Šis Vides politikas īstenošanas 2025. gada pārskats (EIR) – ceturtais, kopš Komisija 2016. gadā šo procesu sāka 1 , – ir periodisks ziņojums par stāvokli Eiropas Savienības (ES) vides tiesību aktu un politikas īstenošanā. EIR pakete ietver šo paziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta ES mēroga tendencēm, un 27 ziņojumus par īstenošanas stāvokli katrā dalībvalstī. Šajos ziņojumos katras dalībvalsts gadījumā ieteiktas arī “prioritārās darbības”.

I. Īstenošanas nozīme ES vides tiesību aktos un politikā

1. Mērķi un uzdevumi

Klimata pārmaiņas, piesārņojums un biodaudzveidības izzušana pašlaik ir viens no nopietnākajiem un steidzamāk apskatāmajiem riskiem gan pasaulē, gan ES, un to saasina ilgtnespējīga resursu izmantošana 2 . ES vides tiesību aktu un politikas mērķis ir šos riskus novērst, un pēdējā desmitgadē īstenošana ir ievērojami uzlabojusies. ES mēroga rādītāji, kas saistīti ar materiālu izmantošanas apritīgumu un resursu produktivitāti, liecina par dalībvalstu panākumiem pārejā uz aprites ekonomiku. Ievērojami uzlabojusies arī gaisa kvalitāte un ar to saistītie ieguvumi veselībai. Manāmi sarukušas gan rūpnieciskās emisijas, gan rūpniecisko avāriju biežums. Turklāt viscaur ES ir ievērojami izpletušās aizsargājamās teritorijas, bet tas ļauj ES sekmīgi virzīties uz globālā biodaudzveidības satvara mērķrādītāja sasniegšanu, proti, panākt, lai 30 % zemju būtu aizsargāti ar likumu. ES 2030. gada klimata mērķrādītāji ir reāli sasniedzami 3 . Tomēr īstenošanas nepilnības joprojām pastāv. Dažās jomās virzība ir jāpaātrina, lai samazinātu pašreizējo kaitējumu un ar to saistītās izmaksas, sasniegtu ES astotajā vides rīcības programmā (VRP) 4 noteiktos 2050. gada mērķus un atbildētu uz iedzīvotāju bažām.

Tas viss būtu jāizdara, vienlaikus atzīstot, ka ilgtspēja un konkurētspēja ir cieši saistītas. Mērķis ir nodrošināt, ka dekarbonizācija un dabas aizsardzība ved pie konkurētspējīgas aprites ekonomikas, kas dabai atdod vairāk, nekā no tās paņem 5 . Lai šo mērķi sasniegtu, būtiska nozīme ir īstenošanai un vienkāršošanai.

Atkārtotas un savstarpēji saistītas vides katastrofas un riski, piemēram, plūdi, sausums, ugunsgrēki un zoonozes, apliecina, ka vides aizsardzība ir arī drošības jautājums. Piemēram, aizsargāt dabu nozīmē nodrošināt 234 miljardus EUR vērtus ekosistēmu pakalpojumus, ko daba pašlaik sniedz mūsu ekonomikai 6 , piesārņojuma samazināšana uzlabo cilvēku veselību, ūdens resursu apsaimniekošanu un dabas stāvokli, aprites ekonomika samazina ieguves un atkritumu radīto piesārņojumu un uzlabo resursefektivitāti (arī ūdensefektivitāti) un līdz ar to arī ekonomisko drošību 7 . Augsti vidiskie standarti privāto sektoru virza uz inovāciju – uz ES tīro tehnoloģiju nozares globālo konkurētspēju –, un arī tas ir būtisks zaļās pārkārtošanās virzītājspēks gan ES, gan pasaulē 8 . Kopumā vides politika ir svarīgs ES konkurētspējas faktors.

Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīga konsekventa, ilgtermiņa, labi finansēta, visu sabiedrību aptveroša pieeja gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Savs ieguldījums ir jādod katram dalībniekam.

2. EIR nozīme īstenošanas virzībā

Galvenā atbildība par ES vides tiesību aktu un politikas īstenošanu uz vietas gulstas uz dalībvalstīm 9 . Īstenošanas centienos Komisija dalībvalstis atbalsta daudzos dažādos veidos, piemēram, izmantojot politiskus un tehniskus dialogus, sniedzot norādījumus par attiecīgo tiesību aktu noteikumu interpretāciju, nodrošinot ES finansējumu, piemēram, no programmas “LIFE”, kohēzijas un reģionālā fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī sniedzot tehnisko palīdzību (zināšanas, paraugprakse, apmācība) 10 .

Vajadzības gadījumā Komisija, būdama Līgumu izpildes uzraudzītāja, ar pārkāpumu lietu starpniecību veic arī izpildes panākšanas pasākumus 11 . Šī izpildes panākšanas funkcija un Komisijas loma ES finansējuma virzīšanā uz vides prioritātēm dalībvalstīs ir viena otru papildinošas. Ar zināmiem nosacījumiem ES finansējumu var izmantot, lai novērstu vai izbeigtu pārkāpumus. Savukārt vidisko pārkāpumu lietas ir spēcīgs stimuls novirzīt ES finansējumu šo lietu atrisināšanai.

EIR ir papildu instruments īstenošanas uzraudzībai un atbalstam.

·Īstenošanas uzraudzība Lai varētu novērtēt un salīdzināt situāciju dažādās dalībvalstīs un dažādos laika periodos, pašreizējo stāvokli ES tiesību aktu un politikas īstenošanā EIR izvērtē, izmantojot saskaņotus datus un metodes. EIR pamatā cita starpā ir Komisijas, Eiropas Vides aģentūras (EVA) un valstu iestāžu dati. EIR vairo dalībvalstu iestāžu un plašākas sabiedrības izpratni par pašām būtiskākajām īstenošanas nepilnībām un trūkstošajām investīcijām un citām vajadzībām visās galvenajās ES vides tiesību aktu un politikas jomās: aprites ekonomika un atkritumi, nulles piesārņojums, daba un biodaudzveidība, klimats, pārvaldība un finansējums 12 .

·Atbalsts īstenošanai. EIR ir apzināti dalībvalstu labās prakses piemēri un problemātika un ieteikti uzlabojumi un risinājumi, kā arī “prioritārās darbības”. Tas lēmumu pieņēmējiem, kas dalībvalstīs un Komisijā īsteno ES vides tiesību aktus, palīdz noteikt prioritātes attiecībā uz resursiem, piemēram, ES līdzekļiem un tehnisko palīdzību. Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar nākamo ES budžetu (daudzgadu finanšu shēmu) 13 . Lai uzraudzītu un atbalstītu īstenošanu, šā EIR paziņojuma pielikumos sniegts vides tiesību aktu īstenošanas stāvokļa pārskats par visām prioritārajām darbībām pa jomām un dalībvalstīm, kā arī rezultātu pārskats, kurā sniegts pozitīvs, neitrāls vai negatīvs novērtējums pa jomām un dalībvalstīm. EIR ir ieskicēts pašreizējais īstenošanas stāvoklis un tendences, savukārt prioritārajās darbībās un rezultātu pārskatā galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamajai rīcībai.

EIR ir politikas instruments, kas sniedz priekšstatu par vides tiesību aktu īstenošanas stāvokli dalībvalstīs. Tā konstatējumi nerada juridiskas sekas attiecībā uz Komisijas vai dalībvalstu tiesībām un pienākumiem. EIR neietekmē Komisijas pilnvaras novērtēt dalībvalstu atbilstību ES tiesību aktiem, piemēram, pārkāpumu procedūru kontekstā.

Vienkāršošanas mērķa kontekstā EIR būs galvenais instruments, kas, apzinot problēmas un piedāvājot risinājumus, atbalstīs īstenošanas dialogus un sniegs gada progresa ziņojumiem vajadzīgo informāciju par izpildes panākšanu un īstenošanu 14 . Īstenošana un vienkāršošana ir cieši saistītas, jo tām ir viens un tas pats mērķis – mērķrādītāju sasniegšana rentablā veidā. Visbeidzot, nosakot prioritārās darbības īstermiņā un vidējā termiņā, EIR veicina astotās vides rīcības programmas (VRP) īstenošanu un sniedz Eiropas pusgada procesam vajadzīgo informāciju.

3. Ievērojamas īstenošanas nepilnības un investīciju nepietiekamība

Šajā EIR ir izklāstīts ES vides tiesību aktu un politikas īstenošanas stāvoklis:

·katra no tematiskajām jomām visas ES mērogā apskatīta šā paziņojuma II daļā;

·par katru dalībvalsti katrā tematiskajā jomā vēstīts atsevišķos valstu ziņojumos, kas pievienoti šim paziņojumam.

EIR uzrāda progresu attiecībā uz resursu izmantošanu un apritīgumu, tīrāku gaisu un ūdeni, aizsargājamām dabas teritorijām un klimatu. Tomēr ES vides tiesību aktu uzliktās saistības dalībvalstis vēl nav izpildījušas visā pilnībā 15 .

Īstenošanas nepilnības dažādā mērā ir vērojamas visās ES vides tiesību aktu jomās un visās dalībvalstīs (sk. prioritāro darbību sarakstu 1. pielikumā). No 96 prioritārajām darbībām, kas ieteiktas dalībvalstīm, 22 attiecas uz aprites ekonomiku un atkritumiem, 36 attiecas uz ūdeni un piesārņojumu, 28 attiecas uz dabu un biodaudzveidību, deviņas attiecas uz pārvaldības lietām un viena attiecas uz finansējumu.

Valstu iestādes un tiesas, kam ir galvenā atbildība par ES tiesību aktu īstenošanu, ar Komisijas atbalstu ir pielikušas pūles, lai īstenotu ES noteikumus vides jomā un panāktu to izpildi. Tomēr ar vidi saistīto tiesas lietu, pārkāpumu lietu, lūgumrakstu un sūdzību skaits gan valstu, gan ES līmenī liecina par ES vides tiesību aktu īstenošanas nepietiekamību. Dažos gadījumos pastāv ievērojamas atšķirības starp vienas dalībvalsts reģioniem.

Ja Komisija konstatē pārkāpumu, kas ietilpst tās izpildes panākšanas prioritāšu jomā un kas netiek ātri atrisināts, izmantojot divpusējus kontaktus, tā var veikt izpildes panākšanas pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu. Vairāk nekā 90 % gadījumu pārkāpuma lieta tiek slēgta, nevēršoties Eiropas Savienības Tiesā (EST) 16 . Tas liecina, ka Komisija un dalībvalsts bieži ir vienisprātis par noteikumu interpretāciju un pasākumiem, kas vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai. Tomēr ar vides degradāciju saistītās izmaksas, iespējams, ir krājušās mēnešiem un dažkārt gadiem ilgi.

2025. gada 2. aprīlī aktīvas bija 309 pārkāpuma lietas, kas saistītas ar ES vides tiesību aktiem (izņemot klimata tiesību aktus). Tie ir aptuveni 19 % no Komisijas kopējā lietu skaita visās ES tiesību jomās. No šīm 309 lietām:

·24 % ir ar aprites ekonomiku un atkritumiem saistītas lietas, 45 % ir ar nulles piesārņojumu saistītas lietas, 24 % ir ar dabu un biodaudzveidību saistītas lietas un 7 % ir ar pārvaldību saistītas lietas;

·5 % attiecas uz nepaziņošanu (nav paziņots Komisijai par valsts noteikumiem, ar kuriem transponē ES direktīvas), 25 % attiecas uz neatbilstību (nav nodrošināts, ka valstu noteikumi pareizi, skaidri un precīzi transponē ES direktīvas) un 70 % attiecas uz sliktu piemērošanu (nav izpildīti ES tiesību aktos noteiktie būtiskie pienākumi, piemēram, nav sasniegti vidiskie mērķrādītāji);

·62 lietās (20 % no 309 pārkāpumu lietām par ES vides tiesību aktiem) Tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, kuru attiecīgā dalībvalsts vēl nav izpildījusi.

Dažos gadījumos Komisija var lūgt Tiesu piemērot dalībvalstij naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu par to, ka tā nav izpildījusi kādu agrāku Tiesas spriedumu. Pašlaik ES vides tiesību jomā soda maksājumus ES budžetā veic piecas dalībvalstis, kuras atbilstību vēl nav panākušas. Tālāk 1. tabulā parādīti sodi, kas samaksāti kopš 1992. gada Māstrihtas līguma stāšanās spēkā. Faktiski visi šie sodi ir uzlikti un samaksāti pēdējo 15 gadu laikā. Sodu kopsumma sasniedz gandrīz 1,2 miljardus EUR.

1. tabula. Vienreizējo maksājumu un periodisko soda maksājumu kopsumma, ko dalībvalstis saskanīgi ar LESD 260. pantu samaksājušas nepabeigtās vides noteikumu neievērošanas lietās, stāvoklis 2025. gada 2. aprīlī.

Dalībvalsts	Samaksātā kopsumma, EUR
Itālija	806 399 685
Grieķija	232 962 511
Spānija	90 510 924
Īrija	17 225 744
Rumānija	8 000 400
Kopā	1 155 099 265

Papildus īstenošanas nepilnībām pastāv investīciju nepietiekamība: dalībvalstu pašreizējie izdevumi vides jomā ir mazāki nekā izdevumi, kas nepieciešami, lai īstenošanas nepilnības novērstu. Šī investīciju nepietiekamība ir 122 miljardi EUR gadā, un tas atbilst 0,8 % no ES IKP 17 . Minētā nepietiekamība dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras – tā var būt no 0,1 % līdz 2,9 % no valsts IKP. 48 % no šīs investīciju nepietiekamības attiecas uz piesārņojumu, arī ūdens resursu apsaimniekošanas jomu. Daba un biodaudzveidība veido 30 %. Atlikušie 22 % ir saistīti ar aprites ekonomiku un atkritumiem. Šajās investīciju nepietiekamības aplēsēs nav iekļautas klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatadaptācijas jomā vajadzīgās investīcijas.

4. Izšķiroša nozīme ir pilnīgai, savlaicīgai, taisnīgai un rentablai īstenošanai

Īstenošana ir viena no Komisijas galvenajām prioritātēm. Nesenajā paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa” ir atgādināts, cik svarīgi ir ātri un apņēmīgi īstenot izpildes panākšanas pasākumus, un ir nepieciešams Komisijai turpināt “īstenot savu stratēģisko pieeju, par prioritāti nosakot pārkāpumus, kuriem ir visbūtiskākā ietekme uz sabiedrības un uzņēmējdarbības interesēm” 18 .

Turklāt, ņemot vērā ES vides tiesību aktu īstenošanas nepilnības, ES pašlaik par neīstenošanu maksā augstu cenu, piemēram, ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem – katrs desmitais nāves gadījums ES var būt saistīts ar piesārņojumu 19 –, ar slimošanu saistītām izmaksām, kuru vidū ir veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zudumi, remediācijas izmaksām un ekosistēmu pakalpojumu vājināšanos 20 .

Ņemot vērā šos izmaksu veidus trīs galvenajās ES vides tiesību aktu jomās – aprites ekonomika un atkritumi, nulles piesārņojums un daba/biodaudzveidība –, nesenā pētījumā ir konstatēts, ka ES vides tiesību aktu un politikas nepilnīgas īstenošanas izmaksas ir vismaz 180 miljardi EUR gadā 21 .

Citiem vārdiem sakot, īstenošanas nepilnības ES izmaksā 180 miljardus EUR gadā, kamēr šo nepilnību novēršanai vajadzīgā summa ir mazāka (122 miljardi EUR gadā). Tas nozīmē, ka ES vides tiesību aktu pilnīga, savlaicīga un rentabla īstenošana ir investēšana, jo novērst vides degradācijas sekas ir daudz dārgāk, un šīs sekas rodas jau šodien.

5. Galvenie labas īstenošanas faktori

ES vides tiesību aktu un politikas īstenošana prasa ilgstošu darbu, kura pamatā ir ilgtermiņa plānošana, labu zināšanu bāzi, sadarbību ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, vērā ņemamu infrastruktūru un finansējumu, kā arī ieinteresēto personu iesaistīšanu.

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, kas gūta, ar dalībvalstīm apspriežot īstenošanu saistībā ar pārkāpumu lietām, finansējuma pieprasījumiem un tehniskās palīdzības pieprasījumiem, var izšķirt piecus galvenos faktorus, kas labu īstenošanu atšķir no sliktas.

Šie faktori ir: 1) vidisko mērķu integrēšana publiskajā politikā, tālab izmantojot politiskos dialogus un izvēles, kas nosaka īstenošanas izmaksu sadali starp ieinteresētajām personām, 2) finansējums, 3) administratīvā spēja, it īpaši lai nodrošinātu pienācīgu plānošanu un koordināciju, 4) digitālie dati un 5) sabiedrības līdzdalības loma ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un tiesu pieejamība.

Visām ieinteresētajām personām – gan Komisijai, gan arī dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un mājsaimniecībām – ir jāuzņemas sava loma kopīgo interešu virzīšanā ar vides politikas palīdzību.

Vidisko mērķu integrēšana publiskajā politikā, tālab izmantojot politiskos dialogus un izvēles, kas nosaka īstenošanas izmaksu sadali starp ieinteresētajām personām

Īstenošanas pieredze liecina, ka ir būtiski vides politikas integrācijas pietiekamību publiskās politikas izstrādē un īstenošanā nodrošināt sistemātiskā, augšupējā un transversālā veidā. Tas nozīmē, piemēram, ņemt vērā publiskās politikas, budžeta un ekonomikas ietekmi uz vidi un galu galā uz cilvēku veselību un drošību. Šī cēloņsakarība darbojas arī pretējā virzienā – ir ļoti svarīgi ņemt vērā vides ietekmi uz publisko politiku, budžetu un ekonomiku.

Vēl viens vides jautājumu integrācijas aspekts attiecas uz īstenošanas izmaksu sadali starp ieinteresētajām personām. Tam ir vajadzīgi taisnīgi, savlaicīgi un nemainīgi politiskie lēmumi. Piemēram, gaisa, dabas un ūdens resursu politikā ir jāparedz pienākumi dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, publiskajam sektoram, rūpniecībai, lauksaimniecībai un mājsaimniecībām. Lai saskaņotu dabas atjaunošanas, lauksaimniecības, mājokļu, rūpniecības un ilgtspējīgas enerģijas sektoru intereses, ir jāpieņem lēmumi par zemes izmantošanu. Lai līdzsvars būtu pareizs, par īstenošanas izmaksu sadali starp ieinteresētajām personām katra dalībvalsts var lemt, ņemot vērā situāciju valsts līmenī un dažkārt reģionālā un vietējā līmenī. Tam ir vajadzīgi savlaicīgi un plaši dialogi un apspriešanās, kur tiek apzinātas kopīgas intereses, kā arī stabils un paredzams tiesiskais regulējums, kas nerada risku, ka tiesas to varētu anulēt.

Piemēram, būtisks sasniegums šajā jomā ir 2024. gada nolīgums par zaļo Dāniju. Šis plašais politiskais kompromiss, ko atbalsta lauksaimniecības, vides un citu jomu ieinteresētās personas, kā arī lielākā daļa politisko partiju, paredz uzlikt nodokli par emisijām no lauksaimniecības dzīvniekiem, lauksaimniecības kaļķa un nosusinātiem kūdrājiem, ko izmanto lauksaimniecībā, un aptuveni 400 000 hektāru lauksaimniecības zemes Dānijā pārveidot dabā un mežos 22 .

Turpretī, jo ilgāk aizkavējas vides problēmu risināšana, jo vairāk aug vidiskās izmaksas, līdz beigās tās kļūst tik lielas, ka prasa radikālu īstermiņa rīcību, kas var izraisīt lielu pretestību no skartajām ieinteresētajām personām. Šādos scenārijos bezdarbība vai novēlota rīcība vides jomā, visticamāk, novedīs pie tiesvedības, un tas vēl vairāk aizkavēs un samazinās politiskā dialoga un risinājuma rašanas iespējas.

Finansējums

Būtisks vides politikas īstenošanas veicinātājs ir finansējums. Pašlaik dalībvalstis maz paļaujas uz vides nodokļiem. Dalībvalstis var turpināt apsvērt, kā uzņēmumu un patērētāju izvēli virzīt, vienlaikus radot nodokļu ieņēmumus, ko varētu izmantot, lai novērstu investīciju nepietiekamību. ES mērogā vides nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP 2022. gadā bija no 0,9 % (Īrijā) līdz 5,6 % (Grieķijā) 23 .

Lai labāk īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, varētu izmantot nodokļus, paplašinātas ražotāja atbildības shēmas un citus mehānismus. Lai piesaistītu privāto finansējumu, ir vajadzīgi atbilstoši stimuli, piemēram, var mudināt uzņēmumus pienācīgi novērtēt un apmaksāt ekosistēmu pakalpojumus 24 .

Turklāt ievērojamas summas dalībvalstis tērē videi kaitīgās subsīdijās (VKS), kas izpaužas, piemēram, fosilā kurināmā subsīdiju (FKS) veidā 25 . Tā rezultātā dažādi valdības izdevumu veidi darbojas pretēji cits citam, un tas samazina izdevumu efektivitāti un palēnina zaļo pārkārtošanos. Gan šajā EIR paketē, gan 2024. gada Eiropas pusgada paketē ir ieteikts samazināt VKS.

Izdevumi būtu jānovirza arī zaļajai pētniecībai un izstrādei, jo tā spēj ievērojami paātrināt tehnoloģisko progresu un izgudrojumu ieviešanu tirgū un tādējādi samazināt vides politikas īstenošanas izmaksas 26 .

Administratīvā spēja

Kā valsts, tā reģionālā un vietējā līmenī vides politikas īstenošanai ir vajadzīgs atbilstošs personāls, prasmes, budžets, dati un digitalizācija. Uzlabotas administratīvās spējas mērķis ir efektīvi un ātri sasniegt rezultātu, piemēram, administratīvu un tiesas lēmumu pieņemšanu vai infrastruktūras izveidi. Tas nāk par labu publiskajam un privātajam sektoram un, visbeidzot, videi un cilvēku veselībai un drošībai. Nedrīkst aizmirst arī atbilstošu datu vākšanu un uzraudzību, izpildstruktūras ar inspicēšanas pilnvarām, kā arī speciālas policijas vienības, prokuratūras un tiesas.

Komisija šajā sakarā dalībvalstīm palīdz, izmantojot ES finansējumu un iniciatīvu ComPAct, tehniskā atbalsta instrumentu un TAIEX spēju veidošanas un tehniskās palīdzības programmas (sk. tālāk II daļas 5. iedaļu) 27 . Dalībvalstu tehniskā atbalsta pieprasījumu skaits pastāvīgi pārsniedz pieejamos resursus un apliecina interesi par šiem instrumentiem un to potenciālo lietderību dalībvalstu administratīvās spējas vairošanā un atbalstīšanā.

Lai vides politikas īstenošanā nodrošinātu vajadzīgo administratīvo spēju, ir nepieciešama arī atbilstoša plānošana un koordinācija. Saskaņota ilgtermiņa plānošana palīdzēs saskatīt saiknes starp dažādām politikas jomām. Piemēram, pārāk liela ar koksni kurināma elektrostacija vai atkritumu incinerācijas stacija var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Savukārt individuāls projekts var radīt sinerģijas un veicināt vienlaikus vairāku vidisko mērķu sasniegšanu. Piemēram, mitrāju atjaunošana var veicināt vienlaikus oglekļa sekvestrēšanu, aizsardzību pret plūdiem un sugu atjaunošanos.

Tādējādi integrētāka, holistiskāka pieeja, piemēram, iesaistot dažādu politikas jomu vai reģionu iestādes, parasti darbojas ilgākā termiņā, ir iekļaujošāka, konsekventāka, lietderīgāka un efektīvāka 28 . Turpretī izolētas, sadrumstalotas pieejas parasti ir īstermiņa, pretrunīgākas (vai dublējošas) un uzņēmīgākas pret kādu īpašu interešu ietekmi.

Piemēram, pirms atļaut darbības, kuru ietekme uz vidi ir potenciāli būtiska, vidisko risku novēršanas un samazināšanas nolūkā būtu sistemātiski jānovērtē visi attiecīgie vidiskie aspekti. Ja ietekmes uz vidi novērtējumi un atļauju piešķiršana ir labi izstrādāta un labi īstenota (ar atbilstošu grafiku, zināšanām, cilvēkresursiem un digitālajiem resursiem), to var veikt ātri un saskanīgi ar konkurētspējas mērķi. Komisija 2022. gadā sniedza ieteikumus un norādījumus, kas palīdz vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, un šajā sakarā turpina sniegt atbalstu dalībvalstīm 29 .

Jāatbalsta arī valsts vides politikas īstenošana reģionālā un vietējā līmenī. Tam nepieciešama vertikāla koordinācija starp valsts iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām (“daudzlīmeņu pārvaldība”). Dažās dalībvalstīs reģionālajām vai vietējām pašvaldībām ir pilnvaras veikt pasākumus vides jomā, tomēr tām ne vienmēr ir nepieciešamais personāls, prasmes un budžets. Valstu līmeņa vides aģentūras, sniedzot zināšanas, tehnisko palīdzību vai koordinācijas pakalpojumus, pilda atbalstošu funkciju, taču ar to dažkārt nepietiek, lai nodrošinātu savlaicīgu un rezultatīvu rīcību vietējā līmenī.

Digitālie dati

Vēl viens būtisks vides politikas īstenošanas faktors ir digitālo datu pieejamība un izmantošana. Dati par vides stāvokli un vides politiku ir būtiski, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un zinātnisko darbu, uzraudzītu paveikto un nodrošinātu salīdzinošo novērtēšanu, politikas izvērtēšanu un pārskatatbildību. Lai to panāktu, ir jāvāc, jāanalizē un jāizplata dati, kas atbilst FAIR principam, proti, ir atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami (Findable, Accessible, Interoperable, Reusable), un kam ir pareizs detalizācijas, biežuma un lietotājdraudzīguma līmenis 30 . Igaunija jau tagad padziļināti un plaši izmanto digitālos datus vides monitoringa nolūkiem, arī atkritumu apsaimniekošanā.

No dalībvalstu puses Vidiskās informācijas direktīvas pilnīga īstenošana šajā ziņā ir obligātais minimums, bet plašāka un labāka datu izmantošana atbalsta vidisko īstenošanu kopumā. Digitālie dati, kas iegūti, izmantojot tādas strauji augošas tehnoloģijas kā, piemēram, Zemes novērošanu un – vispārīgi – Copernicus sistēmu, sniedz jaunas iespējas rezultatīvāk nodrošināt vidisko atbilstību 31 . Svarīgi ir arī uzlabot esošās datu kopas. Piemēram, Komisija nesen atzīmēja “dalībvalstu nepietiekamos panākumus ūdens resursu datu digitalizācijā” 32 . Šajā sakarā ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru starp datu pieejamību un komercnoslēpuma vai konfidenciālas publisko iestāžu procedūras aizsardzību.

Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un tiesu pieejamība

Visbeidzot, īstenošanas nepilnības liecina par to, ka sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā valsts līmenī un valsts tiesu pieejamība nav bijusi pietiekama. Šo instrumentu rezultativitātes nodrošināšana ir būtisks vides politikas īstenošanas elements.

Saskaņā ar procedūru, kas izveidota ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu un Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvu, ieinteresētās personas var vides jomas lēmumu pieņemšanā piedalīties, iesūtot faktus un sniedzot novērtējumus, un tāpēc to nozīme ir liela. Tikpat liela nozīme ieinteresētajām personām ir ES vides tiesību aktu izpildes panākšanā ar valstu tiesu starpniecību. Jaunā Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību (DVKA) un Direktīvas par atbildību vides jomā (DAVJ) izvērtēšana ir pamats tam, lai uzlabotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu un sankciju lietderīgumu.

No dalībvalstu puses ir ļoti svarīgi īstenot pārskatīto DVKA, ar inspekcijām un sankcijām palielināt atturošo ietekmi, kā arī uzturēt ne vien ar pienācīgiem resursiem apgādātas izpildstruktūras, bet arī specializētas policijas vienības, prokuratūras un tiesas.

Savukārt Komisijai prioritārs uzdevums ir, nodrošinot informāciju un apmācību, kā arī apmainoties ar paraugpraksi, turpināt atbalstīt valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādes. Vēl viena prioritāte ir uzlabot tiesisko regulējumu par izmantojamām tiesībām, tiesu pieejamību un sektorspecifiskos tiesību aktos paredzētās sankcijas. Uzlabojumus šajā jomā atspoguļo, piemēram, nesen pārskatītā Gaisa kvalitātes direktīva un Rūpniecisko emisiju direktīva 33 . Visbeidzot, Komisija 2025. gada aprīlī pabeidza DAVJ izvērtēšanu (sk. tālāk II daļas 5. iedaļu).

6. Secinājums

ES vides tiesību akti un politika veicina ES labklājību, konkurētspēju un drošību un ir vajadzīgi, lai panāktu ES attīstības ilgtspējīgumu. Komisija turpinās ES vides tiesību aktu un politikas īstenošanu uzlabot, atbalstot dalībvalstis ar tehniskās spējas vairošanu un ar finansējumu, un vajadzības gadījumā izmantos vienkāršošanu un izpildes panākšanu.

Vairākos vides tiesību aktu un politikas aspektos ES ir panākti būtiski uzlabojumi, kam ir tieša ietekme izglābto dzīvību un novērsto izmaksu ziņā. Tomēr, lai izpildītu ES vides tiesību aktu prasības un sasniegtu astotajā vides rīcības programmā 2030. un 2050. gadam noteiktos mērķus, progress jāpaātrina. Šie mērķi atspoguļo zinātniskos novērtējumus, kā arī ES starptautiskās saistības.

Kamēr ES dalībvalstis nebūs īstenošanas nepilnības novērsušas, tām jāsedz ievērojamas izmaksas, kas saistītas ar neīstenošanu, – vismaz 180 miljardi EUR gadā, neskaitot ar klimata tiesību aktiem un politiku saistītos izdevumus. Šīs izmaksas ir par zaudētām dzīvībām, par slimībām, veselības aprūpi, remediāciju un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos. Tās neietver citas, grūtāk kvantificējamas izmaksas, ko rada, piemēram, tiesiskuma atkāpšanās un konkurences apstākļu vienlīdzīguma mazināšanās. Būtiski ir tas, ka īstenošanas izmaksas ir daudz zemākas nekā neīstenošanas izmaksas. Īstenošana ir saprātīgs ieguldījums.

Vides politikas īstenošanu dalībvalstīs varētu uzlabot, labāk integrējot vidiskos mērķus publiskajā politikā, izmantojot politiskos dialogus un izvēles iespējas attiecībā uz pārkārtošanās izmaksu sadali starp ieinteresētajām personām, finansējumu, labāku administratīvo spēju, digitālo datu lietderīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības dalību un iespēju vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem. Visas sabiedrības daļas, piemēram, valstu un reģionālās valdības, vietējās pašvaldības, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība kopumā, ir kopīgi ieinteresētas izmantot šīs ietekmes sviras, lai vides politikas īstenošanu padarītu vienkāršāku un rentablāku.

II. ES vides tiesību aktu un politikas īstenošanas stāvoklis

1. Aprites ekonomika un atkritumi

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Kā uzsvērts Konkurences kompasā un paziņojumā par tīras rūpniecības kursu 34 , ES konkurētspēja, nodarbinātības izaugsme, ekonomiskā drošība, noturība, klimatneitralitāte un vispārējā vidiskā ilgtspēja ir atkarīga no resursu izmantošanas efektivitātes un apritīguma. Apritīga prakse palīdz samazināt izmaksas ES ražošanas uzņēmumiem, jo tie parasti tērē vismaz divreiz vairāk par materiāliem nekā par darbaspēku vai enerģiju. Atkalizmantošanai un reciklēšanai, vienlaikus samazinot apglabāšanu poligonos, ir būtiska nozīme, lai taupītu enerģiju, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazinātu piesārņojumu, palielinātu izejvielu piegādes drošību un samazinātu ES atkarību no importa no trešām valstīm. Atkalizmantošana un reciklēšana rada darbvietas vietējā līmenī un veicina inovāciju jaunās ilgtspējīgu produktu tehnoloģijās un materiālu pārvaldības jomā.

Šajā EIR ziņots par to, kā dalībvalstis īsteno ES politikas satvaru pārejai uz aprites ekonomiku, kas noteikts 2020. gada aprites ekonomikas rīcības plānā 35 . Satvara mērķis ir izvērst apritīgus risinājumus, kas ilgtspējīgus produktus padarītu par normu, atkritumus pārvērstu ekonomiskā vērtībā un koncentrētos uz galvenajām vērtības ķēdēm. Ar to visā produktu aprites ciklā un viscaur vērtības ķēdēs tiek ieviesta virkne leģislatīvu un neleģislatīvu darbību. To vidū ir, piemēram, Produktu ilgtspējas ekodizaina regula 36 , ar kuru tiks ieviestas snieguma un informācijas prasības konkrētām produktu grupām. Attiecībā uz galvenajām vērtības ķēdēm, ņemot vērā to potenciālu uzlabot apritīgumu, ieviestas īpašas iniciatīvas. Tās ietver, piemēram, ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju 37 , Bateriju regulu 38 un Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu 39 .

Šajā kontekstā ES atkritumu politikas mērķis ir aprites ekonomiku veicināt, no atkritumiem iegūstot kvalitatīvus resursus, arī kritiski svarīgas izejvielas. ES atkritumu apsaimniekošanas politikas galvenais mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas negatīvās ietekmes.

Galvenie tiesību akti šajā jomā ir Atkritumu pamatdirektīva 40 , Atkritumu poligonu direktīva 41 , Regula par baterijām un bateriju atkritumiem 42 , ierosinātā Nolietotu transportlīdzekļu regula 43 , ar ko aizstāj pašreizējo direktīvu, Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem 44 un Regula par atkritumu sūtījumiem 45 . Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi ir noteikti minētajos un citos tiesību aktos par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, bīstamajiem atkritumiem, kuģu pārstrādi, kalnrūpniecības atkritumiem un smēreļļu atkritumiem 46 .

Nav tāda visaptveroša rādītāja, ar ko varētu vērtēt pāreju uz aprites ekonomiku, tomēr nozīmīgi ir apritīgu materiālu izmantošanas rādītājs, ar ko mēra otrreizējo izejvielu īpatsvaru ES pieprasījumā pēc materiāliem, un resursu produktivitāte, ar ko mēra iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu patērēto iekšzemes izejvielu vienību (sk. tālāk dotos skaitļus). Galvenie rādītāji attiecībā uz atkritumiem apraksta atkritumu rašanos, kā arī reciklēšanu un apglabāšanu atkritumu poligonos.

Galvenie rādītāji ES līmenī

1. attēls

Avots: Eurostat, “Circular material use rate”, env_ac_cur, pēdējoreiz atjaunināts 2024. gada 13. novembrī, skatīts 2024. gada 10. decembrī, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/env_ac_cur/default/table?lang=en .

2. attēls

Avots: Eurostat, “Resource productivity”, env_ac_rp, pēdējoreiz atjaunināts 2024. gada 7. augustā, skatīts 2024. gada 10. decembrī, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/env_ac_rp/default/table?lang=en .

Galvenie konstatējumi

·Dalībvalstu pārejā uz aprites ekonomiku vērojams zināms progress. 1. attēlā redzams, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam apritīgu materiālu izmantošanas rādītājs ES mērogā no 11,2 % pieaudzis līdz 11,8 %, savukārt aprites ekonomikas rīcības plānā noteiktais mērķis ir 2020. gada apritīguma rādītāju līdz 2030. gadam divkāršot, sasniedzot 22,4 %. Tāpēc ir jāpieliek lielākas pūles, it īpaši lai ieviestu augšposma apritīguma pasākumus visā vērtības ķēdē 47 , un galvenā uzmanība jāpievērš atkritumu rašanās samazināšanai un materiālu atkalizmantošanai.

·Dažas dalībvalstis un reģioni apritīguma rādītāju un īstenoto pasākumu ziņā paveikuši daudz, savukārt citi atpaliek.

·Pāreja uz aprites ekonomiku, it īpaši būvētajā vidē 48 , ir steidzami nepieciešama, lai samazinātu ietekmi (galvenokārt resursu patēriņu un atkritumu apjomu), vienlaikus saglabājot produktu un aktīvu vērtību sistēmā un radot papildu vidiskos, ekonomiskos un sociālos ieguvumus 49 .

·Neraugoties uz reciklēšanas apjoma pieaugumu un sadzīves atkritumu poligonu skaita samazināšanos, daudzas dalībvalstis riskē nesasniegt 2025. gada mērķrādītāju “sagatavošanai uz atkalizmantošanu” un sadzīves atkritumu reciklēšanai (55 %), 2025. gada reciklēšanas mērķrādītāju iepakojuma atkritumiem (65 %) un 2035. gada mērķrādītāju sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos (10 %). Pēdējo divdesmit gadu laikā atkritumu reciklēšanas līmenis (izņemot galveno minerālu gadījumā) nav būtiski uzlabojies.

·Lai novērstu nepārstrādājamu atkritumu rašanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās atjaunina savas atkritumu rašanās novēršanas programmas. Lai kāpinātu reciklēšanas rādītājus, daudzas valstis nesen ir pieņēmušas un īsteno atkritumu reformas. Augsti iztveršanas rādītāji un kvalitatīva dalītā savākšana ir būtiski priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai sagatavotos atkalizmantošanai un reciklēšanai.

·Lai samazinātu apglabāšanas poligonos un incinerācijas apjomu, ir jāizmanto viss ekonomisko pasākumu klāsts, piemēram, stimuli un investīcijas. Jāinvestē, lai attīstītu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru, kas atbalsta atkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu, it īpaši attiecībā uz bioatkritumiem un plastmasu, un lai ieviestu iepakojuma depozīta sistēmas.

Labas prakses piemēri

·Igaunijā 2025. gadā tiks ieviesta reāllaika digitāla atkritumu datu un izsekojamības sistēma 50 . Sistēma ļaus uzņēmumiem elektroniski nosūtīt atkritumu datu kopas valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Paredzams, ka tā atbalstīs arī noteikumu izpildes panākšanu un politikas izstrādi.

·Polija ir no atkritumu maksas 51 daļēji atbrīvojusi namīpašniekus, kuri savus atkritumus kompostē mājās. Tas veicina šādu kompostēšanu un uzlabo uzraudzību, jo, lai atbrīvojumu saņemtu, mājsaimniecībām ir jāziņo pašvaldībai par kompostēšanu mājās.

2. Nulles piesārņojums, arī saistībā ar ķimikālijām

Otrais nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvars 52 skaidri parāda, ka progress tīra gaisa, tīra ūdens un tīras augsnes sasniegšanā nav pietiekams. Ņemot vērā pēdējos gados pieņemtos jaunos un pārskatītos tiesību aktus, galvenā uzmanība šo mērķu sasniegšanā jāpievērš īstenošanai.

A. Ūdens

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Ūdens resursu un no ūdens atkarīgu ekosistēmu aizsardzība, kā arī tīra ūdens pieejamība ir pamatnosacījums cilvēka dzīvei, ekonomikai (ūdens ir vajadzīgs visos tautsaimniecības sektoros), kā arī videi. ES ūdens resursu politika ir visaptveroša – tā aptver ūdens kvalitāti un kvantitāti, kā arī nosaka kompetento iestāžu un ūdenssaimniecības ražojošā segmenta pienākumus 53 . Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģija 54 pastāvošo politiku attīsta plašāk, lai ES ekonomiku, sabiedrību un dabu padarītu noturīgāku pret riskiem, kas saistīti ar ūdeni. Turklāt ūdensresursu noturība ir svarīgs ES konkurētspējas elements. Ūdens resursu ziņā vieda ekonomika, kas uztur maksimāli modernu ūdenssaimniecības nozari, ļaus ES sasniegt savus vidiskos un ekonomiskos mērķus, vienlaikus saglabājot stratēģisko autonomiju.

Galvenie ūdens jomas ES tiesību akti ir Ūdens pamatdirektīva (ŪPD) 55 un no tās atvasinātās direktīvas par virszemes un pazemes ūdeņiem, Plūdu direktīva 56 , Ūdens atkalizmantošanas regula 57 , Dzeramā ūdens direktīva 58 , Peldūdeņu direktīva 59 , Nitrātu direktīva 60 , Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva 61 un Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) 62 . Līdz šim veiktie izvērtējumi liecina, ka ūdens direktīvas lielākoties ir mērķderīgas, bet jāuzlabo to īstenošana. Dzeramā ūdens direktīva un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva pārskatītas attiecīgi 2020. un 2024. gadā.

Reizi sešos gados dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par saviem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem (UBAP) un plūdu riska pārvaldības plāniem (PRPP). Komisija ir novērtējusi trešā cikla UBAP un otrā cikla PRPP, kuri aptver 2022.–2027. gada laikposmu un bija jāiesniedz līdz 2022. gada martam, un 2025. gada februārī par tiem attiecīgi ziņoja Eiropas Parlamentam un Padomei 63 .

Galvenie rādītāji ES līmenī

Aplūkojot agregētos skaitļus, jāsecina, ka ES ūdensobjektu stāvoklis nav ievērojami uzlabojies. Dažos gadījumos, kad dalībvalstis ir palielinājušas izdevumus ūdens resursu jomā vai ir guvušas ievērojamus panākumus citu attiecīgo tiesību aktu īstenošanā, ir skaidri vērojams pozitīvs dažu veidu noslogojuma samazinājums. Attiecībā uz pazemes ūdensobjektiem lielākajai daļai ir labi kvantitatīvie un ķīmiskie rādītāji ar pozitīvu tendenci kopš pēdējā ziņošanas cikla (5. un 6. attēls). Turpretī virszemes ūdeņi atrodas ļoti kritiskā situācijā. Labā ekoloģiskā stāvoklī ir mazāk nekā puse (39,5 %) novērtēto ES virszemes ūdensobjektu, savukārt labā ķīmiskajās stāvoklī ir mazāk nekā trešdaļa (26,8 %) (3. un 4. attēls) 64 .

3. attēls. ES virszemes ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis saskaņā ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem UBAP (attiecīgi 2009., 2015., 2022.)

4. attēls. ES virszemes ūdensobjektu ķīmiskais stāvoklis saskaņā ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem UBAP (attiecīgi 2009., 2015., 2022.)

5. attēls. ES pazemes ūdensobjektu kvantitātes statuss saskaņā ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem UBAP (attiecīgi 2009., 2015., 2022.)

6. attēls. ES pazemes ūdensobjektu ķīmiskā stāvokļa novērtējums saskaņā ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem UBAP.

Galvenie konstatējumi

·Komisijas ziņojums par trešajiem UBAP aptver 20 dalībvalstis, jo pārējās septiņas savus ziņojums nav iesniegušas laikus. Tomēr Komisijas ziņojums aptver aptuveni 90 % no ES virszemes un pazemes ūdensobjektiem (jeb aptuveni 97 000 virszemes ūdensobjektu un 15 000 pazemes ūdensobjektu).

·Dalībvalstu zināšanas par ūdensobjektu stāvokli ir kļuvušas plašākas, uzlabojies arī monitoringa sistēmu ģeogrāfiskais aptvērums, aptverto bioloģisko un ķīmisko ūdens kvalitātes elementu skaits un monitorēto prioritāro vielu skaits. Tomēr dalībvalstu prakse ir ļoti atšķirīga, un joprojām pastāv būtiskas ekoloģiskā stāvokļa monitoringa nepilnības.

·To virszemes ūdensobjektu zemais īpatsvars, kuri ir labā ķīmiskajā stāvoklī (mazāk nekā 30 %), lielā mērā ir saistīts ar “visuresošām noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām” vielām (uPBT), bez kurām labu ķīmisko stāvokli būtu sasniedzis 81 % virszemes ūdensobjektu.

·No dalībvalstu prognozēm ir skaidrs, ka ar pasākumu programmu, kas izklāstīta trešajos UBAP, pilnīga atbilstība ŪPD mērķiem līdz 2027. gadam netiks panākta. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāpalielina savu ieceru vēriens un jāpaātrina rīcība, lai samazinātu neatbilstību. Īpaši svarīgi būs novērst ievērojamo finansējuma nepietiekamību un labāk integrēt ar ūdeni saistītus aspektus citās attiecīgās politikas jomās. Dalībvalstīm būtu jāievieš arī papildu pasākumi, kas samazinātu pašreizējo pastāvīgo vides noslogojumu, un šajā darbā jāpamatojas uz rūpīgām nepilnību analīzēm, kas it īpaši vajadzīgas, lai samazinātu piesārņojumu ar barības vielām un pesticīdiem, uzlabotu upju nepārtrauktību un hidromorfoloģiskos apstākļus, novērstu likumīgu un nelikumīgu ieguves pārmērību un veicinātu ūdensefektivitāti.

·Visas dalībvalstis dažādos līmeņos saskaras ar problēmām, kas saistītas ar barības vielu radīto piesārņojumu, arī no lauksaimniecības. Tām būtu jāpastiprina centieni piesārņojumu ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem un eitrofikāciju vēl vairāk samazināt ar attiecīgiem pasākumiem savos rīcības plānos un jānodrošina, ka nitrātjutīgās zonas tiek noteiktas pareizi un savlaicīgi.

·Kaut arī zināmas sekmes ir, daudzās dalībvalstīs komunālie notekūdeņi joprojām netiek savākti un attīrīti tā, kā tas būtu jādara, un lielākā daļa no tām ir iesaistītas pārkāpuma procedūrās 65 , bet dažas maksā arī naudassodus 66 . Tālākās sekmes ir atkarīgas no tā, vai dalībvalstis investīcijas notekūdeņu savākšanas sistēmās un attīrīšanas stacijās (tām var izmantot arī kohēzijas politikas finansējumu un Eiropas Investīciju bankas aizdevumus) noteiks par prioritārām. 2024. gadā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva tika pārskatīta, lai stiprinātu esošos attīrīšanas standartus un ieviestu jaunu papildu attīrīšanas procesu attiecībā uz komunālo notekūdeņu mikropiesārņotājiem. Citas jaunas prasības ir saistītas ar virzību uz sektora energoneitralitāti, paplašinātas ražotāja atbildības sistēmas izveidi, kuras mērķis ir nodrošināt mikropiesārņotāju attīrīšanas ilgtspējīgu finansēšanu vispiesārņojošākajos rūpnieciskajos segmentos, kā arī sanitārijas pieejamību, it īpaši neaizsargātām un marginalizētām grupām. Visbeidzot, dalībvalstīm būs jānodrošina, ka tiek veikts dažādu PFAS monitorings komunālajos notekūdeņos, kas novadīti dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu sateces baseinos. Akta transponēšana būtu jāpabeidz līdz 2027. gada 31. jūlijam.

·Salīdzinājumā ar iepriekšējo ciklu ievērojami uzlabojusies plūdu riska pārvaldība. Visas dalībvalstis ir noteikušas plūdu riska pārvaldības mērķus, un vairāk dalībvalstu šos mērķus skaidri sasaista ar īstenošanas pasākumiem. Tomēr tikai dažos plūdu riska pārvaldības plānos ir ziņots par progresu, kas panākts mērķu sasniegšanā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus par plānu rezultativitāti. Klimata pārmaiņu ietekmi var labāk ņemt vērā, izmantojot modelēšanu un scenārijus, kuros ir lielāks identificēto riska jomu skaits.

·Sniegums Peldūdeņu direktīvas īstenošanā Eiropas Savienībā kopumā lielākoties ir teicams vai labs.

·Kaut arī pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva jau ir stājusies spēkā, dažas dalībvalstis ir aizkavējušās ar tās transponēšanu 67 . Dzeramā ūdens jomā Komisija ir pieņēmusi deleģētos un īstenošanas aktus 68 , ar kuriem minēto direktīvu īsteno, it īpaši lai izveidotu ES sistēmu tādu materiālu testēšanai un apstiprināšanai, kuriem būs atļauts nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni. Attiecībā uz PFAS Komisija dalībvalstīm ir sniegusi atbalstošas tehniskās pamatnostādnes par dzeramā ūdens monitoringa metodēm. No 2026. gada janvāra tiks piemēroti saskaņoti PFAS kvalitātes standarti. Ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas par PFAS ietekmi uz cilvēka veselību, Komisija turklāt ir iesaistījusi Pasaules Veselības organizāciju, lai līdz 2026. gada beigām noteiktu atjauninātas uz veselību balstītas PFAS vērtības dzeramajam ūdenim 69 .

·Ar JSPD saistītā darba sekmes valstu ziņojumos aprakstītas biodaudzveidībai veltītajā nodaļā, jo pasākumi, kas veikti, lai samazinātu piesārņojumu vai aizsargātu jūras vidi, galu galā veicina jūras sugu un to dzīvotņu veselību un noturību. Pēc 2022. gada EIR Komisija ir pētījusi, cik piemērota dalībvalstu jūras stratēģijās iekļautā atjauninātā pasākumu programma ir tam, lai sasniegtu JSPD mērķi, proti, saglabāt vai sasniegt labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos 70 .

Labas prakses piemēri

·Luksemburgas trešā cikla UBAP galvenā uzmanība ir pievērsta morfoloģisko izmaiņu radītā noslogojuma samazināšanai, izmantojot ietekmi mīkstinošus un kompensējošus pasākumus, tā lai labāk regulētu un nodrošinātu pienācīgus ekoloģiskā caurplūduma režīmus. Piemēram, Petruses upes atjaunošana, ko līdzfinansē EIB, palīdzēs samazināt plūdu risku, palielināt biodaudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņām.

·Kopējās lauksaimniecības politikas prasītajā stratēģiskajā plānā, ko izstrādājusi Čehija, uzmanība ir pievērsta ūdens kvalitātes uzlabošanai. Plāns stimulē lauksaimniekus ap ūdenstecēm veidot platas buferjoslas, kurās nav atļauts izmantot pesticīdus, un paredz bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru no 16 % (virs ES vidējā rādītāja, kas 2021. gadā bija aptuveni 10 %) palielināt līdz 21,3 % no lauksaimniecības zemes 2030. gadā (ES zaļā kursa mērķrādītājs ir 25 %).

B. Gaiss un troksnis

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Gaisa piesārņojums un lieks troksnis nopietni ietekmē cilvēka veselību un vidi. Tie ir galvenie vides piesārņojuma avoti, kas ES gadā izraisa vismaz 10 % priekšlaicīgas nāves gadījumu, galvenokārt tāpēc, ka rada ievērojamu risku veselībai, arī ierosina elpceļu un sirds un asinsvadu slimības 71 . Gaisa piesārņojums turklāt ietekmē fiziskās aktivitātes, kas ir viens no galvenajiem veselīguma faktoriem. No vienas puses, gaisa piesārņojums attur no fiziskām aktivitātēm ārpus telpām 72 . No otras puses, ja cilvēki ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām nodarbojas par spīti gaisa piesārņojumam, tam var būt negatīvas sekas 73 .

Spēkā esošajos tīra gaisa tiesību aktos gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā ir noteikti divi galvenie pienākumu veidi, kas attiecas uz gaisa piesārņotājiem.

·Pirmkārt, pastāv uz veselību balstīti standarti, kas reglamentē gaisa piesārņotāju koncentrāciju apkārtējā gaisā 74 . Tie attiecas uz daļiņām (PM2,5 un PM10), slāpekļa dioksīdu (NO2), sēra dioksīdu (SO2), benzolu, oglekļa monoksīdu (CO), svinu (Pb), arsēnu (As), kadmiju (Cd), niķeli (Ni), benz(a)pirēnu un ozonu.

·Otrkārt, ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz pieciem gaisa piesārņotājiem, proti, sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdiem (NOx), nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (NMGOS), amonjaku (NH3) un smalkajām daļiņām (PM2,5) 75 .

Veselībai kaitīgiem gaisa piesārņotāju līmeņiem joprojām īpaši pakļauti ir pilsētnieki 76 . Gaisa piesārņojums negatīvi ietekmē arī ekosistēmas, galvenokārt paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes ozona radītās oksidācijas dēļ, kas izraisa biodaudzveidības izzušanu un samazina kultūraugu ražu. Kopumā ES iedzīvotāji vēl arvien ir pakļauti tādai gaisa piesārņotāju koncentrācijai, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktos līmeņus. Eiropas Vides aģentūra lēš, ka 2022. gadā aptuveni 239 000 nāves gadījumu ES27 valstīs bija saistīti ar tāda līmeņa PM2,5 iedarbību, kas pārsniedz PVO gaisa kvalitātes pamatnostādņu līmeņus 77 .

Īstenojot ES tīra gaisa politiku, ir panākti būtiski gaisa kvalitātes uzlabojumi: 2005.–2022. gada laikposmā ar PM2,5 saistīto nāves gadījumu skaits ES ir samazinājies par 45 %, tādējādi tuvojoties Nulles piesārņojuma rīcības plānā 2030. gadam 78 paredzētā 55 % samazinājuma mērķrādītājam. Tomēr daudzās dalībvalstīs joprojām tiek pārsniegtas gaisa piesārņotāju robežvērtības, kas noteiktas Gaisa kvalitātes direktīvā (AAQD), vai arī nav izpildītas NEC direktīvā noteiktās emisiju samazināšanas saistības, un Komisija šo situāciju cieši uzrauga.

Vides troksnis ir pēc gaisa piesārņojuma otrais nozīmīgākais veselību nelabvēlīgi ietekmējošais faktors. ES27 valstīs tas izraisa 27 000 jaunu saslimšanu ar sirds slimībām un 4,5 miljoniem cilvēku gadā rada nopietnus miega traucējumus 79 . Dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni sasniegt 2030. gada trokšņa mērķrādītāju 80 . Vides trokšņa direktīvas 81 mērķis ir cilvēku veselību aizsargāt, pieprasot dalībvalstīm novērtēt trokšņa līmeņus un pieņemt rīcības plānus, lai vajadzības gadījumā novērstu un samazinātu vides troksni, it īpaši tad, ja tā iedarbības līmeņi var būt cilvēka veselībai kaitīgi.

Galvenie rādītāji ES līmenī

7. attēls. Dalībvalstis, kas 2020.–2022. gadā nebija izpildījušas attiecīgās NEC direktīvas 2020.–2029. gada emisiju samazināšanas saistības

Galvenie konstatējumi

·Neskatoties uz uzlabojumiem, gaisa piesārņojums joprojām nopietni apdraud iedzīvotāju veselību ES. Vienmēr, kad gaisa kvalitātes robežvērtības bijušas pārsniegtas pastāvīgi, Komisija ir konsekventi sākusi pārkāpuma procedūru attiecībā uz galvenajiem piesārņotājiem, piemēram, PM un NO2 82 . Daudzos gadījumos Tiesa jau ir pieņēmusi spriedumus, kuros pieprasa dalībvalstīm veikt korektīvus pasākumus 83 .

·Dalībvalstīm sistemātiski un konsekventi jāizpilda gaisa kvalitātes monitoringa prasības, lai radītu labāku informatīvo pamatu tīra gaisa un biodaudzveidības politikai ES un valstu līmenī.

·Gadu gaitā dalībvalstis ir samazinājušas galveno gaisa piesārņotāju emisijas, kaut arī atkarībā no piesārņotāja veida un sektora tas noticis dažādā tempā. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu (galvenokārt lauksaimniecības radītās) NH3 emisijas, – 2022. gadā savas saistības nebija izpildījušas astoņas dalībvalstis 84 . Lai panāktu atbilstību, ir jāveic tādi pasākumi kā mazemisiju lauksaimniecības paņēmienu ieviešana, arī lauksaimniecības dzīvnieku, kūtsmēslu un mēslošanas līdzekļu pārvaldībā. Četras dalībvalstis 2022. gadā nebija izpildījušas vienu vai vairākas emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz NOx 85 , PM2,5 86 , NMGOS 87 un SO2 88 .

·Ir panākti uzlabojumi karšu un rīcības plānu pieņemšanā saskaņā ar Vides trokšņa direktīvu, bet to joprojām nav vairākās dalībvalstīs, un attiecīgi tiek piemērotas pārkāpuma procedūras 89 , no kurām dažas ir nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Labas prakses piemēri

·Īrija TAIEX-EIR rīku ir izmantojusi, lai organizētu daudzvalstu darbsemināru par pasākumiem transporta un dzīvojamo ēku radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, un tas ir ļāvis apmainīties ar labas prakses piemēriem, arī saistībā ar komunikāciju 90 .

·Rumānija ir sarīkojusi TAIEX-EIR darbsemināru par labu praksi trokšņa mazināšanas pasākumu un trokšņa kartēšanas jomā. Tas ir noderējis, lai mācītos no citām dalībvalstīm un parādītu labas prakses piemērus attiecībā uz trokšņa mazināšanas pasākumu īstenošanu un trokšņa kartēšanu ceļu satiksmē, dzelzceļa satiksmē, lidostu satiksmē un rūpnieciskos objektos 91 .

C. Rūpnieciskās emisijas un ķimikālijas

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

ES politikā un tiesību aktos par rūpnieciskajām emisijām un ķimikālijām var izšķirt četrus galvenos elementus.

Pirmkārt, Rūpniecisko emisiju direktīva (RED) 92 – tā ir galvenais ES instruments, ar ko samazina emisijas, kuras gaisā, ūdenī un zemē nonāk no lielām rūpnieciskām iekārtām un intensīvās lopkopības saimniecībām (cūku un mājputnu audzēšanas saimniecībām). Saskaņā ar RED atļaujas par attiecīgajām iekārtām un saimniecībām valsts atļauju izsniegšanas iestādes dod, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), kas emisiju novēršanas un kontroles jomā ir vidiski visiedarbīgākie un ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgākie.

2024. gadā RED ir pārskatīta, nosakot vērienīgākas ieceres ES nulles piesārņojuma mērķa sasniegšanai. Jaunās RED mērķis ir i) aizsargāt gaisu, ūdeni un augsni, tālab novēršot kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ii) novērst atkritumu rašanos un veicināt aprites ekonomiku, iii) uzlabot energoefektivitāti un resursefektivitāti, kā arī iv) veicināt dekarbonizāciju. Tajā ir paredzēti arī stingrāki noteikumi par sankcijām.

Otrkārt, Seveso direktīva par lielu rūpniecisku avāriju novēršanu (Direktīva 2012/18/ES jeb Seveso III direktīva) 93 – tās mērķis ir i) pārvaldīt lielus ar bīstamām vielām – it īpaši ķimikālijām – saistītus avāriju riskus, ii) ierobežot šo risku ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, iii) uzlabot lielu avāriju novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām.

Treškārt, Dzīvsudraba regula 94 – tajā ir paredzēti pasākumi un nosacījumi attiecībā uz dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu izmantošanu, glabāšanu un tirdzniecību, dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanu, izmantošanu un tirdzniecību un dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanu. Regula 2024. gadā ir pārskatīta un papildināta ar noteikumiem, kas attiecas uz atlikušajiem apzinātajiem dzīvsudraba lietojumiem ES 95 .

Ceturtkārt, ķimikāliju jomā ir REACH 96 un CLP 97 regulas – nosakot aizliegumus, ierobežojošus pasākumus un ar produktiem saistītus pienākumus, tās izveido visaptverošu pareizas ķimikāliju pārvaldības satvaru 98 .

Galvenie rādītāji ES līmenī

8. attēls. Rūpnieciskā gaisa piesārņojuma radītais kaitējums un intensitāte (2021)

Avots: EVA, 2024. g., ES lielo rūpniecisko iekārtu radītā gaisa piesārņojuma nodarīto zaudējumu izmaksu intensitāte .

9. attēls. Smago metālu rūpnieciskās emisijas ūdenī un to intensitāte (2022)

Avots: EVA, 2024. g., ES lielo rūpniecisko iekārtu radītā ūdens piesārņojuma intensitāte .

Galvenie konstatējumi

·Saskaņā ar Eiropas Rūpniecisko emisiju portāla 99 datiem 2012.–2021. gada laikposmā rūpnieciskās emisijas gaisā radījušas 2,7–4,3 triljonu EUR lielus zaudējumus jeb vidēji 268–428 miljardus EUR lielus zaudējumus gadā 100 . Tajā pašā laikposmā rūpniecības radītā gaisa piesārņojuma nodarītais kaitējums samazinājies par gandrīz 35 %, lai gan pēc krituma 2020. gadā tas atkal pieauga. Procentuāli lielākais samazinājums pēdējo desmit gadu laikā noticis enerģētikas sektorā – to veicināja sekmīga labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) ieviešana un pāreja uz mazāk piesārņojošām un mazāk oglekļietilpīgām degvielām.

·50 % no kaitējuma, ko rada galvenie gaisa piesārņotāji, ir saistīti ar nelielu skaitu iekārtu. Gandrīz puse no 50 piesārņojošākajām iekārtām 2021. gadā bija lignīta vai akmeņogļu termoelektrostacijas, no kurām lielākā daļa atradās Vācijā un Polijā.

·Kopumā rūpnieciskās emisijas ūdenī ES laika gaitā ir samazinājušās attiecībā uz visiem galvenajiem piesārņotājiem. Vidēji ES tās šķiet atsaistītas no rūpnieciskās darbības, kas tajā pašā periodā ir palielinājusies.

·Seveso direktīva, kas aptver aptuveni 12 000 rūpniecisku ražotņu, ir palīdzējusi samazināt lielu avāriju biežumu, un daudzās pasaules valstīs tā ir plaši atzīta par standartu rūpniecisko avāriju novēršanas politikai un par paraugu daudzu pasaules valstu tiesību aktiem.

·Lai pilnībā nodrošinātu šo tiesību aktu sniegtās priekšrocības, Komisija pret vairākām dalībvalstīm ir sākusi pārkāpuma procedūras par nepareizu Rūpniecisko emisiju direktīvas 101 un Seveso III direktīvas 102 transponēšanu.

·Dati liecina par salīdzinoši lielu neatbilstību REACH un CLP prasībām 103 . Sākotnējie konstatējumi liecina, ka drošības datu lapas, kas piegādes ķēdēs tiek izplatītas, lai pienācīgi informētu operatorus un garantētu ķimikāliju pārvaldības pienācīgumu, netiek atjauninātas, kā prasīts. Turklāt konstatējumi rāda, ka licencēšanas lēmumi, ar kuriem atkāpjas no vielu aizliegumiem, bieži vien nav tikuši pilnībā ievēroti attiecībā uz izmantošanas apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem. Visbeidzot, daudzi neatbilstības gadījumi attiecas uz vielām un maisījumiem, ko pārdod internetā.

Labas prakses piemēri

·Pastāv vairāki veiksmīgas prakses piemēri, kas saistīti ar digitālo rīku izmantošanu RED uzliktā administratīvā sloga samazināšanai. Beļģija (Flandrija) ir izstrādājusi e-atļauju sistēmu RED iekārtām. Somija ir izstrādājusi digitālo rīku, ar ko pilda prasības par ķimikāliju pārvaldību RED iekārtās. Nīderlande ir izstrādājusi vairākus elektroniskus rīkus, kurus izmanto, lai vienkāršotu ziņošanu par piesārņojumu un atļauju piešķiršanu lopkopības saimniecībām (piemēram, Permit Check – rīks, kas parāda, par kurām darbībām ir jāpiesakās uz atļaujas saņemšanu).

·Ir arī pakāpeniska regulējuma (vai regulatīvo pasākumu sagatavošanas) piemēri attiecībā uz potenciāli problemātiskiem piesārņotājiem. Sākot no 2024. gada, Čehijā tiek monitorēti perfluorogļūdeņraži un polifluorētie ogļūdeņraži (PFAS), kas ūdenī nonāk no rūpnieciskām iekārtām, un par tiem tiek ziņots. Šis pienākums attiecas uz 20 dažādu PFAS kopējo apjomu, kas novadīts ūdenī. Francija 2023. gadā nāca klajā ar rīcības plānu PFAS radītā piesārņojuma mazināšanai. Tas ietver mērījumu kampaņu 20 PFAS emisijām ūdenī no 31 rūpniecības sektora un 49 PFAS emisijām gaisā no atkritumu incinerācijas.

3. Daba un biodaudzveidība

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Biodaudzveidība un veselīgas ekosistēmas ir pamats mūsu labbūtībai, ekonomikai un spējai mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un tai pielāgoties. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) paspārnē ir izveidots Kuņminas-Monreālas globālais biodaudzveidības satvars (GBF), kura mērķis ir virzīt globālo rīcību, tā lai aizsargātu un atjaunotu biodaudzveidību un nodrošinātu, ka cilvēks var turpināt izmantot tās labumus. Līdz 2024. gada beigām ikvienai KBD pusei, arī ES un visām tās dalībvalstīm, bija jāpieņem katras valsts biodaudzveidības stratēģija un rīcības plāns (NBSAP) un jāiesniedz ar to saistītie GBF īstenošanas mērķrādītāji.

ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam 104 ir galvenais politikas instruments, ar kura palīdzību ES var izpildīt pienākumus, ko tai uzliek GBF. Stratēģijā ir noteikti ES līmeņa mērķrādītāji ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un to izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai, kā arī īstenošanu veicinoši pasākumi, kas vajadzīgi, lai stiprinātu globālo biodaudzveidību.

Stratēģijā aplēsts, ka tās īstenošanai nepieciešamais finansējums biodaudzveidības jomā ir 20 miljardi EUR gadā, kas jāpiesaista no publiskiem un privātiem avotiem valstu un ES līmenī. ES plāno 2024. gadā biodaudzveidības mērķiem atvēlēt vismaz 7,5 % no ES budžeta gada izdevumiem, bet 2026. un 2027. gadā šo īpatsvaru palielināt līdz 10 %.

Stratēģijā dalībvalstis turklāt tiek aicinātas labāk integrēt biodaudzveidības apsvērumus valsts un uzņēmumu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos un izstrādāt dabas kapitāla uzskaitīšanas metodes. Ar Regulu (ES) 2024/3024 105 tiek ieviesti jauni ekosistēmu kontu moduļi, kas no 2026. gada nodrošinās labākus datus par ekosistēmu aktīvu apjomu, stāvokli un pakalpojumiem. ES uzņēmējdarbības un biodaudzveidības (B&B) platforma palīdz uzņēmumiem un finanšu iestādēm integrēt dabu un biodaudzveidību savu lēmumu pieņemšanā.

Biodaudzveidības stratēģiju papildina ES Augsnes stratēģija 2030. gadam 106 un ES Meža stratēģija 2030. gadam 107 , kurās abās ir izklāstīts satvars un konkrēti pasākumi, ko izmantot, lai aizsargātu un atjaunotu augsni un mežus, nodrošinātu to izmantošanas ilgtspēju un palielinātu to nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības izzušanu. Abas minētās stratēģijas turklāt paredz meža un augsnes monitoringu uzlabojošus tiesību aktus. Patlaban notiek galīgās iestāžu sarunas par Augsnes monitoringa aktu.

Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva 108 , kā arī ES Dabas atjaunošanas regula (DAR) 109 ir galvenie juridiskie instrumenti, kas noder biodaudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai dalībvalstu Eiropas teritorijā.

Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva ir ievērojami palielinājušas aizsargājamo teritoriju skaitu uz sauszemes un jūrā. Natura 2000 tīkls, kura teritoriju atlases process ir balstīts uz zinātnisku informāciju, bioģeogrāfisku pieeju, kas pārsniedz individuālu valstu robežas, un iecerēto kļūšanu par saskaņotu starptautisku teritoriju tīklu, darbojas labāk nekā tikai valsts līmeņa pieeja. Turklāt tas ļauj ES virzīties uz globālā biodaudzveidības satvara mērķrādītāju sasniegšanu, proti, panākt, ka 30 % zemes un jūras ir juridiski aizsargāti. Minētajās direktīvās ir noteikts labvēlīga saglabāšanās stāvokļa mērķis un vienlaikus dalībvalstīm dota ievērojama rīcības brīvība no dažādiem iespējamiem pasākumiem, mehānismiem un procedūrām izvēlēties to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi un risinātu briestošas (piemēram, klimata pārmaiņu) problēmas.

Saskanīgi ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2024. gadā pieņemtās ES Dabas atjaunošanas regulas (DAR) mērķis ir līdz 2030. gadam ieviest rezultatīvus atjaunošanas pasākumus 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju. Dalībvalstīm līdz 2026. gada septembrim ir jāiesniedz attiecīgi atjaunošanas plānu projekti, kuros kvantitatīvi noteiktas atjaunojamās teritorijas un sīki izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu DAR noteiktos mērķrādītājus un izpildītu tajā paredzētos pienākumus, kā arī norādītas aplēstās finansējuma vajadzības un plānotā finansējuma līdzekļi. Komisija mudina dalībvalstis sagatavošanās darbu turpināt, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zināšanām, iekļaujošā procesā iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un attiecīgā gadījumā veicinot sinerģiju ar citām dalībvalstīm un esošajām reģionālās sadarbības struktūrām.

Visbeidzot, Invazīvo svešzemju sugu (ISS) 110 regulā pašlaik ir nosauktas 88 ISS, kas nodara būtisku kaitējumu biodaudzveidībai un ekonomikai. Saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ISS introdukciju, nodrošinātu to agrīnu atklāšanu un ātru izskaušanu un pārvaldītu sugas, kas jau tagad ir plaši izplatījušās to teritorijā. Saskaņā ar ISS regulas 24. panta 1. punktu dalībvalstīm līdz 2025. gada 1. jūnijam ir jāziņo Komisijai par regulas īstenošanu.

Galvenie rādītāji ES līmenī

10. attēls. Sauszemes aizsargājamās teritorijas ES27 valstīs

Avots: Sauszemes aizsargājamās teritorijas Eiropā | Eiropas Vides aģentūras tīmekļa vietne .

11. attēls. Sauszemes aizsargājamās teritorijas pa valstīm un ES27 (stāvoklis 2022. gada beigās)

Avots: Sauszemes aizsargājamās teritorijas Eiropā | Eiropas Vides aģentūras tīmekļa vietne .

Galvenie konstatējumi

·Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva ir būtiski uzlabojušas daudzu tādu sugu juridisko aizsardzību, kuras tika tīši vajātas vai kuru medību apjoms nebija ilgtspējīgs. Daudzas iepriekš apdraudētās zīdītāju un putnu sugas (arī lielie gaļēdāji, roņi, ūdri un bebri, stārķi, dzērves, gārņi un lielākā daļa plēsīgo putnu) ir ievērojami atjaunojušās, pateicoties šo direktīvu dotajai juridiskajai aizsardzībai. Dažos gadījumos tas, iespējams, ir radījis sugu līdzāspastāvēšanas problēmas, kas tiek risinātas.

·Tomēr kopumā biodaudzveidības izzušana joprojām dominē pār sugu atjaunošanos. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, kas novērstu dabas degradēšanos zemes izmantošanas izmaiņu un lauksaimniecības intensifikācijas dēļ. Steidzami jāpastiprina to dzīvotņu veidu aizsardzība, kuru saglabāšanās stāvoklis ir vissliktākais, – tādi ir zālāji, kāpas, kūdrāji un mitrāji, kā arī ūdensdzīvotnes.

·Konkrētāk, visām dalībvalstīm visos līmeņos būtu jākoncentrējas uz šādu mērķu sasniegšanu: a) turpināt uzlabot Natura 2000 teritoriju un valsts aizsargājamo teritoriju pārvaldību, b) paplašināt aizsargājamo teritoriju (arī Natura 2000 teritoriju) aptvērumu, lai izveidotu stabilāku un saskaņotāku Eiropas dabas tīklu, c) palielināt investīcijas dabas atjaunošanā un valsts līmenī sagatavot atjaunošanas plānus, kā arī d) stiprināt inspekcijas iestāžu spēju un izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām.

·Attiecībā uz GBF īstenošanu un NBSAP līdz šim NBSAP ir pieņēmušas tikai 11 dalībvalstis (Austrija, Dānija, Francija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Spānija un Ungārija). Vairākas dalībvalstis (Čehija, Horvātija, Somija un Zviedrija) ir iesniegušas tikai valsts mērķrādītājus, no kuriem daži ir projekta stadijā. Komisija aicina visas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemt NBSAP un pēc iespējas drīzāk iesniegt valsts mērķrādītājus saskaņā ar KBD Lēmumu 15/6 par plānošanas, uzraudzības, ziņošanas un pārskatīšanas mehānismiem, kā arī iesaistīties steidzamā NBSAP īstenošanā.

·Aplēses par biodaudzveidības finansējumu, ko dalībvalstis ieplānojušas saskaņā ar ES finansēšanas instrumentiem, liecina, ka attiecībā uz 2024. gadu ES ir tuvu tam, lai sasniegtu biodaudzveidības izdevumu mērķrādītāju, proti, 7,5 %. Tomēr biodaudzveidības finansējuma apguve dažādās ES valstīs un no dažādiem ES finansēšanas instrumentiem ievērojami atšķiras. Turklāt aplēses liecina, ka ES ievērojami atpaliks no biodaudzveidības finansēšanas mērķrādītāja, kas izvirzīts 2026. un 2027. gadam. Dalībvalstis tiek īpaši mudinātas pētīt tālākas iespējas mobilizēt ES finansējumu biodaudzveidībai un nodrošināt plānotā finansējuma pilnīgu izmantošanu, lai vēlāk tas nebūtu steigā jāpārdala citiem mērķiem.

Labas prakses piemēri

·ES Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā Īrija ir piešķīrusi 108 miljonus EUR biodaudzveidības un ekosistēmu atbalstam, kas ļaus atjaunot mitrājus un novirzīt zemes izmantošanu no kūdras ieguves uz oglekļa sekvestrēšanu 111 .

·Izmēģinājuma programma “Ziedu pļavas” (2023.–2026. g.) LIFE integrētā projekta “LatviaNature” ietvaros atbalsta zemes īpašniekus ilggadīgo zālāju apsaimniekošanā, kas uzlabotu šo platību biodaudzveidību un palīdzētu tām kvalificēties par ES nozīmes aizsargājamiem dzīvotņu veidiem. Iniciatīva ir vērsta uz bioloģiski vērtīgiem zālājiem ar dabiskošanās pazīmēm un piedāvā konsultācijas, ekspertu padomu un finansiālu palīdzību. Kad platība ir ieguvusi aizsargājama veida dzīvotnes statusu, zemes īpašnieki iegūst tiesības uz pastāvīgu finansiālu atbalstu no KLP. Šī programma ir piemērs rezultatīvai un brīvprātīgai dabas aizsardzībai uz privātas zemes.

4. Klimatrīcība

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Antropogēnās globālās sasilšanas temps turpina paātrināties un ietekmē visus pasaules reģionus, bet Eiropā sasilšana norit divreiz straujāk nekā vidēji pasaulē 112 . Lai sasilšanu ierobežotu līdz Parīzes nolīgumā noteiktajam temperatūras mērķrādītājam (1,5 °C), nodrošinātu dzīvojamu nākotni visiem un novērstu klimata pārmaiņu ļaunākās sekas, globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni līdz 2030. gadam būtu jāsamazinās par 43 % un līdz 2050. gadam par 84 % 113 . Klimata pārmaiņu dēļ biežāki un spēcīgāki kļūst ekstrēmi notikumi, tajā skaitā nāvējoši karstuma viļņi, ekstrēmas lietusgāzes, viesuļvētras, meža ugunsgrēki un sausums 114 . 2022. gadā Eiropā no karstuma bojā gāja 60 000–70 000 cilvēku 115 , 116 , savukārt 2023. gadā karstuma viļņi dzīvību laupīja teju 50 000 eiropiešu 117 . Klimata politika turklāt ir cieši saistīta ar resursu izmantošanas ilgtspējību, piesārņojuma samazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Visiem šiem trijiem faktoriem ir svarīga nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mīkstināšanā un klimatadaptācijā. Piemēram, klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem biodaudzveidības izzušanas cēloņiem, bet atjaunot dabu ir svarīgi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un palielinātu mūsu sabiedrības noturīgumu.

Lai ES dotu savu pienesumu globālajos centienos, 2021. gada Eiropas Klimata aktā 118 ir noteikts saistošs mērķrādītājs – līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu.

Tālab ES ir ieviesusi visaptverošu jaunu un uzlabotu politikas un pasākumu satvaru, sauktu par paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Šīs paketes mērķis ir paātrināt emisiju samazināšanu sektoros, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), un sektoros, uz kuriem attiecas Kopīgo centienu regula, un palielināt oglekļa piesaistījumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Parlaments un Padome nu ir pieņēmuši visus paketes priekšlikumus, izņemot to, kurš ir par pārskatīto Enerģijas nodokļu direktīvu 119 , un tagad ES politika visās jomās ir saskaņota ar iepriekš minēto 2030. gada mērķrādītāju. Pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta paketes īstenošanai, kas ļaus ES un tās dalībvalstīm līdz 2030. gadam samazināt SEG neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni 120 un panākt stabilu progresu klimatadaptācijas jomā.

Pēdējās desmitgadēs ES ir pratusi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas, vienlaikus veicinot ekonomisko labklājību. 2022. gadā neto SEG emisijas bija samazinājušās par 31 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to ES turpinās straujš SEG emisiju kritums, kas ir svarīgs solis ceļā uz neto 55 % samazinājuma sasniegšanu līdz 2030. gadam. Lai līdz 2030. gadam pieveiktu atlikušo atšķirību no mērķrādītāja, emisiju samazinājuma straujo gaitu ir būtiski uzturēt arī turpmākajos gados. Turpinot ceļu uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Komisija 2025. gada 2. jūlijā ierosināja Eiropas Klimata aktu grozīt, nosakot klimatneitralitātes starpposma mērķrādītāju, proti 90 %, kas jāsasniedz līdz 2040. gadam.

Plašāka informācija par klimata politikas īstenošanu sniegta klimatrīcības progresa ziņojumā 121 .

Galvenie rādītāji ES līmenī

12. attēls. ES SEG neto emisijas, prognozes un mērķrādītāji

Galvenie konstatējumi

·Vairākām dalībvalstīm ir grūtības ieviest emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un mazo rūpniecisko iekārtu jomā (ETS2). 12 dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanu 122 , savukārt piecas dalībvalstis ir paziņojušas tikai par daļēju transponēšanu 123 .

·Kopīgo centienu regulā ir noteikts ES mēroga mērķrādītājs – līdz 2030. gadam emisijas no kopīgo centienu sektoriem samazināt par 40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Vispārējais ES mērķrādītājs ir sadalīts valstu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājos 2030. gadam un dalībvalstu gada SEG emisiju robežvērtībās. 2022. gadā ES mēroga emisijas Kopīgo centienu regulas sektoros bija 3,1 % zem agregētās emisiju robežvērtības, bet astoņās dalībvalstīs emisijas pārsniedza ikgadējos emisiju iedales apjomus 124 .

·ZIZIMM mērķrādītājs prasa zemesatkarīgo neto piesaistījumu apjomu ES līdz 2030. gadam palielināt vēl par 42 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta (Mt CO₂ ekv.) 125 . Tādējādi kopējais neto piesaistījumu apjoms ES līmenī sasniegtu 310 Mt CO₂ ekv. Pamatojoties uz divu gadu datiem atbilstības perioda laikā (2021.–2025. gads) un izslēdzot elastības iespējas, kas dalībvalstīm kļūst pieejamas atbilstības perioda beigās, astoņas dalībvalstis uzrāda uzskaites debetus – tas nozīmē, ka 2025. gadā tās, iespējams, saskarsies ar saistību izpildes grūtībām, un vislielākais debets ir Francijai, Somijai un Čehijai 126 . 19 dalībvalstīs uzskaitītie piesaistījumi ir lielāki nekā uzskaitītās emisijas, un tas nozīmē, ka debeta nepieļaušanas saistības ir izpildītas. Vislielākais neto kredīts ES ir Rumānijai, Spānijai un Vācijai 127 .

5. Pārvaldība

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences un galvenie tiesību akti šajā jomā

Vidiskā pārvaldība ir plašs jēdziens, kas aptver dalībvalstu darbības attiecībā uz vidisko apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā, sabiedrības līdzdalību, tiesu pieejamību vides jautājumos, apmaiņu ar vidisko informāciju, vidisko atbildību un izpildes panākšanu un atturēšanu dalībvalstu līmenī (ar iedarbīgām inspekcijām, kriminālvajāšanu un sankcijām). Vidisko pārvaldību dalībvalstīs var uzlabot ES atbalstīti spēju veidošanas pasākumi.

Būtiska vidiskās pārvaldības daļa ir Vides informācijas direktīva 128 . To papildina INSPIRE direktīva 129 , kuras mērķis ir izveidot Eiropas telpisko datu infrastruktūru publisko vides telpisko datu kopīgošanai publisko iestāžu starpā un ar uzņēmumiem un sabiedrību. Lielākajai daļai dalībvalstu 130 vēl jāpaplašina telpisko datu piekļūstamība un INSPIRE direktīvas īstenošanā par prioritāti jānosaka vidisko datu kopas, jo īpaši tās, kas identificētas kā augstvērtīgas telpisko datu kopas. Iniciatīvas GreenData4All 131 ietvaros Komisija pašlaik veic INSPIRE direktīvas izvērtēšanu.

Ņemot vērā Konkurētspējas kompasu 132 un tīras rūpniecības kursu 133 , ES, valstu un vietējām iestādēm ir jāpieliek lielas pūles, lai izstrādātu vienkāršākus noteikumus un paātrinātu administratīvās procedūras, vienlaikus saglabājot vides aizsardzības pasākumus un aizsargājot cilvēku veselību. Valsts un vietējās iestādes tiek mudinātas maksimāli izmantot vienkāršošanas iespējas, kas pieejamas ES vides tiesību aktos, it īpaši apvienot vides novērtējumus un pilnībā izmantot digitalizācijas potenciālu atļauju piešķiršanā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un Stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) direktīvas 134 ir izstrādātas tādēļ, lai attiecīgi jaunu projektu un plānu/programmu iespējamā būtiskā ietekme uz vidi tiktu atpazīta vēl pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas. Svarīgs šādu novērtējumu sniegts ieguvums ir tas, ka tie vairo pārredzamību un sabiedrības atbalstu un vienlaikus veicina izraudzīto risinājumu ilgtspēju. Novērtēšanas procedūru pamatiezīme ir apspriešanās ar sabiedrību, vides aizsardzības iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Pret desmit dalībvalstīm 135 ir ierosinātas pārkāpumu lietas saistībā ar IVN direktīvas transponēšanu. Dažas dalībvalstis 136 nav sniegušas pietiekamu informāciju par IVN procesu ātrumu, un vairāk nekā pusei dalībvalstu 137 joprojām ir jānodrošina, lai attiecīgā informācija par IVN un SVN procedūrām tiktu sniegta atbilstošā elektroniskā formātā, savlaicīgi un atbilstošā administratīvā līmenī.

Tiesu pieejamība vides jautājumos joprojām ir Komisijas prioritāte, vēl jo vairāk tādēļ, lai atvieglotu jaunāko vides tiesību aktu izpildi 138 . ES ir pielikusi ievērojamas pūles, lai noteikumus par tiesu pieejamību iekļautu tādos instrumentos kā Komunālo notekūdeņu direktīva 139 , Gaisa kvalitātes direktīva 140 un Atmežošanas regula 141 . Arī pārskatītajā RED ir nostiprināti noteikumi par tiesu pieejamību 142 . Cits pret dalībvalstīm ierosināto pārkāpuma procedūru mērķis ir nodrošināt to, lai ES Tiesas judikatūra par tiesu pieejamību vienmēr tiktu piemērota vienādi 143 . Tomēr dalībvalstu panākumi tiesu pieejamības uzlabošanā ir bijuši mēreni, it īpaši attiecībā uz plāniem un programmām, kas saistītas ar ūdeni, gaisu, troksni un dabu. 2022. gada EIR konstatētie šķēršļi, piemēram, procedūru ilgums vai pārmērīgās izmaksas, joprojām pastāv 19 dalībvalstīs 144 .

Attiecīgais ES tiesiskais regulējums ir ievērojami uzlabots, vairākos jaunos vai pārskatītos Savienības tiesību aktos, piemēram, pārskatītajā RED un Atkritumu sūtījumu regulā, iekļaujot jaunus detalizētus noteikumus par inspekcijām un sodiem. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu pietiekamus resursus savām inspekcijām un izpildiestādēm un nodrošinātu specializēšanos.

Pret vidi izdarīto noziegumu skaits un smagums pastāvīgi aug, tāpēc 2024. gada maijā stājās spēkā jaunā Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību (DVKA) 145 , kas aizstāj iepriekšējo 2008. gada Direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību (Direktīva 2008/99/EK). Dalībvalstīm jaunā DVKA valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2026. gada 21. maijam, un tās tiek mudinātas veikt vēl citus un vērienīgākus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noziegumus pret vidi apkarotu stingrāk (piemēram, stiprināt izpildes panākšanas ķēdi un ar labāku apmācību, koordināciju, sadarbību un stratēģisku pieeju noziegumus pret vidi apkarot rezultatīvāk).

Lai novērstu un remediācijas ceļā izlabotu videi nodarīto kaitējumu, ar Direktīvu par atbildību vides jomā (DAVJ) 146 ir izveidots vidiskās atbildības satvars, kura pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”. DAVJ mērķi palīdz apturēt biodaudzveidības izzušanu un nodrošināt tīru ūdeni un veselīgas augsnes. Komisija 2025. gada aprīlī pabeidza DAVJ izvērtēšanu un secināja: neraugoties uz to, ka DAVJ prasību dēļ visās ES dalībvalstīs ir pieņemti noteikumi par videi nodarītu kaitējumu, direktīva netiek visās dalībvalstīs piemērota vienādi un dažās no tām netiek izmantota pietiekami.

Visbeidzot, lai atbalstītu vidisko pārvaldību dalībvalstīs, Komisija finansē tehnisko palīdzību un spēju veidošanu. Šajā nolūkā Komisija izmanto trīs galvenos instrumentus: Compact, TAI un rīku “TAIEX-EIR Peer-to-Peer”.

·Komisijas 2023. gada iniciatīva ComPAct 147 ar konkrētiem pasākumiem, kas īstenojami 2025. un 2026. gadā, publiskās pārvaldes iestādēm un dalībvalstu līmeņa iestādēm palīdz īstenot reformas un prognozēt nākotnes tendences. Vidisko pārvaldību uzlabojošu pasākumu izstrādes nolūkā ComPAct popularizē EIR izmantošanu, lai noteiktu galvenos cēloņus, kuru dēļ vides jomas tiesību aktu un politikas īstenošana dalībvalstīs varētu būt bijusi neefektīva.

·Tehniskā atbalsta instruments (TAI) ir galvenā ES finansēšanas programma, kas ES dalībvalstīm nodrošina individuāli pielāgotas tehniskas speciālās zināšanas reformu izstrādei un īstenošanai 148 . Piešķirtais atbalsts ir atkarīgs no pieprasījuma, un tam nav vajadzīgs dalībvalstu līdzfinansējums. Šis atbalsts ir pieejams visām dalībvalstīm, kas saskaras ar problēmām reformu izstrādē, attīstīšanā un īstenošanā. Tas ietver gan reformas, kuru mērķis ir virzīt ES prioritātes, gan reformas, ko veic pēc dalībvalsts iniciatīvas. Katru gadu dalībvalstīm savi pieprasījumi jāiesniedz līdz 31. oktobrim. Pēc tam Komisija, ņemot vērā savu gada budžetu un resursus, apstiprina pašus steidzamākos un pašus kvalitatīvākos pieprasījumus. Kopš TAI izveides pieprasījums katru gadu ievērojami pārsniedzis pieejamo budžetu un resursus (2021.–2027. gada budžets ir 864,4 miljoni EUR faktiskajās cenās). TAI ir devis būtisku ieguldījumu vides reformu īstenošanā. Piemēram, ar TAI ir atbalstīti projekti par zaļo budžeta plānošanu, principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu publiskajās finansēs, valsts finansēšanas plānu sagatavošanu biodaudzveidības saglabāšanai un videi kaitīgu subsīdiju (VKS) atcelšanu.

·Rīks “TAIEX-EIR Peer-to-Peer” 149 ir elastīgs, uz pieprasījumu orientēts, ātri īstenojams un pielāgots rīks, kas veidots, lai atbalstītu vienādranga apmaiņu starp dalībvalsts līmeņa iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas īsteno vides politiku un tiesību aktus. Savstarpēja mācīšanās uzlabo valstu vides aizsardzības iestāžu spējas un prasmes, kā arī palīdz dalīties pieredzē un paraugpraksē. Programma darbojas veiksmīgi, iesaista visas dalībvalstis un dažāda līmeņa vides aizsardzības iestādes – no vietējā līdz valsts līmenim –, un kopš 2017. gada notikuši aptuveni 100 TAIEX-EIR vienādranga pasākumi (darbsemināri, mācību vizītes un ekspertu misijas). Kopš 2022. gada Komisija organizē daudzvalstu stratēģiskus augsta profila darbseminārus, kuros visas dalībvalstis tiek iepazīstinātas ar jauniem vai topošiem tiesību aktiem, un līdz šim ir notikuši 19 šādi daudzvalstu semināri (stāvoklis 2025. gada 3. aprīlī).

Labas prakses piemēri

·Rumānija ir izstrādājusi valsts pamatnostādnes IVN ziņojumu sagatavošanai par hidroenerģijas projektiem.

·Spānija ir izstrādājusi IT rīkus riska analīzei, kurus var izmantot, lai aprēķinātu finansiālo nodrošinājumu un monetizētu remediācijas pasākumu izmaksas saskaņā ar DAVJ.

6. Finansējums

Konteksts: ilgtermiņa mērķi un tendences, galvenie rādītāji un galvenie tiesību akti šajā jomā

Konkurētspējas ilgtspējīguma labad ir būtiski, lai ES vides tiesību akti tiktu pilnībā īstenoti un pienācīgi finansēti. Lielākā daļa finansējuma ir jānodrošina no dalībvalstu publiskā budžeta un privātajiem līdzekļiem. Tomēr arī ES fondi (it īpaši kohēzijas politika, KLP un ANM) sniedz ievērojamu ieguldījumu 150 , kurš virza īstenošanu un palīdz nodrošināt ES vidisko investīciju vajadzības, kas joprojām ir ievērojamas.

2020. gada Eiropas zaļā kursa investīciju plāns vidisko finansējumu sasaista ar investīcijām un desmitgades laikā zaļajās investīcijās (publiskajās un privātajās) mobilizēs 1 triljonu EUR. To balsta ES 2021.–2027. gada budžets, arī daudzgadu finanšu shēma (DFS), un kopš 2021. gada arī Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM). Lai neatbalstītu ES klimata un vidiskajiem mērķiem kaitējošas darbības, pašlaik virknē programmu, kuras veido aptuveni pusi no ES 2021.–2027. gada budžeta (piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms, kohēzijas politikas fondi, fonds InvestEU), ir iestrādāts princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) 151 .

ES ilgtspējīgo darbību taksonomija 152 un citas ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas (piemēram, Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula un Eiropas zaļo obligāciju standarts) ir sākušas palielināt pārredzamību, pašsaprotami integrēt vidiskos apsvērumus, un paredzams, ka tās novirzīs privātā kapitāla plūsmas uz vidiskiem mērķiem.

Dabas atjaunošanas regula 153 prasīs publiskā un privātā finansējuma – arī inovatīvu finansēšanas instrumentu – mobilizēšanu, lai novērstu biodaudzveidības un ekosistēmu atjaunošanas nepilnības.

EIR saskaņā ar 2020. gada Eiropas zaļā kursa investīciju plānā doto uzdevumu turpina aplūkot vides politikas īstenošanas investīciju vajadzības un salīdzina tās ar resursiem, kas jau darīti pieejami.

Galvenie rādītāji ES līmenī 154

2. tabula. Aplēstais ES vajadzīgo, bet trūkstošo vidisko investīciju sadalījums

Vidiskais mērķis	Aplēstā investīciju nepietiekamība (ES27, gadā)
	Miljardi EUR	% no kopsummas
Aprites ekonomika un atkritumi	26,6	22 %
Piesārņojuma novēršana un kontrole	35,6	29 %
Ūdeņu aizsardzība un apsaimniekošana	22,4	18 %
Biodaudzveidība un ekosistēmas	37,4	31 %
Kopā	122,0	100 %

13. attēls. Kopējais vidiskais finansējums un investīciju nepietiekamība ES27 (2021–2027, % no IKP)

Avots: Vides ĢD aprēķini, 2025. gads.

Galvenie konstatējumi

·Tiek lēsts, ka kopējais vidisko investīciju finansējuma līmenis 155 (no valstu un ES avotiem kopā) ES27 valstīs 2021.–2027. gadā būs aptuveni 1,6 % no IKP. Tas pārsniedz 2022. gada EIR aplēsi (0,6–0,7 % no IKP 2014.–2020. gadā), un tā noticis galvenokārt tāpēc, ka ievērojami cēlies aprites ekonomikas investīciju pamatlīmenis 156 . ES27 valstīs 17 % no aplēstā finansējuma ir ES finansējums 157 . Dažās valstīs ES finansējuma īpatsvars pārsniedz 50 % (piemēram, Grieķijā, Rumānijā, Bulgārijā) vai ir tuvu tam (piemēram, Horvātijā, Slovākijā). Eiropas Savienībā vidēji pusi no kopējā finansējuma (50,2 %) veidoja publiskie avoti (ES fondi un valstu publiskie avoti kopā) un deviņās valstīs publiskā finansējuma daļa pārsniedza divas trešdaļas – tas apliecina publisko finansējuma avotu nozīmīgumu.

·Tiek lēsts, ka ES līmeņa ikgadējās vidisko investīciju vajadzības 2021.–2027. plānošanas periodam ir aptuveni 2,4 % no IKP, un tas liecina par ievērojamu investīciju nepietiekamību (0,8 % no IKP jeb ir 122 miljardi EUR gadā), un šis trūkums ir jānovērš, lai nodrošinātu vides prioritāšu īstenošanu un atbalstītu ES zaļo pārkārtošanos. Šī nepietiekamība nav visur vienāda – dažādās dalībvalstīs tā ir no 0,4 % līdz 2,9 % no IKP 158 .

·Gandrīz puse no trūkstošo vidisko investīciju apjoma attiecas uz piesārņojuma novēršanu (29 %) un mūsu ūdensobjektu aizsardzību un apsaimniekošanu (18 %). Ikgadējais biodaudzveidības un ekosistēmu finansējuma iztrūkums ir aptuveni 31 % no kopējā finansējuma un sasniedz 37 miljardus EUR gadā 159 . Tiek lēsts, ka investīciju nepietiekamības īpatsvars aprites ekonomikā un atkritumu jomā ir 22 % no kopējā apjoma, proti, vismaz 27 miljardi EUR gadā.

·Papildinvestīciju vajadzības (t. i., trūkstošo investīciju apjoms) klimata pārmaiņu mazināšanai (enerģētikā, transportā) aplēstas uz 477 miljardiem EUR gadā (salīdzinājumā ar 2030. gada mērķrādītājiem), kam jāpieskaita vēl 35 miljardi EUR gadā plāna REPowerEU īstenošanai un vēl (kumulatīvi) 92 miljardi EUR 2023.–2030. gadā, kas vajadzīgi, lai palielinātu ES neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudu 160 . Arī klimatadaptācijas izmaksas var būt lielas – no 35–62 miljardiem EUR (šaurāks tvērums) līdz 158–518 miljardiem EUR (plašāks tvērums) gadā. Enerģētikas un transporta jomai piešķirtās zaļās investīcijas būtiski atbalsta vidisko mērķu sasniegšanu, piemēram, mērķi uzlabot gaisa tīrību Eiropā vai palīdzēt samazināt vides troksni. Tomēr tās neapmierina, piemēram, svarīgas vajadzības ūdens un atkritumu infrastruktūras un apsaimniekošanas jomā.

·No visa 650 miljardus EUR lielā ANM piešķīruma (ar dotācijām un aizdevumiem) 343 miljardi EUR (aptuveni 53 %) veicina zaļo pārkārtošanos. No kopējā zaļā pienesuma 27 % attiecas uz energoefektivitāti, 26 % uz ilgtspējīgu mobilitāti un 19 % uz atjaunīgo enerģiju un tīkliem. Kopējais pienesums vidisko mērķu sasniegšanā sasniedz 13 %: ūdens un jūras resursu jomā tas ir 6 %, pārejā uz aprites ekonomiku – 4 %, biodaudzveidības jomā – 2 %, (īpašā) piesārņojuma novēršanā un kontrolē – 1 %. Turklāt attiecībā uz visu ANM aplēstie klimata izdevumi ir aptuveni 42 %, un tas ir vairāk nekā 35 % mērķrādītājs 161 .

·Vides nodokļi 2022. gadā sasniedza 2,02 % no IKP (320,8 miljardi EUR) (ES27), no kuriem 1,56 % bija enerģijas nodokļi, 0,38 % – transporta nodokļi un 0,08 % – piesārņojuma/resursu nodokļi. Kopējais enerģijas subsīdiju apjoms 2023. gadā sasniedza 354 miljardus EUR (ES27), no kuriem 213 miljardi bija saistīti ar enerģijas pieprasījumu, 75 miljardi – ar atbalstu ražošanai, 44 miljardi – ar atbalstu energoefektivitātei, deviņi miljardi – ar atbalstu infrastruktūrai, septiņi miljardi – ar atbalstu pētniecībai un izstrādei un pieci miljardi – ar atbalstu rūpniecības pārstrukturēšanai. Subsīdijas fosilajām degvielām ES27 2021. gadā sasniedza 56 miljardus EUR (0,36 % no ES IKP). Šis īpatsvars laika gaitā bijis visumā stabils, taču dalībvalstu vidū pastāv ievērojamas atšķirības – no 0,10 % līdz 1,40 % 162 .

Labas prakses piemēri

·Dažas dalībvalstis ir ieviesušas nodokli “cik izmet, tik maksā”, kas attiecas uz mājsaimniecību un uzņēmumu radīto un atkritumu savākšanas iestāžu savākto atkritumu masu vai tilpumu. Šis instruments palīdz ievērot atkritumu rašanās novēršanas principu.

·Vācija, Francija, Nīderlande, Itālija un Spānija 2021.–2023. gadā izcēlušās ar augstu zaļo obligāciju emisijas līmeni, kas sasniedza kopā 420 miljardus EUR (73 % no ES kopapjoma).

·Itālija ir izvirzījusies attiecībā uz sava valsts budžeta vidiskās ietekmes izsekošanu un ziņošanu par to (zaļā budžeta plānošana). No 2000. gada Itālija ir izkopusi ziņojumu iesniegšanu par plānotajiem vides aizsardzības un resursu pārvaldības izdevumiem. Ziņošana aptver arī 12 rādītājus, kuri izsaka taisnīgu un ilgtspējīgu labbūtību saskaņā ar mērķiem un mērķrādītājiem, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

(1)

Sk. Komisijas 2016. gada paziņojumu par regulāru vides politikas īstenošanas pārskatu iedibināšanu: “Vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem”, COM(2016)316 final, 27.5.2016 . Sk. arī tīmekļa vietni, kurā redzami visi EIR izdevumi . Līdz šim Komisija EIR dokumentu paketes pieņēmusi ik pēc diviem līdz trim gadiem – 2017., 2019. un 2022. gadā.

(2)

JRC, publikācija “Cross-border and emerging risks in Europe”, 2024, JRC137818 ; Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojums par riskiem pasaulē ; Trust et al., “Planetary Solvency – Finding our balance with nature – Global risk management for human prosperity”, University of Exeter, 2025 ; EVA, “Editorial – Time to speed up towards a sustainable and resilient Europe”, 24.9.2024. ; EVA, “Editorial – Why Europe needs to stay the course to sustainability in a changing world”, 16.12.2024. ; EVA 2025. gada ziņojums par vides stāvokli, jāiesniedz līdz 30.9.2025. ; Richardson et al., “Earth beyond six of nine planetary boundaries”, Sci. Adv. Nr. 9, 2023 .

(3)

Paziņojums par Savienības 2030. gada enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, 2025. gada 27. maijs, COM(2025)274.

(4)

Astotā vides rīcības programma (OV L 114, 12.4.2022., 22.–36. lpp.) .

(5)

“Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis”, COM(2025)85 final, 26.2.2025.

(6)

Eurostat, “Accounting for ecosystems and their services in the European Union”, 2021 .

(7)

Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģija, 2025. gada 4. jūnijs, COM(2025)280 .

(8)

“Konkurētspējas kompass ES”, COM(2025)30 final, 29.1.2025. ; “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis”, COM(2025)85 final, 26.2.2025. ; Komisijas politikas pamatnostādnes 2024.–2029. gadam ; Padomes Stratēģiskā programma 2024.–2029. gadam ; EIB, “Financing and commercialisation of cleantech innovation”, 2024 .

(9)

LES 4. panta 3. punkts un LESD 197. panta 1. punkts.

(10)

LESD 197. panta 2. punkts: “Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus. Šāda rīcība var ietvert informācijas un ierēdņu apmaiņas veicināšanu, kā arī atbalstu mācību programmām.”

(11)

LES 17. pants un LESD 258.–260. pants; Komisijas Paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (OV C18/10, 19.1.2017.) ; Komisijas paziņojums “ES tiesību aktu izpilde Eiropai, kas nodrošina rezultātus”, 13.10.2022. ; Gada ziņojums par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību .

(12)

Vairāki ES vides tiesību akti, kas pēc 2019. gada pieņemti saskaņā ar Eiropas zaļā kursa likumdošanas programmu, stājās spēkā jau pēc šā EIR sagatavošanas vai arī stāsies spēkā vēlākā laikā. Tie ir, piemēram, pārskatītā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva, pārskatītā Gaisa kvalitātes direktīva, Dabas atjaunošanas regula un ES Atmežošanas regula. Skaidrības labad tie ir pieminēti šā EIR paziņojuma tekstā un attiecīgā gadījumā EIR valstu ziņojumos, bet šajā EIR nav novērtēta dalībvalstu atbilstība minēto aktu prasībām.

(13)

Komisijas paziņojums “Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu”, COM(2025)46 final, 11.2.2025 .

(14)

Komisijas paziņojums “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu”, COM(2025)47, 11.2.2025. .

(15)

Sk. 2025. gada EIR valstu ziņojumus un astotā vides rīcības plāna vidusposma pārskatu . Sk. arī: JRC, “Delivering the EU Green Deal – Progress towards targets”, 2025 .

(16)

Komisija, “Izsverošais ziņojums par Komisijas darba metodēm ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzībā”, 14.7.2023.

(17)

Avots: Vides ĢD aprēķini, 2025. gads.

(18)

Komisijas paziņojums “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu”, COM(2025)47, 11.2.2025 .

(19)

EVA / JRC. Otrais nulles piesārņojuma monitorings un perspektīvas ziņojums, 2025 .

(20)

Ekosistēmu pakalpojumi ir pakalpojumi, ko daba bez maksas nodrošina mūsu ekonomikai, piemēram, erozijas kontrole, augsnes kvalitāte, temperatūras kontrole, aizsardzība pret plūdiem, ūdens uzglabāšana, apputeksnēšana un oglekļa uzglabāšana. ECB ir aplēsusi, ka gandrīz 75 % banku aizdevumu uzņēmumiem eurozonā tiek piešķirti uzņēmumiem, kas ir ļoti atkarīgi no vismaz viena ekosistēmu pakalpojuma. Sk. Frank Elderson, “Taking account of nature, naturally”, 19.11.2024 . Ekosistēmu pakalpojumus aizstāt ir ļoti grūti vai ļoti dārgi. Centrālo banku un uzraudzības iestāžu tīkls finanšu sistēmas zaļināšanai (NGFS) uzsver ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās makroekonomisko ietekmi. Sk. NGFS, “Nature-related Financial Risks: a Conceptual Framework to guide Action by Central Banks and Supervisors” , 2024. gada jūlijs. Sk. arī Komisijas paziņojumu par nepieciešamību steidzami rīkoties ES līmenī, lai saglabātu dabu un aizsargātu biodaudzveidību un novērstu sugu izmiršanu (2024/2995(RSP)), 18.12.2024. ; Mundaca un Heintze, “Banking on ecosystem services”, Ecological Economics, 224. sējums, 2024 ; IPBES, ziņojums “Nexus Assessment Report”, 16.12.2024. ; IPBES, ziņojums “Transformative Change Report”, 18.12.2024 .

(21)

Logika Group/EMRC/RPA Eiropas pētījums, 2025. gada aprīlis. Tas ietver stratēģijās un rīcības plānos noteiktos mērķrādītājus un neietver klimata tiesību aktus un politiku.

(22)

Dānijas Zaļās pārkārtošanās ministrija, Bred politisk aftale om Den Grønne Trepart , 18.11.2024.

(23)

Avots: Vides nodokļu statistika – Statistikas skaidrojums – Eurostat .

(24)

Te var palīdzēt arī gaidāmais Komisijas “Dabas kredītu ceļvedis”.

(25)

Jan Nill, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija, “Fossil Fuel Subsidies in EU Member States – Trends and Analytical Challenges”, diskusiju dokuments Nr. 214, 2024 .

(26)

Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā (2021) ir atkārtoti apstiprināts, ka mērķis investīcijām pētniecībā un izstrādē ir 3 % no IKP. Tas cita starpā atkārtoti uzsvērts Eiropadomes 2024. gada 17. un 18. aprīļa secinājumos. Sk. arī ECORYS/Ramboll pētījumu “The economic and competitive benefits of environmental policy”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024 .

(27)

Sk. Komisijas paziņojumu “Eiropas administratīvās telpas uzlabošana (ComPAct)”, 25.10.2023., COM(2023)667 final , TAI sākumlapu un TAIEX sākumlapu .

(28)

Sk., piemēram, Scientific Advice Mechanism, “One Health governance in the European Union”, 2024 , 13.–14. lpp. saistībā ar “integrēto pieeju”, un IPBES ziņojumu “Nexus Report”, 2024 , kurā minēta “sadrumstalota biodaudzveidības, ūdens, pārtikas, veselības un klimata pārmaiņu pārvaldība, kad dažādas iestādes un dalībnieki bieži vien strādā ar nesaistītām un nošķirtām politikas programmām, kas rada konfliktējošus mērķus un centienu dublēšanos”.

(29)

Komisijas Ieteikums, kā paātrināt par atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgas enerģijas projektiem un atvieglot enerģijas pirkuma līgumu slēgšanu, 18.5.2022., C/2022/3219 final , un Norādījumi dalībvalstīm par labu praksi, kā paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem, un par elektroenerģijas pirkuma līgumu slēgšanas atvieglošanu, 18.5.2022., SWD(2022)0149 final .

(30)

Astotā vides rīcības programma, , 3. panta y) punkts; astotās vides rīcības programmas vidusposma pārskats , 3.7. punkts.

(31)

Sk. https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC140211 .

(32)

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) un Plūdu direktīvas (2007/60/EK) īstenošanu, COM(2025)2 final, 4.2.2025 .

(33)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 (2024. gada 23. oktobris) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2881, 20.11.2024.) ; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1785 (2024. gada 24. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L, 2024/1785, 15.7.2024) .

(34)

“Konkurētspējas kompass ES”, COM(2025)30 final, 29.1.2025. ; “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis”, COM(2025)85 final, 26.2.2025.

(35)

“Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns – par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, COM/2020/98 final, 11.3.2020 .

(36)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024.) .

(37)

“ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija”, COM(2022) 141 final, 30.3.2022 .

(38)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1.–117. lpp.) .

(39)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (OV L, 2025/40, 22.1.2025.) .

(40)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.) .

(41)

Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1.–19. lpp., ar grozījumiem) .

(42)

(43)

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula par apritīguma prasībām transportlīdzekļu konstrukcijai un par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/858 un 2019/1020 un atceļ Direktīvas 2000/53/EK un 2005/64/EK, COM(2023) 451 final.

(44)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38.–71. lpp.) .

(45)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (OV L, 2024/1157, 30.4.2024.) .

(46)

Sk.: https://environment.ec.europa.eu/topics/waste-and-recycling_en.

(47)

To apliecina arī Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums par aprites ekonomiku ( Īpašais ziņojums 17/2023: “Aprites ekonomika: lai gan Eiropas Savienība rīkojas, dalībvalstu pāreja ir lēna”, 3.7.2023. ), kurā konstatēts, ka, neraugoties uz ES rīcību, dalībvalstu progress ir nepilnīgs, un aicināts labāk uzraudzīt dalībvalstu pāreju uz aprites ekonomiku, analizēt apritīgam dizainam paredzētā ES finansējuma lēnās apgūšanas iemeslus un apsvērt lielākas stimulēšanas iespējas.

(48)

Jaunā Eiropas “Bauhaus” investīciju pamatnostādnes .

(49)

Jaunā Eiropas “Bauhaus” investīciju pamatnostādnes , 172. lpp.

(50)

Sk. https://realtimeeconomy-bsr.eu .

(51)

Polijas Oficiālais Vēstnesis, 2019. gads, 1579. punkts ar grozījumiem, pieejams tīmekļa vietnē https://dziennikustaw.gov.pl/DU/rok/2019/pozycja/1579 .

(52)

https://environment.ec.europa.eu/strategy/zero-pollution-action-plan/zero-pollution-targets_lv .

(53)

Sk. https://environment.ec.europa.eu/topics/water_en .

(54)

Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģija, 2025. gada 4. jūnijs, COM(2025)280 .

(55)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. –73. lpp.).

(56)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27.–34. lpp.).

(57)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32.–55. lpp.).

(58)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1.–62. lpp.).

(59)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37.–51. lpp.).

(60)

Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1.–8. lpp.).

(61)

Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40.–52. lpp.).

(62)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.).

(63)

Sk. https://environment.ec.europa.eu/topics/water/water-framework-directive/implementation-reports_en .

(64)

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) un Plūdu direktīvas (2007/60/EK) īstenošanu. Trešie upju baseinu apsaimniekošanas plāni. Otrie plūdu riska pārvaldības plāni, COM(2025) 2 final, 4.2.2025.

(65)

Pārkāpuma procedūras par sliktu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas piemērošanu pašlaik norit pret 18 dalībvalstīm: ES, PT, IT, IE, EL, SE, FR, EE, CZ, LT, SI, SK, HU, BG, PL, MT, RO, CY.

(66)

EL, ES un IT.

(67)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1.–62. lpp.).

(68)

Dzeramais ūdens – Eiropas Komisija .

(69)

Pakļautība PFAS iedarbībai palielina nelabvēlīga veselības ietekmējuma riskus, piemēram, negatīvi ietekmē vairogdziedzeri, aknas, tauku metabolismu un imūnsistēmu. Pētījumi par sociālekonomiskajām izmaksām, kas izriet no PFAS izmantošanas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, liecina, ka izmaksas ir ievērojamas. Ar veselību saistītās gada izmaksas visās EEZ valstīs tiek lēstas 52–84 miljardu EUR apmērā. Sk. Goldenman, Fernandes, Holland, Tugran, Nordin, Schoumacher un McNeill, “The costs of inaction – a socioeconomic analysis of environmental and health impacts linked to exposure to PFAS”, 2019 .

(70)

Sk. arī JSPD novērtējumu (datēts ar 6.3.2025.): https://environment.ec.europa.eu/news/commission-evaluates-sea-protection-and-bathing-water-quality-laws-2025-03-06_en .

(71)

Vides piesārņojuma izraisīti priekšlaicīgas nāves gadījumi | Eiropas nulles piesārņojuma infopaneļi .

(72)

Tainio et al., “Air pollution, physical activity and health: A mapping review of the evidence”, Environment International, 2021 .

(73)

Münzel et al., “Running in polluted air is a two-edged sword – physical exercise in low air pollution areas is cardioprotective but detrimental for the heart in high air pollution areas”, European Heart Journal, 2021 .

(74)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 (2024. gada 23. oktobris) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2881, 20.11.2024.) .

(75)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.) .

(76)

EVA, “Europe’s air quality status 2024” .

(77)

WHO global air quality guidelines: particulate matter (‎PM2.5 and PM10)‎, ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide.

(78)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, 12.5.2021., COM/2021/400 final.

(79)

EVA, “Health risks caused by environmental noise in Europe”, 2020 .

(80)

https://environment.ec.europa.eu/strategy/zero-pollution-action-plan/zero-pollution-targets_lv .

(81)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12.–25. lpp.) .

(82)

Uzsāktas pārkāpuma procedūras saistībā ar PM10 pārsniegumiem: BG, CZ, HR, FR, EL, HU, IT, PL, RO, SK, SI, ES, SE; uzsāktas pārkāpuma procedūras saistībā ar PM2,5 pārsniegumiem: IT un HR; uzsāktas pārkāpuma procedūras saistībā ar NO2 pārsniegumiem: BE, DE, FR, EL, ES, IT, PL, PT un RO.

(83)

ES Tiesas spriedumi par daļiņu pārsniegumiem attiecībā uz BG, PL, RO, IT, HU, FR, SK un EL; ES Tiesas spriedumi par NO2 pārsniegumiem attiecībā uz FR, DE, IT, ES, EL un PT.

(84)

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 2024. gada inventarizācijas pārskatu nav izpildījušas NEC direktīvā noteiktās NH3 emisiju samazināšanas saistības: AT, BG, HU, IE, LT, LV, PT, SE.

(85)

Attiecībā uz NOx: LT, RO.

(86)

Attiecībā uz PM2,5: HU, RO.

(87)

Attiecībā uz NMGOS: LT.

(88)

Attiecībā uz SO2: CY.

(89)

Pārkāpuma procedūras par nepareizu Vides trokšņa direktīvas piemērošanu pašlaik ir sāktas attiecībā uz BG, DE, EL, ES, FR, HU, PL, PT, RO, SI un SK.

(90)

https://webgate.ec.europa.eu/TMSWebRestrict/resources/js/app/#/library/detail/85767?hasBackBtn=false .

(91)

https://webgate.ec.europa.eu/TMSWebRestrict/resources/js/app/#/library/detail/81665?hasBackBtn=false .

(92)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta redakcija) (OV L 334, 17.12.2010., 17.–119. lpp.). .

(93)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1.–37. lpp.) .

(94)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1849 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu attiecībā uz zobārstniecības amalgamu un citiem dzīvsudrabu saturošiem produktiem, kuriem piemēro eksporta, importa un ražošanas ierobežojumus (OV L, 2024/1849, 10.7.2024.) .

(95)

Līdz 2025. gada 1. janvārim pakāpeniski izbeidzot zobārstniecības amalgamas izmantošanu un no 2026. gada 1. janvāra vai 2028. gada 1. janvāra (atkarībā no spuldzes kategorijas) aizliedzot ražot un eksportēt vēl citas dzīvsudrabu saturošas spuldzes.

(96)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1.–849. lpp.).

(97)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1.–1355. lpp.) .

(98)

Par piemēru var minēt pienākumus attiecībā uz informācijas prasībām (prasītā vielu testēšana), bīstamības pašklasifikāciju, ieteicamus riska pārvaldības pasākumus un vielu un maisījumu izmantošanas apstākļus.

(99)

Eiropas Rūpniecisko emisiju portāls .

(100)

Eiropas Vides aģentūra, “The costs to health and the environment from industrial air pollution in Europe – 2024 update” .

(101)

No tām joprojām izskatītas tiek lietas attiecībā uz AT, CZ, DE, HR, IE, PL un PT.

(102)

AT, BG, CZ, DE, EE, FI, FR, HR, HU, LT, PL, PT, SK.

(103)

Forums informācijas apmaiņai par Eiropas Ķimikāliju aģentūras īstenoto izpildes panākšanu .

(104)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, 20.5.2020., COM/2020/380 final.

(105)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3024 (2024. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu (OV L, 2024/3024, 6.12.2024.) .

(106)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā”, COM(2021) 699 final.

(107)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam”, COM(2021) 572 final.

(108)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (kodificēta redakcija) (OV L 20, 26.1.2010., 7.–25. lpp.) , Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7.–50. lpp.).

(109)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024.).

(110)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35.–55. lpp.).

(111)

Investīciju pasākums Nr. 1.6., “Uzlabota kūdrāju rehabilitācija 33 000 ha platībā” (2021.–2026. g.).

(112)

Copernicus, “European State of the Climate: Summary 2023”, 2024 .

(113)

IPCC, “Climate Change 2023: Synthesis Report – Summary for Policymakers”, IPCC, Ženēva, 2023 .

(114)

EVA, Eiropas klimatisko risku novērtējuma (EUCRA) ziņojums, 2024 .

(115)

Ballester J. et al., “Heat-related mortality in Europe during the summer of 2022”, Nature Medicine, Nr. 29, 1857.–1866. lpp., 2023 .

(116)

Komisijas paziņojums par klimatisko risku pārvaldību, 2024. gada marts .

(117)

Gallo et al., “Heat-related mortality in Europe during 2023 and the role of adaptation in protecting health”. Nature Medicine, 2024 .

(118)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

(119)

Pakete ietver pārskatīto ES ETS direktīvu, jaunu ETS attiecībā uz ēkām, autotransportu un degvielām, tirgus stabilitātes rezervi, Kopīgo centienu regulu, CO₂ standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulu, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, Sociālā klimata fonda izveidi, iniciatīvu “FuelEU Maritime”, Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (AFIR), iniciatīvu “ReFuel EU Aviation”, Energoefektivitātes direktīvu un Atjaunīgās enerģijas direktīvu. Vienošanās vēl nav panākta vienīgi par ierosināto pārskatīto Enerģijas nodokļu direktīvu.

(120)

Tiek lēsts, ka pieņemtie tiesību akti līdz 2030. gadam nodrošinās SEG emisiju neto samazinājumu par 57 %, salīdzinot ar 1990. gadu.

(121)

Klimatrīcības progresa ziņojums .

(122)

Bulgārija, Čehija, Francija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija, Ungārija.

(123)

Beļģija, Kipra, Slovēnija, Slovākija, Somija.

(124)

Horvātija, Itālija, Īrija, Lietuva, Kipra, Malta, Rumānija, Ungārija.

(125)

Salīdzinājumā ar neto piesaistījumu gada vidējo rādītāju 2016.–2018. gada atsauces periodā.

(126)

Dalībvalstis ar debetu dilstošā secībā: Francija, Somija, Čehija, Portugāle, Slovēnija, Igaunija, Beļģija un Kipra.

(127)

Dalībvalstis ar kredītu augošā secībā: Malta, Luksemburga, Latvija, Nīderlande, Slovākija, Horvātija, Grieķija, Bulgārija, Polija, Lietuva, Itālija, Austrija, Īrija, Ungārija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Spānija un Rumānija.

(128)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26.–32. lpp.) .

(129)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1.–14. lpp.) .

(130)

Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija, Zviedrija.

(131)

https://wikis.ec.europa.eu/display/InspireMIG/Action+3.1+GreenData4all+initiative .

(132)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Konkurētspējas kompass”. COM/2025/30 final.

(133)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis”. COM/2025/85 final.

(134)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) (OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30.–37. lpp.) .

(135)

Austrija, Dānija, Francija, Horvātija, Īrija, Polija, Slovākija, Somija, Ungārija, Zviedrija.

(136)

Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Itālija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija.

(137)

Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija.

(138)

Komisija, paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019)640 final .

(139)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/3019, 12.12.2024.) .

(140)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 (2024. gada 23. oktobris) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2881, 20.11.2024.) .

(141)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (OV L 150, 9.6.2023., 206.–247. lpp.) .

(142)

(143)

Austrija, Bulgārija, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.

(144)

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(145)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2024/1203/ES (2024. gada 11. aprīlis), kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (OV L, 2024/1203, 30.4.2024.) .

(146)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56.–75. lpp.) .

(147)

Komisijas paziņojums “Eiropas administratīvās telpas uzlabošana (ComPAct)”, 25.10.2023., COM(2023) 667 final un https://reform-support.ec.europa.eu/public-administration-and-governance-coordination/enhancing-european-administrative-space-compact_en .

(148)

Sk. TAI regulu un TAI tīmekļa vietni .

(149)

Sk. https://environment.ec.europa.eu/law-and-governance/environmental-implementation-review/peer-2-peer_en .

(150)

Tiek lēsts, ka ES finansējums sasniedz 20 % no kopējā vidiskā finansējuma no ES, valstu un privātiem avotiem kopā. 4,1 % ES finansējuma ir kohēzijas politikas līdzekļi, 3,4 % nāk no KLP, 8,6 % – no ANM un 2,6 % – no EIB. Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā ir 120 miljardi EUR, bet vidisko mērķu sasniegšanā tas ir 78 miljardi EUR.

(151)

Beltran Miralles, M., Gourdon, T., Seigneur, I., Arranz Padilla, M. un Pickard Garcia, N., “The implementation of the ‘Do No Significant Harm’ principle in selected EU instruments”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2023, JRC135691 .

(152)

Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs) (Deleģētais akts par klimatisko komponentu), Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts) (papildinošs deleģētais akts par klimatisko komponentu), Deleģētā regula (ES) 2023/2485 (2023. gada 27. jūnijs), ar ko groza Deleģēto aktu par klimatisko komponentu, un Deleģētā regula (ES) 2023/2486 (2023. gada 27. jūnijs) (Deleģētais akts par vidisko komponentu).

(153)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869. Sk. https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/nature-restoration-regulation_en .

(154)

Avots: Vides ĢD iekšējā analīze, 2025. gads.

(155)

Zaļais finansējums ietver klimata jomas finansējumu un arī finansējumu konkrētiem vidiskajiem mērķiem, piemēram, rūpnieciskā piesārņojuma kontrolei, ūdens resursu apsaimniekošanai un biodaudzveidības aizsardzībai. Ņemot vērā šādu tvērumu, EIR šīs finansējuma jomas ir aplūkotas katra atsevišķi.

(156)

Pārskatījis aprites ekonomikas privāto investīciju rādītāju (cei_cie012), Eurostat to palielināja, investīciju pamatlīmeni no aptuveni 20 miljardiem EUR gadā paaugstinot līdz aptuveni 120 miljardiem EUR gadā (ar plašāku investīciju sarakstu), un arī tas palielina kopējās investīciju vajadzības. Bez tam jāņem vērā, ka aplēstā finansējuma līmeņa pieaugumu veicināja arī plašāka attiecīgo ES fondu līdzekļu izmantošana.

(157)

Ar aptuveni 3 % papildu finansējumu no EIB, tādējādi kopējais ES ieguldījums ir aptuveni 20 %.

(158)

Avots: Vides ĢD. Jāņem vērā, ka nepieciešamība nodrošināt ūdensresursu noturību un plaši izvērst aprites ekonomiku var investīciju vajadzības palielināt. Pašlaik tiek veikti detalizēti (vai detalizētāki) pētījumi par investīciju vajadzībām.

(159)

Papildus izmaksām, kuras Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam jau tagad prasa atvēlēt augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas vajadzībām, ietver arī augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas papildizmaksas, kas izriet no Augsnes monitoringa tiesību akta iniciatīvas .

(160)

Komisijas dienestu darba dokuments “Investīciju vajadzību novērtējums un finansējuma pieejamība ES neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas stiprināšanai”, SWD(2023) 68 final, 2023 .

(161)

ANM rezultātu pārskats skatāms https://ec.europa.eu/economy_finance/recovery-and-resilience-scoreboard/index.html.

(162)