Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/75/ES

(2010. gada 24. novembris)

par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)

▼B

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā izklāstīti noteikumi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada rūpnieciskās darbības.

▼M1

Tajā arī ietverti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – pastāvīgi samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, lai novērstu atkritumu rašanos, uzlabotu resursefektivitāti un veicinātu aprites ekonomiku un dekarbonizāciju ar mērķi sasniegt augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēka veselību un vidi kopumā.

▼B

2. pants

Darbības joma

▼M1

Šo direktīvu piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II–VIa nodaļā minēto piesārņojumu.

▼B

Šī direktīva neattiecas uz jaunu izstrādājumu un procesu izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

“viela” ir ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas:

radioaktīvas vielas, kas noteiktas 1. pantā Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 1 );

ģenētiski modificēti mikroorganismi, kā noteikts 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu ( 2 );

ģenētiski modificēti organismi, kā noteikts 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē ( 3 );

▼M1

“piesārņojums” ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma, trokšņa vai smaku tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti un kas var nodarīt kaitējumu materiālam īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;

“iekārta” ir stacionārs tehniskais bloks, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā, Ia pielikumā vai VII pielikuma 1. daļā, kā arī jebkuras citas darbības, kuras veic tajā pašā objektā, kuras ir tieši tehniski saistītas ar minētajos pielikumos uzskaitītajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;

▼B

“emisija” ir tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;

“emisiju robežvērtības” ir masa, kas izteikta ar dažiem īpašiem parametriem, koncentrācija un/vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt kādā laika periodā vai vairākos laika periodos;

▼M1

5.a)

“vides snieguma robežvērtība” ir atļaujā iekļauta snieguma vērtība, kas attiecībā uz konkrētiem nosacījumiem izteikta, izmantojot dažus konkrētus parametrus;

▼B

“vides kvalitātes standarts” ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā;

“atļauja” ir rakstisks pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu;

“vispārīgie saistošie noteikumi” ir emisiju robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas piešķiršanas nosacījumus;

“būtiskas izmaiņas” ir iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;

▼M1

9.a)

“pamatīga industriālā pārveide” ir process, kurā industriālie operatori īsteno jaunus tehniskos paņēmienus vai labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ietver būtiskas izmaiņas visas iekārtas vai tās daļas konstrukcijā vai tehnoloģijā vai esošas iekārtas aizstāšanu ar jaunu iekārtu, un kurš ļauj būtiskā mērā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi un optimizē līdzieguvumus vides jomā vismaz līdz līmenim, ko var sasniegt ar tehniskajiem paņēmieniem, kuri noteikti piemērojamajos LPTP secinājumos, ņemot vērā ietekmi starp dažādām vidēm;

▼B

10)

“labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:

“tehniskie paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu;

▼M1

“pieejamie tehniskie paņēmieni” ir tie tehniskie paņēmieni, kuri ir izstrādāti tiktāl, ka ir ieviešami attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus un ņemot vērā izmaksas un priekšrocības, neatkarīgi no tā, vai šādi tehniskie paņēmieni tiek vai netiek izmantoti vai nodrošināti Savienībā, ja vien tie ir operatoram pienācīgi pieejami;

“labākie” ir tādi, ar kuriem visefektīvāk var panākt augstu vispārējo aizsardzības līmeni videi kopumā, ieskaitot cilvēka veselību un klimata aizsardzību;

▼B

11)

“LPTP atsauces dokuments” ir dokuments, kas sagatavots, balstoties uz informācijas apmaiņu, kas rīkota saskaņā ar 13. pantu, izveidots konkrētu darbību vajadzībām un tajā jo īpaši izklāstīti piemēroti tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un jauni paņēmieni, īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus;

▼M1

12)

“LPTP secinājumi” ir dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija par to, kā novērtēt to piemērojamību, ar minētajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, ar minētajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi, vides pārvaldības sistēmas saturs, arī etaloni, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un – attiecīgā gadījumā – attiecīgie objekta sanācijas pasākumi;

▼M1

12.a)

“ekspluatācijas noteikumi” ir noteikumi, kuri ietverti atļaujās vai vispārīgajos saistošajos noteikumos attiecībā uz Ia pielikumā minēto darbību veikšanu un kuros norādītas emisiju robežvērtības, vides snieguma robežvērtības, saistītās monitoringa prasības un attiecīgā gadījumā prakse, kā veicama izkliedēšana uz zemes, piesārņojuma novēršanas un mazināšanas prakse, barības vielu apsaimniekošana, barības sagatavošana, izmitināšana, kūtsmēslu apsaimniekošana, tostarp savākšana, uzglabāšana, pārstrāde, kūtsmēslu izkliedēšana uz zemes, un mirušu dzīvnieku uzglabāšana, un kuri atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai;

▼B

13)

“emisiju līmenis, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” ir tāds emisiju līmenis, kas sasniegts parastos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kopumu, kā tas izklāstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstīgi konkrētiem atsauces nosacījumiem;

▼M1

13.a)

“ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi” ir tādu vides snieguma līmeņu diapazons, kas sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot LPTP vai LPTP kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos;

13.aa)

“vides sniegums” ir sniegums saistībā ar patēriņa līmeņiem, resursefektivitāti attiecībā uz materiāliem, ūdeni un energoresursiem, materiālu un ūdens atkalizmantošanu un atkritumu rašanos;

13.b)

“etaloni” ir indikatīvs ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto vides snieguma līmeņu diapazons, kas vides pārvaldības sistēmā jāizmanto par referenci;

▼M1

14)

“jauns tehniskais paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns tehniskais paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;

▼B

15)

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilnībā vai daļēji ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti – persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;

16)

“sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

▼M1

17)

“attiecīgās sabiedrības daļa” ir tās sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt lēmuma pieņemšana par atļaujas piešķiršanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem vai kura ir ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā; piemērojot šo definīciju, nevalstiskās organizācijas, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, uzskata par ieinteresētām;

▼B

18)

“bīstamas vielas” ir vielas vai maisījumi kā noteikts 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 4 );

19)

“pamatziņojums” ir informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;

20)

“gruntsūdeņi” ir gruntsūdeņi, kā noteikts 2. panta otrajā punktā Eiropas Parlamenta Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 5 );

21)

“augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu. Augsni veido minerāldaļiņas, organiskas vielas, ūdens, gaiss un dzīvi organismi;

22)

“vides inspekcija” ir jebkura darbība, tostarp apmeklējumi uz vietas, emisiju pārraudzība un iekšējo ziņojumu un pārbaudes dokumentu kontrole, pašuzraudzības pārbaude, izmantoto tehnisko paņēmienu un iekārtas vides pārraudzības atbilstības pārbaude, ko veic kompetentā iestāde vai veic tās uzdevumā, lai pārbaudītu un uzlabotu iekārtu atbilstību atļaujas nosacījumiem un vajadzības gadījumā pārraudzītu to ietekmi uz vidi;

▼M1

23)

“mājputni” ir mājputni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 6 ) 4. panta 9) punktā;

▼M1

23.a)

“cūkas” ir cūkas, kā definēts Padomes Direktīvas 2008/120/EK ( 7 ) 2. pantā;

23.b)

“liellopu vienība” ir standarta mērījumu vienība, kas ļauj apkopot dažādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas, lai tās varētu salīdzināt, un ko aprēķina, izmantojot Ia pielikumā uzskaitītos koeficientus atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku kategorijām;

▼B

24)

“kurināmais” ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;

25)

“sadedzināšanas iekārta” ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju;

26)

“skurstenis” ir struktūra, kura satur vienu vai vairākus dūmvadus, pa kuriem atgāzes izvada atmosfērā;

27)

“darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus;

28)

“sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laika posmā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā kurināmajā;

29)

“vietējais cietais kurināmais” ir dabiski radies cietais kurināmais, ko izmanto tādā sadedzināšanas iekārtā, kas īpaši paredzēta šim kurināmajam un ko iegūst uz vietas;

30)

“noteicošais kurināmais” ir kurināmais, kuram, salīdzinot ar visiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisiju robežvērtība, kā izklāstīts V pielikuma 1. daļā, vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tā pati robežvērtība, kurināmais, kuram, salīdzinot ar citiem minētajiem kurināmajiem, ir visaugstākā ievadītā siltumjauda;

31)

“biomasa” ir kāds no šādiem produktiem:

izstrādājumi, kuru sastāvā ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var izmantot tajos esošās enerģijas iegūšanai;

šādi atkritumi:

augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības;

ii)

augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē;

iii)

šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē;

iv)

korķa atkritumi;

koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem;

32)

“jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo;

33)

“gāzturbīna” ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna;

34)

“gāzes dzinējs” ir četrtaktu iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi vai – dzinējiem, kas darbojas ar dažāda veida kurināmo, – kompresijas aizdedzi;

35)

“dīzeļdzinējs” ir iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

36)

“maza izolēta sistēma” ir maza izolēta sistēma, kā definēts 2. panta divdesmit sestajā daļā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 8 );

37)

“atkritumi” ir atkritumi, kā tie definēti 3. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem ( 9 );

38)

“bīstamie atkritumi” ir bīstamie atkritumi, kā tie definēti 3. panta 2. punktā Direktīvā 2008/98/EK;

39)

“dažādi sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumi, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Komisijas Lēmuma 2000/532/EK ( 10 ) pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un izņemot pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā;

40)

“atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska ierīce un iekārta, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesu, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;

41)

“atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta” ir stacionāra vai mobila tehniska vienība, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesiem, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;

42)

“nominālā jauda” ir atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtā ietilpstošo krāšņu jaudu summa, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā;

43)

“dioksīni un furāni” ir visi VI pielikuma 2. daļā uzskaitītie polihlordibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni;

44)

“organisks savienojums” ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;

45)

“gaistoši organiskie savienojumi” ir jebkuri organiskie savienojumi, kā arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība;

46)

“organiskais šķīdinātājs” ir jebkurš gaistošs organiskais savienojums, ko izmanto šādos nolūkos:

tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu izejvielas, izstrādājumus un atkritumvielas;

kā tīrīšanas līdzekli, lai šķīdinātu piemaisījumus;

kā šķīdinātāju;

kā disperģētājvielu;

kā viskozitātes regulētāju;

kā virsmas spraiguma regulētāju;

kā plastifikatoru;

kā konservantu;

47)

“aizsargkārta” ir pārklājums, kā noteikts 2. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos ( 11 );

▼M1

48)

“ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi” ir tādu emisiju līmeņu diapazons, kuri sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot jaunu tehnisko paņēmienu vai jaunu tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos, izsaka kā vidējo rādītāju konkrētā laika periodā konkrētos references apstākļos;

49)

“ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi” ir tādu vides snieguma līmeņu diapazons, kuri sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot jaunu tehnisko paņēmienu vai jaunu tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos;

50)

“atbilstības nodrošināšana” ir mehānismi, ar kuriem nodrošina atbilstību, izmantojot trīs intervences kategorijas: atbilstības veicināšana; atbilstības uzraudzība; turpmāki pasākumi un izpildes panākšana;

▼B

4. pants

Pienākums iegūt atļauju

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja.

▼M1

Atkāpjoties no panta pirmās daļas, dalībvalstis var noteikt procedūru to iekārtu reģistrācijai, ko aptver vienīgi V vai VIa nodaļa.

▼B

Reģistrācijas procedūru nosaka juridiski saistošā tiesību aktā, kurā ietver vismaz operatora paziņojumu kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu.

Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām vai to daļām, kuras ekspluatē vienā un tajā pašā vietā.

Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, tajā paredz nosacījumus, lai nodrošinātu katras iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja attiecas uz vairākām tādas iekārtas daļām, ko ekspluatē dažādi operatori. Šādā gadījumā atļaujā nosaka katra operatora pienākumus.

5. pants

Atļaujas piešķiršana

Neierobežojot citas valsts vai Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas nosacījumu un procedūru pilnīgu saskaņotību, ja atļauju piešķiršanā iesaistītas vairākas kompetentās iestādes vai vairāki operatori, vai tiek piešķirtas vairākas atļaujas, lai garantētu visu šajā procedūrā kompetento iestāžu efektīvu integrētu pieeju.

Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot attiecīgo atļauju, jāpārbauda un jāizmanto saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6., 7. un 9. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi.

▼M1

Dalībvalstis līdz 2035. gada 31. decembrim izstrādā sistēmas elektroniskai atļauju izsniegšanai iekārtām un ievieš elektroniskas atļauju piešķiršanas procedūras.

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par elektronisko atļauju izsniegšanu un publicē norādījumus par paraugpraksi.

▼B

6. pants

Vispārīgie saistošie noteikumi

Neierobežojot pienākumu iegūt atļauju, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumos var ietvert prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu vai sadedzināšanas, atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu veidiem.

Ja pieņem vispārīgos saistošos noteikumus, atļaujā var vienkārši iekļaut atsauci uz šādiem noteikumiem.

▼M1

7. pants

Starpgadījumi un negadījumi

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK ( 12 ), ja notiek starpgadījums vai negadījums, kas būtiski ietekmē cilvēka veselību vai vidi, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

operators nekavējoties informē kompetento iestādi;

operators nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu sekas attiecībā uz cilvēka veselību vai vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus; un

kompetentā iestāde liek operatoram veikt jebkurus piemērotus papildpasākumus, kas kompetentās iestādes ieskatā vajadzīgi, lai ierobežotu sekas attiecībā uz cilvēka veselību vai vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus.

Ja piesārņojums ietekmē dzeramā ūdens resursus, tostarp pārrobežu resursus, vai – netiešas novadīšanas gadījumā – notekūdeņu infrastruktūru, kompetentā iestāde informē dzeramā ūdens un notekūdeņu operatorus, kurus skar īstenotie pasākumi, lai novērstu vai labotu kaitējumu, ko šis piesārņojums rada cilvēka veselībai un videi.

Ja noticis starpgadījums vai negadījums, kas būtiski ietekmē cilvēka veselību vai vidi citā dalībvalstī, dalībvalsts, kuras teritorijā negadījums vai starpgadījums noticis, nodrošina, ka par to nekavējoties tiek informēta šīs otras dalībvalsts kompetentā iestāde. Pārrobežu un starpnozaru sadarbību starp skartajām dalībvalstīm īsteno ar mērķi ierobežot sekas attiecībā uz vidi un cilvēka veselību un nepieļaut turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus.

8. pants

Neatbilstība

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti atļaujas nosacījumi.

Tās arī pieņem pasākumus, ar kuriem veicina, uzrauga un panāk to, ka tiek nodrošināta atbilstība pienākumiem, kas fiziskām vai juridiskām personām uzlikti saskaņā ar šo direktīvu.

Ja ir pārkāpti atļaujas nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:

operators nekavējoties informē kompetento iestādi;

operators nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai iespējami īsākā laikā no jauna nodrošinātu atbilstību, un

kompetentā iestāde liek operatoram veikt jebkurus piemērotus papildpasākumus, kurus kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai atjaunotu atbilstību.

Ja atļaujas nosacījumu pārkāpums rada tūlītēju apdraudējumu cilvēka veselībai vai draud izraisīt tūlītēju būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un kamēr tiek atjaunota atbilstība saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas vai to attiecīgo daļu darbība nekavējoties tiek apturēta.

Ja šāda pārkāpuma gadījumā tiek apdraudēta cilvēka veselība vai vide citā dalībvalstī, dalībvalsts, kuras teritorijā atļaujas nosacījumu pārkāpums ir noticis, nodrošina, ka par to tiek informēta šī otrā dalībvalsts.

Situācijās, uz ko neattiecas šā panta 3. punkts, ja pastāvīgs atļaujas nosacījumu pārkāpums rada apdraudējumu cilvēka veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē vidi un ja nav veiktas 23. panta 6. punktā minētajā inspekcijas ziņojumā norādītās darbības, kas vajadzīgas atbilstības atjaunošanai, kompetentā iestāde var apturēt iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas vai to attiecīgo daļu ekspluatāciju, līdz tiek atjaunota atbilstība atļaujas nosacījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka 3. un 4. punktā minētie apturēšanas pasākumi, ko kompetentās iestādes pieņem attiecībā uz operatoru, kurš pārkāpj valsts noteikumus, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, tiek efektīvi īstenoti.

Ja atbilstības pārkāpums ietekmē dzeramā ūdens resursus, tostarp pārrobežu resursus, vai – netiešas novadīšanas gadījumā – notekūdeņu infrastruktūru, kompetentā iestāde informē dzeramā ūdens un notekūdeņu operatorus un visas attiecīgās iestādes, tostarp pārrobežu iestādes, kuras atbildīgas par attiecīgo vides tiesību aktu ievērošanu, par šo pārkāpumu un pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu vai labotu radīto kaitējumu cilvēka veselībai un videi.

▼B

9. pants

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisiju robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.

▼M1

Saistībā ar darbībām, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības, kas paredzētas 14. panta 1. punkta aa) apakšpunktā un 15. panta 4. punktā attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas blokos vai citos blokos, kas objektā emitē oglekļa dioksīdu.

▼B

Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes atļauju attiecīgi groza.

Šā panta 1. līdz 3. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz iekārtām, kurām uz laiku nepiemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu Savienības tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.

II NODAĻA

NOTEIKUMI PAR I PIELIKUMĀ MINĒTAJĀM DARBĪBĀM

10. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kas izklāstītas I pielikumā, un attiecīgā gadījumā uz minētajā pielikumā noteiktajām jaudas robežvērtībām.

11. pants

Vispārīgie principi, kuri reglamentē operatoru pamatsaistības

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka iekārtas tiek ekspluatētas atbilstīgi šādiem principiem:

tiek veikti visi atbilstīgie preventīvie pasākumi piesārņojuma novēršanai;

tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;

nerodas būtisks piesārņojums;

tiek novērsta atkritumu rašanās saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK;

gadījumos, kad atkritumi rodas, tos prioritārā secībā un saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādā, reģenerē vai – gadījumos, kad tas tehniski un ekonomiski nav iespējams, – apglabā tā, lai tiktu novērsta vai samazināta jebkāda ietekme uz vidi;

▼M1

enerģija tiek izmantota efektīvi un tiek veicināta atjaunīgās enerģijas izmantošana un, ja iespējams, ražošana;

▼M1

fa)

materiālie resursi un ūdens tiek izmantoti efektīvi, arī ar atkalizmantošanu;

fb)

ir ieviesta 14.a pantā paredzētā vides pārvaldības sistēma;

▼B

tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi negadījumu novēršanai un to seku ierobežošanai;

pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas ekspluatācijas vietas sakārtošanai atbilstīgā stāvoklī, kas definēts saskaņā ar 23. pantu.

12. pants

Pieteikumi atļauju saņemšanai

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iesniegtajā pieteikumā atļaujas saņemšanai aprakstīta:

iekārta un tās darbības;

▼M1

izejvielas un palīgmateriāli, citas iekārtā izmantotās vai tajā iegūtās vielas, enerģija un ūdens;

iekārtas emisiju avoti, tostarp smakas;

▼B

apstākļi iekārtas uzstādīšanas vietā;

▼C2

attiecīgā gadījumā – pamatziņojums atbilstīgi 22. panta 2. punktam;

▼M1

to prognozējamo emisiju, tostarp smaku, veids un daudzums, kuras no iekārtas nonāk katrā vidē, kā arī emisiju būtiskas ietekmes uz vidi apzināšana;

▼B

paredzētā tehnoloģija un pārējās metodes, lai novērstu vai – gadījumos, kad tas nav iespējams – samazinātu emisijas no iekārtas;

pasākumi iekārtā radušos atkritumu novēršanai, sagatavošanās atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai;

turpmāki pasākumi, kas paredzēti, lai tiktu ievēroti operatora pamatsaistību vispārējie principi, kuri noteikti 11. pantā;

plānotie pasākumi emisiju monitoringam vidē;

kopsavilkums par galvenajām paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu alternatīvām kuras iesniedzējs ir izvērtējis.

Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.

Ja informācija, kas sniegta saskaņā ar Direktīvā 85/337/EEK noteiktajām prasībām, vai drošības pārskats, kurš sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/82/EK, vai cita informācija, kas sniegta, ievērojot citus tiesību aktus, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, to var iekļaut pieteikumā vai pievienot pieteikumam.

13. pants

LPTP atsauces dokumenti un informācijas apmaiņa

▼M1

Lai izstrādātu, izskatītu un vajadzības gadījumā atjauninātu LPTP atsauces dokumentus, Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, attiecīgajām industrijām, nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina cilvēka veselību vai vides aizsardzību, Eiropas Ķimikāliju aģentūru un Komisiju. Minētajā informācijas apmaiņā tiecas uz LPTP atsauces dokumentu astoņu gadu pārskatīšanas ciklu, prioritāri pievēršoties dokumentiem, kuri varētu visvairāk ietekmēt cilvēka veselības vai vides aizsardzību. Pirmajā daļā minētās informācijas apmaiņas ilgums nepārsniedz četrus gadus katram atsevišķam LPTP atsauces dokumentam.

▼M1

1.a

Komisija līdz 2026. gada 1. jūlijam groza Īstenošanas lēmumu 2012/119/ES.

▼B

Informācijas apmaiņa jo īpaši ir saistīta ar:

iekārtu un tehnisko paņēmienu darbību attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs, un saistītajiem atsauces nosacījumiem, patēriņu un izejvielu veidu, ūdens patēriņu, enerģijas izmantošanu un atkritumu radīšanu;

izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu, iedarbību starp vidēm, ekonomisko un tehnisko pamatotību un to attīstību;

labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskiem paņēmieniem, kas apzināti, ņemot vērā a) un b) apakšpunktā minētos jautājumus.

▼M1

Neskarot Savienības konkurences tiesību aktus, informācijā, ko uzskata par konfidenciālu komercdarbības informāciju vai komerciāli sensitīvu informāciju, dalās tikai ar Komisiju un – pēc vienošanās par konfidencialitāti un neizpaušanu parakstīšanas – ar ierēdņiem un citiem publiskā sektora darbiniekiem, kuri pārstāv dalībvalstis vai Savienības aģentūras. Informāciju anonimizē tādā veidā, ka tā neattiecas uz konkrētu operatoru vai iekārtu, kad to dara zināmu citām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas 1. punktā minētajā informācijas apmaiņā. Neanonimizētu informāciju var kopīgot tikai tad, ja informācijas anonimizēšana neļautu efektīvi apmainīties ar informāciju par LPTP saistībā ar LPTP atsauces dokumentu izstrādi, izskatīšanu un vajadzības gadījumā atjaunināšanu attiecīgā gadījumā ar to nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību, un to apvienību pārstāvjiem, kuras pārstāv attiecīgās rūpniecības nozares, un ja šādi organizāciju un apvienību pārstāvji ir parakstījuši vienošanos par konfidencialitāti un neizpaušanu. Apmaiņa ar informāciju, ko uzskata par konfidenciālu komercdarbības informāciju vai sensitīvu komercinformāciju, attiecas vienīgi uz to, kas ir tehniski nepieciešams LPTP atsauces dokumentu izstrādei, izskatīšanai un vajadzības gadījumā atjaunināšanai, un šādu konfidenciālu komercdarbības informāciju vai sensitīvu informāciju neizmanto citām vajadzībām.

▼B

►M1 Komisija izveido un regulāri sasauc forumu, kurā piedalās dalībvalstu, iesaistīto nozaru un to nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību. ◄

Komisija lūdz foruma atzinumu par informācijas apmaiņas praktiskajiem aspektiem un jo īpaši par:

foruma reglamentu;

darba plānu saistībā ar informācijas apmaiņu;

pamatnostādnēm attiecībā uz datu ievākšanu;

▼M1

norādījumiem par LPTP atsauces dokumentu izstrādi un par to kvalitātes nodrošināšanu, tostarp par to piemērotu saturu un formātu.

▼B

Otrās daļas c) un d) apakšpunktā minētajās pamatnostādnēs ņem vērā foruma viedokli, un tās pieņem saskaņā ar 75. panta 2) apakšpunktā minēto regulatīvo procedūru.

▼M1

3.a

Komisija saņem foruma atzinumu par metodi, kā novērtēt atbilstību atļaujā noteiktajām emisiju robežvērtībām attiecībā uz emisijām gaisā un ūdenī, kā noteikts 15.a pantā.

▼B

Komisija saņem un publisko foruma atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumentu saturu un ņem vērā šo atzinumu 5. punktā izklāstīto procedūru vajadzībām.

▼M1

Pirmajā daļā minēto foruma atzinumu iesniedz sešu mēnešu laikā pēc tās tehniskās darba grupas galīgās sanāksmes, kas ir atbildīga par minēto LPTP atsauces dokumentu.

▼B

Lēmumus par LPTP secinājumiem pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

▼M1

Pēc tam, kad pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta 5. punktu, Komisija bez liekas kavēšanās dara publiski pieejamus LPTP secinājumus un LPTP atsauces dokumentu.

▼B

Kamēr nav pieņemts attiecīgais lēmums atbilstīgi 5. punktam, LPTP atsauces dokumentos ietvertos secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko Komisija pieņēmusi pirms 83. pantā minētās dienas, attiecībā uz šo nodaļu, izņemot 15. panta 3. un 4. punktu, piemēro kā LPTP secinājumus.

14. pants

Atļaujas nosacījumi

►M1 Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 11. un 18. panta prasībām. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas tiek piešķirtas pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par atbilstību Savienības vides tiesību aktiem, arī vides kvalitātes standartiem. ◄

Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:

▼M1

emisiju robežvērtības piesārņojošām vielām, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 166/2006 II pielikumā, un citām piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to veidu, bīstamību un potenciālu pārnest piesārņojumu no vienas vides uz citu, ņemot vērā ūdens plūsmas dinamikas variācijas saņemošajos ūdensobjektos;

▼M1

aa)

vides snieguma robežvērtības saskaņā ar 15. panta 4. punktu;

ab)

atbilstīgas prasības, kuras nodrošina, ka tiek novērtēta nepieciešamība novērst vai mazināt tādu vielu emisijas, kas atbilst 57. panta kritērijiem, vai tādu vielu emisijas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā noteiktie ierobežojumi;

▼M1

pienācīgas prasības, kas nodrošina augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību, kā arī to dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu aizsardzību, kas minēti Direktīvas (ES) 2020/2184 7. pantā, un iekārtā radušos atkritumu monitoringa un apsaimniekošanas pasākumus;

▼M1

ba)

pienācīgas prasības, kas nosaka vides pārvaldības sistēmas raksturlielumus saskaņā ar 14.a pantu;

bb)

piemērotas monitoringa prasības attiecībā uz tādu resursu kā enerģija, ūdens un izejmateriāli patēriņu un atkalizmantošanu;

▼B

piemērotas emisiju monitoringa prasības, norādot:

mērījumu metodiku, biežumu un novērtēšanas procedūru; un

ii)

ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu, – emisiju monitoringa rezultātus par tiem pašiem periodiem un atsauces nosacījumiem, kā par emisijas līmeņiem saistībā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem;

pienākumu regulāri un vismaz reizi gadā sniegt kompetentajai iestādei:

informāciju, pamatojoties uz c) apakšpunktā minētā emisiju monitoringa rezultātiem, un citus vajadzīgos datus, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt atbilstību atļaujas nosacījumiem; un

ii)

ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu, – emisiju monitoringa rezultātu apkopojumu, lai varētu salīdzināt emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem;

▼M1

iii)

informāciju par progresu, kas panākts 14.a pantā minēto vides rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā;

▼M1

atbilstīgas prasības tādu pasākumu regulārai uzturēšanai un monitoringam, kuri saskaņā ar b) apakšpunktu veikti, lai novērstu emisijas augsnē, virszemes ūdeņos un pazemes ūdeņos, un atbilstīgas prasības par augsnes, virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu periodisku monitoringu saistībā ar attiecīgām bīstamām vielām, kuras varētu konstatēt objektā, un ņemot vērā iespējamo augsnes, virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojumu iekārtas teritorijā;

▼B

pasākumus, kuri attiecas uz tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana;

noteikumus, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu;

▼M1

nosacījumus, saskaņā ar kuriem novērtē atbilstību emisiju robežvērtībām un vides snieguma robežvērtībām, vai atsauci uz citur norādītām piemērojamām prasībām.

▼B

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās emisijas robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni.

LPTP secinājumus izmanto kā atsauci atļaujas nosacījumu noteikšanai.

Neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde atļaujai var noteikt stingrākus atļaujas nosacījumus nekā nosacījumi, ko var panākt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprakstīts LPTP secinājumos. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var izvirzīt šādus stingrākus nosacījumus.

Ja kompetentā iestāde nosaka atļaujas nosacījumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas nav aprakstīti nevienā no atbilstīgajiem LPTP secinājumiem, tā nodrošina, ka

tehnisko paņēmienu nosaka, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus; un

ievēro 15. pantā ietvertās prasības.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētajos LPTP secinājumos nav ietverti emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kompetentā iestāde nodrošina, ka ar pirmajā daļā minēto paņēmienu nodrošina tādu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs LPTP secinājumos aprakstītajām labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesa veidu neattiecas neviens no LPTP secinājumiem vai ja šādi secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde, iepriekš apspriežoties ar operatoru, nosaka atļaujas nosacījumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko tā ir noteikusi attiecīgām darbībām vai procesiem, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus.

Iekārtām, kas minētas I pielikuma 6.6. punktā, šā panta 1. līdz 6. punktu piemēro, neskarot ar dzīvnieku labturību saistītos tiesību aktus.

▼M1

14.a pants

Vides pārvaldības sistēma

Dalībvalstis pieprasa, lai operators katrai iekārtai, uz kuru attiecas šī nodaļa, sagatavo un ievieš vides pārvaldības sistēmu (VPS). VPS ietver 2. punktā uzskaitītos elementus un atbilst attiecīgajos LPTP secinājumos iekļautajiem noteikumiem, kas nosaka ar VPS aptveramos aspektus.

Vides pārvaldības sistēmai ir vismaz šādi elementi:

vides rīcībpolitikas mērķi pastāvīgai iekārtas vides snieguma un drošuma uzlabošanai, un te ietilpst pasākumi ar mērķi:

novērst atkritumu rašanos,

ii)

optimizēt resursu un enerģijas izmantošanu un ūdens atkalizmantošanu,

iii)

novērst vai samazināt bīstamu vielu izmantošanu vai emisijas;

mērķi un snieguma rādītāji, kas attiecas uz būtiskiem vides aspektiem, un tajos ņem vērā attiecīgajos LPTP secinājumos noteiktos etalonus;

attiecībā uz iekārtām, kurām piemērojams pienākums veikt energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu, – iekļauj minētā audita rezultātus vai minētās direktīvas 8. pantā un VI pielikumā minētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas rezultātus, kā arī to ieteikumu īstenošanas pasākumu rezultātus;

ķimikāliju uzskaitījums, kurā ietilpst bīstamās vielas, kas iekārtā ir klātesošas vai tiek no tās emitētas pašas par sevi, kā citu vielu sastāvdaļas vai kā maisījumu sastāvdaļas, īpašu uzmanību pievēršot vielām, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā minētajiem kritērijiem, un vielām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā minētie ierobežojumi, un riska novērtējums par šādu vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī analīze par iespējām tās aizstāt ar drošākām alternatīvām vai samazināt to izmantošanu vai emisijas;

pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu vides mērķus un novērstu risku cilvēka veselībai vai videi, vajadzības gadījumā arī korektīvi un preventīvi pasākumi;

27.d pantā minētais pārveides plāns.

VPS detalizācijas līmenis atbilst iekārtas veidam, lielumam un sarežģītībai, kā arī tās iespējamās vides ietekmes diapazonam.

Ja elementi, kas jāiekļauj VPS, tostarp mērķi, snieguma rādītāji un pasākumi, jau ir izstrādāti saskaņā ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbilst šim pantam, pietiek ar to, ka VPS ir iekļauta atsauce uz attiecīgajiem dokumentiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka vides pārvaldības sistēmā noteikto informāciju, kas uzskaitīta 2. punktā, dara pieejamu internetā bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem.

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas aktu par to, kāda informācija ir publicējama. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

Kad informāciju dara pieejamu internetā, to var rediģēt vai, ja tas nav iespējams, izslēgt, ja šīs informācijas izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt kādu no Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā minētajām interesēm.

Operators līdz 2027. gada 1. jūlijam sagatavo un ievieš vides pārvaldības sistēmu saskaņā ar attiecīgajiem LPTP secinājumiem nozarei, izņemot attiecībā uz iekārtām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2024/1785 ( 13 ) 3. panta 4. punktā.

VPS periodiski pārskata, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir piemērota, adekvāta un iedarbīga.

VPS revīziju pirmo reizi veic pirms 2027. gada 1. jūlija, izņemot attiecībā uz iekārtām, kas minētas Direktīvas (ES) 2024/1785 3. panta 4. punktā. VPS revīziju vismaz reizi trijos gados veic atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai arī akreditēts vai licencēts vides verificētājs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1221/2009 2. panta 20) punktā, un revīzijā pārbauda VPS un tās īstenošanas atbilstību šim pantam.

▼M1

15. pants

Emisiju robežvērtības, vides snieguma robežvērtības, ekvivalenti parametri un tehniski pasākumi

Piesārņojošām vielām noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz punktu, kurā emisijas tiek emitētas no iekārtas, un minēto vērtību noteikšanā neņem vērā atšķaidīšanu, kas notiek pirms minētā punkta.

Attiecībā uz piesārņojošu vielu netiešu emisiju ūdenī, nosakot iekārtas emisiju robežvērtības, var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas stacijas ietekmi ārpus attiecīgās iekārtas, ja tas nerada augstāku piesārņojuma līmeni vidē, tiek garantēts līdzvērtīgs vides aizsardzības līmenis kopumā un operators, apspriežoties ar notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatoru, nodrošina, ka netiešā novadīšana neapdraud atbilstību noteikumiem, kas paredzēti notekūdeņu attīrīšanas stacijas atļaujā saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajā atļaujā saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK, un ka ir izpildītas visas šīs prasības:

emitētās piesārņojošās vielas neapgrūtina notekūdeņu attīrīšanas stacijas darbību vai spēju atgūt resursus no notekūdeņu attīrīšanas plūsmas;

emitētās piesārņojošās vielas nekaitē kanalizācijas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas staciju darbinieku veselībai;

notekūdeņu attīrīšanas stacija ir konstruēta un aprīkota tā, lai emitētās piesārņojošās vielas tiktu mazinātas;

to attiecīgo piesārņojošo vielu kopējā slodze, kas galu galā tiek emitētas ūdenī, nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu emisiju robežvērtībām, kas noteiktas tiešai emisijai saskaņā ar šā panta 3. punktu, neskarot stingrākus pasākumus, kas vajadzīgi saskaņā ar 18. pantu.

Kompetentā iestāde atļaujas nosacījumu pielikumā izklāsta otrās daļas piemērošanas iemeslus, arī rezultātus, kas iegūti operatora veiktajā novērtējumā par vajadzīgo nosacījumu izpildi.

Gadījumos, kad atļaujas nosacījumi būtu jāmaina, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteiktās prasības, operators iesniedz atjauninātu novērtējumu.

Neskarot 18. pantu, emisiju robežvērtības un ekvivalentie parametri un tehniskie pasākumi, kas minēti 14. panta 1. un 2. punktā, jānosaka, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, nenorādot, ka obligāti jāizmanto kāds konkrēts tehniskais paņēmiens vai konkrēta tehnoloģija.

Kompetentā iestāde nosaka visstingrākās sasniedzamās emisiju robežvērtības, iekārtā piemērojot LPTP un ņemot vērā ar LPTP saistīto emisiju līmeņu pilnu diapazonu, lai nodrošinātu, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar LPTP saistītos emisiju līmeņus, kas noteikti 13. panta 5. punktā minētajos lēmumos par LPTP secinājumiem. Emisiju robežvērtības balstās uz operatora novērtējumu par pilnu ar LPTP saistīto emisiju līmeņu diapazonu, kurā analizēta iespēja sasniegt ar LPTP saistīto emisiju līmeņu diapazona stingrāko augšējo robežu un demonstrēts labākais vispārējais sniegums, ko iekārta var sasniegt LPTP secinājumos aprakstīto LPTP piemērošanas rezultātā, ņemot vērā iespējamo iedarbību starp vidēm. Emisiju robežvērtības nosaka vienā no šādiem veidiem:

emisiju robežvērtības nosaka, tās izsakot tādiem pašiem vai īsākiem laika periodiem un tādos pašos references apstākļos kā ar LPTP saistītajiem emisiju līmeņiem; vai

nosaka tādas emisiju robežvērtības, kas vērtību, laika periodu vai references apstākļu ziņā atšķiras no šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām.

Ja emisiju robežvērtības nosaka saskaņā ar b) apakšpunktu, kompetentā iestāde vismaz reizi gadā novērtē emisiju monitoringa rezultātus, lai nodrošinātu, ka emisijas normālos ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz ar LPTP saistītos emisiju līmeņus.

Vispārīgos saistošos noteikumus, kas minēti 6. pantā, var piemērot, nosakot attiecīgās emisiju robežvērtības saskaņā ar šo pantu.

Ja tiek pieņemti vispārīgi saistoši noteikumi, tad tām iekārtu kategorijām, kurām ir līdzīgi raksturlielumi, kas ir būtiski, lai noteiktu zemākos sasniedzamos emisiju līmeņus, nosaka visstingrākās sasniedzamās emisiju robežvērtības, ko var panākt, piemērojot LPTP, un to dara, ņemot vērā pilnu ar LPTP saistīto emisiju līmeņu diapazonu. Vispārīgos saistošos noteikumus izstrādā dalībvalsts, balstīdamās uz LPTP secinājumos ietverto informāciju, kurā analizēta iespēja sasniegt ar LPTP saistīto emisiju līmeņu diapazona stingrāko augšējo robežu un demonstrēts labākais sniegums, ko minētās iekārtu kategorijas var sasniegt, piemērojot LPTP secinājumos aprakstītos LPTP.

Neskarot 9. panta 2. punktu, kompetentā iestāde attiecībā uz normāliem ekspluatācijas apstākļiem nosaka saistošus vides snieguma līmeņu diapazonus, kurus nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos periodos, kā noteikts 13. panta 5. punktā minētajos lēmumos par LPTP secinājumiem.

Turklāt kompetentā iestāde:

nosaka, ņemot vērā iespējamo iedarbību starp vidēm, normāliem ekspluatācijas apstākļiem piemērojamas vides snieguma robežvērtības attiecībā uz ūdeni, kuras nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos periodos un kuras nav mazāk stingras par pirmajā daļā minētajiem saistošajiem diapazoniem;

nosaka normāliem ekspluatācijas apstākļiem piemērojamus orientējošos vides snieguma līmeņus, kuri attiecas uz atkritumiem un resursiem, kas nav ūdens, un kuri nav mazāk stingri par pirmajā daļā minētajiem saistošajiem diapazoniem.

Atkāpjoties no 3. punkta un neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde konkrētos gadījumos var pieņemt emisiju robežvērtības, kas ir augstākas par ar LPTP saistītajiem emisiju līmeņiem. Šādu atkāpi var piemērot tikai tad, ja novērtējums parāda, ka LPTP secinājumos aprakstīto ar LPTP saistīto emisiju līmeņu sasniegšana radītu izmaksas, kas salīdzinājumā ar vides ieguvumiem būtu nesamērīgi lielas šādu iemeslu dēļ:

attiecīgās iekārtas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai vietējie vides apstākļi vai

attiecīgās iekārtas tehniskie raksturlielumi.

Kompetentā iestāde atļaujas nosacījumu pielikumā dokumentē iemeslus atkāpēm no 3. punkta piemērošanas, pirmajā daļā minētā novērtējuma rezultātu un piemēroto nosacījumu izmantojuma pamatojumu.

Emisiju robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar pirmo daļu, tomēr attiecīgā gadījumā nedrīkst pārsniegt šīs direktīvas pielikumos noteiktās emisiju robežvērtības.

Saskaņā ar šo punktu piešķirtajās atkāpēs ievēro II pielikumā noteiktos principus. Kompetentā iestāde nodrošina, ka operators sniedz novērtējumu par atkāpes ietekmi uz attiecīgo piesārņotāju koncentrāciju saņēmējvidē un jebkurā gadījumā nodrošina, ka netiek radīts būtisks piesārņojums un ka attiecībā uz vidi kopumā tiek sasniegts augsts aizsardzības līmenis. Atkāpes nepiešķir, ja tās varētu apdraudēt atbilstību 18. pantā minētajiem vides kvalitātes standartiem.

To, vai saskaņā ar šo punktu piešķirtās atkāpes ir pamatota, kompetentā iestāde atkārtoti novērtē ik pēc četriem gadiem vai kā daļu no atļaujas nosacījumu pārskatīšanas saskaņā ar 21. pantu, ja šāda pārskatīšana tiek veikta agrāk nekā četrus gadus pēc atkāpes piešķiršanas.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru nosaka standartizētu metodiku, kā novērtēt šā punkta pirmajā daļā minēto LPTP secinājumu īstenošanas izmaksu un iespējamo vides ieguvumu nesamērīgumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 4. punkta, kompetentā iestāde konkrētos gadījumos var noteikt mazāk stingrus saistošus vides snieguma līmeņu diapazonus vai vides snieguma robežvērtības. Šādu atkāpi var piemērot tikai tad, ja novērtējums parāda, ka LPTP secinājumos aprakstīto ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto snieguma līmeņu sasniegšana radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, arī iedarbību starp vidēm, vai būtisku ekonomisku ietekmi šādu iemeslu dēļ:

attiecīgās iekārtas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai vietējie vides apstākļi; vai

attiecīgās iekārtas tehniskie raksturlielumi.

Kompetentā iestāde atļaujas nosacījumu pielikumā dokumentē iemeslus atkāpēm no 4. punkta piemērošanas, pirmajā daļā minētā novērtējuma rezultātu un piemēroto nosacījumu pamatojumu.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka darbība saskaņā ar mazāk stingriem saistošiem vides snieguma līmeņu diapazoniem vai vides snieguma robežvērtībām nerada nekādu būtisku ietekmi uz vidi, tostarp ūdens resursu noplicināšanu, un sasniedz augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.

Pirmajā daļā minētā novērtējuma veikšanai Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standartizētu metodiku. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja vien nav radīts būtisks piesārņojums un ja ir veikti visi pasākumi, kuru rezultātā piesārņojums mazinās, kompetentā iestāde var noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības tādas krīzes gadījumā, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus operators un dalībvalstis nevar ietekmēt un kuri izraisa šādus nopietnus piegāžu traucējumus vai deficītu:

enerģijas piegādes, ja enerģijas piegādes drošība ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm,

resursi, materiāli un aprīkojums, kas ir būtiski, lai operators varētu veikt darbības sabiedrības interesēs, ievērojot piemērojamās emisiju robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības, vai

būtiski resursi, materiāli vai aprīkojums, ja produkcijas izlaide kompensē šādu deficītu vai traucējumus, ar sabiedrības veselību vai sabiedrības drošību saistītu iemeslu dēļ vai citu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar sabiedrības interesēm.

Atkāpi piešķir ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Ja iemesli, kas pamato atkāpes piešķiršanu, joprojām pastāv, atkāpi var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

Tiklīdz piegādes apstākļi ir atjaunoti vai ir rasts alternatīvs risinājums enerģijas, resursu, materiālu vai aprīkojuma piegādēm, dalībvalsts nodrošina, ka lēmums noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības un vides snieguma robežvērtības zaudē spēku un iekārtas darbība atkal atbilst atļaujas nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu pirmajā daļā minētās atkāpes rezultātā radušos emisiju monitoringu.

Kompetentā iestāde informāciju par atkāpi un tai piemērotajiem nosacījumiem dara publiski pieejamus saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

Komisija vajadzības gadījumā var novērtēt un precizēt, izmantojot norādījumus, tos kritērijus, kas jāņem vērā šā punkta piemērošanā.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar šo punktu, arī par atkāpes piešķiršanas pamatojumu, un par piemērotajiem nosacījumiem.

Komisija novērtē, vai atkāpes piešķiršana ir pamatota, pienācīgi ņemot vērā šajā punktā noteiktos kritērijus. Ja Komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts paziņojusi šādu informāciju, izsaka iebildumus, dalībvalstis nekavējoties attiecīgi pārskata noteikto atkāpi.

▼M1

15.a pants

Atbilstības novērtēšana

Lai novērtētu atbilstību emisiju robežvērtībām normālos ekspluatācijas apstākļos saskaņā ar 14. panta 1. punkta h) apakšpunktu, to mērījumu korekcijas, ar ko nosaka validētās vidējās emisiju vērtības, nepārsniedz mērīšanas metodes mērījumu nenoteiktību.

Komisija līdz 2026. gada 1. septembrim pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka metodi, ar kuru normālos ekspluatācijas apstākļos novērtē atbilstību atļaujā noteiktajām emisiju robežvērtībām attiecībā uz emisijām gaisā un ūdenī. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

Pirmajā daļā minētā metode aptver vismaz validēto vidējo emisiju vērtību noteikšanu, un tajā nosaka, kā atbilstības novērtējumā jāņem vērā mērījumu nenoteiktība un emisiju robežvērtību pārsnieguma biežums.

Ja iekārta, uz kuru attiecas šī nodaļa, ietilpst arī III vai IV nodaļas darbības jomā un ja, ievērojot šā panta 1. punktu, ir pierādīta atbilstība saskaņā ar šo nodaļu noteiktajām emisiju robežvērtībām, uzskata, ka iekārta atbilst arī emisijas robežvērtībām, kuras attiecīgajiem piesārņotājiem normālos ekspluatācijas apstākļos noteiktas saskaņā ar III vai IV nodaļu.

▼B

16. pants

Monitoringa prasības

Attiecīgā gadījumā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto monitoringa prasību pamatā ir secinājumi par monitoringu, kā aprakstīts LPTP secinājumos.

▼M1

Tā periodiskā monitoringa biežumu, kas minēts 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nosaka atļaujā katrai atsevišķai iekārtai vai vispārīgos saistošos noteikumos.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, periodisku monitoringu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar LPTP secinājumiem un vismaz reizi četros gados – pazemes ūdeņu monitoringu un reizi deviņos gados – augsnes monitoringu, ja vien šāda monitoringa pamatā nav sistemātisks novērtējums par piesārņojuma apdraudējumu.

▼M1

Kvalitātes kontrole laboratorijās, kuras veic monitoringu, būtu jābalsta uz CEN standartiem vai, ja CEN standarti nav pieejami, uz ISO, valstu vai citiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Ja 15. panta 5. punktā minētais novērtējums liecina, ka atkāpei būs skaitliski izsakāma vai izmērāma ietekme uz vidi, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo piesārņotāju koncentrācija saņēmējvidē tiek monitorēta. Attiecīgā gadījumā šajā punktā minētā monitoringa vajadzībām attiecībā uz katru attiecīgo piesārņotāju izmanto monitoringa un mērīšanas metodes, kas noteiktas citos attiecīgos Savienības tiesību aktos.

▼B

17. pants

Vispārīgie saistošie noteikumi I pielikumā minētajām darbībām

Pieņemot vispārīgos saistošos noteikumus, dalībvalstis nodrošina integrētu pieeju un augstu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas nosacījumus.

Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, lai nodrošinātu atbilstību 14. un 15. pantam.

Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.

Vispārīgajos saistošajos noteikumos, ko pieņem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.

▼M1

18. pants

Vides kvalitātes standarti

Gadījumos, kad kāds vides kvalitātes standarts prasa stingrākus nosacījumus nekā tie, ko iespējams sasniegt ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, atļaujā iekļauj papildu pasākumus, ar kuriem samazina iekārtas konkrēto devumu attiecīgajā teritorijā sastopamā piesārņojuma radīšanā, neierobežojot citus pasākumus, kurus var veikt vides kvalitātes standartu izpildei.

Ja atļaujā saskaņā ar pirmo daļu ir iekļauti stingrāki nosacījumi, kompetentā iestāde novērtē šo stingrāko nosacījumu ietekmi uz attiecīgo piesārņotāju koncentrāciju saņēmējvidē.

Ja iekārtas emitēto piesārņotāju slodzei ir skaitliski izsakāma vai izmērāma ietekme uz vidi, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo piesārņotāju koncentrācija saņēmējvidē tiek monitorēta. Šāda monitoringa rezultātus pārsūta kompetentajai iestādei.

Ja attiecīgajiem piesārņotājiem monitoringa un mērīšanas metodes ir noteiktas citos attiecīgos Savienības tiesību aktos, šādas metodes, attiecīgā gadījumā arī uz ietekmi balstītas metodes, izmanto trešajā daļā minētā monitoringa vajadzībām.

▼B

19. pants

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstībai un visu jauno vai pārskatīto LPTP secinājumu publikācijām, vai ir par to informēta, un ka tā šo informāciju dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai.

20. pants

Operatoru veiktās izmaiņas iekārtās

▼M1

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators informē kompetento iestādi par visām tādām plānotajām iekārtas parametru vai darbības veida izmaiņām vai tās paplašināšanu, kas var ietekmēt vidi, un šādu informāciju sniedz savlaicīgi un jebkurā gadījumā pirms jebkuru šādu izmaiņu veikšanas vai paplašināšanas. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauju atjaunina. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde savlaicīgi reaģē uz operatora sniegto informāciju.

▼B

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotās būtiskās izmaiņas veic tikai pēc tam, kad ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

Pieteikumā atļaujas saņemšanai un kompetentās iestādes lēmumā norāda tās iekārtu daļas un tos 12. pantā minētos aspektus, kurus var skart attiecīgās būtiskās izmaiņas.

Visas iekārtas parametru vai darbības izmaiņas vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats sasniedz jaudas robežvērtības, kuras noteiktas I pielikumā.

21. pants

Atļaujas nosacījumu pārskatīšana un atjaunināšana, ko veic kompetentā iestāde

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde saskaņā ar 2. līdz 5. punktu regulāri pārskata visus atļaujas nosacījumus, un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu to atbilstību šai direktīvai.

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārskatītu atļaujas nosacījumus, tostarp jo īpaši emisiju monitoringa rezultātus un citus datus, kas ļauj salīdzināt iekārtas darbību ar labākajām pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un ar emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas aprakstīti piemērojamajos LPTP secinājumos.

Pārskatot atļaujas nosacījumus, kompetentā iestāde izmanto visu informāciju, kas iegūta moitoringa vai pārbaužu rezultātā.

►C2 3.

Četrus gadus pēc tam, kad atbilstīgi 13. panta 5. punktam publicēts lēmums ◄ par LPTP secinājumiem attiecībā uz iekārtas galveno darbību, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

▼M1

visi attiecīgās iekārtas atļaujas nosacījumi ir pārskatīti un vajadzības gadījumā atjaunināti, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, attiecīgā gadījumā jo īpaši 15. panta 3., 4. un 5. punktam;

▼B

iekārta atbilst minētajiem atļaujas nosacījumiem.

Pārskatīšanā ņem vērā visus jaunos vai atjauninātos LPTP secinājumus, kas piemērojami iekārtai un kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 5. punktu pēc atļaujas piešķiršanas vai pēdējās pārskatīšanas.

Ja uz iekārtu neattiecas neviens LPTP secinājums, atļaujas nosacījumus pārskata un, ja vajadzības gadījumā atjaunina, ja labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstība ļauj ievērojami samazināt emisijas.

Atļaujas nosacījumus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz šādos gadījumos:

iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka jāpārskata atļaujā noteiktās esošās emisiju robežvērtības vai arī atļaujā jāiekļauj jaunas attiecīgas robežvērtības;

ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes;

▼M1

ja ir jānodrošina atbilstība 18. pantā minētam vides kvalitātes standartam, arī jauna vai pārskatīta kvalitātes standarta gadījumā, vai ja atļauja ir jāpārskata saņēmējvides statusa dēļ, lai panāktu atbilstību plāniem un programmām, kas noteikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

▼M1

ja operators prasa pagarināt tādas iekārtas ekspluatācijas ilgumu, kurā veic I pielikuma 5.4. punktā minētās darbības.

▼B

22. pants

Objekta slēgšana

Neskarot Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos ( 14 ), un attiecīgos Savienības tiesību aktus par augsnes aizsardzību, kompetentā iestāde paredz atļaujas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiktu ievērots šā panta 3. un 4. punkts.

Ja darbība saistīta ar atbilstīgu bīstamu vielu izmantošanu, ražošanu vai novadīšanu, un ņemot vērā augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību iekārtas uzstādīšanas teritorijā, operators sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms tam, kad pirmo reizi kopš 2013. gada 7. janvāra ir atjaunināta iekārtas atļauja.

Pamatziņojumā ietver informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma apmēru, lai to kvantitatīvi salīdzinātu ar stāvokli pēc 3. punktā minēto darbību pilnīgas izbeigšanas.

Pamatziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

informāciju par objekta pašreizējo izmantojumu un, ja ir zināms, – informāciju par agrāko izmantojumu;

ja ir pieejama – esošo informāciju par augsnes un gruntsūdeņu mērījumiem, kura atspoguļo stāvokli brīdī, kad ziņojumu gatavoja, vai arī jaunus augsnes un gruntsūdens mērījumus, kas ataino iespējamo augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar bīstamām vielām, ko attiecīgā iekārtā paredzēts izmantot, ražot vai novadīt.

Ja informācija, kas sagatavota atbilstīgi citiem valsts vai Savienības tiesību aktiem, atbilst šā punkta nosacījumiem, šo informāciju var iekļaut iesniegtajā pamatziņojumā vai pievienot tam.

Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz pamatziņojuma saturu.

Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas iekārtā izmantotas, ražotas vai novadītas atbilstīgas bīstamas vielas. Ja, salīdzinot ar stāvokli, kas noteikts šā panta 2. punktā minētajā pamatziņojumā, iekārta radījusi būtisku augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar atbilstīgām bīstamām vielām, operators veic vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz šo piesārņojumu, lai tādējādi atjaunotu minēto augsnes stāvokli. Šajā nolūkā var ņemt vērā šādu pasākumu tehnisko īstenošanas iespēju.

Neskarot pirmo daļu, pēc darbību pilnīgas izbeigšanas un ja augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums objekta teritorijā rada būtiskus draudus cilvēku veselībai vai videi tādu atļautu darbību dēļ, ko operators veicis pirms iekārtas atļaujas pirmās atjaunināšanas pēc 2013. gada 7. janvāra, un ņemot vērā iekārtas teritorijas stāvokli, ko nosaka atbilstīgi 12. panta 1. punkta d) apakšpunktam, operators veic vajadzīgās darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts vairs neradītu šādu apdraudējumu, ņemot vērā tā pašreizējo vai apstiprināto turpmāko izmantojumu.

Ja operatoram nepieprasa sagatavot 2. punktā minēto pamatziņojumu, pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgās attīrīšanas darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts, ņemot vērā tā eksistējošu vai apstiprinātu turpmāku izmantošanu, vairs neradītu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kas radies, veicot atļautas darbības un ņemot vērā iekārtas teritorijas apstākļus, kas izveidotu atbilstīgi 12. panta 1. punkta d) apakšpunktam.

23. pants

Vides inspekcijas

Dalībvalstis izstrādā sistēmu iekārtu vides inspekcijām, lai pilnībā pārbaudītu visus attiecīgās iekārtas radītos vides ietekmes elementus.

Dalībvalstis nodrošina, ka izdošanas operatori kompetentajām iestādēm sniedz palīdzību, kas tām vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt apmeklējumus uz vietas, ņemt paraugus un vākt informāciju, kura tiem vajadzīga, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visām iekārtām ir valsts, reģionāla vai vietēja mēroga vides inspekcijas plāns un ka šo plānu regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.

Katrā vides inspekcijas plānā iekļauj šādus datus:

vispārīgs attiecīgo būtisko vides jautājumu novērtējums;

inspekcijas plānā iekļautais ģeogrāfiskais apgabals;

plānā iekļautais iekārtu saraksts;

procedūras, lai izstrādātu regulāru vides inspekciju programmas atbilstīgi 4. punktam;

procedūras ārkārtas vides inspekcijām saskaņā ar 5. punktu;

attiecīgā gadījumā noteikumi par sadarbību starp dažādām inspekcijas iestādēm.

Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā kārtējo vides inspekciju programmas, tostarp nosakot dažāda veida iekārtu apmeklējumu uz vietas periodiskumu.

Laikposmu starp diviem apmeklējumiem uz vietas nosaka, ņemot vērā sistemātisku attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējumu, un tas nepārsniedz vienu gadu attiecībā uz iekārtām, kas rada vislielāko iespējamo apdraudējumu, un trīs gadus – iekārtām, kas rada mazāko iespējamo apdraudējumu.

Ja inspekcijā konstatēts, ka atļaujas piešķiršanas nosacījumi nav ievēroti, sešu mēnešu laikā pēc minētās inspekcijas veic papildu apmeklējumu uz vietas.

Sistemātisks vides risku novērtējums balstās uz vismaz šādiem kritērijiem:

konkrēto iekārtu iespējamā un reālā ietekme uz cilvēku veselību un vidi, ņemot vērā emisiju līmeņus un veidus, vietējās vides ietekmējamību un iespējamiem negadījumiem;

pārbaudīta atbilstība atļaujas nosacījumiem;

operatora dalība Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( 15 ).

▼M1

Komisija pieņem un attiecīgā gadījumā regulāri atjaunina norādījumus par kritērijiem vides risku novērtēšanai.

▼B

Ārkārtas vides inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas piešķiršanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas.

Pēc katra apmeklējuma uz vietas kompetentā iestāde sagatavo ziņojumu, kurā apraksta atbilstīgus konstatējumus attiecībā uz iekārtu atbilstību atļaujas nosacījumiem, kā arī secinājumus par to, vai jāveic turpmāka darbība.

Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram divus mēnešus pēc apmeklējuma uz vietas. Ziņojumu četrus mēnešus pēc apmeklējuma uz vietas kompetentā iestāde dara publiski pieejamu saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 16 ).

Neskarot 8. panta 2. punktu, kompetentā iestāde nodrošina, ka operators visas ziņojumā norādītās vajadzīgās darbības veic pamatotā laikposmā.

24. pants

Pieeja informācijai un sabiedrības iesaistīšanās atļauju piešķiršanas procedūrā

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties šādās procedūrās:

atļaujas piešķiršana jaunai iekārtai;

atļaujas piešķiršana būtisku izmaiņu veikšanai;

atļaujas piešķiršana vai atjaunināšana iekārtai, attiecībā uz kuru ierosināts piemērot 15. panta 4. punktu;

▼M1

iekārtas atļaujas vai atļaujas nosacījumu atjaunināšana saskaņā ar 21. panta 5. punktu;

▼M1

atļaujas atjaunināšana saskaņā ar 21. panta 3. punktu vai 21. panta 4. punktu.

▼B

Šādas līdzdalības gadījumā piemēro procedūru IV pielikumā.

▼M1

Pēc tam, kad lēmums par atļaujas piešķiršanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu ir pieņemts, kompetentā iestāde attiecībā uz a), b) un f) apakšpunktu bez maksas, atļaujot piekļuvi ne tikai reģistrētiem lietotājiem, dara sabiedrībai pieejamu, arī sistemātiski internetā, tādā tīmekļa lapā, kas ir viegli atrodama, šādu informāciju:

lēmuma saturs, tostarp atļaujas kopija un atļaujas vēlāku atjauninājumu kopija, attiecīgā gadījumā ietverot konsolidētus atļaujas nosacījumus;

▼B

iemesli, kas ir šā lēmuma pamatā;

▼M1

pirms lēmuma pieņemšanas notikušās apspriešanās rezultāti, arī saskaņā ar 26. pantu notikušās apspriešanās rezultāti, un paskaidrojums par to, kā tie ņemti vērā minētajā lēmumā;

▼B

LPTP atsauces dokumentu nosaukums, kas attiecas uz attiecīgo iekārtu vai darbību;

▼M1

tas, kā tika noteikti 14. pantā minētie atļaujas nosacījumi, arī emisiju robežvērtības, vides snieguma līmeņi un vides snieguma robežvērtības, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus un vides snieguma līmeņus;

ja atkāpi piešķir saskaņā ar 15. pantu, šādas atkāpes konkrētie iemesli, kuru pamatā ir minētajā punktā noteiktie kritēriji, un piemērotie nosacījumi.

Turklāt kompetentā iestāde bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem dara sabiedrībai pieejamu, arī sistemātiski internetā, tādā tīmekļa lapā, kas ir viegli atrodama, šādu informāciju:

attiecīga informācija par pasākumiem, ko operators pēc darbību galīgas izbeigšanas veic saskaņā ar 22. pantu;

saskaņā ar atļaujas nosacījumiem prasītā emisiju monitoringa rezultāti, kuri ir kompetento iestāžu rīcībā;

16. panta 4. punktā un 18. pantā minētā monitoringa rezultāti.

▼B

Šā panta 1., 2 un 3. punktu piemēro, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.

25. pants

Iespēja vērsties tiesā

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai nolaidību pēc būtības vai to procesuālo likumību, uz kuru attiecas 24. pants, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

tie ir pietiekami ieinteresēti;

to tiesības ir aizskartas, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.

▼M1

Tiesības celt prasību izskatīšanas procedūrā nav atkarīgas no tā, kāda loma attiecīgajam sabiedrības loceklim bijusi šajā direktīvā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru līdzdalības posmā.

Izskatīšanas procedūra ir taisnīga, vienlīdzīga, savlaicīga un nav pārmērīgi dārga, un tajā paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp attiecīgā gadījumā pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

▼B

Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai nolaidību var apstrīdēt.

Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību.

Tālab 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras valsts tiesību aktos visām noteiktajām prasībām atbilstošas un vides aizsardzību veicinošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu.

Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.

Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tas neietekmē prasību pirms tiesu izskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā izskatīšanas procedūrā.

Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu izskatīšanas procedūrām.

26. pants

Pārrobežu ietekme

▼M1

Ja dalībvalsts apzinās, ka iekārtas ekspluatācija varētu būtiski negatīvi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru minētās iekārtas ekspluatācija varētu būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kurā saskaņā ar 4. pantu vai 20. panta 2. punktu atļaujas pieteikums iesniegts, tai pašā laikā, kad tā informāciju dara publiski pieejamu, minētajai otrai dalībvalstij nosūta visu informāciju, kas jāsniedz vai jādara pieejama saskaņā ar IV pielikumu. Abas dalībvalstis, balstoties uz minēto informāciju, apspriežas, un vienlaikus tiek nodrošināts, ka tās dalībvalsts komentāri, kura var tikt būtiski ietekmēta, tiek sniegti pirms lēmuma pieņemšanas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā iesniegts atļaujas pieteikums. Ja dalībvalsts, kas varētu tikt būtiski ietekmēta, periodā, kurā notiek apspriešanās ar attiecīgo sabiedrības daļu, komentārus nesniedz, kompetentā iestāde atļaujas izsniegšanas procedūru turpina.

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos komentārus par atļaujas pieteikumu var sniegt arī tās dalībvalsts sabiedrība, kura varētu tikt būtiski ietekmēta, un ka komentēšana ir pieejama tikpat ilgu periodu, cik tā bija pieejama dalībvalstī, kurā pieteikums iesniegts.

▼B

Visus atbilstīgi 1. un 2. punktam notikušo apspriežu rezultātus ņem vērā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu par iesniegto pieteikumu.

Kompetentā iestāde visas dalībvalstis, ar kurām notikusi apspriešanās atbilstīgi 1. punktam, informē par pieteikuma sakarā pieņemto lēmumu un nosūta tām 24. panta 2. punktā paredzēto informāciju. Šīs dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai šo valstu teritorijā.

▼M1

IIA NODAĻA

IESPĒJAS INOVĀCIJAI UN TĀS VEICINĀŠANA

▼M1

27. pants

Jauni tehniskie paņēmieni

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā veicina jaunu tehnisko paņēmienu izstrādi un izmantošanu, it sevišķi, ja šādi tehniskie paņēmieni ir norādīti LPTP secinājumos, LPTP atsauces dokumentos vai 27.a pantā minētā industriālās pārveides un emisiju inovācijas centra konstatējumos.

▼M1

27.a pants

Industriālās pārveides un emisiju inovācijas centrs

Komisija izveido un vada industriālās pārveides un emisiju inovācijas centru (“centrs” jeb “INCITE”).

Centrs vāc un analizē informāciju par inovatīviem tehniskajiem paņēmieniem, arī jauniem un transformatīviem tehniskajiem paņēmieniem, kas cita starpā palīdz līdz minimumam samazināt piesārņojumu, sekmē dekarbonizāciju, resursefektivitāti un aprites ekonomiku, kurā izmanto mazāk ķimikāliju vai izmantotās ķimikālijas ir drošākas, un kas ir būtiski šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošajām darbībām un raksturo to izstrādes pakāpi un vides sniegumu. Komisija centra konstatējumus ņem vērā, sagatavojot 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto informācijas apmaiņas darba programmu un izstrādājot, izskatot un atjauninot 13. panta 1. punktā minētos LPTP atsauces dokumentus.

Centram palīdz:

dalībvalstu pārstāvji;

attiecīgās publiskās iestādes;

attiecīgie pētniecības institūti;

pētniecības un tehnoloģiju organizācijas;

attiecīgo nozaru un lauksaimnieku pārstāvji;

tehnoloģiju nodrošinātāji;

nevalstiskas organizācijas, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību;

Komisija.

Centrs savus konstatējumus dara publiski pieejamus, ja vien to neliedz Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka sīki izstrādātu kārtību, kas vajadzīga centra izveidei un darbībai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

27.b pants

Jaunu tehnisko paņēmienu testēšana

Neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde jaunu tehnisko paņēmienu testēšanas nolūkā uz laiku, kas kopumā nepārsniedz 30 mēnešus, var piešķirt pagaidu atkāpes no 15. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām un no 11. panta a) un b) punktā izklāstītajiem principiem, ja vien pēc atļaujā noteiktā perioda šo tehnisko paņēmienu beidz testēt vai arī darbība sasniedz vismaz ar LPTP saistītos emisiju līmeņus.

27.c pants

Ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi un indikatīvas vides snieguma vērtības

Atkāpjoties no 21. panta 3. punkta, kompetentā iestāde var noteikt:

emisiju robežvērtības, kuras nodrošina, ka sešu gadu laikā pēc tam, kad attiecībā uz iekārtas galveno darbību publicēts lēmums par LPTP secinājumiem saskaņā ar 13. panta 5. punktu, emisijas normālos ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kas noteikti lēmumos par LPTP secinājumiem;

indikatīvās vides snieguma vērtības, kas atbilst lēmumiem par LPTP secinājumiem.

27.d pants

Pārveide virzībā uz tīru, apritīgu un klimatneitrālu rūpniecību

Dalībvalstis pieprasa, lai operators līdz 2030. gada 30. jūnijam savā vides pārvaldības sistēmā iekļauj indikatīvu pārveides plānu, kas aptver I pielikuma 1., 2., 3., 4., 6.1.a un 6.1.b punktā uzskaitītās darbības. Pārveides plānā iekļauj informāciju par to, kā operators laikā no 2030. gada līdz 2050. gadam iekārtu pārveidos, lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, tīru, apritīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku, tostarp attiecīgā gadījumā veikt pamatīgu industriālo pārveidi, kā minēts 27.e pantā.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa 14.a panta 4. punktā sestajā daļā minētā revīzijas organizācija novērtē šā punkta pirmajā daļā minēto pārveides plānu saskanību ar prasībām, kas noteiktas šā panta 5. punktā minētajā deleģētajā aktā.

Dalībvalstis pieprasa, lai, izskatot atļaujas nosacījumus saskaņā ar 21. panta 3. punktu pēc tam, kad pēc 2030. gada 1. janvāra publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, operators savā vides pārvaldības sistēmā iekļauj pārveides plānu katrai iekārtai, kas veic kādu no I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kura nav minēta 1. punktā. Pārveides plānā, izmantojot 4. punktā minēto formātu, iekļauj informāciju par to, kā operators laikā no 2030. gada līdz 2050. gadam iekārtu pārveidos, lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šā panta 5. punktā minētajā deleģētajā aktā.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ne vēlāk kā vienu gadu pēc 21. panta 3. punktā minētās pārskatīšanas beigām 14.a panta 4. punkta sestajā daļā minētā revīzijas organizācija novērtē 2. punkta pirmajā daļā minēto pārveides plānu saskanību ar prasībām, kas noteiktas 4. punktā minētajā deleģētajā aktā.

Ja divas vai vairākas iekārtas kontrolē viens un tas pats operators vai ja iekārtas kontrolē dažādi operatori, kas ir viena un tā paša uzņēmuma daļa vienā un tajā pašā dalībvalstī, uz šīm iekārtām var attiecināt vienu pārveides plānu.

Ja pārveides plānu elementi jau ir izstrādāti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem un atbilst šim pantam, pārveides plānā var izdarīt atsauci uz attiecīgajiem dokumentiem.

Operators savu pārveides plānu, pārveides plāna atjauninājumus, kā arī 1. un 2. punktā minētā novērtējuma rezultātus publisko kā daļu no vides pārvaldības sistēmā noteiktās attiecīgās informācijas publiskošanas, kā minēts 14.a panta 4. punktā.

Komisija līdz 2026. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu, lai papildinātu šo direktīvu, un ar to precizē pārveides plānu saturu, pamatojoties uz 1., 2. un 3. punktā prasīto informāciju.

Komisija līdz 2034. gada 31. decembrim pārskata un attiecīgā gadījumā rediģē pirmajā daļā minēto deleģēto aktu.

27.e pants

Pamatīga industriālā pārveide

Neskarot 18. pantu, gadījumā, ja notiek iekārtas pamatīga industriālā pārveide, kas paredzēta attiecīgajā pārveides plānā, kurš aptver iekārtu, kompetentā iestāde var pagarināt laikposmu, kurā iekārtai jāizpilda 21. panta 3. punktā minētie atjauninātie atļaujas nosacījumi, kopumā līdz maksimāli astoņiem gadiem, ja:

iekārtas atļaujā ir ietverts apraksts par pamatīgo industriālo pārveidi, emisiju līmeņiem un resursefektivitāti, kas tiks panākta, kā arī īstenošanas grafiku un atskaites punktiem;

operators reizi gadā ziņo kompetentajai iestādei par pamatīgas industriālās pārveides īstenošanā paveikto; un

laikposmā, kas atvēlēts iekārtas pārveidei, kompetentā iestāde nodrošina, ka netiek radīts būtisks piesārņojums un ka kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

Dalībvalstis vismaz reizi gadā, kad tās ziņo Komisijai saskaņā ar 72. pantu, informē Komisiju par piešķirtajām atkāpēm.

Neskarot 18. un 22. pantu, ja notiek pamatīga industriālā pārveide, kura ietver iekārtas slēgšanu un aizstāšanu ar jaunu iekārtu atbilstīgi attiecīgajam pārveides plānam, kas aptver iekārtu, un kura saskaņā ar 13. panta 5. punktu jāpabeidz 8 gadu laikā pēc tam, kad publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem saistībā ar esošās iekārtas galveno darbību, kompetentā iestāde var atcelt pienākumu atjaunināt atļauju saskaņā ar 21. panta 3. punktu, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

esošās iekārtas atļaujā ir ietverts slēgšanas plāna apraksts un ar to saistītais grafiks un atskaites punkti;

operators reizi gadā ziņo kompetentajai iestādei par paveikto saistībā ar esošās iekārtas slēgšanas plānu un tās aizstāšanu ar jaunu iekārtu;

laikposmā pirms iekārtas slēgšanas kompetentā iestāde pārliecinās, ka netiek radīts būtisks piesārņojums un ka kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

Dalībvalstis vismaz reizi gadā, kad tās ziņo Komisijai saskaņā ar 72. pantu, informē Komisiju par piešķirtajām atkāpēm.

▼B

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR SADEDZINĀŠANAS IEKĀRTĀM

28. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida.

Šī nodaļa neattiecas uz šādām sadedzināšanas iekārtām:

iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

pēcsadedzināšanas krāsnīm, kas paredzētas atgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām;

iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;

reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;

koksa krāsnīm;

kauperiem (domnas krāšņu gaisa sildītājiem);

visām tehniskajām ierīcēm, kas paredzētas sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

gāzturbīnām un gāzes dzinējiem uz platformām atklātā jūrā;

iekārtām, kuras kā kurināmo izmanto cietos vai šķidros atkritumus, izņemot 3.panta 31. punkta b) apakšpunktā minētos atkritumus.

29. pants

Apvienošanas noteikumi

Ja divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu atgāzes aizvada caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un, aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, to jaudu saskaita.

Ja divas vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta 1987. gada 1. jūlijā vai vēlāk vai par kurām pilnīgu pieteikumu šādai atļaujai to operators ir iesniedzis šajā datumā vai vēlāk, ir uzstādītas tā, lai ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, to atgāzes pēc kompetento iestāžu slēdziena varētu aizvadīt caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un, aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, to jaudu saskaita.

Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu vairākām apvienotām sadedzināšanas iekārtām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, neņem vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 15 MW.

30. pants

Emisiju robežvērtības

Atgāzes no sadedzināšanas iekārtām izvada kontrolēti, izmantojot skursteņus, kuriem ir viens vai vairāki dūmvadi, kuru skursteņa augstumu aprēķinā tādā veidā, lai tas atbilstu cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām.

Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja jau ir piešķirta līdz 2013. gada 7. janvārim vai par kurām to operators ir iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šā datuma, ja šādas iekārtas sāk ekspluatēt ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, ietver nosacījumus par to emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras noteiktas V pielikuma 1. daļā.

Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām ir piešķirts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā minētais izņēmums un kuras ekspluatē pēc 2016. gada 1. janvāra, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šo iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā.

Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kas nav minētas 2. punktā, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šādu iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā.

Direktīvas V pielikuma 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības, kā arī šā pielikuma 5. daļā minētās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes piemēro katra kopīga skursteņa emisijām un saistībā ar visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu. Ja V pielikumā noteikts, ka emisiju robežvērtības var piemērot sadedzināšanas iekārtas daļai, kura darbojas noteiktas darba stundas, šos ierobežojumus piemēro attiecīgās iekārtas daļas emisijām, bet saistībā ar visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

▼M1

Kompetentā iestāde gadījumos, kad operators nevar ievērot robežvērtības tāpēc, ka nopietna deficīta apstākļos pārtrauktas kurināmā ar zemu sēra saturu piegādes, drīkst piešķirt atkāpi, kuras ilgums nepārsniedz sešus mēnešus, no pienākuma nodrošināt atbilstību 2. un 3. punktā noteiktajām sēra dioksīda emisiju robežvērtībām sadedzināšanas stacijās, kurās parasti šajā nolūkā izmanto kurināmo ar zemu sēra saturu.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu, arī par iemesliem, kas pamato atkāpju piešķiršanu, un piemērotajiem nosacījumiem.

▼B

Kompetentā iestāde drīkst piešķirt atkāpi neievērot 2. un 3. punktā noteiktās emisiju robežvērtības, ja sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina gāzveida kurināmo, izņēmuma kārtā pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka pēkšņi pārtraukta gāzes piegāde, un šā iemesla dēļ tā būtu jāaprīko ar atgāzu attīrīšanas iekārtu. Šādu atkāpi piešķir uz laiku līdz 10 dienām, izņemot gadījumus, kad svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas piegādi.

Operators nekavējoties informē kompetento iestādi par katru šādu pirmajā daļā minēto konkrētu gadījumu.

▼M1

Dalībvalstis informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu, arī par iemesliem, kas pamato atkāpju piešķiršanu, un piemērotajiem nosacījumiem.

▼B

Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā, attiecas uz iekārtas pievienoto daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret visas sadedzināšanas iekārtas kopīgo nominālo siltumjaudu. Ja sadedzināšanas iekārta tiek mainīta tā, ka tas var ietekmēt vidi, un ja izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MWth vai lielāka, V pielikuma 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas attiecībā uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

Direktīvas V pielikuma 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības nepiemēro šādām sadedzināšanas iekārtām:

dīzeļdzinējiem;

reģenerācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās.

Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, Komisija attiecībā uz šādām sadedzināšanas iekārtām pārskata, vai jānosaka Savienības mēroga emisiju robežvērtības, kā arī to, vai jāgroza V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības

sadedzināšanas iekārtām, kuras minētas 8. punktā;

sadedzināšanas iekārtām pārstrādes rūpnīcās, kurās sadedzina destilēšanas un pārveidošanas atlikumus pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas pārstrādes, – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo –, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu energoapgādes sistēmu īpatnības;

sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas nav dabasgāze;

sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus;

Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim ziņo par minētās pārskatīšanas rezultātiem Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tiesību aktam.

31. pants

Sēra atdalīšanas pakāpe

Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpatnību dēļ nevar izpildīt 30. panta 2. un 3. punktā minētās sēra dioksīda emisiju robežvērtības, dalībvalstis var to vietā piemērot sēra atdalīšanas minimālās pakāpes vērtības, kas noteiktas V pielikuma 5. daļā, ievērojot minētā pielikuma 6. daļā noteiktos atbilstības noteikumus un iepriekš saņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz 72. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem tehniskajiem datiem.

Līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo, kurās sadedzina atkritumus un kurām cietā kurināmā īpašību dēļ nav iespējams ievērot VI pielikuma 4. daļas 3.1. vai 3.2. punktā minētās sēra dioksīda Cproc vērtības, dalībvalstis šo vērtību vietā var piemērot V pielikuma 5. daļā noteiktās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes saskaņā ar šā pielikuma 6. daļā izklāstītajiem atbilstības noteikumiem. Ja dalībvalstis izvēlas piemērot šo punktu, VI pielikuma 4. daļas 1. punktā minētie Catkritumi līdzinās 0 mg/Nm3.

Komisija, īpaši ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar sēra dioksīda emisijas samazināšanu saistītos ieguvumus, līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata iespēju piemērot V pielikuma 5. daļā noteikto sēra atdalīšanas minimālo pakāpi.

32. pants

Valsts pārejas plāns

Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam dalībvalstis var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu, tajā ietverot tādas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ja vien šī iekārta darbu bija sākusi pirms 2003. gada 27. novembra. Katrai no šajā plānā iekļautajām sadedzināšanas iekārtām plāns attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas.

Valsts pārejas plānā neiekļauj šādas sadedzināšanas iekārtas:

uz kurām attiecas 33. panta 1. punkts;

kuras atrodas pārstrādes rūpnīcās, kur sadedzina mazas siltumietilpības gāzes, kas rodas pārstrādes procesa atlikumu gazifikācijā, vai kur destilē un pārveido pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas atlikumus – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo;

uz kurām attiecas 35. pants;

kurām piešķirts atbrīvojums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.

Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai, attiecīgā gadījumā, – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas.

Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām vismaz jāuztur noteiktajā līmenī.

Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā.

Katrai valsts pārejas plānā iekļautajai piesārņojošai vielai nosaka ierobežojumu, nosakot maksimālās pieļaujamās gada emisijas visām plānā iekļautajām iekārtām, pamatojoties uz katras iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, tās faktisko gada darbības laiku stundās un izmantojamo kurināmo, kas izteikts vidējās vērtībās pēdējo desmit gadu darbības laikā līdz 2010. gadam, to ieskaitot.

Ierobežojumu 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz III pielikumā Direktīvā 2001/80/EK noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām. Attiecībā uz gāzturbīnām izmanto emisiju robežvērtības slāpekļa oksīdiem, kas šādām iekārtām noteiktas Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā. Ierobežojumus 2019. un 2020. gadam aprēķina, pamatojoties uz šīs direktīvas V pielikuma 1. daļā noteiktajām atbilstīgajām emisiju robežvērtībām, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz attiecīgajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām, kas noteiktas šīs direktīvas V pielikuma 5. daļā. Ierobežojumus 2017. un 2018. gadam nosaka tā, lai nodrošinātu ierobežojumu lineāru samazināšanos laikā no 2016. līdz 2019. gadam.

Ja valsts pārejas plānā iekļautā iekārta ir slēgta vai tā vairs nav III nodaļas darbības jomā, tas nepalielina atlikušo plānā iekļauto iekārtu gada emisijas.

Valsts pārejas plānā nosaka arī noteikumus par monitoringu un ziņojumu iesniegšanu, kas atbilst īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 41. panta b) apakšpunktu, kā arī katrai iekārtai paredzētus pasākumus, lai laicīgi nodrošinātu emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras būs spēkā no 2020. gada 1. jūlija.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai valsts pārejas plānu.

Komisija izvērtē plānus un, ja Komisija nav cēlusi iebildumus divpadsmit mēnešos pēc plāna saņemšanas, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka plāns ir pieņemts.

Ja Komisija uzskata, ka plāns neatbilst 41. panta b) apakšpunktā noteiktajiem īstenošanas noteikumiem, tā informē attiecīgo dalībvalsti, ka tās plāns nav pieņemams. Attiecībā uz tāda plāna jaunas versijas izvērtēšanu, par kuru dalībvalsts informē Komisiju, otrajā apakšpunktā minētais laikposms ir seši mēneši.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām plānā.

33. pants

Ierobežota lietošanas laika atkāpe

Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas, kā arī no to iekļaušanas 32. pantā minētajā valsts pārejas plānā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

sadedzināšanas iekārtas operators līdz 2014. gada 1. janvārim kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apņemas no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ekspluatēt iekārtu ne ilgāk par 17 500 darbības stundām;

operatoram katru gadu jāiesniedz kompetentajai iestādei ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra;

sadedzināšanas iekārtas atlikušajā lietošanas laikā jāsaglabā vismaz tādas sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK. Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā; un

sadedzināšanas iekārtai nav piešķirts izņēmums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.

Līdz 2016. gada 1. janvārim katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar tādām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 1. punkts, norādot to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantoto kurināmā tipu un piemērojamās sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Par iekārtām, uz ko attiecas 1. punkts, dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra.

Ja sadedzināšanas iekārtā, kas 2011. gada 6. janvārī ir daļa no mazas izolētas sistēmas un kas minētajā datumā saražo vismaz 35 % no elektroenerģijas piegādes attiecīgajā sistēmā, tehnisku iemeslu dēļ nevar ievērot 30. panta 2. punktā minētās emisiju robežvērtības, šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 18 000 sākot no 2020. gada 1. janvāra līdz, vēlākais, 2023. gada 31. decembrim, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minētais datums ir 2020. gada 1. janvāris.

Ja sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 500 MW, kas sāka darboties pirms 1986. gada 31. decembra un kurā dedzina vietējo cieto kurināmo ar neto siltumietilpību zem 5 800 kJ/kg, mitruma saturu virs 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu lielāku par 60 % no svara un kalcija oksīda saturu pelnos virs 10 %, 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 32 000 .

34. pants

Mazas izolētas sistēmas

Līdz 2019. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas, kas 2011. gada 6. janvārī ir daļa no mazām izolētām sistēmām, var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas. Līdz 2019. gada 31. decembrim saglabā vismaz tās emisiju robežvērības, kas noteiktas šo sadedzināšanas iekārtu atļaujā, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK.

Ja dalībvalsts teritorijā atrodas šajā nodaļā ietvertās sadedzināšanas iekārtas, kas ir mazu izolētu sistēmu daļa, dalībvalsts informē Komisiju pirms 2013. gada 7. janvāra par šo sadedzināšanas iekārtu sarakstu, par mazu izolētu sistēmu kopējo gada enerģijas patēriņu un tādas enerģijas apjomu, kas iegūta no savienojuma ar citām sistēmām.

▼M1

34.a pants

Sadedzināšanas stacijas, kas ir mazas, izolētas sistēmas daļa

Līdz 2029. gada 31. decembrim dalībvalstis var sadedzināšanas stacijas, kas 2024. gada 4. augustā ir daļa no mazas, izolētas sistēmas, atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām, kas 30. panta 2. punktā un 15. panta 3. punktā noteiktas attiecībā uz sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem un putekļiem, vai attiecīgā gadījumā 31. pantā minētajām sēra atdalīšanas pakāpēm. Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas, ievērojot Direktīvā 2001/80/EK un Direktīvā 2008/1/EK noteiktās prasības, ir noteiktas šādu sadedzināšanas staciju atļaujā, vismaz saglabā noteiktajā līmenī.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka emisijas tiek monitorētas un ka nerodas būtisks piesārņojums. Atbrīvojumu no emisiju robežvērtību piemērošanas iekārtām dalībvalstis var piešķirt tikai tad, ja ir veikti visi iespējamie pasākumi, kas rada mazāku piesārņojumu. Atbrīvojumu nepiešķir uz ilgāku laiku nekā nepieciešams.

No 2030. gada 1. janvāra nodrošina attiecīgo sadedzināšanas staciju atbilstību emisiju robežvērtībām, kas attiecībā uz sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas V pielikuma 2. daļā, un emisiju robežvērtībām, kas attiecībā uz sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas 15. panta 3. punktā.

Dalībvalstis, kas nosaka atbrīvojumus saskaņā ar šā panta 1. punktu, īsteno atbilstības plānu, kas attiecas uz sadedzināšanas stacijām, kurām piešķirti šādi atbrīvojumi. Atbilstības plānā ietver informāciju par pasākumiem, kuru mērķis ir līdz 2029. gada 31. decembrim panākt attiecīgo staciju atbilstību emisiju robežvērtībām, kas sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas V pielikuma 2. daļā, un emisiju robežvērtībām, kas sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas 15. panta 3. punktā. Atbilstības plānā ietver arī informāciju par pasākumiem, ar kuriem plāna aptvertajā laikposmā līdz minimumam tiks mazināts piesārņotāju emisiju apjoms un ilgums, un informāciju par pieprasījuma pārvaldības pasākumiem un iespējām pāriet uz tīrākiem kurināmajiem vai tīrākām alternatīvām, piemēram, izmantot atjaunīgos energoresursus un veidot savienojumus ar kontinentālajiem tīkliem.

Ne vēlāk kā 2025. gada 5. februārī dalībvalstis savus atbilstības plānus dara zināmus Komisijai. Komisija plānus izvērtē un, ja Komisija neceļ iebildumus 12 mēnešu laikā pēc plāna saņemšanas, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka plāns ir pieņemts. Ja Komisija ir cēlusi iebildumus tāpēc, ka plāns negarantē, ka līdz 2029. gada 31. decembrim tiks panākta attiecīgo staciju atbilstība vai ka plāna aptvertajā laikposmā līdz minimumam tiks mazināts piesārņotāju emisiju apjoms un ilgums, attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija dalībvalstij paziņojusi par iebildumiem, dara Komisijai zināmu pārskatītu plānu. Attiecībā uz Komisijai paziņotās plāna pārskatītās versijas izvērtēšanu otrajā teikumā minētais laikposms ir seši mēneši.

Ne vēlāk kā 2026. gada 5. februārī un katra nākamā kalendārā gada beigās dalībvalstis Komisijai ziņo par atbilstības plānā aprakstīto darbību īstenošanas gaitu. Dalībvalstis Komisiju informē par jebkādām turpmākām izmaiņām atbilstības plānā. Attiecībā uz Komisijai paziņotā plāna pārskatītas versijas izvērtēšanu 4. punkta otrajā teikumā minētais laikposms ir seši mēneši.

Dalībvalsts informāciju par atkāpi un tai piemērotajiem nosacījumiem dara publiski pieejamu saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

▼B

35. pants

Centralizētās siltumapgādes iekārtas

Līdz 2022. gada 31. decembrim uz sadedzināšanas iekārtu var attiecināt atbrīvojumu no atbilstības emisiju robežvērtībām, kas minētas 30. panta 2. punktā, un atbrīvojumu no 31. pantā minētās sēra atdalīšanas pakāpes ievērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 200 MW;

iekārtai pirms 2002. gada 27. novembra ir bijusi piešķirta pirmā atļauja vai tās operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ja minētā iekārta ir sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra;

vismaz 50 % no iekārtas ražotā derīgā siltuma, kā vidējais apjoms piecu gadu laikā tvaika vai karsta ūdens veidā tiek piegādāts centralizētās siltumapgādes tīklam; un

tās atļaujā, kuru piemēro 2015. gada 31. decembrī, noteiktās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām, tiek saglabātas vismaz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 1. janvārī iesniedz Komisijai tādu sadedzināšanas iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas 1. punkts, tostarp to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantotā kurināmā veidu un sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Turklāt attiecībā uz visām sadedzināšanas iekārtām, kurām piemēro 1. punktu, un 1. punktā minētajā laikposmā dalībvalstis ik gadu informē Komisiju par katrā iekārtā saražota lietderīga siltuma daļu, kuru centralizētās siltumapgādes kopējos tīklos piegādāja kā tvaiku vai karstu ūdeni, izsakot to kā vidējo rādītāju par iepriekšējo piecu gadu laikposmu.

36. pants

Oglekļa dioksīda ģeoloģiska glabāšana

Dalībvalstis nodrošina, ka visu tādu sadedzināšanas iekārtu operatori, kurās saražo 300 vai vairāk megavatu nominālās elektrības jaudas, kurai ir piešķirta sākotnējā būvatļauja, vai (ja neizmanto šo procedūru) sākotnējā darbības atļauja ir piešķirta pēc tam, kad ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisku glabāšanu ( 17 ), ir izvērtējuši, vai ir ievēroti šādi nosacījumi:

ir pieejama piemērota uzglabāšanas teritorija;

ir iespējami transporta pakalpojumi, ņemot vērā gan tehniskus, gan ekonomiskus apsvērumus;

ir tehniski un ekonomiski lietderīgi tos uzlabot oglekļa dioksīda uztveršanai.

Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde nodrošina, ka iekārtas teritorijā ir nodrošināta vieta aprīkojumam, kas vajadzīgs, lai uztvertu un saspiestu oglekļa dioksīdu. Kompetentā iestāde nosaka, vai noteikumi ir izpildīti, balstoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu un citu pieejamu informāciju, it īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un cilvēku veselības aizsardzību.

37. pants

Emisiju samazināšanas iekārtu nepareizas darbības vai bojājumu gadījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujās ir paredzēti noteikumi, kuri attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas emisijas samazināšanas iekārtas.

Bojājumu gadījumos kompetentās iestādes pieprasa, lai operators sašaurina vai izbeidz darbību, ja 24 stundu laikā netiek panākti normāli ekspluatācijas apstākļi, vai ekspluatē iekārtu, izmantojot kurināmo ar zemu piesārņotājvielu saturu.

Operators paziņo kompetentajām iestādēm par šādiem gadījumiem 48 stundu laikā pēc tam, kad ir konstatēta emisijas samazināšanas iekārtu nepareiza darbība vai bojājums.

Ekspluatācijas kopējais ilgums bez emisijas samazināšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas jebkurā 12 mēnešu laikposmā.

Kompetentās iestādes drīkst piešķirt atkāpi no pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem laika ierobežojumiem vienā no šādiem gadījumiem:

svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;

uz ierobežotu laika posmu bojāto sadedzināšanas iekārtu var aizstāt ar citu iekārtu, kura varētu izraisīt kopējo emisijas palielināšanos.

38. pants

Emisiju gaisā monitorings

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar V pielikuma 3. daļu veic gaisu piesārņojošu vielu monitoringu.

Monitoringa automātiskās iekārtas uzstādīšanu un darbību kontrolē un tajos veic uzraudzības testus katru gadu, kā noteikts V pielikuma 3. daļā.

Kompetentā iestāde nosaka emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas.

Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem ekspluatācijas apstākļiem un emisiju robežvērtībām.

39. pants

Atbilstība emisiju robežvērtībām

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja tiek izpildīti V pielikuma 4. daļā aprakstītie noteikumi.

40. pants

Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtas

Emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kas ir paredzētas divu vai vairāku kurināmā veidu vienlaicīgai dedzināšanai, kompetentās iestādes nosaka šādā kārtībā:

atbilstīgi sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai, kā norādīts V pielikuma 1. un 2. daļā katram kurināmā veidam un piesārņojošajai vielai izvēlas emisiju robežvērtību;

pēc kurināmā aprēķina vidējās emisiju robežvērtības, ko iegūst, reizinot katras atsevišķās piesārņojošās vielas emisiju robežvērtības, kuras minētas a) apakšpunktā, ar katra kurināmā veida ievadīto siltumjaudu un reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ievadītā siltumjaudas summu;

saskaita visas pēc kurināmā aprēķinātas emisiju robežvērtības.

Attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 30. panta 2. punkts un kurās izmanto pašu patēriņam destilētus un pārstrādātus jēlnaftas atlikumus, atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, saskaņā ar 1. punktu noteikto emisiju robežvērtību vietā var piemērot šādas emisiju robežvērtības:

ja sadedzināšanas iekārtas darbības laikā noteicošā kurināmā sniegtā daļa ir 50 % vai vairāk no visu kurināmo kopējās ievadītās siltumjaudas, piemēro V pielikuma 1. daļā noteicošajam kurināmajam paredzētās emisiju robežvērtības;

ja noteicošā kurināmā sniegtā daļa ir mazāka nekā 50 % no visu kurināmo kopējās ievadītās siltumjaudas, emisiju robežvērtību nosaka, aprēķinu veicot šādos posmos:

ņem V pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības katram izmantotajam kurināmajam, kuras atbilst sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai;

ii)

aprēķina noteicošā kurināmā emisiju robežvērtību, reizinot ar divi emisiju robežvērtību, kas attiecīgajam kurināmajam noteikta saskaņā ar i) apakšpunktu, un no iznākuma atņemot tā izmantotā kurināmā emisiju robežvērtību, kuram saskaņā ar V pielikuma 1. daļu ir viszemākā emisiju robežvērtība, kura atbilst sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai;

iii)

katram kurināmajam nosaka kurināmā svērto emisiju robežvērtību, reizinot saskaņā ar i) un ii) apakšpunktu iegūto emisiju robežvērtību ar attiecīgā kurināmā ievadīto siltumjaudu un iznākumu dalot ar visu kurināmo ievadītās siltumjaudas summu;

iv)

apkopo kurināmo svērtās emisiju robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar iii) apakšpunktu.

Attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 30. panta 2. punkts un kurās izmanto pašu patēriņam destilētus un pārstrādātus jēlnaftas atlikumus, atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, V pielikuma 7. daļā minēto vidējo sēra dioksīda emisiju robežvērtību var piemērot atbilstīgi šī panta 1. un 2. punktā noteikto emisiju robežvērtību vietā.

41. pants

Īstenošanas noteikumi

Īstenošanas noteikumus nosaka attiecībā uz:

darbības uzsākšanas un apturēšanas periodiem, kā minēts 3. panta 27. punktā un V pielikuma 4. daļas 1. punktā; un

32. punktā minētajiem valsts pārejas plāniem un jo īpaši emisiju ierobežojumu noteikšanu un ar to saistītu monitoringu un ziņojumu iesniegšanu.

Šos īstenošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Komisija iesniedz atbilstīgus priekšlikumus ne vēlāk kā 2011. gada 7. jūlijā

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ATKRITUMU SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTĀM

42. pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vai līdzsadedzina cietos vai šķidros atkritumus.

▼M1

Šī nodaļa neattiecas uz gazifikācijas vai pirolīzes stacijām, ja gāzes vai šķidrumus, kas rodas šādā atkritumu termiskā apstrādē, pirms to incinerācijas apstrādā tādā mērā, ka:

incinerācija rada mazāku emisiju apjomu nekā tādu tirgū pieejamo vismazāk piesārņojošo kurināmo sadedzināšana, ko varētu sadedzināt iekārtā;

attiecībā uz emisijām, kas nav slāpekļa oksīdi, sēra oksīdi un putekļi, incinerācija nerada lielāku emisiju apjomu par emisijām no atkritumu incinerācijas vai līdzincinerācijas.

▼B

Šajā nodaļā atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas nozīmē: visas sadedzināšanas līnijas vai līdzsadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, atgāzu attīrīšanas iekārtas, vietējās atlikumu un notekūdeņu attīrīšanas vai uzglabāšanas iekārtas, skursteņi, kā arī ierīces un sistēmas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa vadībai un kontrolei, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas apstākļu reģistrācijai un monitoringam.

Ja atkritumu termiskai apstrādei izmanto citus procesus, nevis oksidāciju, piemēram, pirolīzi, gazifikāciju vai plazmas procesu, atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā iekļauj gan termiskās apstrādes, gan arī turpmāku sadedzināšanas procesu.

Ja atkritumus līdzsadedzina tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai materiālu produktu ieguve, bet atkritumu termiskā pārstrāde, iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu.

Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šādām iekārtām:

iekārtām, kurās apstrādā tikai šādus atkritumus:

atkritumus, kas minēti 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā;

ii)

radioaktīvos atkritumus;

iii)

dzīvnieku kautķermeņus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam ( 18 );

iv)

atkritumus, kas rodas piekrastes iekārtās naftas un gāzes resursu izpētei un ieguvei, ko sadedzina uz šādu iekārtu klāja;

uz eksperimentālajām iekārtām, kuras izmanto pētījumiem, tehnoloģiju izstrādei un pārbaudēm, lai uzlabotu sadedzināšanas procesu, ja tajās sadedzina mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā.

43. pants

Atlikumu definīcija

Šajā nodaļā “atlikumi” ir šķidrumi vai cietas vielas, kas radītas atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai līdzsadedzināšanas iekārtā.

44. pants

Pieteikumu iesniegšana atļauju saņemšanai

Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikumā ietver pasākumu aprakstu, kas paredz garantijas, ka tiks ievērotas šādas prasības:

iekārtas konstrukcijā un aprīkojumā ir ievērotas un tās ekspluatācijā tiks ievērotas šīs nodaļas prasības, ņemot vērā sadedzināmo vai līdzsadedzināmo atkritumu veidus;

sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūtā siltumenerģija ir iespējami reģenerēta, ražojot siltumenerģiju, tvaiku vai elektroenerģiju;

samazināsies atlikumu daudzums un kaitīgums, un gadījumos, kad tas vajadzīgs, tos pārstrādās;

atlikumus, no kā nav iespējams izvairīties un kuru daudzumu nevar samazināt vai pārstrādāt, apglabās saskaņā ar valsts un Savienības normatīvajiem aktiem.

45. pants

Atļaujas nosacījumi

Atļaujā jāiekļauj izdotās:

visi atkritumu veidi, kurus drīkst pārstrādāt, iekļaujot vismaz tādus atkritumu veidus, kas norādīti atkritumu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Lēmumu 2000/532/EK un, ja iespējams, ietver ziņas par katra veida atkritumu daudzumu;

atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas kopējo jaudu;

emisiju robežvērtības emisijām gaisā un ūdenī;

prasības attiecībā uz pH, temperatūru un plūsmu notekūdeņu izplūdēm;

tādas paraugu ņemšanas un mērīšanas procedūras un to veikšanas periodiskums, kuras jāveic, ievērojot noteikumus par emisiju monitoringu;

maksimāli pieļaujamais termiņš, kura laikā emisijas gaisā vai notekūdeņu izplūdēs var pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības attīrīšanas ierīču vai mērlīdzekļu tehniski neizbēgamu dīkstāvju, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ.

Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām atļaujā atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, ja tajās pārstrādā bīstamos atkritumus, iekļauj:

sarakstu, kurā norāda visu to bīstamo atkritumu veidu daudzumu, ko drīkst iekārtā pārstrādāt;

šo bīstamo atkritumu masas minimālo un maksimālo plūsmu, to zemāko un augstāko siltumietilpību, kā arī maksimāli pieļaujamo PCB, PCP, hlora, fluora, sēra, smago metālu un citu piesārņotājvielu saturu.

Dalībvalstis var noteikt, kādi atkritumu veidi jāiekļauj atļaujā un ko var izmantot līdzsadedzināšanai noteikta veida atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās.

Kompetentā iestāde periodiski pārskata un, ja vajadzīgs, maina un atjaunina atļaujas nosacījumus.

46. pants

Emisiju kontrole

Atgāzes no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām jāizvada kontrolēti un izmantojot skursteņus, kuru augstums aprēķināts tādējādi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

Emisijas no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām gaisā nedrīkst pārsniegt emisiju robežvērtības, kas norādītas VI pielikuma 3. un 4. daļā vai noteiktas saskaņā ar minētā pielikuma 4. daļu.

Ja atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās vairāk nekā 40 % no tajās iegūtās siltumenerģijas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, vai iekārtā līdzsadedzina neapstrādātus jauktus sadzīves atkritumus, piemēro VI pielikuma 3. daļā norādītās emisiju robežvērtības.

Iespējami jāierobežo atgāzu attīrīšanas iekārtās radušos notekūdeņu novadīšana ūdens vidē, un piesārņotājvielu koncentrācijas nedrīkst pārsniegt VI pielikumā 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Emisiju robežvērtība attiecas uz punktu, kurā atgāzu attīrīšanas notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

Gadījumos, kad notekūdeņus no atgāzu attīrīšanas iekārtām attīra nevis atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu vietējās notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs, bet speciālās šim notekūdeņu veidam paredzētās attīrīšanas iekārtās, VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Ja atgāzu attīrīšanas iekārtu notekūdeņus attīra kopā ar citiem notekūdeņiem vietējās attīrīšanas iekārtās vai centralizēti, operators veic atbilstošus masas bilances aprēķinus emisiju līmeņa noteikšanai notekūdeņos, ►C1 izmantojot VI pielikuma 6. daļas 3. punktā noteikto mērījumu rezultātus, ◄ emisiju līmeņu noteikšanai attiecībā uz notekūdeņu daļu, kas rodas atgāzu attīrīšanas procesā.

Nekādā gadījumā notekūdeņus nedrīkst atšķaidīt tāpēc, lai ievērotu VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā atkritumus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai un apsaimniekotai tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.

Jānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietusūdens notecei no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt.

Neskarot 50. panta 4. punkta c) apakšpunktu, atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā vai atsevišķās krāsnīs, kas ir atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas daļa, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt atkritumu sadedzināšanu ilgāk par četrām stundām nepārtraukti pēc tam, kad pārsniegtas emisiju robežvērtības.

Kopīgais ekspluatācijas ilgums šādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 60 stundas gadā.

Šā punkta otrajā daļā noteiktais laika ierobežojums attiecas uz tādām krāsnīm, kas pieslēgtas vienai atgāzu attīrīšanas iekārtai.

47. pants

Bojājumi

Bojājumu gadījumos operators iespējami ātri darbību sašaurina vai pārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

48. pants

Emisiju monitorings

▼M1

Dalībvalstis nodrošina, ka emisiju monitoringu veic saskaņā ar VI pielikuma 6. un 7. daļu.

Emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas un līdzincinerācijas stacijām uzrauga arī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos. Emisijas palaišanas un apturēšanas laikā, kamēr atkritumi netiek dedzināti, tostarp PHDD/F un dioksīniem līdzīgu PHB emisijas, aplēš, pamatojoties uz mērījumu kampaņām, ko veic regulāros intervālos, piemēram, reizi trijos gados, plānoto palaišanas vai apturēšanas darbību laikā. Cik vien iespējams novērš vai samazina PHDD/F un dioksīniem līdzīgu PHB emisijas.

▼B

Kontrolē automātisko mērīšanas sistēmu uzstādīšanu un darbību, un tām katru gadu izdara uzraudzības pārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 6. daļas 1. punktu.

Emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas nosaka kompetentā iestāde.

Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem ekspluatācijas apstākļiem un emisiju robežvērtībām.

Tiklīdz Savienībā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu un ievērojot 77. un 78. panta nosacījumus, nosaka dienu, no kuras emisijām gaisā veic nepārtrauktus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus.

49. pants

Atbilstība emisiju robežvērtībām

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā un ūdenī ir ievērotas, ja tiek ievēroti VI pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi.

50. pants

Ekspluatācijas apstākļi

Atkritumu sadedzināšanas iekārtās nodrošina tādu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs sārņos un izdedžos nepārsniegtu 3 %, vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki par 5 % no šo materiālu sausnas masas. Vajadzības gadījumos izmanto atkritumu pirmapstrādes metodes.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai atkritumu sadedzināšanā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz divām sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C.

Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai atkritumu līdzsadedzināšanā izdalījušos gāzu temperatūra arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz divām sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C.

Sadedzinot vai līdzsadedzinot bīstamos atkritumus, kas, izsakot hlora veidā, satur vairāk par 1 % halogēnorganisko vielu, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajai temperatūrai ir jābūt vismaz 1 100 °C.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtās punkta pirmajā un trešajā daļā minētā temperatūra jāmēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas. Kompetentā iestāde var atļaut veikt mērījumus sadegšanas kamerā citā reprezentatīvā mērīšanas vietā.

Visas atkritumu sadedzināšanas iekārtu sadedzināšanas kameras jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 2. punktā noteiktās temperatūras. Šis deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka šīs temperatūras tiek pastāvīgi uzturētas tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadeguši atkritumi.

Papildu deglim nedrīkst padot kurināmo, kas var radīt lielākas kaitīgo vielu emisijas, nekā sadedzinot dīzeļdegvielu, kā definēts Padomes Direktīvas 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem ( 19 ) 2. panta 2. punktā, sašķidrināto gāzi un dabasgāzi.

Atkritumu sadedzināšanas un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt automātiskai sistēmai, ar kuru aptur atkritumu padevi iekārtā šādos gadījumos:

palaišanas laikā, līdz tiek sasniegta šā panta 2. punktā norādītā vai cita temperatūra, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 1. punktu;

ja netiek pastāvīgi uzturēta šā panta 2. punktā norādītā temperatūra, vai cita temperatūra, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 1. punktu;

gadījumos, kad atgāzu attīrīšanas iekārtu dīkstāves, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ nepārtrauktajos mērījumos konstatēta jebkādas emisiju robežvērtības pārsniegšana.

Cik vien iespējams jārekuperē siltumenerģija, kas izdalās atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās.

Inficēti ārstniecības atkritumi jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, iepriekš nesajaucot ar citu veidu atkritumiem un neveicot ar tiem tiešas darbības.

Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldību veic personas ar atbilstošu kompetenci.

51. pants

Atļauja mainīt ekspluatācijas apstākļus

Ar noteikumu, ka ievērotas citas šajā nodaļā noteiktās prasības, kompetentā iestāde dažiem atkritumu veidiem vai to termiskās pārstrādes procesiem var pieļaut ekspluatācijas apstākļus, kas atšķiras no 50. panta 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem, un attiecībā uz temperatūru – no minētā panta 4. punktā norādītajiem, ko norāda atļaujā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šādu atļauju izdošanu.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtām mainot ekspluatācijas apstākļus, nedrīkst rasties vairāk atlikumu, vai tajos nedrīkst palielināties organisko piesārņotājvielu saturs, salīdzinājumā ar atlikumiem, kas būtu radušies apstākļos, kuri izklāstīti 50. panta 1., 2. un 3. punktā.

Kopējām organiskā oglekļa un oglekļa oksīda emisijām no atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kurām atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, jāatbilst arī VI pielikuma 3. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Celulozes un papīra ražošanas uzņēmumos kopējām organiskā oglekļa emisijām no katliem, kurus kurina ar mizām un kuros līdzsadedzina atkritumus to rašanās vietā, kuri ir ekspluatācijā, kuriem ir atļaujas pirms 2002. gada 28. decembra, un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, arī jāatbilst VI pielikuma 3. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai visus ekspluatācijas apstākļus, kas atļauti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī verifikācijas rezultātus, un tie ir daļa no informācijas, kura sniedzama saskaņā ar 72. pantā noteiktajām prasībām par ziņošanu.

52. pants

Atkritumu piegāde un pieņemšana

Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu operatori veic visus ar atkritumu piegādi un saņemšanu saistītos piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai ierobežotu gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī smakas un citas negatīvas ietekmes uz vidi, troksni un riska faktorus, kas var tieši apdraudēt cilvēku veselību.

Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatori nosaka katra atkritumu veida masu, ja iespējams, saskaņā ar Eiropas atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Lēmumu 2000/532/EK.

Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jābūt pieejamai informācijai par atkritumiem, lai verificētu atbilstību 45. panta 2. punktā noteiktajām atļaujas prasībām.

Minētajā informācijā ietilpst šādi dati:

visi administratīvie dati par atkritumu rašanās procesu, kas ietverti 4. punkta a) apakšpunktā minētajos dokumentos;

atkritumu fiziskais un, ciktāl iespējams, arī ķīmiskais sastāvs, kā arī visi citi dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu atkritumu piemērotību paredzētajam sadedzināšanas procesam;

atkritumu bīstamības raksturojums, vielas, ar kurām tos nedrīkst sajaukt, un piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem.

Pirms bīstamo atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jāveic šādas procedūras:

Direktīvā 2008/98/EK prasīto dokumentu pārbaude un gadījumos, kad tas vajadzīgs, arī to dokumentu pārbaude, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem ( 20 ) un tiesību aktos par bīstamajām kravām;

reprezentatīvu paraugu ņemšana pirms izkraušanas, lai verificētu to atbilstību 3. punktā paredzētajai informācijai, izņemot gadījumus, kad tas nav jādara, un dotu iespējas kompetentajām iestādēm noteikt apstrādājamo atkritumu īpašības.

Šos b) apakšpunktā minētos paraugus glabā vismaz vienu mēnesi pēc attiecīgo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas.

Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no 2., 3. un 4. punkta noteikumiem tādām atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kas ir ražošanas iekārtu daļa un uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās sadedzina vai līdzsadedzina tikai tajās radušos atkritumus.

53. pants

Atlikumi

Jāsamazina atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, atlikumus pārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām.

Sauso putekļveida atlikumu pagaidu glabāšana jāveic tā, lai novērstu šo atlikumu izkļūšanu vidē.

Pirms atlikumu apglabāšanas vai pārstrādes paņēmiena izvēles jāveic testēšana, kurā nosaka atlikumu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī piesārņošanas potenciālu. Testēšanā nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu šķīstošo frakciju.

54. pants

Būtiskas izmaiņas

Ekspluatācijas veida maiņu, kas ir saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir tādu ražošanas iekārtu daļa, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās dedzina tikai nebīstamus atkritumus, uzskata par būtiskām izmaiņām.

55. pants

Ziņošana un sabiedrības informēšana par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām

Lai dotu iespējas paust viedokli, pirms kompetentā iestāde pieņem attiecīgu lēmumu, sabiedrībai noteiktu laiku ir pieejami pieteikumi jaunu sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu atļauju saņemšanai. Sabiedrībai ir pieejams arī šis lēmums, kas ietver vismaz atļaujas kopiju, kā arī jebkādus tā vēlākus grozījumus un papildinājumus.

Šīs direktīvas 72. pantā minētajā ziņojumā par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu – divas un vairāk tonnas stundā – jāiekļauj informācija par attiecīgās iekārtas darbību un monitoringu un jāsniedz pārskats par sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu, faktiskajām emisijām gaisā un ūdenī salīdzinājumā ar emisiju robežvērtībām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai sabiedrībai.

Sabiedrībai ir pieejams saraksts, kurā kompetentā iestāde iekļauj tādas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz divas tonnas atkritumu stundā.

V NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR IEKĀRTĀM UN DARBĪBĀM, KURĀS IZMANTO ORGANISKOS ŠĶĪDINĀTĀJUS

56. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro VII pielikuma 1. daļā minētajām darbībām, un attiecīgos gadījumos, kad tiek sasniegti minētā pielikuma 2. daļā norādītie patēriņa līmeņi.

57. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

“esoša iekārta” ir 1999. gada 29. martā ekspluatācijā esoša iekārta, vai iekārta, kurai piešķirta atļauja vai kura reģistrēta pirms 2001. gada 1. aprīļa vai par kuru tās operators pirms 2001. gada 1. aprīļa bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai, ja šāda iekārta nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2002. gada 1. aprīlī;

“atgāzes” ir no skursteņiem un piesārņojuma attīrīšanas iekārtām gaisā izvadītās gāzveida izplūdes, kas satur gaistošas organiskās vielas un citas piesārņotājvielas;

“difūzā emisija” ir jebkādu gaistošu organisko savienojumu emisija, kas nav atgāzu veidā, gaisā, augsnē un ūdenī, kā arī šķīdinātāji, kas ietilpst jebkādos izstrādājumos, ja VII pielikuma 2. daļā nav noteikts citādi;

“kopējā emisija” ir difūzo emisiju un atgāzu emisiju summa;

“maisījums” lietots nozīmē, kas noteikta 3. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru ( 21 );

“saistviela” ir jebkurš maisījums, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai maisījumus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai nodrošinātu izstrādājuma atsevišķu daļu sasaisti;

“iespiedkrāsa” ir maisījums, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai maisījumus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto iespieddarbos, lai iespiestu uz virsmas tekstu vai attēlus;

“laka” ir caurspīdīga aizsargkārta;

“izlietojums” ir organisko šķīdinātāju pilns izlietojums iekārtā kalendārā gada laikā vai jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot jebkādus GOS, ko atgūst atkārtotai lietošanai;

10)

“ieguldījums” ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo šķīdinātāju daudzums maisījumos, ko lieto, veicot darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai;

11)

“atkārtota izmantošana” ir jebkuram tehniskam vai komerciālam mērķim iekārtā atgūto organisko šķīdinātāju izmantošana, ieskaitot izmantošanu kā degvielu, bet neieskaitot galīgo atbrīvošanos no tādējādi atgūtā šķīdinātāja kā atkrituma;

12)

“slēgtie apstākļi” ir apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, ka darbības rezultātā izdalījušos gaistošos organiskos savienojumus uztver un kontrolēti izvada caur skursteni vai piesārņojuma mazināšanas aprīkojumu, un kuri tāpēc nav pilnīgi gaistoši;

13)

“palaišanas un apturēšanas operācijas” ir operācijas, ko veic, lai sāktu vai pabeigtu kādu darbību, sāktu vai beigtu kāda aprīkojuma elementa vai tvertnes izmantošanu vai to sagatavotu darbam vai darba pārtraukšanai, izņemot darba fāzes, kas regulāri atkārtojas.

58. pants

Bīstamo vielu aizstāšana

Vielas vai maisījumus, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Regulu (EK) 1272/2008, un kurām piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, iespējami īsā laikā, aizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.

59. pants

Emisiju kontrole

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katra iekārta atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

gaistošo organisko savienojumu emisijas no ražošanas iekārtām nepārsniedz atgāzēm un difūzajām emisijām noteiktās robežvērtības vai kopējās emisiju robežvērtības un tiek ievērotas citas VII pielikuma 2. un 3. daļā noteiktās prasības;

ražošanas iekārtas atbilst VII pielikuma 5. daļā noteiktā emisijas samazināšanas plāna prasībām, ievērojot nosacījumu, ka tiek panākta a) apakšpunktā minēto emisiju robežvērtību piemērošanai ekvivalenta emisijas samazināšanās.

Dalībvalstis saskaņā ar 72. panta 1. punktu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts b) apakšpunktā minētās ekvivalentās emisijas samazināšanā.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, ja operatoram ir kompetentas iestādes akceptēts pamatojums, ka konkrētajai ražošanas iekārtai difūzo emisiju robežvērtība nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, kompetentā iestāde, ja nav gaidāms būtisks risks cilvēku veselībai un videi, un operators var pamatot, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kompetentā iestāde var atļaut šīs emisiju robežvērtības pārsniegšanu.

Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tām VII pielikumā 2. daļā tabulas 8. punktā minētajām pārklājumu veidošanas operācijām, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, kompetentā iestāde var atļaut neievērot minētajā punktā noteiktās prasības, ja operators kompetentajai iestādei var pamatot, ka tehniski vai ekonomiski tās ievērot nav iespējams, un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

Saskaņā ar 72. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo Komisijai par šā panta 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm.

Ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, gan to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, gan to halogēnus saturošo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H341 vai H351, kontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Iekārtās, kurās veic divas vai vairākas darbības, turklāt katra no tām pārsniedz VII pielikuma 2. daļā noteiktās robežvērtības:

attiecībā uz 5. punktā norādītajām vielām, katra atsevišķa darbība atbilst minētā punkta prasībām;

attiecībā uz citām vielām:

atbilst 1. punkta prasībām katrai atsevišķai darbībai; vai

ii)

gaistošo organisko savienojumu kopējā emisija nepārsniedz emisiju, kas izdalītos, piemērogojot i) apakšpunktu.

Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai samazinātu gaistošo organisko savienojumu emisiju iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā.

60. pants

Emisiju monitorings

Dalībvalstis, izmantojot specifikāciju atļaujas nosacījumos vai vispārējus saistošus noteikumus, nodrošina, ka emisiju mērījumi tiek veikti saskaņā ar VII pielikuma 6. daļu.

61. pants

Atbilstība emisiju robežvērtībām

Uzskata, ka emisiju robežvērtības atgāzēs ir ievērotas, ja tiek ievēroti VII pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi.

62. pants

Ziņošana par atbilstību

Operators sniedz datus kompetentajai iestādei pēc tās lūguma, lai kompetentā iestāde varētu pārbaudīt atbilstību kādā no šādiem veidiem:

emisiju robežvērtībām atgāzēs, difūzās emisijas robežvērtībām un kopējās emisijas robežvērtībām;

emisiju samazināšanas plāna prasībām saskaņā ar VII pielikuma 5. daļu;

atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 59. panta 2. un 3. punktu.

Tajos var iekļaut šķīdinātāju apsaimniekošanas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar VII pielikuma 7. daļu.

63. pants

Esošo iekārtu būtiskas pārmaiņas

Organisko šķīdinātāju dienas vidējā maksimālā izlietojuma izmaiņas esošā iekārtā, ja attiecīgā iekārta darbojas ar projektēto jaudu, izņemot darbību palaišanas un apturēšanas operāciju, kā arī remonta un apkopju laikā, uzskatāmas par būtisku pārmaiņu, ja tās izraisa gaistošo organisko savienojumu emisiju palielināšanos vairāk par:

25 % iekārtām, kurās veic vai nu darbības, uz kurām attiecas VII pielikuma 2. daļas tabulas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā norādītās zemākās robežvērtības, vai darbības, uz kurām attiecas viena no citām pozīcijām VII pielikuma 2. daļā un kurās šķīdinātāja patēriņš ir mazāks par 10 tonnām gadā;

10 % visām pārējām iekārtām.

▼M1

Ja esošā iekārtā veic būtiskas izmaiņas vai ja tā pēc būtisku izmaiņu veikšanas pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, to iekārtas daļu, kurā veic būtiskas izmaiņas, uzskata par jaunu iekārtu.

▼B

Būtisku pārmaiņu gadījumā kompetentā iestāde pārbauda iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām.

64. pants

Informācijas apmaiņa par organisko šķīdinātāju aizstāšanu

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, attiecīgo nozari un nevalstiskajām vides aizsardzības organizācijām par organisko šķīdinātāju un to potenciālo aizstājēju izmantošanu un par paņēmieniem, kuru lietošanai ir potenciāli mazākā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmām un cilvēku veselību.

Informācijas apmaiņa jāorganizē par šādiem jautājumiem:

piemērotība izmantošanai;

iespējamās ietekmes uz cilvēka veselību un jo īpaši arodekspozīciju darba vietā;

potenciālās ietekmes uz vidi;

ekonomiskās sekas, jo īpaši pieejamo variantu izmaksas un ieguvumi.

65. pants

Piekļuve informācijai

Jāpublisko kompetentās iestādes lēmums, ieskaitot vismaz vienu atļaujas eksemplāru un visi turpmākie grozījumi un papildinājumi.

Publisko vispārējos obligātos noteikumus, kas piemērojami iekārtām, un iekārtu sarakstu, par kurām jāsaņem atļauja un jāveic reģistrācija.

Saskaņā ar 55. pantu jāpublisko kompetentās iestādes rīcībā esošie emisiju monitoringa rezultāti.

Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, kā noteikts Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TITĀNA DIOKSĪDA RAŽOŠANAS IEKĀRTĀM

66. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz titāna dioksīda ražošanas iekārtām.

67. pants

Atkritumu noglabāšanas aizliegums

Dalībvalstis aizliedz šādu atkritumu nogremdēšanu ūdenstilpēs, jūrā vai okeānā:

cietie atkritumi;

pamatatsārmi, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes iekārtās, kurās izmanto sulfātprocesu, arī ar šiem pamatatsārmiem saistītie skābie atkritumi, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un arī pamatatsārmus, un skābie atkritumi, kas atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sālsskābes;

atkritumi no iekārtām, kurās izmanto hlorīdprocesu, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un smagos metālus, arī šādi atkritumi, atšķaidīti līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes;

filtrācijas sāļi, dūņas un šķidrie atkritumi, kas rodas b) un c) punktā minēto atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5.

68. pants

Emisiju kontrole ūdenī

Iekārtu radītās emisijas ūdenī nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

69. pants

Emisiju novēršana un kontrole gaisā

Jānovērš skābju pilienu emisijas no ražošanas iekārtām.

Iekārtu radītās emisijas gaisā nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

70. pants

Emisiju monitorings

Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 68. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina emisiju monitoringu ūdenī.

Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 69. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina emisiju monitoringu gaisā. Šāds monitorings ietver vismaz emisiju monitoringu, kā tas noteikts VIII pielikuma 3. daļā.

▼M1

Monitoringu un tās laboratorijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas veic monitoringu, īsteno saskaņā ar CEN standartiem vai, ja CEN standarti nav pieejami, ISO, valstu vai citiem starptautiskajiem standartiem, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

▼M1

VIA NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNU UN CŪKU AUDZĒŠANU

70.a pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kuras izklāstītas Ia pielikumā un kuras sasniedz minētajā pielikumā noteiktās jaudas robežvērtības.

70.b pants

Apvienošanas noteikums

Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja divas vai vairākas iekārtas atrodas tuvu viena otrai un ja to operators ir viens un tas pats vai ja iekārtas ir tādu operatoru kontrolē, kuriem ir ekonomiska vai juridiska saikne, tad 70.a pantā minētās jaudas robežvērtības aprēķina vajadzībām kompetentā iestāde šīs iekārtas var uzskatīt par vienu vienību.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minēto noteikumu neizmanto šajā direktīvā paredzēto pienākumu apiešanai.

Līdz 2028. gada 5. augustam Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē vadlīnijas par kritērijiem, pēc kuriem dažādas iekārtas saskaņā ar 1. punktu uzskata par vienu vienību.

70.c pants

Atļaujas un reģistrācija

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta, uz kuru attiecas šī nodaļa, netiek ekspluatēta bez atļaujas vai bez reģistrācijas un ka visu šīs nodaļas darbības jomā ietilpstošo iekārtu ekspluatācija atbilst 70.i pantā minētajiem vienotajiem nosacījumiem ekspluatācijas noteikumu īstenošanai.

Lai izvairītos no administratīvā sloga radīšanas, dalībvalstis iekārtu reģistrācijai var izmantot jebkādu līdzīgu jau pastāvošu procedūru.

Dalībvalstis var piemērot atļaujas piešķiršanas procedūru intensīvai mājputnu un cūku audzēšanai:

ar vairāk nekā 40 000 vietām mājputniem,

ar vairāk nekā 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg) vai

ar vairāk nekā 750 vietām sivēnmātēm.

Dalībvalstis attiecībā uz noteiktu kategoriju iekārtām, uz kurām attiecas šī nodaļa, var iekļaut prasības 6. pantā minētajos vispārīgajos saistošajos noteikumos.

Dalībvalstis nosaka reģistrācijas vai atļaujas piešķiršanas procedūru iekārtām, uz kurām attiecas šī nodaļa. Minētās procedūras ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju.

Reģistrācijā vai atļaujas pieteikumos iekļauj vismaz šādu elementu aprakstu:

iekārta un tās darbības;

dzīvnieka veids;

vajadzības gadījumā dzīvnieku blīvums, kas izteikts LLV uz hektāru un aprēķināts saskaņā ar Ia pielikumu;

iekārtas jauda;

iekārtas emisiju avoti;

no iekārtas emitēto paredzamo emisiju veids un daudzums katrā vidē.

Pieteikumos iekļauj arī netehnisku 2. punktā minētās informācijas kopsavilkumu.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators nekavējoties informē kompetento iestādi par to, ka iekārtā, uz kuru attiecas šī nodaļa, plānots veikt būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauju pārskata un atjaunina vai pieprasa, lai operators iesniedz jaunas atļaujas pieteikumu vai veic jaunu reģistrāciju.

Komisija novērtē 70.i pantā paredzēto ekspluatācijas noteikumu īstenošanas ietekmi un 11 gadu laikā pēc 70.i panta 2. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par minētā novērtējuma rezultātiem.

70.d pants

Operatora pienākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka operators veic emisiju un saistīto vides snieguma līmeņu monitoringu saskaņā ar 70.i pantā minētajiem vienotajiem nosacījumiem ekspluatācijas noteikumu īstenošanai.

Monitoringa datus iegūst ar mērīšanas metodēm vai, ja tas nav iespējams, ar tādām aprēķina metodēm, kurās izmanto emisijas faktorus. Metodes, ko izmanto monitoringa datu iegūšanai, apraksta ekspluatācijas noteikumos.

Operators visus monitoringa rezultātus reģistrē un apstrādā vismaz piecus gadus tā, lai būtu iespējams verificēt atbilstību ekspluatācijas noteikumos noteiktajām emisiju robežvērtībām un vides snieguma robežvērtībām.

Ja 70.i pantā minētajos vienotajos nosacījumos ekspluatācijas noteikumu īstenošanai paredzētās emisiju robežvērtības un vides snieguma robežvērtības netiek ievērotas, dalībvalstis pieprasa, lai operators nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu pēc iespējas īsākā laikā.

Operators nodrošina, ka kūtsmēslu apsaimniekošana, tostarp jebkurā iekārtā radušos atkritumu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai citu atlieku izkliede uz zemes notiek saskaņā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas norādīti ekspluatācijas noteikumos un citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos, un ka tas nerada būtisku vides piesārņojumu.

70.e pants

Monitorings

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikts piemērots monitorings saskaņā ar vienotajiem nosacījumiem ekspluatācijas noteikumu īstenošanai.

Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un prezentē tā, lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību ekspluatācijas apstākļiem, emisiju robežvērtībām un vides snieguma robežvērtībām, kas iekļautas 6. pantā minētajos vispārīgajos saistošajos noteikumos vai atļaujā.

Operators pēc pieprasījuma 2. punktā norādītos datus un informāciju bez kavēšanās dara pieejamus kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde šādu pieprasījumu var izteikt, lai verificētu atbilstību vienotajiem nosacījumiem attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem. Kompetentā iestāde šādu pieprasījumu izsaka, ja piekļuvi 2. punktā norādītajiem datiem vai informācijai pieprasa kāds sabiedrības loceklis.

70.f pants

Neatbilstība

Dalībvalstis nodrošina, ka emisiju un vides snieguma līmeņu vērtības tiek monitorētas saskaņā ar 70.i pantā minētajiem vienotajiem nosacījumiem ekspluatācijas noteikumu īstenošanai, nepārsniedz minētajā pantā noteiktās emisiju robežvērtības un vides snieguma robežvērtības.

Dalībvalstis izveido iedarbīgu vides inspekcijās vai citos pasākumos balstītu atbilstības uzraudzības sistēmu, ar kuras palīdzību pārbauda atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

Ja šajā nodaļā noteiktās prasības netiek ievērotas, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieprasa, lai operators papildus pasākumiem, ko viņš veicis saskaņā ar 70.d pantu, veiktu jebkādus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atbilstība tiek atjaunota nekavējoties.

Ja neatbilstība izraisa būtisku vietējo gaisa, ūdens vai augsnes apstākļu pasliktināšanos vai ja tā rada vai varētu radīt būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai, kompetentā iestāde iekārtas darbību aptur līdz brīdim, kad atbilstība ir atjaunota.

70.g pants

Sabiedrības informēšana un līdzdalība

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties šādās procedūrās:

6. pantā minēto vispārīgo saistošo noteikumu sagatavošana par atļaujām iekārtām, uz kurām attiecas šī nodaļa;

atļaujas piešķiršana jaunai iekārtai, uz kuru attiecas šī nodaļa;

atjauninātas atļaujas piešķiršana saskaņā ar 70.c panta 4. punktu sakarā ar jebkādām būtiskām izmaiņām esošā iekārtā, uz kuru attiecas šī nodaļa; vai

reģistrācijas procedūra gadījumā, ja netiek pieņemti vispārīgi saistoši noteikumi, un dalībvalstis atļauj iekārtu tikai reģistrēt.

Kompetentā iestāde bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem dara sabiedrībai pieejamus, arī sistemātiski internetā, šādus dokumentus un informāciju:

atļauja vai reģistrācija;

saskaņā ar 1. punktu rīkotās apspriešanās rezultāti;

6. pantā minētie vispārīgie saistošie noteikumi, kas piemērojami iekārtām, uz kurām attiecas šī nodaļa; un

ziņojumi par to iekārtu inspekcijām, uz kurām attiecas šī nodaļa.

70.h pants

Iespēja vērsties tiesu iestādēs

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgo valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir piekļuve izskatīšanas procedūrai tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai lēmumu, aktu vai nolaidību, uz kuru attiecas šī nodaļa, apstrīdētu pēc būtības vai apstrīdētu to procesuālo likumību, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

tie ir pietiekami ieinteresēti;

ir aizskartas to tiesības, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnosacījums.

Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai nolaidību var apstrīdēt.

70.i pants

Vienoti nosacījumi ekspluatācijas noteikumu īstenošanai

Pirms vienotu nosacījumu ieviešanas ekspluatācijas noteikumu īstenošanai saskaņā ar 2. punktu Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm, nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina vides aizsardzību, un Komisiju. Informācijas apmaiņa jo īpaši ir saistīta ar:

iekārtu un tehnisko paņēmienu emisiju un vides snieguma līmeņiem, kā arī citiem pasākumiem, kas atbilst III pielikumam;

izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto pārraudzību, starpvides ietekmi, ekonomisko un tehnisko pamatotību un norisēm šajā jomā;

labākajiem pieejamajiem tehniskiem paņēmieniem, kas apzināti, ņemot vērā a) un b) apakšpunktā minētos jautājumus;

jauniem tehniskajiem paņēmieniem.

Komisija līdz 2026. gada 1. septembrim pieņem īstenošanas aktu nolūkā ieviest vienotus nosacījumus ekspluatācijas noteikumu īstenošanai attiecībā uz katru no Ia pielikumā minētajām darbībām.

Vienotie nosacījumi ekspluatācijas noteikumu īstenošanai atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai attiecībā uz Ia pielikumā uzskaitītajām darbībām, un tajos ņem vērā šo iekārtu veidu, tipu, lielumu un dzīvnieku blīvumu, katra dzīvnieku tipa ganāmpulka lielumu jauktās saimniecībās un ganībās bāzētu audzēšanas sistēmu īpatnības, ja dzīvniekus iekštelpu iekārtās audzē tikai sezonāli. Tajos iekļauj arī indikatīvu informāciju par jauniem tehniskajiem paņēmieniem, ja tāda ir pieejama.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. panta 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo paņēmienu attīstībai un visu jauno vai atjaunināto vienoto nosacījumu attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem publikācijām, vai ir par to informēta.

▼B

VII NODAĻA

KOMITEJA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas atbild par šajā direktīvā noteikto saistību izpildi.

72. pants

Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi

Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas īstenošanu, reprezentatīvi dati par emisijām un citiem piesārņojuma veidiem, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 14. un 15. pantu, īpaši attiecībā uz atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar 15. panta 4. punktu, un par panākumiem, kas gūti, izstrādājot un piemērojot jaunus paņēmienus saskaņā ar 27. pantu. Dalībvalstis informāciju dara pieejamu elektroniskā veidā.

▼M1

Tās informācijas veidu un formātu, kas jādara pieejama saskaņā ar šā panta 1. punktu, kā arī informācijas sniegšanas biežumu nosaka saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka tās informācijas veidu, formātu un biežumu, kas jādara pieejama saskaņā ar šā panta 1. punktu, atjaunina, kad vien tas vajadzīgs un ne vēlāk kā 2026. gada 5. augustā.

▼B

Dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šīs direktīvas III nodaļa, sagatavo pārskatu par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijām un ievadīto siltumjaudu.

Ievērojot 29. pantā noteiktos apvienošanās noteikumus, kompetentā iestāde par katru sadedzināšanas iekārtu iegūst šādus datus:

sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā siltuma jauda (MW);

sadedzināšanas iekārtas veids: katls, gāzturbīna, gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs, cits (norādīt veidu);

diena, kad sadedzināšanas iekārta sākusi darbību;

kopējās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu (kopējais suspendēto daļiņu apjoms) gada emisijas (tonnas gadā);

sadedzināšanas iekārtas darba stundu skaits;

kopējais ievades enerģijas apjoms saistībā ar tīro siltumietilpību (TJ gadā), kas sadalīts pa šādām kurināmā kategorijām: ogles, brūnogles, biomasa, kūdra, cits cietais kurināmais (norādīt veidu), šķidrs kurināmais, dabasgāze, citas gāzes (norādīt veidu).

Šajos pārskatos iekļautos ikgada datus pa sadedzināšanas iekārtām pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.

Komisijai nosūta šādu pārskatu apkopojumu katrus trīs gadus 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā trīs gadu perioda beigām. Šajā pārskatā norāda datus pa atsevišķām pārstrādāšanas rūpnīcu sadedzināšanas iekārtām.

Komisija saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK 24 mēnešu laikā pēc attiecīgā trīsgadu perioda beigām dara pieejamu sabiedrībai un dalībvalstīm apkopojumu par šādu pārskatu salīdzinājumu un novērtējumu.

Dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra reizi gadā nosūta Komisijai šādus datus:

par sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 31. pants, – sēra saturu izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā un vidēji katrā mēnesī sasniegto sēra atdalīšanas pakāpi. Par pirmo gadu, ja tiek piemērots 31. pants, sniedz arī informāciju par tehniskajiem iemesliem, kuru dēļ nav iespējams ievērot emisiju robežvērtības, kā norādīts 30. panta 2. un 3. punktā; un

par sadedzināšanas iekārtām, kuras piecu gadu laikā vidēji darbojas ne vairāk kā 1 500 darba stundas gadā, – darba stundu skaitu gadā.

73. pants

Pārskats

►M1

Līdz 2028. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā sniegts pārskats par šīs direktīvas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par darbībām, kuru sakarā LPTP secinājumi ir vai nav pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 13. panta 5. punktu, un ņem vērā inovācijas dinamiku, tostarp jaunus tehniskos paņēmienus, vajadzību pēc turpmākiem piesārņojuma novēršanas pasākumiem un Direktīvas 2003/87/EK 8. pantā minēto pārskatīšanu.

Minētajā ziņojumā ietver novērtējumu par nepieciešamību pēc Savienības rīcības, proti, vajadzību noteikt vai atjaunināt Savienībā saistošas minimālās prasības attiecībā uz emisiju robežvērtībām un noteikumiem par monitoringu un atbilstību attiecībā uz tām darbībām, kuras ietilpst iepriekšējā piecu gadu periodā pieņemto LPTP secinājumu attiecīgajās darbības jomās; minēto novērtējumu balsta uz šādiem kritērijiem:

attiecīgo darbību ietekme uz vidi kopumā un uz cilvēka veselību;

attiecīgajām darbībām piemērojamo labāko pieejamo tehnisko paņēmienu īstenošanas stadija.

◄

Šajā novērtējumā ņem vērā foruma atzinumu, kā minēts 13. panta 4. punktā.

Uzskata, ka šīs direktīvas III nodaļa un V pielikums atspoguļo Savienības mēroga minimālās prasības lielām sadedzināšanas iekārtām.

Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ja otrajā daļā minētajā novērtējumā konstatēts, ka vajadzīgas Savienības mēroga minimālās prasības emisiju robežlīmeņiem vai noteikumi par monitoringu un attiecīgo darbību atbilstības novērtējumu, tos iekļauj tiesību akta priekšlikumā.

Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija pārskata vajadzību kontrolēt emisijas, ko izraisa:

kurināmā sadedzināšana iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 50 MW;

intensīva liellopu audzēšana; un

kūtsmēslu izkliedēšana.

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs pārskatīšanas rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

▼M1

Komisija, izmantojot uz pierādījumiem balstītu metodiku un ņemot vērā nozares īpatnības, novērtē, vai ir vajadzība pēc Savienības rīcības nolūkā:

visaptveroši pievērsties lopkopības, jo īpaši liellopu audzēšanas, radītajām emisijām Savienībā; un

turpināt sasniegt globālās vides aizsardzības mērķi attiecībā uz produktiem, ko laiž Savienības tirgū, un to darīt, novēršot un kontrolējot lopkopības radītās emisijas, tādā veidā, kas atbilst Savienības starptautiskajām saistībām.

Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētā novērtējuma galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

▼M1

Komisija pārskata:

vajadzību kontrolēt emisijas no minerāleļļas un gāzes sauszemes un atkrastes izpētes un ieguves darbībām;

vajadzību kontrolēt emisijas, kas rodas tādu ar enerģiju nesaistītu rūpniecisko minerālu apstrādē un ieguvē uz vietas, kurus izmanto rūpniecībā, kas nav būvniecība, kā arī vajadzību kontrolēt emisijas, kas rodas Savienībā no jauna veiktā rūdu apstrādē un ieguvē;

vajadzību pārskatīt robežvērtību I pielikumā noteiktajām darbībām attiecībā uz ūdeņraža ražošanu ūdens elektrolīzes ceļā.

Šīs pārskatīšanas rezultātus Komisija iekļauj pirmajā no tiem ziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei, kas paredzēti pirmajā punktā.

▼M1

74. pants

Pielikumu grozījumi

Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija saskaņā ar 76. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz V pielikuma 3. un 4. daļas, VI pielikuma 2., 6., 7. un 8. daļas un VII pielikuma 5., 6., 7. un 8. daļas pielāgošanu šādai zinātnes un tehnikas attīstībai.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pienācīgi apspriežas ar ieinteresētajām pusēm.

Ne vēlāk kā deleģētā akta pieņemšanas laikā Komisija publisko attiecīgos pētījumus un analīzes, kas izmantotas saskaņā ar šo pantu pieņemtā deleģētā akta sagatavošanā.

75. pants

Komitejas procedūra

Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

76. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 27.d pantā, 48. panta 5. punktā un 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2024. gada 1. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 27.d pantā, 48. panta 5. punktā un 74. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 27.d pantu, 48. panta 5. punktu vai 74. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼M1 —————

▼M1

79. pants

Sankcijas

Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK ( 22 ), dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ietver administratīvus naudas sodus, kas pārkāpuma izdarītājiem iedarbīgi atņem ekonomiskos ieguvumus, kuri gūti no pārkāpumiem.

Attiecībā uz nopietnākajiem pārkāpumiem, ko izdarījusi juridiska persona, pirmajā daļā minēto administratīvo naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 3 % no operatora gada apgrozījuma Savienībā tajā finanšu gadā, kas ir pirms gada, kurā šāds naudas sods tiek uzlikts.

Dalībvalstis var arī, vai alternatīvi, piemērot kriminālsodu, ja vien šāds sods ir tikpat iedarbīgs, samērīgs un atturošs kā šajā pantā minētais administratīvais naudas sods.

Dalībvalstis nodrošina, ka sankcijās, kas noteiktas, ievērojot šo pantu, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus aspektus:

pārkāpuma veids, smagums un apmērs;

pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni;

vai pārkāpums ir atkārtots vai arī ir vienreizējs.

Dalībvalstis bez liekas kavēšanās dara zināmus Komisijai 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus un jebkurus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.

▼M1

79.a pants

Kompensācija

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad, pārkāpjot valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, skartajām personām ir tiesības par šo kaitējumu no attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām pieprasīt un saņemt kompensāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts noteikumi un procedūras, kas attiecas uz kompensācijas prasībām, tiek izstrādāti un piemēroti tā, lai tie nepadarītu neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtinātu to, ka tiek īstenotas tiesības uz kompensāciju par kaitējumu, ko radījis pārkāpums, saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis var noteikt noilguma termiņus 1. punktā minēto kompensācijas prasību celšanai. Šādus termiņus nesāk skaitīt, pirms pārkāpums nav beidzies un persona, kas ceļ kompensācijas prasību, zina vai var saprātīgi sagaidīt, ka tā zinās, ka tai pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, kā minēts 1. punktā.

▼B

80. pants

Transponēšana

Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, līdz 2013. gada 7. janvārim izpildītu 2. pantā, 3. panta 8), 11) līdz 15), 18) līdz 23), 26) līdz 30), 34) līdz 38) punktā un 41) punktā, 4. panta 2. un 3. punktā, 7., 8. un 10. pantā, 11. panta e) un h) punktā, 12. panta 1. punkta e) un h) apakšpunktā, 13. panta 7. punktā, 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, 14. panta 1. punkta d), e), f) un h) apakšpunktā, 14. panta 2. līdz 7. punktā, 15. panta 2. līdz 5. punktā, 16., 17. un 19. pantā, 21. panta 2. līdz 5. punktā, 22., 23., 24., 27., 28. un 29. pantā, 30. panta 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā, 31., 32., 33., 34., 35., 36., 38. un 39. pantā, 40. panta 2. un 3. punktā, 42. un 43. pantā, 45. panta 1. punktā, 58. pantā, 59. panta 5. punktā, 63. pantā, 65. panta 3. punktā, 69., 70., 71., 72. un 79. pantā, kā arī I pielikuma 1. daļā un 1.1. un 1.4. punktā, 2.5. punkta b) apakšpunktā, 3.1., 4. un 5. punktā, 6.1. punkta c) apakšpunktā, 6.4. punkta b) apakšpunktā, 6.10. un 6.11. punktā, II pielikumā, III pielikuma 12. punktā, V pielikuma 1. daļas b) punktā, 4. daļas 2.2., 2.4., 3.1. un 3.2. punktā, 6. daļas 2.5. un 2.6. punktā, VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkta d) apakšpunktā, VII pielikuma 4. daļas 2. punktā, 5. daļas 1. punktā, 7. daļas 3. punktā, VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā, 2. daļas 2. un 3. punktā un 3. daļā noteiktās prasības.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

81. pants

Atcelšana

Direktīvas 78/176/EEK, 82/883/EEK, 92/112/EEK, 1999/13/EK, 2000/76/EK un 2008/1/EK, kurās grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, tiek atceltas no 2014. gada 7. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Direktīva 2001/80/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atcelta no 2016. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

82. pants

Pārejas noteikumi

Attiecībā uz iekārtām, kuras veic darbības, kas minētas I pielikumā: 1.1. punktā attiecībā uz darbībām ar kopējo aprēķināto ievadīto siltumjaudu, kura pārsniedz 50 MW, 1.2. un 1.3., 1.4. punkta a) apakšpunktā, 2.1. līdz 2.6. punktā, 3.1. līdz 3.5. punktā, 4.1. līdz 4.6. punktā attiecībā uz darbībām saistībā ar ražošanu ar ķīmisko apstrādi, 5.1. un 5.2. punktā attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/1/EK, 5.3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā, 5.4. punktā, 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā, 6.2. un 6.3. punktā, 6.4. punkta a) un b) apakšpunktā attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/1/EK, 6.4. punkta c) apakšpunktā un 6.5. līdz 6.9. punktā, un kuras darbojas un kurām ir atļauja pirms 2013. gada 7. janvāra vai kuru operatori ir iesnieguši pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2014. gada 7. janvāra, un ar noteikumu, ka šīs iekārtas nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā datuma, dalībvalstis no 2014. gada 7. janvāra piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 80. panta 1. punktu, izņemot III nodaļas un V pielikuma noteikumus.

Attiecībā uz iekārtām, kuras veic darbības, kas minētas I pielikumā: 1.1. punktā attiecībā uz darbībām ar kopējo aprēķināto ievadīto siltumjaudu 50 MW, 1.4. punkta b) apakšpunktā, 4.1. līdz 4.6. punktā attiecībā uz darbībām saistībā ar ražošanu ar bioloģisko apstrādi, 5.1. un 5.2. punktā attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2008/1/EK, 5.3. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) daļā, 5.3. punkta b) apakšpunktā, 5.5. un 5.6. punktā, 6.1. punkta c) apakšpunktā, 6.4. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2008/1/EK, un 6.10. un 6.11. punktā, kuras darbojas pirms 2013. gada 7. janvāra, dalībvalstis no 2015. gada 7. jūlija piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot III un IV nodaļu un V un VI pielikumu.

Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra piemēro normatīvos un administratīvos aktus saskaņā ar 80. panta 1. punktu, lai izpildītu III nodaļas un V pielikuma noteikumus.

Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā, dalībvalstis no 2013. gada 7. janvāra vairs nepiemēro Direktīvas 2001/80/EK noteikumus.

Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās veic atkritumu līdzsadedzināšanu, VI pielikuma 4. daļas 3.1. punktu piemēro:

līdz 2015. gada 31. decembrim – 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām;

▼C1

līdz 2013. gada 6. janvārim – 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām.

▼B

Direktīvas VI pielikuma 4. daļas 3.2. punkta noteikumi attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus:

no 2016. gada 1. janvāra – 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām;

no 2013. gada 7. janvāra – 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām.

Direktīvas 58. pantu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam vielas vai maisījumi, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Regulu (EK) 1272/2008, un kurām piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, vai riska frāzēm R45, R46, R49, R60 vai R61, iespējami īsā laikā ir jāaizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.

Direktīvas 59. panta 5. punktu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam, ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, gan to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F vai riska frāzes R45, R46, R49, R60 vai R61, gan to halogēnus saturošo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H341 vai H351 vai riska frāzes R40 vai R68, kontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Direktīvas VII pielikuma 4. daļas 2. punktu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam tādu halogēnus saturošu gaistošo organisko savienojumu emisijām, kuriem ir piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, vai riska frāzēm R40 vai R68, ja to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ jābūt paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, vai riska frāzēm R40 vai R68, ir lielāka vai vienāda ar 100 g/h, jāievēro emisiju robežvērtība 20mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.

83. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

84. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi

Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad vienā iekārtā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā darbības aprakstā, kas satur robežvērtību, šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. Atkritumu apsaimniekošanas darbībām šos aprēķinus piemēro 5.1., 5.3.a) un 5.3.b) darbības veida apjomā.

Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:

saikni starp atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas izklāstītas šajā pielikumā, un darbībām, kas izklāstītas I un II pielikumā Direktīvā 2008/98/EK;

termina “rūpnieciska ražošana” skaidrojumu attiecībā uz šajā pielikumā aprakstītājām ķīmiskās rūpniecības darbībām.

1. Enerģētikas nozares

1.1.	Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk

1.2.	Minerāleļļas un gāzes pārstrāde

1.3.	Koksa ražošana

▼M1

1.4.	Šādu materiālu gazificēšana, sašķidrināšana vai pirolīze: a) ogles; b) cits kurināmais iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka.

▼B

2. Metālu ražošana un pārstrāde

2.1.	Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšana vai aglomerācija

2.2.	Čuguna vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā

▼M1

2.3.

Melno metālu pārstrāde:

karsto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 20 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

aa)

auksto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 10 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto āmurus ar enerģiju, kas ir lielāka par 50 kilodžouliem uz vienu āmuru;

ba)

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto kalšanas preses ar spēku, kas pārsniedz 30 megaņūtonus (MN) uz vienu presi;

metāla aizsargpārklājumu uzkausēšana ar jaudu, kas lielāka par 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā.

▼B

2.4.	Melno metālu lietuvju ekspluatēšana, kuru ražošanas jauda lielāka par 20 tonnām dienā

2.5.

Krāsaino metālu ražošana:

neattīrītu krāsaino metālu ražošana no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos;

krāsaino metālu kausēšana, tostarp leģēšana, ietverot reģenerētus produktus, un krāsaino metālu lietuvju ekspluatēšana ar kausēšanas jaudu, kas svinam un kadmijam ir lielāka par 4 tonnām dienā, bet visiem pārējiem metāliem – lielāka par 20 tonnām dienā.

2.6.	Metālu vai plastmasu virsmas elektrolītiska vai ķīmiska apstrāde, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m3

▼M1

2.7.	Bateriju ražošana, kas nav tikai montāža, ar ražošanas jaudu 15 000 tonnu bateriju elementu (katodu, anodu, elektrolītu, atdalītāju, apvalku) vai vairāk gadā.

▼B

3. Minerālu rūpniecība

3.1.

Cementa, kaļķa un magnija oksīda ražošana:

cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 tonnām dienā, vai citu veidu krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā;

kaļķa ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā;

magnija oksīda ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā.

3.2.	Azbesta ražošana vai tādu izstrādājumu ražošana, kuru pamatā ir azbests

3.3.	Stikla ražošana, ieskaitot stiklšķiedras ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

3.4.	Minerālvielu kausēšana, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

▼M1

3.5.

Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, – jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, akmensmasas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana

ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā; un/vai

ar krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3.

▼M1

3.6.	Šādu rūdu ieguve, tostarp apstrāde uz vietas (piemēram, smalcināšana, lieluma kontrole, bagātināšana un uzlabošana), rūpnieciskā mērogā: metālus saturošas rūdas, arī boksīts, hroms, kobalts, varš, zelts, dzelzs, svins, litijs, mangāns, niķelis, pallādijs, platīns, alva, volframs un cinks.

▼B

4. Ķīmiskā rūpniecība

Šajā iedaļā ražošana attiecībā uz šajā iedaļā iekļautajiem darbības veidiem ir rūpnieciska ražošana, ķīmiski vai bioloģiski pārstrādājot 4.1. līdz 4.6. punktā uzskaitītās vielas vai vielu grupas.

4.1.

Pamata organisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

parasto ogļūdeņražu (lineāru vai ciklisku, piesātinātu vai nepiesātinātu, alifātisku vai aromātisku) iegūšana;

skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, esteru maisījumu, acetātu, ēteru, peroksīdu un epoksīdsveķu iegūšana;

sēru saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

slāpekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozo savienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu, izocianātu iegūšana;

fosforu saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

halogēnogļūdeņražu iegūšana;

metālorganisko savienojumu iegūšana;

plastmasas materiālu (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras) iegūšana;

sintētiskā kaučuka iegūšana;

krāsvielu un pigmentu iegūšana;

virsmas aktīvo vielu iegūšana.

4.2.

Neorganisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

▼M1

tādu gāzu iegūšana kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, izņemot tādu ūdeņradi, kas ražots, izmantojot ūdens elektrolīzi, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

▼B

tādu skābju iegūšana kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, hlorūdeņražskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābes;

tādu bāzu iegūšana kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

tādu sāļu iegūšana kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisku savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda iegūšana.

4.3.	Fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošana

4.4.	Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošana

4.5.	Farmaceitisko preparātu un to starpproduktu ražošana

4.6.	Sprāgstvielu ražošana;

5. Atkritumu apsaimniekošana

5.1.

Bīstamo atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ar jaudu virs 10 tonnām dienā, kurā tiek izmantotas viena vai vairākas šādas darbības:

bioloģiskā attīrīšana;

fizikāli ķīmiska apstrāde;

sajaukšana vai maisīšana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

pārpakošana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

šķīdinātāju pārstrāde/reģenerācija;

neorganisko materiālu, izņemot metālus un metālu savienojumus, pārstrāde/reģenerācija;

skābju vai bāzu reģenerācija;

piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija;

katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija;

naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi;

ievietošana virszemes ūdenskrātuvēs.

5.2.	Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: a) nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā; b) bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā.

▼M1

5.3.

Nebīstamo atkritumu apglabāšana ar jaudu virs 50 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības (un izņemot darbības, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 23 ):

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana vai līdzdigestācija);

ii)

fizikāli ķīmiska apstrāde;

iii)

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iv)

pelnu un izdedžu apstrāde;

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

Resursu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem vai nebīstamu atkritumu resursu atgūšana apvienojumā ar likvidēšanu, ar jaudu virs 75 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības, izņemot Direktīvas 91/271/EEK aptvertās darbības:

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana);

ii)

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iii)

pelnu un izdedžu apstrāde;

iv)

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

Ja vienīgā veiktā atkritumu apstrādes darbība ir anaerobā noārdīšana, šādas darbības jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā.

▼B

5.4.	Atkritumu poligoni, kā noteikts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem ( 24 ) 2. panta g) apakšpunktā, kuros dienā apglabā vairāk par 10 tonnām atkritumu un kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 25 000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus

5.5.	Bīstamo atkritumu pagaidu glabātavas, kas nav ietvertas 5.4. punktā, un kurās atkritumus ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām, glabā, līdz tiek veiktas 5.1., 5.2, 5.4 un 5.6. punktā uzskaitītās darbības, – neietilpst atkritumu pagaidu glabāšana (pirms to savākšanas) vietā, kur tie rodas

5.6.	Bīstamo atkritumu pazemes glabātavas ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām

6. Citi pasākumi

6.1.

Šādu izstrādājumu rūpnieciska ražošana:

celulozes ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem;

papīra vai kartona ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā;

viena vai vairāku šādu koksnes paneļu ražošana: orientētas kokskaidu plātņu, skaidu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā.

▼M1

6.2.	Tekstilšķiedru vai tekstilmateriālu priekšapstrāde (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija), krāsošana vai galīgā apdare, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

▼B

6.3.	Ādu miecēšana, jā tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā

6.4.

Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā;

Apstrāde un pārstrāde, izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām pārtikas produktu vai barības ražošanai:

tikai dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot tikai pienu) ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā;

ii)

tikai augu izcelsmes izejvielas ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā vai 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā;

iii)

augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par:

—

75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10, vai

—

[300- (22,5 × A)] visos citos gadījumos,

kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (masas procentos) gatavajā izstrādājumā.

Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu.

Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens;

Piena apstrāde un pārstrāde, kurai pieņem tikai pienu vairāk nekā 200 tonnas dienā (vidēji gadā).

▼M1

6.5.	Dzīvnieku liemeņu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana vai reciklēšana, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

6.6.	Ūdens elektrolīze ūdeņraža ražošanai, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā.

▼B

6.7.

Vielu, objektu vai izstrādājumu virsmas apstrāde, izmantojot organiskos šķīdinātājus – jo īpaši apretēšana, iespiešana, pārklāšana, attaukošana, impregnēšana, līmēšana, apdrukāšana, tīrīšana vai piesūcināšana, kuru organiskā šķīdinātāja jauda ir lielāka par 150 kg stundā vai lielāka par 200 tonnām gadā

6.8.	Ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošana, izmantojot sadedzināšanu vai grafitizāciju

6.9.	CO2 plūsmas uztveršana no iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, saistībā ar ģeoloģisku glabāšanu, kā noteikts Direktīvā 2009/31/EK

6.10.

Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija, izmantojot ķīmiskas vielas, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā, izņemot apstrādi vienīgi pret zilējuma sēnītēm

6.11.

Tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK un kurus novada no iekārtām, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi

▼M1

Ia PIELIKUMS

70.a pantā minētās darbības

Iekārtas ietilpst šā pielikuma darbības jomā, ja tās pieder vienai vai vairākām no turpmāk minētajām darbības kategorijām:

Cūku audzēšana ar jaudu 350 LLV vai vairāk, izņemot audzēšanas darbības, ko veic saskaņā ar bioloģiskās ražošanas režīmiem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/848, vai ja dzīvnieku blīvums ir mazāks par 2 LLV/ha un tos izmanto tikai noganīšanai vai lopbarības audzēšanai, vai lai iegūtu barību dzīvnieku barošanai, un dzīvniekus lielu daļu laika gadā tur āra apstākļos vai sezonāli tur āra apstākļos.

Tikai dējējvistu audzēšana ar jaudu 300 LLV vai vairāk, vai tikai citu mājputnu kategoriju audzēšana ar jaudu 280 LLV vai vairāk. Iekārtās, kurās audzē dažādus mājputnus, tostarp dējējvistas, robežvērtība ir 280 LLV, un jaudu aprēķina, izmantojot 0,93 kā svēruma koeficientu ( *1 ) dējējvistām.

Jebkādas cūku vai mājputnu kombinācijas audzēšana ar jaudu 380 LLV vai vairāk, izņemot cūku audzēšanu iekārtās, kuras darbojas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas režīmiem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/848 vai kurās dzīvnieku blīvums ir mazāks par 2 LLV/ha un tos izmanto tikai noganīšanai vai lopbarības audzēšanai, vai lai iegūtu barību dzīvnieku barošanai, un kurās dzīvniekus lielu daļu laika gadā tur āra apstākļos vai sezonāli tur āra apstākļos.

Iekārtas LLV līmeni aprēķina, izmantojot šādas konversijas likmes:

Cūkas:

Vaislas sivēnmātes ≥ 50 kg … 0,500

Sivēni ≤ 20 kg … 0,027

Citas cūkas … 0,300

Mājputni:

Broileri … 0,007

Dējējvistas … 0,014

Tītari … 0,030

Pīles … 0,010

Zosis … 0,020

Strausi … 0,350

Citi mājputni … 0,001

▼M1

II PIELIKUMS

Principi, kas jāievēro, piešķirot 15. panta 5. punktā minēto atkāpi

Atkāpēs, kas paredzētas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, ievēro tālāk izklāstītos principus.

1. Izmaksas

1.1. 15. panta 5. punktā minētās izmaksas ir izmaksas par atbilstību ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem, un tās ietver gan kapitālizmaksas, gan darbības izmaksas. Plašākas sociālās vai ekonomiskās izmaksas neiekļauj.

1.2. Izmaksu izvērtējums ir kvantitatīvs, un to pamato ar kvalitatīvu novērtējumu.

1.3. Izvērtējumā vērā ņemtās izmaksas:

atspoguļo neto vērtības izmaksas, no kurām atskaitīti jebkādi finansiālie ieguvumi no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas;

ietver izmaksas par piekļuvi finanšu kapitālam, kas vajadzīgs, lai finansētu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

aprēķina, izmantojot diskonta likmi, lai ņemtu vērā atšķirības monetārajā vērtībā laika gaitā.

1.4. Pieteikumā uz atkāpi skaidri norāda izmaksu avotu un to aprēķināšanai izmantotās metodes, arī 1.3. punkta c) apakšpunktā minēto diskonta likmi un ar izmaksu izvērtējumu saistīto nenoteiktību aplēsi.

1.5. Operatora izvērtētās izmaksas novērtē kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju no citiem avotiem, piemēram, tehnoloģiju nodrošinātājiem, recenzētiem pētījumiem, ekspertu slēdzieniem vai datiem no citām iekārtām, kurās nesen ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

2. Vides ieguvumi

2.1. 15. panta 4. punktā minētie vides ieguvumi ir vides ieguvumi no atbilstības panākšanas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem.

2.2. Vides ieguvumu izvērtējums ir kvantitatīvs (naudas izteiksmē), un to pamato ar kvalitatīvu novērtējumu. Ja pieejamas, izmanto noteiktās piesārņotāju nodarītā kaitējuma izmaksas.

2.3. Vides ieguvumu izvērtējumā ņem vērā diskonta likmi, ko piemēro jebkādiem naudas izteiksmē izteiktiem ieguvumiem un kas palīdz atspoguļot sabiedrisko vērtību atšķirības laika gaitā.

2.4. Pieteikumā uz atkāpi skaidri norāda vides ieguvumu informācijas avotu un vides ieguvumu aprēķināšanai izmantotās metodes, arī 1.3. punkta c) apakšpunktā minēto diskonta likmi un ar vides ieguvumu izvērtējumu saistīto nenoteiktību aplēsi.

2.5. Operatora izvērtētos vides ieguvumus novērtē kompetentā iestāde, balstoties uz ekspertu slēdzienu vai datiem no citām iekārtām, kurās nesen ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

3. Izmaksu nesamērīgums salīdzinājumā ar vides ieguvumiem

3.1. Lai noteiktu, vai pastāv nesamērīgums, izmaksas par atbilstības panākšanu ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem salīdzina ar ieguvumiem no šādas atbilstības.

3.2. Salīdzināšanas mehānismā iekļauj šādus elementus:

metode, kā rīkoties ar nenoteiktībām izmaksu un vides ieguvumu izvērtēšanā,

norāde par starpību, par kādu izmaksām būtu jāpārsniedz vides ieguvumi.

▼B

III PIELIKUMS

Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai

1.	Mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana

▼M1

2.	Mazāk kaitīgu vielu, tostarp mazāk citu vielu, kas rada ļoti lielas bažas, izmantošana

▼B

3.	Procesos radušos un izlietoto vielu un, attiecīgos gadījumos, arī to atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana

4.	Līdzīgi darbības procesi, iekārtas vai metodes, kas sekmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā

▼M1

5.	Tehnoloģiskie sasniegumi, tostarp digitālie rīki, un izmaiņas zinātnes atziņās un atklājumos

▼B

6.	Attiecīgo emisiju īpašības, iedarbība un apjoms

7.	Datums jaunu vai esošo iekārtu nodošanai ekspluatācijā

8.	Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai vajadzīgais laiks

▼M1

9.	Procesā izmantojamo izejvielu, arī ūdens, patēriņš un īpašības, resursefektivitāte, atkalizmantošana un dekarbonizācija

10.	Nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt emisiju kopējo ietekmi uz vidi, tostarp bioloģisko daudzveidību, un ietekmes uz vidi risku

11.	Nepieciešamība novērst negadījumus un samazināt to nevēlamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību

▼B

12.	Informācija, kuru publicējušas starptautiskas sabiedriskās organizācijas

IV PIELIKUMS

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā

▼M1

Pēc iespējas agrīnākā lēmuma pieņemšanas stadijā vai, vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrību informē (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) par šādiem jautājumiem:

▼B

pieteikums atļaujas saņemšanai vai, attiecīgi, atļaujas atjaunināšanai vai piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar. 21. pantu, tostarp 12. panta 1. punktā uzskaitīto elementu apraksts;

attiecīgā gadījumā – to, ka lēmums jāpieņem pēc valsts vai pārrobežu mēroga ietekmes uz vidi novērtējuma vai pēc dalībvalstu apspriešanās saskaņā ar 26. pantu;

sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt būtisku informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;

iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts;

attiecīgā gadījumā – sīkākas ziņas par pieteikumu atļaujas atjaunināšanai vai atļaujas piešķiršanas nosacījumiem;

norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu vai veidu;

sīkākas ziņas par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un apspriešanos, kas notikusi, ievērojot 5. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejami:

saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar 1. punktu;

saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK 1. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar 1. punktu.

▼M1

3.	Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir agrīna un reāla iespēja izteikt kompetentajai iestādei komentārus un viedokļus.

▼B

4.	Pieņemot lēmumu, pienācīgi jāievēro saskaņā ar šo pielikumu notikušās apspriešanās rezultāti.

▼M1

5.	Dažādajos lemšanas posmos paredz pieņemamus termiņus, tādējādi atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pielikumu.

▼B

V PIELIKUMS

Tehniskie noteikumi par sadedzināšanas iekārtām

1. DAĻA

Emisiju robežvērtības 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām

Jāaprēķina visas emisiju robežvērtības 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji un kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa	Kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	400	200	300	350
100–300	250	200	300	250
> 300	200	200	200	200

Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas un kuras darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās gada laikā neekspluatē ilgāk par 1 500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo un kurām atļauja ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas, ja iekārtas darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju ierobežojumu 850 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 300 MWth, un 400 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 300 MWth.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos divos punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopumā	35
Sašķidrināta gāze	5
Gāzes ar zemu siltumietilpību, kuras iegūst no koksa krāsnīm	400
Domnu gāzes ar zemu siltumietilpību	200

Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina tādu gāzi ar zemu siltumietilpību, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, kurām bija piešķirta atļauja pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām to operators ir iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro SO2 emisiju robežvērtību 800 mg/Nm3.

NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	300 450 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	300	450
100–300	200	250	200 (1)
> 300	200	200	150 (1)
(1) Emisiju robežvērtību 450 mg/Nm3 piemēro pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumu sadedzināšanai tajās sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 500 MWth un kurām atļauja bija piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu, ja iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 500 MWth un kurām atļauja bija piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisiju robežvērtību 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto vai šķidro kurināmo un kuru kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras gada laikā neekspluatē vairāk nekā 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) NOx emisiju robežvērtība ir 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MW th, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MWth, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 400 mg/Nm3.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos trīs punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām (CCGT), kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 90 mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100 mg/Nm3.

Gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās un kuras darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā, nepiemēro šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē izmantotās darbības stundas.

Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) NOx un CO sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto gāzi

	NOx	CO
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina dabasgāzi, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	100	100
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina domnu gāzi, koksa krāšņu gāzi vai zemas siltumietilpības gāzi, kas rodas, gazificējot pārstrādes atlikumus, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	200 (4)	—
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina citu gāzi, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	200 (4)	—
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto dabasgāzi (1)	50 (2) (4)	100
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto citu gāzi	120	—
Gāzes dzinēji	100	100
(1) Dabasgāze dabā ir sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. (2) 75 mg/Nm3 šādos gadījumos, kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem: i) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru kopējais lietderības koeficients ir virs 75 %, ii) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru gada vidējais elektriskās lietderības koeficients ir virs 55 %, iii) gāzturbīnām mehāniskajām piedziņām. (3) Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2) piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 %, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, NOx emisju robežvērtība ir 50xη/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem. (4) 300 mg/Nm3 sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 500 MWth, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Gāzturbīnām tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā ietvertajā tabulā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %.

Gāzturbīnām (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām), kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 150 mg/Nm3, ja dedzināta tiek dabasgāze, un 200 mg/Nm3, ja dedzina citas gāzes vai šķidru kurināmo.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējā punktā visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

Šajā punktā norādītās emisiju robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus ekspluatē mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas.

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais (1)
50–100	30	30	30
100–300	25	20	25
> 300	20	20	20
(1) Emisiju robežvērtību 50 mg/Nm3 piemēro pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumussadedzināšanai tajās sadedzināšanas iekārtās, kurām bija piešķirta atļauja pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Kopumā	5
Domnu gāze	10
Citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes	30

2. DAĻA

Emisiju robežvērtības 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām

Visas emisiju robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem.

Attiecībā uz kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu standartizēto O2 saturu drīkst noteikt kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgā iekārtas īpašos parametrus.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa	Kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	400	200	300	350
100–300	200	200	300 250 dedzināšanai verdošā slānī	200
> 300	150 200 dedzināšanai cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī	150	150 200 dedzināšanai verdošā slānī	150

SO2 emisiju robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

Kopumā	35
Sašķidrināta gāze	5
Koksa krāšņu gāzes ar zemu siltumietilpību	400
Domnu gāzes ar zemu siltumietilpību	200

NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	300 400 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	250	300
100–300	200	200	150
> 300	150 200 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	150	100

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām, kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 50mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100mg/Nm3.

Ox emisiju robežvērtības (mg/Nm3) un CO ar gāzi darbināmām sadedzināšanas iekārtām.

	NOx	CO
Sadedzināšanas iekārtas, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	100	100
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas))	50 (1)	100
Gāzes dzinēji	75	100
(1) Viencikla gāzturbīnām, kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 %, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, NOx emisiju robežvērtība ir 50xη/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem.

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %.

Šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības neattiecas gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus darbina mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas.

Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)

50–300

> 300

20 biomasai un kūdrai

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopumā	5
Domnu gāze	10
Citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes	30

3. DAĻA

Emisiju monitorings

Jāveic nepārtraukti SO2, NOx un putekļu koncentrācijas mērījumi visu to sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka.

Jāveic nepārtraukti CO koncentrācijas mērījumi tādu sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuras izmanto gāzveida kurināmo un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka.

Kompetentā iestāde drīkst izlemt nepieprasīt veikt 1. punktā minētos nepārtrauktos mērījumus šādos gadījumos:

sadedzināšanas iekārtām, kuru darba mūžs ir īsāks par 10 000 darba stundām;

SO2 un putekļu mērījumi no sadedzināšanas iekārtām, kuras darbina ar dabasgāzi;

SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto mazutu ar zināmu sēra saturu gadījumos, kad tās nav aprīkotas ar atgāzu attīrīšanas iekārtām no sēra;

SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina biomasu, ja operators var pierādīt, ka SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

3.	Ja neprasa veikt nepārtrauktus mērījumus, SO2, NOx, putekļu, un – ar gāzi kurināmām iekārtām – arī CO mērījumi jāveic vismaz ik pēc sešiem mēnešiem.

4.	Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisiju mērījumus veic vismaz vienu reizi gadā.

Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu 3. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras jāpārbauda un jāapstiprina kompetentajai iestādei. Šādām procedūrām jāizmanto CEN standarti, vai ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

6.	Kompetentā iestāde jāinformē par būtiskām izmaiņām lietotajā kurināmā veidā vai iekārtas ekspluatācijas režīmā. Kompetentā iestāde izlemj, vai 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu arī šādā gadījumā ir atbilstošas, vai arī tām vajadzīga pielāgošana.

7.	Nepārtrauktajos mērījumos, kurus veic saskaņā ar 1. punktu, ietilpst arī atgāzu skābekļa satura, temperatūras, spiediena un ūdens tvaika satura mērījumi. Ūdens tvaika saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad atgāzu paraugus pirms emisijas analīzes žāvē.

Attiecīgo piesārņotājvielu paraugu ņemšanu un analīzi, procesa parametru mērījumus, automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un mērījumu standartmetodes minēto sistēmu kalibrēšanai izpilda saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Automātiskās mērījumu sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

▼M1

Operators bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par automātisko mērīšanas ierīču pārbaužu rezultātiem.

▼B

Emisiju dienas robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:

Oglekļa oksīds	10 %
Sēra dioksīds	20 %
Slāpekļa oksīdiem:	20 %
Putekļi	30 %

10.

Validētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka pēc izmērītām validētām stundas vidējām vērtībām, no kurām atņem 9. punktā norādītā ticamības intervāla vērtību.

▼M1

Neņem vērā dienas, kurās vairāk nekā trīs stundas vidējās vērtības nav ticamas automātiskās mērīšanas sistēmas darbības traucējumu vai tehnisko apkopju dēļ. Ja gada laikā šādu iemeslu dēļ vairāk nekā desmit dienu mērījumu rezultāti nav vērā ņemami, kompetentā iestāde prasa, lai operators bez liekas kavēšanās veic atbilstīgus pasākumus automātiskās mērīšanas sistēmas uzticamības uzlabošanai.

▼B

11.	Iekārtās, kurās ir jāievēro 31. pantā noteiktās sēra atdalīšanas pakāpes vērtība, regulāri uzrauga arī sēra saturu sadedzināšanas iekārtā sadedzināmajā kurināmajā. Kompetento iestādi informē par izmantotā kurināmā veida būtiskām izmaiņām.

4. DAĻA

Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtējums

Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

neviena mēneša validētā vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;

neviena diena validētā vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības;

sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu zem 50 MW, neviena dienas validētā vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām;

95 % stundas validēto vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.

Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu.

Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 30. panta 5. un 6. punktā un 37. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos.

Gadījumos, kad nav vajadzīgs veikt nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja visu to secīgi veikto mērījumu vai citu procedūru rezultāti, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz emisiju robežvērtības.

5. DAĻA

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW)	Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW)	Iekārtas, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra	Citas iekārtas
50–100	80 %	92 %
100–300	90 %	92 %
> 300	96 % (1)	96 %
(1) Sadedzināšanas iekārtām, kas dedzina degslānekli, sēra atdalīšanas minimālā pakāpe ir 95 %.

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe
50–100	93 %
100–300	93 %
> 300	97 %

6. DAĻA

Sēra atdalīšanas pakāpes ievērošana

Šā pielikuma 5. daļā noteiktās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes vērtības piemēro kā maksimālās mēneša vidējās vērtības.

7. DAĻA

Vidējās emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā

Vidējās SO2 (mg/Nm3) emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus, kuros atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo izmanto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus:

sadedzināšanas iekārtās, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra – 1 000 mg/Nm3;

citām sadedzināšanas iekārtām: 600 mg/Nm3.

Šīs emisiju robežvērtības aprēķina temperatūrā 273,15 K, zem spiediena 101,3 kPa un pēc tam, kad izdarīta korekcija, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu atgāzēs un standartizēts O2 saturs 6 % līmenī cietajam kurināmajam un 3 % – škidrajam un gāzveida kurināmajam.

VI PIELIKUMS

Tehniski noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām

1. DAĻA

Definīcijas

Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:

“esoša atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir viena no šādām atkritumu sadedzināšanas iekārtām:

kas darbojas un kurai saņemta atļauja saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem pirms 2002. gada 28. decembra;

ii)

kas ir pilnvarota vai reģistrēta sadedzināšanai un kurai ir atļauja, kas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem piešķirta pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 28. decembrī;

iii)

kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem iesniegusi pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 28. decembra ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004. gada 28. decembrī;

“jauna atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura atkritumu sadedzināšanas iekārta, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts.

2. DAĻA

Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskuma ekvivalences koeficienti

Dioksīnu un furānu kopējās koncentrācijas noteikšanai, pirms šādu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masas koncentrācijas summēšanas, tās reizina ar turpmāk norādītajiem koeficientiem:

	Toksiskuma ekvivalences koeficients
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzodioksīns (TCDD)	1
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzodioksīns (PeCDD)	0,5
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzodioksīns (HpCDD)	0,01
Oktahlordibenzodioksīns (OCDD)	0,001
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzofurāns (TCDF)	0,1
2,3,4,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF)	0,5
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF)	0,05
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
2,3,4,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF)	0,01
1,2,3,4,7,8,9 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF)	0,01
Oktahlordibenzofurāns (OCDF)	0,001

3. DAĻA

Atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības emisijām gaisā

Visas emisiju robežvērtības aprēķina sausām atgāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā, spiediena 101,3 kPa.

Tās standartizē ar 11 % skābekļa saturu atgāzēs, izņemot gadījumus, kad sadedzina Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 3. punktā minēto atkritumu minerāleļļu, kad tās standartizē ar 3 % skābekļa saturu, kā arī gadījumos, kas minēti 6. daļas 2.7. punktā.

1.1.

Diennakts vidējās emisiju robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm3)

Putekļi	10
Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis (TOC)	10
Hlorūdeņradis (HCl)	10
Fluorūdeņradis (HF)	1
Sēra dioksīds (SO2)	50
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām atkritumu sadedzināšanas iekārtām	200
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu 6 tonnas atkritumu stundā vai zemāku	400

1.2.

Pusstundas vidējās emisiju robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm3)

	(100 %) A	(97 %) B
Putekļi	30	10
Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis (TOC)	20	10
Hlorūdeņradis (HCl)	60	10
Fluorūdeņradis (HF)	4	2
Sēra dioksīds (SO2)	200	50
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām atkritumu sadedzināšanas iekārtām	400	200

1.3.

