(1)

Lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja par pandēmiju, dalībvalstis ir pieņēmušas līdz šim nepieredzētu pasākumu kopumu.

(2)

Nepieredzētie pasākumi, kas tika veikti, reaģējot uz Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju, kura ir ārpus dalībvalstu kontroles, ir radījuši būtiskus saimnieciskās darbības traucējumus, kas atspoguļojas krasā iekšzemes kopprodukta kritumā un būtiskā ietekmē uz nodarbinātību, sociālajiem apstākļiem, nabadzību un nevienlīdzību. Jo īpaši šie pasākumi ir radījuši traucējumus piegādes ķēdēs un ražošanā un izraisījuši cilvēku prombūtni no darba. Turklāt daudzu pakalpojumu sniegšana ir kļuvusi ļoti sarežģīta vai neiespējama. Vienlaikus ir samazinājies patērētāju pieprasījums. Daudzi uzņēmumi saskaras ar likviditātes trūkumu, un ir apdraudēta to maksātspēja, savukārt finanšu tirgi ir ļoti svārstīgi. Īpaši smagi skartas ir tādas svarīgas nozares kā ceļošana un tūrisms. Plašākā nozīmē šie pasākumi jau ir izraisījuši vai izraisīs daudzu uzņēmumu finansiālā stāvokļa būtisku pasliktināšanos Savienībā.

(3)

Covid-19 izraisītā krīze ir strauji izplatījusies Savienībā un trešās valstīs. Paredzams, ka 2020. gadā izaugsme Savienībā strauji saruks. Pastāv risks, ka atveseļošana dažādās dalībvalstīs būs ļoti nevienmērīga, palielinot atšķirības starp valstu tautsaimniecībām. Dalībvalstu atšķirīgā fiskālā spēja sniegt finansiālu atbalstu tur, kur tas visvairāk nepieciešams ekonomikas atveseļošanai, un atšķirības dalībvalstu pasākumos apdraud vienoto tirgu, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

(4)

Ekonomikas atveseļošanai ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums. Minētajiem pasākumiem nepieciešami milzīgi publisko un privāto investīciju resursi, lai Savienība stingri virzītos uz ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos, radītu kvalitatīvas darbvietas, atbalstītu sociālo iekļaušanu un novērstu tūlītējo kaitējumu, ko radījusi Covid-19 krīze, vienlaikus atbalstot Savienības zaļās un digitālās prioritātes.

(5)

Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, kas ir ārpus dalībvalstu kontroles, ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī. Lai novērstu turpmāku ekonomikas, nodarbinātības un sociālās kohēzijas pasliktināšanos un veicinātu ilgtspējīgu un noturīgu saimnieciskās darbības atveseļošanos, savstarpējas solidaritātes garā starp dalībvalstīm, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas ir īpaši smagi skartas, būtu jāievieš ārkārtas un koordinēta ekonomiskā un sociālā atbalsta programma.

(6)

Tā kā šī regula ir ārkārtas atbilde uz pagaidu rakstura, taču ārkārtējiem apstākļiem, saskaņā ar to nodrošinātais atbalsts būtu jādara pieejams tikai, lai risinātu Covid-19 krīzes ekonomiskās negatīvās sekas vai tūlītējas finansējuma vajadzības nolūkā novērst Covid-19 krīzes atkārtošanos.

(7)

Instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“instruments”), atbalstam īpaši liela uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot darba tirgus un sociālo aizsardzību, kā arī veselības aprūpes sistēmas, dot jaunu sparu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības potenciālam, lai stiprinātu kohēziju starp dalībvalstīm un atbalstītu to pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 krīzes ietekme, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī atbalstam ieguldījumiem darbībās, kas ir būtiskas ilgtspējīgas izaugsmes stiprināšanai Savienībā, tostarp tiešām finanšu investīcijām uzņēmumos, pasākumiem pētniecībai un inovācijai, reaģējot uz Covid-19 krīzi, spēju veidošanai Savienības līmenī, lai uzlabotu turpmāko gatavību krīzēm, pūliņu turpināšanai, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, un atbalstam lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi.

(8)

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos visā Savienībā un atvieglotu ekonomiskā atbalsta īstenošanu, ir jāizmanto daudzgadu finanšu shēmā ar Savienības programmām izveidotie izdevumu mehānismi. Atbalstu saskaņā ar šīm programmām sniedz neatmaksājama atbalsta, aizdevumu un budžeta garantiju nodrošinājuma veidā. Finanšu resursu iedalījumam būtu jāatspoguļo tas, cik lielā mērā minētās programmas spēj veicināt instrumenta mērķu sasniegšanu. Iemaksas minētajās programmās no šā instrumenta būtu jāveic ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti instrumentā izklāstītie mērķi, kas ir saistīti ar atbalstu ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes.

(9)

Ņemot vērā finansējamo pasākumu raksturu, viena daļa no instrumentam pieejamajām summām būtu jāizmanto kā aizdevumus dalībvalstīm, savukārt otrai daļai no summām vajadzētu veidot ārējos piešķirtos ieņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (1) (“Finanšu regula”) 21. panta 5. punkta vajadzībām, un Savienībai tās būtu jāizmanto neatmaksājamajam atbalstam, atbalstam, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošinājumam un saistītiem izdevumiem. Šajā nolūkā kā daļu no šajā regulā paredzētajiem nepieciešamajiem pasākumiem ir lietderīgi ļaut Finanšu regulas 21. panta 5. punktu attiecināt uz ieņēmumu daļas, kas paredzēta ārkārtas un pagaidu pilnvarojumā, kurš paredzēts Padomes Lēmumā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (2) (“Pašu resursu lēmums”), piešķiršanu saskaņā ar šo regulu kā pamataktu.

(10)

Lai gan Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 14. panta 3. punktu piemēro saistību un maksājumu apropriācijām, kas darītas pieejamas saistībā ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā dažāda veida atbalstam noteiktos termiņus, saistību apropriācijas, kas izriet no minētajiem ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, nebūtu automātiski jāpārnes pēc attiecīgajiem beigu datumiem, izņemot saistību apropriācijas, kas vajadzīgas tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, lai īstenotu instrumentā noteiktos pasākumus.

(11)

Saistību apropriācijas, kas paredzētas neatmaksājamam atbalstam, būtu jādara pieejamas automātiski atļautās summas robežās. Likviditāte būtu jāpārvalda efektīvi, lai līdzekļi tiktu piesaistīti tikai tad, ja juridiskās saistības ir jāpilda, izmantojot attiecīgās maksājumu apropriācijas.

(12)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir izmantot summas pirmajos instrumenta īstenošanas gados, ir lietderīgi pārskatīt instrumenta īstenošanā gūto progresu un saskaņā ar šo regulu piešķirto līdzekļu izlietojumu. Komisijai par to būtu jāsagatavo ziņojums līdz 2022. gada 31. oktobrim.

(13)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”) 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Lēmumā 2014/335/ES, Euratom, kas pieņemti Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ja šie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Atbalsts saskaņā ar šo regulu un attiecīgais Savienības pašu resursu maksimālās summas palielinājums ietekmētu Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes saistības par tās daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās attiecas tikai uz tām Savienības iespējamām finanšu saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Jebkādas iespējamās Savienības finanšu saistības, kas izriet no atbalsta saskaņā ar šo regulu sekotu pēc Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Tādēļ šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā,