31.5.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/19

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 511/2011

(2011. gada 11. maijs),

ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju Savienības un tās dalībvalstu vārdā sākt sarunas ar Korejas Republiku (“Koreja”) ar mērķi noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(2)

Minētās sarunas ir pabeigtas, un Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) tika parakstīts 2010. gada 6. oktobrī (2), Eiropas Parlamenta piekrišana saņemta 2011. gada 17. februārī (3), un to piemēro, kā paredzēts nolīguma 15.10. pantā.

(3)	Ir jānosaka dažu ar aizsargpasākumiem saistītu nolīguma noteikumu piemērošanas procedūras.

(4)	Būtu jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “pārejas laiks”, kas minēti nolīguma 3.5. pantā.

(5)	Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo preci importē Savienībā tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, kā paredzēts nolīguma 3.1. pantā.

(6)	Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 3.1. pantā.

(7)	Nolīguma pārraudzība un pārskatīšana un vajadzības gadījumā aizsargpasākumu piemērošana būtu jāveic pēc iespējas pārredzamāk.

(8)	Komisijai reizi gadā būtu jāiesniedz ziņojums par nolīguma īstenošanu un aizsargpasākumu piemērošanu.

(9)	Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras ierosināšanu. Komisijai no dalībvalstīm būtu jāsaņem informācija, tostarp pieejamie pierādījumi par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi.

(10)	Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai statistika par Savienībā no Korejas ievestajām precēm būtu uzticama un lai varētu noteikt, vai ir izpildīti aizsargpasākumu piemērošanas nosacījumi.

(11)

Atsevišķos gadījumos importa apjoma palielināšanās, koncentrējoties vienā vai vairākās dalībvalstīs, var nopietni kaitēt Savienības ražošanas nozarei vai radīt tai nopietna kaitējuma draudus. Ja palielinās importētu preču apjoms, kas ir koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus. Komisija pilnībā apsvērs, kā varētu noteikt preci, saistībā ar kuru tiek veikta izmeklēšana, un līdz ar to Savienības ražotājus, kas ražo līdzīgu preci, lai būtu iespējams efektīvi izvairīties no kaitējuma, vienlaikus ievērojot šajā regulā un nolīgumā noteiktos kritērijus.

(12)	Ja ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 2. punktā.

(13)	Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par izmeklēšanas sākšanu, par to, kā ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai un to pārbaudīt, par iesaistīto personu uzklausīšanu un minētajām personām dotajām iespējām iesniegt savu viedokli, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 2. punktā.

(14)	Komisijai būtu rakstiski jāinformē Koreja par izmeklēšanas sākšanu un jāapspriežas ar Koreju, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 1. punktā.

(15)	Tāpat saskaņā ar nolīguma 3.2. un 3.3. pantu ir jānosaka izmeklēšanas sākšanas termiņi kā arī termiņi lēmuma pieņemšanai par to, vai pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku tiesisko noteiktību.

(16)	Pirms jebkādu aizsargpasākumu piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, ievērojot, ka Komisijai ir atļauts piemērot pagaidu pasākumus kritiskos apstākļos, kas minēti nolīguma 3.3. pantā.

(17)

Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un veicinātu situācijas uzlabošanu. Būtu jānosaka aizsargpasākumu maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par pagarināšanu un par šo pasākumu pārskatīšanu, kā minēts nolīguma 3.2. panta 5. punktā.

(18)	Cieša uzraudzība atvieglos jebkādu lēmumu savlaicīgu pieņemšanu attiecībā uz iespējamu izmeklēšanas sākšanu vai pasākumu piemērošanu. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga imports un eksports jutīgajās nozarēs.

(19)

Ir jāizstrādā noteiktas procedūras saistībā ar Protokola 14. panta (Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem) piemērošanu, attiecībā uz definīciju “noteiktas izcelsmes ražojumi” un nolīgumā paredzēto administratīvo sadarbību (“Izcelsmes noteikumu protokols”), lai nodrošinātu efektīvu to mehānismu darbību, kas paredzēti minētajā protokolā, un nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.

(20)

Tā kā piecus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā nevarēs ierobežot muitas nodokļu atmaksu, var rasties nepieciešamība piemērot šajā regulā paredzētos aizsargpasākumus, ja, importējot preces, kurām piemēro nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļa, Savienības ražotājiem tiktu radīts nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi. Šādas procedūras gadījumā Komisijai būtu jānovērtē visi attiecīgie faktori, kas ietekmē Savienības ražošanas nozari, tostarp Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 2.1. punkta nosacījumi. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu jāseko līdzi Korejas statistikai jutīgās nozarēs, kuras varētu ietekmēt nodokļu atmaksas īstenošana.

