PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums

Uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ir svarīgs izaugsmi un nodarbinātību veicinošs spēks Savienībā. Lai Savienība sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītās prioritātes, proti, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzmanības centrā jābūt konkurētspējai.

Kaut gan Savienības rīcībā ir normatīvi līdzekļi, tostarp lietpratīgu tiesību aktu pieņemšana un birokrātijas sloga samazināšana Savienības uzņēmumiem, daļu tirgus nepilnību var efektīvi risināt, izmantojot publisko finansējumu ES līmenī.

Tas jau pašlaik tiek darīts. Attiecīgiem politikas rīcībpasākumiem ir paredzēts finansējums Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā (CIP). Vajadzība turpināt un attīstīt šādu finansiālu atbalstu tika atzīta Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[1]. Tagad Komisija ir ierosinājusi “Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu” ar kopējo piešķīrumu 2014.––2020. gadam EUR 2,5 miljardu apmērā.

Vispārīgais konteksts

Savienības uzņēmumiem jāspēj konkurēt pasaules mērogā. Taču tos apgrūtina tirgus nepilnības, kas negatīvi ietekmē to spēju konkurēt ar uzņēmumiem citur pasaulē. Tādēļ ES mazo un vidējo uzņēmumu darbaspēka un resursu ražīgums ir zemāks un tie attīstās lēnāk nekā, piemēram, ASV uzņēmumi, un tie nespēj tik labi pielāgoties mainīgiem pamatnosacījumiem kā Eiropas lielākie uzņēmumi. Nesenā ekonomikas un finanšu krīze un patēriņa preču un izejvielu cenu pieaugums ir padziļinājuši grūtības, ar ko sastopas mazie un vidējie uzņēmumi.

Kaut gan minētās tirgus nepilnības galvenokārt ir dalībvalstu un reģionu pienākums, ir dažas jomas, kurās ES noteikti var nodrošināt pievienoto vērtību. Piemēram, Savienība var palīdzēt, stiprinot vienoto tirgu, atbalstot saskaņotus un konsekventus valstu pasākumus, izplatot paraugprakses piemērus, lai radītu katalizējošu ietekmi, vai panākot apjomradītus ietaupījumus. Papildus vienotā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanai ES jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, lai nodrošinātu spēcīgus un daudzveidīgus ES uzņēmumus un tādus MVU, kas būtu konkurētspējīgi pasaules mērogā, vienlaikus pielāgojoties darbībai ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izlietojumu.

Šī programma tiek ierosināta, lai risinātu būtiskākās tirgus nepilnības, kas ierobežo uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izaugsmi Savienībā. Galvenās grūtības, ar ko joprojām sastopas Savienības uzņēmumi konkurētspējas un uzņēmējdarbības jomā, ir šādas:

– apgrūtināta  finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir grūti pierādīt savu kredītspēju un piekļūt riska kapitālam,

– uzņēmības trūkums: tikai 45 % Eiropas iedzīvotāju vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju,

– uzņēmējdarbības vide, kas neveicina uzņēmējdarbības sākšanu un izaugsmi un kam raksturīga pastāvīga normatīvā regulējuma sadrumstalotība un pārmērīga birokrātija,

– ierobežota mazo un vidējo uzņēmumu spēja pielāgoties darbībai energoefektīvā, resursefektīvā un pret klimata pārmaiņām noturīgā ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni ierobežotu finanšu līdzekļu un īpašu zināšanu dēļ,

– ierobežota mazo un vidējo uzņēmumu spēja izvērst darbību tirgos ārpus savas mītnes valsts – gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā.

Šo grūtību dēļ tiek izveidots nepietiekams uzņēmumu skaits, un tie, kas tiek izveidoti, bieži nav dzīvotspējīgi vai tiem ir vāji ražīguma un dzīvotspējas rādītāji. Makroekonomikas līmenī ir vērojama ES ekonomikas konkurētspējas vājināšanās.

Atbilstoši ES stratēģijai “Eiropa 2020” šī programma ir izstrādāta, lai radītu apstākļus, kuros Eiropas uzņēmumi varētu attīstīties, un lai nodrošinātu, ka MVU spēj pilnībā izmantot vienotā tirgus milzīgo potenciālu, kā arī mudinātu tos meklēt iespējas izvērst darbību ārpus tā. MVU attīstības veicināšanai jāvelta īpašas pūles, jo šie uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 67 % no privātajā sektorā strādājošajiem un kuru apgrozījums veido vairāk nekā 58 % no kopējā apgrozījuma ES, ir būtisks ekonomikas izaugsmes un darba vietu izveides avots Savienībā.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai tūrisma nozarē, lai īstenotu jaunās, Lisabonas līgumā paredzētās Savienības kompetences, jo minētā nozare dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā un tajā ir liels MVU īpatsvars.

Priekšlikuma mērķi

Programma centīsies sasniegt šādus vispārējos mērķus:

· stiprināt Savienības uzņēmumu, arī tūrisma nozares, konkurētspēju un ilgtspēju;

· rosināt uzņēmējdarbības kultūras veidošanu un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

Programmā finansēto pasākumu mērķis būs:

· pamatnosacījumu uzlabošana, lai veicinātu Savienības uzņēmumu, arī tūrisma nozares, konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstot tiesību aktu īstenošanas saskaņotību un konsekvenci, kā arī pārdomātu politikas veidošanu Savienības līmenī. Ekonomikas un normatīvā regulējuma vidi var uzlabot, nosakot etalonus, apmainoties ar paraugpraksi un īstenojot nozaru ierosmes. MVU politika tiks izstrādāta un MVU konkurētspēja tiks veicināta saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā (MUA) un stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem. Savienības darbībās Savienības un dalībvalstu politikas veidošanā arvien biežāk tiks izmantots princips “Vispirms domāt par mazākajiem”, apzinot paraugprakses piemērus un apmainoties ar tiem, lai veicinātu mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu, un palīdzot MVU maksimāli lietderīgi izmantot vienotā tirgus potenciālu. Tiks stiprinātas uzņēmējdarbības nozares, arī ražošanas un pakalpojumu nozare, un atsevišķas nozares ar lielu MVU īpatsvaru.

· Uzņēmējdarbības veicināšana, tostarp īpašās mērķgrupās: šajā jomā veicamie pasākumi ietvers administratīvo procedūru vienkāršošanu, uzņēmējdarbības prasmju un attieksmes veidošanu, īpaši jauno uzņēmēju, jauniešu un sieviešu vidū, kā arī otras iespējas sniegšanu uzņēmējiem.

· Finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā: izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti, tostarp jaunas kapitāla un aizņēmumu platformas, kas nodrošinās kapitāla mehānismu un aizdevumu garantiju mehānismu, atvieglos finansējuma pieejamību MVU. Pirmkārt, kapitāla mehānisms izaugsmes posma ieguldījumiem nodrošinās MVU komerciāli orientētu, atmaksājamu kapitāla finansējumu, kurš galvenokārt būs riska kapitāla veidā un ko sniegs, izmantojot finanšu starpniekus. Otrkārt, aizdevumu mehānisms nodrošinās MVU tiešos vai citus mehānismus riska dalīšanai ar finanšu starpniekiem, lai segtu aizdevumus.

· Piekļuves uzlabošana Savienības un pasaules tirgiem: Eiropas Biznesa atbalsta tīkls sniegs atbalsta pakalpojumus uz izaugsmi orientētiem uzņēmumiem, lai tādējādi veicinātu to paplašināšanos vienotajā tirgū un ārpus tā. Turklāt šī programma nodrošinās uzņēmējdarbības atbalstu MVU trešo valstu tirgos. Turklāt tiks sniegts atbalsts starptautiskai sadarbībai rūpniecībā, jo īpaši, lai samazinātu normatīvās un uzņēmējdarbības vides atšķirības starp ES un tās galvenajiem tirdzniecības partneriem.

ES pievienotā vērtība

Pievienoto vērtību rīcībai Savienības līmenī nodrošina šādi pieci galvenie aspekti:

· vienotā tirgus stiprināšana, novēršot tirgus sadrumstalotību tādās jomās kā riska kapitāla ieguldījumi, pārrobežu finansēšana un aizdevumu kvalitātes uzlabošana, kā arī informatīvi un organizatoriski ierobežojumi, kas liedz MVU izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas. Piemēram, finanšu instrumentu galvenais nolūks būs uzlabot finansējuma pieejamību tiem MVU, kas darbojas tirgus segmentā, uz ko neattiecas dalībvalstu pasākumi, kas aprobežojas ar ieguldījumiem un atbalstu katrā valstī. Uzmanība tiks pievērsta tādu uz izaugsmi orientētu uzņēmumu paplašināšanās finansēšanai, kuri izvirzījuši mērķi paplašināties starptautiskā mērogā un veikt pārrobežu darbības, kā arī pārrobežu MVU finanšu tirgus attīstīšanai. Šo uzdevumu var veikt tikai Savienība līmeņa programma.

· Demonstrējoša un katalizējoša ietekme, izplatot rūpniecības un politikas paraugpraksi. Šīs programmas ietvaros Eiropas uzņēmumu balvas konkursam var atlasīt labākos uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanas piemērus valsts, reģionu un vietējā līmenī. Balvas piešķir labākajiem publisko iestāžu veiktajiem pasākumiem, piemēram, administratīvā sloga samazināšanas un vienkāršošanas jomā. Ik gadu valstu konkursos piedalās apmēram 400 projekti, no kuriem apmēram 56 tiek izraudzīti dalībai Eiropas konkursā, kurā Eiropas žūrija izvēlas sešus uzvarētājus. No 250 valstu nominētajiem uzņēmumiem vairāk nekā 30 ir ieguvuši balvu, un viņu paraugprakses piemērs ir ticis demonstrēts visā Eiropā. Prasmju un zināšanu nodošana pāri robežām palīdz tuvināt dalībvalstu politiku, veidot jaunas partnerības un samazināt plaisu starp Eiropas valstu ekonomikām. Eiropas valsts un vietējā mēroga pārvaldes iestādēm ir iespēja iepazīstināt ar savām sekmīgajām iniciatīvajām MUA konferencē, ko katru gadu rīko Komisija un Savienības prezidentvalsts. Konference ir kļuvusi par svarīgāko pasākumu, kurā tiek veicināta apmaiņa ar labu praksi Savienībā un ārpus tās. Piemēram, pēdējā MUA konferencē Budapeštā piedalījās 340 dalībnieki no ES dalībvalstīm un 30 dalībnieki no trešām valstīm. Darbsemināros tika demonstrēti 28 labas prakses piemēri. Attiecībā uz finanšu instrumentiem Eiropas Investīciju fonda loma atvieglo nepārtrauktu paraugprakses piemēru apmaiņu gan garantiju, gan riska kapitāla jomā, atzīstot, ka īpaši katalizējošs ir riska kapitāls.

· Apjomradīti ietaupījumi jomās, kurās atsevišķām dalībvalstīm būtu grūti sasniegt vajadzīgo kritisko masu. Piemēram, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus ārvalstīs, pievienotā vērtība Eiropai tiek radīta, apvienojot valstu centienus un izveidojot pakalpojumus, kas nesasniegtu kritisko masu, ja tiktu sniegti valsts līmenī (piemēram, atbalsts intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanai). Mazo un vidējo uzņēmumu palīdzības dienests intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā, ko finansē pašreizējā programma, sniedz konsultācijas, kas MVU no mazākām dalībvalstīm citādi nebūtu pieejamas.[2] Šādi Savienības intervence var palīdzēt novērst centienu pārklāšanos, veicināt dalībvalstu sadarbību un koordinēt darbu ar attiecīgām trešām valstīm. Tūrisma nozarē pievienoto vērtību noteikti var radīt, īstenojot Savienības līmeņa iniciatīvas, jo īpaši šādās jomās: zināšanu bāzes konsolidācija, veicot Eiropas mēroga apsekojumus un pētījumus, lai labāk izprastu pieprasījumu un piedāvājumu, bez kuriem nevarētu salīdzināt datus un nodrošināt to konsekvenci visā Savienībā[3]; kopīgu starpvalstu stratēģiju izstrāde, lai popularizētu Eiropu kā kvalitatīvu un ilgtspējīgu tūrisma galamērķu atrašanās vietu[4]; tādas paraugprakses apzināšana, kas var dot labumu konkrētām nozarēm, piemēram, jūras un piekrastes tūrismam, kā arī tūrisma sezonas pagarināšana, ko varētu sekmīgāk īstenot, koordinējot dalībvalstu darbības, nevis katrai dalībvalstij rīkojoties atsevišķi.

· Valstu īstenoto pasākumu saskaņotība un konsekvence, ko nodrošinās, apmainoties ar paraugprakses piemēriem Eiropas līmenī un nosakot etalonus. Viens no labākajiem sekmīgas etalonu noteikšanas piemēriem, kas finansēts pašreizējā programmā, ir uzņēmējdarbības sākšanas procedūru vienkāršošana. Kopš 2008. gada ir tikusi uzraudzīta situācija un progress pa valstīm un pa gadiem, ņemot vērā trīs vienkāršošanas aspektus (attiecībā uz kuriem Konkurētspējas padome ir sankcionējusi etalonu noteikšanu): vidējais laiks, administratīvās izmaksas un procedūras, kas vajadzīgas, lai izveidotu sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šis pasākums tika īstenots, divreiz gadā rīkojot dalībvalstu izvirzītu ekspertu sanāksmes („Valstu uzņēmējdarbības sākšanas koordinatoru tīkls”). Tā nolūks bija izstrādāt mērīšanas metodiku, sekot panāktajam progresam un palīdzēt sasniegt progresu, apmainoties ar paraugpraksi un informāciju. Kopš 2002. gada reģistrācijai vajadzīgais laiks ir samazinājies par 70 %, bet izmaksas samazinājušās vairāk nekā divas reizes. Pēc šī pasākuma panākumiem izvirzītie mērķi tika pārskatīti 2011. gada februāra pārskatā par Mazās uzņēmējdarbības aktu.

· ES iestāžu gūtās unikālās speciālās zināšanas:

– ES finanšu iestādēm, Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Eiropas Investīciju fondam (EIF) ir nesalīdzināma pieredze MVU labvēlīgu finansēšanas shēmu izstrādē un ieviešanā. Pieredze, ko EIF uzkrājis vairāk nekā 10 gados, ir unikāli vērtīga. Kopš 2007. gada tas ir bijis 19 CIP atbalstīto riska kapitāla fondu ieguldītājs, bieži uzņemoties vadošu lomu, tādejādi uz izaugsmi orientētos MVU ir ieguldīti kopumā vairāk nekā EUR 1,4 miljardi. Aplūkojot iepriekš veiktos pasākumus, jānorāda, ka saņēmēji, tostarp Skype (balss pārraide ar IP), Vertaris (papīra pārstrāde) un Solaire Direct (saules bateriju konstrukcijas) jau ir atdevuši vai atdos vairāk nekā 98 % no pirmajā ES riska kapitāla piesaistes posmā (Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīvā 1998.—2000. gadā īstenotais ETM sākuma kapitāla mehānisms) ieguldītajiem līdzekļiem.

– Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir guvis taustāmus rezultātus, pievēršot uzmanību starptautiskai MVU darbības izvēršanai (iekšējā tirgū un ārpus tā), sniedzot informāciju par Savienības jautājumiem, kā arī iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tas pilda īpaši svarīgu uzdevumu, palīdzot risināt informācijas asimetrijas pieejamību, ar ko sastopas MVU, un atvieglot ar pārobežu darbībām saistīto darījumu izmaksu slogu. Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vērtība ir kopīgi izmantojamā metodika, instrumenti un rīki, ko izmanto kvalificēti pakalpojumu sniedzēji, kurus sankcionējušas un kam (līdz)finansējumu piešķīrušas reģionālās un valsts iestādes.

Atbilstība pārējiem politikas virzieniem un programmām

Visu Savienības politikas virzienu un finansēšanas programmu plānošanā ir jāņem vērā konkrētās MVU intereses un apstākļus. Finanšu shēma turpmāk tiks veidota tā, lai atvieglotu mazo uzņēmumu dalību finansēšanas programmās, vienkāršojot noteikumus, samazinot dalības izmaksas, paātrinot līdzekļu piešķiršanas procedūras un nodrošinot “vienas pieturas aģentūras” sistēmu, tādējādi palīdzot Savienības finansējuma saņēmējiem.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana MVU, kas ir svarīgs aspekts stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpildē, ir pieminēta sešās no septiņām stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām: “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, “Inovācijas Savienība”, “Jaunatne kustībā”, “Digitālā programma Eiropai”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Jaunu prasmju un darbavietu programma”. Īpaši svarīga jaunajai programmai ir pamatiniciatīva “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, kurā izklāstīta jauna stratēģiskā pieeja Eiropas konkurētspējas uzlabošanai, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un izaugsmei un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanai.

Ierosinātā jaunā programma būs arī citiem politikas mērķiem noderīgs instruments. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls palīdzēs nodrošināt sasaisti ar citām programmām un iniciatīvām, „lejupvērsti” izplatot informāciju un popularizējot šīs programmas un iniciatīvas, kā arī apkopojot ieinteresēto personu „augšupvērstās” atsauksmes. Tas arī turpmāk nodrošinās informāciju, padomus un atbalstu MVU par vides programmām un attiecīgā regulējuma ievērošanu. Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām programmām. Piemēram, jaunajā programmā ierosinātie garantijas pasākumi darbosies līdzās ES struktūrfondu un mikrofinansēšanas instrumenta „Progress” finansētajiem garantijas pasākumiem. Riska kapitāla instrumenti papildinās instrumentus, kas tiek nodrošināti jaunajā Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”. Programma arī palīdzēs novērst pārklāšanos ar citām programmām, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanas un prasmju uzlabošanas jomā. Tiks rūpīgi apsvērta jaunās programmas komplementaritāte ar ierosināto partnerības instrumentu. Ir būtiski, lai Savienības ārējā darbība papildinātu Eiropas iekšējo pasākumu – ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanas – ārējo dimensiju.

Programmas pārvaldība

Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[5], pārvaldība tiks nodrošināta, galvenokārt izmantojot ārpakalpojumus.

– Finanšu instrumentu darbību Komisijas vārdā nodrošinās Eiropas Investīciju bankas grupa.

– Citus pasākumus varētu pārvaldīt izpildaģentūra, izmantojot pozitīvo pieredzi[6], kas gūta Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras (EACI) darbā pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā. Tiks veikta izmaksu un ieguvumu analīze.

Īstenojot CIP programmu, ārpakalpojumu izmantošana ir bijis veiksmīgs risinājums attiecībā uz vienkāršošanu, jo EACI tās specializācijas dēļ ir optimizējusi un izstrādājusi MVU pielāgotas procedūras.

Citu turpmāku izdevumu programmu ar MVU saistītās daļas arī varētu nodot EACI pārziņā. Tās var ietvert pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” daļas; šādi aģentūra kļūtu par “vienas pieturas aģentūru” mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas piekļūt Savienības finansēšanas programmām. Izmantojot vienu izpildaģentūru, tiktu optimizēta arī IT rīku un elektronisko portālu lietošana, tādējādi vēl vairāk atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi tiem.

Vienkāršošana

Tāpat kā citās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmās, arī šajā programmā Komisijas prioritāte ir maksimāli vienkāršot normatīvo vidi un atvieglot finansējuma pieejamību ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Šāda pieeja ir izmantota Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmā (COSME), kas izstrādāta, tikai balstoties uz Finanšu regulas noteikumiem, un neparedz atkāpes. Tādējādi tiek nodrošinātas vienkāršas, saskanīgas un standartizētas administratīvās procedūras, lai uzņēmumi varētu piekļūt finansējumam.

Finanšu regulas pārskatīšana palīdzēs atvieglot mazo uzņēmumu dalību finansēšanas programmās, piemēram, vienkāršojot noteikumus, samazinot dalības izmaksas, paātrinot piešķiršanas procedūras un nodrošinot „vienas pieturas aģentūru”, lai palīdzētu vieglāk piekļūt Savienības finansējumam. Tiek ierosināta jauna vienreizējo maksājumu sistēma.

Sabiedriskajā apspriešanā par Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP) nākotni ieinteresēto personu norādītās vajadzības apmierina šādi elementi:

· administratīvo procedūru un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla procedūru vienkāršošana, padarot vienkāršāku priekšlikumu sagatavošanu,

· plašāka vienreizējo maksājumu un vienoto likmju izmantošana,

· prasības nosaukt projektā strādājošo darbinieku vārdus un uzvārdus atcelšana,

· līguma nolūkā iesniedzamo administratīvo dokumentu vienkāršošana,

· prasības privātiem finansējuma saņēmējiem iesniegt bankas garantiju atcelšana.

Programmā tiks ņemti vērā šie ieteikumi, maksimāli lietderīgi izmantojot jauno ES Finanšu regulu, un tiks demonstrēta apņēmība, turpmāk vienkāršojot pārskatu sniegšanas prasības, plašāk izmantojot pārskatu sniegšanu tiešsaistē. Turklāt, lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, cik vien iespējams tiks saskaņoti visu turpmāko Savienības finansēšanas programmu dalības noteikumi un noteikumi par attiecināmību.

Uzņēmumiem ir vienkārši izmantot finanšu instrumentus, jo tiem jāiesniedz savai bankai vai riska kapitāla fondam parasts lūgums piešķirt finansējumu, nevis projekta priekšlikums, kas būtu jāsagatavo dotācijas finansējuma saņemšanai. To finanšu instrumentu administratīvās prasības, kurus paredzējis ieviest Eiropas Investīciju fonds (EIF) vai citas atbilstošās finanšu iestādes, reglamentēs Komisijas kapitāla un aizdevumu platformu priekšlikums un pārskatītā Finanšu regula. Noteikumi tiks maksimāli vienkāršoti, lai līdzsvarotu starpnieku un saņēmēju pārskatu sniegšanas pienākumus, no vienas puses, un pareizu finanšu pārvaldību, tostarp revīzijas prasības, no otras puses.

Turklāt Komisija pārņems EACI izstrādātās vienkāršotās procedūras līdzīga veida projektos. Tiks izplatīta paraugprakse, piemēram, attiecībā uz Aģentūras ieviestajiem dotāciju nolīgumu, līgumu un procedūru vienkāršojumiem. Papildus varētu ieviest tādus vienkāršojumus kā dotāciju nolīgumu elastīgāks īstenošanas režīms, lai nolīgumos vēlāk nebūtu jāizdara grozījumi.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

CIP darbība beigsies 2013. gada 31. decembrī. Veicot tās pēcteces programmas ietekmes novērtējumu, Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanos, kurā tika uzrunāta plaša auditorija, tostarp publiskās un privātās organizācijas un privātpersonas, un tai bija četri posmi:

– tiešsaistes apsekojums (tostarp īpašs apsekojums par finanšu instrumentiem[7]) no 2010. gada 8. novembra līdz 2011. gada 11. februārim,

– publiska konference 2011. gada 25. janvārī,

– tikšanās ar dalībvalstu pārstāvjiem Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas (EIP) komitejā un CIP komiteju kopīgajā sanāksmē,

– CIP stratēģiskās padomdevējas padomes sanāksme 2011. gada 2. februārī.

Apspriešanā apstiprinājās, ka daudzas pašreizējās programmas daļas darbojas sekmīgi un MVU atbalstam un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidei paredzētās Savienības programmas saglabāšana tiek plaši atbalstīta. Jautājumi par finansējuma pieejamību MVU tika apspriesti arī MVU finansējuma foruma sanāksmēs, kas tika rīkotas 2010. gada septembrī un 2011. gada martā.

Pašreizējās programmas izvērtēšana

Atbilstoši pašreizējai CIP tiek veikts novērtējums gan konkrētu programmu, gan pamatprogrammas līmenī. Lielākā ierosinātās programmas daļa ir Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā paredzētās Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas darbību turpinājums.

Turpmāk apkopoti EIP izvērtējumu galvenie konstatējumi.

Starpposma izvērtējums

EIP starpposma izvērtējumā[8] tika vērtēti EIP sākotnējie rezultāti, pievēršot uzmanību Eiropas Biznesa atbalsta tīkla izveidei un saskaņā ar EIP un tās priekšteces programmas finansēto finanšu instrumentu ietekmei. Izvērtēšanā tika apstiprināts, ka EIP mērķi ir bijuši izvirzīti efektīvi, lai novērstu Eiropas MVU būtiskākos šķēršļus un ierobežojumus, piemēram, normatīvo un administratīvo slogu un ierobežoto finansējuma pieejamību. EIP atbalstītie finanšu instrumenti ir vajadzīgi tirgus nepilnību dēļ, lai novērstu finansēšanas ierobežojumus, ar ko visā Savienībā sastopas MVU, kas sāk un paplašina savu darbību. EIP finanšu instrumenti tika atzīti par novatorisku pieeju MVU finansēšanas tirgus nepilnību novēršanā.

Tika sniegti šādi ieteikumi turpmāku uzlabojumu veikšanai:

· izstrādāt pārraudzības indikatoru standarta kopumu programmas norises dokumentēšanai un ziņošanai par to,

· uzlabot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla atgriezeniskās saites apkopošanas funkciju,

· vienkāršot EIP struktūru, lai uzlabotu atsevišķo darbību un vispārējo EIP mērķu saistību.

Galīgais izvērtējums

EIP galīgajā izvērtējumā[9] tika vērtēts programmas būtiskums, efektivitāte, iedarbīgums, informētība par programmu, tās lietderība un ilgtspēja, pievēršot īpašu uzmanību tās galvenajiem elementiem, proti, finanšu instrumentiem, Eiropas Biznesa atbalsta tīklam un inovācijai. Izstrādājot izvērtējumu, tika rīkota plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām un līdzekļu saņēmējiem aptauju un interviju veidā.

Izvērtējuma rezultāti ir pozitīvi. Tika uzskatīts, ka EIP sasniegs gaidīto ietekmi, un ļoti efektīvi Eiropas līmenī risinās tās vajadzības, problēmas un jautājumus, kam tā bija paredzēta.

Tika atzīts, ka tās mērķi ir ļoti būtiski uzņēmumu vajadzībām un atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Programma tika novērtēta kā lietotājiem, jo īpaši MVU, efektīva un noderīga. Tika konstatēts, ka EIP pasākumi, jo īpaši finanšu instrumenti, ir izveidojuši apstākļus reālai jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū.

Par EIP īstenošanas turpmāku uzlabošanu tika sniegti turpmāk minētie ieteikumi:

· izstrādāt sistemātisku pārvaldības procesu vispārējo mērķu izpildei programmā un augsta līmeņa mērķu saistīšanai ar atsevišķām darbībām un pasākumiem, kam piešķir finansējumu,

· paredzēt konkrētāku saikni ar citiem Rūpniecības politikas elementiem, piemēram, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktās prioritātes vai attiecīgās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas,

· izstrādāt pārraudzības sistēmu un rādītājus, kuri, kaut gan dod noderīgumu ieguldījumu programmas izpildes novērtēšanā, joprojām jāpilnveido.

Jau pašreizējā programmā tiek pievērsta lielāka uzmanība izpildes mērīšanai un izpildes rādītājiem, un šiem aspektiem tiks atvēlēta nozīmīga vieta jaunajā programmā. Tajā tiks ņemti vērā iepriekš izklāstītie ieteikumi, jo īpaši stiprinot programmas intervences loģiku, ciešāk saistot to ar Savienības stratēģiskajām prioritātēm.

Ietekmes novērtējums

Tika veikts programmas instrumentu ietekmes novērtējums, kas pievienots šim Komisijas priekšlikumam. Ietekmes novērtējumā tika izskatīti četri varianti:

– 1. variants: nemainīga situācija, kas ietvertu tos pašus ar konkurētspēju un MVU saistītos elementus, uz ko 2013. gadā attieksies EIP,

– 2. variants: visu pašreizējo finansiālo iejaukšanās darbību pārtraukšana,

– 3.b variants: saglabāt pašreizējo iejaukšanās tvērumu, līdzsvaroti palielinot tās budžetu,

– 3.c variants: mērķtiecīga budžeta palielināšana, paredzot finansiālu atbalstu tikai finanšu instrumentiem un Eiropas Biznesa atbalsta tīklam.

Ietekmes novērtējumā ir secināts, ka vēlamā iespēja ir mērena budžeta palielināšana, jo tā būtu līdzsvarota pieeja, kas palīdzētu palielināt efektivitāti, sasniegt kritisko masu, nodrošināt saskanīgumu un iedarbīgumu, kā arī novērst tirgus un normatīvās vides trūkumus.

Ņemot vērā Ietekmes novērtējuma padomes atzinumu, ziņojumā tika veikti šādi uzlabojumi:

– tekstā sīkāk izklāstīti novērtējuma konstatējumi un ieinteresēto personu viedokļi,

– plašāk novērtēta sociālā ietekme,

– plašāk novērtēts un ziņojumā izskaidrots politiskais saskanīgums un saskaņa ar citām ES programmām.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskas pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. un 195. pants.

Tajā ir šādi noteikumi:

– 1. pants iedibina programmu;

– 2. pantā ir definēti vispārējie mērķi, bet 3. pantā — konkrētie mērķi;

– 4. pantā ir aprakstīts programmas budžets;

– 5. pants attiecas uz trešo valstu dalību programmā;

– 6., 7., 8. un 9. pants apraksta programmas darbības jomas;

– 10. pants definē īstenošanas gada darba programmu;

– 11. pantā ir izklāstīti Komisijas veicamie atbalsta pasākumi;

– 12. pantā ir aprakstīti pārraudzības un izvērtēšanas noteikumi;

– 13. pantā ir aprakstīti finansiālās palīdzības veidi;

– 14. pantā ir sniegta informācija par finanšu instrumentu īstenošanu;

– 15. pantā ir aprakstīti Savienības finansiālo interešu aizsardzības noteikumi;

– 16. pantā ir izklāstīti noteikumi par komiteju;

– 17., 18. un 19. pants apraksta deleģētos aktus, deleģēšanas izpildi un steidzamības procedūras noteikumus;

– 20. pantā ir noteikts šīs regulas spēkā stāšanās datums.

Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

Ierosinātā ES intervence ir saskaņā ar Lisabonas līgumu, jo tā būs īpaši paredzēta politikas trūkumu, piemēram, nepietiekamas koordinācijas un efektīvas sadarbības trūkuma, un tirgus nepilnību, piemēram, informācijas asimetrijas, novēršanai, ko iespējams paveikt tikai ES līmenī. Koordinētas un konsolidētas politikas noteikšana tiek uzskatīta par ļoti noderīgu darbu galveno ieinteresēto personu apvienošanai, zināšanu, ideju un bažu apmaiņai, kā arī valdību un plašākas sabiedrības informētības uzlabošanai.

Nevienā no turpmākajā programmā apskatītajiem pasākumiem netiek aicināts aizstāt valsts līmeņa iniciatīvas ar ES līmeņa pasākumiem vai pieņemt saistošus lēmumus ES līmenī. ES iejaukšanās ir paredzēta, lai uzlabotu valsts mēroga pasākumu iedarbību, piešķirot tiem ES dimensiju, uzlabojot koordināciju un likvidējot robežu radītos šķēršļus privātu tiesību subjektu vai publisku iestāžu sadarbībai. Tiek veicināta horizontāla valsts un reģionāla mēroga dalībnieku un struktūru sadarbības tīklu izveide, nevis vertikāla centralizācija.

ES rīcībai ir jābūt samērīgai, citiem vārdiem, mērķiem pilnībā jāpamato izmantotie centieni un līdzekļi. Šajā ziņā, ņemot vērā jautājumus, kas jārisina ES tautsaimniecībai, paredzams, ka ES mēroga rīcības apjomam un mērogam būs pozitīva ietekme Eiropā ieplūšanas efekta un multiplikatora efekta dēļ. Budžeta ierobežojumu dēļ ir rūpīgi atlasīti ES līmeņa pasākumi, lai pierādītu to pievienoto vērtību Eiropas Savienībai.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, var secināt, ka ierosinātā ES līmeņa iejaukšanās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un konkurētspēju, ir pilnībā pamatota, jo īpaši ņemot vērā MVU vajadzības.

IETEKME UZ BUDŽETU

Programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 2,522 miljardi[10].

2011/0394 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.—2020. gadam)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. un 195. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[11] (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(2) Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”[12], ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada decembra sanāksmes secinājumos. Tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, galvenokārt uzlabojot uzņēmumu vispārējos apstākļus, kā arī stiprinot vairākus vienotā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(3) Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”[13], ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) paredz visaptverošu politikas sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicina uzņēmējdarbību un likumiski un politiski nostiprina principu “vispirms domāt par mazākajiem”, lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti 10 principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, kam jāveicina MVU izaugsmes un darba vietu izveides potenciāls. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

(4) Komisijas 2011. gada februāra paziņojumā “Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu””[14], ko Konkurētspējas padome apstiprināja 2011. gada maijā, ir apskatīta minētā akta īstenošana un novērtētas to MVU vajadzības, kuri darbojas pašreizējos ekonomikas apstākļos, kuros tiem ir arvien grūtāk iegūt finansējumu un piekļūt tirgiem. Minētajā pārskatā aplūkots pirmajos divos MUA īstenošanas gados sasniegtais, noteikti jauni pasākumi, kā reaģēt uz problēmām, ko radījusi ekonomikas krīze un par ko informējušas ieinteresētās personas, un ierosināti veidi, kā uzlabot atbalstu MUA īstenošanai, skaidri paredzot ieinteresēto personu lomu un priekšplānā izvirzot uzņēmēju organizācijas.

(5) Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņemtajā priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.—2020. gadam[15], nosaka Savienības budžetam 2014.—2020. gadā paredzētu tiesību aktu priekšlikumu un dokumentu kopumu. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi: palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darba vietu Eiropā, izveidot pret vidi saudzīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, kā arī stiprināt Eiropas nozīmi pasaulē.

(6) Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk „programma”).

(7) Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu pasākumus ietvert Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai, gatavojot, izstrādājot un īstenojot programmu, tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī risku novēršana. Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāveicina pāreja uz zemu oglekļa emisiju un klimata pārmaiņām pielāgoties spējīgu ekonomiku un sabiedrību.

(8) Paredzams, ka ar Savienības konkurētspējas politiku tiks ieviesta institucionālā kārtība un politikas pasākumi, kas radīs apstākļus, kuros uzņēmumi var ilgtspējīgi attīstīties. Ražīguma uzlabošana ir nozīmīgākais ilgtspējīga ienākumu pieauguma avots, kas savukārt palīdz uzlabot dzīves līmeni. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējām pilnībā izmantot iespējas, piemēram, Eiropas vienoto tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % no Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas no trim esošajām darba vietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darba vietām un rada vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(9) Tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ, kuras vājina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā ir aktualizēts konkurētspējas jautājums.

(10) Tāpēc programmai būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un galvenokārt izriet no problēmām, kuras vājina uzņēmumu spējas konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē.

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK[16] par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, un sociālas jomas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu personu, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmi. Ierosināto finanšu instrumentu pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(13) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir apliecinājis savu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegto pievienoto vērtību kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra, palīdzot uzlabot šo uzņēmumu konkurētspēju un apzināt uzņēmējdarbības iespējas vienotajā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas līmeņa noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrast uzņēmējdarbības sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus, saņemt konsultācijas par finansējuma ieguves avotiem, intelektuālo īpašumu, ekoinovācijām un ilgtspējīgu ražošanu. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesību aktiem un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir jo īpaši svarīgas informācijas asimetrijas pārvarēšanā un ar pārobežu darbībām saistīto darījumu izmaksu sloga atvieglošanā.

(14) Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā darbība starptautiskā līmenī gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā ir eksportējuši; no tiem tikai 13 % regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas mītnes valsts. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un rosināt tos izmantot augošos trešo valstu tirgus, ES atbalsta Eiropas uzņēmēju organizāciju tīklu vairāk nekā 20 ārvalstu tirgos. Tā sniedz finansiālu palīdzību ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram, uzņēmējdarbības iestādēm Honkongā, Malaizijā un Singapūrā, kā arī Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas centram Indijā, ES MVU centriem Ķīnā un Taizemē un Mazo un vidējo uzņēmumu palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Pievienotā vērtība Eiropai tiek radīta, apvienojot valstu centienus šajā jomā, novēršot pārklāšanos, veicinot sadarbību un piedāvājot pakalpojumus, kas nesasniegtu kritisko masu, ja tiktu sniegti valsts līmenī.

(15) Lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada vide, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbībai. Īpaša uzmanība jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītu vienlīdzīgus darbības apstākļus un apmainītos ar informāciju un zināšanām Eiropas mērogā, ir vajadzīgas Savienības līmeņa iniciatīvas.

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju[17]. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, piemēram, Eiropas balvas un konferences, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(17) Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada izaicinājumus un iespējas dažām uzņēmējdarbības nozarēm. Piemēram, ar dizainu saistītām nozarēm, kas sastopas ar globāliem izaicinājumiem un kurās ir liels MVU īpatsvars, ir jāpielāgojas, lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, kompleksiem produktiem, un apgūtu tā neizmantoto potenciālu. Šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs Savienībā, tāpēc ir vajadzīga saskaņota Savienības līmeņa rīcība.

(18) Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[18], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Tūrisma iniciatīvai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, starptautisku veicināšanas stratēģiju izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

(19) Programmā būtu jānorāda mērķu sasniegšanai veicamās darbības, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(21) Visās šai programmā paredzētajās attiecīgajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības un dzimumu līdztiesības principi. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(22) Šajā regulā visam programmas darbības laikam būtu jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējiestādei ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas XX/YY/201Z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[19].

(23) Lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tikai tirgus, politikas un institucionālo nepilnību novēršanai, un lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem, programmas finansējumam būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

(24) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(25) Programma būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus.

(26) Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā — soda naudas.

(27) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz gada darba programmas pieņemšanu šīs programmas īstenošanai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[20].

(28) Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz īpašiem dalības noteikumiem un noteikumiem par zināmu uzdevumu uzticēšanu ārējām struktūrām būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(29) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA Priekšmets

1. pants Izveide

Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tiek izveidota Savienības darbību programma (turpmāk „programma”) laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants Vispārējie mērķi

1. Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

(a) stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp tūrisma nozarē;

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

2. Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

(c) Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

(d) Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs;

(e) MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(f) MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

(g) MVU apgrozījums.

3. Ar šo programmu tiek atbalstīta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana un veicināta “gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes” mērķa sasniegšana. Programma jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu.

II NODAĻA Konkrētie mērķi un rīcības jomas

3. pants Konkrētie mērķi

1. Programmas konkrētie mērķi ir:

(a) uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, arī tūrisma nozarē;

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(d) uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

2. Īstenojot programmu, tiek veicināta nepieciešamība uzņēmumiem pielāgoties energoefektīvai, resursefektīvai un pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai ar zemām oglekļa emisijām.

3. Lai novērtētu, kā programma ietekmē 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, izmanto darbības rādītājus. Minētie rādītāji izklāstīti I pielikumā.

4. pants Budžets

1. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 2,522 miljardi, no kuriem aptuveni EUR 1,4 miljardus piešķir finanšu instrumentiem.

2. No šajā regulā noteiktā finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izpētei, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar programmas vispārējiem mērķiem, izdevumus par informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties, pārvaldot programmu.

3. Ar šo finanšu piešķīrumu var segt arī tās tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju no šīs programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK[21]. Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

5. pants Trešo valstu dalība

1. Programmā var piedalīties:

(a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem, un citas Eiropas valstis, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās;

(b) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos dokumentos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem šo valstu dalībai Savienības programmās;

(c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās un saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos, asociācijas nolīgumu protokolos un Asociācijas padomes lēmumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem šo valstu dalībai Savienības programmās.

2. Programmā paredzētajās darbībās drīkst piedalīties tiesību subjekti, kas reģistrēti 1. punktā minētajās valstīs, ja netiek izpildīti attiecīgajā punktā minētie nosacījumi vai šīs valstis nolemj nepievienoties programmai, vai citās trešās valstīs reģistrēti tiesību subjekti.

Šādiem tiesību subjektiem nav tiesību saņemt Savienības finansiālo ieguldījumu, izņemot gadījumus, ja tas ir nepieciešams programmas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgum. Minētais izņēmums neattiecas uz tiesību subjektiem, kas darbojas, lai gūtu peļņu.

6. pants Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

1. Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu un stiprinātu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas, ilgstpējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

(b) pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu dalībvalstu, citu programmā iesaistīto valstu un Savienības galveno konkurentu sadarbību politikas veidošanā un apmaiņā ar labu praksi, un lai aptvertu konkurētspējas politikas starptautiskos aspektus;

(c) atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

3. Komisija var atbalstīt iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, balstoties uz starpnozaru darbībām jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP. Šādas iniciatīvas stimulē jaunu tirgu attīstība un preču un pakalpojumu piedāvājumu, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem vai uz vērtības ķēžu izmaiņām. Tās ir iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ražīgumu, resursefektivitāti, ilgtspēju un uzņēmumu sociālo atbildību.

7. pants Uzņēmējdarbības veicināšanas darbības

1. Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbību, uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Komisija atbalsta uzņēmumu attīstībai un izaugsmei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.      

2. Īpaša uzmanība tiek pievērsta gados jauniem uzņēmējiem, jauniem un potenciāliem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī īpašām mērķgrupām.

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jauno uzņēmēju izglītības, prasmju iegūšanai un attieksmes izveidei uzņēmējdarbības jomā.

8. pants Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

1. Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

2. Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

3. Sīkāka informācija par šā panta 1. punktā minētajām darbībām ir izklāstīta II pielikumā.

9. pants Darbības, lai uzlabotu piekļuvi tirgiem

1. Lai arī turpmāk uzlabotu Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija turpina atbalstīt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves uzlabošanu vienotajam tirgum, tostarp informācijas sniegšanu un informētības uzlabošanu.

3. Īpaši pasākumi paredzēti tam, lai atvieglotu MVU piekļuvi trešu valstu tirgiem un stiprinātu esošos atbalsta pakalpojumus minētajos tirgos. MVU ar programmas palīdzību var saņemt atbalstu attiecībā uz standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām prioritārās trešās valstīs.

4. Programmā paredzēto darbību mērķis var būt starptautiskās rūpnieciskās sadarbības, tostarp rūpniecisko un regulatīvo dialogu, veicināšana ar trešām valstīm. Īpašus pasākumus var veikt ar mērķi samazināt Savienības un citu valstu atšķirības rūpniecisko ražojumu tiesiskā regulējuma un rūpniecības politikas jomā, kā arī saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

III NODAĻA Programmas īstenošana

10. pants Gada darba programma

1. Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Gada darba programmās ir izklāstīti sasniedzamie mērķi, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode un to kopējā summa. Tajās apraksta arī finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto summu un paredzamo īstenošanas grafiku, kā arī atbilstošos rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu rezultātu efektivitāti un mērķu sasniegšanu. Tajās ietver dotāciju prioritārās jomas, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

2. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu (Regula (ES) Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula]).

3. Programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītajās darbībās tiek ņemta vērā turpmākā notikumu attīstība un vajadzības, jo īpaši pēc 12. panta 3. punktā minētās starpposma izvērtēšanas, un lai tās attiektos uz tirgiem un ekonomiku, kas attīstās, un notiekošajām pārmaiņām sabiedrībā.

11. pants Atbalsta pasākumi

1. Papildus pasākumiem, uz kuriem attiecas 10. pantā minētā darba programma, Komisija regulāri veic atbalsta pasākumus, tostarp turpmāk minētos:

(a) nozaru un starpnozaru konkurētspējas jautājumu analīze un pārraudzība;

(b) paraugprakses un priekšzīmīgu politikas pasākumu apzināšana un tālāka attīstīšana;

(c) tādu Savienības mēroga pasākumu ietekmes novērtēšana, kas ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, vai jomas, kurās jāierosina jauni likumdošanas pasākumi;

(d) tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, konkrētu nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana.

2. Šā panta 1. punktā minētie atbalsta pasākumi ne vienmēr ietilpst 10. pantā minētajās gada darba programmās.

12. pants Pārraudzība un izvērtēšana

3. Komisija uzrauga Programmas īstenošanu un administrēšanu.

4. Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā ietver informāciju par summu, kas atspoguļo ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojumu, informāciju par to, kā tiek atbalstīti mērķi klimata pārmaiņu jomā, ciktāl šādas informācijas savākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu MVU.

5. Lai varētu lemt par pasākumu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu, Komisija ne vēlāk kā līdz 2018. gadam izstrādā izvērtējuma ziņojumu par to, kā (rezultātu un ietekmes līmenī) sasniegti visu ar šo programmu atbalstīto darbību mērķi, cik lietderīgi izmantoti resursi un kāda ir bijusi programmas Eiropas pievienotā vērtība. Minētajā ziņojumā turklāt izskata vienkāršošanas iespējas, programmas iekšējo un ārējo saskaņotību, tās visu mērķu aktualitāti, kā arī programmas pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritātē. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.

6. Tiek sagatavots izvērtējuma ziņojums par ilgāka termiņa ietekmi un pasākumu ietekmes ilgtspēju, lai pieņemtu lēmumu par turpmāka pasākuma iespējamu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

7. Tiek izstrādāts galveno izpildes rādītāju kopums kā pamats tam, lai novērtētu, cik lielā mērā ir sasniegti ar programmu atbalstīto darbību mērķi. Tos vērtē, ņemot vērā iepriekš noteiktus etalonus, kas raksturo situāciju pirms darbību īstenošanas.

8. Visas ieinteresētās personas sniedz Komisijai visus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt attiecīgo pasākumu pārraudzību un izvērtēšanu.

IV NODAĻA Finansiālie noteikumi un finansiālās palīdzības veidi

13. pants Finansiālās palīdzības veidi

Programmā paredzēto Savienības finansiālo palīdzību var īstenot netieši, deleģējot budžeta izpildes uzdevumus Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] XX. pantā minētajām struktūrām.

14. pants Finanšu instrumenti

Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību uz izaugsmi orientētiem MVU. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla mehānismu un aizdevuma garantiju mehānismu.

9. Uz izaugsmi orientētiem MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot ar citiem finanšu instrumentiem, ko dalībvalstis un to vadošās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X [jaunā Struktūrfondu regula] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

10. Finanšu instrumenti tiecas saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību. Tie var nest pieņemamu peļņu, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus.

11. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] 18. panta 4. punktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā sāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam.

15. pants Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus, apakšuzņēmējus un citas trešās personas, kuri šīs regulas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4. Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no  šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

V NODAĻA Komiteja un nobeiguma noteikumi

16. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

17. pants Deleģētie akti

1. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu attiecībā uz izmaiņām, kas skar šīs regulas I pielikuma sarakstā sniegtos rādītājus, ja tie izrādās nepiemēroti, lai novērtētu gūtos panākumus programmu vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

2. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu attiecībā uz izmaiņām informācijā par šīs regulas II pielikumā izklāstītajām konkrētajām darbībām, ja to prasa ekonomiskās situācijas attīstība vai tas izriet no rezultātiem, kas gūti, īstenojot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā paredzēto aizdevumu garantijas mehānismu un riska dalīšanas instrumentu, kas izveidots ar Septītajā pamatprogrammā paredzēto riska dalīšanas finanšu mehānismu.

3. Ja to prasa steidzamības apsvērumi, piemēram, strauji mainīgie ekonomikas apstākļi, saskaņā ar šo pantu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 19. pantā paredzēto procedūru.

18. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Regulas 17. pantā minētās pilnvaras tiek deleģētas Komisijai uz septiņiem gadiem no [pamata likumdošanas akta spēkā stāšanās datuma].

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu pārtrauc minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā noteiktajā vēlākā datumā. Tas neietekmē spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divos mēnešos pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā uzreiz un ir piemērojami tik ilgi, kamēr netiek pausti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojumā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome saskaņā ar 18. panta 5. punktā minēto procedūru var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumu nekavējoties atceļ minēto aktu.

20. pants Atcelšana un pārejas noteikumi

1. No 2014. gada 1. janvāra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK atceļ.

2. Tomēr Lēmums Nr. 1639/2006/EK turpina reglamentēt ar minēto lēmumu sāktās darbības un ar šīm darbībām saistītās finanšu saistības līdz to pilnīgai izpildei.

3. Ar šīs regulas 4. pantā minēto finanšu piešķīrumu var segt arī tās tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju no šīs programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK.

21. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Vispārējo un konkrēto mērķu izpildes rādītāji

Vispārējais mērķis || 1. Stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp arī tūrisma nozarē

Ietekmes rādītājs[22] || Pašreizējā situācija || Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

Rūpniecības konkurētspējas palielināšanās[23] MVU administratīvā sloga izmaiņas (jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo dienu skaits) ES rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs (procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) || 2009. g.: -3,1 %, 2008. g.: -0,3%, 2007. g.: +0,7% 2009. gads: 3,1 %. Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaits: 7 darbdienas Vidējais pieaugums par 6-7 % pēdējos gados || Pieaugums par 1 % gadā, un par 5 % 2015. gadā Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaita samazināšana: 2020. gadā – 3 darbdienas. Vidējais pieaugums nākamajos desmit gados par 8 % gadā; izvirzīts mērķis līdz 2015. gadam sasniegt produkcijas pieaugumu par 50 %

Vispārējais mērķis || 2. Rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi

Ietekmes rādītājs || Pašreizējā situācija || Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē MVU un citu līdzekļu galīgo saņēmēju atsauksmes par programmas pievienoto vērtību, lietderīgumu un nozīmību (nosaka programmas izvērtējumos), izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN) un tiešsaistes apsekojumus || 2010. gadā MVU nodrošināja vairāk nekā 58 % no kopējā ES apgrozījuma (GVA); kopējais MVU darbinieku skaits: 87,5 miljoni (67 % no privātajā sektorā radītajām darba vietām ES) 78 % apmierinātība un pozitīvas atsauksmes par EEN pievienoto vērtību || Izvirzīts mērķis palielināt MVU bruto pievienoto vērtību par 4 % gadā; MVU nodarbināto skaita pieaugums 1 % gadā Panākt, lai apmierinātības līmenis saistībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pievienoto vērtību pārsniegtu 80 %

Konkrētais mērķis || Uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē

Rezultāta rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadam

Darbības konkurētspējas uzlabošanai Pieņemto vienkāršošanas pasākumu skaits Darbību kvalitātes un pievienotās vērtības „derīguma” pārbaužu skaits Līmenis, kādā uzņēmumi pieņem Eiropas ilgstspējīgas ražošanas preces un rīkus, tostarp arī vides vadības un audita sistēmu (EMAS), ekomarķējumu un ekodizainu || 2010. gadā tika atjaunināta Komisijas vienkāršošanas programma, un tā drīz sasniegs mērķi: par 25 % samazināt birokrātiju 2012. gadā. Līdz 2010. gadam tika īstenoti 5 vienkāršošanas pasākumi gadā. 2010. gadā tika sāktas četras „derīguma” pārbaudes attiecībā uz vides, transporta, nodarbinātības un rūpniecības politiku, kurās iesaistīja ieinteresētās personas. Atsauksmēs bija ietvertas piezīmes par tiesību aktiem un darbību pievienoto vērtību. ISO 14001 EMS sertifikācija – aptuveni 35 000, EMAS reģistrācija – 4 500, 18 000 ES ekomarķējuma licences. || Apmēram 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.  „Derīguma” pārbaudēs izmantotā atgriezeniskās saites pieeja tiks pārņemta citos politikas virzienos, un tiks panākti vienkāršojumi, kas pozitīvi ietekmēs rūpniecību. Paredzēts veikt līdz divpadsmit „derīguma” pārbaudes, izvirzot mērķi uzlabot regulējumu. Ievērojams skaits uzņēmumu pārrauga savu darbību, piemēro vides vadības sistēmas, uzlabo resursu ražīgumu un veikumu vides jomā. Ievērojama produkcijas daļa ir resursefektīvi un videi draudzīgi ražojumi.

MVU politikas izstrāde Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu Eiropas uzņēmumu balvas publicitātes uzlabošana ES, nodrošinot publikācijas plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs Jaunu uzņēmumu darbības sākšanas laika un sarežģītības samazināšana || Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 15 dalībvalstis Publikāciju skaits plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs: 60 (2010. gads) Darbības sākšanas laika samazinājums: 7 darbdienas || Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 21 dalībvalsts Publikāciju skaits plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs: 80 Darbības sākšanas laika samazinājums: 5 darbdienas

Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas Jaunu tirgū nonākušo ražojumu/pakalpojumu skaits. Papildu eksporta līmenis un atbilstošās naudas summas. Ieinteresēto personu atsauksmes par darbību kvalitāti un pievienoto vērtību. || Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms. || Izvirzīts mērķis: 5 jauni ražojumi/pakalpojumi 2017. gadā (2018. gadā palielināt līdz 15, 2019. gadā —līdz 25). Attiecībā uz eksportu 2017. gadā pagaidām vēl netiek sagaidīta ietekme. 2018. gadā tiks vērtēts pirmās projekta dalībnieku MVU paaudzes eksporta īpatsvars, kam izvirzīts mērķis sasniegt pieaugumu par 20 %. Vismaz 70 % MVU, kas piedalās programmā 2014. gadā, apsekojumā, ko veiks 2017. gada beigās, jāuzrāda pozitīva ietekme uz apgrozījumu

Tūrisms Finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits. MVU procentuālais daudzums (un tendence) no pieteikumiem uz finansējuma saņemšanas iespējām, kas saistītas ar tūrismu. Uzņēmumu skaits, kas izmanto Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi. Galamērķu skaits, kas pieņēmuši projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus || Kopējais finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits (uz visiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus): apmēram 75 gadā (vidējais rādītājs 2011. gadā). Līdz šim neviens uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nebija tieši adresēts MVU. Līdz šim Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi neizmanto neviens uzņēmums (darbība ir izstrādes stadijā). „Eiropas labākā galamērķa” statuss piešķirts kopā 98 galamērķiem (vidēji 20 galamērķiem gadā: 2007. gadā‑10, 2008. gadā‑20, 2009. gadā‑22, 2010. gadā‑25, 2011. gadā‑21) || Kopējais finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits (uz visiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus): vairāk nekā 100 gadā 30 % uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ir tieši adresēti MVU 50 % no izvērtējuma shēmām tiesīgas piedalīties Eiropas tūrisma kvalitātes zīmes shēmā. Projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus pieņēmuši 200 vai vairāk galamērķi (pieaugums līdz 30 galamērķiem gadā).

Konkrētais mērķis || Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās

Rezultāta rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts Atgriezeniskā saite par sabiedrības attieksmi pret uzņēmējdarbību (Eurobarometer aptauja, to ES iedzīvotāju īpatsvars (%), kas vēlētos būt pašnodarbināti) To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm Pieņemto MVU paredzēto vienkāršošanas pasākumu skaits || 2007. un 2009. gadā noteiktais rādītājs ir stabils: 45 % To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus: 22 (2010. gads) To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 5 5 vienkāršošanas pasākumi gadā (2010. gads). || To ES iedzīvotāju īpatsvara, kas vēlētos būt pašnodarbināti, pieaugums līdz 50 %. To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus: 25. To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 10. Aptuveni 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

Konkrētais mērķis || Uzlabot finansējuma pieejamību MVU kapitāla un aizdevumu veidā

Rezultāta rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu) garantijas un aizdevumu vērtība Riska kapitāla atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits un ieguldījumu vērtība (atsevišķi norādot pārrobežu darījumus) || Vēl nav sākta ierosināto instrumentu darbība, un tie atšķiras no pašlaik izmantotajiem instrumentiem, tāpēc iespējams, ka dari par pašlaik izmantotajiem instrumentiem var nebūt salīdzināmi || Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu) garantijas (+/- 95 000) un aizdevumu vērtība (+/- EUR 10,7 miljardi) Riska kapitāla atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits: (+/- 180) un ieguldījumu vērtība (EUR +/- 220 miljoni)

Konkrētais mērķis || Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Parakstīto partnerības nolīgumu skaits Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra (piemēram, zīmola atpazīstamība MVU vidū) Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs MVU skaits, kas saņem atbalsta pakalpojumus MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās || Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Parakstīti partnerības nolīgumi: 1950 (2010. gads) Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra: vēl nav noteikts Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: 78 % Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 435 000 (2010. gads) To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 45 000 (2010. gads) || Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Parakstīti partnerības nolīgumi: 3000 gadā Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra: sasniegti 30 % MVU Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: >80%. Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 500 000 gadā. To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 60 000 gadā.

Uzņēmējdarbības atbalsts MVU trešo valstu tirgos MVU īpatsvars (%), kas veic starptautiskas darbības (eksportē, importē, veic ārvalstu tiešās investīcijas un citas darbības) ārpus ES. || 13 % (2009. gadā) || 17 % (2017. gadā)

Starptautiskā rūpnieciskā sadarbība Gadījumu skaits, kuros panākti uzlabojumi attiecībā uz ES un trešo valstu rūpnieciskiem ražojumiem piemērojamo noteikumu tuvināšanu. To ES Mazās uzņēmējdarbības akta jomu un paraugprakses piemēru skaits, kas ieviesti kaimiņvalstīs un kandidātvalstīs. || Tiek lēsts, ka regulatīvajā sadarbībā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) ir vidēji divas attiecīgās jomas, kurās jāveic ievērojama tehnisko noteikumu saskaņošana. Tiek lēsts, ka vidēji triju politikas reģionu (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis) valstīs ieviests regulējums attiecībā uz vismaz 3 no 10 MUA ietvertajām politikas jomām. || Trīs attiecīgās jomas, kurās jāveic būtiska tehnisko noteikumu saskaņošana ar galvenajiem tirdzniecības partneriem  (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) (2017. gadā). Piecas MUA 5 politikas jomas trijos politikas reģionos (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis) (2017. gadā).

II PIELIKUMS

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

1. Lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, attiecīgās darbības ietver kapitāla mehānismu un aizdevuma garantiju mehānismu.

2. Konkurētspējas un MVU programmā paredzēto kapitāla mehānismu – izaugsmei paredzēto kapitāla mehānismu (EFG) – īsteno kā vienotu ES kapitāla finanšu instrumentu, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība, izstrāde un inovācija no paša sākumposma līdz pat izaugsmes posmam, un to finansiāli papildina programma „Apvārsnis 2020” un šī programma.

EFG izmanto tādu pašu nodrošināšanas mehānismu kā kapitāla mehānismam, kas pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzēts programmā „Apvārsnis 2020”, saskaņā ar tajā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Aizdevuma garantiju mehānismu (LGF) īsteno kā vienotu ES aizdevuma finanšu instrumentu, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība, izstrāde un inovācija, izmantojot tādu pašu nodrošināšanas mehānismu kā programmā „Apvārsnis 2020” (RSI II) MVU paredzētais aizdevumu mehānisms, saskaņā ar tajā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms atbilst noteikumiem, kas attiecībā uz finanšu instrumentiem paredzēti Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, kā arī sīkākām īpašām darbības prasībām, kas tiks noteiktas Komisijas vadlīnijās.

5. Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms papildinās tos MVU paredzētos finanšu instrumentus, kurus dalībvalstis izmanto saskaņā ar kohēzijas politiku.

6. Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms vajadzības gadījumā var ļaut apvienot finanšu resursus ar tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieguldīt daļu no struktūrfondiem, kas tām piešķirtas saskaņā ar [Struktūrfondu regulas] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

7. Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK) paredzētos ar GIF 2 saistītos ieņēmumus un atmaksājumus attiecina uz Konkurētspējas un MVU programmu.

8. Uz izaugsmi orientētiem MVU paredzētos finanšu instrumentus īsteno atbilstīgi attiecīgajiem ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Izaugsmei paredzētais kapitāla mehānisms (EFG)

1. EFG koncentrējas uz fondiem, kas nodrošina riska kapitālu un mezonīna finansējumu, piemēram, subordinētos aizdevumus un dalības aizdevumus, tas paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas darbības paplašināšanas vai izaugsmes posmā, jo īpaši uz tādiem, kas darbojas pāri robežām, vienlaikus paredzot iespēju ieguldīt nesen darbību sākušos uzņēmumos, saistībā ar kapitāla finansējumu, kas pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzēts programmā „Apvārsnis 2020”. Pēdējā gadījumā EFG ieguldījumi nepārsniedz 20 % no ES kopējiem ieguldījumiem, izņemot gadījumus, kad fondi darbojas vairākos posmos, kur EFG finansējums un pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzētais kapitāla mehānisms tiks proporcionāli nodrošināts, balstoties uz šo fondu ieguldījumu politiku. Minēto EFG neizmanto pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitālam, kas paredzēts pārpirkta uzņēmuma likvidēšanai. Komisija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļu, var lemt ar 20 % robežas izmainīšanu.

2. Atbalsts ir kādā no šādiem ieguldījumu veidiem:

(a) tieši veic Eiropas Investīciju fonds (EIF) vai citas struktūras, kurām Komisija ir uzticējusi šī mehānisma īstenošanu, vai

(b) veic fondu fondi vai ieguldījumu struktūras, kas iegulda līdzekļus pāri robežām un kurus izveidojis EIF vai citas struktūras, kurām Komisija ir uzticējusi šī mehānisma īstenošanu, kopā ar privātiem ieguldītajiem un/vai valstu publiskajām finanšu iestādēm.

Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)

1. LGF pārvalda EIF vai citas struktūras, kurām Komisija uzticējusi šā mehānisma īstenošanu. Mehānisms nodrošina:

· pretgarantijas un citus garantiju shēmām paredzētus riska dalīšanas pasākumus;

· tiešās garantijas un citus riska dalīšanas pasākumus, kas paredzēti jebkuriem citiem finanšu starpniekiem, kuri izpilda atbilstības kritērijus.

2. LGF sastāv no šādām divām darbībām:

· pirmā darbība — aizņēmumu finansēšana, izmantojot aizdevumus, tostarp subordinētos un dalības aizdevumus, vai līzingu – mazina konkrētās grūtības piekļūt finansējumam, ar ko sastopas MVU to augstās riska pakāpes dēļ vai atbilstošas un pietiekamas ķīlas trūkuma dēļ;

· otrā darbība — MVU aizņēmuma finansējuma portfeļa pārvēršana vērtspapīros – mobilizē papildu aizņēmumu finansējumu MVU saskaņā ar attiecīgu riska dalīšanu, par ko ar attiecīgām iestādēm panākta vienošanās. Šie darījumi tiek atbalstīti ar nosacījumu, ka aizdevuma devējs apņemas saprātīgā laikposmā izmantot būtisku likviditātes vai mobilizētā kapitāla daļu aizdevumiem jaunajiem MVU. Šo jauno aizņēmuma finansējuma summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu un par to vienojas ar katru aizdevuma devēju atsevišķi, paredzot arī laikposmu.

LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

            1.1.      Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

            1.2.      Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

            1.3.      Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

            1.4.      Mērķi

            1.5.      Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

            1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

            1.7.      Paredzētie pārvaldības veidi

2.         PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

            2.1.      Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

            2.2.      Pārvaldības un kontroles sistēma

            2.3.      Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

            3.1.      Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

            3.2.      Paredzamā ietekme uz izdevumiem

            3.2.1.   Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

            3.2.2.   Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

            3.2.3.   Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

            3.2.4.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

            3.2.5.   Trešo personu dalība finansējumā

            3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.      Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.—2020. gadam)

1.2.      Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[24]

Politikas joma:  Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Darbības:          Konkurētspēja, rūpniecības politika, inovācijas un uzņēmējdarbība.

Pašreizējā politikas joma atbilst pašreizējai ABB struktūrai. Pēc Iestāžu nolīguma par finanšu plānu 2014.—2020. gadam apstiprināšanas 2014. budžeta gadam varēs definēt jaunu budžeta struktūru.

1.3.      Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[25]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.      Mērķi

1.4.1.   Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ar ierosināto Programmu izvirzītais daudzgadu stratēģiskais mērķis ir stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, kurā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes pamatiniciatīvās ir izklāstīti pasākumi ES uzņēmumu ilgtermiņa ilgtspējas un konkurētspējas stiprināšanai nākotnē. Programma arī rosinās uzņēmējdarbības kultūru un veicinās MVU izveidi un izaugsmi. Jo īpaši ierosinātā Programma dos ieguldījumu nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanā (nodarbināt 75 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem).

1.4.2.   Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.         Uzlabot Savienības uzņēmumu, tostarp arī tūrisma nozares uzņēmumu, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus.

2.         Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

3.         Uzlabot finansējuma pieejamību MVU.

4.         Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

Šo konkrēto mērķu vidējā termiņa mērķi ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Pēc Iestāžu nolīguma par finanšu plānu 2014.—2020. gadam apstiprināšanas varēs definēt jaunu budžeta struktūru.

1.4.3.   Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Ierosinātās programmas galīgais mērķis ir panākt Eiropas Savienības un tās uzņēmumu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, piemēram, lielāku izaugsmi, augstāku nodarbinātības līmeni un lielāku jaunizveidoto uzņēmumu skaitu. Centieni tiks vērsti uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un pamatmērķu sasniegšanu, atbalstot pamatiniciatīvā “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” un Mazās uzņēmējdarbības akta pārskatā paredzētās darbības.

Programmas galvenais mērķis un uzdevums ir atbalstīt mūsdienu prasībām atbilstošas un efektīvas Eiropas konkurētspējas politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

Konkrētāk 1.4.2. punktā minētie konkrētie mērķi tiks sasniegti šādi:

– uzlabojot finansējuma pieejamību uz izaugsmi orientētiem MVU un uzņēmumiem, kam ir potenciāls izvērst starptautisku darbību,

– uzlabojot uzņēmējdarbības atbalstu un informācijas pakalpojumus MVU iekšējā tirgū un ārpus tā,

– uzlabojot apmaiņu ar paraugpraksi un informāciju, nosakot etalonus un koordinējot politiku reģionu, valsts un Eiropas līmenī,

– uzlabojot mērķa nozaru konkurētspēju.

Faktori, no kuriem izriet problēma, kas jārisina jaunajai programmai, ietekmē galvenokārt Eiropas uzņēmumus. Mazos un vidējos uzņēmumus šī problēma ietekmē vairāk nekā lielākus uzņēmumus to kapitāla īpašumtiesību, vadības un finansējuma īpašību dēļ, tāpēc ir vajadzīga īpaši pielāgota politiska iejaukšanās. MVU ir nozīmīgākie jaunu darba vietu radītāji ES, un to attīstība tieši ietekmē darbaspēku. Risinot problēmas, ar ko sastopas MVU, ievērojami uzlabotos nodarbinātības situācija ES.

1.4.4.   Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Noderīgi līdzekļi programmas sasniegumu demonstrēšanai un arī ES atbildības palielināšanai ir izrādījušies uz rezultātiem balstīta pieeja pārvaldībai, ko piemēro pašreizējai programmai, un ikgadēja rezultātu uzraudzība. Balstoties uz šo pieredzi un ņemot vērā izvērtējumā saņemtos ieteikumus, jaunajai programmai ir skaidra intervences loģika (saskaņā ar to SMART operatīvie mērķi veicina vispārējo mērķu sasniegšanu) un atbilstīgu ietekmes un rezultātu rādītāju kopums. Ņemot vērā to, ka sasniegtie rezultāti vispārējos mērķus ietekmē ar zināmu laika nobīdi, to sasniegšanā panāktais progress tiks noteikts vismaz ik pēc trim gadiem, turpretī operatīvo mērķu sasniegšanas progresu noteiks katru gadu. Pilns rādītāju saraksts ir sniegts priekšlikuma Komisijas regulai I pielikumā.

1.5.      Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.   Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ierosinātā programma palīdzēs Komisijai, dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām izstrādāt, koordinēt un īstenot iedarbīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības politiku un atbalsta darbības, kuru mērķis ir risināt šādus ilgtermiņa uzdevumus:

– apgrūtināta finansējuma pieejamība,

– zema MVU izveides intensitāte,

– nozares specializācijas problēmas,

– ierobežota spēja pielāgoties ilgtspējas izaicinājumiem,

– ierobežota MVU darbības izvēršana starptautiskā mērogā,

– vāja uzņēmība,

– nelabvēlīga uzņēmējdarbības vide.

Īsā un vidējā termiņā jaunā programma novērsīs turpmāk minētos politikas, tirgus un iestāžu trūkumus:

– politikas koordinācijas trūkums,

– informācijas asimetrija,

– augstas darījumu izmaksas,

– normatīvās vides sadrumstalotība.

1.5.2.   ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES ir unikāli apstākļi, lai nodrošinātu Eiropas platformu politikas apmaiņu un savstarpējās mācības par konkurētspēju un ar MVU saistīto politiku, kurā iesaistītas valsts, reģionu līmeņa un Eiropas līmeņa ieinteresētās personas. ES darbības pievieno vērtību valsts un/vai reģionu līmenī, sniedzot Eiropas dimensiju datu apkopošanai un analīzei, statistikas rīku un metožu un parasto indikatoru izstrādei. Šādas visu Eiropu aptverošas liecības ir priekšnosacījums konkurētspēju un MVU ietekmējošo galveno faktoru pilnīgai analīzei.

1.5.3.   Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

EIP izvērtējums

Komisija ir veikusi Uzņēmējdarbības un jauninājumu programmas (EIP) starpposma un galīgo izvērtējumu (pabeigti 2009. gada aprīlī un 2011. gada aprīlī) un CIP starpposma izvērtējumu (pabeigts 2010. gada martā). Šajos EIP un CIP vērtējumos ir konstatēts, ka programmu mērķi attiecas uz un atbilst ES politikas virzienu stratēģiskajiem mērķiem. Neraugoties uz ierobežoto budžetu, progress ir bijis acīmredzams, jo īpaši attiecībā uz vissvarīgākajām darbībām, kas paredzētas MVU. Intervijas un citas liecības norāda uz nepārprotamu pievienoto vērtību Eiropai.

EACI izvērtējums

Daļa EIP budžeta ir deleģēta Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūrai (EACI). 2011. gada maijā pabeigtajā izvērtējumā tika secināts, ka EACI darbojas sekmīgi un bija iedarbīgs un efektīvs to iniciatīvu realizācijas mehānisms, par kura darbību tā ir atbildīga. Tika apstiprināts, ka ir izpildīti gandrīz 100 % budžeta.

Sabiedriskā apspriešanās

Sabiedriskā apspriešanās par iespējamo CIP pēcteci tika sākta, veicot ietekmes novērtējumu. Tās galvenā mērķauditorija bija publiskās un privātās organizācijas vai privātpersonas, kuras vēlējās paust savu viedokli, piemēram, uzņēmumi, uzņēmējdarbības organizācijas, pētniecības un inovācijas atbalsta sniedzēji un valsts, reģionālās un publiskās pārvaldes iestādes.

Sabiedriskās apspriešanās procesu veidoja tiešsaistes apsekojums, publiska konference, sanāksmes ar dalībvalstu pārstāvjiem dažādajās CIP pārvaldības komitejās un CIP Stratēģiskās padomdevējas padomes sanāksme. Apspriešanās laikā tika apstiprināts, ka daudzas pašreizējās programmas daļas darbojas sekmīgi un ka MVU atbalstam un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidei paredzētas ES programmas saglabāšana tiek plaši atbalstīta. Jautājumi par finansējuma pieejamību MVU tika apspriesti arī MVU finansējuma foruma sanāksmēs, kas notika 2010. gada septembrī un 2011. gada martā.

1.5.4.   Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Komisija nodrošinās efektīvu Savienības un dalībvalstu iniciatīvu koordināciju, no vienas puses, un dažādu saistītās jomās īstenotu Savienības iniciatīvu koordināciju, no otras puses, tādējādi koncentrējoties uz Eiropas pievienoto vērtību un samazinot pārklāšanās iespējamību.

Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām programmām, jo īpaši nodrošinot rīku, kas var būt noderīgs arī citiem politikas mērķiem. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls būs līdzeklis, kas nodrošinās sasaisti ar citām programmām un iniciatīvām, „lejupvērsti” izplatot informāciju un popularizējot šīs programmas un iniciatīvas, kā arī apkopojot ieinteresēto personu „augšupvērstās” atsauksmes.

Jaunā programma arī palīdzēs novērst pārklāšanos ar citām programmām: tā neattieksies uz darbībām, kas paredzētas ar inovācijām saistītu tirgus nepilnību novēršanai, kas būs aptvertas programmā „Apvārsnis 2020”. Jo īpaši programmā „Apvārsnis 2020” paredzētie finanšu instrumenti būtu veltīti pētniecības un uz inovācijām balstītu uzņēmumu finansēšanai, turpretī jaunā programma būtu paredzēta tādiem MVU, kas attīstās un gatavojas izvērst starptautisku darbību. Šajā mērķgrupā jaunā programma palīdzētu novērst pārklāšanos ar Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta „Progress” (mikrofinansēšanas instruments „Progress”) darbībām. Šis instruments tika izveidots, Savienībai reaģējot uz krīzi un bezdarba un sociālās atstumtības palielināšanos. Mikrofinansēšanas instrumenta „Progress” mērķis ir uzlabot neaizsargāto grupu piekļuvi mikrofinansējumam un mikrofinansējuma pieejamību šīm grupām, jo īpaši sociālajā ekonomikā. Tas pats attiecas uz šī instrumenta pēcteci pēc 2013. gada, kura darbība attieksies arī uz ieguldījumiem sociālās jomas uzņēmumos. Turklāt ierosinātās programmas garantiju darbības tiks veiktas līdztekus struktūrfondu finansētajām garantiju sniegšanas darbībām. SMEG pēctecē lielāka uzmanība tiks pievērsta garantijām, kas atbalsta pārrobežu kreditēšanu un kreditēšanu vairākās valstīs, kā arī pārvēršanai vērtspapīros saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem. Tas ievērojami papildinātu tādas programmas kā JEREMIE, kas vērstas uz darbībām valsts un reģionu līmenī.

Tiks rūpīgi apsvērta arī jaunās programmas komplementaritāte ar ierosināto partnerības instrumentu. Ir būtiski, lai Eiropas Savienības ārējā darbība papildinātu Eiropas iekšējo pasākumu – ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanas – ārējo dimensiju.

Lai sasniegtu jaunās programmas mērķus un kā uzsvērts Komisijas paziņojumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ir būtiski, lai MVU konkrētās intereses un apstākļi tiktu ņemti vērā, plānojot visus Savienības politikas pasākumus un finansēšanas programmas. Nākotnē finanšu shēmu izstrādās tā, lai tiktu veicināta mazo uzņēmumu dalība finansēšanas programmās, vienkāršoti noteikumi, samazināta dalības izmaksas, paātrinātas finansējuma piešķiršanas procedūras un nodrošināta „vienas pieturas aģentūru”, tādējādi palīdzot Savienības finansējuma saņēmējiem.

1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X       Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 1.1.2014.—31.12.2020.

– X       Finansiālā ietekme (maksājumu apropriācijas) no 2014. līdz 2024. gadam (attiecībā uz finanšu instrumentiem līdz 2035. gadam)

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.      Paredzētie pārvaldības veidi[26]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

X Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– X       izpildaģentūrām

– X       Kopienu izveidotām struktūrām[27]

– ¨      valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨      personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

X Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām

Piezīmes

Tiek paredzēts, ka darbību daļēji tieši pārvaldīs Komisija, un daļēji to pārvaldīs netieši, pienākumus deleģējot izpildaģentūrām.

Attiecībā uz citām netiešas pārvaldības iespējām un ņemot vērā ierosinātajā programmā paredzēto darbību un projektu būtību, Komisija apsver iespēju izmantot esošu izpildaģentūru. Tā nodarbosies tikai ar uzdevumiem, kas nav saistīti ar politiskiem lēmumiem.

Tiek paredzēta arī dažu analītisko un etalonu noteikšanas darbību kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules tūrisma organizāciju un Eiropas Ceļojumu komisiju.

Finanšu instrumentus īstenos Eiropas Investīciju fonds.

2.         PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.      Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus

Eiropas Komisija pastāvīgi nodrošinās jaunās programmas īstenošanas uzraudzību tieši ar Komisijas dienestiem, netieši ar starpniekiem, piemēram, EIF un izpildaģentūrām, kam var uzticēt programmas daļu īstenošanu. Komisija sagatavos gada uzraudzības ziņojumu, kurā pārbaudīs atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē, lai varētu veikt politikas un finansēšanas prioritāšu nepieciešamās korekcijas. Izpildi novērtēs, piemērojot konsekventu rādītāju kopumu.

Uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā lielā mērā tiks izmantota sistēma, kas darbojas pašreizējā programmā, taču datu apkopošanas un analīzes sistēmā, kā arī izvērtēšanas un uzraudzības pieejā (pēc pašreizējās programmas izvērtējumos sniegtajiem ieteikumiem) tiks veikti turpmāk minētie uzlabojumi:

– noformulēt jaunu konkrētu rādītāju un uzraudzības sistēmas komplektu,

– paredzēt savstarpējo atsauci uz stratēģijas „Eiropa 2020” pamatrādītājiem, lai vadītu programmas pārvaldības procesu un sniegtu papildu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” uzraudzības procesā,

– izmantojot kontrafaktiskas metodikas, vajadzības gadījumā salīdzinot saņēmēju paraugus ar līdzīgu paraugu kopumu, lai atšķirtu programmas ietekmi uz ierosinātajiem rādītājiem no ekonomikas apstākļu izmaiņu ietekmes,

– ja vajadzīgs, izmantojot iespēju veikt tematisku izvērtēšanu dažādiem nākotnes programmas komponentiem.

Jaunajai programmai tiks veikts starpposma un ex post izvērtējums, lai novērtētu virzību uz mērķiem un rezultātus. Starpposma izvērtējums tiks pabeigts līdz 2017. gada beigām, lai to izmantotu programmas pēcteča instrumenta sagatavošanā. Ex post izvērtējums tiks veikts divu gadu laikā pēc programmas darbības pabeigšanas.

2.2.      Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.   Apzinātie riski

Programmas budžets tiks izpildīts, izmantojot finanšu instrumentus, dotācijas un publisko iepirkumu. Katram izdevumu veidam ir atšķirīgi riski. Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijās un Komisijas ex post revīzijās ir apzināti turpmāk minētie galvenie riski, kas var attiekties uz šo programmu:

Attiecībā uz finanšu instrumentiem — galvenie apzinātie riski ir saistīti ar (starptautisko finanšu starpnieku (SFS) un galasaņēmēju) atbilstību, līguma ievērošanu (Komisijas prasību pārnešanu līgumu dokumentācijā), procesu ievērošanu (Komisijas paredzēto procesu neievērošana) un izpildi (iepriekš definēto mērķu nesasniegšana).

Šie riska veidi tiks pārvaldīti, ņemot vērā turpmāk aprakstītos faktorus:

· nozīmīgus vadības un kontroles procesa aspektus veic SFS.

· Komisijai ievērojami jāpaļaujas uz SFS vadības kontroles sistēmām.

· Ir svarīgi nodrošināt pieņemamu kontroles līmeni īstenošanas ķēdē, visiem iesaistītajiem partneriem paredzot skaidrus pienākumus.

· Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (ĢD) finanšu struktūras galvenā ex ante pārbaude attiecas tikai uz budžeta darījumiem ar SFS, nevis uz projekta līmeņa darījumiem.

Attiecībā uz dotācijām — sarežģīto izmaksu attiecināmības noteikumu un dažu saņēmēju (MVU) salīdzinoši ierobežotās finanšu pārvaldības zināšanu dēļ varētu būt liels nepareizi deklarētu izmaksu risks (piemēram, saņēmēji pieprasa MVU īpašnieka-vadītāja izmaksas, kuras tiem nav radušās).

Pilnīgas datu bāzes trūkums, kurā būtu apkopota informācija par saņēmējiem, projektiem un deklarētajām izmaksām, var apgrūtināt saņēmēju ar augstu riska pakāpi un iespējamo divkāršo izmaksu deklarēšanas gadījumu vai citu pārkāpumu konstatēšanu, tādējādi krāpšanas apkarošanas darbības padarot neefektīvas.

Attiecībā uz publisko iepirkumu — atklātos konkursos vai atklātu konkursu specifikācijās nepamanītu kļūdu vai neizlabotu neprecizitāšu dēļ var tikt nekvalitatīvi izpildīti līgumi.

2.2.2.   Paredzētās kontroles metodes

Lai pārvaldītu iepriekš apzinātos riskus, paredzēts izmantot dažādas kontroles metodes.

1. FINANŠU INSTRUMENTI

Informācija par iekšējās kontroles sistēmu

Finanšu instrumentiem ir paredzēta vadības un kontroles sistēma, kas pamatota uz turpmāk minētajiem pasākumiem:

– SFS ex ante novērtējums;

– uz risku pamatota uzraudzība, tostarp pamatojoties uz standartizētu ziņošanu;

– preventīvas darbības, izstrādājot pienācīgas atbilstības, līguma ievērošanas, procesa ievērošanas un izpildes prasības;

– līgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas ļauj veikt korektīvus pasākumus īstenošanas kļūdas gadījumā attiecībā uz atbilstības, līguma ievērošanas, procesa ievērošanas un izpildes prasībām;

– ex ante kontroles pasākumi ĢD maksājumiem SFS trasta kontā;

– interešu saskaņošanas pasākumi;

– dalība pārvaldībā;

– piekļuves tiesības revīzijas vajadzībām attiecībā uz SFS, pakārtotajiem starpniekiem un galasaņēmējiem;

– pilnīgas revīzijas liecības, kas aptver īstenošanas ķēdi;

– likumības un lietderības revīzijas, ko veic Komisijas pārstāvji;

– integrēts ticamības veidošanas process, ņemot vērā SFS un pakārtoto starpnieku uzturētās iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmu, kas aptver atbilstības, līguma ievērošanas, procesu ievērošanas un izpildes prasības;

– finanšu pārskatus revidē ārēji revidenti;

– SFS vienreiz gadā iesniedz ticamības deklarāciju.

Pārbaudi, vai procesi darbojas atbilstoši paredzētajam, veic, izmantojot vairākus informācijas kanālus:

– vadības zināšanas par ĢD iekšējās kontroles sistēmām, kas apkopotas ikdienas darbā un pieredzē;

– formālie ĢD pārraudzības, pēckontroles un uzraudzības pasākumi;

– gada ICS pārskata rezultāti („pilnīga pamatprasību ievērošana”);

– riska novērtējumu rezultāti;

– ex ante un ex post kontroles, tostarp ziņojumi par izņēmumiem un/vai iekšējās kontroles trūkumiem;

– ĢD ārējo finanšu revīziju rezultāti;

– ĢD Iekšējās revīzijas struktūras veiktais revīzijas un konsultatīvais darbs;

– programmu izvērtējumi, ko veikuši ārēji vērtētāji.

Papildu atgriezenisko saiti par kontroles sistēmas pietiekamību gūst IAC, IAS vai ECA veiktās revīzijās.

Kontroles sistēmas aptverto kontroles pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēšana

Paredzētie kontroles pasākumi ir aplūkoti vispārīgi, saskaņā ar COSO iekšējās kontroles paraugdefinīciju: „process, kas izstrādāts, lai sniegtu pamatotu pārliecību par mērķu sasniegšanu un darbību iedarbību un efektivitāti, finanšu pārskatu uzticamību un atbilstību piemērojamajiem tiesību un normatīvajiem aktiem”. Kontroles pasākumu izmaksas tiek aprēķinātas vispārēji, ietverot visas darbības, kas tieši vai netieši saistītas ar SFS, FI un FB tiesībām un izdevumu pareizību. Ja iespējams, tās norāda sīkāk pa dažādajiem pārvaldības posmiem un kopā ar paredzētās kontroles sistēmas aprakstu.

Korekcijas, lai ņemtu vērā jaunajā priekšlikumā ietvertās paredzamās izmaiņas, iekļauj datus par šādām būtiskām izmaiņām:

a) saskaņā ar kapitāla/aizdevumu platformu piemērojamo noteikumu skaidrošana un preventīvās darbības izvēršana, izstrādājot atbilstīgas prasības;

b) interešu pasākumu un turpmāku līgumisku tiesiskās aizsardzības līdzekļu saskaņošana, kas ļauj veikt korektīvus pasākumus īstenošanas kļūdas gadījumā attiecībā uz prasībām.

Paredzamā riska līmeņa novērtējums saistībā ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem

Saskaņā ar paredzēto kontroles sistēmu paredzamais riska līmenis saistībā ar neatbilstību (ko definē kā paredzamo kļūdas risku attiecībā uz likumību un pareizību darījumu līmenī) vairāku gadu gaitā saglabāts mazāks par 2%, tomēr ar zemākām izmaksām riska biežuma un riska ietekmes mazināšanas dēļ, ko panāks, ieviešot papildu pasākumus.

Paredzams, ka kļūdu līmenis samazināsies piemērojamo noteikumu, tostarp SMART prasību, skaidrošanas, turpmākas līgumisko tiesiskās aizsardzības līdzekļu stiprināšanas un interešu saskaņošanas pakāpes palielināšanās dēļ.

2. DOTĀCIJAS

Paredzams, ka ievērojamas šīs programmas budžeta daļas izpildes pārvalde būs netieša un centralizēta, t.i., to veiks izpildaģentūras.

Informācija par iekšējās kontroles sistēmas struktūru

Pašreizējā iekšējās kontroles sistēma ir pamatota uz Komisijas iekšējās kontroles standartu īstenošanu, procedūrām labāko projektu atlasei un to pārveidei juridiskos instrumentos, projektu un līgumu pārvaldību visā projekta ciklā, prasījumu ex ante pārbaudēm, tostarp revīzijas apliecinājumu saņemšanu, ex ante apliecinājumiem par izmaksu aprēķināšanas metodēm, ex post revīzijām un korekcijām, un izvērtēšanu.

Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus dokumentācijā ir detalizēti norādījumi par atbilstības noteikumiem, galvenokārt par visbiežāk sastopamajām kļūdām attiecībā uz personāla izmaksām. Saņēmēji tiek aicināti jau priekšlikuma iesniegšanas brīdī sniegt pietiekamu informāciju par paredzamajām izmaksām, kas ļauj veikt ex ante pārbaudes un konstatēt iespējamās kļūdas un pārpratumus, un vajadzības gadījumā mainīt dotācijas līguma izpildi vai pielāgot līgumu. Tādējādi tiek ievērojami palielināta saņēmēju juridiskā noteiktība un samazināts kļūdu rašanās risks.

Ex post kontroles tiks veiktas, lai noteiktu reprezentatīvu vidējo kļūdu īpatsvaru, kas saglabāsies, neraugoties uz mācībām, ex ante pārbaudēm un labojumiem. Programmas izdevumu ex post revīzijas stratēģija būs pamatota uz darījumu finanšu revīziju, ko definē saskaņā ar naudas vienības atlases metodi un ko papildina uz risku pamatota izlase. Ex post revīzijas stratēģiju attiecībā uz likumību un pareizību papildinās stiprināta operatīvā izvērtēšana un krāpšanas apkarošanas stratēģija (skatīt turpmāk 2.3. punktu).

Kontroles sistēmas aptverto kontroles pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēšana

Būs jārod līdzsvars starp programmas pievilcīguma palielināšanu, samazinot saņēmēju kontroles slogu (lielāka uzticēšanās un risks, plašāk izmantojot vienotās likmes, vienreizējos maksājumus un vienību izmaksu shēmas), no vienas puses, un pamatota maksimāli zema neizlaboto kļūdu īpatsvara nodrošināšanu, no otras puses.

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts izveidos ekonomiski izdevīgu iekšējās kontroles sistēmu, kas sniegs pietiekamu ticamību tam, ka daudzgadu izdevumu periodā neizlaboto kļūdu skaits gadā nepārsniegs 2-5 %; turklāt visbeidzot jāpanāk, lai daudzgadu programmu noslēgumā, pēc tam, kad ņemta vērā visu veikto revīziju finansiālā ietekme, labotās summas un nepareizi izmaksāto summu atmaksājumi, atlikušo kļūdu līmenis pēc iespējas pietuvotos 2 %.

Revīzijas stratēģijas mērķis ir nodrošināt godīgu un ticamu kļūdu riska atspoguļojumu un iedarbīgi un efektīvi pārbaudīt norādes par krāpšanu. Priekšlikumu ex ante pārbaudēm pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas un atbilstības noteikumu izskaidrošanas nevajadzētu ievērojami palielināt līguma slēgšanai vajadzīgo laiku. Deleģētie kredītrīkotāji vienreiz gadā ziņo par kontroles izmaksām un ieguvumiem, un Komisija termiņa vidusposma pārskatā ziņo likumdevējai iestādei par sasniedzamo neatbilstības līmeni.

Paredzamā riska līmeņa novērtējums saistībā ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem

A. Pašreizējie kļūdu avoti

Pamatojoties uz līdzšinējiem rezultātiem, ir apzināts, ka kļūdas bieži vien atkārtojas šādās jomās:

· personāla izmaksas: vidējo vai budžetā paredzēto izmaksu (nevis faktisko izmaksu) deklarēšana, programmai patērētā laika uzskaites neveikšana, neattiecināmo izmaksu deklarēšana (MVU īpašnieka-vadītāja izmaksas);

· citas tiešās izmaksas: bieži sastopamas kļūdas ir apakšlīgumu slēgšana bez iepriekšējas atļaujas vai neņemot vērā izmaksu lietderības noteikumus utt.;

· netiešās izmaksas: vairākos gadījumos netiešās izmaksas ir tiešo izmaksu vienotas likmes procentuālā daļa, tāpēc netiešo izmaksu kļūda ir proporcionāla tiešo izmaksu kļūdai.

В. Ierosinātās vienkāršošanas iespējas

Programma gūs labumu no Finanšu regulas trīs gadu pārskatā iekļautajiem vienkāršošanas pasākumiem. Šajā struktūrā Komisija izmantos iespēju pieņemt vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienību izmaksu shēmas MVU īpašniekiem-vadītājiem vai standarta likmes personāla izmaksām saskaņā ar saņēmēja parastajiem grāmatvedības principiem.

C. Kontroles izmaiņu devums paredzamā neatbilstības līmeņa samazināšanā

Sākumpunkts ir pašreizējā situācija, pamatojoties uz līdz šim CIP veiktajām dotāciju revīzijām. Kļūdu īpatsvars līdz šim veiktajās CIP revīzijās ir apmēram 5%. Pamatojoties uz turpmāk norādītajiem pieņēmumiem, ka:

– saskaņā ar gaidāmo Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu piešķirto dotāciju saņēmēji ir līdzīgi saņēmējiem, kuri piedalījās CIP programmā, un

– tiek lēsts, ka vienas trešdaļas kļūdu cēlonis ir iepriekš B punktā norādītais,

ir paredzams, ka Finanšu regulā iekļauto vienkāršošanas pasākumu veikšanas rezultātā samazināsies kļūdu īpatsvars. Paredzams, ka kļūdu daudzums samazināsies arī pēc atbilstības noteikumu ex ante izskaidrošanas.

Secinājums: apkopojot visus iepriekš minētos pasākumus, galīgais mērķis ir panākt, lai līdz cikla beigām atlikušo kļūdu līmenis pēc iespējas pietuvotos 2%.

Šis scenārijs ir pamatots uz pieņēmumu, ka vienkāršošanas pasākumi lēmumu pieņemšanas procesā netiek būtiski mainīti.

3. PUBLISKAIS IEPIRKUMS

Iekšējās kontroles struktūra, kas pamatota uz Komisijas iekšējās kontroles standartiem, publiskā iepirkuma procedūrām labāko priekšlikumu atlasei un līgumu pārvaldību visā projekta/līguma darbības laikā, un rēķinu un maksājumu ex ante pārbaudēm, nodrošina, lai atlikušo kļūdu līmenis nepārsniegtu 2 %.

2.3.      Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisijas Stratēģijas krāpšanas apkarošanai (CAFS)[28] kontekstā un ar OLAF palīdzību, piedaloties OLAF krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīklam (FPDNet) un apspriežoties ar to, ĢD ENTR ir izstrādājis savu Stratēģijas krāpšanas apkarošanai (AFS) projektu, kas attiecas gan uz iekšējas, gan ar saņēmējiem un darbuzņēmējiem saistītas krāpšanas un pārkāpumu novēršanas un atklāšanas pasākumiem. AFS tiks atjaunināts vienreiz gadā.

Jo īpaši attiecībā uz dotācijām ĢD ENTR AFS rīcības plānā ir paredzēts izveidot visu saņēmēju (koordinatoru, partneru, darbuzņēmēju un citu iesaistīto personu) un projektu (pārskatu un izmaksu deklarāciju) centrālu reģistru. Šī datu bāze, kā arī krāpšanas pazīmju vai „brīdinājuma signālu” identificēšanai paredzētu jaudīgu datu analīzes rīku plānotā iegāde ievērojami uzlabos tā kontroles funkcijas un revīzijas spējas.

Lai palielinātu zināšanas un spējas, kas vajadzīgas, lai veiktu profilaktiskus un efektīvus kontroles pasākumus, ĢD ENTR AFS rīcības plānā ir paredzēts piedāvāt īpašus mācību kursus un norādījumu materiālus. Turklāt tiks izstrādāta un ieviesta kontroles stratēģija saņēmēju finansiālo un tehnisko spēju novērtēšanai, kā arī saņēmēju iedalīšanai riska kategorijās, pamatojoties uz krāpšanas pazīmju rādītājiem, reģistrāciju IT rīkos un veicamo ex ante/ex post revīziju atzīmēšanu.

Papildus tiks izstrādātas revīzijas procedūras un norādījumi uz risku pamatotu ex post revīziju veikšanai, pievēršot uzmanību iespējamiem krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem. Šī AFS būs arī precīzāk saskaņota ar iekšējās kontroles standartiem, jo īpaši attiecībā uz riska novērtēšanu, un citu ĢD un deleģēto struktūru AFS.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem Komisija nodrošina, lai ar SFS noslēgto līgumu dokumentācijā būtu ietverti krāpšanas, korupcijas un citu pretlikumīgu darbību novēršanas pasākumi, tostarp, piemēram, uzraudzība, ko veic, pamatojoties uz iepriekš definētām Komisijas prasībām, un pienākums SFS šos pasākumus pārņemt savos līgumos ar izvēlētiem starpniekiem un savās vadības un kontroles sistēmās.

3.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.      Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas (indikatīvi)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

1. pozīcija || Dif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[1] || Darbības izdevumu pozīcija: 02 02 01 Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma || Dif. || JĀ || JĀ || JĀ || nē

[1] || Administratīvo izdevumu pozīcija(-s) || Nedif. || JĀ || JĀ || JĀ || nē

3.2.      Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.   Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: 1 || Numurs || [Kategorija……………...……………………………………………………………….]

ĢD: ENTR || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || Pēc 2020. gada || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || 213,600 || 256,000 || 300,500 || 346,000 || 393,500 || 441,000 || 492,400 || || 2443,000

Maksājumi || (2) || 110,240 || 235,240 || 287,240 || 311,240 || 327,240 || 368,240 || 439,240 || 364,320 || 2443,000

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[29] || 02.0104 || (3) || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 12,000 || 12,000 || || 79,000

KOPĀ — ENTR ĢD apropriācijas || Saistības || =1+3 || 224,600 || 267,000 || 311,500 || 357,000 || 404,500 || 453,000 || 504,400 || || 2522,000

Maksājumi || =2 +3 || 121,240 || 246,240 || 298,240 || 322,240 || 338,240 || 380,240 || 451,240 || 364,320 || 2522,000

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 213,600 || 256,000 || 300,500 || 346,000 || 393,500 || 441,000 || 492,400 || || 2443,000 ||

Maksājumi || (5) || 110,240 || 235,240 || 287,240 || 311,240 || 327,240 || 368,240 || 439,240 || 364,320 || 2443,000 ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu apropriācijām || (6) || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 11,000 || 12,000 || 12,000 || || 79,000 ||

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas <1>. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || =4+ 6 || 224,600 || 267,000 || 311,500 || 357,000 || 404,500 || 453,000 || 504,400 || || 2522,000 ||

Maksājumi || =5+ 6 || 121,240 || 246,240 || 298,240 || 322,240 || 338,240 || 380,240 || 451,240 || 364,320 || 2522,000 ||

||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ

ĢD: ENTR ||

Ÿ Cilvēkresursi || 18,764 || 19,140 || 19,522 || 19,913 || 20,311 || 20,717 || 21,131 || 139,498

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,088 || 0,089 || 0,091 || 0,093 || 0,095 || 0,097 || 0,639

|| || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas ĢD ENTR[30] 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || 18,850 || 19,228 || 19,611 || 20,004 || 20,404 || 20,812 || 21,228 || 140,137

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || Pēc 2020. gada || KOPĀ

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.‑5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 243,450 || 286,228 || 331,111 || 377,004 || 424,904 || 473,812 || 525,628 || || 2662,137

Maksājumi || 140,090 || 265,468 || 317,851 || 342,244 || 358,644 || 401,052 || 472,468 || 364,320 || 2662,137

3.2.2.   Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Norādīt mērķus un rezultātus[31] ò || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ

|| REZULTĀTI

|| Rezultāta veids[32] || Vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: pamatnosacījumu uzlabošana, lai veicinātu ES uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| Darbības Eiropas konkurētspējas uzlabošanai || Pētījumi, ietekmes novērtējumi, izvērtēšanas, konferences || 0,250 || 54 || 13,500 || 55 || 13,750 || 57 || 14,250 || 58 || 14,500 || 60 || 15,000 || 61 || 15,250 || 62 || 15,500 || 407 || 101,680

|| Darbības MVU politikas izstrādei un MVU konkurētspējas veicināšanai || Sanāksmes, ziņojumi, datu bāzes || 0,075 || 98 || 7,350 || 98 || 7,350 || 122 || 9,150 || 124 || 9,300 || 128 || 9,600 || 138 || 10,350 || 152 || 11,400 || 860 || 64,480

|| Tūrisms || Projekti, balvas, apsekojumi, pasākumi || 1,000 || 9 || 9,000 || 12 || 12,000 || 16 || 16,000 || 19 || 19,000 || 22 || 22,000 || 25 || 25,000 || 28 || 28,000 || 131 || 131,440

|| Jaunas patēriņa preču uzņēmējdarbības koncepcijas || Projekti jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū || 1,000 || 8 || 8,000 || 9 || 9,000 || 11 || 11,000 || 13 || 13,000 || 14 || 14,000 || 15 || 15,000 || 17 || 17,000 || 87 || 86,800

|| Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || 384,400

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2: uzņēmējdarbības veicināšana || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| Darbības uzņēmējdarbības veicināšanai || Pētījumi, kampaņas, pasākumi || 0,5 || 5 || 2,500 || 6 || 3,000 || 5 || 2,500 || 6 || 3,000 || 6 || 3,000 || 6 || 3,000 || 7 || 3,500 || 41 || 20,720

|| Apmaiņu skaits || 0,007 || 600 || 4,200 || 720 || 5,040 || 1300 || 9,100 || 1400 || 9,800 || 1650 || 11,550 || 1770 || 12,390 || 2000 || 14,000 || 9440 || 66,080

|| Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || 86,800

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3: Finanšu pieejamības uzlabošana MVU || || || || || || || || || || || || || || || ||

Finanšu instrumenti || MVU saņēmēju skaits (aizdevumu garantijas) || 0,004 || 7500 || 30,000 || 17 000 || 68,000 || 27 000 || 108,000 || 31 000 || 124,000 || 31 000 || 124,000 || 31 000 || 124,000 || 42 000 || 168,000 || 186500 || 746,320

|| Aizdevumu apjoms (miljoni EUR) || || 1 071 || || 2 201 || || 3 384 || || 3 995 || || 4 065 || || 4 119 || || 5 420 || || 24255 ||

|| MVU saņēmēju skaits (riska kapitāls) || 1, 220 || 10 || 12,200 || 30 || 36,600 || 46 || 56,120 || 85 || 103,700 || 115 || 140,300 || 140 || 170,800 || 140 || 170,800 || 566 || 690,000

|| Piesaistītie līdzekļi, miljonos EUR (riska kapitāls) || || 103 || || 343 || || 686 || || 1 064 || || 1 445 || || 1 817 || || 1 869 || || 7 327 ||

|| Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || 1436,320

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4: piekļuves tirgum uzlabošana || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| Eiropas Biznesa atbalsta tīkls || Partnerības priekšlikumi || 0,005 || 5732 || 28,660 || 5821 || 29,105 || 5923 || 29,615 || 6040 || 30,200 || 6106 || 30,530 || 6336 || 31,680 || 6540 || 32,700 || 42 498 || 212,500

|| MVU, kas saņem atbalsta pakalpojumus (uz 1000 MVU) || 0,065 || 403 || 26,195 || 418 || 27,170 || 438 || 28,47 || 458 || 29,77 || 488 || 31,720 || 508 || 33,020 || 539 || 35,035 || 3252 || 211,380

|| Atbalsts MVU ārvalstīs || Pētījumi || 0,250 || 10 || 2,500 || 12 || 3,000 || 15 || 3,750 || 14 || 3,500 || 15 || 3,750 || 18 || 4,500 || 20 || 5,000 || 104 || 25,951

|| || MVU centri; MVU palīdzības dienesti || 1,000 || 5 || 5,000 || 6 || 6,000 || 7 || 7,000 || 9 || 9,000 || 10 || 10,000 || 11 || 11,000 || 12 || 12,000 || 60 || 60,000

|| || Platformas, pasākumi , veicināšanas darbības || 0,200 || 6 || 1,200 || 6 || 1,300 || 8 || 1,600 || 10 || 1,900 || 10 || 2,000 || 12 || 2,400 || 13 || 2,600 || || 13,249

|| Atbalsts starptautiskai sadarbībai rūpniecības nozarē || Darbsemināri, sanāksmes || 0,200 || 5 || 1,000 || 7 || 1,400 || 8 || 1,600 || 9 || 1,800 || 10 || 2,000 || 11 || 2,200 || 12 || 2,400 || 62 || 12,400

|| Starpsumma — 4. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || 535,480

|| KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 213,600 || || 256,000 || || 300,500 || || 346,000 || || 393,500 || || 441,000 || || 492,400 || || 2443,000

3.2.3.   Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.            Kopsavilkums

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu 

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 18,764 || 19,140 || 19,522 || 19,913 || 20,311 || 20,717 || 21,131 || 139,498

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,088 || 0,089 || 0,091 || 0,093 || 0,095 || 0,097 || 0,639

Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 18,850 || 19,228 || 19,611 || 20,004 || 20,404 || 20,812 || 21,228 || 140,137

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[33] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma —ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 18,850 || 19,228 || 19,611 || 20,004 || 20,404 || 20,812 || 21,228 || 140,137

3.2.3.2.            Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms pilnslodzes ekvivalentos FTE

|| || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 110 || 110 || 110 || 110 || 110 || 110 || 110

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[34] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 58 || 58 || 58 || 58 || 58 || 58 || 58

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy[35] || Galvenā mītne[36] || || || || || || ||

|| || Delegācijas || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 168 || 168 || 168 || 168 || 168 || 168 || 168

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. ĢD ENTR paredz daļēji deleģēt vadības pienākumus esošai izpildaģentūrai. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā no šī procesa rezultātiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X       Priekšlikums/iniciatīva ir saderīgs ar Komisijas ierosināto daudzgadu finanšu shēmu 2014.‑2020. gadam, COM(2011)500 galīgā redakcija.

– ¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

– ¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[37].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.   Trešo personu iemaksas [tiks aizpildīts]

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || Kopā

Valstis, kas nav ES dalībvalstis un piedalās programmā[38] || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || Pm || Pm || Pm || Pm || Pm || Pm || Pm || Pm

3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X       Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[39]

Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skatīt 1.6. punktu)

Priekšmets || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[2]               Vairāk nekā 50 000 dažādu intelektuālā īpašuma tiesību tīmekļa portāla un e-mācību pakalpojumu lietotāju pirmajos 3 gados, vairāk nekā 2 miljoni apmeklējumu; vairāk nekā 30 mācību semināri un interaktīvi darbsemināri katru gadu, no kuriem 2/3 ir veikti Eiropā, lai palīdzētu kliedēt MVU bažas.

[3]               Pētījumiem/apsekojumiem, ko veiktu atsevišķas dalībvalstis, būtu mazāka Eiropas pievienotā vērtība, tajos nevarētu apskatīt situāciju ES mērogā, un, iespējams, var pārklāties pētījumi, kas jau veikti citās valstīs.

[4]               Šā veida pasākumiem ir lielāka pievienotā vērtība un ietekme, ja tiek izmantota dalībvalstu darbības koordinējoša/papildinoša pieeja; turklāt mazākām dalībvalstīm ir mazāk resursu savu galamērķu, jo īpaši starptautisku tūrisma produktu, popularizēšanai.

[5]               COM(2011) 500 galīgā redakcija, SEC(2011) 867-868 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” — II daļa — Faktu lapas.

[6]               Nobeiguma ziņojums “Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras novērtējums”, 12.5.2011. http://ec.europa.eu/cip/files/docs/evaluation-of-eaci-may-2011_en.pdf.

[7]               http://ec.europa.eu/cip/files/docs/public-consultation-annex2-to-final-report_en.pdf.

[8]               http://ec.europa.eu/enterprise/dg/files/evaluation/final_report_eip_interim_evaluation_04_2009_en.pdf.

[9]               http://ec.europa.eu/cip/files/docs/eip-final-evaluation-report_en.pdf.

[10]             Programmas budžets ir palielināts, salīdzinot ar Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” (COM(2011) 500) publicēto summu, jo standartizācijas atbalstam paredzētās darbības līdz pat EUR 182 miljonu apmērā tiks finansētas ārpus šīs programmas, lai saglabātu to sekmīgu struktūru un efektīvu īstenošanu.

[11]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[12]             COM(2010) 614 galīgā redakcija.

[13]             COM(2008) 394 galīgā redakcija.

[14]             COM(2011) 78 galīgā redakcija.

[15]             COM(2011) 398 galīgā redakcija.

[16]             OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[17]             Eurobarometer 2009. gada apsekojums par uzņēmējdarbību.

[18]             COM(2010) 352 galīgā redakcija.

[19]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[20]             OV L 11, 28.2.2011., 1. lpp.

[21]             OV L 310,9.11.2006., 15. lpp.

[22]             Šie rādītāji attiecas uz izmaiņām uzņēmumu un rūpniecības politikas jomā. Komisija nav vienīgā iestāde, kas atbildīga par šo mērķu sasniegšanu. Iznākumus šajā jomā ietekmē vairāki citi faktori, ko Komisija nekontrolē.

[23]             NEER/REER, pamatojoties uz ULC, izslēdzot valūtu kursa svārstību ietekmi (NEER: nominālais efektīvais valūtas kurss; REER: reālais efektīvais valūtas kurss; ULC: darbaspēka vienības izmaksas).

[24]             ABM — uz darbības jomām balstīta pārvaldība; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[25]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[26]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[27]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[28]             COM(2011) 376, 24.6.2011.

[29]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), izpildaģentūras (neņemot taking vērā paredzēto papildu pienākumu uzticēšanu ārējām institūcijām), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[30]             ĢD ENTR paredz daļēji deleģēt vadības pienākumus esošai izpildaģentūrai. Ja vajadzīgs, summas un aprēķini tiks koriģēti saskaņā ar deleģēšanas rezultātiem. „Pārējie administratīvie izdevumi”, kā norādīts šī LFS pielikumā, attiecas uz obligāto komiteju sanāksmju finansēšanu.

[31]             Šis aptuvenais darbības apropriāciju iedalījums un no tā izrietošais budžeta sadalījums ierosinātajās darbībās ir pamatots uz paredzēto darbību būtību: piemēram, darbības MVU politikas izstrādei un MVU konkurētspējas veicināšanai ir politikas izstrāde, pamatojoties uz pētījumiem un pasākumiem, kas tiks īstenoti, rīkojot publiskos iepirkumus, un salīdzinoši būs lētāki nekā darbības, kas paredzētas tūrisma un patēriņa preču jomā un kur tiks izteikti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

[32]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[33]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[34]             CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls (Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts.

[35]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[36]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[37]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[38]             Programmā saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, iemaksājot Programmā finansiālu ieguldījumu, var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (skatīt 5. pantu).

[39]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.