27.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/11

(1)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēts, ka dalībvalstis savu ekonomikas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu, to budžeta politiku nosaka nepieciešamība pēc stabilas publisko finanšu sistēmas un valstu ekonomikas politika neapdraud pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā. SIP ir ietverta daudzpusējā uzraudzības sistēma, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3), kā arī procedūra pārmērīga valdības budžeta deficīta novēršanai, kas noteikta LESD 126. pantā un sīkāk izklāstīta Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (4). SIP noteikumi ir papildus nostiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 (5) un Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 (6). Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (7) tika pievienota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma, nosakot sankcijas tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(3)

SIP stiprināšana ir pilnveidojusi dalībvalstīm sniegtās norādes par piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu un attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ir nostiprinājusi un padarījusi automātiskāku sankciju noteikšanu par piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas principu neievērošanu, lai novērstu pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Minētie noteikumi ir radījuši aptverošāku sistēmu.

(4)

Lai nodrošinātu ciešāku dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu koordināciju un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci, Eiropas pusgads, kas izveidots ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantu, paredz ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmu. Eiropas pusgads ietver dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes) noteikšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu; nodarbinātības pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanas pārbaudi, kuras dalībvalstīm jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu (nodarbinātības pamatnostādnes); dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu iesniegšanu un izvērtēšanu saskaņā ar minēto regulu; dalībvalstu to reformu programmu iesniegšanu un izvērtēšanu, ar kurām atbalsta Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un kuras izstrādātas saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, nodarbinātības pamatnostādnēm un ar vispārējām pamatnostādnēm, ko dalībvalstīm ikgadējā uzraudzības cikla sākumā sniegusi Komisija (gada izaugsmes pētījums) un Eiropadome, un uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (8). Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī atzinumi, kas sniegti saistībā ar ekonomiskās partnerības programmu, kā noteikts šajā regulā.

(5)

Lai, palielinot konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmes potenciālu, sociālo kohēziju un ekonomikas konverģenci, Savienība pārvarētu krīzi, kļūdama gan iekšējā, gan starptautiskā mērogā vēl stiprāka, Eiropadome 2010. gada 17. jūnija secinājumos pieņēma jaunu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kas ietver arī ar nabadzības apkarošanu, izglītību, inovāciju un vides aizsardzību saistītus mērķus.

(6)

Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomikas un monetārās savienības darbību, LESD ļauj eurozonā pieņemt īpašus pasākumus, kas ir stingrāki par noteikumiem, kuri attiecas uz visām dalībvalstīm, lai pastiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību. Šāda pastiprināta koordinācija un uzraudzība attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina ar samērīgu Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaisti. Attiecīgā gadījumā, ja nepieciešams, būtu aktīvi jāizmanto īpaši pasākumi, kas paredzēti LESD 136. pantā.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro, pilnībā ievērojot LESD 152. pantu, un saskaņā ar šo regulu sniegtajos ieteikumos būtu jāņem vērā valstu prakse un institūcijas algu veidošanai. Šajā regulā ir ņemts vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants, tādējādi tā neietekmē tiesības apspriest, noslēgt vai īstenot koplīgumus vai arī kolektīvi rīkoties atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei.

(8)

LESD 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanas, sociālās atstumtības apkarošanas, kā arī augsta izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa veicināšanu.

(9)

Pakāpeniski pastiprināta uzraudzība un koordinācija, kā izklāstīts šajā regulā, vēl vairāk pilnveidos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, papildinās esošos SIP noteikumus un uzlabos budžeta un ekonomikas politikas uzraudzību dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Pakāpeniski uzlabotai uzraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta un ekonomiskos rezultātus, makrofinansiālo stabilitāti un ekonomikas konverģenci, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Stingrāka uzraudzība pakāpeniski pastiprināta procesa ietvaros ir jo sevišķi vērtīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(10)

Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes var sniegt neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts budžeta lēmējinstitūcijām un kuras reglamentē valsts tiesību normas, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un pārskatatbildības līmeni. Šādas prognozes būtu jāizmanto visā budžeta procedūrā.

(11)

Stabila publisko finanšu sistēma vislabāk nodrošināma plānošanas fāzē, un nopietnas kļūdas būtu jākonstatē pēc iespējas ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī to budžeta politikas sinhronizēta uzraudzība.

(12)

Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt valstu budžetu sagatavošanas galvenās darbības, tādējādi palielinot SIP un Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada efektivitāti. Tam vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un nodrošinot, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti dalībvalstu budžeta procedūrā. Minētajai procedūrai būtu jāatbilst ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas jo īpaši ietver vispārējas norādēm, ko dalībvalstīm cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome. Dalībvalstu budžeta politikai būtu jāatbilst ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP, un vajadzības gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1176/2011, un atzinumiem par ekonomiskās partnerības programmām kā noteikts šajā regulā.

(13)

Kā pirmais solis saistībā ar minētajiem kopīgajiem budžeta termiņiem dalībvalstīm būtu jādara zināmi atklātībai to vidēja termiņa valsts fiskālie plāni vienlaicīgi ar to stabilitātes programmām vēlams līdz 15. aprīlim un ne vēlāk kā 30. aprīlī. Minētajos fiskālajos plānos būtu jāiekļauj norādes par to, kā ar izklāstītajām reformām un pasākumiem ir paredzēts veicināt to mērķu un valsts saistību īstenošanu, kas noteikti Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Valsts vidēja termiņa fiskālais plāns un stabilitātes programma var būt viens dokuments.

(14)

Nozīmīgam minētā kopīgā budžeta termiņa posmam vajadzētu būt centrālās valdības budžeta projekta publicēšanai līdz 15. oktobrim. Tā kā atbilstība SIP noteikumiem ir jānodrošina vispārējās valdības līmenī un lai sasniegtu budžeta mērķus ir konsekventi jāveic budžeta plānošanu visos vispārējās valdības apakšsektoros, papildus centrālās valdības budžeta projekta publicēšanai būtu jāpublicē arī visu pārējo vispārējās valdības apakšsektoru budžetu projektu galvenie parametri. Šādiem parametriem jo īpaši būtu jāietver citiem apakšsektoriem prognozētie budžeta rezultāti, galvenie pieņēmumi, kas ir minēto prognožu pamatā, kā arī paredzamo izmaiņu cēloņi saistībā ar stabilitātes programmā izteiktajiem pieņēmumiem.

(15)

Kopīgie budžeta termiņi paredz arī to, ka budžets kopā ar atjauninātiem galvenajiem budžeta parametriem attiecībā uz pārējiem vispārējās valdības apakšsektoriem ir jāpieņem vai jānosaka līdz katra gada 31. decembrim. Ja objektīvu iemeslu dēļ, kurus valdība nevar ietekmēt, budžets netiek pieņemts līdz 31. decembrim, būtu jāparedz pagaidu budžeta procedūras, lai nodrošinātu valdības spēju turpināt pildīt savus galvenos pienākumus. Šādi pasākumi varētu ietvert valdības budžeta projekta īstenošanu, iepriekšējam gadam apstiprināta budžeta īstenošanu vai īpašu parlamentā apstiprinātu pasākumu īstenošanu.

(16)

Lai labāk koordinētu savas valsts vērtspapīru emisijas plānošanu, dalībvalstīm par valsts vērtspapīru emisijas plāniem ex ante būtu jāziņo Eurogrupai un Komisijai.

(17)

Uz noteikumiem balstītu efektīvu fiskālo režīmu ievērošana var būt svarīga stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (9) tika noteikts, ka katrai valstij specifisku skaitlisku fiskālo normu izpildes uzraudzība valsts līmenī būtu jāatbalsta neatkarīgām struktūrām vai funkcionāli autonomām struktūrām. Ir svarīgi norādīt, ka, ņemot vērā iespējamo un pašreizējo nosacījumu daudzveidību, būtu jānodrošina iespēja – lai gan tas nav visvēlamākais risinājums – atļaut vairāk nekā vienai neatkarīgai struktūrai būt atbildīgai par minēto noteikumu ievērošanas uzraudzību, ja tiek nodrošināts skaidrs atbildības sadalījums un nenotiek kompetenču pārklāšanās attiecībā uz konkrētiem uzraudzības aspektiem. Būtu jānovērš pārmērīga institucionālā fragmentācija attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem. Lai uzraudzības struktūras efektīvi īstenotu savas pilnvaras, šādu struktūru darbības pamatā vajadzētu būt valsts tiesību normām, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un atbildības līmeni. Veidojot minētās uzraudzības struktūras, būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts esošā institucionālā un administratīvā struktūra. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai nodrošināt funkcionālu autonomiju jau pastāvošas iestādes vienībai, ja šāda vienība ir izveidota, lai veiktu konkrētus uzraudzības uzdevumus, tai ir atsevišķs tiesiskais regulējums un tā atbilst pārējiem šajā apsvērumā minētajiem principiem.

(18)

Šī regula nenosaka dalībvalstīm papildus prasības vai pienākumus attiecībā uz skaitliskajām fiskālajām normām, kas specifiskas katrai valstij. Stingras skaitliskās fiskālās normas, kas specifiskas katrai valstij, kuras atbilst budžeta mērķiem Savienības līmenī un kuru uzraudzību veic neatkarīgas struktūras, ir Savienības pilnveidotās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmens. Noteikumi, kas minētajām struktūrām būtu jāievēro, un to konkrētie uzdevumi ir izklāstīti šajā regulā.

(19)

Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, ir jo īpaši pakļautas plašākai ietekmei, ko var izraisīt katras šādas dalībvalsts budžeta politika. Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un savā starpā pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamu plašāku ietekmi, lai ļautu izvērtēt to iespējamo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta plāni arī būtu jāuzskata par kopīgu interešu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu uzraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāierosina vadlīnijas, kas izpaustos kā saskaņota sistēma budžeta plānu projektu satura specifikācijām.

(20)

Izņēmuma gadījumos, ja pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija budžeta plāna projektā konstatē sevišķi būtisku SIP noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, savā atzinumā par budžeta plāna projektu Komisijai saskaņā ar šo regulu būtu jāpieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšana. Tas jo īpaši attieksies uz gadījumiem, kad budžeta plāna projekta īstenošana pakļautu riskam attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai apdraudētu ekonomiskās un monetārās savienības pienācīgu darbību, vai gadījumiem, kad budžeta plāna projekta īstenošana nozīmētu ieteikumu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar SIP, nepārprotamu nozīmīgu pārkāpumu.

(21)

Komisijas atzinums par budžeta plāna projektu būtu jāpieņem cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā līdz novembra beigām, cik vien iespējams ņemot vērā konkrēto valsts budžeta grafiku un parlamentārās procedūras, lai nodrošinātu, ka Savienības politikas norādījumi budžeta jomā var tikt pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas procesā. Atzinumā jo īpaši būtu jāiekļauj izvērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma prezentēt savu atzinumu parlamentam, kas veicis šādu pieprasījumu, pēc tam, kad šis atzinums darīts zināms atklātībai. Dalībvalstis tiek aicinātas savā budžeta likuma pieņemšanas procesā ņemt vērā Komisijas atzinumu par to budžeta plāna projektu.

(22)

Tas, cik lielā mērā minētais atzinums ir ņemts vērā dalībvalsts budžeta likumā, būtu jāņem vērā, novērtējot, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā tiek pieņemts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu attiecīgajā dalībvalstī. Šādā gadījumā Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu jāuzskata par pastiprinošu faktoru.

(23)

Turklāt, balstoties uz Komisijas budžeta plānu projektu vispārējo izvērtējumu, Eurogrupai būtu jāapspriež eurozonas budžeta situācija un perspektīvas kopumā.

(24)

Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāuzrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu, ilgtspējīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Stingrākai uzraudzībai, izmantojot papildu ziņošanas prasības, būtu jānodrošina profilakse un savlaicīgas korekcijas attiecībā uz jebkādām novirzēm no Padomes ieteikumiem novērst pārmērīga budžeta deficītu. Šādai uzraudzībai būtu jāpapildina Regulā (EK) Nr. 1467/97 izklāstītie noteikumi. Minētajām papildu ziņošanas prasībām vajadzētu būt samērīgām ar dalībvalstij saskaņā ar LESD 126. pantu piemēroto procedūras stadiju. Vispirms attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visaptverošs izvērtējums par budžeta izpildi gada laikā vispārējā valdībā un tās apakšsektoros, jo īpaši ņemot vērā finanšu riskus, kas saistīti ar potenciālām saistībām, kurām ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu.

(25)

Papildu ziņošanas prasībām, kas noteiktas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu jāļauj uzlabot informācijas apmaiņa starp attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju un tādējādi noteikt riskus saistībā ar to, vai dalībvalsts ievēros Padomes noteikto termiņu tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikums attiecīgajai dalībvalstij, nosakot atbilstīgus pasākumus, kas jāveic noteiktā laikposmā. Komisijai pēc pieprasījuma būtu jāprezentē savs ieteikums attiecīgās dalībvalsts parlamentam. Šā ieteikuma ievērošanai būtu jānodrošina, ka tiek ātri koriģēti jebkādi pavērsieni, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā.

(26)

Izvērtējumam par to vai tiek ievērots Komisijas ieteikums vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā izvērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Izlemjot, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei būtu jābalsta tās lēmums arī uz to, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu un 5. panta 2. punktu.

(27)

Regula (EK) Nr. 1467/97, kurā izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pamatojoties uz LESD 126. pantu, tiek nostiprināti elastīguma elementi, kas ļauj ņemt vērā negaidītus nelabvēlīgus ekonomikas notikumus. Minētās regulas 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā noteikts, ka, ja ir veikta efektīva rīcība, lai izpildītu attiecīgi ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma vai pieprasījuma lēmuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, vai pārskatītu pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu vai pārskatīto pieprasījuma lēmumu, ņemot vērā jo īpaši attiecīgos Regulas (EK) 1467/97 2. panta 3. punktā minētos faktorus, budžeta deficīta korekcijas termiņu var pagarināt – parasti par vienu gadu.

Padomei būtu jāizvērtē tādu negaidītu nelabvēlīgu ekonomikas notikumu esamība, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar tās ekonomikas prognozēm sākotnējā ieteikumā vai pieprasījuma lēmumā. Ja notiek nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai visā Savienībā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var arī nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pārskatītu pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktā paredzēts, ka, ieviešot parāda attiecības pielāgošanas robežvērtību, ņem vērā ekonomikas cikla ietekmi uz parāda samazināšanas gaitu. Tādējādi netiktu uzskatīts, ka dalībvalsts ir pārkāpusi LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto parāda kritēriju, ja tas ir noticis tikai negatīvu ciklisko apstākļu dēļ.

(28)

Turklāt, tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāiesniedz ekonomiskās partnerības programma, kurā sīki izklāstīti politikas pasākumi un strukturālas reformas, kas jāīsteno, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, balstoties uz to valsts reformu programmas un to stabilitātes programmas pēdējiem atjauninājumiem.

(29)

Turklāt ekonomikas pārvaldības stiprināšanas nolūkos ir īstenots ciešāks dialogs ar Eiropas Parlamentu. Atzīstot, ka šajā dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecas Komisijas ieteikums vai Padomes atzinums. Dalībvalsts piedalīšanās šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga.

(30)

Lai precizētu ziņošanas pienākumu apjomu dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šādas ziņošanas saturu un apjomu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Pilnvaras pieņemt atzinumus par ekonomiskās partnerības programmām kā noteikts šajā regulā būtu jāpiešķir Padomei. Minētie atzinumi papildina saskaņā ar LESD 126. pantu noteikto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, saskaņā ar kuru Padome pieņem lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, kā arī par pasākumiem, kas jāveic, lai to novērstu.

(32)

Atgādinot, cik svarīga ilgtspējīgai izaugsmei ir stabila valsts finanšu sistēma, strukturāla reforma un mērķtiecīgi ieguldījumi, dalībvalstu valstu un to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā parakstīja Izaugsmes un nodarbinātības paktu, parādot savu apņēmību veicināt izaugsmi, kas rada darbavietas, un stabilu publisko finanšu sistēmu. Šajā paktā jo īpaši ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas finansēšanu. Lai finansētu izaugsmes pasākumus, kam sagaidāma drīza iedarbība, tiek mobilizēta summa EUR 120 000 miljonu apmērā (kas atbilst aptuveni 1 % no Savienības nacionālā kopienākuma). Kā ieteikts Gada izaugsmes pētījumos 2012. un 2013. gadā, dalībvalstīm būtu jācenšas uzturēt pienācīgs fiskālās konsolidācijas temps, vienlaikus saglabājot ieguldījumus, kuru mērķis ir sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.

(33)

Komisija uzrauga stingro budžeta ierobežojumu ietekmi uz izaugsmi veicinošiem publiskiem izdevumiem un publiskiem ieguldījumiem. Savienības fiskālā sistēma sniedz iespējas līdzsvarot produktīvu publisko ieguldījumu nepieciešamības atzīšanu ar fiskālās disciplīnas mērķiem – pilnībā ievērojot SIP, tās iespējas, ko sniedz Savienībā pastāvošā fiskālā sistēma, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem un fiskālās disciplīnas mērķiem, var izmantot SIP preventīvajā daļā. Komisija ir paziņojusi par nodomu ziņot par to, kāda apjoma rīcība ir iespējama pašreizējās Savienības fiskālās sistēmas ietvaros.

(34)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eirogrupas priekšsēdētāja ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” un Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumā “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei” tiek izklāstīts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas viedoklis par pasākumiem, kas nepieciešami, lai panāktu dziļāku un labāku ekonomikas un monetārajā savienības integrāciju. Pēc ziņojuma “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” Eiropadome savos 2012. gada decembra secinājumos izklāstīja viedokli par turpmāku EMS stiprināšanu.

a)

papildinot Eiropas pusgadu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantā, ar kopīgiem budžeta termiņiem;

b)

papildinot Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas procedūru;

c)

papildinot budžeta politikas daudzpusējas uzraudzības sistēmu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1466/97, ar papildu uzraudzības prasībām ar mērķi nodrošināt, ka Savienības politikas ieteikumi budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas procesā;

d)

papildinot procedūru dalībvalsts pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kas noteikta LESD 126. pantā un Regulā (EK) Nr. 1467/97, ar to dalībvalstu budžeta politikas stingrāku uzraudzību, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai panāktu savlaicīgu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju;

e)

nodrošinot konsekvenci starp budžeta politiku un pasākumiem un reformām, kas veiktas saistībā ar Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas procedūru, un attiecīgā gadījumā saistībā ar 9. pantā minēto ekonomiskās partnerības programmu.

a)

“neatkarīgas struktūras” ir strukturāli neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts budžeta lēmējinstitūcijām un kuras reglamentē valsts tiesību normas, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un pārskatatbildības līmeni, tostarp:

b)

“neatkarīgas makroekonomiskās prognozes” ir makroekonomiskās prognozes, ko sniegušas vai apstiprinājušas neatkarīgas struktūras;

c)

“vidēja termiņa budžeta struktūra” ir vidēja termiņa budžeta struktūra kā tā aprakstīta Direktīvas 2011/85/ES 2. panta e) punktā;

d)

“stabilitātes programma” ir stabilitātes programma kā tā aprakstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 3. pantā.

1)

ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas jo īpaši ietver vispārējas norādes, ko dalībvalstīm cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome;

2)

ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP;

3)

attiecīgā gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1176/2011; un

4)

attiecīgā gadījumā atzinumiem par 9. pantā minētajām ekonomiskās partnerības programmām.

a)

skaitliskajām fiskālajām normām, ar kurām valsts budžeta procedūrā iekļauj valsts vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā;

b)

skaitliskajām fiskālajām normām, kas minētas Direktīvas 2011/85/ES 5. pantā.

a)

tādu apstākļu iestāšanos, kuru dēļ ir iedarbināts korekcijas mehānisms gadījumiem, kad tiek konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa, vai veiktas korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 2. punktu;

b)

to vai budžeta korekcija tiek veikta saskaņā ar valsts noteikumiem un plāniem;

c)

katru reizi, kad iestājas vai beidz pastāvēt apstākļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkta desmitajā daļā, kuru dēļ pieļaujama pagaidu novirzīšanās no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa vai korekcijas šā mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

a)

vispārējās valdības sektora budžeta bilances mērķi, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) un sadalīts pa vispārējās valdības sektora apakšsektoriem;

b)

izdevumu un ienākumu prognozes nemainīgas politikas gadījumā, kas izteiktas procentos no IKP attiecībā uz vispārējo valdību, un to galvenos komponentus, tostarp bruto ieguldījumus pamatkapitālā;

c)

vispārējās valdības izdevumu un ienākumu mērķus, kas izteikti procentos no IKP, un to galvenos komponentus, ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, lai panāktu valdības izdevumu pieaugumu, atskaitot diskrecionāros ienākumu pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu;

d)

attiecīgo informāciju par vispārējās valdības izdevumiem, sadalītu pa funkcijām, tostarp izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai, un, ja iespējams, norādes par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo izplatīšanas ietekmi;

e)

tādu izdevumu un ieņēmumu pasākumu aprakstu un apjomu, ko paredzēts iekļaut nākamā gada budžeta projektā katra apakšsektora līmenī, lai mazinātu plaisu starp c) apakšpunktā minētajiem mērķiem un saskaņā ar b) apakšpunktu sniegtās prognozes nemainīgas politikas gadījumā;

f)

neatkarīgu makroekonomisko prognožu galvenos pieņēmumus un svarīgus ekonomikas notikumus, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus;

g)

pielikumu, kurā iekļauj metodiku, ekonomiskos modeļus un pieņēmumus, kā arī visus citus būtiskus parametrus, kas ir budžeta prognozes pamatā, un paredzēto kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi;

h)

norādes par to, kā budžeta plāna projektā paredzētās reformas un pasākumi, tostarp jo īpaši publiskie ieguldījumi, risina pašreizējos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu un ir būtiskas, lai sasniegtu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus.

a)

veic visu vispārējās valdības apakšsektoru publisko pārskatu vispusīgu un neatkarīgu revīziju un sniedz ziņojumu par to; šo revīziju ieteicams veikt saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm ar mērķi izvērtēt minēto publisko pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem.;

b)

sniedz pieejamo papildu informāciju, lai uzraudzītu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas progresu.

a)

Komisija, sagatavojot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu un iesakot pieprasīt bezprocentu noguldījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 5. pantu;

b)

Padome, izlemjot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu.

a)

budžeta plāna projekta satura specifikācijas, kas izklāstītas saskaņotā sistēmā, kura izveidota saskaņā ar 6. panta 5. punktu;

b)

rezultātus Eurogrupas apspriedei par Komisijas atzinumiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 1. punktu, ciktāl tie darīti zināmi atklātībai;

c)

vispārējo izvērtējumu par budžeta situāciju un perspektīvām eurozonā kopumā, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar 7. panta 4. punktu;

d)

Padomes aktus, kas minēti 9. panta 4. punktā un 12. panta 3. punktā.

a)

šīs regulas efektivitāti;

b)

progresu, kāds panākts, nodrošinot dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu un dalībvalstu ekonomiskās darbības ilgstošu konverģenci saskaņā ar LESD;

c)

to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.