–

Darie BV vārdā – H. Lamon un J. A. M. Jonkhout, advocaten,

–

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un C. S. Schillemans, pārstāves,

–

Austrijas valdības vārdā – sākotnēji G. Hesse, vēlāk – J. Schmoll, pārstāvji,

–

Norvēģijas valdības vārdā – J. T. Kaasin un T. Skjeie, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – L. Haasbeek un R. Lindenthal, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.) 3. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Darie BV, komercsabiedrību, kas darbojas uzkopšanas, tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū, un Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu (infrastruktūru un vides valsts sekretārs, Nīderlande) (turpmāk tekstā – “valsts sekretārs”) attiecībā uz tā lēmuma tiesiskumu, ar ko šai sabiedrībai tika uzdots izbeigt līdzekļa, kuru valsts sekretārs kvalificējis kā “biocīdu” un kurš nav ticis atļauts, piedāvāšanu tirgū.

3

Regulas Nr. 528/2012 5. apsvērums ir izteikts šādi:

“Noteikumi par biocīdu piedāvāšanu tirgū Kopienas teritorijā sākotnēji tika noteikti [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 98/8/EK [(1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV 1998, L 123, 1. lpp.)]. Minētie noteikumi ir jāpielāgo, ņemot vērā gūto pieredzi un jo īpaši ņemot vērā ziņojumu par pirmajiem septiņiem tās īstenošanas gadiem, kuru Komisija iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei un kurā analizētas ar minēto direktīvu saistītās problēmas un tās nepilnības.”

4

Šīs regulas 1. pantā “Mērķis un priekšmets” ir noteikts:

“1.   Šīs regulas mērķis ir, saskaņojot noteikumus par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. Šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi. [..]

2.   Ar šo regulu paredz noteikumus attiecībā uz:

[..].”

5

Minētās regulas 2. panta “Darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī regula attiecas uz biocīdiem un apstrādātiem izstrādājumiem. To biocīdu veidu saraksts, uz kuriem attiecas šī regula, un to apraksti ir izklāstīti V pielikumā.”

6

Šīs pašas regulas 3. panta “Definīcijas” 1. punktā ir noteikts, ka:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

7

Regulas Nr. 528/2012 17. panta 1. punktā ir noteikts:

“Biocīdus piedāvā tirgū vai lieto tikai tad, ja tiem ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu.”

8

Šīs regulas V pielikumā “Biocīdu produktu veidi un to apraksti saskaņā ar 2. panta 1. punktu” šie produkti ir klasificēti četrās grupās, proti, dezinfekcijas līdzekļi, konservanti, kaitēkļu kontroles līdzekļi un citi biocīdi. Šajā pielikumā ir precizēts, pirmkārt, ka dezinfekcijas līdzekļi neietver mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, kas nav paredzēti biocīdai iedarbībai, un, otrkārt, ka konservanti, ja vien nav noteikts citādi, ir vienīgi tādi līdzekļi, ar kuriem novērš mikrobu un aļģu veidošanos.

9

Direktīvas 98/8, kas ir atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 528/2012, 2. panta “Definīcijas” 1. punktā bija paredzēts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]”

10

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (OV 2004, L 104, 1. lpp.) 21. apsvērumā ir teikts, “ka mazgāšanas līdzekļu virsmaktīvajām vielām ir piemērojami arī citi horizontālie tiesību akti”, kuru starpā ir arī Direktīva 98/8.

11

Šīs regulas 2. panta 1. punktā ir minēta “mazgāšanas līdzekļa” definīcija minētās regulas nolūkiem.

12

Wet gewasbeschermingsmiddelen en biociden (Likums par augu aizsardzības un biocīdu produktiem, turpmāk tekstā – “Wgb”) 1. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“1.   Šajā likumā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šo likumu:

[..]

Biocīdi: Regulas [Nr. 528/2012] 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie biocīdi;

[..].”

