Apelācija, ko 2005. gada 8. augustā ierosināja Naipes Heraclio Fournier SA par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās T-160/02 līdz T-162/02 Naipes Heraclio Fournier SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un persona, kas iestājusies lietā — France Cartes SAS

(Lieta C-311/05 P)

(2005/C 243/19)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 8. augustā izskatīšanai ir iesniegta Naipes Heraclio Fournier SA, ko pārstāv Enrike Armiho Čavari [Enrique Armijo Chávarri] un Antonio Kastans Peress-Gomess [Antonio Castán Pérez-Gómez], abogados, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās T-160/02 līdz T-162/02 Naipes Heraclio Fournier SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un persona, kas iestājusies lietā — France Cartes SAS.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi: taisīt spriedumu, ar kuru atceļ apstrīdēto spriedumu un apmierina tās prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība par atcelšanu balstās uz trīs pamatiem.

Pirmais pamats ir balstīts uz to, ka Apelāciju otrā padome pārkāpa tiesiskuma principu un Naipes Heraclio Fournier SA tiesības uz aizstāvību. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesai savās darbībās neaprobežojās tikai ar apstrīdētā akta tiesiskuma pārbaudi, bet veica jaunu lietas pārbaudi pilnā apjomā, neatkarīgi no apstrīdēto lēmumu satura un konkrētiem prasījumiem, ko izvirzīja prasītājs un persona, kas iestājusies lietā.

Otrais pamats ir balstīts uz to, ka Apelāciju otrā padome pārkāpa tiesiskuma principu un Regulas Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa pārsniedza tās juridisko kompetenci, pašai savu argumentu pamatojumam koriģējot un labojot materiālo tiesību kļūdas, ko Apelāciju otrā padome pieļāva attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto aizliegumu piemērošanu attiecībā uz prasītājas grafiskajām preču zīmēm.

Trešais pamats ir balstīts uz apstrīdētā sprieduma pamatojuma trūkumu saskaņā ar EKL 253. panta noteikumiem. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka no apstrīdētā sprieduma skaidri un nepārprotami neizriet, ar kādu argumentāciju ir pamatots Pirmās instances tiesas uzskats, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais absolūtais reģistrācijas aizliegums attiecas uz prasītājas grafiskajām preču zīmēm.

(1)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula par Kopienas preču zīmi, OV L 11, 1994. gada 14. janvāris, 1. lpp.