotāju cenu indekss attiecībā uz saimnieciskām darbībām mēra vidējās cenu pārmaiņas visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod vietējā tirgū. Ārējo cenu indekss atspoguļo vidējās cenu (konvertētas vietējā valūtā) pārmaiņas visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod ārpus vietējā tirgus.

    Abi šie indeksi kopā atspoguļo vidējās cenu pārmaiņas visām precēm un pakalpojumiem, kas ir kādas saimnieciskas darbības rezultāts. Ārējā tirgus ražotāju cenas būtu jāaprēķina pie valstu robežām pēc FOB (free on board) principa.

    Vietējo un ārējo cenu indeksiem nepieciešami atsevišķi ražotāju cenu indeksi, kas jāapkopo atbilstoši ražojumu galamērķim. Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas pasūtījusi vai iegādājusies produktu.

    Ražotāju cenas vai jaunu dzīvojamo ēku izmaksas

    Ražotāju cenu indeksi attiecībā uz būvniecību mēra tikai jaunu dzīvojamo ēku būvniecības cenu pārmaiņas, neieskaitot komūnām būvētas ēkas, nedzīvojamās ēkas, zemes cenas, arhitektu u. tml. honorārus. Šajos indeksos atspoguļo cenas, ko klients maksā būvniecības uzņēmumam. Tādējādi šie indeksi atspoguļo ne tikai būvniecības izmaksu faktoru pārmaiņas, bet arī ražības un peļņas normas pārmaiņas. Turklāt pastāv laika atšķirība starp izlaides cenām un attiecīgajām ražošanas izmaksām. Jaunu dzīvojamo ēku kopējās būvniecības izmaksas var izmantot kā ražotāju cenu aptuveno vērtību.

    Būvniecības izmaksu indeksa mērķis ir atspoguļot to izmaksu pārmaiņas, kas rodas darbuzņēmējam, veicot būvniecības darbus.

    Izmaksas, kas veido jaunu dzīvojamo ēku kopējās būvniecības izmaksas, ir materiālu izmaksas, darbaspēka izmaksas, iekārtu un aprīkojuma, transporta, enerģijas un citas izmaksas. Izmaksas saistībā ar komūnām būvētām ēkām, nedzīvojamām ēkām, zemes cenas, arhitektu u. tml. honorāri nav būvniecības izmaksu daļa.

    Materiālu izmaksas parasti aprēķina, izmantojot materiālu cenas. Par materiālu cenām pieņem faktiskās cenas, nevis cenrāžu cenas. Izmanto cenas, kas iegūtas, pamatojoties uz ražojumu un piegādātāju reprezentatīvu izlasi. Cenās neieskaita PVN.

    Darbaspēka izmaksās būtu ieskaita visām nodarbinātām personām maksāto darba samaksu un algas, un sociālās nodrošināšanas maksājumus. Sociālās nodrošināšanas maksājumos tiek ieskaitīti šādi maksājumi: i) ar likumu noteiktas sociālās iemaksas, ko maksā darba devējs, ii) darba devēja segtas sociālās drošības iemaksas, par ko pastāv kopējas vienošanās, kas noteiktas līgumos vai kas ir brīvprātīgas, un iii) citas piemērojamas sociālās iemaksas (sociālie pabalsti, ko tieši sedz darba devējs).

    Jauna dzīvojamā ēka ir jebkura ēka, kuru uzbūvē pastāvīgai vai īslaicīgai dzīvošanai, vai ēka, kuru no cita lietojuma veida pārveido par pastāvīgai vai īslaicīgai dzīvošanai piemērotu ēku un attiecībā uz kuru valsts tiesību aktos ir prasīta būvatļauja vai plānošanas atļauja.

    D.   P&I IEGULDĪJUMI

    1)   Mainīgais lielums 230101: Iekšējie P&I izdevumi

    Pētniecība un izstrāde (P&I) ietver radošu un sistemātisku darbu, ko veic, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēci, kultūru un sabiedrību, un lai izstrādātu jaunu pielietojumu pieejamām zināšanām.

    Iekšējie P&I izdevumi ir naudas summa, ko tērē P&I, kuru veic ziņojošajā vienībā.

    Iekšējie P&I izdevumi ir visi kārtējie izdevumi, kam pieskaitīti bruto pamatkapitāla izdevumi par P&I, kuru veic statistikas vienībā konkrētā pārskata periodā, neatkarīgi no līdzekļu avota. Kārtējie P&I izdevumi ietver darbaspēka izmaksas par iekšējo P&I personālu un citas kārtējās izmaksas (izmaksas par ārējo P&I personālu, pakalpojumu pirkšanu). Bruto pamatkapitāla izdevumi par P&I ietver: zemes iegādi, ēku iegādi, informācijas un komunikācijas aprīkojuma iegādi, transporta aprīkojuma iegādi, citu iekārtu un aprīkojuma iegādi, kapitalizētas datorprogrammatūras iegādi, citu intelektuālā īpašuma produktu iegādi.

    2)   Mainīgais lielums 230201: P&I personāls

    Pētniecība un izstrāde (P&I) ietver radošu un sistemātisku darbu, ko veic, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēci, kultūru un sabiedrību, un lai izstrādātu jaunu pielietojumu pieejamām zināšanām.

    P&I personāls statistikas vienībā ietver visas personas, kuras ir tieši iesaistītas P&I, neatkarīgi no tā, vai viņas nodarbina statistikas vienība vai ārēji ieguldījuma sniedzēji, kuri ir pilnībā integrēti statistikas vienības P&I darbībās, kā arī personas, kuras sniedz tiešus pakalpojumus saistībā ar P&I darbībām (piemēram, P&I vadītāji, administratori, tehniķi un ierēdņi).

    Nebūtu iekļaujamas personas, kuras sniedz netiešus atbalsta pakalpojumus un palīgpakalpojumus, piemēram, ēdnīcas, uzkopšanas, administratīvie un apsardzes darbinieki, lai gan viņu darba samaksu un algu iekļauj “citās kārtējās izmaksās”, kad mēra iekšējos P&I izdevumus saskaņā ar D punkta 1. apakšpunktā sniegto definīciju.

    P&I personāls ietver divas personu pamatgrupas:

    personas, kuras nodarbina statistikas vienība un kuras sniedz ieguldījumu vienības iekšējās P&I darbībās (iekšējais P&I personāls);

    ārējie ieguldījuma sniedzēji, kas ir pilnībā integrēti vienības iekšējās P&I darbībās (ārējais P&I personāls) un kas var būt vai nu neatkarīgi (pašnodarbinātas personas), vai arī atkarīgi (saņem darba samaksu/algu, bet ne no statistikas vienības, kura veic P&I).

    3)   Mainīgais lielums 230202: Pētnieki

    Pētnieki ir speciālisti, kuri iesaistās jaunu zināšanu koncepcijā vai radīšanā. Viņi veic pētniecību un uzlabo vai izstrādā koncepcijas, teorijas, paraugus, metodes, instrumentāciju, programmatūru vai darbības modeļus.

    Arī vadītājus un administratorus, kuri iesaistīti pētnieka darba zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un pārvaldībā, klasificē kā “pētniekus”.

    4)   Mainīgais lielums 230301: Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    “Iekšējos P&I izdevumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 230101 D punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    5)   Mainīgais lielums 230401: P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

    “P&I personālu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 230201 D punkta 2. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    6)   Mainīgais lielums 230501: Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

    Valsts budžeta piešķīrumi P&I (GBARD) visi ir apropriācijas, ko piešķir P&I finansējumam (visiem sektoriem) valsts sektora budžetos. Valsts sektors ietver centrālo (federālo) valdību, reģionālo (valsts) valdību un vietējās valdības (pašvaldības) apakšsektorus (minēto apakšsektoru P&I finansējumu nevar iekļaut GBARD, ja to neuzskata par būtisku vai ja datus nevar apkopot). GBARD attiecas uz budžeta datiem, no budžeta prognozēm līdz faktiskajiem izdevumiem, taču datu apkopošanā parasti koncentrējas uz “sākotnējām budžeta apropriācijām” un “galīgajām budžeta apropriācijām”.

    7)   Mainīgais lielums 230502: Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

    “Valsts publisko finansējumu transnacionāli koordinētai P&I” definē kā valsts sektora kopējo budžeta finansējumu, ko mēra pēc GBARD un kas ir paredzēts, lai atbalstītu transnacionālos publiskos P&I veicējus, Eiropas mēroga transnacionālās publiskās P&I programmas un divpusējās vai daudzpusējās publiskās P&I programmas, kas izveidotas starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm vai EBTA valstīm.

    8)   Mainīgais lielums 330101: Iekšējie P&I izdevumi

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230101 D punkta 1. apakšpunktā.

    9)   Mainīgais lielums 330201: P&I personāls

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230201 D punkta 2. apakšpunktā.

    10)   Mainīgais lielums 330202: Pētnieki

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230202 D punkta 3. apakšpunktā.

    E.   IEPIRKUMI

    1)   Mainīgais lielums 240101: Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi ietver preču un pakalpojumu kopējo apjomu, ko iepērk statistikas vienība un ko grāmatvedībā atzīst vai nu kā apgrozāmos līdzekļus, vai arī kā izdevumus pārskata periodā.

    Šajos preču iepirkumos iekļauj, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs): izejmateriālus, palīgmateriālus un iepakojuma materiālus, plašpatēriņa preces, degvielu, rezerves detaļas, sēklas un rupjo lopbarību, dzīvniekus, mazas inventāra vienības un tālākpārdošanai iegādātas preces.

    Pakalpojumu iepirkumos ietver, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs), pakalpojumus saistībā ar elektroapgādi, apkuri, ūdeni, apkopi, remontdarbus, honorārus, nomu, apdrošināšanu, pētniecību (ja to veic trešās personas), starpniecības darbu, reklāmu, popularizēšanu, transportu, komunikāciju, banku pakalpojumus, juridiskos, grāmatvedības un jebkurus citus pakalpojumus, ko veic trešās personas un atzīst par izdevumiem pārskata periodā.

    Neiekļauj gatavās un nepabeigtās produkcijas palielinājumu, kā arī jebkurus finanšu aktīvus un ilgtermiņa aktīvus. Izņēmuma kārtā ietver arī aktīvus no citām klasēm, kas pārklasificēti jebkurā no iepriekš uzskaitītajām pozīcijām kā iekļauti.

    Šajā definīcijā minēto preču un pakalpojumu iepirkumu vērtību nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas šajā sakarā paredzēti grāmatvedības standartos, uz kuru pamata atzīti iepriekš minētie aktīvi un izdevumi.

    2)   Mainīgais lielums 240102: Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, ir preču iepirkumi to tālākpārdošanai trešām personām bez papildu apstrādes. Tie ietver arī pakalpojumu pirkumus no tiem pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, kas par sniegtajiem pakalpojumiem rēķinus piesūta vēlāk, t. i., no uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido ne tikai starpniecības maksājumi, ko iekasē par pakalpojumu (kā tas ir attiecībā uz nekustamā īpašuma aģentiem), bet arī faktiskā summa, kas iekļauta pakalpojumā, piemēram, pārvadājumu pirkumi, ko veic ceļojumu aģenti.

    Neieskaita to preču un pakalpojumu vērtību, ko pārdod trešām personām, iekasējot komisijas maksu, jo starpnieks, kas saņem komisijas maksu, šīs preces neiepērk un nepārdod.

    Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, ir daļa no preču un pakalpojumu kopējiem iepirkumiem, un tos izmanto citu agregātu un atlikumu aprēķināšanā.

    3)   Mainīgais lielums 240103: Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

    Šis mainīgais lielums ietver visus izdevumus, kurus statistikas vienība atzinusi pārskata periodā un kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tai sniedz pagaidu nodarbinātības aģentūras un līdzīgas organizācijas, kuras nodrošina klientu uzņēmumiem strādniekus uz noteiktu laika periodu klienta darbaspēka pagaidu papildināšanai vai aizvietošanai un kuru nodrošinātais personāls ir pagaidu palīdzības dienesta struktūrvienības darbinieki. Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi ir daļa no mainīgā lieluma “preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi”.

    Tomēr šīs aģentūras un organizācijas nenodrošina šo darbinieku tiešu uzraudzību klienta darba vietās. Šajā mainīgajā lielumā iekļauj tikai izdevumus, kuri rodas par tādu nodrošināšanu ar personālu, kas nav saistīta ar konkrēta rūpnieciska vai cita, nerūpnieciska, pakalpojuma nodrošināšanu.

    4)   Mainīgais lielums 240104: Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi

    Ilgtermiņa nomas izdevumi ietver visus izdevumus, ko statistikas vienība atzinusi pārskata periodā un kas saistīti ar ilgtermiņa aktīvu nomu. Šajā mainīgajā lielumā ir iekļauti maksājumi, ko veic saskaņā ar operatīvās nomas līgumu saistībā ar ilgtermiņa aktīviem.

    Šim mainīgajam lielumam nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām.

    5)   Mainīgais lielums 240105: Enerģētikas produktu iepirkumi

    Šajā mainīgajā lielumā būtu jāiekļauj visu enerģētikas produktu pirkumi pārskata periodā, bet tikai tādā gadījumā, ja tie ir iepirkti, lai tos izmantotu kā degvielu. Neieskaita enerģētikas produktus, kas iepirkti kā izejvielas vai tālākpārdošanai bez pārveidošanas. Šis lielums būtu jāizsaka tikai vērtības izteiksmē.

    6)   Mainīgais lielums 240106: Maksājumi apakšuzņēmējiem

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE B–E sadaļā, maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešām personām apmaiņā pret rūpniecības precēm un pakalpojumiem, kuri piegādāti saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām, ko definē šādi:

    divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi divi nosacījumi A un B:

    A.

    pircēja uzņēmums, saukts arī par galveno darbuzņēmēju, piedalās produkta izstrādē, sniedzot piegādātājam uzņēmumam, sauktam arī par apakšuzņēmēju, tehniskos parametrus (visus vai daļu), un/vai piegādā tam pārstrādājamos materiālus;

    B.

    pircēja uzņēmums pārdod apakšuzņēmuma līgumā paredzēto produktu vai nu vienu pašu vai kā kompleksa produkta daļu un uzņemas produkta garantijas saistības.

    Piezīme. Tikai produkta krāsas, izmēra vai kataloga numura norādīšana nav attiecināma uz tehniskajiem parametriem. Produktu ražošana pēc pasūtījuma pati par sevi nenozīmē apakšuzņēmuma līguma attiecības.

    Attiecībā uz statistiku par darbībām, kas klasificētas NACE F sadaļā, maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešām personām apmaiņā pret būvniecības darbiem, kas izpildīti saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām.

    Divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

    A.

    pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

    B.

    pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

    C.

    pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēram, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

    D.

    pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u. c.

    7)   Mainīgais lielums 240201: Izmaiņas preču krājumos

    Izmaiņas preču krājumos ir starpība starp statistikas vienības atzīto krājumu kopējo vērtību pārskata perioda beigās un sākumā. Minēto krājumu vērtība ir vērtība, ar kādu tie atzīti finanšu pārskatos.

    8)   Mainīgais lielums 240202: Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos

    Šo mainīgo lielumu definē kā starpību starp uzņēmumā saražotās un vēl nepārdotās gatavās vai nepabeigtās produkcijas krājumu vērtību pārskata perioda pirmajā un pēdējā dienā. Tas ir daļa no mainīgā lieluma “izmaiņas preču krājumos”.

    Šī produkcija ietver statistikas vienībai piederošo nepabeigto produkciju, pat ja attiecīgā produkcija ir trešo personu valdījumā. Tāpat neieskaita produkciju, kas ir statistikas vienības valdījumā, bet pieder trešām personām.

    Krājumus novērtē atbilstoši ražošanas izmaksām un pirms vērtības korekcijām (piemēram, amortizācijas dēļ).

    9)   Mainīgais lielums 240203: Izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos

    Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos ir starpība starp statistikas vienības atzīto krājumu kopējo vērtību pārskata perioda beigās un sākumā, jo priekšmeti ir paredzēti tālākpārdošanai trešām personām, neveicot to turpmāku pārstrādi. Minēto krājumu vērtība ir vērtība, ar kādu tie atzīti finanšu pārskatos. Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos ir daļa no mainīgā lieluma “izmaiņas preču krājumos”.

    10)   Mainīgais lielums 240301: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

    “Preču un pakalpojumu kopējos iepirkumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 240101 E punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    11)   Mainīgais lielums 240302: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

    “Preču un pakalpojumu iepirkumus tālākpārdošanai” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 240102 E punkta 2. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    F.   DARBĪBAS REZULTĀTI

    1)   Mainīgais lielums 140101: Ražošana (apjoms)

    Ražošana īstermiņa uzņēmējdarbības statistikā ir vajadzīga kā indekss. Ražošanas apjoma indekss ir atsauces rādītājs ekonomikas attīstībai, un to jo īpaši izmanto, lai agrīnā posmā identificētu pagrieziena punktus ekonomikas attīstībā. Tas būtu jāatspoguļo kā Laspeiresa tipa indekss, salīdzinot pašreizējo ražošanas apjomu ar atbilstošo ražošanas apjomu bāzes periodā.

    Ražošanas apjoma indeksa teorētiskais mērķis:

    ņemot vērā ekonomikas attīstības cikla statistiku, būtu jāmēra pašu izlaide. Jēdzieni “produkcija” vai “izlaide” ekonomikas attīstības cikla statistikas nozīmē neietver citu vienību ielaidi;

    tāpēc ražošanas apjoma indeksa mērķis ir ar tuviem un regulāriem intervāliem izmērīt pievienotās vērtības apjoma izmaiņas.

    Izmērītās pievienotās vērtības apjoma izmaiņām parasti būtu aptuveni jāatspoguļo pievienotā vērtība, kas izmērīta, izmantojot nacionālajos kontos lietotos pievienotās vērtības jēdzienus.

    Ražošanas apjoma indeksa aprēķināšanas principi:

    dati, kas nepieciešami šā indeksa apkopošanai, kā to nosaka teorētiskais mērķis, parasti nav pieejami katru mēnesi.

    Tāpēc pievienoto vērtību pamatcenās aprēķina tikai bāzes periodam, it īpaši svērumu atjaunināšanai. Ja pievienotā vērtība pamatcenās nav pieejama, kā aizstājēju var izmantot bruto pievienoto vērtību, pamatojoties uz ražošanas faktoru izmaksām.

    Pievienotās vērtības ikmēneša noteikšanu bāzes periodā nodrošina, piemērojot atbilstošas aizstājējvērtības.

    Aizstājējvērtību noteikšana. Praksē indeksu noteikšanai izmanto šādas piemērotas aizstājējvērtības:

    bruto produkcijas vērtība (indeksēta),

    ražošanas apjomi,

    apgrozījums (indeksēts),

    ieguldītais darbs,

    izmantotie izejmateriāli,

    izmantotā enerģija.

    Šo aptuveno vērtību korelācija ar pievienotās vērtības izmaiņām var atšķirties atkarīgā no tirgus darbības. Katrai tirgus darbībai būtu jāizvēlas aizstājējvērtība ar augstu korelāciju.

    Saistība ar nacionālajiem kontiem:

    jēdziena “ražošanas indekss” parastā izpratne kā “pievienotās vērtības izmaiņas” ir pretrunā “ražošanas” definīcijai valstu nacionālo kontu vai uzņēmumu strukturālās uzņēmējdarbības statistikas sistēmā;

    nacionālajos kontos “ražošanas indekss” attiecas uz “pievienotās vērtības” attīstību nemainīgās cenās, savukārt pievienotā vērtība principā ir izlaide, no kuras atskaitīts starppatēriņš pamatcenās.

    2)   Mainīgais lielums 140201: Pārdošanas apjoms

    Pārdošanas apjoms atspoguļo neto apgrozījuma vērtību salīdzināmajās cenās, un kā tāds tas ir kvantitatīvs indekss. To var aprēķināt kā neto apgrozījumu faktiskajās cenās, ko indeksē ar atbilstošu cenas rādītāju, vai kā kvantitatīvu indeksu, ko atvasina tieši no pārdoto preču daudzuma.

    3)   Mainīgais lielums 140301: Neto apgrozījums

    Visām darbībām, izņemot NACE 64, 65 darbības un dažas NACE 66 darbības, neto apgrozījums ir visi ienākumi, kas gūti pārskata periodā statistikas vienības parasto darbību gaitā, un to norāda, atskaitot visus tās piešķirtos cenu samazinājumus, atlaides un rabatus.

    Ienākumus definē kā saimniecisko labumu pieaugumu pārskata periodā, kas nozīmē aktīvu ieplūdi vai to vērtības palielināšanos, vai saistību samazināšanos, kā rezultātā palielinās pašu kapitāls, taču tas nenotiek saistībā ar iemaksām no pašu kapitāla dalībnieku ieguldījumiem.

    Iepriekš minētā aktīvu ieplūde izriet no līgumiem ar klientiem un tiek realizēta, statistikas vienībai izpildot minētajos līgumos paredzētās izpildes saistības. Parasti izpildes saistības izpaužas kā preču pārdošana (nodošana) vai pakalpojumu sniegšana, tomēr bruto aktīvu ieplūdes var ietvert arī ieņēmumus, ko gūst kā ienesīgumu, citiem izmantojot statistikas vienības aktīvus.

    Neto apgrozījumā neietver:

    visus nodokļus, nodevas vai maksājumus, kas tieši saistīti ar ieņēmumiem;

    summas, kas iekasētas jebkura principāla vārdā, ja statistikas vienība darbojas kā aģents tas attiecībās ar minēto principālu;

    visus ieņēmumus, kas tiek gūti ārpus statistikas vienības parastās darbības. Parasti šos ieņēmumu veidus klasificē kā “citus (saimnieciskās darbības) ieņēmumus”, “finanšu ieņēmumus”, “ārkārtas ieņēmumus” vai tamlīdzīgā pozīcijā atkarībā no attiecīgā vispārpieņemto grāmatvedības standartu kopuma, kas izmantots finanšu pārskatu sagatavošanai.

    Statistiskā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā tādus aspektus kā ikgadējie cenu samazinājumi, subsīdijas, rabati un atlaides.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6411, K6419 un K649, neto apgrozījumu definē kā izlaides vērtību, no kuras atskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K642 un K643, neto apgrozījumu var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6511, K6512 un K652, neto apgrozījumu definē kā “bruto nopelnītās prēmijas”.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K653, neto apgrozījumu definē kā “kopējās pensiju iemaksas”.

    Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos, neto apgrozījumu definē kā izlaides vērtību, no kuras atskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas. Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums ir pieejams finanšu pārskatos, piemēro neto apgrozījuma standarta definīciju.

    4)   Mainīgais lielums 140302: Vietējais neto apgrozījums

    5)   Mainīgais lielums 140303: Ārējais neto apgrozījums

    6)   Mainīgais lielums 140304: Ārējais neto apgrozījums (eurozona)

    7)   Mainīgais lielums 140305: Ārējais neto apgrozījums (ārpus eurozonas)

    Vietējā un ārējā neto apgrozījuma indeksos neto apgrozījumu iedala saskaņā ar ražojuma pirmo galamērķi, pamatojoties uz īpašumtiesību maiņu (neņemot vērā to, vai preces reāli pārved pāri robežai vai ne). Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas ir iegādājusies preces vai pakalpojumus.

    8)   Mainīgais lielums 250101: Neto apgrozījums

    Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā.

    9)   Mainīgais lielums 250102: Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE A–F sadaļā klasificētās darbības.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    10)   Mainīgais lielums 250103: Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE B–F sadaļā klasificētās darbības.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    11)   Mainīgais lielums 250104: Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE B–E sadaļā klasificētās darbības.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    12)   Mainīgais lielums 250105: Neto apgrozījums no būvniecības

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F sadaļā klasificētās darbības.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    13)   Mainīgais lielums 250106: Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

    Ieņēmumi no visiem sniegtajiem pakalpojumiem (banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, uzņēmējdarbības un personiskiem pakalpojumiem).

    Šis mainīgais lielums ietver tādu pakalpojumu sniegšanas darbību neto apgrozījumu, kas saistītas ar galveno vai sekundāro darbību jomu; dažus pakalpojumus var sniegt rūpniecības uzņēmumi. Šīs darbības klasificē NACE H–N un P–S sadaļā un arī NACE G sadaļas apkopes un remonta grupās, t. i., 45.2. un 45.4. grupā.

    14)   Mainīgais lielums 250107: Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, vienībai veicot pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbības un starpniecības darbības. Tā atbilst to preču realizācijas summai, kuras vienība iepirkusi uz sava vārda un uz sava rēķina un pārdevusi tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tās iepirktas, vai arī pēc tādu marķēšanas un iesaiņošanas darbību veikšanas, kādas parasti veic tirdzniecības uzņēmumos, kā arī visai komisijas naudai par trešo personu vārdā un uzdevumā veiktu pirkšanu un pārdošanu un ieņēmumiem no līdzīgām darbībām.

    Tālākpārdošanu var iedalīt šādi:

    tālākpārdošana citiem tirgotājiem, profesionāliem lietotājiem utt. (vairumtirdzniecība);

    tālākpārdošana mājsaimniecībām vai mazajiem patērētājiem (mazumtirdzniecība).

    Šīs darbības klasificē NACE G sadaļā (izņemot apkopes un remontdarbu grupas, t. i., 45.2. un 45.4. grupu).

    15)   Mainīgais lielums 250108: Neto apgrozījums no būvniecības

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F41. nodaļā klasificētās darbības.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    16)   Mainīgais lielums 250109: Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F42. nodaļā klasificētās darbības.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    17)   Mainīgais lielums 250110: Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī

    Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta vienības galvenajā darbības jomā. Vienības galveno darbības jomu nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 696/93.

    Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

    Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

    18)   Mainīgais lielums 250111: Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem

    Attiecībā uz statistiku par darbībām, kas klasificētas NACE F sadaļā, neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem ir apgrozījums no vienības pašas būvniecības darbiem, kas nodrošināti trešai personai saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām.

    Divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

    A.

    pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

    B.

    pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

    C.

    pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēram, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

    D.

    pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u. c.

    19)   Mainīgais lielums 250112: Neto apgrozījums iedalījumā pēc klientu atrašanās vietas

    “Neto apgrozījums” ir neto apgrozījums, kas definēts mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā. Jēdzienu “atrašanās vieta” interpretē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

    20)   Mainīgais lielums 250113: Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta

    “Neto apgrozījums” ir neto apgrozījums, kas definēts mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā. Iedalījums pēc produkta ir balstīts uz CPA.

    21)   Mainīgais lielums 250201: Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm

    Tā atbilst ienākumam, ko gūst, preces nopērkot un pārdodot tālāk bez turpmākas pārstrādes. To aprēķina no neto apgrozījuma, kas saistīts ar tirdzniecības darbībām, kuras ietver pirkšanu un tālākpārdošanu bez turpmākas apstrādes, kopējiem pirkumiem tālākpārdošanai un izmaiņām tālākpārdošanai iepirktu preču un pakalpojumu krājumos.

    Bruto peļņas normā tālākpārdošanai paredzētām precēm ieskaita to preču un pakalpojumu pārdošanu, pirkšanu un krājumu izmaiņas, kas iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī trešām personām.

    To sauc arī par tirdzniecības peļņas bruto normu.

    22)   Mainīgais lielums 250301: Izlaides vērtība

    Izlaides vērtība ir pārskata periodā saražotās statistikas vienības kopējās izlaides vērtība.

    Attiecībā uz visām darbībām, izņemot darbības, kas klasificētas NACE 64, 65 un 66, tā ir šādu lielumu summa:

     

    + neto apgrozījums,

     

    ± gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

     

    ± izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos,

     

    + ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu, un

     

    + kapitalizētā izlaide,

     

    – preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai.

    Ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu, ir jebkuri ienākumi, kas izriet no valdības palīdzības, kuru sniedz statistikas vienībai un kuru statistikas vienība atzīst kā tādu pārskata periodā.

    Kapitalizētā izlaide ir visu pašradīto ilgtermiņa aktīvu kopējais palielinājums, ko statistikas vienība atzīst kā tādu pārskata periodā.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6411, izlaides vērtību definē kā citus administratīvos izdevumus, kas nav personāla izmaksas, pieskaitot nodevas un komisijas izdevumus, personāla izdevumus un materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojumu.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6419 un K649, izlaides vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu izdevumi un tamlīdzīgi maksājumi, pieskaitot komisijas naudas ieņēmumus, ieņēmumus no akcijām un citiem mainīga ienākuma vērtspapīriem, neto peļņu vai neto zaudējumus no finanšu operācijām un ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu. Attiecībā uz dažām darbībām, kas klasificētas NACE K6499, izlaides vērtība ir neto apgrozījums, kam pieskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas, var arī to var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K642 un K643, izlaides vērtība ir neto apgrozījums, kam pieskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas, var arī to var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6511, izlaides vērtību definē kā bruto nopelnītās prēmijas, kam pieskaitīti

    ienākumi no ieguldījumiem, atskaitot ienākumus no līdzdalības procentiem, atskaitot ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu, pieskaitot pārapdrošinātāju ieguldījumu ienākums no viņu uzņēmuma bruto tehnisko uzkrājumu daļas, pieskaitot nerealizēto peļņu no ieguldījumiem, pieskaitot citus tehniskos ienākumus (neieskaitot pārapdrošināšanu), atskaitot izmaksātās atlīdzības, pieskaitot/atskaitot izmaiņas apdrošināšanas atlīdzību rezervē (jāatskaita palielināšanas vajadzības, jāpieskaita samazināšanas vajadzības), pieskaitot/atskaitot izmaiņas pārējās tehniskajās rezervēs (neieskaitot pārapdrošināšanu) (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot (ja pieejams) izmaiņas citos tehniskajos uzkrājumos, pārapdrošinātāju daļu (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot (ja pieejams) izmaiņas rezervē paredzamajām apropriācijām (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), atskaitot gratifikācijas un atlaides (neieskaitot pārapdrošināšanu), atskaitot zaudējumus no ieguldījumu veikšanas, atskaitot nerealizētos zaudējumus no ieguldījumiem un pieskaitot citus ienākumus.

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6512 un K652, izlaides vērtību definē kā bruto nopelnītās prēmijas, pieskaitot ienākumus no ieguldījumiem, atskaitot ienākumus no līdzdalības procentiem, atskaitot ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu, pieskaitot pārapdrošinātāju ieguldījumu ienākumu no viņu uzņēmuma bruto tehnisko uzkrājumu daļas, pieskaitot citus tehniskos ienākumus (neieskaitot pārapdrošināšanu), pieskaitot citus ienākumus, atskaitot izmaksātās atlīdzības, pieskaitot/atskaitot izmaiņas apdrošināšanas atlīdzību rezervē (palielinājums jāatskaita, samazinājums jāpieskaita), atskaitot zaudējumus no ieguldījumu realizācijas, atskaitot gratifikācijas un atlaides (neieskaitot summu), pieskaitot/atskaitot izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas neuzrādās citās pozīcijās (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita).

    Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K653, izlaides vērtību definē kā neto apgrozījumu, no tā atskaitot apdrošināšanas prēmiju maksājumus, pieskaitot ienākumus no ieguldījumiem, pieskaitot citus ienākumus, pieskaitot ieņēmumus no apdrošināšanas atlīdzībām, atskaitot kopējos pensiju izdevumus, atskaitot neto izmaiņas tehniskajās rezervēs (tehnisko rezervju palielinājums jāatskaita no izlaides vērtības, bet samazinājums jāpieskaita izlaides vērtībai). Alternatīvi izlaides vērtību var aprēķināt kā izmaksu summu.

    Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos, izlaides vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu izdevumi un tamlīdzīgi maksājumi, pieskaitot komisijas naudas ieņēmumus, pieskaitot ieņēmumus no akcijām un citiem mainīga ienākuma vērtspapīriem, pieskaitot neto peļņu vai neto zaudējumus no finanšu operācijām un pieskaitot ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu.

    Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums ir pieejams finanšu pārskatos, izlaides vērtību definē kā neto apgrozījumu, tam pieskaitot kapitalizēto izlaidi un pieskaitot ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu.

    23)   Mainīgais lielums 250401: Pievienotā vērtība

    Pievienotā vērtība ir salikts neto saimnieciskās darbības ienākumu rādītājs, kas koriģēts, lai ņemtu vērā nolietojumu, amortizāciju un darbinieku pabalstus, un statistikas vienība visus šos komponentus atzīst kā tādus pārskata periodā. Šo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

     

    + neto apgrozījums,

     

    + ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu,

     

    + kapitalizētā izlaide,

     

    ± izmaiņas preču krājumos,

     

    – preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi.

    24)   Mainīgais lielums 250501: Bruto pamatdarbības pārpalikums

    Bruto darbības rezultāts ir saimnieciskās darbības radītais atlikums pēc iesaistītā darbaspēka faktora apmaksāšanas.

    To var aprēķināt, no pievienotās vērtības atskaitot darbinieku pabalstu izmaksas. Tas ir uzņēmumam pieejamais atlikums, kas ļauj atlīdzināt pašu kapitāla nodrošinātāju ieguldījumu un atmaksāt parādus, nomaksāt nodokļus un galu galā finansēt visus ieguldījumus vai to daļu.

    25)   Mainīgais lielums 250601: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

    “Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    26)   Mainīgais lielums 250701: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

    “Izlaides vērtību” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 250301 F punkta 22. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    27)   Mainīgais lielums 250801: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

    “Pievienoto vērtību” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 250401 F punkta 23. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    28)   Mainīgais lielums 250901: Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

    “Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolējošus uzņēmumus (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210401 A punkta 14. apakšpunktā.

    29)   Mainīgais lielums 440101: Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

    “Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

    30)   Mainīgais lielums 251001: Pārdotā produkcija

    “Pārdoto produkciju” definē kā produkciju, kas saražota jebkurā laikā un katras valsts ekonomiskajā teritorijā un kas ir pārdota (par ko izrakstīts rēķins) pārskata periodā. Produkcija var tikt saražota uzņēmuma primāro vai sekundāro darbību ietvaros. Tā ietver produkciju, kas pārdota (par ko izrakstīts rēķins) starp dažādām pie viena uzņēmuma piederošām darbības veida vienībām.

    31)   Mainīgais lielums 251002: Apakšuzņēmēju saražotā produkcija

    Produkcija, ko saražojis apakšuzņēmējs katras valsts ekonomiskajā teritorijā un kas pārdota (par ko izrakstīts rēķins) principālam pārskata periodā atbilstoši nosacījumiem attiecībā uz apakšuzņēmējiem uzticētām darbībām, kā paredzēts CPA pamatnostādnēs. Produkcija var tikt saražota uzņēmuma primāro vai sekundāro darbību ietvaros.

    32)   Mainīgais lielums 251003: Faktiskā produkcija

    Faktiskā produkcija ietver jebkuru produkciju, kas saražota pārskata periodā un katras valsts ekonomiskajā teritorijā un ir iekļauta citu produktu ražošanā. Tā ietver produktus, kas vai nu pašā darbības veida vienībā, vai citā tam pašam uzņēmumam piederošā darbības veida vienībā:

    ir paredzēti pārdošanai,

    tiek pārstrādāti citā produktā,

    tiek iestrādāti citā produktā vai

    tiek pievienoti krājumiem.

    G.   IEGULDĪJUMI

    1)   Mainīgais lielums 260101: Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos ietver visus ilgtermiņa materiālo aktīvu papildinājumus, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā, izņemot palielinājumus, ko gūst no iepriekš atzītu zaudējumu no vērtības samazināšanās pārvērtēšanas vai apvērses vai no citu ilgtermiņa materiālo aktīvu pārklasificēšanas (pārvešanas).

    Papildinājumi cita starpā ietver iegādes, finanšu nomu, uzlabojumus, pārveidojumus, renovāciju, būvniecību, pašbūvniecību un jebkurus kapitalizētos izdevumus, kā to atļauj piemērojamie grāmatvedības standarti, kuros noteikti atzīšanas un vērtēšanas kritēriji.

    2)   Mainīgais lielums 260102: Bruto ieguldījumi zemesgabalos

    Bruto ieguldījumi zemesgabalos ietver visus papildinājumus zemei, pazemes atradnēm, mežiem un iekšējiem ūdeņiem, materiālajiem izpētes un novērtēšanas aktīviem, ieguvei, naftas un gāzes aktīviem un tamlīdzīgi, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā. Bruto ieguldījumi zemesgabalos ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

    3)   Mainīgais lielums 260103: Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

    Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē ietver visus papildinājumus ēkām un tamlīdzīgām struktūrām, ko jau izmanto (t. i., kas nav jaunas) iegādes brīdī un ko statistikas vienība atzinusi par tādām pārskata periodā, vai šādu ēku un struktūru iegādes.

    Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

    4)   Mainīgais lielums 260104: Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

    Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā ietver:

    visus papildinājumus savai lietošanai paredzētu (pašbūvētu) jaunu ēku būvniecībai,

    visas jaunu ēku iegādes (kas parasti ir rezultāts būvniecības līgumam, kura beneficiārs ir ziņojošā statistikas vienība),

    visus esošu ēku kapitalizētos papildinājumus, pārveidojumus, uzlabojumus un renovācijas (ja ar tiem saistītie ekonomiskie papildu ieguvumi, visticamāk, ieplūdīs statistikas vienībā), ko par tādām atzinusi statistikas vienība pārskata periodā.

    Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

    5)   Mainīgais lielums 260105: Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

    Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās ietver visus papildinājumus mašīnām, transportlīdzekļiem, palīgierīcēm un armatūrai, biroja aprīkojumam, datoru, sakaru un tīkla aprīkojumam un tamlīdzīgi, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā.

    Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

    6)   Mainīgais lielums 260106: Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību

    Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību, ietver visus ilgtermiņa nemateriālo aktīvu papildinājumus, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā, izņemot nemateriālo vērtību.

    Šādi papildinājumi cita starpā ietver iegādes, finanšu nomu, uzlabojumus, papildinājumus, pārveidojumus, renovāciju, būvniecību, pašbūvniecību un jebkurus kapitalizētos izdevumus, kā to atļauj piemērojamie grāmatvedības standarti, kuros noteikti atzīšanas un vērtēšanas kritēriji un kuros ir arī definēts jēdziens “nemateriālā vērtība”.

    7)   Mainīgais lielums 260107: Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

    Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā tiek uzskatīti par nemateriālajiem aktīviem tad un vienīgi tad, ja ir iespējams, ka uz aktīvu attiecināmie nākotnes ekonomiskie ieguvumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja aktīva izmaksas var tikt ticami novērtētas. Ja programmatūras iepirkšana neatbilst šiem nosacījumiem, tā tiek uzskatīta par izmaksām, kad tās radušās un iekļautas mainīgajā lielumā “preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi”.

    Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā ietver tās iepirkuma cenu, tostarp jebkādus ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus un jebkuras tieši attiecināmās izmaksas programmatūras sagatavošanai atbilstīgi tās paredzētajai lietošanai. Tieši attiecināmās izmaksas ietver, piemēram, samaksu par profesionāliem programmatūras uzstādīšanas pakalpojumiem. Lai noteiktu izmaksas, atskaita jebkuras tirdzniecības atlaides un rabatus.

    8)   Mainīgais lielums 260108: Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi

    Materiālo ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi ietver to esošo materiālo ražošanas līdzekļu vērtību, kas pārdoti trešām personām. Materiālo ražošanas līdzekļu pārdošanas vērtību nosaka pēc faktiski saņemtās summas (atskaitot PVN), nevis pēc uzskaites vērtības, pēc tam, kad atskaitītas visas izmaksas, kas pārdevējam radušās saistībā ar īpašumtiesību nodošanu. Neieskaita vērtības korekcijas un citas nodošanas darbības, kas nav pārdošana.

    9)   Mainīgais lielums 260201: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    “Bruto ieguldījumus ilgtermiņa materiālajos aktīvos” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 260101 G punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

    10)   Mainīgais lielums 430101: Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

    “Bruto ieguldījumus ilgtermiņa materiālajos aktīvos” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 260101 G punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

    H.   NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

    1)   Mainīgais lielums 150101: Būvatļaujas – mājokļu skaits

    Ar būvatļauju saprot pilnvarojumu sākt būvniecības projekta īstenošanu. Tādējādi būvatļauja ir noslēdzošais posms stadijā, kurā pirms darbu sākšanas no valsts iestādēm jāsaņem plānošanas un būvniecības pilnvarojums. Lai papildinātu datu avotus par jauniem būvniecības projektiem, var izmantot citu informāciju, piemēram, detalizētu piešķirto plānošanas apstiprinājumu un būvniecības sākšanas atļaujas.

    Šīm būvatļaujām būtu jāsniedz pienācīgs ieskats par būvniecības nozares noslogotību tuvākajā nākotnē, lai gan tas tā var nebūt gadījumos, kad liela daļa atļauju paliek neizmantotas vai kad darbi pēc atļaujas saņemšanas tiek sākti ar novēlošanos.

    Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2152 jāiesniedz dati tikai par jaunām ēkām un nedzīvojamo ēku pārveidojumiem par dzīvojamām ēkām, pat ja būvatļaujas var būt piešķirtas par citu būvniecību un darbiem.

    Ēkas iedala dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.

    Dzīvojamās ēkas ir būves, no kurām vismaz pusi izmanto dzīvošanai. Ja dzīvošanai izmanto mazāk nekā pusi no kopējās izmantojamās platības, ēku klasificē kā nedzīvojamo ēku atbilstoši tās konkrētajam projektējumam.

    Mainīgā lieluma “būvatļaujas – mājokļu skaits” mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk saistībā ar saražoto vienību skaitu attīstīsies būvniecības nozares darbība.

    Šo mainīgo lielumu apkopo no mājokļu skaita jaunās dzīvojamās ēkās, par kurām piešķirtas būvatļaujas (aptverot viena mājokļa dzīvojamās ēkas un dzīvojamās ēkas ar diviem vai vairākiem mājokļiem). Ar mājokli saprot vienu vai vairākas istabas kopā ar palīgtelpām pastāvīgā ēkā vai tās strukturāli atdalītā daļā, kas pēc veida, kādā tā būvēta, pārbūvēta, konvertēta u. tml. ir paredzēta privātai apdzīvošanai. Mājoklim vajadzētu būt nodalītai izejai uz ielas (tiešai izejai vai caur dārzu vai pagalmu) vai uz ēkas koplietošanas telpām (uz kāpņu telpām, gaiteņiem u. tml.). Nodalītas istabas, par kurām skaidrs, ka tās izmantojamas kā mājokļa daļa, uzskatāmas par mājokļa daļu. Tātad mājokli var veidot atsevišķas ēkas vienā teritorijā ar nosacījumu, ka tās skaidri paredzētas, lai tās apdzīvotu tā pati privātā mājsaimniecība.

    Tādu esošu dzīvojamo ēku paplašinājumus, kurām būvatļauja nav vajadzīga, neuzskata par mājokļiem šīs statistikas nolūkā.

    2)   Mainīgais lielums 150102: Būvatļaujas – (izmantojamās platības) kvadrātmetri (vai alternatīva mērvienība)

    “Būvatļaujas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 150101 H punkta 1. apakšpunktā. Mainīgā lieluma “būvatļaujas – izmantojamās platības kvadrātmetri” mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk apjoma ziņā attīstīsies būvniecības nozares darbība.

    Šajā mainīgajā lielumā ieskaita izmantojamo platību kvadrātmetrus jaunās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās, kam piešķirtas būvatļaujas. Ēkas izmantojamo platību mēra starp ārējām sienām, izņemot:

    būvniecības platības (piemēram, robežu atzīmes, balsti, kolonnas, pīlāri, šahtas, skursteņi),

    funkcionālas palīgtelpas (piemēram, telpas, kurās izvietotas apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtas vai elektroģeneratori),

    pārvietošanās telpas (piemēram, kāpnes, lifti, eskalatori).

    Dzīvošanai izmantojamā platībā ieskaita dzīvojamo ēku virtuves, dzīvojamās istabas, guļamistabas un papildistabas, pagrabus un kopējas istabas.

    Ja informācija par izmantojamo platību nav tieši pieejama no apkopotajiem datiem, to var aplēst, pamatojoties uz pieejamajiem avotiem.


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.).


    V PIELIKUMS

    Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. sadaļa

    Definīcijas

    Eiropas statistikā par starptautisko preču tirdzniecību piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “preces” ir jebkāds kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju un dabasgāzi;

    b)

    “preču eksports” ir visi preču fiziskie pārvietojumi, kuru rezultātā samazinās dalībvalsts materiālo resursu krājumi, no dalībvalsts statistikas teritorijas uz galamērķi citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts statistikas teritorijā;

    c)

    “preču imports” ir visi preču fiziskie pārvietojumi, kuru rezultātā palielinās dalībvalsts materiālo resursu krājumi, uz dalībvalsts statistikas teritoriju no citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts statistikas teritorijas;

    d)

    “īpašas preces vai pārvietojumi” ir preces vai preču pārvietojumi, kā minēts šā pielikuma III nodaļā, kuriem, ņemot vērā to būtību, nav piemērojams princips reģistrēt preču fiziskos pārvietojumus pāri dalībvalsts robežām vai attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši metodiski noteikumi, kas atšķiras no noteikumiem, kuri piemērojami visām citām precēm vai pārvietojumiem;

    e)

    “Savienības preces” ir “Savienības preces”, kas definētas Savienības muitas kodeksā;

    f)

    “ārpussavienības preces” ir “ārpussavienības preces”, kas definētas Savienības muitas kodeksā;

    g)

    “muitas deklarācija” ir “muitas deklarācija”, kas definēta Savienības Muitas kodeksā;

    h)

    “muitas lēmums” ir jebkurš muitas dienestu oficiāls lēmums, kas attiecas uz pieņemtajām muitas deklarācijām un kam ir juridisks spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām;

    i)

    “ārpussavienības valsts” ir jebkura valsts vai teritorija, kas nav Eiropas Savienības statistikas teritorijas daļa;

    j)

    “preces tranzītā starp dalībvalstīm” ir preces, kas ceļā uz galamērķa dalībvalsti šķērso starpniecības dalībvalsti vai tiek apturētas tikai ar preču transportēšanu saistītu iemeslu dēļ, ja šāda pārvietošana nav preču imports vai eksports attiecīgajā dalībvalstī;

    k)

    “ekonomiskās īpašumtiesības” ir tiesības pretendēt uz labumiem, kas saistīti ar aktīva izmantošanu, uzņemoties ar to saistītos riskus; aktīva ekonomiskais īpašnieks var nebūt tā juridiskais īpašnieks;

    l)

    “preces kvazi eksportā” ir preces, kas tiek pārvietotas no citas dalībvalsts uz dalībvalsti, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, lai minētās preces deklarētu eksportam, ar nosacījumu, ka eksportētājs nav nodibināts dalībvalstī, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, un ka ievešana dalībvalstī, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, nav preču iegāde Savienības iekšienē vai darījums, ko par tādu uzskata, kā minēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK;

    m)

    “preces kvazi importā” ir preces, ko kādā dalībvalstī laiž brīvā apgrozībā, ja importētājs nav nodibināts attiecīgajā dalībvalstī, un ko vēlāk eksportē uz citu dalībvalsti;

    n)

    “pārstrāde” ir darbība vai darbības (ražošana, pārveidošana, būvniecība, komplektēšana, montāža, uzlabošana, atjaunošana utt.) ar mērķi radīt vai izgatavot jaunu vai būtiski uzlabotu preci;

    o)

    “būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts” ir dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kur nepabeigtai precei veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde.

    2. sadaļa

    Iekšējā un ārējā Savienības eksporta un importa dalībvalsts; ziņotāja dalībvalsts

    1.

    Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “Savienības iekšējā eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras statistikas teritorijas preces izved uz to galamērķi citā dalībvalstī;

    b)

    “Savienības iekšējā importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces ieved no citas dalībvalsts.

    2.

    Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “Savienības ārējā eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces atrodas, kad tās izlaiž muitas procedūrai vai kad tās reeksportē.

    Tomēr attiecībā uz precēm, kas ir kvazi eksportā, ja var noteikt “faktiskā eksporta dalībvalsti”, kas norādīta šā pielikuma 17. iedaļas 2. punkta otrajā daļā, “Savienības ārējā eksporta dalībvalsts” ir faktiskā eksporta dalībvalsts.

    b)

    “Savienības ārējā importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces atrodas, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

    3.

    Savienības iekšējā un ārējā eksporta un importa dalībvalsts definīciju var pielāgot īpašo preču vai pārvietojumu nolūkā.

    4.

    Lai sniegtu starptautisko preču tirdzniecības statistiku Komisijai (Eurostat), ziņotāja dalībvalsts ir eksporta dalībvalsts eksporta gadījumā un importa dalībvalsts importa gadījumā.

    3. sadaļa

    Darbības joma

    1.

    Eiropas statistika par preču starptautisko tirdzniecību ietver Savienības iekšējo un Savienības ārējo preču tirdzniecību.

    2.

    Savienības iekšējā preču tirdzniecība ietver:

    a)

    šādu preču Savienības iekšējo eksportu, kuras izved no eksporta dalībvalsts uz galamērķi citā dalībvalstī:

    i)

    Savienības preces, izņemot preces, kas ir tranzītā starp dalībvalstīm;

    ii)

    ārpussavienības preces, kam eksporta dalībvalstī piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru;

    b)

    šādu preču Savienības iekšējo importu, kuras ieved importa dalībvalstī un kuras sākotnēji eksportētas no citas dalībvalsts:

    i)

    Savienības preces, izņemot preces, kas ir tranzītā starp dalībvalstīm;

    ii)

    ārpussavienības preces, kam iepriekš eksporta dalībvalstī piemērota ievešanas pārstrādei muitas procedūra, ko patur ievešanas pārstrādei muitas procedūrā vai ko laiž brīvā apritē importa dalībvalstī.

    3.

    Savienības ārējā preču tirdzniecība ietver:

    a)

    Savienības ārējo to preču tirdzniecību, kuras izved no Savienības statistikas teritorijas:

    i)

    saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā:

    eksports;

    izvešana pārstrādei,

    ii)

    piemērojot Savienības Muitas kodeksu:

    ārpussavienības precēm, ko īslaicīgi reeksportē tālākai pārstrādei;

    Savienības precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas pēc tam, kad uz tām ir attiecināta galapatēriņa procedūra;

    reeksportētām ārpussavienības precēm, lai izpildītu ievešanas pārstrādei procedūru;

    b)

    Savienības ārējo tādu preču importu, kuras ievestas Savienības statistikas teritorijā saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā:

    i)

    laišana brīvā apgrozībā, tostarp galapatēriņš;

    ii)

    ievešana pārstrādei.

    4.

    Eiropas statistikas par preču starptautisko tirdzniecību tvērumu var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

    5.

    Metodikas apsvērumu dēļ Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību neiekļauj konkrētas preces vai pārvietojumus. Šīs preces un pārvietojumi ir uzskaitīti papildinājumā.

    4. sadaļa

    Statistikas teritorija

    1.

    Savienības statistikas teritorija aptver dalībvalstu statistikas teritorijas. Dalībvalsts statistikas teritorija atbilst tās teritorijai, ko ņem vērā, nosakot Savienības muitas teritoriju Savienības Muitas kodeksā.

    2.

    Atkāpjoties no 1. punkta, Vācijas Federatīvās Republikas statistikas teritorija ietver Helgolandes salu.

    3.

    Dalībvalstu statistikas teritorijas definīciju var pielāgot īpašo preču vai pārvietojumu nolūkā.

    5. sadaļa

    Pārskata periods

    1.

    Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem pārskata periods ir:

    a)

    kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports;

    b)

    kalendārais mēnesis, kura laikā notiek nodokļa iekasējamības gadījums attiecībā uz Savienības precēm, par kurām, tās piegādājot vai iegādājoties Kopienas iekšienē, kļūst iekasējams PVN, kā minēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK.

    Tomēr, ja laikposms starp preču importu vai eksportu un nodokļa iekasējamības gadījumu ir ilgāks par diviem kalendārajiem mēnešiem, pārskata periods ir mēnesis, kurā notiek imports vai eksports, vai

    c)

    kalendārais mēnesis, kura laikā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju, ja muitas deklarācija tiek izmantota kā datu avots.

    2.

    Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem pārskata periods ir:

    a)

    kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports;

    b)

    kalendārais mēnesis, kura laikā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju, ja muitas deklarācija tiek izmantota kā datu avots.

    3.

    Pārskata periodu var pielāgot īpašu preču un pārvietojumu nolūkā.

    6. sadaļa

    Eksportētājs un importētājs

    1.

    Eksportētājs ir ekonomikas dalībnieks, kas veic darbības, kuru rezultātā preces tiek eksportētas.

    Eksportētājs šīs darbības veic, kad

    a)

    noslēdz līgumu (izņemot transporta līgumus), kura rezultātā preces tiek eksportētas no eksporta dalībvalsts, vai arī

    b)

    izved preces no eksporta dalībvalsts vai paredz preču izvešanu eksporta dalībvalstī, vai arī

    c)

    tur valdījumā preces, kas ir preču eksporta priekšmets eksporta dalībvalstī.

    2.

    Importētājs ir ekonomikas dalībnieks, kas veic darbības, kuru rezultātā preces tiek importētas.

    Importētājs šīs darbības veic, kad

    a)

    noslēdz līgumu (izņemot transporta līgumus), kura rezultātā preces tiek importētas importa dalībvalstī, vai arī

    b)

    ieved preces importa dalībvalstī vai paredz preču ievešanu importa dalībvalstī, vai arī

    c)

    tur valdījumā preces, kas ir preču importa priekšmets importa dalībvalstī.

    3.

    Eksportētāja un importētāja definīciju var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

    7. sadaļa

    Ziņojošā vienība attiecībā uz Savienībās iekšējās preču tirdzniecības statistiku

    1.

    Ziņojošā vienība attiecībā uz Savienībās iekšējā preču eksporta statistiku ir nodokļa maksātājs, kas definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) III sadaļā, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, eksporta dalībvalstī,

    a)

    kas deklarējis Savienībā piegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta a) punktu, vai arī

    b)

    eksportētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

    2.

    Ziņojošā vienība attiecībā uz statistiku par Savienības iekšējo preču importu ikreiz, kad kā datu avots tiek izmantots apsekojums, ir nodokļa maksātājs, kas definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK III sadaļā, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, importa dalībvalstī,

    a)

    kas deklarējis Savienībā iegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta c) punktu, vai arī

    b)

    importētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

    3.

    Ziņojošās vienības definīciju var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

    8. sadaļa

    To ziņojošo vienību pienākumi, kuras paziņo Eiropas statistiku par preču starptautisko tirdzniecību

    1.

    Ziņojošajām vienībām, kas paziņo Eiropas statistiku par preču starptautisko tirdzniecību, ir pienākums pēc tās dalībvalsts valsts statistikas iestādes (VSI) pieprasījuma, kurā viņas sniegušas informāciju, pierādīt sniegtās statistikas informācijas pareizību.

    2.

    Ja kāda par informācijas sniegšanu atbildīgā ziņojošā vienība neizpilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, attiecīgajai ziņojošajai vienībai var piemērot sankcijas, ko nosaka dalībvalstis.

    3.

    Importētājam importa dalībvalstī ir pienākums palīdzēt VSI importa dalībvalstī noskaidrot datu kvalitātes jautājumus, kas saistīti ar statistikas informāciju, bet tikai lai nodrošinātu Savienības iekšējā importa datu kvalitāti.

    II NODAĻA

    STATISTIKAS DATU ELEMENTU SPECIFIKĀCIJA

    9. sadaļa

    Ar nodokli apliekamā summa un tās ekvivalents

    1.

    Ar nodokli apliekamā summa ir vērtība, kas nosakāma nodokļu vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK. Produktiem, kas apliekami ar nodokļiem, šo nodokļu summa jāizslēdz no summas, ko apliek ar nodokli.

    Kad ar nodokli apliekamā summa nav jādeklarē nodokļa uzlikšanas mērķiem, tās ekvivalents atbilst pavadzīmes vērtībai, neiekļaujot PVN, vai, trūkstot tai, atbilst summai, par kura tiktu izrakstīts rēķins jebkuras pārdošanas vai pirkuma gadījumā.

    Pārstrādes gadījumā ar nodokli apliekamās summas ekvivalentu nosaka uz bruto bāzes šādi:

    a)

    preču vērtība pirms to pārstrādes ir kopējā summa, par kura būtu izrakstīts rēķins pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

    b)

    preču vērtība pēc to pārstrādes ir preču vērtība pirms to pārstrādes, kam pieskaitīta pārstrādes darbības pievienotā vērtība.

    2.

    Ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu izsaka ziņotājas dalībvalsts valūtā.

    Ja, lai ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu izteiktu ziņotājas dalībvalsts valūtā, ir nepieciešama valūtas konvertācija, izmanto valūtas maiņas kursu, kas minēts 10. sadaļas 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

    10. sadaļa

    Statistiskā vērtība

    1.

    Statistiskā vērtība ir preču vērtība, kāda tā ir laikā, kad, un vietā, kur tās šķērso eksporta dalībvalsts robežu, tās eksportējot, un importa dalībvalsts robežu, tās importējot.

    Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkos statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz summu, kas apliekama ar nodokli, un tās ekvivalentu, kā minēts 9. sadaļā, to pēc vajadzības koriģējot, lai ņemtu vērā papildu izdevumus saskaņā ar 4. punktu.

    Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkos statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz preču vērtību, kas minēta 2. un 3. punktā, to pēc vajadzības koriģējot, lai ņemtu vērā papildu izdevumus saskaņā ar 4. punktu.

    2.

    Preču vērtība Savienības ārējam eksportam vai importam ir:

    a)

    pārdošanas vai pirkšanas gadījumā – cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām vai eksportētajām precēm, izņemot brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības;

    b)

    citos gadījumos – cena, kas tiktu maksāta pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

    Muitas vērtību izmanto, ja tā saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu noteikta precēm laišanai brīvā apgrozībā, tostarp galapatēriņam.

    3.

    Pārstrādes vai tādu citu darījumu gadījumā, par kuriem neizraksta rēķinu, preču vērtību Savienības ārējam eksportam vai importam nosaka uz bruto bāzes šādi:

    a)

    preču vērtība pirms to pārstrādes vai citu tādu darījumā, par kuriem neizraksta rēķinu, ir kopējā summa, par kura būtu izrakstīts rēķins pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

    b)

    preču vērtība pēc to pārstrādes ir preču vērtība pirms to pārstrādes, kam pieskaitīta pārstrādes darbības pievienotā vērtība.

    4.

    Ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu, kas minēti 9. sadaļā attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību, un vērtību, kas minēta 2. un 3. punktā attiecībā uz Savienības ārējo tirdzniecību, pēc vajadzības koriģē tā, lai statistiskā vērtība ietvertu tikai un vienīgi papildu izdevumus, piemēram, transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās, aizgādājot preces no to izvešanas vietas:

    a)

    līdz eksporta dalībvalsts robežai, tās eksportējot;

    b)

    līdz importa dalībvalsts robežai, tās importējot.

    5.

    Preču statistisko vērtību izsaka ziņotājas dalībvalsts valūtā.

    Ja preču statistiskās vērtības izteikšanai valsts valūtā ir vajadzīga valūtas konvertācija, izmanto šādu valūtas maiņas kursu:

    a)

    saskaņā ar Savienības muitas kodeksā paredzētajiem noteikumiem piemērojamais maiņas kurss muitas deklarācijas pieņemšanas laikā, vai arī

    b)

    kurss, ko piemēro, lai noteiktu ar nodokli apliekamo summu nodokļa uzlikšanas nolūkos, kad tas ir noteikts; vai arī

    c)

    piemērojamais references maiņas kurss, ko nosaka Eiropas Centrālā banka euro zonā ietilpstošajām dalībvalstīm, laikā, kad preces tiek importētas vai eksportētas, vai oficiālais maiņas kurss, ko nosaka dalībvalstis, kuras neietilpst eurozonā, ja dalībvalstis nav nolēmušas par īpašiem noteikumiem.

    11. sadaļa

    Preču daudzums

    Preču daudzumu izsaka:

    a)

    kā neto masu, kas ir preču faktiskais svars bez visa iepakojuma;

    b)

    attiecīgā gadījumā – kā daudzumu papildu mērvienībās, kas nozīmē daudzumu, kurš nav neto masa, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā.

    12. sadaļa

    Partnerdalībvalstis un partnervalstis

    1.

    “Nosūtītāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras preces sākotnēji eksportētas uz importa dalībvalsti, ja starpniecības dalībvalstī nav noticis nedz komerciāls darījums (t. i., pārdošana vai pārstrāde), ne ar pārvadāšanu nesaistīta apstāšanās. Ja šāda apstāšanās vai komerciāls darījums ir noticis, nosūtītāja dalībvalsts ir pēdējā starpniecības dalībvalsts, kurā notikusi šāda apstāšanās vai darījums.

    2.

    “Galamērķa dalībvalsts” ir nosūtīšanas brīdī pēdējā zināmā dalībvalsts, uz kuru jāeksportē preces.

    3.

    “Izcelsmes valsts” ir dalībvalsts vai valsts, kurā ir preču izcelsme.