13

Wgb 43. pantā “Regulas pārkāpumi” ir noteikts:

“1.   Ir aizliegts veikt darbības, kas ir pretrunā Regulas [Nr. 528/2012] 17. panta 1., 5. un 6. punktam vai to īstenošanas regulējumam.

[..]”

14

Wgb 86. pantā “Administratīvās sankcijas” ir paredzēts:

“Lai ievērotu šajā likumā vai arī uz šī likuma pamata noteiktās tiesību normas un Algemene wet bestuursrecht (Administratīvo pārkāpumu kodekss) 5:20. pantu, ciktāl tas skar pienākumu sadarboties ar 82. pantā minētajiem darbiniekiem, ministram ir tiesības izdot rīkojumu, par kura neizpildi paredzēts administratīvs sods.”

15

Ar 2017. gada 13. janvāra lēmumu valsts sekretārs, pamatojoties uz Wgb 43. un 86. pantu un Regulas Nr. 528/2012 17. panta 1. punkta noteikumiem, uzdeva Darie izbeigt laist tirgū Pure Air, līdzekli, kas kvalificēts kā “biocīds” un kuru kompetentā iestāde – College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden (Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu atļauju komiteja, Nīderlande) – nebija atļāvusi tirgot, brīdinot, ka pretējā gadījumā tiks piemērota kavējuma nauda 1000 EUR nedēļā ar maksimālo summu 25000 EUR.

16

Darie iesniedza sūdzību par valsts sekretāra lēmumu, norādot, ka tas ir kļūdaini klasificējis Pure Air kā “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

17

Ar 2017. gada 26. maija lēmumu valsts sekretārs šo sūdzību noraidīja.

18

Darie cēla prasību par šo lēmumu College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande), apstrīdot Pure Air kvalificēšanu par “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Šī sabiedrība uzskata, ka Pure Air ir probiotiska, nevis biocīda iedarbība, jo šajā līdzeklī esošā baktēriju suga Bacillus ferment rada enzīmus, kas asimilē un patērē visas organiskās atliekas, no kurām barojas mikroorganismi, tādējādi uz virsmām, kas apstrādātas ar šo līdzekli, nevar rasties biotops, kurā var attīstīties tādi mikroorganismi kā pelējums.

19

Iesniedzējtiesa norāda, ka Pure Air etiķetē tas ir aprakstīts kā izsmidzināms koncentrēts bionoārdāms šķidrums, kas bagātināts ar probiotiķiem, un tostarp tā sastāvā ir baktēriju suga Bacillus ferment, kas tiek izmantota, “lai garantētu pelējuma novēršanu” un “novērstu un likvidētu nepatīkamas smakas”, radot veselīgu un drošu mikrofloru uz apstrādātajām virsmām. Pure Air lietošanas instrukcijā ir precizēts, ka, pirmkārt, pirms šī līdzekļa izsmidzināšanas no apstrādājamās virsmas ir jānotīra pelējums, lai “sāktu no nulles”, un, otrkārt, ka, “lai garantētu, ka pelējums vairs nerodas, ir jāturpina virsmu apsmidzināšana [ar Pure Air] reizi 3–4 nedēļās – atkarībā no mitruma dzīvoklī”.

20

Šī tiesa piebilst, ka 2017. gada 22. martāDarie interneta vietnē bija ietverta informācija, ka “probiotiskie tīrīšanas līdzekļi darbojas kā tradicionālie tīrīšanas paņēmieni. Tie likvidē redzamus netīrumus. Tomēr ir kāda būtiska atšķirība. Tiek likvidēti arī tādi potenciālie slimību ierosinātāji kā pelējuma sēnītes un kaitīgās baktērijas. Atņemot tām labvēlīgo vidi, tiek ievērojami samazināts slikto baktēriju un pelējuma sēnīšu skaits. Turklāt šis līdzeklis ir drošs un noturīgs. Tā pamatā ir labās baktērijas un ūdens, un tādējādi tas ir videi draudzīgākais līdzeklis, kāds ir sastopams profesionālajā tirgū”.

21

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Darie apgalvotā Pure Air iedarbība, kas ir nevis kaitīgo mikroorganismu apkarošana, bet gan šiem organismiem labvēlīgas vides rašanās vai pastāvēšanas apkarošana, ietilpst “biocīda” jēdzienā Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, izpratnē.

22

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Darie apgalvo, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jānoraida, pamatojoties uz to, ka iesniedzējtiesas rīcībā ir visi elementi, kas tai, nepastāvot nepieciešamībai uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus, ļauj konstatēt, ka pamatlietā aplūkotais līdzeklis nav biocīds. Turklāt Tiesa savā 2012. gada 1. marta spriedumā lietā Söll (C‑420/10, turpmāk tekstā – “spriedums lietā Söll, EU:C:2012:111) jau esot atbildējusi uz pirmo jautājumu.

24

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 267. pantā noteiktās sadarbības starp Tiesu un valstu tiesām procedūras ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, izvērtē gan to, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Līdz ar to, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jālemj (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, AY (Apcietināšanas orderis – Liecinieks), C‑268/17, EU:C:2018:602, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

No minētā izriet, ka jautājumi par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktā tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu kontekstā un kuru pareizība Tiesai nav jāpārbauda, ir atbilstīgi. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, AY (Apcietināšanas orderis – Liecinieks), C‑268/17, EU:C:2018:602, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Šajā gadījumā strīds iesniedzējtiesā būtībā ir par līdzekļa Pure Air kā “biocīda” kvalifikāciju Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Ņemot vērā, ka šī tiesa lūdz interpretēt jēdzienus “biocīds” un “aktīvā viela” šīs regulas izpratnē un ka tā sniedz Tiesai faktiskos un tiesiskos elementus, kas vajadzīgi, lai lietderīgi atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, nav šaubu, ka minētie jautājumi ir nozīmīgi strīda atrisināšanai un ka iepriekšējā punktā atgādinātie lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamības nosacījumi ir izpildīti.

27

Līdz ar to šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

28

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai jēdziens “biocīds” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz līdzekļiem, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas baktēriju sugas, enzīmi vai citas sastāvdaļas, kuri savas specifiskās iedarbības dēļ iedarbojas nevis tieši uz kaitīgiem mērķorganismiem, bet gan uz kaitīgo organismu dzīvotnes rašanos vai saglabāšanu, un kādas prasības vajadzības gadījumā ir jāizvirza šādai iedarbībai.

29

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā ar Regulu Nr. 528/2012 tika atcelta un aizstāta Direktīva 98/8, Tiesas sniegtā šīs direktīvas normu interpretācija, ja abu Savienības tiesību aktu normas var tikt kvalificētas par līdzvērtīgām, attiecas arī uz šo regulu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 16. novembris, Schmidt, C‑417/15, EU:C:2016:881, 26. punkts; 2017. gada 9. marts, Pula Parking, C‑551/15, EU:C:2017:193, 31. punkts, un 2018. gada 15. novembris, Kuhn, C‑308/17, EU:C:2018:911, 31. punkts).

30

Sprieduma lietā Söll 31. punktā tiesa atzina, ka Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jēdziens “biocīdie produkti” būtu jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst produkti, pat ja tie tikai netieši iedarbojas uz kaitīgajiem mērķorganismiem, ja tie satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, kuras izraisa ķīmisku vai bioloģisku reakciju, kas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.

31

Šajā ziņā jāprecizē, ka sprieduma lietā Söll 24. punktā Tiesa norādīja, ka Direktīvas 98/8 2.panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā biocīdo produktu definīcija ir izveidota, balstoties uz trim kumulatīviem elementiem. Tie ir saistīti ar “aktīvās vielas” esamību līdzeklī, faktu, ka šis līdzeklis ir paredzēts konkrētiem mērķiem, un šī līdzekļa ķīmisku vai bioloģisku iedarbības veidu. Secinājums, ko Tiesa izdarīja šī sprieduma 31. punktā, it īpaši bija balstīts uz šīs definīcijas otrā elementa, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas mērķiem, analīzi.

