Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG

(Lieta C-253/11 P)

2011/C 211/37

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG (pārstāvji — J. Derenne un A. Müller-Rappard, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Areva, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.

Ar pirmo pamatu, kuram ir divas daļas, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 269. pantu, jo tā ir nospriedusi, ka Komisijas lēmums ir pietiekami pamatots. Šajā ziņā tās, pirmkārt, apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90.-99. punktā ir nospriedusi, ka Komisija ir juridiski pietiekami pamatojusi savu secinājumu par Alstom solidāro atbildību kopā ar Areva T&D SA un Areva T&D AG, balstoties uz to, ka Alstom neesot atspēkojusi prezumpciju par noteicošo ietekmi attiecībā uz tās meitas sabiedrībām, kaut gan Komisija neesot atbildējusi uz Alstom iesniegtajiem pierādījumiem, lai atspēkotu šo prezumpciju (pirmā daļa). Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 200. punktā ir nospriedusi, ka Komisija varēja pamatoti nesniegt pamatojumu, kādēļ abām sabiedrībām, kuras nebija viena ekonomiska vienība lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods.

Ar savu otro pamatu prasītājas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Tiesas Statūtu 36. un 53. pantu kopsakarā ar LESD 263. pantu, jo Vispārējā tiesa sprieduma 101.-110. punktā (pirmā daļa), 148.-150. punktā (otrā daļa) un 214.-216. punktā (trešā daļa) aizstāja savu argumentāciju ar Komisijas argumentāciju, a posteriori pievienojot apstrīdētajam lēmumam pamatojumu, kas tajā nebija. Tāpat Alstom u.c. pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā apstrīdētā lēmuma 206. punktā nosprieda, ka abām sabiedrībām, kas nebija ekonomiska vienība apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods (ceturtā daļa).

Trešajam pamatam, kurš ir par to, ka Vispārējā tiesa ir uzlikusi probatio diaboloca, pārkāpjot LESD 101. pantu, un it īpaši par to, ka ir pārkāpti noteikumi par mātes sabiedrības vainošanu tās meitas sabiedrības darbībās un tiesību uz taisnīgu tiesu princips un nevainīguma prezumpcijas princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ir divas daļas. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka: