52008DC0468

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.7.2008

COM(2008)468 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

CEĻĀ UZ PĒTNIECĪBAS KOPĪGU PLĀNOŠANU – Sadarbība kopīgu problēmu efektīvākai risināšanai {SEC(2008) 2281} {SEC(2008) 2282}

(IESNIEGUSI KOMISIJA)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

CEĻĀ UZ PĒTNIECĪBAS KOPĪGU PLĀNOŠANU –Sadarbība kopīgu problēmu efektīvākai risināšanai

Ievads |

Ieguldot līdzekļus pētniecībā šodien, mēs nodrošinām labāku nākotni gan mums, gan nākamajām paaudzēm. Eiropai pētniecībā jāiegulda ne tikai vairāk līdzekļu, bet šie līdzekļi jāiegulda arī efektīvāk, ja Eiropa vēlas sasniegt savus pasludinātos mērķus – līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko izaugsmi un konkurenci, vienlaikus nodrošinot augstu mūsu dzīves un vides kvalitāti, kā arī efektīvu ES, kas nes labumu visu dalībvalstu iedzīvotājiem.

Šā aspekta nozīmība ir atzīta Lisabonas stratēģijā, par stratēģijas neatliekamāko mērķi nosakot pāreju uz zināšanu sabiedrību (tās kodolu veido zinātne, tehnoloģija un jauninājumi) un aicinot veikt lielākus un efektīvākus ieguldījumus pētniecībā. Ja Eiropa vēlas gūt panākumus, tai jāpastiprina savi centieni. Svarīgākais ir, ka Eiropai jābūt gatavai izstrādāt drošas un novatoriskas idejas par Eiropas pētniecības organizatorisko satvaru.

Šajā ziņojumā izklāstīta jauna un tālejoša pieeja, kā, uzlabojot sadarbību, var efektīvāk izmantot ierobežoto publisko finansējumu pētniecības un attīstības jomā. Ziņojumā ierosinātā jaunā iniciatīva (kopīgā plānošana) iezīmē pārmaiņas Eiropas pētniecības sadarbībā. Ar „kopīgo plānošanu” saprot brīvprātīgu procesu pastiprinātas dalībvalstu partnerības izveidei; šīs partnerības pamatā ir viennozīmīgi principi un pārredzama, augstā līmenī īstenota pārvaldība. Pastiprinot to personu sadarbību, kas izstrādā un pārvalda pētniecības programmas, stratēģiskās jomās jāpaaugstina pētniecībai paredzētā publiskā, dalībvalstīs atvēlētā finansējuma efektivitāte un ietekme. Kopīgā plānošana attiecas galvenokārt uz publiski finansētām pētniecības programmām, tādējādi izveidojas valsts-valsts sadarbība. Tādējādi šī sadarbība pēc savas būtības atšķiras no publiskā un privātā sektora sadarbības, kas norisinās, piemēram, kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu[1] ietvaros. Tomēr rūpniecības nozarei – un citām ieinteresētajām aprindām – jāpiedalās apspriešanās procesā un atsevišķu pasākumu īstenošanā kopīgo plānošanas iniciatīvu ietvaros. Īstenojot kopīgo plānošanu, arī ieinteresētās personas gūs nozīmīgus ieguvumus.

Kopīgajai plānošanai piemīt potenciāls kļūt par instrumentu, kas Eiropas pētniecībai ir vismaz tikpat svarīgs kā Pamatprogrammas un kas izmaina eiropiešu uzskatus par pētniecību. Šis paziņojums, kurā ir ierosināta jaunā pieeja, ir tieša atbilde uz Eiropadomes, Padomes un Eiropas Parlamenta pēdējos gados atkārtoti paustajiem aicinājumiem izstrādāt aptverošāku un labāku kopīgo plānošanu[2]. Šis paziņojums ir arī atbilde uz ieinteresēto personu prasībām ieviest brīvprātīgu, augšupēju pieeju apvienojumā ar stratēģisku virzību Eiropas līmenī, un ar šo paziņojumu ņem vērā to, ka ieinteresētās personas noraida vienveidīgu, visiem piemērotu metodi.

Šajā kontekstā ar Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (ETS plāns)[3] ir izstrādāts izmēģinājuma projekts, lai kopīgi atrisinātu Eiropas sabiedrībai nozīmīgu problēmu. ETS plāna, kas ir neatņemams Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas balsts, mērķis ir paātrināt zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību un ieviešanu, īstenojot saskaņotu darbību kopumu, tostarp kopīgo plānošanu.

Šis paziņojums ir viena no piecām Komisijas 2008. gadā plānotajām iniciatīvām pēc Zaļās grāmatas „Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas”[4] pieņemšanas. Paziņojums ir īpaši saistīts ar aspektu „Pētniecības programmu un prioritāšu optimizēšana” un ir nākamais solis ceļā uz „piekto brīvību”, likvidējot šķēršļus zināšanu brīvai apritei.

1. NEPIECIEšAMīBA PēC JAUNAS PIEEJAS DALīBVALSTU SADARBīBAI PēTNIECīBAS JOMā

Risinot Eiropas galvenās sabiedrības problēmas, jāiesaista zinātne un tehnoloģija[5]

Eiropas nākotne turpmākajos gadu desmitos būs atkarīga no tā, kā Eiropa reaģēs uz vairākām svarīgām sabiedrības problēmām. Dažas no šīm problēmām ir: saglabāt Eiropas labklājību, ņemot vērā pieaugošo konkurenci pasaulē, ņemt vērā Eiropas iedzīvotāju, kas noveco, vajadzības un imigrācijas izraisītās problēmas un veicināt ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību, cilvēku veselības un vides aizsardzību, pārtikas kvalitātes un pārtikas pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju drošību.

Vienlaikus Eiropas iedzīvotāji arvien lielākā mērā sagaida, ka šīs problēmas tiks atrisinātas, izmantojot zinātni un tehnoloģiju.

Mūsu partneri ārpus Eiropas (gan tradicionālie – ASV un Japāna, gan jaunie – Ķīna, Indija utt.) to jau ir sapratuši. Viņi uzsāk plašas un mērķtiecīgas pētniecības programmas un savstarpēji sadarbojas. Eiropai un tās dalībvalstīm jārod pārliecinošāka, saskaņotāka un saskanīgāka atbilde uz šīm problēmām, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem.

Salīdzinājumā ar Eiropas galvenajiem partneriem Eiropas ieguldījumi pētniecībā joprojām ir pārāk mazi, un gan publiskā, gan privātā sektora izdevumi pētniecībā un attīstībā pēdējos desmit gados kopumā nav mainījušies. Ja Eiropa nespēj ātri un ievērojami palielināt savus izdevumus, tai ir jāatrod jauni un novatoriski paņēmieni, kā lietderīgāk un efektīvāk izmantot savus ierobežotos līdzekļus pētniecības un attīstības jomā. Lai palielinātu sabiedrības ieguvumus no pētniecībai un attīstībai paredzētā publiskā finansējuma, Eiropai arī jāpastiprina savas spējas pārvērst pētniecības rezultātus sociālos un saimnieciskos sasniegumos, jo īpaši izmantojot Eiropas rūpniecības novatoriskās spējas, kā arī veicinot pieprasījumu pēc attiecīgajiem jauninājumiem[6].

Sadrumstalotas pētniecības dēļ neizmantotās iespējas

Dalībvalstis un Kopiena pēdējos gados ir uzņēmušās daudzas iniciatīvas, lai vairotu publiski finansētas pētniecības ietekmi un paaugstinātu tās efektivitāti. Tomēr uzmanība nebija pievērsta vienam no acīmredzamākajiem iemesliem nepietiekamajam ieguvumam no pētniecības un attīstības, proti, trūkstošajai sadarbībai un koordinācijai starp publiski finansētajām dalībvalstu pētniecības un attīstības programmām. Ieinteresētās personas šo aspektu jau sen ir atzinušas par ES pētniecības un attīstības sistēmas trūkumu. Tomēr, neraugoties uz pēdējos gados īstenotajiem centieniem šo problēmu atrisināt, Eiropas pētniecības nozare joprojām ir ievērojami sadrumstalota.

Valstu līmenī šobrīd plāno, finansē, uzrauga un novērtē 85 % no publiski finansētās pētniecības un attīstības apmēra, un sadarbība un koordinācija starp valstīm ir pārāk niecīga. Īstenojot pārrobežu sadarbību, finansē mazāk par 6 % no kopējiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un tikai 15 % no Eiropas publiski finansētās civilās pētniecības un attīstības (10 % no tā attiecas uz starpvaldību organizācijām un programmām un 5 % – uz Pamatprogrammu).

Nav pareizi apgalvot, ka visa pētniecības plānošana ir jāveic sadarbojoties un ka plānošana vienīgi valsts līmenī būtu jāizbeidz. Plānošanai valsts līmenī ir vieta Eiropas pētniecības vidē, īpaši tad, ja plānošanas ietvaros uzmanību pievērš konkrētās valsts vajadzībām un prioritātēm un ja Eiropas līmeņa sadarbības rezultātā nerodas ieguvumi, kuru mērogs un apjoms ir ievērojami.

Jautājums drīzāk ir par to, ka jomās, kas ir stratēģiski svarīgas visai Eiropai vai lielai tās daļai, publiski finansētas pētniecības plānošanas sadrumstalotības rezultātā ieguvumi ir nepietiekami un rada Eiropai ievērojamas izmaksas, kā arī neļauj sasniegt šādus sabiedrības mērķus.

- Raugoties no visas Eiropas perspektīvas, nacionālās pētniecības programmas varētu nelietderīgi dublēt viena otru, un tās nebūtu pietiekami visaptverošas un plašas.

- Daudzās valsts procedūras sarežģī pārrobežu programmas un attur starptautiski orientētus pētniecības dalībniekus iegūt pētniecības finansējumu citās valstīs.

- Pārrobežu programmu jomā pastāvošā sadarbības trūkuma dēļ ir sarežģīti kopīgi risināt kopīgās problēmas un apkopot pa visu Eiropu izkliedētos datus un zināšanas, šā iemesla dēļ tiek traucēta pētnieku pārrobežu mobilitāte un apmācība un palēninās pētniecības rezultātu starptautiskā izplatība.

- Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Eiropas līmenī tiek traucēta stratēģiskā pētniecības plānošana un horizontālā politikas saskaņošana.

1. ierāmējums. Publiski finansētās pētniecības sadrumstalotība Eiropas pētniecības telpā

Zinātnes un tehnoloģijas jomās, piemēram, pastāv milzīgas atšķirības attiecībā uz pētniecībā un attīstībā ieguldīto līdzekļu apmēru, pašreizējās saskaņotības/sadrumstalotības pakāpi un darbības rezultātiem, un starp šiem faktoriem nepastāv viennozīmīga lineāra attiecība. Nākamajā attēlā ir redzams publiskā finansējuma apjoms, Eiropas līmenī pastāvošās saskaņotības/sadrumstalotības pakāpes novērtējums un Eiropas publiskā finansējuma relatīvais apmērs dažās zinātnes un tehnoloģijas jomās salīdzinājumā ar ASV. Šis attēls nav visaptverošs situācijas atainojums, tomēr tas atspoguļo to, ka katra zinātnes un tehnoloģijas joma ir īpaša un tai ir nepieciešama attiecīgi pielāgota pieeja kopīgās plānošanas ietvaros; izstrādājot kopīgo plānošanu, jābalstās uz faktiem un sīkas informācijas par attiecīgajām zinātnes un tehnoloģijas jomām stratēģisko analīzi. Lai veiktu šo uzdevumu, dalībvalstīm ir jāiesaistās pilnā apmērā. [pic] X-ass – ar to attēlo dalībvalstu (DV) pētniecības programmu un finansējuma saskaņotības pakāpes aplēsi, kā arī iestāžu sadrumstalotības pakāpes aplēsi; šo aplēšu pamatā ir kvalitatīvi novērtējumi, kas veikti zinātniskās publikācijās, stratēģijas ziņojumos utt.; Y-ass – ar to attēlo logaritmisko attiecību starp publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Eiropā (DV+Eiropas Komisija(EK)) salīdzinājumā ar ASV; Apļu lielums ir tieši proporcionāls Eiropas publiskā finansējuma apjomam (DV+EK), šīs attiecības pamatā ir New Cronos datubāzes dati (piemēram, GBAORD ietvaros iegūtie dati), kā arī ASV valdības un zinātnisko publikāciju dati. Ideālā gadījumā būtu vēlams, ja dažas pētniecības jomas būtu iedalītas vēl sīkāk. Piemēram, apli „biotehnoloģija” varēja sīkāk iedalīt šādi: „veselība”, „rūpniecība un vide” un „augi, dzīvnieki un pārtika”. Salīdzināmu datu trūkuma dēļ tas ne vienmēr bija iespējams. |

Kāpēc ir vajadzīga jauna pieeja?

Lai gūtu panākumus nākotnē, Eiropai jāattīsta tālāk savi sasniegumi, kas gūti publiski finansētajā pārrobežu pētniecībā, bet tai arī jāapzinās pašreizējo pieeju robežas un tās jāpārvar.

Dažu Eiropas lielāko zinātnes sasniegumu pamatā ir pētniecībai un attīstībai paredzētā publiskā finansējuma apvienošana starp valstīm. Pēdējo 50 gadu laikā ir izveidojušās dažādas starpvaldību pētniecības organizācijas, piemēram, Eiropas Kodolpētījumu organizācija ( CERN ), Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorija ( EMBL ) un Eiropas Kosmosa aģentūra ( ESA ). Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados uzsāka starpvaldību programmas kā, piemēram, COST un EUREKA un izveidoja pētniecības pamatprogrammu. Dalībvalstu divpusējo nolīgumu skaits ir vairākkārt palielinājies. Kopiena kopš 2005. gada ir ieviesusi arī dažus jaunus un daudzsološus koordinācijas un sadarbības instrumentus, piemēram, ERA-NET shēmu un iniciatīvas atbilstīgi 169. pantam[7].

Tomēr šo Kopienas iniciatīvu ietekme varēja būt lielāka, ja būtu īstenota vispārīgāka stratēģiska pieeja, ja dalībvalstis būtu demonstrējušas pastiprinātu politisku apņēmību augstā līmenī, ja būtu pastāvējusi lielāka valstu pētniecības sistēmu pārredzamība un ja būtu bijis iespējams elastīgāk piemērot attiecīgos instrumentus. Nav saprātīgi palielināt šo iniciatīvu, kā arī Septītās pamatprogrammas vispārējo apmēru, vienlaikus nenovēršot stratēģiskās plānošanas trūkumu starp dalībvalstīm. Dalībvalstu divpusējiem nolīgumiem un starpvaldību pētniecības organizācijām un programmām ir ierobežota ietekme. Piemērojot atklāto koordinācijas metodi, ir panākta bagātīga ideju apmaiņa, tomēr nav izstrādātas konkrētas iniciatīvas valstu pētniecības politikas koordinēšanai starp dalībvalstīm vai arī nav izstrādāta kopīga plānošana stratēģiski nozīmīgās jomās.

Tomēr no pieredzes, kas gūta saistībā ar šīm nesenajām Kopienas iniciatīvām ar mērķi veicināt programmu koordināciju un sadarbību, var mācīties, un tādējādi šī pieredze var būt svarīgs pamats, lai gūtu panākumus kopīgās plānošanas jomā.

Šobrīd pastāv unikāla iespēja spert milzīgu soli ceļā uz visu Eiropu aptverošu pētniecības sadarbību – soli, kas varētu būt tikpat nozīmīgs kā Pamatprogrammu izveide. Ar šo paziņojumu Komisija vēlas atvieglot risinājuma izstrādi, uzsākot stratēģisku un strukturētu procesu.

2. ierāmējums. Kopīgā plānošana saistībā ar sabiedrības novecošanos

Pieaugošais to cilvēku skaits, kas sirgst ar Alcheimera slimību un citām demences formām, ir viena no satraucošākajām pazīmēm, ka mūsu sabiedrība noveco. Alcheimera slimība ir deģeneratīva slimība, kas lēnām un pakāpeniski iznīcina smadzeņu šūnas un nelabvēlīgi ietekmē atmiņu, domāšanas spējas, saprātu un personību. Ilgtermiņā šī slimība bieži izraisa papildu problēmas, piemēram, garīgu apjukumu, runas traucējumus, pēkšņas garastāvokļa pārmaiņas un orientācijas zudumu laikā un telpā. Katrs divdesmitais cilvēks, kas vecāks par 65 gadiem, sirgst ar demenci. To cilvēku skaits Eiropā, kas slimo ar demenci (50 %–70 % no tiem sirgst ar Alcheimera slimību), ir apmēram 5,5 miljoni; sagaidāms, ka līdz 2040. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 10,7 miljoniem (attiecinot to uz cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem). Ar demenci saistītās veselības aprūpes izmaksas Eiropas Savienībā jau šobrīd pārsniedz 80 miljardus euro. Šobrīd vēl nepastāv Alcheimera slimības profilakses vai ārstnieciskas terapijas iespējas. Tomēr publiskais finansējums, kas piešķirts tieši Alcheimera slimības pētniecībai, ir ļoti niecīgs salīdzinājumā ar publisko finansējumu ASV. Turklāt Eiropā nav nozīmīgas iestādes Alcheimera slimības pētniecības jomā. Līdzekļi ir sadalīti starp daudzām un daudzveidīgām finansēšanas iestādēm, kas atrodas 27 ES dalībvalstīs. Tādējādi pastāv risks, ka nelietderīgas dublēšanās rezultātā ES līmenī tiek izšķērdēti pētniecībai paredzētie līdzekļi. Šīs kopējās problēmas dēļ Eiropai jāīsteno kopēji centieni, lai izstrādātu kopīgu risinājumu. Amerikas Savienoto Valstu Nacionālais veselības institūts (National Institute of Health) un Nacionālais novecošanas jautājumu institūts (National Institute on Aging) ir spēcīgas iestādes, kas veicina Alcheimera slimības pētniecību. Jautājums ir – ko darīs Eiropa, lai risinātu šo svarīgo sabiedrības problēmu? |