(21)	Sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai jo īpaši rūpīgi un jo īpaši jutīgajās nozarēs būtu arī jāseko līdzi importa no Korejas un eksporta uz to attīstības statistikai.

(22)	Iesniedzot pieteikumus finansiālam atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (4), dalībvalstis var atsaukties uz galīgajiem aizsargpasākumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu.

(23)

Nolīguma divpusējo aizsargpasākumu klauzulas īstenošana paredz, ka jāpieņem vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsargpasākumu pieņemšanai, iepriekšējas uzraudzības pasākumu piemērošanai un izmeklēšanas izbeigšanai bez pasākumu piemērošanas. Komisijai minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (5).

(24)

Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai ir atbilstīgi izmantot konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties.

(25)	Šī regula būtu jāpiemēro vienīgi precēm, kuru izcelsme ir Savienībā vai Korejā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“preces” ir preces, kuru izcelsme ir Savienībā vai Korejā. Prece, par kuru notiek izmeklēšana, var ietilpt vienā vai vairākās tarifu pozīcijās vai to apakšgrupās atkarībā no konkrētiem apstākļiem tirgū vai jebkādā vispārpieņemtā Savienības ražošanas nozares preču segmentācijā;

b)	“ieinteresētās personas” ir personas, kuras ietekmē noteiktas preces imports;

c)

“Savienības ražošanas nozare” ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču Savienības ražotāji kopumā, kas darbojas Savienības teritorijā, vai arī tādi Savienības ražotāji, kuru ražotās līdzīgas vai tieši konkurējošas preces kopā veido lielāko daļu no kopējās minēto preču produkcijas Savienībā. Ja līdzīga vai tieši konkurējoša prece ir tikai viena no vairākām precēm, kuras ražo Savienības ražošanas nozares uzņēmumi, ražošanas nozari definē kā līdzīgas vai tieši konkurējošas preces ražošanas īpašas darbības;

d)	“nopietns kaitējums” ir ievērojama, vispārēja Savienības ražotāju stāvokļa pasliktināšanās;

e)

“nopietna kaitējuma draudi” ir nopietns kaitējums, kas nav novēršams. Nopietna kaitējuma draudus nosaka, pamatojoties uz pārbaudāmiem faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maznozīmīgu iespēju. Nosakot, vai pastāv nopietna kaitējuma draudi, inter alia būtu jāņem vērā prognozes, aprēķini un analīzes, kas veiktas, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem;

f)	“pārejas periods” attiecībā uz preci ir laikposms, kas sākas šā nolīguma piemērošanas dienā, kā paredzēts nolīguma 15.10. pantā, un ilgst katrai atsevišķai precei līdz desmit gadiem pēc tarifa samazināšanas vai atcelšanas pabeigšanas.

2. pants

Principi

1.   Aizsargpasākumus var paredzēt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā, ja, samazinot vai atceļot muitas nodokli Korejas izcelsmes precei, tā tiek importēta Savienībā tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka tiek radīts nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces.

2.   Aizsargpasākumi var būt vienā no šādiem veidiem:

a)	nolīgumā paredzētā attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmākas pazemināšanas apturēšana; vai

b)

muitas nodokļa paaugstināšana precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem: — vislielākās labvēlības (“VL”) muitas nodokļa likmi precei, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā, vai — muitas nodokļa pamatlikmi, kas noteikta 2.A pielikumā iekļautajos sarakstos saskaņā ar nolīguma 2.5. panta 2. punktu.

3. pants

Uzraudzība

1.   Komisija no nolīguma piemērošanas dienas seko līdzi Korejas preču importa un eksporta statistikai jutīgās nozarēs, kuras varētu ietekmēt nodokļu atmaksa, un regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm un Savienības ražošanas nozari.

2.   Ja attiecīgās ražošanas nozares ir iesniegušas pienācīgi pamatotu pieprasījumu, Komisija var apsvērt iespēju paplašināt uzraudzību, attiecinot to arī uz citām jomām.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju uzraudzības ziņojumu ar aktuāliem statistikas datiem par preču importu no Korejas jutīgās nozarēs un tajās jomās, uz kurām attiecināta uzraudzība pēc ražošanas nozares pieprasījuma.

4.   Piecus gadus pēc nolīguma piemērošanas dienas un ja ir pienācīgi pamatots Savienības ražošanas nozares pieprasījums, Komisija pievērš īpašu uzmanību pabeigtu Korejas izcelsmes jutīgo preču importa pieaugumam Savienībā, ja šāds pieaugums ir saistāms ar to, ka palielinās tādu importētu daļu vai komponentu izmantošana Korejā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība nav noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu un kurām tiek piemēroti noteikumi par muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

5.   Piemērojot 4. punktu, uzskata, ka jutīgu preču kategorijā ietilpst vismaz šādas preces: tekstilizstrādājumi un apģērbs (HS 2007, pozīcijas 5204, 5205, 5206, 5207, 5408, 5508, 5509, 5510, 5511), sadzīves elektroniskās iekārtas (HS 2007, pozīcijas 8521, 8528), vieglie automobiļi (HS 2007, pozīcijas 870321, 870322, 870323, 870324, 870331, 870332, 870333), kā arī preces, kas iekļautas saskaņā ar 11. pantu izveidotajā papildu sarakstā.

4. pants

Procedūras sākšana

1.   Izmeklēšanu sāk pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai Komisija pēc savas iniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem un kuri pamato izmeklēšanas sākšanu.

2.   Pieprasījumā uzsākt izmeklēšanu iekļauj pierādījumus, ka ir ievēroti 2. panta 1. punktā noteiktie aizsargpasākumu piemērošanas nosacījumi. Prasībā iekļauj šādu informāciju: attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu, pārdošanas apjoma, ražošanas, ražīguma, jaudas izmantošanas, peļņas un zaudējumu, kā arī nodarbinātības izmaiņas.

Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu par to, ka ir izpildīti nosacījumi izmeklēšanas sākšanai, kuri konstatēti, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

3.   Dalībvalsts informē Komisiju, ja šķiet, ka tendences attiecībā uz importu no Korejas liecina, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. Minētā informācija ietver pieejamos pierādījumus, kuri konstatēti, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem. Komisija nodod minēto informāciju visām dalībvalstīm.

4.   Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ja atbilstīgi 1. punktam ir saņemts pieprasījums vai ja Komisija apsver iespēju sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Apspriešanās ar dalībvalstīm notiek astoņas darbdienas no brīža, kad Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu, kā paredzēts attiecīgi šā panta 1. un 3. punktā, komitejas ietvaros, kas minēta 14. pantā. Ja, veicot apspriešanos, tiek noskaidrots, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi, kuri konstatēti, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem un kuri pamato procedūras sākšanu, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Procedūru sāk vienā mēnesī pēc tam, kad atbilstīgi 1. punktam ir saņemts pieprasījums.

5.   Paziņojumā, kas minēts 4. punktā:

a)	sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai;

b)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt informāciju, ja šis viedoklis un informācija izmeklēšanā ņemami vērā;

c)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 5. panta 9. punktu.

6.   Jo īpaši pirmo piecu gadu laikposmā pēc nolīguma piemērošanas dienas pierādījumus, kas savākti, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 2. punktu, var izmantot arī izmeklēšanā, ko veic, lai piemērotu aizsargpasākumus, ja ir izpildīti šajā pantā minētie nosacījumi.

5. pants

Izmeklēšana

1.   Pēc procedūras sākšanas Komisija uzsāk izmeklēšanu. Panta 3. punktā minētais laikposms sākas dienā, kad lēmumu par izmeklēšanas sākšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis tai nodrošina informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu jebkuru šādu pieprasījumu. Ja minētā informācija izraisa vispārēju interesi un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē, to iekļauj datnēs, kas nav konfidenciālas, atbilstīgi 8. punkta noteikumiem.

3.   Ja vien iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc tās sākšanas. Īpašos gadījumos, tādos kā, cita starpā, neparasti liela iesaistīto pušu skaita gadījumā vai sarežģītas tirgus situācijas gadījumā, minēto termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Komisija informē visas ieinteresētās personas par šādu termiņa pagarinājumu un izskaidro šā pagarinājuma iemeslus.

4.   Komisija iegūst visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, lai izdarītu konstatējumu attiecībā uz 2. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un, ja uzskata par vajadzīgu, cenšas pārbaudīt minēto informāciju.

5.   Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē situāciju Savienības ražošanas nozarē, jo īpaši attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu, pārdošanas apjomu, ražošanas, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija nopietna kaitējuma vai nopietna kaitējuma draudu konstatējumā var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

6.   Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 4. panta 5. punkta b) apakšpunktu, un Korejas pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas saistībā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Savienības vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka minētā informācija ir būtiska viņu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē un ka Komisija to izmanto izmeklēšanā. Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmus savus viedokļus par attiecīgo informāciju. Minēto viedokli ņem vērā, ja ir pietiekami prima facie pierādījumi.

7.   Komisija nodrošina, lai visi izmeklēšanā izmantotie dati un statistika būtu pieejama, saprotama, pārredzama un pārbaudāma.

8.   Tiklīdz pieņemts nepieciešamais tehniskais regulējums, Komisija nodrošina ar paroli aizsargātu tiešsaistes piekļuvi nekonfidenciālai datnei (“tiešsaistes platforma”), kuru tā pārvalda un caur kuru izplata informāciju, kas 12. panta nozīmē ir būtiska un nav konfidenciāla. Izmeklēšanā ieinteresētās personas, kā arī dalībvalstis un Eiropas Parlaments saņem piekļuvi minētajai tiešsaistes platformai.

9.   Komisija uzklausa ieinteresētās personas, jo īpaši, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

Komisija šīs personas uzklausa arī turpmāk, ja ir īpašs pamatojums to darīt.

10.   Ja informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai tiek būtiski kavēta izmeklēšana, var sniegt apstiprinošus vai noraidošus atzinumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un izmanto pieejamos faktus.

11.   Komisija rakstiski ziņo Korejai par izmeklēšanas sākšanu un tik laicīgi, cik praktiski iespējams, apspriežas ar Koreju par aizsargpasākuma piemērošanu, lai pārskatītu informāciju, kas izriet no izmeklēšanas un viedokļu apmaiņas par pasākumu.

6. pants

Iepriekšējas uzraudzības pasākumi

1.   Ja kādas Korejas izcelsmes preces importa tendences liecina, ka varētu rasties viena no 2. un 3. pantā minētajām situācijām, minētās preces importam var piemērot iepriekšējas uzraudzības pasākumus.

2.   Ja kādā no jutīgajām nozarēm strauji palielinās importētu preču apjoms, kas ir koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus.

3.   Iepriekšējas uzraudzības pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Iepriekšējas uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu perioda beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, kurā šie pasākumi ieviesti.

7. pants

Pagaidu aizsargpasākumu piemērošana

1.   Pagaidu aizsargpasākumus piemēro kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu zaudējumus, kurus būtu grūti labot, saskaņā ar iepriekšēju nolēmumu, kas pamatojas uz 5. panta 5. punktā minētajiem kritērijiem un nosaka, ka pastāv pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka muitas nodokļa mazināšanas vai likvidēšanas rezultātā saskaņā ar nolīgumu Korejas izcelsmes preču imports ir pieaudzis un ka šāds imports rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus Savienības ražošanas nozarei.

Pagaidu pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ārkārtas steidzamības gadījumos, tostarp gadījumā, kas minēts 2. punktā, Komisija saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem pagaidu aizsargpasākumus, kurus var piemērot nekavējoties.

2.   Ja dalībvalsts pieprasa Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, Komisija piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu.

3.   Pagaidu pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 dienām.

4.   Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšana liecina, ka 2. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, minēto pagaidu pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus atmaksā automātiski.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visām precēm, kas laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad šie pasākumi stājušies spēkā. Tomēr šādi pasākumi neierobežo to preču laišanu brīvā apgrozībā, kas ir jau ceļā uz Savienību, ar noteikumu, ka šādu preču galamērķi nevar mainīt.

8. pants

Izmeklēšanas izbeigšana un turpmāka darbība bez pasākumu noteikšanas

1.   Ja galīgie konstatētie fakti liecina, ka nav izpildīti 2. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, Komisija pieņem lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu un par turpmāku darbību saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publicē ziņojumu, kurā sniedz konstatējumu un pamatotus secinājumus, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem.

9. pants

Galīgo pasākumu noteikšana

1.   Ja galīgie konstatētie fakti liecina, ka ir izpildīti 2. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, Komisija saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par galīgo aizsargpasākumu noteikšanu.

2.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publicē ziņojumu ar to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kas attiecas uz aizsargpasākumu noteikšanu.

10. pants

Aizsargpasākumu ilgums un pārskatīšana

1.   Aizsargpasākums saglabājas spēkā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai atvieglotu pielāgošanos. Minētais laikposms nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 3. punktu.

2.   Termiņa pagarinājuma laikā aizsargpasākums aizvien ir spēkā, kamēr tiek gaidīts pārskatīšanas iznākums.

3.   Sākotnējo aizsargpasākuma termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt maksimāli par diviem gadiem, ja ir noteikts, ka aizsargpasākums joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos, un ja ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas.

4.   Pagarinājumus pieņem saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, ko piemēro izmeklēšanai, un izmanto tās pašas procedūras, kādas izmanto sākotnējiem pasākumiem.

Aizsargpasākuma kopējais ilgums nepārsniedz četrus gadus, termiņā ieskaitot visus pagaidu pasākumus.

5.   Aizsargpasākumu nedrīkst piemērot pēc pārejas perioda beigām, izņemot ar Korejas piekrišanu.

11. pants

Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta piemērošanas procedūra

1.   Lai piemērotu Izcelsmes noteikumu protokola 14. pantu, Komisija cieši uzrauga attiecīgo preču importa un eksporta statistikas izmaiņas gan vērtības ziņā, gan vajadzības gadījumā arī kvantitātes ziņā un regulāri nosūta šos datus Eiropas Parlamentam, Padomei un attiecīgajām Savienības ražošanas nozarēm, kā arī ziņo par saviem konstatējumiem. Uzraudzība sākas ar nolīguma piemērošanas dienu, un ar datiem apmainās ik pēc diviem mēnešiem.

Papildus tarifu pozīcijām, kas iekļautas Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 1. punktā, Komisija sadarbībā ar Savienības ražošanas nozari sagatavo sarakstu ar galvenajām tarifu pozīcijām, kas nav īpaši paredzētas autobūves nozarei, bet ir svarīgas tai un citām saistītām nozarēm. Tiek veikta specifiska uzraudzība, kā noteikts Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 1. punktā.

2.   Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nekavējoties pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi, lai piemērotu Izcelsmes noteikumu protokola 14. pantu, un 10 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas ziņo par saviem konstatējumiem. Pēc apspriešanās ar īpašo komiteju, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta trešajā daļā, Komisija lūdz apspriešanos ar Koreju vienmēr, kad tiek izpildīti Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta nosacījumi. Komisija konstatē, ka nosacījumi ir izpildīti, ja inter alia ir sasniegtas šā panta 3. punktā minētās robežvērtības.

3.   Piemērojot Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 2.1. punkta a) apakšpunktu, atšķirība 10 procentpunktu apmērā tiek uzskatīta par “nozīmīgu”, vērtējot palielināto Korejā importēto daļu vai sastāvdaļu daudzumu salīdzinājumā ar gatavo ražojumu eksporta no Korejas uz Savienību pieaugumu. Piemērojot Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 2.1. punkta b) apakšpunktu, atšķirību 10 procentpunktu apmērā uzskata par “nozīmīgu”, vērtējot no Korejas uz Savienību eksportēto gatavo ražojumu daudzuma pieaugumu absolūtos skaitļos vai attiecībā pret Savienības ražošanu. Pieaugumu, kas nesasniedz šīs robežvērtības, arī var uzskatīt par “nozīmīgu”, katru situāciju vērtējot atsevišķi.

12. pants

Konfidencialitāte

1.   Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

2.   Bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu.

3.   Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc informācija ir konfidenciāla. Taču, ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt publiski pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab kopumā, kā konspektīvi un ja tiek uzskatīts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, tad attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4.   Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi iespaidot informācijas sniedzēju vai šādas informācijas avotu.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispār pieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, pamatojoties uz kuriem pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Minētās iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību.

13. pants

Ziņojums

1.   Komisija publicē gada ziņojumu par nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par to struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga nolīguma īstenošana un no tā izrietošo saistību, tostarp saistību par tirdzniecības šķēršļiem, ievērošana.

2.   Īpašās ziņojuma nodaļās apskata nolīguma 13. nodaļā minēto saistību ievērošanu un vietējās konsultantu grupas un Pilsoniskās sabiedrības foruma darbības.

3.   Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un tirdzniecības attiecību ar Koreju attīstības izklāstu. Īpaši jāmin nodokļu atmaksas uzraudzības rezultāti.

4.   Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.

5.   Eiropas Parlaments vienā mēnesī pēc Komisijas ziņojuma publicēšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar nolīguma īstenošanu.

14. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (6). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punkts nekādā veidā neierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 182/2011 11. pantā.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nolīguma piemērošanas dienas, kā paredzēts tā 15.10. pantā. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā norāda nolīguma piemērošanas dienu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. februāra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 11. aprīļa lēmums.

(2)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(4)  OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(6)  OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.

---

---

---