    Precēm, kuras pilnībā iegūtas vai saražotas atsevišķā dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā, izcelsme ir šādā dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā.

    Attiecībā uz precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts valsts, vai teritorija, uzskata, ka to izcelsme ir dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā, kurā notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

    Ārpussavienības preču izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.

    4.

    “Nosūtīšanas valsts” ir valsts, no kurienes preces tika sākotnēji eksportētas uz dalībvalsti, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, ja starpniecības valstī nav noticis nedz komerciāls darījums (piemēram, pārdošana vai pārstrāde), nedz ar pārvadāšanu nesaistīta apstāšanās. Ja šāda apstāšanās vai komerciāls darījums ir noticis, nosūtīšanas valsts ir pēdējā starpniecības valsts, kurā notikusi šāda apstāšanās vai darījums.

    5.

    Par “pēdējo zināmo galamērķa valsti” norāda pēdējo valsti, par kuru laikā, kad notiek izlaišana muitas procedūrai, vai reeksporta laikā ir zināms, ka uz to jānogādā preces.

    13. sadaļa

    Prece

    “Prece” ir preces saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošo kombinēto nomenklatūru.

    14. sadaļa

    Darījuma veids

    1.

    “Darījuma veids” ir dažādas iezīmes (pirkšana/pārdošana, darbs saskaņā ar līgumu utt.), ko uzskata par noderīgām, lai atšķirtu vienu darījumu no cita, jo īpaši maksājumu bilances un nacionālo kontu vajadzībām.

    2.

    Darījuma veida iedalījums ir norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 1. tabulā.

    15. sadaļa

    Transporta veids

    1.

    “Transporta veids uz robežas” ir izmantojamais transporta veids, ar kuru preces paredzēts:

    a)

    izvest no eksporta dalībvalsts statistikas teritorijas Savienības iekšējā eksporta gadījumā vai 4. sadaļā norādītās Savienības statistikas teritorijas Savienības ārējā eksporta gadījumā, vai

    b)

    ievest importa dalībvalsts statistikas teritorijā Savienības iekšējā importa gadījumā vai 4. sadaļā norādītās Savienības statistikas teritorijas Savienības importa eksporta gadījumā.

    2.

    “Iekšējais transporta veids” attiecīgā gadījumā ir izmantotais iekšzemes transportlīdzeklis, ar kuru preces izvestas no izvešanas vietas, tās eksportējot, vai ar kuru tās paredzēts nogādāt ierašanās vietā, tās importējot.

    3.

    “Konteiners” nozīmē informāciju par to, vai, šķērsojot Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.

    4.

    Transporta veida iedalījums ir norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 2. tabulā.

    16. sadaļa

    Partneris–ekonomikas dalībnieks importa dalībvalstī

    Partneris–ekonomikas dalībnieks importa dalībvalstī ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, importa dalībvalstī,

    a)

    kas deklarējis Savienībā iegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta c) punktu, vai arī

    b)

    importētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

    17. sadaļa

    Iespējamā galamērķa dalībvalsts un faktiskā eksporta dalībvalsts

    1.

    Ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro galapatēriņa procedūru, iespējamā galamērķa dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

    Tomēr, ja muitas deklarācijas sagatavošanas laikā ir zināms, ka preces pēc to izlaišanas tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti, šī dalībvalsts ir iespējamā galamērķa dalībvalsts.

    Ja precēm piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru, iespējamā galamērķa dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā tiek veikta pirmā pārstrādes darbība.

    2.

    Faktiskā eksporta dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

    Tomēr attiecībā uz 1. sadaļas l) punktā definētajām kvazi eksporta precēm faktiskā eksporta dalībvalsts ir dalībvalsts, no kuras preces ievestas dalībvalstī, kurā tās atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

    Ja preces eksportē pēc ievešanas pārstrādei muitas procedūras, faktiskā eksporta dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā veikta pēdējā pārstrādes darbība.

    18. sadaļa

    Statistikas procedūra

    “Statistikas procedūra” ir dažādās raksturīgās pazīmes, ko izmanto, lai atšķirtu dažādus preču importa un eksporta veidus, jo īpaši atbilstīgi to laišanai muitas procedūrā, kā norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 3. tabulā.

    19. sadaļa

    Preferenciāls režīms importam

    1.

    Dati par preferenciālu režīmu ir tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kas norādīta Savienības Muitas kodeksā.

    2.

    Dati attiecas uz preferenciālo režīmu, ko piemēro vai piešķir muitas dienesti.

    20. sadaļa

    Piegādes noteikumi

    “Piegādes noteikumi” ir pirkuma līguma noteikumi, kas attiecīgi nosaka pārdevēja un pircēja saistības saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības palātas Incoterms noteikumiem.

    III NODAĻA

    ĪPAŠAS PRECES VAI PĀRVIETOJUMI

    21. sadaļa

    Kuģi un gaisa kuģi

    1.

    Šajā sadaļā:

    a)

    “kuģis” ir pabeigti kuģi, ko uzskata par ejošiem jūrā saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldošas iekārtas;

    b)

    “gaisa kuģi” ir pabeigtas lidmašīnas un citi gaisa kuģi, kuru pašsvars pārsniedz 2 000 kg; šie noteikumi neattiecas uz citām lidmašīnām un citiem gaisa kuģiem, helikopteriem, kosmosa kuģiem, suborbitālajām un kosmiskajām nesējraķetēm.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver tikai šādu kuģu un gaisa kuģu eksportu un importu:

    a)

    kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī. Minētais ietver nodošanu, lai kuģi vai gaisa kuģi sadalītu daļās vai nodotu metāllūžņos. Šos darījumus uzskata par importu;

    b)

    kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī. Minētais ietver nodošanu, lai kuģi vai gaisa kuģi sadalītu daļās vai nodotu metāllūžņos. Šos darījumus uzskata par eksportu;

    c)

    jauna kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kas definēta 1. sadaļas o) punktā, pirmajam īpašniekam pēc tā uzbūvēšanas;

    d)

    kuģu vai gaisa kuģu eksports un imports pirms vai pēc to pārstrādes saskaņā ar līgumu, kā definēts 1. sadaļas n) punktā.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par kuģu un gaisa kuģu eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Šīs sadaļas 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētais pārskata periods eksportam un importam ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības. Šīs sadaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētais pārskata periods eksportam un importam ir kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports.

    b)

    Partnerdalībvalsts vai partnervalsts ir:

    i)

    dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā ir nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (importam), vai juridiskā vai fiziskā persona, kurai tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (eksportam), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

    ii)

    būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts jaunu kuģu vai gaisa kuģu gadījumā (importam);

    iii)

    dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā ir nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu importu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu, un attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu eksportu, kuri pārstrādāti saskaņā ar līgumu;

    iv)

    dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā veic pārstrādi, attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu eksportu, lai tos pārstrādātu saskaņā ar līgumu, un kuģu vai gaisa kuģu importu pēc apstrādes saskaņā ar līgumu.

    c)

    Statistiskā vērtība attiecībā uz eksportu un importu, kas minēts 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ir kopējā summa, par kuru tiktu izrakstīts rēķins – neiekļaujot transporta un apdrošināšanas izmaksas – visa kuģa vai gaisa kuģa pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

    d)

    Kuģiem daudzumu izsaka papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā, un gaisa kuģiem – neto masā un papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

    4.

    Šajā sadaļā:

    a)

    importētājs ir:

    i)

    juridiskā vai fiziskā persona, kam tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības saistībā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

    ii)

    juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu importu pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu;

    iii)

    juridiskā vai fiziskā persona, kas apņemas veikt pārstrādi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu importu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu.

    b)

    Eksportētājs ir:

    i)

    juridiskā vai fiziskā persona, no kuras tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības saistībā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

    ii)

    juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu eksportu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu;

    iii)

    juridiskā vai fiziskā persona, kas veikusi pārstrādi, attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu eksportu pēc to pārstrādes saskaņā ar līgumu.

    Pēc VSI pieprasījuma eksportētāji un importētāji, ko norīkojusi minētā iestāde, iesniedz statistikas informāciju saskaņā ar 3. punktu vai pierādījumu par šāda norīkojuma nepareizību.

    5.

    Valsts statistikas iestādēm (VSI) ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. Jo īpaši pēc VSI pieprasījuma iestādes, kas ir atbildīgas par kuģu un gaisa kuģu reģistru uzturēšanu, iesniedz visu pieejamo informāciju.

    22. sadaļa

    Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces

    1.

    Šajā sadaļā:

    a)

    “preču piegāde kuģiem un gaisa kuģiem” ir preču piegāde apkalpei un pasažieriem patēriņam brauciena laikā un dzinēju, mašīnu, mehānismu un cita kuģu vai gaisa kuģu aprīkojuma darbībai;

    b)

    kuģi vai gaisa kuģi uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, kurā nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, kā definēts 1. sadaļas k) punktā. Šīs sadaļas kontekstā ekonomiskās īpašumtiesības var noteikt pēc kuģa vai gaisa kuģa reģistrācijas valsts.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver tikai to preču eksportu, kas no ziņotājas dalībvalsts statistikas teritorijas piegādātas kuģiem un gaisa kuģiem, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par precēm, ko piegādā kuģiem un gaisa kuģiem, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Pārskata periods ir mēnesis, kurā preces piegādā kuģim vai gaisa kuģim.

    b)

    Var izmantot vienkāršotu preču iedalījumu, kas norādīts šīs regulas I pielikuma B daļas 34. un 35. tabulā.

    c)

    Var izmantot vienkāršotus partnerdalībvalstu vai partnervalstu kodus.

    d)

    Neto masu apkopo tikai par precēm, kas pieder pie pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas.

    23. sadaļa

    Preces, kas piegādātas atkrastes iekārtām un no atkrastes iekārtām

    1.

    Šajā sadaļā:

    a)

    “atkrastes iekārta” ir uzstādāmais vai uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras dalībvalsts statistiskās teritorijas;

    b)

    “atkrastes iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde apkalpei un dzinēju, mašīnu un cita atkrastes iekārtas aprīkojuma darbībai;

    c)

    “atkrastes iekārtas būvniecības izmantojamas preces” ir ilglietojuma preču piegāde jaunas atkrastes iekārtas būvniecībai vai esošas atkrastes iekārtas paplašināšanai;

    d)

    “atkrastes iekārtās iegūtas vai saražotas preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti atkrastes iekārtā, un preces, kas iegūtas, demontējot atkrastes iekārtu; uz dabasgāzi un elektroenerģiju, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtas, neattiecas šīs sadaļas noteikumi, bet attiecas attiecīgi 26. un 27. sadaļas noteikumi;

    e)

    atkrastes iekārtu uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, ja tā ierīkota apgabalā, kurā dalībvalstij vai ārpussavienības valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot jūras gultni vai grunti vai ir tiesības atļaut šādu izmantošanu.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver:

    a)

    tādu preču importu, kuras piegādā no:

    i)

    citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts uz ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtu;

    ii)

    citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtas uz ziņotāju dalībvalsti;

    iii)

    citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtas uz ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtu;

    b)

    tādu preču eksportu, kuras piegādā uz:

    i)

    citu dalībvalsti vai ārpussavienības valsti no ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtas;

    ii)

    citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtu no ziņotāju dalībvalsts;

    iii)

    citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtu no ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtas.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par to preču importu, kuras piegādā uz atkrastes iekārtām un no tām, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Pārskata periods ir mēnesis, kurā preces piegādā uz atkrastes iekārtu vai no atkrastes iekārtas.

    b)

    Attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, var izmantot vienkāršotu preču iedalījumu, kas norādīts šīs regulas I pielikuma B daļas 34. un 35. tabulā.

    Attiecībā uz precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās, un precēm, kas izmantojamas atkrastes iekārtas būvniecībai, izmanto kombinētās nomenklatūras apakšpozīciju preču kodu.

    c)

    Attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, var izmantot vienkāršotus partnerdalībvalstu vai partnervalstu kodus.

    d)

    Neto masu apkopo attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, kuras pieder pie pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas, precēm, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtas būvniecībai, un precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās.

    Par precēm, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtas būvniecībai, un precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās, attiecīgā gadījumā apkopo daudzumu papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

    24. sadaļa

    Jūras produkti

    1.

    Šajā sadaļā:

    a)

    “jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti – ja uz tiem neattiecas 23. sadaļas noteikumi – kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

    b)

    kuģi uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, kurā nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi, kā definēts 1. sadaļas k) punktā. Šīs sadaļas kontekstā ekonomiskās īpašumtiesības var noteikt pēc kuģa reģistrācijas valsts.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver šādu jūras produktu eksportu un importu:

    a)

    jūras produktu izkraušana ziņotājas dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kuri pieder ziņotājai dalībvalstij, no kuģiem, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij. Šos darījumus uzskata par importu;

    b)

    jūras produktu izkraušana citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts ostās no kuģa, kas pieder ziņotājai dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, no kuģiem, kas pieder ziņotājai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par eksportu.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par jūras produktu eksportu un importu pārskata periods ir mēnesis, kurā jūras produkti tiek izkrauti ostā, vai mēnesis, kurā notiek jūras produktu iegāde.

    4.

    VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo sadaļu.

    25. sadaļa

    Kosmosa kuģi

    1.

    Šajā sadaļā “kosmosa kuģi” ir satelīti un citas preces, kas var izceļot ārpus Zemes atmosfēras, un šādu preču daļas; šie noteikumi neattiecas uz kosmiskajām nesējraķetēm.

    2.

    Šīs sadaļas noteikumi attiecas tikai uz šādu gaisa kuģu eksportu un importu:

    a)

    tāda gaisa kuģa palaišana, attiecībā uz kuru ekonomiskās īpašumtiesības nodotas no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī. Minētais ietver gaisa kuģu daļu palaišanu, lai tās samontētu ārpus Zemes atmosfēras. Šos darījumus uzskata par eksportu;

    b)

    tāda gaisa kuģa palaišana, attiecībā uz kuru ekonomiskās īpašumtiesības nodotas no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī. Minētais ietver gaisa kuģu daļu palaišanu, lai tās samontētu ārpus Zemes atmosfēras. Šos darījumus uzskata par importu.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par kosmosa kuģu eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Pārskata periods ir mēnesis, kurā notiek ekonomisko īpašumtiesību nodošana.

    b)

    Attiecībā uz eksportu uz starptautiskām organizācijām vai kosmosa aģentūrām izmanto vienkāršotus partnervalstu kodus.

    c)

    Statistiskā vērtība ir kosmosa kuģa vērtība, neieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas.

    4.

    VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo sadaļu.

    26. sadaļa

    Dabasgāze

    1.

    Šajā sadaļā “dabasgāze” ir dabasgāze gāzveida stāvoklī, ko piegādā, izmantojot dabasgāzes sadales sistēmas.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver dabasgāzes eksportu un importu.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par dabasgāzes eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Pārskata periods ir eksporta vai importa mēnesis.

    b)

    Statistiskā vērtība var būt balstīta uz aplēsēm.

    c)

    Partnerdalībvalsti vai partnervalsti var noteikt pēc aplēsēm.

    4.

    VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. VSI var pieprasīt, lai statistikas informāciju par eksportu un importu, kas minēts 2. punktā, sniegtu tieši operatori, kas nodibināti ziņotājā dalībvalstī un kam pieder valsts dabasgāzes piegādes tīkli vai kas tos ekspluatē.

    27. sadaļa

    Elektroenerģija

    1.

    Šajā sadaļā “elektroenerģija” ir elektroenerģija, ko pārvada pārrobežu elektroenerģijas tīklos.

    2.

    Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver elektroenerģijas eksportu un importu.

    3.

    Attiecībā uz statistiku par elektroenerģijas eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

    a)

    Pārskata periods ir eksporta vai importa mēnesis.

    b)

    Partnerdalībvalsts vai partnervalsts ir kaimiņos esošā dalībvalsts vai ārpussavienības valsts.

    c)

    Statistiskā vērtība var būt balstīta uz aplēsēm.

    d)

    Daudzumu apkopo tikai papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

    4.

    VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. VSI var pieprasīt, lai statistikas informāciju par importu un eksportu, kas minēts 2. punktā, sniegtu tieši operatori, kas nodibināti ziņotājā dalībvalstī un kam pieder valsts elektroenerģijas pārvades tīkls vai kas to ekspluatē.

    IV NODAĻA

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU KONFIDENCIĀLU DATU APMAIŅU, KAS ATTIECAS UZ SAVIENĪBAS IEKŠĒJO PREČU EKSPORTU

    28. sadaļa

    Apmaiņai paredzētās statistikas informācijas vākšana un apkopošana

    1.

    Attiecībā uz statistikas informācijas vākšanu un apkopošanu par Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā minēto un Regulas (ES) 2019/2152 12. pantā izklāstīto Savienības iekšējo preču eksportu piemēro šā pielikuma I nodaļas (Vispārīgi noteikumi) un III nodaļas (Īpašas preces vai pārvietojumi) noteikumus.

    2.

    Attiecībā uz mērvienības specifikāciju, klasifikāciju un apmaiņai paredzētās statistikas informācijas par Savienības iekšējo preču eksportu iedalījumu piemēro šīs regulas I pielikuma B daļas 34. tabulas noteikumus.

    Tomēr attiecībā uz iedalījumu pēc darījuma veida piemēro I pielikuma C daļas I tabulas A slejā sniegto koda numuru un B slejā sniegto apakšiedalījumu apvienojumu.

    3.

    Ja informācija ir militāri slepena, atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām dalībvalstis var apmainīties ar informāciju, kas ir mazāk detalizēta nekā šīs regulas I pielikuma 34. tabulā norādītā informācija, vai tās var būt pilnībā atbrīvotas no pienākuma apmainīties ar militāri slepenu informāciju.

    4.

    Statistikas informācijas apmaiņu var neattiecināt uz precēm, ko piegādā kuģiem un gaisa kuģiem, kā minēts šā pielikuma 22. sadaļā, precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, kā minēts šā pielikuma 23. sadaļas 1. punkta b) apakšpunktā, un kosmosa kuģu eksportu uz starptautiskām organizācijām vai kosmosa aģentūrām, kā minēts šā pielikuma 25. sadaļā, ja nav norādīta partnerdalībvalsts.

    29. sadaļa

    Aptvēruma likmes piemērošana

    Dalībvalstis nodrošina, ka statistikas informācija, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā, aptver vismaz 95 % kopējā Savienības iekšējā preču eksporta vērtības katrā dalībvalstī attiecībā pret visu pārējo dalībvalstu summu katrā pārskata gadā.

    30. sadaļa

    Statistikas datu elementi

    1.

    Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2152 13. panta 1. punktā uzskaitīto statistikas datu elementu specifikāciju piemēro šā pielikuma II nodaļas (Statistikas datu elementu specifikācija) noteikumus.

    2.

    Attiecībā uz statistikas datu elementu specifikāciju par īpašajām precēm vai pārvietojumiem šā pielikuma II nodaļas (Statistikas datu elementu specifikācija) noteikumus var pielāgot.

    31. sadaļa

    Vienkāršošanas pasākumi

    1.

    Vācot statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no ziņotājām vienībām statistikai par Savienības iekšējo preču eksportu, kā minēts 7. sadaļas 1. punktā, dalībvalstis var paredzēt šajā sadaļā noteikto statistikas datu elementu vienkāršošanu.

    2.

    Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma sniegt informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu un – attiecīgā gadījumā – papildu mērvienību saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā.

    3.

    Šajā punktā “sūtījums” ir visi darījumi pārskata periodā, uz kuriem attiecas viens un tas pats rēķins.

    Dalībvalstis var noteikt šādus vienkāršojumus maziem un vidējiem tirgotājiem vai attiecībā uz sūtījumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā 1 000 EUR:

    a)

    ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par precēm, to neiedalot;

    b)

    dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu, izcelsmes valsti un darījuma veidu.

    4.

    Šajā punktā:

    “mehānisko transportlīdzekļu daļas” ir daļas, uz kurām attiecas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 87. nodaļa;

    “gaisa kuģu daļas” ir daļas, uz kurām attiecas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 88. nodaļa.

    Attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un gaisa kuģu daļām:

    a)

    ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par preci pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī;

    b)

    dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

    5.

    Šajā punktā:

    “rūpniecības iekārta” ir mašīnu, aparātu, ierīču, iekārtu, aprīkojuma, instrumentu un materiālu apvienojums, kas kopā veido liela mēroga stacionāras vienības, kas ražo preces vai nodrošina pakalpojumus;

    “sastāvdaļa” ir piegāde rūpniecības iekārtai, kas veidota no precēm, kuras visas pieder pie vienas un tās pašas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļas.

    Ar nosacījumu, ka konkrētas rūpniecības iekārtas kopējā statistiskā vērtība pārsniedz 3 miljonus EUR, ja vien tās nav pabeigtas rūpniecības iekārtas otrreizējai izmantošanai:

    a)

    ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par preci pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī;

    b)

    dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

    6.

    To vienību eksporta vērtība, kuras paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, kam noteikti vienkāršojumi saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu, nedrīkst pārsniegt 5 % no to preču Savienības iekšējās eksporta statistiskās vērtības, ar kurām apmainās saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 2. punktu, katrā pārskata gadā.

    7.

    Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības, kas paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, no pienākuma sniegt informāciju par partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī, tikai tad, ja:

    a)

    ziņojošā vienība, piemēram, saistībā ar trīspusēju tirdzniecību, nespēj sniegt informāciju par partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī;

    b)

    partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī nevar noteikt. Šis vienkāršojums attiecas tikai uz:

    pārdošanu nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, tostarp privātpersonām, kas nav reģistrētas kā PVN maksātājas;

    īpašām precēm vai pārvietojumiem, kā minēts šā pielikuma III nodaļā.

    8.

    Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības, kas paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, no pienākuma norādīt izcelsmes valsti, bet tikai tad, ja šī informācija ir pieejama vai to var izsecināt no citiem avotiem un tās noteikšanai nav vajadzīgas aplēses.

    9.

    Ja ir minēta papildu mērvienība saskaņā ar 11. sadaļu, dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma norādīt neto masu.

    Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

    10.

    VSI:

    a)

    var atteikt vai ierobežot vienkāršošanas pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo sadaļu, ja tās uzskata, ka mērķis saglabāt apmierinošu statistikas informācijas kvalitāti ir svarīgāks par vēlamību samazināt ziņošanas slogu;

    b)

    var pieprasīt, lai ziņojošās vienības iepriekš prasa atļauju izmantot vienkāršošanu.

    32. sadaļa

    Metadati, kas ir būtiski apmainīto datu izmantošanai statistikas apkopošanā

    1.

    Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI šādus metadatus:

    a)

    “darbības metadatus”, kas ir būtiski, lai pārbaudītu datu datņu integritāti ar apmainīto statistikas informāciju;

    b)

    “procesa metadatus” ar informāciju par valsts statistikas apkopošanas metodēm un praksi, kas ir būtiski apmainītās statistikas informācijas izmantošanai.

    2.

    Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI un Komisijai (Eurostat) “uzraudzības metadatus” ar informāciju par kopējo iekšējo preču eksportu Savienībā, kas ir būtiski apmainītās statistikas informācijas kvalitātes uzraudzībai.

    3.

    Uzraudzības metadati atspoguļo visu statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā un kas attiecīgi ir iekļauta un nav iekļauta apmainītajā statistikas informācijā, kura nosūtīta par katru pārskata mēnesi saskaņā ar 33. sadaļu.

    Informāciju par Savienības iekšējā preču eksporta vērtību, kas iekļauta nosūtītajā statistikas informācijā, iedala pēc partnerdalībvalsts un pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    Informāciju par Savienības iekšējā preču eksporta vērtību, kas iekļauta nosūtītajā statistikas informācijā, var balstīt uz aplēsēm, un to iedala pēc partnerdalībvalsts un vismaz pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

    Ja partnerdalībvalsts nav norādīta saskaņā ar 28. sadaļas 3. un 4. punktu, informāciju par Savienības iekšējo preču eksportu iedala pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī. Tomēr, ja militāri slepena informācija ir pilnībā izslēgta no statistikas informācijas, kura nosūtīta saskaņā ar 28. sadaļas 3. punktu, uzraudzības metadatos iekļauj tikai Savienības iekšējā eksporta kopējo mēneša statistisko vērtību.

    33. sadaļa

    Statistikas informācijas un metadatu iesniegšanas termiņš

    1.

    Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām.

    2.

    Ja pēc 1. punktā minētā termiņa eksporta dalībvalsts VSI kļūst pieejama papildu statistikas informācija, eksporta dalībvalsts VSI šādu papildu statistikas informāciju iesniedz importa dalībvalsts VSI, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā papildu statistikas informācija kļuva pieejama.

    3.

    Ja statistikas informācija, ar ko jau veikta apmaiņa, tiek pārskatīta, eksporta dalībvalsts VSI iesniedz pārskatīto statistikas informāciju, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā pārskatītā statistikas informācija kļuva pieejama.

    4.

    Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI:

    a)

    darbības metadatus, kas minēti 32. sadaļas 1. punkta a) apakšpunktā, vienlaicīgi ar statistikas informāciju, uz kuru attiecas metadati;

    b)

    procesa metadatus, kas minēti 32. sadaļas 1. punkta b) apakšpunktā, tiklīdz iespējams un, vēlākais, kad tiek nosūtīta statistikas informācija par tā gada pirmo pārskata mēnesi, uz kuru attiecas procesa metadati.

    Būtisku metodisku vai citu tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē sniegtās statistikas informācijas kvalitāti, iesniedz atjauninātus procesa metadatus, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, kad tiek nosūtīta statistikas informācija par tā gada pirmo pārskata mēnesi, uz kuru attiecas procesa metadati;

    c)

    uzraudzības metadatus, kas minēti 32. sadaļas 2. punktā, vēlākais, 35 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām.

    Ja kļūst pieejama papildu statistikas informācija par konkrētu pārskata mēnesi vai ja statistikas informācija, ar kuru jau veikta apmaiņa, tiek pārskatīta, pārskatītus uzraudzības metadatus iesniedz, vēlākais, 35 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā kļuva pieejama papildu vai pārskatītā statistikas informācija.

    34. sadaļa

    Konfidencialitātes pasākumi

    1.

    Statistikas informācija, ko iesniegusi eksporta dalībvalsts VSI saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktu, ir pieejama tikai tām dalībvalsts VSI, uz kurām tā attiecas.

    2.

    Tikai tās VSI, kam ir vajadzīga statistikas informācija, kura sniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktu, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku to attiecīgajā kompetences jomā, var saņemt šo statistikas informāciju.

    35. sadaļa

    Drošības pasākumi

    Saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/443 (2) 10. panta 2. punktu, lai varētu pretendēt uz tiesībām saņemt statistikas informāciju un metadatus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. pantu, NSA, kas saņem vai apstrādā šādu statistikas informāciju un metadatus importa dalībvalstī, ir jānodrošina, ka to IT sistēmas ir aizsargātas tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Komisijas komunikācijas un informācijas sistēmu drošības politikai, kā izklāstīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2017/46 (3), tā īstenošanas noteikumos un atbilstošajos drošības standartos.

    36. sadaļa

    Datu aizsardzība

    Attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar šo pielikumu VSI to uzdevumus šā pielikuma nolūkos veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (4).

    Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija (Eurostat) saistībā ar šo pielikumu, tā ievēro Regulu (ES) 2018/1725 (5).

    37. sadaļa

    Apmainīto konfidenciālo datu formāts un apmaiņas procedūra

    1.

    Apmaiņu ar statistikas informāciju un metadatiem šīs nodaļas kontekstā veic elektroniskā formātā, un šādu informāciju un metadatus nosūta vai augšupielādē, izmantojot Komisijas (Eurostat) vienoto kontaktpunktu attiecībā uz datiem un – attiecīgā gadījumā – metadatiem.

    2.

    Dalībvalstīm būtu jāīsteno apmaiņas standarti saskaņā ar Komisijas (Eurostat) sniegtajiem īstenošanas norādījumiem.

    (1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

    (2)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

    (3)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2017/46 (2017. gada 10. janvāris) par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā (OV L 6, 11.1.2017., 40. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).


    Papildinājums

    To preču un pārvietojumu saraksts, kurus neiekļauj Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību

    a)

    Monetārais zelts;

    b)

    likumīgie maksāšanas līdzekļi un vērtspapīri, tostarp maksāšanas līdzekļi par pakalpojumiem, piemēram, pasta izdevumi, nodokļi, lietošanas maksa;

    c)

    preces pagaidu lietošanai vai pēc pagaidu lietošanas (piemēram, noma, aizdevums, operatīvais līzings) ar noteikumu, ka izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    pārstrāde nav vai nebija plānota vai veikta,

    paredzamais preču pagaidu lietošanas ilgums bija vai ir paredzēts ne vairāk kā 24 mēneši,

    Savienības iekšējais eksports/imports nav jādeklarē PVN nolūkā kā Savienības iekšējā piegāde/iegāde, vai nav notikusi vai nav paredzēta īpašumtiesību maiņa attiecībā uz Savienības ārējo eksportu/importu;

    d)

    preces, ko pārvieto starp:

    dalībvalsti un tās teritoriālajiem anklāviem citās dalībvalstīs vai ārpussavienības valstīs un

    uzņēmējdalībvalsti un citu dalībvalstu, ārpussavienības valstu vai starptautisku organizāciju teritoriālajiem anklāviem.

    Teritoriālie anklāvi ir vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes un zinātniskās bāzes ārpus valsts teritorijas;

    e)

    preces, ko izmanto kā personalizētas informācijas nesējus, tostarp programmatūra;

    f)

    interneta lejupielādēti dati un programmatūra;

    g)

    preces, ko piegādā bez maksas un kas nav komerciāla darījuma priekšmets, ar nosacījumu, ka pārvietošanai ir viens vienīgs nolūks, proti, sagatavot vai atbalstīt sekojošu tirdzniecības darījumu, demonstrējot preču vai pakalpojumu īpašības, piemēram:

    reklāmas materiāli,

    tirdzniecības paraugi;

    h)

    preces remontam vai apkopei un pēc remonta vai apkopes un remontā vai apkopē aizstāšanai izmantotās daļas un aizstātās bojātās daļas;

    i)

    transportlīdzekļi ekspluatācijas laikā, tostarp kosmosa kuģa starta iekārtas ekspluatācijas laikā;

    j)

    muitas dienestiem mutiski deklarētas preces, kuras ir komerciāla rakstura un ar vērtību, kas nepārsniedz Savienības ārējās tirdzniecības statistisko robežvērtību 1 000 EUR vai 1 000 kg kā neto masu, vai nekomerciāla rakstura;

    k)

    preces, kas laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad uz tām attiecinātas ievešanas pārstrādei muitas procedūras, neiekļauj Savienības ārējā preču tirdzniecībā;

    l)

    periodiskie izdevumi, ko abonē;

    m)

    to fizisko personu personiskā manta, kuras maina pastāvīgo dzīvesvietu; pūrs un mājsaimniecības priekšmeti, kas pieder personai, kura maina pastāvīgo dzīvesvietu sakarā ar šīs personas laulību; personiskais īpašums, kas iegūts mantojumā; skolas apģērbs, mācību materiāli un ar tiem saistīti sadzīves priekšmeti; zārki ar mirušo ķermeņiem, apbedīšanas urnas ar mirušu personu pelniem un dekoratīvi bēru priekšmeti, ko transportē kopā ar zārkiem un urnām; preces labdarības vai filantropiskām organizācijām un preces, ko importē nelaimē cietušo vajadzībām.


    VI PIELIKUMS

    Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem un pakalpojumu starptautisko sniegšanu

    1. sadaļa

    Vispārīgi noteikumi

    1.

    Komisija publicē apkopotāju rokasgrāmatu attiecībā uz Eiropas statistiku par pakalpojumu starptautisko sniegšanu iedalījumā pēc to sniegšanas veida (MoS). MoS apkopotāju rokasgrāmata papildina 2010. gada Rokasgrāmatu par pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības statistiku (MSITS 2010) un MSITS 2010 apkopotāju rokasgrāmatu.

    2.

    MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmais izdevums tiks publicēts līdz 2021. gada beigām. Pārskatīts otrais izdevums tiks publicēts līdz 2023. gada beigām.

    3.

    MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmajā izdevumā tiks aprakstītas vispārīgās aplēšu metodes, ko var izmantot, lai aplēstu sniegšanas veidus, tostarp metodes preču vērtības un izplatīšanas pasākumu aplēšanai. MSITS 2010 vienkāršotā pieeja ir sākumpunkts šādām metodēm. Vispārīgās aplēšu metodes ir balstītas uz statistiskajām modelēšanas un aplēšu metodēm, citu uzņēmējdarbības statistiku un administratīviem datu avotiem. Kopumā šīs pieejas nepaļaujas uz pieņēmumiem un/vai pierādījumiem par konkrētām valstīm, un tās var izmantot neatkarīgi no valsts.

    4.

    Pārskatītajā Apkopotāju rokasgrāmatas otrajā izdevumā būs ietvertas ieteicamās metodes, ko var izmantot, lai aplēstu sniegšanas veidus, preču vērtību un izplatīšanas pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos avotus, kā arī modelēšanas metodes. Ieteicamās metodes ir pieejas, ko var izmantot, lai pilnveidotu vispārīgās aplēšu metodes, ņemot vērā konkrēto administratīvo un ekonomisko situāciju valstī. Tiks nodrošinātas vairākas pieejas, lai aptvertu visas tipiskās vides.

    5.

    Pēc četriem īstenošanas gadiem Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstu VSI, izlems, vai ir jāpārskata Eurostat/ESAO Apkopotāju rokasgrāmata attiecībā uz statistiku par pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (STEC).

    2. sadaļa

    Mainīgo lielumu un iedalījumu definīcijas

    Attiecībā uz Eiropas statistiku par pakalpojumu starptautisko tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem un par pakalpojumu starptautisko sniegšanu iedalījumā pēc to sniegšanas veidiem piemēro turpmāk norādītās mainīgo lielumu un iedalījumu metodes.

    Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas maina patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.

    Pakalpojumu starptautiskā sniegšana ietver:

    pakalpojumu tirdzniecību starp rezidentiem un nerezidentiem (atbilst 1., 2. un 4. veidam, kas definēti 2. sadaļas II punktā) un

    pakalpojumu sniegšanu ar saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību (atbilst 3. veidam, kas definēts 2. sadaļas II punktā).

    I.   Mainīgie lielumi

    1)   Mainīgais lielums 460101: pakalpojumu imports un iegāde

    Pakalpojumu imports un iegāde sastāv no visu to pakalpojumu vērtības, kurus nerezidenti sniedz rezidentiem, un to pakalpojumu vērtības, kurus starptautiski sniedz rezidentiem ar ziņotājā valstī nodibinātu saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību. Pakalpojumi, ko nerezidenti sniedz rezidentiem, ietver 1., 2. un 4. veidu, un pakalpojumi, ko rezidentiem sniedz ar ziņotājā valstī nodibinātu saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību, atbilst 3. veidam, kā definēts II punkta 1. apakšpunktā.

    2)   Mainīgais lielums 460201: pakalpojumu eksports un sniegšana

    Pakalpojumu eksports un sniegšana sastāv no visu to pakalpojumu vērtības, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem, un to pakalpojumu vērtības, kurus starptautiski sniedz citas valsts rezidentiem, nodibinot saistītu ārvalstu uzņēmumu (ko kontrolē rezidentvienība) šajā valstī. Pakalpojumi, ko rezidenti sniedz nerezidentiem, ietver 1., 2. un 4. veidu, un pakalpojumi, ko sniedz ar saistīta ārvalstu uzņēmuma starpniecību, atbilst 3. veidam, kā definēts II punkta 1. apakšpunktā.

    3)   Mainīgais lielums 240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    “Statistisko vērtību” attiecībā uz pakalpojumiem definē kā to pakalpojumu vērtību, ar kuriem notiek tirdzniecība starp rezidentiem un nerezidentiem par tirgus cenām. Tirgus cenas attiecas uz pašreizējo apmaiņas vērtību, tas ir, vērtībām, par kādām notiek pakalpojumu apmaiņa vai varētu notikt to apmaiņa pret naudu, ņemot vērā visus rabatus, atlīdzības vai citas korekcijas.

    Tādējādi importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem ir kopējo pakalpojumu, kurus nerezidenti sniedz rezidentiem, vērtība tirgus cenās.

    4)   Mainīgais lielums 251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

    “Statistisko vērtību” attiecībā uz pakalpojumiem definē kā to pakalpojumu vērtību, ar kuriem notiek tirdzniecība starp rezidentiem un nerezidentiem par tirgus cenām. Tirgus cenas attiecas uz pašreizējo apmaiņas vērtību, tas ir, vērtībām, par kādām notiek pakalpojumu apmaiņa vai varētu notikt to apmaiņa pret naudu, ņemot vērā visus rabatus, atlīdzības vai citas korekcijas.

    Tādējādi eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem ir kopējo pakalpojumu, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem, vērtība tirgus cenās.

    II.   Iedalījumi

    1.   Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

    Starptautiski sniegtus pakalpojumus var iedalīt četros to sniegšanas veidos.

    1. veids – pārrobežu sniegšana. Tā notiek, kad pakalpojumu sniedz “no vienas valsts teritorijas uz jebkuras citas valsts teritoriju”. Tas notiek līdzīgi kā preču tirdzniecība, kur produkts tiek nodrošināts pāri robežām, bet patērētājs un piegādātājs paliek savās attiecīgajās teritorijās.

    2. veids – patēriņš ārvalstīs. Tas notiek, kad pakalpojums tiek sniegts “vienas valsts teritorijā pakalpojuma patērētājam jebkurā citā valstī”, kas nozīmē, ka vai nu patērētājs, vai viņa īpašums atrodas ārvalstīs. Tipiski piemēri ir tūrisma pasākumi, piemēram, muzeju un teātru apmeklējumi, un ceļošana uz ārvalstīm, lai saņemtu medicīnisku ārstēšanu vai apgūtu valodas kursus. Tas attiecas arī uz tādiem pakalpojumiem kā kuģu remonts ārvalstīs, kad tikai patērētāja īpašums tiek pārvietots uz ārvalsti vai tajā atrodas.

    3. veids – komerciāla klātbūtne. Tā izpaužas kā pakalpojuma sniegšana, ko veic “pakalpojumu sniedzējs vienā valstī, nodibinot komerciālu klātbūtni jebkuras citas valsts teritorijā”. Pakalpojumu sniedzējiem bieži ir nepieciešams nodibināt komerciālu klātbūtni ārvalstīs, lai nodrošinātu ciešāku saskarsmi ar patērētāju dažādajos ražošanas, izplatīšanas, tirgvedības, pārdošanas un piegādes posmos, arī pēcpārdošanas pakalpojumu kontekstā. Komerciāla klātbūtne ārvalstu tirgū attiecas ne tikai uz juridiskām personām šā jēdziena tiešā juridiskā nozīmē, bet arī uz juridiskām personām, kurām ir piemīt dažas vienādas iezīmes, piemēram, pārstāvniecības birojiem un filiālēm. Šajā kontekstā var minēt, piemēram, finanšu pakalpojumus, ko sniedz ārvalstu bankas filiāle vai meitasuzņēmums, medicīniskus pakalpojumus, ko sniedz ārvalstij piederoša slimnīca, un kursus, ko piedāvā ārvalstij piederoša skola.

    4. veids – fizisku personu klātbūtne. Tā notiek, kad kāds indivīds īslaicīgi atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav viņa valsts, lai sniegtu komerciālu pakalpojumu. Šo 4. veidu definē kā pakalpojuma sniegšanu, ko veic “vienas valsts pakalpojumu sniedzējs ar fizisku personu klātbūtni jebkuras citas valsts teritorijā”. Šo 4. veidu parasti saprot kā tādu, kas attiecas uz:

    līgumiskiem pakalpojumu piegādātājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ārvalstu pakalpojumu sniedzēja darbinieki vai pašnodarbinātie;

    uzņēmuma iekšienē pārceltām personām un ārvalstu darbiniekiem, kurus tieši nolīguši ārvalstīs nodibināti uzņēmumi;

    pakalpojumu pārdevējiem, kuri ieceļo uzņēmējvalstī, lai nodibinātu līgumiskas attiecības saistībā ar pakalpojumu līgumu, vai personām, kuras ir atbildīgas par komerciālas klātbūtnes nodibināšanu.

    2.   Produktu iedalījums pēc EBOPS 2010 komponentiem, papildu grupējumiem un detalizētiem komponentiem

    Prasītie EBOPS komponenti, papildu grupējumi un detalizēti komponenti atbilst EBOPS 2010 un MSITS 2010 un ir definēti turpmāk.

    1.   Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem

    Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem, ietver tādas darbības kā apstrādi, montāžu, marķēšanu un saiņošanu, ko veic uzņēmumi, kuram attiecīgās preces nepieder. Kā piemērus var minēt naftas rafinēšanu, dabasgāzes sašķidrināšanu un apģērbu un elektronikas montāžu. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauta būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču transportu (iekļautas transporta pakalpojumos).

    ražošanu veic vienība, kurai nepieder konkrētās preces un kurai īpašnieks maksā samaksu. Preču īpašnieks nemainās, tāpēc netiek reģistrēts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Šajā postenī ir iekļauta tikai maksa, ko iekasē apstrādātājs, lai gan šāda maksa var ietvert apstrādātāja iegādāto materiālu izmaksas.

    Starptautiskās tirdzniecības elements pastāv tad, ja šo darbu dara vienas valsts rezidents preču īpašniekam, kas ir citas valsts rezidents. Tas, kādu režīmu piemēro šiem pakalpojumiem, nav atkarīgs no tā, vai preces iepriekš ir bijušas vai sekojoši ir īpašnieka fiziskajā valdījumā.

    2.   Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi

    Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Šajā pozīcijā iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšana ir iekļauta transporta pakalpojumos. Būvniecības remontdarbi un apkope ir iekļauti būvniecībā. Datoru apkope un remonts ir iekļauti datorpakalpojumos.

    Vērtība, ko reģistrē attiecībā uz apkopi un remontu, ir veikto remontdarbu vērtība, nevis preču bruto vērtība pirms un pēc remontdarbiem. Apkopes un remonta darbu vērtība ietver jebkuras detaļas vai materiālus, ko piegādājis remontdarbu veicējs un kas iekļauti cenā (detaļas un materiāli, par kuriem iekasē atsevišķu maksu, nav iekļauti pakalpojumos, bet ir iekļauti kā vispārējās nozīmes preces). Ir iekļauti gan nelieli remontdarbi priekšmeta uzturēšanai darba kārtībā, gan apjomīgi remontdarbi, ko veic, lai palielinātu preces efektivitāti vai jaudu vai paildzinātu tās kalpošanas laiku. Nenošķir remontdarbus, ko klients iekļāvis starppatēriņā, un remontdarbus, kas iekļauti kapitāla veidošanā.

    3.   Transports

    Transports ietver procesu, kurā cilvēkus un priekšmetus nogādā no vienas vietas uz citu vietu, kā arī saistītos atbalsta pakalpojumus un palīgpakalpojumus un pārvadātāju kopā ar apkalpi nomu (fraktēšanu). Ietverti ir arī pasta un kurjeru pakalpojumi. Transportu var klasificēt pēc transporta veida un pēc tā, kas tiek pārvadāts (pasažieri vai krava).

    Transporta pakalpojumu sniedzējs var piesaistīt apakšuzņēmēju, lai varētu izmantot citu pārvadātāju pakalpojumus, nodrošinot daļu no galīgā transporta pakalpojuma. Šādi pakalpojumi būtu jāreģistrē uz bruto pamata. Piemēram, kurjera pakalpojumu sniedzējs var kā apakšuzņēmējus atsevišķi piesaistīt vairākus pārvadātājus. Komisijas maksas, kas transporta pakalpojumu sniedzējiem jāmaksā aģentam, būtu jāreģistrē atsevišķi.

    3.1.   Jūras transports

    Jūras transports ietver visus starptautiskos kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot jūras kuģus, bet neietver transportu pa zemūdens cauruļvadiem (iekļauts cauruļvadu transportā) un kruīza braucienu maksu (iekļauta ceļojumos).

    3.2.   Gaisa transports

    Gaisa transports ietver visus starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot gaisa kuģus.

    3.3.   Citi transporta veidi

    Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas nav tie, kurus sniedz ar jūras vai gaisa transportu. Tas ietver turpmāk uzskaitītos transporta veidus.

    Kosmosa transports ietver satelītu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc satelītu īpašnieku pasūtījuma (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, piemēram, preču un cilvēku pārvadājumi zinātnisko eksperimentu nolūkos. Šajā kategorijā ietilpst arī kosmosa pasažieru pārvadājumi un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļu komandā.

    Dzelzceļa transports attiecas uz starptautisko transportu pa dzelzceļu.

    Autotransports attiecas uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot kravas automobiļus, un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem un tālsatiksmes autobusiem.

    Iekšējo ūdensceļu transports ietver starptautiskos pārvadājumus par upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis.

    Cauruļvadu transports aptver preču transportēšanu pa cauruļvadiem, piemēram, naftas un saistīto produktu, ūdens un gāzes transportēšanu. Tajā neietilpst izplatīšanas pakalpojumi, parasti no apakšstacijām patērētājam, attiecībā uz ūdeni, gāzi un citiem naftas produktiem (iekļauti citur neiekļautos citos saimnieciskās darbības pakalpojumos) un transportēto produktu vērtību (iekļauti vispārējās nozīmes precēs).

    Elektroenerģijas pārvade ietver elektroenerģijas pārvietošanu jeb pārvadi pie augsta sprieguma, izmantojot starpsavienotās elektrolīniju grupas un saistīto aprīkojumu starp piegādes punktiem un punktiem, kuros notiek transformēšana zemā spriegumā, lai nodrošinātu patērētāju apgādi vai citu elektroenerģijas sistēmu apgādi. Uzskata, ka pārvade ir beigusies, kad elektroenerģija ienāk tās elektrosistēmas sadales iekārtās, kura piegādā elektroenerģiju galalietotājiem patēriņam. Pati elektroenerģija nav iekļauta (tā ir iekļauta vispārējās nozīmes precēs) tāpat kā elektroenerģijas sadale, kas ir elektroenerģijas piegāde no apakšstacijas patērētājam (iekļauta citur neiekļautos citos saimnieciskās darbības pakalpojumos).

    Citi transporta atbalsta pakalpojumi un palīgpakalpojumi ietver visus citus transporta pakalpojumus, ko nevar klasificēt kādā no iepriekš aprakstītajām transporta pakalpojumu kategorijām.

    3.4.   Pasta un kurjeru pakalpojumi

    Pasta un kurjeru pakalpojumi ietver vēstuļu, laikrakstu, periodisko izdevumu, brošūru, cita drukāta materiāla, sīkpaku un paku savākšanu, transportēšanu un piegādi. Tie ietver arī pasta nodaļu pakalpojumus, piemēram, pastmarku pārdošanu, sūtījumu glabāšanu līdz to izsniegšanai adresātam jeb poste restante pakalpojumus un telegrammu pakalpojumus, kā arī pastkastīšu nomas pakalpojumus.

    Pēc izvēles: kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtēšana uz individuālu darījumu pamata

    Ir vajadzīga papildu informācija par to kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtību, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem un otrādi, lai papildinātu kravu pārvadājumu datus, kas apkopoti saskaņā ar FOB/FOB vērtēšanas principiem attiecībā uz precēm. Šī informācija ir būtiska, jo tā atspoguļo faktiskos tirgus darījumus tādus, kādi tie ir, bez korekcijām, pielāgojumiem vai aplēsēm.

    Šādā gadījumā transporta pakalpojumu reģistrē tikai un vienīgi tad, ja transporta pakalpojumu darījums notiek starp rezidentu un nerezidentu. Atsevišķa transporta pakalpojuma reģistrēšana ir atkarīga no piegādes nosacījumiem, kas precizēti preču pārdošanas un pirkšanas līgumā un īstenoti tirgus darījumā.

    Kad pārvadājumu līgums tiek noslēgts starp diviem rezidentiem par transporta pakalpojumu sniegšanu saistībā ar eksportētu preci, šādu transporta pakalpojumu neiekļauj, pamatojoties uz šo mērījumu metodi, tomēr daļa no tā būtu iekļauta, ja tiktu piemēroti maksājumu bilances principi. Tā notiek, piemēram, kad preces pārdevuma vai pirkuma līgumā paredzētie piegādes nosacījumi ir franco domicile (“pārvadāšana apmaksāta”) un kad eksportētājs ir nolīdzis eksportētājas valsts rezidentu pārvadājumu pakalpojuma sniegšanai. Uz darījumu balstītā mērījumu metode būtu piemērojama gadījumā, ja:

    līgums par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu tiek noslēgts starp rezidentu un nerezidentu, un kā piegādes nosacījums ir norādīts ex-works. Reģistrē visu pārvadājumu pakalpojumu, tostarp to pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas sniegta līdz eksportētājas valsts robežai;

    pārvadājumu pakalpojumi tiek sniegti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar trešo valstu pārvadājumiem un piekrastes navigāciju vai kabotāžu.

    4.   Ceļošana

    Šis EBOPS 2010 komponents atšķiras no lielākās starptautiski tirgotu pakalpojumu daļas tādā ziņā, ka tas ir balstīts uz darījumu. Atšķirībā no lielākās citu EBOPS pakalpojumu daļas ceļošana nav atsevišķs produkts; tā drīzāk ietver virkni preču un pakalpojumu, ko patērē nerezidenti tajā valstī, kuru viņi apmeklē. Ceļošanu definē kā tādu, kas ietver preces un pakalpojumus personīgai lietošanai vai kā dāvanas, kuras nerezidenti iegādājas kādā valstī, kad tie apmeklē šo valsti. Tā ietver jebkura ilguma uzturēšanos, ar nosacījumu, ka netiek mainīta dzīvesvieta.

    Preces un pakalpojumi, ko visbiežāk reģistrē postenī “ceļošana”, ir izmitināšana, pārtika, dzērieni un transporta pakalpojumi, ko iegādājas apmeklētajā valstī (un kurus visus patērē to sniedzējā valstī). Iekļautas ir arī dāvanas, suvenīri un citi izstrādājumi, ko iegādājas personīgai lietošanai un ko var izvest no apmeklētajām valstīm.

    Saskaņā ar uzkrājumu principu preces un pakalpojumus, kurus iegādājas apmeklējuma laikā, bet par kuriem samaksāts agrāk vai vēlāk, iekļauj postenī “ceļošana”. Preces un pakalpojumus var iegādāties, par tiem maksājot pašai personai, kura dodas uz ārvalstīm, maksājot šīs personas vārdā, vai arī tos var sniegt bez atlīdzības jeb quid pro quo (piemēram, saņemot bezmaksas uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumus; šādā gadījumā ir arī atbilstošs pārskaitījums), vai arī tos var radīt pats (kā tas ir dažos nekustamā īpašuma tiesību un izmitināšanas ar daļlaika lietojuma tiesībām gadījumos).

    5.   Būvniecība

    Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, pārvaldību, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehnisku teritorijas uzlabojumu un citu konstrukciju, piemēram, ceļu, tiltu un aizsprostu, veidā. Tā ietver arī saistīto uzstādīšanas un montāžas darbu, vietas sagatavošanu un vispārējo būvniecību, kā arī specializētus pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu.

    Būvniecības vērtību nosaka uz bruto pamata, tas ir, iekļaujot visas preces un pakalpojumus, ko izmanto kā darba resursus, citas ražošanas izmaksas un pamatdarbības pārpalikumu, kas uzkrājas būvniecības uzņēmuma īpašniekiem. Šis vērtēšanas princips ir tāds pats kā tas, kuru piemēro, vērtējot visu (preču un pakalpojumu) ražošanu, un kurš aprakstīts 2008. gada Nacionālo kontu sistēmā (NKS).

    Ja būvniecības uzņēmums sniedz savus pakalpojumus ārvalstīs ar fizisku klātbūtni ilgā laika periodā (ilgākā par 12 mēnešiem), bet nenodibinot juridisku personu klienta valstī, un ja darbības ir pietiekami būtiskas, apkopotājam var būt nepieciešams ņemt vērā, ka no statistikas viedokļa ir jāņem vērā nosacīta institucionāla vienība. Šādā gadījumā atbilstošos starptautiskos darījumus neuzskatīs par pakalpojumu tirdzniecību (šādi darījumi tiks reģistrēti kā ārvalstu tiešo ieguldījumu finanšu plūsmas, ienākumi un pozīcija, un darbībām atbilstošie dati būtu jāuzskata par FATS). Ja iepriekš minētie nosacījumi nebūs izpildīti, starptautiskos darījumus uzskatīs par pakalpojumu tirdzniecību starp rezidentiem un nerezidentiem.

    6.   Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

    Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver dažādu veidu apdrošināšanas pakalpojumus ko nerezidentiem sniedz apdrošināšanas rezidentuzņēmumi, un otrādi.

    Apdrošināšana nodrošina individuālām vienībām (valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām), kas pakļautas noteiktiem riskiem, finansiālu aizsardzību pret konkrētu notikumu sekām. Turklāt apdrošinātāji bieži darbojas kā finanšu starpnieki, kas no šīm vienībām iekasētos līdzekļus iegulda finanšu vai citos aktīvos, lai apmierinātu turpmākus prasījumus.

    Lai nodrošinātu pensijas vai invaliditātes pabalstus konkrētām darbinieku grupām, izveido pensiju fondus. Tie ir līdzīgi apdrošināšanai tādā ziņā, ka tie darbojas kā starpnieki attiecībā uz līdzekļu ieguldīšanu to saņēmējiem un pārdala dažus riskus.

    Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver šādus apakškomponentus: tiešā apdrošināšana; pārapdrošināšana; palīgapdrošināšana; pensiju pakalpojumi un standartizēti garantiju pakalpojumi.

    7.   Finanšu pakalpojumi

    Finanšu pakalpojumi attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un palīgpakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrību un pensiju shēmu pakalpojumus. Šie pakalpojumi ietver pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citi finanšu starpnieki un palīgsabiedrības. Iekļauti ir pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar darījumiem, kuri ietver finanšu instrumentus, kā arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar finanšu darbību, cita starpā ietverot noguldījumus un aizdevumus, kredītvēstules, kredītkaršu pakalpojumus, komisijas maksas un maksas saistībā ar finanšu nomu, faktoringu, parakstīšanu un maksājumu ieskaitu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, izdevīguma pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi.

    Maksu par finanšu pakalpojumiem var iekasēt kā: tiešu maksu; peļņas normu par pirkšanas un pārdošanas darījumiem; aktīvu pārvaldības izmaksas, ko atskaita no saņemamā īpašuma ienākuma, aktīvu turējuma vienību gadījumā, vai starpību starp procentu likmi un atsauces likmi aizdevumiem un noguldījumiem (tos dēvē par netieši novērtētajiem finanšu starpniecības pakalpojumiem (FISIM)).

    Attiecībā uz finanšu starpniekiem starpība starp tiešajām un netiešajām maksām var atšķirties laika gaitā un katrā iestādē; tādējādi, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par to pakalpojumu sniegšanu, ir vajadzīgi dati par abu veidu maksām.

    8.   Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

    Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:

    maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un izstrādes rezultātā, kā arī tirgdarbības rezultātā, un

    maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, programmatūru, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm).

    9.   Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

    Telekomunikāciju pakalpojumus un datorpakalpojumus definē, izmantojot pakalpojumu veidus, nevis sniegšanas metodes. Telekomunikācijas, datorpakalpojumus un informācijas pakalpojumus dezagregē trīs apakškomponentos – telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

    9.1.   Telekomunikāciju pakalpojumi

    Telekomunikāciju pakalpojumi ietver skaņas, attēlu, datu vai citas informācijas apraidi vai pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi, radio un televīzijas satelītapraidi, elektronisko pastu, faksimila u. c. pakalpojumus, un ietver komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. Šajā kategorijā netiek ietverta pārraidītās informācijas vērtība. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, tostarp interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi (tie ir iekļauti kā būvniecība), un datubāzu pakalpojumi (iekļauti kā informācijas pakalpojumi).

    9.2.   Datorpakalpojumi

    Datorpakalpojumi ietver ar aparatūru un programmnodrošinājumu saistītus pakalpojumus un datu apstrādes pakalpojumus.

    9.3.   Informācijas pakalpojumi

    Informācijas pakalpojumus iedala ziņu aģentūru pakalpojumos un citos informācijas pakalpojumos.

    Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un pamatrakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.

    Citi informācijas pakalpojumi ietver datubāzu pakalpojumus, piemēram, datubāzu izveidi, datu glabāšanu un datu un datubāzu (tostarp direktoriju un adresātu sarakstu), izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos medijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (ietverot meklētājprogrammu pakalpojumus, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Ietver arī: laikrakstu un periodisku izdevumu nelielu daudzumu tiešu abonēšanu gan ar e-pasta, gan elektroniskās informācijas pārraides vai citu līdzekļu starpniecību; citus tiešsaistes satura izplatīšanas nodrošināšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. (Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti kā vispārējās nozīmes preces)

    Lejupielādēts saturs, kas nav programmatūra vai audiovizuāls vai saistīts produkts, tiek iekļauts kā informācijas pakalpojumi.

    10.   Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

    Šī kategorija ietver: pētniecības un izstrādes pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

    10.1.   Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

    Pētniecības un izstrādes pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālu izstrādi, un ietver darbības eksakto dabaszinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā.

    10.2.   Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

    Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: 10.2.A. juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības, vadzinību, vadības pakalpojumus un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, un 10.2.B. reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus.

    10.2.1.   (pozīcija pēc izvēles) Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību, un sabiedrisko attiecību pakalpojumi

    Juridiskajos, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumos bieži iekļauj pakalpojumus filiāles, meitasuzņēmuma vai saistītā uzņēmuma vispārējai pārvaldībai, kurus sniedz mātesuzņēmums vai cits saistīts uzņēmums.

    10.2.2.   (pozīcija pēc izvēles) Reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi

    Reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi, ar kuriem notiek apmaiņa starp rezidentiem un nerezidentiem, ietver reklāmu izstrādes, dizaina un tirgvedības pakalpojumus, ko sniedz reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; gadatirgu sniegtos izstāžu pakalpojumus; produkcijas popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; pārdošanu pa telefonu un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.

    10.3.   Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

    Šie pakalpojumi ir: arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi; atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi; operatīvās nomas pakalpojumi; ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi un citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

    10.3.1.   (pozīcija pēc izvēles) Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi

    10.3.2.   (pozīcija pēc izvēles) Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi

    Atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumus iedala trīs daļās: atkritumu pārstrādes un attīrīšanas pakalpojumi; ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un medniecību saistīti pakalpojumi un ar izrakteņu, naftas un gāzes ieguvi saistītus pakalpojumus.

    10.3.3.   (pozīcija pēc izvēles) Operatīvās nomas pakalpojumi

    Operatīvās nomas pakalpojumi ietver darbību, kas ir saistīta ar radīta aktīva iznomāšanu saskaņā ar vienošanos, kas paredz aktīva izmantošanas nodrošināšanu nomniekam, bet neietver risku un īpašumtiesību atlīdzības nodošanu nomniekam. Šie pakalpojumi ietver rezidenta/nerezidenta veiktu kuģu, gaisa kuģu un transporta iekārtu, piemēram, dzelzceļa vagonu, konteineru un takelāžas, nomu (īri) un fraktēšanu bez apkalpes. Iekļauti ir arī operatīvās nomas maksājumi, kas saistīti ar citiem iekārtu veidiem, un tos var atšķirt pēc šādām iezīmēm:

    iznomātāja turējumā parasti ir aktīvu krājums, ko lietotāji var nomāt vai īrēt pēc pieprasījuma vai par to informējot neilgu laiku iepriekš;

    aktīvus var iznomāt uz dažādiem laika periodiem, un nomnieks var atjaunot nomu, kad laika periods beidzas;

    iznomātājs bieži ir atbildīgs par aktīva uzturēšanu un remontu nomniekam sniegtā pakalpojuma ietvaros.

    10.3.4.   (pozīcija pēc izvēles) Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi

    Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem, ūtrupniekiem un komisijas aģentiem. Šie pakalpojumi ietver, piemēram, izsolītāja nodevu vai aģenta komisiju par kuģu, gaisa kuģu un citu preču pārdošanu. Ja tirgotājam pieder pārdodamās preces, tirgotāja peļņas norma parasti tiek neatšķirami iekļauta preču vērtībā.

    Visas peļņas normas, kas nav iekļautas preču FOB cenā, iekļauj ar tirdzniecību saistītajos pakalpojumos. Ar tirdzniecību saistītajos pakalpojumos neiekļauj franšīzes nodevas (tās ir iekļautas kā citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu); starpniecības maksu par finanšu instrumentiem (iekļauta kā finanšu pakalpojumi) un ar transportu saistītus maksājumus, piemēram, starpniecības komisijas (iekļautas kā transports).

    10.3.5.   (pozīcija pēc izvēles) Citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

    Citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi ietver ūdens, tvaika, gāzes un naftas produktu izplatīšanas pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas izplatīšanas pakalpojumus, ja tie ir identificējami atsevišķi no pārvades pakalpojumiem (šo produktu pārvadi reģistrē kā transportu); gaisa kondicionēšanu; personāla izvietošanu (pakalpojumus, ko sniedz šāds personāls, reģistrē kā attiecīgās pakalpojumu pozīcijas); apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumus; rakstisko un mutisko tulkošanu; fotopakalpojumus; ēku tīrīšanu; ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus uzņēmumiem un jebkurus citus saimnieciskās darbības pakalpojumus, ko nevar klasificēt kā iepriekš uzskaitītos saimnieciskās darbības pakalpojumus.

    11.   Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

    Tie ietver audiovizuālos un ar tiem saistītos pakalpojumus un citus individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus.

    11.1.   Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

    Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar audiovizuālām darbībām (filmas, mūzika, radio un televīzija), kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar izpildītājmākslu.

    11.2.   Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

    Šī kategorija ietver: izglītības pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, ar mantojumu saistītus un atpūtas pakalpojumus un citus individuālus pakalpojumus.

    12.   Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi

    Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi ietver:

    preces un pakalpojumus, ko sniedz anklāvi, piemēram, vēstniecības un militārās bāzes, un ko sniedz tiem;

    preces un pakalpojumus, ko no uzņēmējvalsts iegādājas diplomāti, konsulārie darbinieki un militārais personāls, kurš atrodas ārvalstīs, un viņu apgādājamie;

    pakalpojumus, ko sniedz valdības un valdībām un kas nav iekļauti citās pakalpojumu kategorijās.

    EBOPS 2010 papildu grupējums

    Kopējie ar tirdzniecību saistītie darījumi ietver visus darījumus, kas saistīti ar preču un pakalpojumu izplatīšanu. Šī kategorija ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem utt., kuriem nepieder preces, ko tie pērk un pārdod (tās ir iekļautas pie pakalpojumiem, kas saistīti ar tirdzniecību), kā arī tirgotāju peļņas normas. Vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas normas parasti ir neatšķirami iekļautas pārdoto produktu vērtībā (arī attiecībā uz vispārējas nozīmes precēm) un netiek atspoguļotas atsevišķi maksājumu bilances statistikā.

    Kopējie ar tirdzniecību saistītie darījumi ietver:

    a)

    ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus;

    b)

    aplēstos izplatīšanas pakalpojumus, kas ietverti pārdoto produktu vērtībā (ieskaitot vispārējas nozīmes preces).

    Izplatīšanas pakalpojumi ietver vairumtirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojumu.

    2008. gada NKS vairumtirgotāji un mazumtirgotāji ir definēti kā vienības, kas pērk un pārdod tālāk preces bez pārstrādes vai tikai ar minimālu pārstrādi (piemēram, tīrīšanu un iepakošanu). Tie sniedz pakalpojumu preču ražotājiem un patērētājiem, uzglabājot, izvietojot un piegādājot preču izlasi ērti pieejamās vietās, lai tās būtu viegli iegādājamas. To izlaidi novērtē pēc kopējā uzcenojuma, ko gūst par produktiem, kurus viņi iepērk tālākpārdošanai. Uzcenojumus, kas atspoguļo minētos izplatīšanas pakalpojumus, vai nu iekļauj to preču FOB vērtībā, uz kurām tie attiecas, vai arī tos norāda importētājs.

    1. tabula. Produktu iedalījums pēc EBOPS 2010 pamatkomponentiem un detalizētajiem komponentiem un papildu grupējumi

    EBOPS 2010 pamatkomponenti

    EBOPS 2010 detalizētie komponenti

    1.

    Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem

     

    2.

    Citur neiekļauti uzturēšanas un remontdarbu pakalpojumi

    Pēc izvēles: 2.a, tostarp: preces

    3.

    Transports

    Pēc izvēles: kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtēšana uz individuālu darījumu pamata

    3.1.

    Jūras transports

    3.2.

    Gaisa transports

    3.3.

    Citi transporta veidi

    3.4.

    Pasta un kurjeru pakalpojumi

    4.

    Ceļošana

    4.a

    Tostarp: preces

    5.

    Būvniecība

    5.a

    Tostarp: preces

    6.

    Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

     

    7.

    Finanšu pakalpojumi

     

    8.

    Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

     

    9.

    Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

    9.1.

    Telekomunikāciju pakalpojumi

     

    9.2.

    Datorpakalpojumi

     

    9.3.

    Informācijas pakalpojumi

    10.

    Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

    10.1.

    Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

     

    10.2.

    Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

     

    Pozīcijas pēc izvēles:

     

    10.2.1.

    juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi;

     

    10.2.2.

    reklāmas pakalpojumi, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi

     

    10.3.

    Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

     

    Pozīcijas pēc izvēles:

     

    10.3.1.

    arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi;

     

    10.3.2.

    atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi;

     

    10.3.3.

    operatīvās nomas pakalpojumi;

     

    10.3.4.

    ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi;

     

    10.3.5.

    citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

    11.

    Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

    11.1.

    Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

     

    11.2.

    Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

    12.

    Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi

    12.a.

    tostarp preces

    EBOPS 2010 papildu grupējums

    C.

    Kopējie ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (pozīcija pēc izvēles)

    C.a

    Ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (pozīcija 10.3.4 – pozīcija pēc izvēles)

    C.b

    Izplatīšanas pakalpojumi

    2. tabula. Produktu iedalījums atbilstīgi CPA klasifikācijai (brīvprātīga datu nosūtīšana)

    Turpmākajā iedalījumā ir raksturots ieteicamais detalizācijas līmenis brīvprātīgai datu nosūtīšanai atbilstīgi CPA klasifikācijai.

    CPA ir Eiropas produktu (preču un pakalpojumu) klasifikācija pēc darbības. Saskaņā ar CPA katrs produkts ir iedalāms vienā atsevišķā darbību klasifikācijas pozīcijā. Tāpēc to iedala tajā saimnieciskā darbībā, kuras rezultātā tas radīts. Tādējādi CPA ir tāda pati struktūra kā saimniecisko darbību klasifikācijai (NACE), un to izmanto nacionālajos kontos.

    A–U

    PAKALPOJUMI KOPĀ

    A

    LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

    B

    DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

    C

    GATAVIE IZSTRĀDĀJUMI (ražošanas pakalpojumi)

    D

    ELEKTROENERĢIJA, GĀZE, ŪDENS TVAIKS UN GAISA KONDICIONĒŠANA

    E

    ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ATTĪRĪŠANAS PAKALPOJUMI

    F

    BŪVES UN BŪVDARBI

    G

    VAIRUMTIRDZNIECĪBAS UN MAZUMTIRDZNIECĪBAS PAKALPOJUMI; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTA PAKALPOJUMI

    45

    Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi un remonta pakalpojumi

    46

    Vairumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot mehānisko transportlīdzekļu un motociklu vairumtirdzniecību

    47

    Mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot automobiļu un motociklu mazumtirdzniecību

    H

    TRANSPORTA UN UZGLABĀŠANAS PAKALPOJUMI

    49

    Sauszemes transporta un cauruļvadu transporta pakalpojumi

    50

    Ūdenstransporta pakalpojumi

    51

    Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

    52

    Uzglabāšanas pakalpojumi un transporta palīgpakalpojumi

    53

    Pasta un kurjeru pakalpojumi

    I

    IZMITINĀŠANAS UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI

    55

    Izmitināšanas pakalpojumi

    56

    Ēdināšanas pakalpojumi

    J

    INFORMĀCIJAS UN SAKARU PAKALPOJUMI

    58

    Izdevējdarbības pakalpojumi

    59

    Kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšanas pakalpojumi, skaņas ierakstīšana un mūzikas ierakstu izdošana

    60

    Apraides un programmu izstrādes pakalpojumi

    61

    Telekomunikāciju pakalpojumi

    62

    Datorprogrammēšanas, konsultēšanas un saistītie pakalpojumi

    63

    Informācijas pakalpojumi

    K

    FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMI

    64

    Finanšu pakalpojumi, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

    65

    Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo nodrošināšanu

    66

    Finanšu un apdrošināšanas papildpakalpojumi

    L

    AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SAISTĪTIE PAKALPOJUMI

    M

    PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI

    69

    Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

    70

    Centrālo biroju pakalpojumi; vadības konsultāciju pakalpojumi

    71

    Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

    72

    Zinātniskās izpētes un attīstības pakalpojumi

    73

    Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

    74

    Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

    75

    Veterinārie pakalpojumi

    N

    ADMINISTRATĪVIE UN PALĪGPAKALPOJUMI

    77

    Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumi

    78

    Nodarbinātības dienestu pakalpojumi

    79

    Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un rezervēšanas pakalpojumi un citi ar tiem saistītie pakalpojumi

    80

    Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumi

    81

    Ēku un ainavu uzturēšanas pakalpojumi

    82

    Biroju administrēšanas, biroju atbalsta un citi profesionālie palīgpakalpojumi

    O

    VALSTS PĀRVALDES UN AIZSARDZĪBAS PAKALPOJUMI; OBLIGĀTĀS SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMI

    P

    IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

    Q

    CILVĒKU VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMI

    R

    MĀKSLAS, IZKLAIDES UN ATPŪTAS PAKALPOJUMI

    S

    CITI PAKALPOJUMI

    T

    MĀJSAIMNIECĪBU KĀ DARBA DEVĒJU PAKALPOJUMI; DAŽĀDAS MĀJSAIMNIECĪBU PAŠU PATĒRIŅAM RAŽOTAS PRECES UN PAKALPOJUMI

    U

    EKSTRATERITORIĀLO ORGANIZĀCIJU UN IESTĀŽU SNIEGTIE PAKALPOJUMI


    VII PIELIKUMS

    Svērumu un bāzes gada maiņa un pārejas noteikumi jomai “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika”

    1.   

    Dalībvalstis vajadzības gadījumā koriģē salikto rādītāju svēruma sistēmu vismaz reizi piecos gados. Koriģētajās svēruma sistēmās izmantotos svērumu lielumus nosūta Komisijai trijos gados pēc jaunā bāzes gada beigām. Katram rādītājam ir vajadzīgi savi īpaši svērumi. Turpmākajā tabulā attiecībā uz katru individuālo mainīgo lielumu un jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” iedalījumu ir norādīts, kuru svēruma mainīgo lielumu izmantot.

    Mainīgais lielums un iedalījumi

    Svērums

    Reģistrācijas, bankroti

    Aktīvo uzņēmumu skaits

    Ražošana (apjoms)

    Pievienotā vērtība

    Neto apgrozījums, ražotāju cenas, pārdošanas apjoms, būvatļaujas

    Neto apgrozījums

    Vietējais neto apgrozījums, ražotāju cenas

    Vietējais neto apgrozījums

    Ārējais neto apgrozījums, ražotāju cenas

    Ārējais neto apgrozījums

    Ārējais eurozonas/ārpus eurozonas neto apgrozījums, ražotāju cenas (*1)

    Ārējā neto apgrozījuma sadalījums

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    Darbinieku nostrādātās stundas

    Darbinieku nostrādātās stundas

    Darba samaksa un alga

    Darba samaksa un alga

    Importa cenas

    Importa vērtība

    Eurozonas/ārpus eurozonas importa cenas (*2)

    Importa vērtības sadalījums

    Svērumiem vajadzētu būt balstītiem uz statistisko darbības veida vienību (DVV), izņemot attiecībā uz reģistrācijām un bankrotiem, kuru svērumiem vajadzētu būt balstītiem uz statistikas vienību “uzņēmums” (ENT). Tikai tad, ja DVV nav pieejama, var izmantot statistikas vienību, kas paredzēta īstermiņa statistikas mērķim. Visām dalībvalstīm (mazām, vidējām un lielām) jānosūta Eurostat svērumu iedalījumi atbilstīgi lielo valstu iedalījumiem, kā noteikts šīs regulas I pielikuma datu prasībās.

    2.   

    Pirmais bāzes gads ir 2015., otrais bāzes gads ir 2021., un trešais bāzes gads ir 2025. gads. Sākot no tā, reizi piecos gados dalībvalstis pārskata rādītāju bāzi, kā bāzes gadus izmantojot gadus, kas beidzas ar 0 vai 5. Visiem rādītājiem jābūt pārceltiem uz jauno bāzes gadu trijos gados pēc šā jaunā bāzes gada beigām.

    3.   

    Pārejas noteikumi:

    a)

    ja ir nepieciešami valsts ražošanas sistēmas būtiski pielāgojumi, datus par pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada janvārī/1. ceturksnī un beidzas 2023. gada decembrī/4. ceturksnī, var nosūtīt pēc datu nosūtīšanas termiņiem, kas norādīti 2., 3., 5., 6. un 8. tabulā, bet ne vēlāk par nosūtīšanas termiņiem, kas noteikti 2., 3., 5., 6. un 8. tabulā pārskata periodiem, kuri sākas 2024. gada janvārī/1. ceturksnī.

    b)

    Pārskata periodiem pirms 2024. gada janvāra mainīgo lielumu 140101 “Ražošana (apjoms)” I pielikuma B daļas 6. tabulā attiecībā uz NACE F sadaļu var iedalīt pēc B-115 (B-115 var noteikt aptuveni kā F41. un F43. nodaļas summu) un B-116 (B-116 var noteikt aptuveni pēc F42. iedaļas).


    (*1)  Neto apgrozījumam svērumi iedalījumā atbilstīgi eurozonai/ārpus eurozonas ir jānosūta tikai eurozonas valstīm.

    (*2)  Importa vērtības svērumi iedalījumā atbilstīgi eurozonai/ārpus eurozonas ir jānosūta tikai eurozonas valstīm.


    VIII PIELIKUMS

    Mainīgie lielumi, kas saistīti ar detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai

    Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs un attiecīgās vienības, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2152 2. panta 3. un 4. punktā, ietver šādus mainīgos katram no detalizētajiem tematiem par katru vienību. Ja informāciju var gūt no citas(-ām) vienības(-ām), tā nav jāglabā atsevišķi par katru vienību.

    Pozīcijās bez piezīmes informācija jāiekļauj obligāti, pozīcijās ar piezīmi “ar nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, ja informācija dalībvalstī ir pieejama, pozīcijās ar piezīmi “ar daļēju nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, izņemot pozīcijas daļas, kas ir skaidri norādītas kā nosacītas, un pozīcijās ar piezīmi “pēc izvēles” informāciju ir ieteicams iekļaut.

    1.

    JURIDISKA VIENĪBA

    Detalizētais temats

    Mainīgie lielumi

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    1.11.

    Pēc izvēles

    Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

    SAITES AR UZŅĒMUMU

    1.12.

    Ar nosacījumu

    Tā (to) uzņēmuma(-u) identifikācijas numurs (3.1. punkts), kam pieder vienība

    1.13.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

    1.14.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

    SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

     

     

    Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros reģistrēta juridiskā vienība un kuros ir informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem

    1.15.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

    1.16.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz administratīviem vispārējiem identifikatoriem un uz bilances datiem (vienībām, kam jāpublicē pārskati), atsauce uz maksājumu bilances reģistru vai ārzemju tiešo ieguldījumu reģistru un atsauce uz saimniecību reģistru

    SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

    1.17.

     

    Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

    1.18.

     

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

    1.19.

     

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

    VIENĪBU KONTROLE

     

     

    Kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.20.a, 1.21.a, 1.22.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.20.b, 1.21.b, 1.22.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo – tiešo vai netiešo – kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

    1.20.a

     

    Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.20b

     

    Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    1.21.a

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds/nosaukums un adrese(-es) juridiskajai(-ajām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru(-iem)

    1.21b

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs(-i) vai nosaukums un adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru.

    1.22.a

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei (-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.22b

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

     

     

    Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

    1.23.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

    1.23b

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kam pieder juridiskā vienība

    1.24.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs(-i), un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums.

    1.24b

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs, un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums.

    2.

    UZŅĒMUMU GRUPA

    Detalizētais temats

    Mainīgie lielumi

    IDENTIFIKĀCIJA

    2.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i).

    Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.

    2.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

    2.3.

     

    Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

    2.4.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas īss apraksts

    2.5.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

    2.6.

     

    Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.7.

     

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.8.

    Pēc izvēles

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta adrese

    2.9.

     

    Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.10.

    Pēc izvēles

    Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.10.a

    Ar nosacījumu

    Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

    2.11.

     

    Uzņēmumu grupas veids:

    1.

    Grupa, kurā ir vienīgi rezidenti;

    2.

    vietējā līmenī kontrolēta daudznacionāla grupa;

    3.

    ārvalstu līmenī kontrolēta daudznacionāla grupa.

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    2.12.

     

    Uzņēmumu grupas sākuma datums

    2.13.

     

    Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    2.14.

     

    Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

    2.15.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

    2.16.

    Ar nosacījumu

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

    2.17.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

    2.18.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

    2.19.

    Pēc izvēles

    Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

    3.

    UZŅĒMUMS

    Detalizētais temats

    Mainīgie lielumi

    IDENTIFIKĀCIJA

    3.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i)

    Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

    3.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

    3.3.

     

    Nosaukums

    3.4.

    Pēc izvēles

    Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

    SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

    3.5.

     

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

    3.6.

     

    Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    3.7.

     

    Datums, kad sākta darbība

    3.8.

     

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    3.9.

     

    Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

    3.10.

    Ar nosacījumu

    Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī

    3.11.

     

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    3.12.

     

    Darbinieku skaits

    3.13.

    Pēc izvēles

    Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

    3.14.

     

    Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

    3.15.

    Pēc izvēles

    Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām.

    3.16.

     

    Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

    3.17.

    Pēc izvēles, ja izmanto 5.1.– 5.9. punktu

    Uzņēmumam pamatdarbības un katras tās sekundārās darbības lielums (piemēram, apgrozījums, nodarbinātība), kurām, ņemot vērā to lielumu, ir būtiska ietekme un kuru darbības veida vienībām (DVV) ir būtiska ietekme uz apkopotiem valsts datiem.

    4.

    VIETĒJĀ VIENĪBA

    Detalizētais temats

    Mainīgie lielumi

    IDENTIFIKĀCIJA

    4.1.

     

    Identifikācijas numurs

    4.2.

     

    Nosaukums

    4.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    4.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    4.5.

     

    Datums, kad sākta darbība

    4.6.

     

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    4.7.

     

    Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

    4.8.

    Ar nosacījumu

    Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī; šis punkts attiecas vienīgi uz vietējām vienībām, uz kurām attiecas apsekojumi

    4.9.

    Pēc izvēles

    Darbība, ko veic vietējā vienība un kas ir palīgdarbība uzņēmumam, pie kura tā pieder (jā/nē)

    4.10.

     

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    4.11.

     

    Darbinieku skaits

    4.12.

    Pēc izvēles

    Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

    4.13.

     

    Ģeogrāfiskās atrašanās vietas kods

    SAITES AR CITĀM VIENĪBĀM UN REĢISTRIEM

    4.14.

     

    Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, kam pieder vietējā vienība

    4.15.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz saistītajiem reģistriem, kuros parādās vietējā vienība un kuri ietver informāciju, ko var izmantot statistikas mērķiem

    5.

    DARBĪBAS VEIDA VIENĪBA

    Darbības veida vienība ir prasīta par tiem uzņēmumiem, kuriem, ņemot vērā to lielumu (piemēram, apgrozījumu, nodarbinātību), ir būtiska ietekme un kuru darbības veida vienībām ir būtiska ietekme uz agregētiem (valsts līmeņa) datiem NACE darbību līmenī.

    Detalizētais temats

    Mainīgie lielumi

    IDENTIFIKĀCIJA

    5.1.

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Identifikācijas numurs

    5.2

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par darbības veida vienību

    5.3

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Nosaukums

    5.4

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Adrese, lai varētu veikt datu vākšanu

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    5.5

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Datums, kad sākta darbība

    5.6.

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    5.7.

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Darbības kods NACE četrciparu līmenī

    5.8.

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    DVV lielums (piemēram, apgrozījums, nodarbinātība)

    SAITES AR CITĀM VIENĪBĀM UN REĢISTRIEM

    5.9.

    Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

    Tā uzņēmuma identifikācijas numurs. kura daļa ir DVV


    IX PIELIKUMS

    Noteikumi par konfidenciālu datu apmaiņu Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkiem

    1. Sadaļa

    Konfidencialitātes pasākumi

    Datus, ko Komisijai (Eurostat) nosūtījušas valsts statistikas iestādes (VSI), vai datus, ko Komisija (Eurostat) saņēmusi no citiem avotiem, glabā EuroGroups starptautisku uzņēmumu grupu un tās veidojošo vienību reģistrā, kā definēts Regulas (ES) 2019/2152 2. panta 4. punktā.

    Nosūtot datus Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu, VSI atzīmē datus, kas ir konfidenciāli saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

    Lai nodrošinātu datu konsekvenci, Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas mērķiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu nosūta to dalībvalstu VSI, kas nav ziņojošā valsts, 3. sadaļas B, C un D daļā norādītās datu kopas, tostarp konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošām vienībām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. punktu C daļā norādītās datu kopas attiecina tikai uz tām starptautiskām uzņēmumu grupām, attiecībā uz kurām vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

    Mainīgo lielumu datu kopas, kas norādītas 3. sadaļas C daļā, tostarp konfidencialitātes atzīmes, Komisija (Eurostat) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 4. punktu vienīgi statistikas mērķiem var nosūtīt valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai, ja attiecīgā valsts iestāde viennozīmīgi ir atļāvusi tos nosūtīt un ja gadījumā, kad dati nosūtīti valsts centrālajai bankai, vismaz viena starptautiskās uzņēmumu grupas vienība atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir minētā centrālā banka.

    2. Sadaļa

    Drošības pasākumi

    Komisija (Eurostat) un VSI datus, ko VSI atzīmējušas kā konfidenciālus saskaņā ar 1. sadaļu, glabā drošā vietā ar ierobežotu un kontrolētu piekļuvi. VSI pēc pieprasījuma sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par attiecīgajā dalībvalstī piemērotajiem drošības pasākumiem. Komisija (Eurostat) šo informāciju nodod pārējām dalībvalstīm. Komisija (Eurostat) pieprasījuma par sniedz informāciju VSI par saviem drošības pasākumiem.

    Jebkura konfidenciālu datu nosūtīšana ECBS dalībniekiem saskaņā ar šo regulu notiek tikai pēc tam, kad ECBS dalībnieki savas attiecīgās kompetences jomās un uz savu atbildību ir pieņēmuši nepieciešamos pasākumus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2533/98 (1) 8.a un 8.b pantam, lai nodrošinātu:

    šo datu aizsardzību, jo īpaši datu, kas atzīmēti kā konfidenciāli, glabāšanu drošā vietā ar ierobežotu un kontrolētu piekļuvi,

    datu izmantošanu vienīgi statistikas mērķiem,

    ka informācija par pasākumiem ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.b pantā minētajā ikgadējā konfidencialitātes ziņojumā vai ka valsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka, izmantojot citus līdzekļus, par pasākumiem ir informējusi Komisiju (Eurostat) un VSI.

    Datus nosūta šifrētā veidā.

    3. Sadaļa

    Datu un metadatu formāts

    Datiem, ko nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu un kas sīkāk precizēti šīs regulas IV pielikumā, izmanto šīs sadaļas A daļā noteikto formātu.

    Datus un metadatus, kas paredzēti EuroGroups reģistram, nosūta, izmantojot ESS datu un metadatu standartus, ko norādījusi Komisija (Eurostat).

    Datu ierakstu struktūru standartizācija ir ļoti svarīga, lai datus varētu efektīvi apstrādāt. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus, kas atbilst Komisijas (Eurostat) noteiktajiem apmaiņas standartiem.

    Datus nosūta kā ierakstu kopu (datu kopu).

    Saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punktu konfidenciāli dati jānosūta, faktisko vērtību ierakstot vērtības ailē un ar atzīmi norādot, ka minētie dati ir konfidenciāli.

    Ja nav norādīts citādi, monetārie dati jāizsaka tūkstošos valsts valūtas vienību (tūkstošos euro, ja valsts ir eurozonā). Valstīm, kas pievienojas eurozonai, attiecībā uz pirmo gadu ziņošanai euro ir piemērojami šīs regulas 10. panta 6. punkta noteikumi.

    1.   Datu kopas identificētājs

    Visas datu kopas, ko nosūta Komisija (Eurostat) un VSI, identificē, ievērojot tos noteikumus par nosaukumiem, kas norādīti sīki izstrādātajā Komisijā (Eurostat) pieejamajā dokumentācijā un pamatnostādnēs par apmaiņas standartiem.

    2.   Datu kopas un lauku definīcija

    Šīs sadaļas A, B, C un D daļā ir atspoguļots to datu kopu saturs, ko nosūta Komisija (Eurostat) un VSI. Izmantojamie datu kopas tehniskie nosaukumi, struktūras, lauki, kodi un apzīmētāji ir iekļauti Komisijas (Eurostat) norādīto pamatnostādņu par Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmu jaunākajā versijā.

    Pozīcijās bez piezīmes, kas uzskaitītas šīs sadaļas A, B, C un D daļā, informācija jāiekļauj obligāti, pozīcijās ar piezīmi “ar nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, ja informācija dalībvalstī ir pieejama, un pozīcijās ar piezīmi “pēc izvēles” – ieteicams iekļaut. Pozīcijas ar atzīmi “ar daļēju nosacījumu” ir obligātas, izņemot tās pozīcijas daļas, kas skaidri atzīmētas kā “ar nosacījumu”.

    EuroGroups reģistra datu apstrāde ir ciklisks process, ko Komisija (Eurostat) sāk centrāli. Katra cikla beigās dalībvalstu statistikas apkopotājiem ir pieejams populācijas ietvars.

    Katra cikla sākumā Komisija (Eurostat) nosūta datu kopas ar attiecīgajiem metadatiem VSI, lai nodrošinātu, ka visās valstīs ir pieejami un tiek izmantoti vieni un tie paši metadati.

    A DAĻA

    Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 1. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā un kas VSI jānosūta Komisijai (Eurostat)

    2.1.   Identifikācijas nolūkos veikta datu apmaiņa par juridiskajām rezidentvienībām

    Identifikācijas nolūkā VSI nosūta Komisijai (Eurostat) informāciju par to reģistrētajām juridiskajām rezidentvienībām EGR identifikācijas pakalpojumam. VSI nosūta turpmāk norādīto datu kopu ar reģistrēto juridisko rezidentvienību identifikācijas informāciju, tostarp konfidencialitātes atzīmēm. Šai datu kopai 1.6. mainīgais lielums var būt tikai reģistrācijas datums juridiskām personām.

    Datu kopa ar informāciju par juridiskajām rezidentvienībām EGR identifikācijas pakalpojumam

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    2.2.   Identifikācijas nolūkos veikta datu apmaiņa par ārvalstu juridiskajām vienībām

    Identifikācijas nolūkā VSI var nosūtīt Komisijai (Eurostat) informāciju par reģistrētām ārvalstu juridiskajām vienībām jebkurā laikā EuroGroups reģistra procesā. VSI nosūta turpmāk norādīto datu kopu par reģistrētām ārvalstu juridiskajām vienībām. Šai datu kopai 1.6. mainīgais lielums var būt tikai reģistrācijas datums juridiskām personām.

    Datu kopa ar informāciju par ārvalstu juridiskajām vienībām EGR identifikācijas pakalpojumam

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

    Pēc izvēles

    Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

    Pēc izvēles

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

    Pēc izvēles

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

    Pēc izvēles

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

    Pēc izvēles

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    2.3.   Datu apmaiņa par juridiskām vienībām un saiknēm, kas pieder pie starptautiskām uzņēmumu grupām

    Cits datu apstrādes posms ir informācijas nosūtīšana no VSI Komisijai (Eurostat) par juridiskajām vienībām un norādīto juridisko vienību saiknēm. EuroGroups reģistram nosūta divas datu kopas – vienu datu kopu par juridiskajām vienībām un vienu datu kopu par saiknēm. VSI nosūta turpmāk norādītās datu kopas, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes par juridiskajām vienībām un saiknēm.

    Datu kopa ar informāciju par juridiskajām vienībām

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    1.11.

    Pēc izvēles

    Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

    Datu kopa ar informāciju par īpašumtiesību un kontroles saiknēm

    VIENĪBU KONTROLE

     

     

    Kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.20.a, 1.21.a, 1.22.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.20.b, 1.21.b, 1.22.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo – tiešo vai netiešo – kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

    1.20.a

     

    Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.20b

     

    Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    1.21.a

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds/nosaukums un adrese(-es) juridiskajai(-ajām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru(-iem).

    1.21b

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs(-i) vai nosaukums un adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru.

    1.22.a

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.22b

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

     

     

    Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

    1.23.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

    1.23b

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

    1.24.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs(-i), un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums.

    1.24b

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs, un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums.

    2.4.   Datu apmaiņa par rezidentuzņēmumiem, kas pieder pie starptautiskām uzņēmumu grupām

    Viens no datu apstrādes posmiem ir informācijas nosūtīšana no VSI Komisijai (Eurostat) par uzņēmumiem, pie kuriem pieder norādītās juridiskās vienības. EuroGroups reģistram nosūta kopumā divas datu kopas – vienu datu kopu par uzņēmumiem un vienu datu kopu par saiknēm starp uzņēmumiem un juridiskajām vienībām.

    Datu kopa ar informāciju par uzņēmumiem

    IDENTIFIKĀCIJA

    3.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i)

    Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

    3.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

    3.3.

     

    Nosaukums

    3.4.

    Pēc izvēles

    Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

    SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

    3.5.

     

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

    3.6.

     

    Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    3.7.

     

    Datums, kad sākta darbība

    3.8.

     

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    3.9.

     

    Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

    3.11.

     

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    3.12.

     

    Darbinieku skaits

    3.14.

     

    Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

    3.15.

    Pēc izvēles

    Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām.

    3.16.

     

    Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

    Datu kopa ar informāciju par saiknēm starp uzņēmumiem un juridiskajām vienībām

    SAITES AR UZŅĒMUMU

    1.12.

    Ar nosacījumu

    Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība

    3,5

     

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

    2.5.   Datu integrācija no dažādiem avotiem un uzņēmumu grupu apkopojums

    Vēl viens datu apstrādes posms ir dažādu dalībvalstu un citu datu nodrošinātāju sūtītās informācijas centrāla integrēšana Komisijā (Eurostat). Šī informācija attiecas uz juridisko vienību kontroli un īpašumtiesībām un statistikas vienību “uzņēmums”.

    Nākamais apstrādes posms ir uzņēmumu grupu apkopošana, ko veic Komisija (Eurostat). Šīs apkopošanas rezultātus Komisija (Eurostat) nosūtīs dalībvalstu VSI datu kopās, kas definētas šīs sadaļas C un D daļā.

    2.6.   Datu apmaiņa par grupu struktūru korekciju un mainīgajiem lielumiem, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām

    Attiecībā uz uzņēmumu grupu struktūru korekcijām VSI nosūta datu kopas ar informāciju par trūkstošām vai nederīgām saiknēm, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes. Formāts atbilst formātam, kāda ir datu kopai ar informāciju par saiknēm, kā definēts šīs sadaļas 2.3. punktā.

    VSI nosūta Komisijai (Eurostat) turpmāk norādīto datu kopu ar starptautisku uzņēmumu grupu identifikācijas informāciju, ja grupas centrs, kas pieņem pasaules mēroga lēmumus, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

    Datu kopa ar informāciju par uzņēmumu grupām EuroGroups reģistram

    IDENTIFIKĀCIJA

    2.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i).

    Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.

    2.3.

     

    Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

    2.4.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas īss apraksts

    2.5.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

    2.6.

     

    Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.7.

     

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.9.

     

    Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.10.

    Pēc izvēles

    Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.10.a

    Ar nosacījumu

    Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    2.14.

     

    Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

    2.15.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

    2.16.

    Ar nosacījumu

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

    2.17.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

    2.18.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

    2.19.

    Pēc izvēles

    Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

    2.7.   Datu apmaiņa par nederīgām un tvērumā neietilpstošām juridiskajām rezidentvienībām

    VSI var nosūtīt Komisijai (Eurostat) informāciju par nederīgām vai tvērumā neietilpstošām juridiskajām rezidentvienībām jebkurā laikā EuroGroups reģistra procesā. VSI nosūta turpmāk norādītās datu kopas ar identifikācijas informāciju par šādām juridiskajām vienībām.

    Datu kopa ar informāciju par nederīgām juridiskajām vienībām EuroGroups reģistram

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    Datu kopa ar informāciju par tvērumā neietilpstošām juridiskajām vienībām EuroGroups reģistram

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    2.8.   Datu integrācija no dažādiem avotiem un daudznacionālu uzņēmumu grupu galīgais apkopojums

    Nākamais datu apstrādes posms ir dažādu dalībvalstu sūtītās saikņu un uzņēmumu grupu informācijas centrāla integrēšana Komisijā (Eurostat). Pēdējais apstrādes posms ir uzņēmumu grupu galīgā apkopošana, ko veic Komisija (Eurostat).

    Cikla noslēgumā Komisija (Eurostat) nosūta VSI galīgās apkopošanas rezultātus par uzņēmumu grupām. Komisija (Eurostat) nosūta datus VSI datu kopās, kas definētas šīs sadaļas C un D daļā.

    B DAĻA

    Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 3.3. apakšpunktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI juridisko vienību identifikācijas nolūkā

    Pēc VSI pieprasījuma Komisija (Eurostat) nosūta identifikācijas rezultātus no EGR identifikācijas pakalpojuma kompetentajiem darbiniekiem, kuri piedalās EGR sagatavošanā, turpmāk norādītajā datu kopā, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes.

    Datu kopa, kuru nosūta VSI, ar informāciju par juridiskajām vienībām no EGR identifikācijas pakalpojuma

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    C DAĻA

    Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 2. punktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI un centrālajām bankām EuroGroups reģistra izmantošanas nolūkos, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 8. panta 4. punktā

    Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas mērķiem nosūta dalībvalstu VSI šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošajām vienībām, ja vismaz viena grupas juridiskā vienība atrodas konkrētās dalībvalsts teritorijā.

    Komisija (Eurostat) var nosūtīt valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai vienīgi statistikas mērķiem šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošajām vienībām, ar nosacījumu, ka nosūtīšanu ir skaidri atļāvusi VSI un ka gadījumā, ja dati tiek nosūtīti valsts centrālajai bankai, vismaz viena starptautiskas uzņēmumu grupas juridiskā vienība atrodas konkrētās centrālās bankas dalībvalsts teritorijā.

    1.

    JURIDISKĀS VIENĪBAS

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    1.11.

    Pēc izvēles

    Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

    SAITES AR UZŅĒMUMU

    1.12.

    Ar nosacījumu

    Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība

    1.13.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

    1.14.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

    SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

     

     

    Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros juridiskā vienība ir reģistrēta un kuros ir ietverta informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem.

    1.15.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

    1.16.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz administratīviem vispārējiem identifikatoriem un uz bilances datiem (vienībām, kam jāpublicē pārskati), atsauce uz maksājumu bilances reģistru vai ārzemju tiešo ieguldījumu reģistru un atsauce uz saimniecību reģistru

    SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

    1.17.

     

    Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

    1.18.

     

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

    1.19.

     

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

    VIENĪBU KONTROLE

     

     

    Kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.20.a, 1.21.a, 1.22.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.20.b, 1.21.b, 1.22.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo – tiešo vai netiešo – kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

    1.20.a

     

    Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.20b

     

    Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    1.21.a

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds/nosaukums un adrese(-es) juridiskajai(-ajām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru(-iem).

    1.21b

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs(-i) vai nosaukums un adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru.

    1.22.a

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.22b

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

     

     

    Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

    1.23.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

    1.23b

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

    1.24.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs(-i), un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums

    1.24b

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs, un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums.

    2.

    UZŅĒMUMU GRUPA

    IDENTIFIKĀCIJA

    2.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i)

    Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.

    2.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

    2.3.

     

    Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

    2.4.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas īss apraksts

    2.5.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

    2.6.

     

    Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.7.

     

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.8.

    Pēc izvēles

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta adrese

    2.9.

     

    Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.10.

    Pēc izvēles

    Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.10.a

    Ar nosacījumu

    Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    2.12.

     

    Uzņēmumu grupas sākuma datums

    2.13.

     

    Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    2.14.

     

    Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

    2.15.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

    2.16.

    Ar nosacījumu

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

    2.17.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

    2.18.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

    2.19.

    Pēc izvēles

    Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

    3.

    UZŅĒMUMS

    IDENTIFIKĀCIJA

    3.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs

    Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

    3.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

    3.3.

     

    Nosaukums

    3.4.

    Pēc izvēles

    Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

    SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

    3.5.

     

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

    3.6.

     

    Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    3.7.

     

    Datums, kad sākta darbība

    3.8.

     

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    3.9.

     

    Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

    3.10.

    Ar nosacījumu

    Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī.

    3.11.

     

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    3.12.

     

    Darbinieku skaits

    3.13.

    Pēc izvēles

    Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

    3.14.

     

    Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

    3.15.

    Pēc izvēles

    Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām

    3.16.

     

    Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

    D DAĻA

    Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 2. punktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI EuroGroups reģistra sagatavošanas nolūkā

    Lai nodrošinātu EuroGroups reģistra sagatavošanas efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) nosūta VSI kompetentajiem darbiniekiem, kuri piedalās EuroGroups reģistra sagatavošanā, šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām, tostarp tās veidojošajām vienībām.

    1.

    JURIDISKĀS VIENĪBAS

    IDENTIFIKĀCIJA

    1.1.

     

    Identifikācijas numurs(-i)

    (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

    1.2.

     

    Nosaukums

    1.3.

     

    Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

    1.4.

    Pēc izvēles

    Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

    1.5.

     

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    1.6.

     

    Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

    1.7.

     

    Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

    1.8.

     

    Juridiskā forma

    1.9.

     

    Juridiskās darbības statuss

    1.10.

    Ar nosacījumu

    Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

    1.11.

    Pēc izvēles

    Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

    SAITES AR UZŅĒMUMU

    1.12.

    Ar nosacījumu

    Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība

    1.13.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

    1.14.

    Ar nosacījumu

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

    SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

     

     

    Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros juridiskā ir vienība un kuros ir ietverta informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem:

    1.15.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

    1.16.

    Ar nosacījumu

    Atsauce uz administratīviem vispārējiem identifikatoriem un uz bilances datiem (vienībām, kam jāpublicē pārskati), atsauce uz maksājumu bilances reģistru vai ārzemju tiešo ieguldījumu reģistru un atsauce uz saimniecību reģistru

    SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

    1.17.

     

    Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

    1.18.

     

    Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

    1.19.

     

    Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

    VIENĪBU KONTROLE

     

     

    Kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.20.a, 1.21.a, 1.22.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.20.b, 1.21.b, 1.22.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo – tiešo vai netiešo – kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

    1.20.a

     

    Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.20b

     

    Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    1.21.a

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds/nosaukums un adrese(-es) juridiskajai(-ajām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru(-iem).

    1.21b

    Ar daļēju nosacījumu

    Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs(-i) vai nosaukums un adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru

    1.22.a

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

    1.22b

    Ar nosacījumu

    PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

    ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

     

     

    Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

    1.23.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

    1.23b

    Ar nosacījumu

    a)

    Identifikācijas numurs(-i) un

    b)

    daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

    1.24.a

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs(-i), un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums

    1.24b

    Ar nosacījumu

    a)

    Reģistrācijas valsts(-is) un

    b)

    EGR identifikācijas numurs, un

    c)

    nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

    d)

    daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

    e)

    daļu sākuma un beigu datums

    2.

    UZŅĒMUMU GRUPA

    IDENTIFIKĀCIJA

    2.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i)

    Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla

    2.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

    2.3.

     

    Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

    2.4.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas īss apraksts

    2.5.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

    2.6.

     

    Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.7.

     

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.8.

    Pēc izvēles

    Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta un tīmekļa vietnes adrese

    2.9.

     

    Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

    2.10.

    Pēc izvēles

    Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

    2.10.a

    Ar nosacījumu

    Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    2.12.

     

    Uzņēmumu grupas sākuma datums

    2.13.

     

    Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    2.14.

     

    Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

    2.15.

    Pēc izvēles

    Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

    2.16.

    Ar nosacījumu

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

    2.17.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

    2.18.

    Ar nosacījumu

    Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

    2.19.

    Pēc izvēles

    Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

    3.

    UZŅĒMUMS

    IDENTIFIKĀCIJA

    3.1.

    Ar daļēju nosacījumu

    Identifikācijas numurs(-i)

    Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

    3.2.

    Pēc izvēles

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

    3.3.

     

    Nosaukums

    3.4.

    Pēc izvēles

    Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

    SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

    3.5.

     

    Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

    3.6.

     

    Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

    DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

    3.7.

     

    Datums, kad sākta darbība

    3.8.

     

    Datums, kad galīgi izbeigta darbība

    STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

    3.9.

     

    Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

    3.10.

    Ar nosacījumu

    Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī

    3.11.

     

    Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

    3.12.

     

    Darbinieku skaits

    3.13.

    Pēc izvēles

    Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

    3.14.

     

    Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

    3.15.

    Pēc izvēles

    Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām

    3.16.

     

    Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē


    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).


    Top