Vidējās šādu smago metālu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām:

Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	kopā 0,05
Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)	kopā 0,05
Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,05
Antimons un tā savienojumi, izteikti kā antimons (Sb)	kopā 0,5
Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)
Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)
Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)
Kobalts un tā savienojumi, izteikti kā kobalts (Co)
Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)
Mangāns un tā savienojumi, izteikti kā mangāns (Mn)
Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)
Vanādijs un tā savienojumi, izteikti kā vanādijs (V)

Šīs vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo smago metālu un to savienojumu emisijām gāzu vai tvaiku veidā.

1.4.

Vidējās dioksīnu un furānu emisiju robežvērtības (ng/Nm3) paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām. Dioksīnu un furānu emisiju robežvērtība attiecas uz dioksīnu un furānu kopējo koncentrāciju, ko aprēķina saskaņā ar 2. daļu.

Dioksīni un furāni

0,1

1.5.

Atgāzēs nedrīkst būt pārsniegtas šādas oglekļa oksīda (CO) emisiju robežvērtības (mg/Nm3):

50, kas noteikta kā diennakts vidējā vērtība;

100, kas noteikta kā pusstundas vidējā vērtība;

150, kas noteikta kā 10 minūšu vidējā vērtība.

Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto verdošā slāņa tehnoloģiju ar nosacījumu, ka atļaujā stundas vidējās vērtības veidā noteiktā oglekļa monoksīda (CO) emisiju robežvērtība nepārsniedz 100 mg/Nm3.

Emisiju robežvērtības 46. panta 6. punktā un 47. pantā aprakstītajos apstākļos.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtas kopējā putekļu koncentrācija emisijās gaisā nekādā gadījumā nepārsniedz 150 mg/Nm3, kas izteikta kā pusstundas vidējā vērtība. Nedrīkst pārsniegt 1.2. punktā un 1.5. punkta b) apakšpunktā noteiktās CO un kopējā organiskā oglekļa (TOC) emisiju robežvērtības gaisā.

3.	Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā noteiktos atbrīvojumus.

4. DAĻA

Emisiju robežvērtību gaisā noteikšana atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām

Gadījumos, kad šās daļas tabulā nav noteikta konkrēta kopējās emisijas robežvērtība “C”, jāizmanto šāda formula (jaukšanas likums).

Katras attiecīgās piesārņotājvielas un CO emisiju robežvērtību atgāzēs, kas rodas, dedzinot atkritumus līdzsadedzināšanas iekārtās, aprēķina šādi:

▼C1

▼B

Vwaste

atkritumu sadedzināšanā radušos atgāzu tilpums, ko nosaka pēc atļaujā norādītajiem atkritumiem ar zemāko ievadīto siltumjaudu un standartizē pēc šajā direktīvā dotajiem nosacījumiem.

Ja siltumenerģijas daudzums, kas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, nepārsniedz 10 % no kopējā iekārtā iegūtā siltumenerģijas daudzuma, Vwaste jāaprēķina pēc (nosacītā) atkritumu daudzuma, ko sadedzinot, iegūtu 10 % siltumenerģijas no kopēja fiksēta siltuma daudzuma.

Cwaste

3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Vproc

atgāzu tilpums, kas rodas iekārtas procesā, ieskaitot atļaujā parasti izmantojamā kurināmā (izņemot atkritumus) sadedzināšanu, ko nosaka pēc skābekļa satura, pie kura emisijas jāstandartizē saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Ja nav tiesību aktu noteikumu par šāda veida iekārtām, jāizmanto faktiskais skābekļa saturs atgāzēs, tās neatšķaidot ar procesam nevajadzīgu gaisa daudzumu.

Cproc

emisiju robežvērtības, kas konkrētām ražošanas nozarēm noteiktas šajā daļā, vai gadījumos, ja šādu vērtību nav, attiecīgo piesārņotājvielu vai oglekļa oksīda emisiju robežvērtības atgāzēs no darbībām, kas atbilst normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, sadedzinot parasto atļauto kurināmo (izņemot atkritumus). Ja šādu pasākumu nav, izmanto atļaujā noteiktās emisiju robežvērtības. Ja šādu robežvērtību nav, izmanto masas faktiskās koncentrācijas.

kopējās emisijas robežvērtības pie skābekļa satura, kas konkrētām piesārņotājvielām dažās ražošanas nozarēs noteikts šajā daļā, vai gadījumos, kad šādu lielumu nav, kopējās emisijas robežvērtības, ar ko aizstāj emisiju robežvērtības, kas noteiktas citos šīs direktīvas pielikumos. Kopējo skābekļa saturu, ar ko aizstāj skābekļa saturu standartizācijai, aprēķina pēc iepriekšminētā satura, ievērojot parciālos tilpumus.

Visas emisiju robežvērtības jāaprēķina sausām atgāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā pie spiediena 101,3 kPa.

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā paredzētos izņēmumus.

Īpaši noteikumi par cementa cepļiem, kuros dedzina atkritumus

2.1.

Emisiju robežvērtības, kas noteiktas 2.2. un 2.3. punktā, piemēro kā diennakts vidējās vērtības kopējiem putekļiem, HCI, HF, NOx, SO2 un TOC (nepārtrauktiem mērījumiem), kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām smagajiem metāliem, un kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām dioksīdiem un furāniem

Visas vērtības standartizē pie 10 % skābekļa satura.

Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

2.2.

C – kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3, izņemot dioksīnus un furānus) šādām piesārņotājvielām

Piesārņotājviela	C
Kopējie putekļi	30
HCl	10
HF	1
NOx	500 (1)
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05
Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5
Dioksīni un furāni (ng/kg)	0,1
(1) Līdz 2016. gada 1. janvārim kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no NOx robežvērtības pusslapjās vai pussausās režģu pirmskarsēšanas (Lepola) krāsnīm un garām rotācijas krāsnīm, ja atļaujā paredzētā kopējā NOx emisiju robežvērtība nepārsniedz 800 mg/Nm3.

2.3.

C – SO2 un kopīgā organiskā oglekļa (TOC) kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3)

Piesārņotājviela	C
SO2	50
TOC	10

Kompetentā iestāde var atļaut atkāpes no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām gadījumos, kad kopējais organiskais ogleklis un SO2 nerodas no atkritumu līdzsadedzināšanas.

2.4.	C – CO kopējās emisijas robežvērtības Kompetentā iestāde var noteikt CO emisiju robežvērtības.

Īpaši noteikumi par līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina atkritumus

3.1.

Cproc, kas izteiktas kā dienas vidējās vērtības (mg/Nm3) ir spēkā līdz dienai, kas noteikta 82. panta 5. punktā.

Nosakot sadedzināšanas iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, jāievēro 29. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

Cietajam kurināmajam, izņemot biomasu, noteiktais Cproc., mg/Nm3 (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	850	200	200
NOx	—	400	200	200
Putekļi	50	50	30	30

Biomasai noteiktais Cproc. (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	200
NOx	—	350	300	200
Putekļi	50	50	30	30

Šķidrajam kurināmajam noteiktais Cproc., (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	850	400 līdz 200 (lineāra samazināšanās no 100 līdz 300 MWth	200
NOx	—	400	200	200
Putekļi	50	50	30	30

3.2.

Cproc izsakot diennakts vidējās vērtības veidā (mg/Nm3), ir spēkā no dienas, kas noteikta 82. panta 6. punktā.

Nosakot sadedzināšanas iekārtu nominālo ievadīto siltumjaudu, jāievēro 29. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

3.2.1.

Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Cietajam kurināmajam, izņemot biomasu, noteiktais Cproc. (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	400 kūdrai: 300	200	200
NOx	—	300 putekļveida brūnoglēm: 400	200	200
Putekļi	50	30	25 kūdrai: 20	20

Cproc biomasai (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	200
NOx	—	300	250	200
Putekļi	50	30	20	20

Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	350	250	200
NOx	—	400	200	150
Putekļi	50	30	25	20

3.2.2.

Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Cproc.cietajam kurināmajam, izņemot biomasu (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	400 kūdrai: 300	200 kūdrai: 300, izņemot sadedzināšanu verdošajā slānī: 250	150 cirkulācijas vai verdošā slāņa sadedzināšanas iekārtas ar papildu gaisa padevi, vai, kurinot ar kūdru, visu veidu dedzināšanai verdošā slānī: 200
NOx	—	300 kūdrai: 250	200	150 putekļveida brūnoglēm: 200
Putekļi	50	20	20	10 kūdrai: 20

Cproc biomasai (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	150
NOx	—	250	200	150
Putekļi	50	20	20	20

Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	350	200	150
NOx	—	300	150	100
Putekļi	50	20	20	10

3.3.

C – Kopējās emisijas robežvērtības smagajiem metāliem (mg/Nm3) izteiktas vidējo vērtību veidā visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām (O2 saturs 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam).

Piesārņotājviela	C
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05
Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5

3.4.

C – kopējās emisijas robežvērtības (ng/Nm3) dioksīniem un furāniem izteiktas vidējo vērtību veidā visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 minūtēm līdz 8 stundām (O2 saturs 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam).

Piesārņotājviela	C
Dioksīni un furāni	0,1

Īpaši noteikumi atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām ražošanas nozarēs, uz kurām neattiecas šīs daļas 2.un 3. punkts

4.1.

C – Kopējās emisijas robežvērtība (mg/Nm3) dioksīniem un furāniem vidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 stundām līdz 8 stundām:

Piesārņotājviela	C
Dioksīni un furāni	0,1

4.2.

C – Kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3) smagajiem metāliem izteiktas kā vidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām:

Piesārņotājviela	C
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05

5. DAĻA

Emisiju robežvērtības notekūdenī, ko novada no atgāzu attīrīšanas iekārtām

Piesārņotājviela	Emisiju robežvērtības nefiltrētiem paraugiem (mg/l, izņemot dioksīnus un furānus)
1. Kopējais suspendēto cietvielu daudzums, kā definēts Direktīvas 91/271/EEK I pielikumā	(95 %)	(100 %)
	30	45
2. Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,03
3. Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	0,05
4. Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)	0,05
5. Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)	0,15
6. Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)	0,2
7. Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)	0,5
8. Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)	0,5
9. Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)	0,5
10. Zn un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn)	1,5
11. Dioksīni un furāni	0,3 ng/l

6. DAĻA

Emisiju monitorings

1. Mērīšanas metodes

1.1.	Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošu vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem.

▼M1

1.2.

Visu piesārņotājvielu, tostarp dioksīnu un furānu, paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un kalibrēšanu veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja CEN standarti nav pieejami, izmanto ISO, valstu vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Tas attiecas arī uz tās laboratorijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kura veic paraugu ņemšanu un analīzi. Automātiskās mērīšanas sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

▼B

1.3.

Dienas emisiju robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:

oglekļa monoksīdam:	10 %
sēra dioksīdam:	20 %
slāpekļa dioksīdam:	20 %
kopējiem putekļiem:	30 %
kopējam organiskajam ogleklim:	30 %
hlorūdeņradim:	40 %
fluorūdeņradim:	40 %.

Periodiskus emisiju mērījumus gaisā un ūdens vidē veic saskaņā ar 1.1. un 1.2. punktu.

2. Gaisa piesārņotājvielu mērījumi

2.1.

Jāveic šādi gaisa piesārņotājvielu mērījumi:

nepārtraukti mērījumi šādām vielām: NOx, ja ir noteiktas emisiju robežvērtības, CO, kopējiem putekļiem, kopējam organiskajam ogleklim, HCl, HF, SO2;

nepārtraukti mēra šādus procesa norises parametrus: temperatūra pie iekšējās sienas vai citā sadegšanas kameras reprezentatīvā vietā, ko noteikusi kompetentā iestāde, atgāzu skābekļa saturs, spiediens, temperatūra un mitrums;

vismaz divi smago metālu un dioksīnu un furānu mērījumi gadā; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos.

2.2.	Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas nododot ekspluatācijā un iespējami nelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos vismaz vienreiz pārbauda atgāzu rezidences laiku, minimālo temperatūru un skābekļa saturu.

2.3.	Nepārtrauktus HF mērījumus var neveikt, ja tiek veikta attīrīšana no HCl, kas nodrošina, ka netiek pārsniegtas HCl emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā HF emisijas mēra periodiski, kā noteikts 2.1. punkta c) apakšpunktā.

2.4.	Ūdens tvaiku saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad pārbaudāmās atgāzes pirms analīzes žāvē.

2.5.

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu vai atļaut mērījumus neveikt gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus NOx mērījumus un pieprasīt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu esošajās atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā vai esošajās atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā ja operators, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo atkritumu īpašībām, izmantoto tehnoloģiju un emisiju monitoringa rezultātiem var pierādīt, ka NOx emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

2.6.

Kompetentā iestāde var atļaut veikt smago metālu mērījumu reizi divos gados un dioksīnu un furānu mērījumu – vienu reizi gadā šādos gadījumos:

emisijas no atkritumu līdzsadedzināšanas vai sadedzināšanas iekārtām nekādos apstākļos nepārsniedz 50 % no emisiju robežvērtībām;

sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzināmie atkritumi sastāv tikai no noteiktām, atlasītām nebīstamu atkritumu frakcijām, kas nav piemērotas atkārtotai pārstrādei un kam piemīt dažas īpašības, ko tālāk precizē c) apakšpunktā minētajā novērtējumā;

operators var pierādīt pamato ar datiem par attiecīgo atkritumu īpašībām un minēto piesārņotājvielu emisiju monitoringu, ka smago metālu un dioksīnu un furānu emisijas visos apstākļos ir ievērojami zemākas nekā emisiju robežvērtības.

2.7.

Mērījumu rezultātus standartizē pēc 3. daļā norādītās skābekļa standartkoncentrācijas vai aprēķina saskaņā ar 4. daļu un izmantojot 7. daļā doto formulu

Ja atkritumus sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pēc kompetentās iestādes noteiktā skābekļa satura, kas raksturo īpašus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā.

Gadījumos, kad sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās sadedzina bīstamos atkritumus, piesārņotājvielu emisijas samazina, attīrot atgāzes, pirmajā daļā noteikto standartizāciju pēc skābekļa satura veic tikai tad, ja skābekļa saturs laika periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņotājvielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

3. Ūdens piesārņotājvielu mērījumi

3.1.

Notekūdeņu novadīšanas vietā veic šādus mērījumus:

nepārtraukti pH, temperatūras un plūsmas mērījumi;

katru dienu mēra kopējo suspendēto cietvielu uz vietas ņemtu paraugu vai plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi;

vismaz reizi mēnesī mēra plūsmai proporcionālā diennakts paraugā mēra Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn;

vismaz reizi sešos mēnešos mēra dioksīnus un furānus; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos.

3.2.

Ja notekūdeņus no atgāzu attīrīšanas kopā ar pārējiem notekūdeņiem attīra uz vietas, operators veic mērījumus:

atgāzu attīrīšanas notekūdeņu plūsmā, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā;

pārējo notekūdeņu plūsmā vai plūsmās, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā;

vietā, kurā attīrītus notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

7. DAĻA

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai

pie skābekļa procentuālās standartkoncentrācijas aprēķinātā emisiju koncentrācija;

mērītā emisiju koncentrācija;

skābekļa standartkoncentrācija;

mērītā emisiju koncentrācija.

8. DAĻA

Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtēšana

1. Robežvērtības emisijām gaisā

1.1.

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja:

nevienas piesārņotājvielas emisiju diennakts vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.1. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības;

nevienas piesārņotājvielas pusstundas vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.2. punktā tabulas A ailē noteiktās emisiju robežvērtības, vai arī gadījumos, uz kuriem tas attiecas, 97 % pusstundas vidējo vērtību nepārsniedz nevienu no 3. daļas 1.2. punktā tabulas B ailē noteiktajām emisiju robežvērtībām;

neviena vidējā vērtība reprezentatīvajā periodā, kas noteikts smagajiem metāliem, dioksīniem un furāniem, nepārsniedz 3. daļas 1.3. un 1.4. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības;

attiecībā uz oglekļa monoksīdu (CO):

atkritumu sadedzināšanas iekārtās:

—

vismaz 97 % diennakts vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta a) apakšpunktā noteikto emisiju robežvērtību, un

—

vismaz 95 % visu 10 minūšu vidējo vērtību jebkurā 24 stundu periodā vai visu pusstundas vidējo vērtību tajā pašā laika periodā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta b) un c) apakšpunktā norādītās emisiju robežvērtības, ja atkritumu sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušās gāzes temperatūra vismaz uz divām sekundēm paaugstinās vismaz līdz 1 100 °C, dalībvalstis attiecībā uz 10 minūšu vidējām vērtībām var piemērot 7 dienu izvērtēšanas periodu;

ii)

atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: ir ievēroti 4. daļas noteikumi.

1.2.

Pusstundas vidējās vērtības un 10 minūšu vidējās vērtības jānosaka faktiskajā darbības laikā (izslēdzot palaišanas un apturēšanas periodus gadījumos, kad to laikā atkritumus nesadedzina), no izmērītajiem daudzumiem atņemot 6. daļas 1.3. punktā norādīto ticamības intervālu. Diennakts vidējās vērtības jānosaka pēc šīm validētajām vidējām vērtībām.

Lai iegūtu derīgu diennakts vidējo vērtību, diennakts laikā nepārtrauktu mērījumu sistēmas darbības traucējumu dēļ var atmest ne vairāk par piecām pusstundas vidējām vērtībām. Nepārtrauktu mērījumu sistēmas apkopju vai darbības traucējumu dēļ gada laikā var atmest ne vairāk par piecām diennakts vidējām vērtībām.

1.3.	Reprezentatīvā perioda vidējās vērtības, kā arī vidējās vērtības gadījumos, kad veic periodiskus mērījumus HF, HCl un SO2 emisijām, jānosaka saskaņā ar 45. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 48. panta 3. punkta un 6. daļas 1. punkta prasībām.

2. Robežvērtības emisijām ūdenī

Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja:

kopējā suspendēto cietvielu daudzuma 95 % un 100 % izmērīto vērtību nepārsniedz 5. daļā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības;

smagajiem metāliem (Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn) 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas ne vairāk kā vienā mērījumā gadā; vai, ja dalībvalsts noteikusi, ka gadā jāveic mērījumi vairāk nekā 20 paraugos, 5. daļā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšana konstatēta ne vairāk kā 5 % šo paraugu;

dioksīnu un furānu mērījumu rezultāti nepārsniedz 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

VII PIELIKUMS

Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem

1. DAĻA

Darbības

1.	Visos nākamajos punktos darbībās ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta izstrādājumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi.

2.	Saistvielas klāšana Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos.

Aizsargkārtas klāšana

Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu:

kādam no šādiem transportlīdzekļiem:

jaunām automašīnām, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai ( 25 ), definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai;

ii)

kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 2007/46/EK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

iii)

furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 2007/46/EKdefinē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes;

iv)

autobusiem, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus;

piekabēm, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju;

metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas;

koka virsmām;

audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām;

ādai.

Aizsargkārtas klāšanā neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgais priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, uz tiem var attiecināt šīs direktīvas V nodaļu, ja iespieddarbi ietilpst tās darbības jomā.

4.	Slokšņu pārklāšana Jebkura darbība, kur velmūtu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu.

Ķīmiskā tīrīšana

Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs.

6.	Apavu izgatavošana Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas.

Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana

Minēto gatavo izstrādājumu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gatavā izstrādājuma uzpildi tam paredzētā traukā.

8.	Farmaceitisko preparātu izgatavošana Farmaceitisko preparātu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana.

Iespieddarbi

Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī nodaļa attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem:

fleksogrāfija – darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst;

termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;

ar laminēšanu saistītie iespieddarbi – divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus;

izdevumu rotācijas dobspiedumi – rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izstrādājumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;

rotācijas dobspiedumi – iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem;

rotācijas rastra iespiedums – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām;

lakošana – darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu.

10.	Gumijas pārveidošana Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos izstrādājumus.

11.

Virsmu tīrīšana

Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz izstrādājumu virsmas tīrīšanu.

12.	Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.

13.

Transportlīdzekļu galīga apdare

Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti kāda no turpmāk minētajām:

oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 2007/46/EK vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera;

aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija Direktīvā 2007/46/EK).

14.	Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un dzinēju tinumos utt.

15.	Koka piesūcināšana Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē.

16.	Koka un plastmasas laminēšana Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus izstrādājumus.

2. DAĻA

Sliekšņa vērtības un emisijas robežvērtības

Emisijas robežvērtības atgāzēs aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena.

	Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)	Sliekšņa vērtība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)	Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3)	Difūzās emisiju robežvērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāja daudzumu)		Kopējās emisijas robežvērtības		Īpaši noteikumi
			Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3)	Jaunas iekārtas	Esošas iekārtas	Jaunas iekārtas	Esošas iekārtas	Īpaši noteikumi
1.	Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15)	15–25 > 25	100 20	30 (1) 30 (1)				(1) Šķīdinātāja atlikums gatavajā izstrādājumā nav jāuzskata par difūzo emisiju.
2.	Izdevumu rotācijas dobspiedums (> 25)		75	10	15
3.	Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30)	15–25 > 25 > 30 (1)	100 100 100	25 20 20				(1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona.
4.	Virsmas tīrīšana, izmantojot pantā 59. panta 5. punktā norādītos savienojumus. (> 1)	1–5 > 5	20 (1) 20 (1)	15 10				(1) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu
5.	Cita virsmu tīrīšana (> 2)	2–10 > 10	75 (1) 75 (1)	20 (1) 15 (1)				(1) Iekārtas, kas parāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas.
6.	Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare	> 0,5	50 (1)	25				(1) Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9 8. daļas 2. punkts.
7.	Slokšņu pārklāšana (> 25)		50 (1)	5	10			(1) Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
8.	Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), auduma, plēves un papīra (> 5)	5–15 > 15	100 (1) (4) 50/75 (2) (3) (4)	25 (4) 20 (4)				(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā emisiju robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra – uz aizsargkārtu klāšanas procesiem.
								(3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisiju robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150. (4) Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu. (5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3.
9.	Stiepļu tinumu aizsargpārklājumi (> 5)					10 g/kg (1) 5 g/kg (2)		(1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm. (2) Attiecas uz visām citām iekārtām.
10.	Aizsargkārtu klāšana koka virsmām (> 15)	15–25 > 25	100 (1) 50/75 (2)	25 20				(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, otrā uz pārklāšanas procesiem.
11.	Ķīmiskā tīrīšana					20 g/kg (1) (2)		(1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā izstrādājuma kilogramu. (2) Emisiju robežvērtība 4. daļas 2. punktā nav attiecināma uz šo darbību.
12.	Koka piesūcināšana (> 25)		100 (1)	45		11 kg/m3		(1) Emisiju robežvērtība nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu.
13.	Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu (> 10)	10–25 > 25 > 10 (1)				85 g/m2 75 g/m2 150 g/m2		Emisiju robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā izstrādajuma m2. (1) Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt.
14.	Apavu izgatavošana (> 5)					25 g uz pāri		Kopējās emisijas robežvērtību izsaka kā šķīdinātāja emisiju gramos uz izgatavoto gatavo apavu komplektu.
15.	Koka un plastmasas laminēšana (> 5)					30 g/m2
16.	Saistvielu klāšana (> 5)	5–15 > 15	50 (1) 50 (1)	25 20				(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
17.	Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu ražošana (> 100)	100–1 000 > 1 000	150 150	5 3		5 % no ieguldītā šķīdinātāja 3 % no ieguldītā šķīdinātāja		Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu maisījumu sastāvdaļu hermētiskā traukā.
18.	Gumijas pārveidošana (> 15)		20 (1)	25 (2)		25 % no ieguldītā šķīdinātāja		(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā izstrādājumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.
19.	Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10)					Dzīvnieku tauki: 1,5 kg/t Rīcineļļa: 3 kg/t Rapšu sēklas: 1 kg/t Saulespuķu sēklas: 1 kg/t Sojas pupas (normāls malums): 0,8 kg/t Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 kg/t Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t (1) 1,5 kg/t (2) 4 kg/t (3)		(1) Kopējās emisijas robežvērtības iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas). (3) Piemērojams atgumijošanai.
20.	Farmaceitisko preparātu ražošana (> 50)		20 (1)	5 (2)	15 (2)	5 % no ieguldītā šķīdinātāja	15 % no ieguldītā šķīdinātāja	(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.

3. DAĻA

Emisiju robežvērtības transportlīdzekļu pārklājumu rūpniecības iekārtās

1.	Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā organiskā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret izstrādājuma virsmas laukumu kvadrātmetros un emitētā organiskā šķīdinātāja masas kilogramos attiecība pret automobiļa korpusu.

Virsmas laukums jebkuram izstrādājumam 3. punktā minētajā tabulā ir definēts kā virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam izstrādājumam, vai pilns virsmas laukums izstrādājumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu.

Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1785 (2024. gada 24. aprīlis),	L 1785	1	15.7.2024

►C1	Kļūdu labojums, OV L 158, 19.6.2012, lpp 25 (2010/75/ES)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 029, 5.2.2015, lpp 16 (2010/75/ES)