32

Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma salīdzinošā analīze parāda, ka minētais elements abās šajās normās ir izteikts identiski tādā ziņā, ka kvalificēšana par “biocīdu” ir atkarīga no tā, vai līdzeklis ir paredzēts, “lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās”.

33

Šajos apstākļos, kā secinājumu 29. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, spriedumā lietā Söll izmantotā interpretācija, ka “biocīda produkta” jēdziens ietver ne tikai tiešu, bet arī netiešu iedarbību, joprojām ir piemērojama jēdzienam “biocīds” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

34

Šāda interpretācija atbilst arī kontekstam, kurā iekļaujas šī tiesību norma. Jāatgādina, ka Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā jēdziens “aktīvā viela”, kura var ietilpt biocīda sastāvā, ir definēta kā “viela vai mikroorganisms, kas iedarbojas uz vai pret kaitīgiem organismiem”. Šī jēdziena divas alternatīvās daļas, proti, iedarbība “uz” kaitīgajiem organismiem un iedarbība “pret” šiem organismiem, apstiprina, ka šāds jēdziens ietver ne tikai tiešu iedarbību uz kaitīgiem organismiem, bet arī netiešu iedarbību pret šiem organismiem, ja vien tās sekas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.

35

Savukārt ir jānorāda, ka attiecībā uz biocīdu iedarbības veidu Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts – atšķirībā no Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta – neaprobežojas tikai ar “ķīmisku vai bioloģisku iedarbību”, bet paredz jebkādus “citādus iedarbības veidus, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās”.

36

Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 27. punktā, šajā regulā nav pārņemts Komisijas priekšlikums skaidri aprobežot jēdzienu “biocīds” ar bioloģisku un ķīmisku iedarbību, kā tas bija paredzēts Komisijas 2009. gada 12. jūnija priekšlikuma regulai par biocīdu produktu laišanu tirgū un lietošanu (COM (2009) 267, galīgā redakcija) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

37

Biocīdu iedarbības veida definīcijas paplašināšana, kas veikta ar Regulu Nr. 528/2012, atbilst šīs regulas 5. apsvērumā atgādinātajam mērķim pielāgot Direktīvas 98/8 noteikumus, “ņemot vērā gūto pieredzi”, un garantēt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību.

38

No tā izriet, ka apstāklis, ka līdzeklim ir probiotiska, nevis ķīmiska iedarbība, pats par sevi neliedz to kvalificēt kā “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Gluži pretēji, ciktāl līdzekļa probiotiskā iedarbība izriet no “citāda iedarbības veida, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās” šīs tiesību normas izpratnē, un ja citi tajā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, šis līdzeklis neapstrīdami ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.

39

Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “biocīds” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz līdzekļiem, kuru sastāvā ir viena vai vairākas baktēriju sugas, enzīmi vai citas sastāvdaļas, kuri savas specifiskās iedarbības dēļ iedarbojas nevis tieši uz kaitīgiem mērķorganismiem, bet gan uz kaitīgo organismu dzīvotnes rašanos vai saglabāšanu, ja vien šiem līdzekļiem ir citāds iedarbības veids, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās, kura sekas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.

40

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka līdzeklis uz apstrādājamās virsmas ir jālieto tikai pēc tam, kad no tās ir notīrīti tur esošie kaitīgie mērķorganismi, ietekmē minētā līdzekļa kvalificēšanu par“biocīdu” minētās normas izpratnē, un, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, kāds ir kritērijs, saskaņā ar kuru ir jānovērtē, vai pēc minētās notīrīšanas apstrādājamā virsma patiešām ir atbrīvota no šiem organismiem.

41

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka biocīdu mērķu gradācijā, kas veikta Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir uzskaitīti biocīdu mērķi. Tie sniedzas no kaitīgo organismu iznīcināšanas līdz to iedarbības kavēšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu lietā Söll, 28. punkts). Turklāt šīs regulas V pielikumā, kurā ir ietverts to biocīdu saraksts, uz kuriem attiecas minētā regula, ir ietverti preventīvas iedarbības līdzekļi, ko parasti izmanto tādos apstākļos, kuros nav kaitīgu organismu.

42

No tā izriet, ka jēdziens “biocīds” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot plaši un attiecas tostarp uz preventīviem līdzekļiem. Šādu plašu interpretāciju apstiprina šīs regulas 1. pantā minētais mērķis, kas ir balstīts uz piesardzības principu, nodrošināt “augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni”.

43

Tomēr šis mērķis nevarētu tikt pilnībā sasniegts, ja līdzekļi, kas satur “aktīvās vielas” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, netiktu kvalificēti kā “biocīdi”, jo to vienkārši preventīvās iedarbības uz kaitīgajiem mērķorganismiem dēļ uz tiem neattiektos šīs regulas noteikumi par piedāvāšanu tirgū un šādu līdzekļu izmantošanu.

44

Proti, kā Tiesa ir nospriedusi sprieduma lietā Söll 27. punktā, pašas aktīvās vielas kā tādas klātbūtne līdzeklī var radīt risku videi, neatkarīgi no tā, vai minētā viela uz mērķorganismiem iedarbojas tieši vai netieši.

45

Otrkārt, kaitīgo organismu iznīcināšana nav prasīta ar jēdzienu “aktīvā viela” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Proti, ja līdzeklī ietilpstošās baktēriju sugas, enzīmi vai citas sastāvdaļas novērš organismiem labvēlīgas vides rašanos vai pastāvēšanu, likvidējot to barotnes, tie kā aktīvā viela uz šiem organismiem iedarbojas preventīvi.

46

Tādējādi fakts, ka kaitīgie mērķorganismi iepriekš ir tikuši likvidēti – pieņemot, ka tas tā ir – ar citādām darbībām, nevis aktīvo vielu, nav pamata apšaubīt šīs vielas, kas iedarbojas uz kaitīgiem organismiem labvēlīgas vides rašanos, kā “aktīvās vielas” kvalifikāciju Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

47

Treškārt, tāda līdzekļa iespējamā tīrošā iedarbība, kura sastāvā ietilpst viena vai vairākas baktēriju sugas, enzīmi vai citas sastāvdaļas, kuri to īpašā darbības veida dēļ nedarbojas tieši uz kaitīgiem organismiem, bet gan uz šiem kaitīgajiem organismiem labvēlīgas vides rašanos vai pastāvēšanu, nav pamats izslēgt tā kvalificēšanu par “biocīdu”.

48

Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 32. un 33. punktā, mazgāšanas līdzekļi nav izslēgti no Regulas Nr. 528/2012 piemērošanas jomas. Turklāt, kā tas it īpaši izriet no Regulas Nr. 648/2004 21. apsvēruma, līdzekli var kvalificēt gan kā “mazgāšanas līdzekli” šīs regulas 2. panta 1. punkta izpratnē, gan kā “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

49

Tādējādi, lai kvalificētu līdzekli kā “biocīdu”, būtiskas ir tikai Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētās īpašības.

50

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka līdzeklis uz apstrādājamās virsmas ir jālieto tikai pēc tam, kad no tās ir notīrīti tur esošie kaitīgie mērķorganismi, neietekmē minētā līdzekļa kvalificēšanu par “biocīdu” minētās normas izpratnē.

51

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļa iedarbības laiks ietekmē šī līdzekļa kvalificēšanu par “biocīdu” šīs tiesību normas izpratnē.

52

Šajā ziņā no otrā jautājuma ietvaros veiktās analīzes izriet, ka, lai līdzekli kvalificētu par “biocīdu”, nozīme ir tikai tiem elementiem, kuri ietver jēdzienus “biocīds” un “aktīvā viela” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē. Taču šī līdzekļa iedarbības laiks nav viens no šiem elementiem.

53

Līdz ar to uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļa iedarbības laikam nav nozīmes, lai līdzekli kvalificētu par “biocīdu” šīs tiesību normas izpratnē.

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: