Nodarbinātības politikas pamatnostādnes

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (ES) 2020/1512 par ES valstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

Tajā ir sniegtas pamatnostādnes Eiropas Savienības (ES) valstīm par to, kā sagatavot savas nodarbinātības politikas un noteikt valsts mērķus, lai nodrošinātu koordinētas ES politikas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Četras nodarbinātības pamatnostādnes (kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantā) ir daļa no 10 integrētajām pamatnostādnēm, kas ietver arī sešas vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes (LESD 121. pants).
• Lai gan vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes ir spēkā nenoteiktu laikposmu, nodarbinātības pamatnostādnes ir jāizstrādā katru gadu. Tās pirmo reizi tika pieņemtas kopā (“integrētās pamatnostādnes”) 2010. gadā, un tās ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā.
• Nodarbinātības pamatnostādnes ir saskaņotas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī tās integrē ikgadējās ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas četras dimensijas, jo īpaši tās pirmo reizi integrē vides ilgtspējas dimensiju, atspoguļojot “spēcīgo sociālo Eiropu taisnīgai pārejai”. Ar tām arī tiek integrēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un pievērsta uzmanība Covid-19 pandēmijas sekām.

2020. gada pamatnostādnēs galvenā uzmanība ir pievērsta turpmāk tekstā aprakstītajiem aspektiem.

Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka

ES valstīm ir jāveic virkne darbību, tostarp:

• aktīvi jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika, kā arī jāatvieglo un jāatbalsta ieguldījumi kvalitatīvu darbvietu radīšanā;
• jāpārorientē nodokļi no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei saskaņā ar klimata un vides politikas mērķiem;
• jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir pienācīgs un taisnīgs atalgojums, jo tie tieši vai netieši gūst labumu no koplīgumiem vai adekvātām ar likumu noteiktām minimālajām algām.

Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm

ES valstīm ir:

• jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls, sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām;
• jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās;
• jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība;
• jāatbalsta personām ar invaliditāti pielāgota darba vide;
• jānovērš vīriešu un sieviešu nodarbinātības un darba samaksas atšķirības.

Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti

ES valstīm ir:

• jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu;
• efektīvi jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū;
• jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu;
• jāveicina audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāte, lai uzlabotu prasmes un nodarbināmību un pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu;
• nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, kā arī attiecīgo politiku un reformu īstenošana.

Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

ES valstīm ir:

• jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, ieviešot efektīvus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgas iespējas visiem;
• darba tirgū nepietiekami pārstāvētām grupām jānodrošina vienāda attieksme attiecībā uz:
  • nodarbinātību;
  • sociālo aizsardzību;
  • veselību un ilgtermiņa aprūpi;
  • izglītību;
  • piekļuvi precēm un pakalpojumiem;
• jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas;
• jāizstrādā un jāintegrē šādi trīs aktīvas iekļaušanas virzieni:
  • adekvāts ienākumu atbalsts;
  • iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem;
  • indivīdu vajadzību ievērošana;
• jānodrošina, ka ikvienam, arī bērniem, ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem;
• jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojama kopš 2020. gada 20. oktobra.

KONTEKSTS

Pamatnostādnes atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam un citiem ES tiesību aktiem un iniciatīvām, tostarp tām, kas attiecas uz:

• Garantiju jauniešiem;
• ilgstošo bezdarbnieku reintegrāciju darba tirgū;
• prasmju pilnveides ceļiem.

Šīs iniciatīvas ir apkopotas Eiropas pusgadā, ar ko īsteno Eiropas nodarbinātības stratēģiju un atbalsta IAM īstenošanu.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Lēmums (ES) 2020/1512 (2020. gada 13. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 344, 19.10.2020., 22.–28. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (OV C 428, 13.12.2017., 10.–15. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – VIII sadaļa – Ekonomikas politika un monetārā politika – 1. nodaļa – Ekonomikas politika – 121. pants (bijušais EKL 99. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 97.–98. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 3. daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, IX sadaļa – Nodarbinātība, 148. pants (bijušais EKL 128. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 112.–113. lpp.)

Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27.–31. lpp.)

Padomes Lēmums 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46.–51. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.02.2021