PADOMES REGULA (EK) Nr. 41/2007

(2006. gada 21. decembris),

ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3), un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5), un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītus nosacījumus 2008. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1.   Nozvejas limiti, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Farēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 10., 17. un 18. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Komisija nosaka galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā ICES IIa zonas EK ūdeņos saskaņā ar IID pielikuma 8. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Moivas nozvejas limitus ICES V zonā un ICES XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5.   Komisija, ņemot vērā 2007. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos, brētliņas krājumiem ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un anšovu krājumiem ICES VIII zonā.

6.   Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un Kopienai nepiederošos ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

7.   Kopienas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) ICES V, VI un VII zonā, kas atrodas NEAFC pārvaldības apgabalā.

8.   No 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam Kopienas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas jūras asari (Sebastes mentella) tajās ICES I un II zonas daļās, kas atrodas NEAFC pārvaldības apgabalā, izņemot nenovēršamu piezveju. Šis aizliegums attiecas arī uz laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. decembrim, ja tā iesaka NEAFC. Šādā gadījumā Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē paziņojumu par NEAFC ieteikumu.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar

2.   Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2008. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

7. pants

Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   No 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītus nosacījumus, kas paredzēti:

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 51/2006 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3.   Kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IIA pielikuma 4.1. punktā un IIB un IIC pielikuma 3. punktā, un kas zvejo apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IIA pielikuma 2. punktā un IIB un IIC pielikuma 1. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, kā paredzēts minētajos pielikumos.

4.   Pamatojoties uz IID pielikuma 7. punktā paredzētajiem noteikumiem, Komisija nosaka galīgo zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2007. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2007. gadā zvejas piepūle, ko izsaka kilovatdienās, kas pavadītas ārpus ostas, kuģiem, kuriem ir dziļjūras zvejas atļauja, nepārsniedz 75 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija dziļjūras zvejas atļaujas un kuros tika zvejotas dziļjūras sugu zivis, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļjūras zivju sugu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

8. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

2.   Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

3.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punkts neattiecas uz siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES Iia zonas EK ūdeņos.

4.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

5.   Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķei ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un darbojas zvejā, kam piemēro attiecīgos nozvejas ierobežojumus, aizliedz izkraut nozvejas, kas nav šķirotas un kurās ir siļķes.

6.   Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

9. pants

Nešķirotas nozvejas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2.   Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 1. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

10. pants

Pieejas ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

11. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

12. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

13. pants

Atļauja

1.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti 14. līdz 16. pantā un 19. līdz 25. pantā.

2.   Trešo valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

14. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Farēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'Z, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta bāzes līnijas.

15. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, novieto tīklus tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

16. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši trešās valsts zvejas kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA KOPIENAS KUĢIEM

17. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos vajadzīga licence, kuru izsniedz attiecīgās trešās valsts iestādes.

2.   Tomēr 1. punktu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

3.   Maksimālo licenču skaitu un citus ar tām saistītus noteikumus paredz atbilstīgi IV pielikuma I daļai. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu, kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.   Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr katram zvejas apgabalam IV pielikuma I daļā noteiktais kopējais licenču skaits netiek pārsniegts.

5.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

18. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejai Farēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Farēru salu iestādes.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

19. pants

Pienākums saņemt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kas peld ar Norvēģijas karogu un kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 200 tonnas, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2.   Licenci un īpašu zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2006. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2007. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

20. pants

Licences un īpašas zvejas atļaujas pieprasījums

Trešās valsts iestādes pieprasījumam, ko adresē Komisijai, lai saņemtu licenci un īpašu zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

21. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie nosacījumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

22. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izsniegšanas dienā.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigu dienas, ja ir pilnībā apgūta attiecīgajam krājumam I pielikumā noteiktā kvota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā noteiktās saistības.

23. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.   Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizsniedz licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildītas šajā regulā noteiktās saistības.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

24. pants

Licences turētāja pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un citus noteikumus, ar ko reglamentē Kopienas kuģu zveju zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (34).

2.   Trešo valstu zvejas kuģiem, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

3.   Trešo valstu zvejas kuģi, izņemot tos, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā, nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

25. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu

1.   Licences zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma atļaus uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.   Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO VIDUSJŪRĀ

26. pants

Slēgtās sezonas noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

1.   Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus), jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma zonas ģeogrāfiskajos apakšapgabalos aizliedz lielo korifēnu zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot piešķirtās zvejas dienas, tad minētā dalībvalsts līdz nākamā gada 31. janvārim var pārnest dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo pārnešanu, līdz 2008. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieteikumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, aizlieguma laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. janvārim. Minētajam pieteikumam pievieno šādu informāciju:

Komisija pārsūta GFCM administratīvajam sekretariātam no dalībvalstīm saņemto informāciju.

3.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu.

27. pants

Zvejas aizlieguma zonu izveide dziļjūras jutīgo biotopu aizsardzībai

1.   Zveju ar velkamām dragām un gruntstraļu tīkliem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļjūras biotopu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali ir aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šiem īpašajiem biotopiem raksturīgo īpašību saglabāšanu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

28. pants

Kuģu saraksts

1.   Tikai tiem Kopienas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 50 tonnas, kuriem to karoga dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju un kuri ir iekļauti NAFO kuģu reģistrā, ar šajā atļaujā paredzētajiem nosacījumiem ir atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozvejas no NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursiem.

2.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā datorlasāmā formā nosūta Komisijai visus grozījumus attiecīgās valsts to kuģu sarakstā, kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

4.   Attiecībā uz tādiem kuģiem, kas ar dalībvalsts karogu peld tikai zināmu laiku (kuģa fraktēšana bez apkalpes), nosūtītajā informācijā papildus iekļauj šādus datus:

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

29. pants

Linuma acu izmēri

1.   Šīs regulas VII pielikumā minēto bentisko zivju sugu specializētā zvejā, izņemot 3. punktā minēto dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) zvejā, aizliegts izmantot trali, kura linuma acs izmērs jebkurā vietā ir mazāks par 130 mm. Īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) specializētā zvejā linuma acs izmēru var samazināt līdz 60 mm. Raju (Rajidae) specializētā zvejā linuma acs izmēru palielina līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās pārējās traļa daļās.

2.   Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 40 mm.

3.   Kuģi, kas zvejo pelaģiskos dziļūdens sarkanasarus (Sebastes mentella) 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā, izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm.

30. pants

Piestiprinājumi zvejas rīkiem

1.   Aizliegts izmantot šajā pantā neaprakstītus līdzekļus vai ierīces, kas aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru.

2.   Pie āmja apakšējās daļas drīkst piestiprināt buraudeklu, linumu vai jebkādu citu materiālu, lai novērstu vai samazinātu bojājumus.

3.   Āmja augšējā daļā drīkst piestiprināt ierīces, ja vien tās neaizsprosto āmja linuma acis. Drīkst izmantot tikai tādus āmja augšējās daļas apvalkus, kas minēti VIII pielikumā.

4.   Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejai kuģi izmanto šķirotājrestes vai režģus ar maksimālo atstarpi starp stieņiem 22 mm. To kuģu aprīkojumā, kas zvejo ziemeļu garneles 3L rajonā, ietilpst arī vismaz 72 cm gari savienojuma ķēdes gabali, kā aprakstīts IX pielikumā.

31. pants

Piezveja, ko patur uz kuģa

1.   Katras IC pielikumā minētās sugas, kuras zvejai attiecīgajā rajonā Kopienai ir iedalītas kvotas, zvejas kuģu veiktā piezveja nepārsniedz 2 500 kg vai 10 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.

2.   Ja spēkā ir zvejas aizliegums vai kvota “Citas sugas” ir pilnībā apgūta, attiecīgo sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 1 250 kg vai 5 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, kas paturēta uz kuģa. Garneļu nozveju neņem vērā bentisko zivju sugu piezvejas apjoma aprēķināšanā.

32. pants

Piezveja vienā zvejas rīku iemetienā

1.   Ja piezvejas procentuālā daļa vienā zvejas rīku iemetienā pārsniedz 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto procentuālo daļu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā jāsaglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālums līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

2.   Ja visu bentisko zivju sugu, kurām noteikta kvota, kopējā piezveja vienā zvejas rīku iemetienā garneļu zvejā pārsniedz 5 % procentus no nozvejas svara 3M rajonā un 2,5 % procentus no nozvejas svara 3L rajonā, tad kuģis attālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā saglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālumu līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

3.   Vienā zvejas rīku iemetienā atļauto piezvejas procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no attiecīgajā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas svara.

33. pants

Specializēta zveja un piezveja

1.   Kopienas kuģu kapteiņi neveic to sugu specializētu zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Uzskata, ka ir veikta zivju sugas specializēta zveja, ja šī suga svara izteiksmē veido procentuāli lielāko vienā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas daļu.

2.   Ja kuģis veic raju specializētu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir piemērots attiecīgajai zvejai, tad pirmo zvejas rīku iemetienu, kurā zivju sugas, kam noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas, tomēr uzskata par nejaušu. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.

3.   Pēc tam, kad kuģis nav uzturējies attiecīgajā rajonā vismaz 60 stundas saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu, Kopienas kuģu kapteiņi veic zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu, kura ilgums nepārsniedz 3 stundas. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja šāda izmēģinājuma iemetiena pirmajā zvejas rīku izcelšanas reizē to zivju sugu nozveja, kurām noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, to neuzskata par specializētu zveju. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.

34. pants

Zivju minimālie izmēri

1.   NAFO pārvaldības apgabalā nozvejotās zivis, kuru izmēri neatbilst X pielikumā noteiktajiem izmēriem, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā.

2.   Ja nozvejoto zivju daudzums, kuru izmērs neatbilst X pielikumā noteiktajam izmēram, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis attālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas, pirms tas atsāk zveju. Apstrādātas zivis, uz kurām attiecas prasība par zivju minimālajiem izmēriem un kuras neatbilst X pielikumā norādītajam garuma ekvivalentam, uzskata par neatbilstošām zivju minimālajiem izmēriem.

3. IEDAĻA

Zvejas aizlieguma zonu izveide dziļjūras jutīgo biotopu (zemūdens klinšu) aizsardzībai

35. pants

Grunts zvejas rīki

Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:

4. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

36. pants

Produktu marķēšana un atsevišķa glabāšana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts 1. pantā Padomes Regulai (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (36), un – attiecībā uz garnelēm – lai būtu iespējams identificēt nozvejas datumu. Turklāt tās marķē kā nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas 3L un 3M rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.

3.   Ņemot vērā drošības apsvērumus un kuģa kapteiņa likumisko atbildību par kuģošanu, piemēro šādus noteikumus:

37. pants

Zvejas un zvejas produkcijas žurnāli un nozvejas glabāšanas plāns

1.   Kopienas kuģu kapteiņi papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XI pielikumā minēto informāciju.

2.   Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts Komisijai datorlasāmā formā paziņo par XII pielikumā norādīto krājumu apjomiem, kas izkrauti iepriekšējā mēnesī, un paziņo visu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.   Par IC pielikumā minēto sugu nozvejām Kopienas kuģu kapteiņi veic ierakstus:

4.   Šā panta 3. punktā minēto zvejas produkcijas žurnālu un nozvejas glabāšanas plānu katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un tie atrodas uz kuģa, līdz kuģis ir pilnīgi izkrauts.

5.   Kopienas kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai pārbaudītu zvejas produkcijas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabātās apstrādātās produkcijas daudzumu atbilstību.

6.   Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem apliecina kapacitātes plāna pareizību visiem kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 28. panta 1. punktu. Kapteinis nodrošina to, ka šā apliecinājuma kopija atrodas uz kuģa un pēc pieprasījuma tiek uzrādīta inspektoram.

38. pants

Zvejas rīku atrašanās uz kuģa

1.   Ja kuģi veic VII pielikumā minētas sugas vai sugu specializētu zveju, uz Kopienas kuģiem nedrīkst atrasties zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 29. pantā noteikto.

2.   Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties zvejas rīki ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 29. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai. Šiem zvejas rīkiem jābūt:

39. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Kopienas kuģi NAFO pārvaldības apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.

2.   Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai citā kuģī, kas nepieder NAFO Līgumslēdzējai pusei un kas ir redzēts vai citādi identificēts kā tāds, kurš veicis zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm par katru pārkraušanu citā kuģī NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņo par to vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet saņēmējkuģi – ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā ziņojumā iekļauj laiku, ģeogrāfisko stāvokli, kopējo svaru pa izkraujamām un iekraujamām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanā iesaistīto kuģu radio izsaukuma signālu.

5.   Saņēmējkuģis vismaz 24 stundas pirms izkraušanas darbiem papildus uz kuģa esošai kopējai nozvejai un izkraujamo zivju kopsvaram paziņo ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.

6.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

40. pants

Kopienas kuģu fraktēšana

1.   Dalībvalsts var piekrist, ka tiek fraktēts zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un kam ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, lai pilnīgi izmantotu kvotu un/vai zvejas dienas, kuras ir iedalītas citai NAFO Līgumslēdzējai pusei. Tomēr neatļauj slēgt fraktēšanas līgumus par kuģiem, kurus NAFO vai cita reģionāla zvejniecības organizācija ir identificējusi kā tādus, kas ir piedalījušies nelegālas, neziņotas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās.

2.   Dienā, kad noslēdz fraktēšanas līgumu, karoga dalībvalsts nosūta Komisijai šādu informāciju, kas to pārsūta NAFO izpildsekretāram:

3.   Kad fraktēšanas līgums beidzas, karoga dalībvalsts informē par to Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju NAFO izpildsekretāram.

4.   Karoga dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

5.   Par visu 4. punkta d) apakšpunktā minēto nozveju un piezveju dalībvalstis Komisijai ziņo atsevišķi no informācijas par valsts mērogā iegūto nozveju. Komisija tūlīt pārsūta šo informāciju NAFO izpildsekretāram.

41. pants

Zvejas piepūles uzraudzība

1.   Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs dalībvalsts kuģu zvejas piepūles atbilstību zvejas iespējām, kas minētajai dalībvalstij ir pieejamas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 31. janvārī un pēc tam vismaz 30 dienas pirms attiecīgās darbības uzsākšanas nosūta Komisijai zvejas plānu, kas izstrādāts minēto dalībvalstu kuģiem zvejai NAFO pārvaldības apgabalā. Zvejas plānā cita starpā norāda kuģi vai kuģus, kuri darbosies šādā zvejā, un paredzēto zvejas dienu skaitu, ko šie kuģi pavadīs NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Dalībvalstis, pamatojoties uz orientējošām ziņām, informē Komisiju par paredzētajām darbībām, ko kuģi gatavojas veikt citos apgabalos.

4.   Zvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas piepūli, kas tiks izvērsta NAFO pārvaldības apgabalā, saistībā ar paziņojumu sniegušās dalībvalsts rīcībā esošajām zvejas iespējām.

5.   Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2008. gada 15. janvārī iesniedz Komisijai ziņojumu par zvejas plānu īstenošanu. Šajā ziņojumā norāda to kuģu skaitu, kas faktiski veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, katra kuģa iegūto nozveju un to dienu kopskaitu, kuras katrs kuģis ir zvejojis šajā apgabalā. Par to kuģu darbībām, kas zvejo garneles 3M un 3L rajonā, ziņo atsevišķi un par katru rajonu.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par ziemeļu garnelēm

42. pants

Ziemeļu garneļu zveja

1.   Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO pārvaldības apgabala 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības veic dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus, un tikai viens kuģis katrai dalībvalstij vienlaikus.

2.   Pirms katras ieiešanas ostā to kuģu kapteiņi, kas zvejo garneles 3L rajonā, vai arī viņu pārstāvji vismaz 24 stundas pirms paredzētās ieiešanas ostā ziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kuras ostas paredzēts izmantot, norādot šādu informāciju:

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par sarkanasariem

43. pants

Sarkanasaru zveja

1.   Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo sarkanasarus NAFO pārvaldības apgabala 2. apakšapgabalā un IF, 3K un 3M rajonos, paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģis peld vai kurā tas reģistrēts, sarkanasaru daudzumus, kas šajās zonās nozvejoti divu nedēļu laikposmā, kurš beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 24:00.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katras nedēļas pirmdienā.

2.   Dalībvalstis katru otro otrdienu līdz pulksten 12:00 ziņo Komisijai par divu nedēļu laikposmā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 24:00, iegūtajiem sarkanasaru daudzumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabala 2 apakšapgabalā un IF, 3K un 3M rajonā nozvejojuši kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir tajā reģistrēti.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

7. IEDAĻA

Izpildes pasākumi

44. pants

Turpmākie pasākumi pārkāpumu gadījumā

1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurām paziņots par pārkāpumu, ko izdarījis kāds no dalībvalsts kuģiem, veic tūlītēju un pilnīgu attiecīgā pārkāpuma izmeklēšanu, lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus, vajadzības gadījumā veicot arī attiecīgā kuģa fizisku pārbaudi.

2.   Ja nav ievēroti NAFO pieņemtie pasākumi, dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem veic tūlītējus juridiskus vai administratīvus pasākumus pret to pilsoņiem, kuri atbildīgi par kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

3.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka atbilstīgi 2. punktam uzsāktās procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spēj nodrošināt efektīvus pasākumus, kuri ir atbilstīgi pārkāpuma smagumam, nodrošina prasību ievērošanu, atsavina atbildīgajiem pārkāpuma rezultātā iegūto ekonomisko labumu. un efektīvi attur no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.

45. pants

Inspektoru ziņojumu statuss

1.   NAFO inspektoru sagatavotie inspekcijas un uzraudzības ziņojumi ir pieņemami pierādījumi tiesu vai administratīvajās procedūrās jebkurā dalībvalstī. Faktu konstatēšanas nolūkā dalībvalstis minētajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu statusu, kā savu inspektoru inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.

2.   Dalībvalstis sadarbojas, lai atvieglinātu tiesu procedūras vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar šo shēmu, ievērojot noteikumus, ar ko reglamentē pierādījumu pieņemamību attiecīgās valsts tiesu sistēmā vai citās sistēmās.

46. pants

Stingrāki turpmākie pasākumi attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem

1.   Papildus noteikumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1956/88 (1988. gada 9. jūnijs), ar ko pieņem noteikumus Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtās kopējās starptautisko pārbaužu programmas piemērošanai (37), un jo īpaši tai pievienotās shēmas 9. un 10. punktam, karoga dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu veic pasākumus, ja kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis vienu no turpmāk minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem:

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 3. punktā minētās inspekcijas attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības un tiek uzsākta nopietnā pārkāpuma izmeklēšana.

3.   Ja pārvaldības zonā nav kuģa karoga dalībvalsts inspektora vai citas izraudzītas personas, kas varētu veikt 1. punktā paredzēto izmeklēšanu, karoga dalībvalsts pieprasa, lai kuģis tūlīt dodas uz ostu, kurā iespējams uzsākt izmeklēšanu.

4.   Ja tiek izmeklēts 1. punkta b) apakšpunktā minētais nopietnais pārkāpums, proti, nozvejas nepareiza uzskaite, karoga dalībvalsts nodrošina, ka fiziskā pārbaude un kopējās uz kuģa esošās nozvejas uzskaite notiek ostā, kas ir tās pakļautībā. Šāda pārbaude var notikt, piedaloties inspektoram no jebkuras citas Līgumslēdzējas puses, kas vēlas tajā piedalīties, ja saņemta karoga dalībvalsts attiecīga piekrišana.

5.   Ja kuģim izteikta prasība doties uz ostu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, citas Līgumslēdzējas puses inspektors drīkst būt uz kuģa un/vai palikt uz kuģa laikā, kamēr tas dodas uz ostu, ja inspicētā kuģa dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa inspektoram nokāpt no kuģa.

47. pants

Izpildes pasākumi

1.   Karoga dalībvalsts veic izpildes pasākumus attiecībā uz kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka attiecīgais zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis kādu no 46. pantā minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem var ietvert:

3.   Attiecīgā kuģa karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par atbilstošajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija par minētajiem pasākumiem informē NAFO sekretariātu.

48. pants

Ziņojumi par pārkāpumiem

1.   Šīs regulas 46. pantā minēta nopietna pārkāpuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts – tiklīdz iespējams vai katrā ziņā trīs mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas – sniedz Komisijai ziņojumu par izmeklēšanas gaitu, tostarp sīku informāciju par visām darbībām, kas veiktas vai ierosinātas saistībā ar attiecīgo nopietno pārkāpumu, un ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

2.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Četros mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas tā nosūta NAFO sekretariātam Kopienas ziņojumu par izmeklēšanas gaitu un pēc iespējas drīzāk – ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

49. pants

Ostas valsts kontrole

Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (38), šajā nodaļā izklāstītās procedūras no 2007. gada 1. maija piemēro tādu saldētu zivju izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 1. pantā konvencijā, kas pievienota Padomes Lēmumam 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (39).

50. pants

Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kur atļauts veikt 49. pantā minētās zivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. Neskarot 49. pantā noteikto piemērošanas dienu, dalībvalstis līdz 2007. gada 15. janvārim nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē.

51. pants

Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, tādu trešo valstu kuģu vai Kopienas kuģu kapteiņi, uz kuriem ir 49. pantā minētās zivis un kuri paredzējuši ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 3 darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās ostas kompetentās iestādes, kuru tie vēlas izmantot.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno XV pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

3.   Ostas dalībvalsts tūlīt pārsūta 2. punktā minētās veidlapas kopiju zvejas kuģa karoga dalībvalstij un kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valstij vai valstīm, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās.

52. pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1.   Ostas valsts var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 51. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

Izkraušanas vai pārkraušanas darbības var uzsākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3.   Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts, nosūtot XV pielikuma I daļā paredzētās veidlapas kopiju ar pienācīgi aizpildītu C daļu, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC pārvaldības apgabalā.

53. pants

Inspekcijas

1.   Dalībvalstis katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 49. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

2.   Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

3.   Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

54. pants

Inspekcijas ziņojumi

1.   Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts XV pielikuma II daļā.

2.   Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3.   Katra inspekcijas ziņojuma oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

55. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.   Specializētā zveja, kurā zvejo XIII pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un periodos.

2.   Jauna veida zvejai un izpētes zvejai XIV pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

56. pants

Informācijas prasības kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā noteiktajām informācijas prasībām attiecībā uz atļauju saņēmušajiem kuģiem dalībvalstis no 2007. gada 1. augusta attiecībā uz šiem kuģiem paziņo Komisijai šādu informāciju:

2.   Ciktāl iespējams, dalībvalstis no 2007. gada 1. augusta paziņo Komisijai arī šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā:

57. pants

Ziņojumi par kuģu pamanīšanu

1.   Ja licencēta zvejas kuģa kapteinis CCAMLR apgabalā pamana zvejas kuģi, viņš par katru šādu gadījumu dokumentē pēc iespējas vairāk informācijas, tostarp šādu informāciju:

2.   Kapteinis pēc iespējas drīz nosūta savai karoga valstij ziņojumu, kurā ietverta 1. punktā minētā informācija. Karoga valsts pārsūta CCAMLR sekretariātam visus ziņojumus, ja saskaņā ar CCAMLR standartiem var uzskatīt, ka pamanītais kuģis iesaistīts nelegālas, neziņotas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās.

2. IEDAĻA

Izpētes zveja

58. pants

Piedalīšanās izpētes zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta noteikumiem, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā, un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā.

2.   Minētajā 58.4.3a.) un 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis no katras dalībvalsts.

3.   Attiecībā uz 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic tik lielā ģeogrāfiskā un batimetriskā diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks nekā 550 m.

59. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

60. pants

Īpašas prasības

1.   Šīs regulas 58. pantā minēto izpētes zveju veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (40), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušas bojāejas samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem

2.   Uz zvejas kuģiem, kas piedalās izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, attiecas šādas papildu prasības:

61. pants

Zvejas rīku iemetiena definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens nozīmē vienu vai vairāku jedu izlikšanu vienā vietā. Precīzu iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2.   Lai iemetienu uzskatītu par kontroles tralējumu:

62. pants

Pētniecības plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Pētniecības plānu īsteno šādi:

63. pants

Datu vākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru kontroles tralējumu; jo īpaši mēra visas vienā kontroles tralējumā iegūtās zivis līdz pat 100 zivīm, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

64. pants

Iezīmēšanas programma

1.   Katrs zvejas kuģis, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno iezīmēšanas programmu:

2.   Ilkņzivis, kas ir iezīmētas un atlaistas, neatskaita no nozvejas limitiem.

65. pants

Zinātniskie novērotāji un inspektori

1.   Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2.   Dalībvalsts saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu pieņemamību attiecīgās dalībvalsts tiesās, izvērtē atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR dalībnieka apstiprinātā inspektora ziņojumus un rīkojas tāpat, kā ar savu inspektoru ziņojumiem; gan Līgumslēdzēja puse, gan attiecīgais apstiprinātājs CCAMLR dalībnieks sadarbojas, lai atvieglinātu tiesu procedūras vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

66. pants

Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā

Dalībvalsts, kas plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR apgabalā, paziņo CCAMLR sekretariātam par savu nodomu ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms Komisijas gadskārtējās sanāksmes tieši pirms sezonas, kurā tā plāno zveju.

67. pants

Pagaidu aizliegums veikt dziļjūras zveju ar žaunu tīkliem

1.   CCAMLR apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad Zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz Zinātniskās komitejas ieteikumu, piekritusi, ka CCAMLR apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

2.   Par žaunu tīklu izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 m, iepriekš jāziņo Zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

3.   Kuģis, kurš plāno šķērsot CCAMLR apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš paziņo CCAMLR sekretariātam, norādot paredzētos CCAMLR apgabala šķērsošanas datumus. Kuģis, uz kura ir žaunu tīkli un kurš atrodas CCAMLR apgabalā, un kurš iepriekš nav par to paziņojis, pārkāpj šos noteikumus.

68. pants

Pagaidu ierobežojumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu atklātā jūrā CCAMLR apgabalā 2006./2007. un 2007./2008. gada zvejas sezonā

1.   Gruntstraļu izmantošana atklātā jūrā CCAMLR apgabalā ir aizliegta apgabalos, kuros ir spēkā Komisijas noteikti saglabāšanas pasākumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu.

2.   Šo ierobežojošo pasākumu nepiemēro gruntstraļu izmantošanai, veicot zinātnisko pētniecību CCAMLR apgabalā.

X NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Atļauju izdošana kuģiem

69. pants

Atļauju izdošana kuģiem

1.   Līdz 2007. gada 1. jūlijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2.   Šā panta 1. punkta minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3.   Zvejas kuģiem drīkst atļaut zvejot SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt SEAFO konvencijā noteiktās prasības un pienākumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Zvejas atļaujas neizsniedz kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz adekvātus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem, vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

6.   Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem, kad veic šādas izmaiņas.

70. pants

Pienākumi atļauju saņēmušiem kuģiem

1.   Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut citā kuģī.

71. pants

Atļauju nesaņēmuši kuģi

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut SEAFO konvencijā ietvertās sugas.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kurš nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā citā kuģī.

3.   Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās ko SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kas nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, vai nav saistīti ar šādām zvejas darbībām.

2. IEDAĻA

Pārkrāvumi citā kuģī

72. pants

Aizliegums pārkraušanu citā kuģī veikt jūrā

Dalībvalsts kuģiem, kas peld ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.

73. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1.   Kopienas zvejas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertās sugas, pārkrauj nozveju citā kuģī SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no Līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas zvejas kuģiem atļauj veikt pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut citā kuģī.

2.   Dalībvalsts nodrošina, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā citā kuģī ostas teritorijā. Dalībvalsts arī nodrošina, ka pārkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam un pieprasa ziņot par pārkraušanu.

3.   Tā Kopienas zvejas kuģa kapteinis, no kura citā kuģī (turpmāk – “saņēmējkuģis”) pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga valstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XVI pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas iepriekš nosūta tai SEAFO Līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana citā kuģī, šādu informāciju:

5.   Ja pārkraušana notiek SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā, tā Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un beigām informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundās nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6.   Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7.   Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8.   Katra dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2007. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.

3. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi apdraudētu dziļjūras biotopu un ekosistēmu pārvaldībai

74. pants

Slēgtie apgabali

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos:

75. pants

Iepriekšējas zvejas darbības

Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. jūnijam turpmāk norādītajā formātā paziņo Komisijai informāciju, kas saistīta ar to zvejas darbībām attiecībā uz SEAFO konvencijā minētajām sugām, kuras 74. pantā minētajos apgabalos veiktas 2004., 2005. un 2006. gadā:

4. IEDAĻA

Pasākumi nejauši noķertu jūras putnuskaita samazināšanai

76. pants

Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2007. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu noķeršanu, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

77. pants

Novēršanas pasākumi

1.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir un tiek izmantotas putnu atbaidīšanas auklas:

2.   Āķu jedas izliek tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem (41). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3.   Apstrādes subproduktu izmešana ir aizliegta zvejas rīka izmešanas vai izlikšanas laikā. Subproduktu izmešana zvejas rīka izcelšanas laikā nav vēlama. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms iemešanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4.   Kopienas zvejas kuģi pieņem iemešanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5.   Kopienas zvejas kuģus rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu iespēju putniem iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas var ietvert tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6.   SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas zvejas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespēju izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7.   Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. IEDAĻA

Kontrole

78. pants

Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1.   Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ziņojumus par ieiešanu, nozveju un iziešanu ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga valsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.

2.   Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO Alfa-3 kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3.   Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO Alfa-3 kods) un dzīvsvaru (kg).

4.   Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un nozveju pa sugām (FAO Alfa-3 kods), norādot dzīvsvaru (kg), kas iegūta kopš zvejas uzsākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

79. pants

Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka uz visiem zvejas kuģiem, kas SEAFO konvencijas apgabalā veic ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām saistītas darbības, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2.   Dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās no SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši attiecībā uz katru kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO Zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Dalībvalsts, tiklīdz iespējams, iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3.   Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda, vēlākais, līdz 2007. gada 30. jūnijam.

80. pants

Tādu kuģu pamanīšana, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā peld ar karogu, kurš nav Līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā, inter alia, ietver:

2.   Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju pārsūta SEAFO administratīvajam sekretariātam.

XI NODAĻA

NELEGĀLA, NEPAZIŅOTA UN NEREGLAMENTĒTA ZVEJA

81. pants

Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, neziņotā un neregulētā zvejā, piemēro XVII pielikumā izklāstītos pasākumus.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

82. pants

Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

83. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1116/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

84. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR teritorijā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2007. gada 1. janvāra, 55. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 185, 24.5.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(6)  OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(8)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

(9)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(10)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(11)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(12)  OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 32. lpp.).

(13)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(14)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(15)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(16)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(17)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(18)  OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(21)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

(22)  OV L 199, 21.7.2006., 8. lpp.

(23)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(24)  OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

(25)  OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

(26)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2006 (OV L 345, 8.12.2006., 10. lpp.).

(27)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(28)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(29)  OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

(30)  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(31)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(32)  OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

(33)  OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

(34)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

(35)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(36)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

(37)  OV L 175, 6.7.1988., 1. lpp.

(38)  OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

(39)  OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.

(40)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

(41)  Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.