2. Kopīgā plānošana – sadarbība kopīgu problēmu efektīvākai risināšanai

Kopīgā plānošana – koncepcija

Ir paredzēts, ka dalībvalstis kopīgajā plānošanā iesaistās brīvprātīgi un uz „mainīgās ģeometrijas” principa pamata, lai formulētu, izstrādātu un īstenotu kopēju stratēģisko darba kārtību pētniecības jomā; darba kārtības pamatā ir kopējs skatījums par veidu, kādā ir risināmas svarīgas sabiedrības problēmas. Tas nozīmē vai nu stratēģisku sadarbību starp jau pastāvošajām nacionālajām programmām vai arī pilnīgi jaunu programmu plānošanu un izveidi. Abos gadījumos apvieno līdzekļus, izvēlas vai izstrādā piemērotāko(-s) instrumentu(-s), īsteno programmas un kopīgi pārrauga un pārbauda gūtos panākumus. Mērķis ir pastiprināt un uzlabot pārrobežu sadarbību un publiski finansēto dalībvalstu pētniecības programmu saskaņošanu un šo programmu integrāciju ierobežotā stratēģisko jomu skaitā, tādējādi palīdzot Eiropai veicināt sava pētniecībai paredzētā publiskā finansējuma efektivitāti, lai varētu labāk risināt svarīgas sabiedrības problēmas.

Kopīgā plānošana – vērienīgs pārstrukturēšanas mērķis…

- Kopīgā plānošana nozīmē Eiropas pētniecības telpas pārstrukturēšanu. Tas ir visaptverošs, ilgtermiņa stratēģisks process ar mērķi stiprināt Eiropas spējas risināt svarīgas ekonomiskas un sabiedrības problēmas, kuru novēršana galvenokārt atkarīga no pētniecības. Kopīgās plānošanas ietvaros nosaka kopīgu redzējumu un stratēģisku darba kārtību pētniecības jomā, tos īsteno vispiemērotākajā veidā un gūst konkrētus rezultātus sabiedrības labā. Kopīgās plānošanas ietvaros nosaka viennozīmīgus un reāli izpildāmus mērķus un gaidāmos rezultātus, lai attiecīgajās pētniecības jomās varētu gūt izšķirošus sasniegumus.

- Kopīgā plānošana nav formāla sistēma, kuras ietvaros vienkārši pārgrupē pašreizējās valstu pētniecības programmas, kas attiecas uz vienu tēmu, pievienojot tām jaunu kopēju nosaukumu, vai pavirši saskaņo un pielāgo. Kopīgās plānošanas ietvaros arī nav paredzēts ieviest striktu darba dalīšanu starp dalībvalstīm, vadoties pēc pētniecības darbībām noteiktā jomā, vai arī pārvietot pētniecībai paredzētos valstu līdzekļus uz Briseli. Kopīgās plānošanas mērķis ir izraisīt strukturējošu ietekmi, lai tādējādi paaugstinātu pētniecībai paredzētā publiskā finansējuma efektivitāti un ietekmi.

- Tomēr iesaistītajām personām jāapzinās, ko tas nozīmē. Saistībā ar vērienīgākajiem kopīgās plānošanas mērķiem tajā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jābūt gatavām sākt definēt un īstenot kopīgās pētniecības darba kārtības, tajās iekļaujot daudzgadu, uz kopīgu lēmumu pamata pieņemtas darbības (plānošanu, darbu uzsākšanu, novērtēšanu) un finansēšanas mehānismus.

… ar praktisku un elastīgu pieeju

- Kopīgās plānošanas ietvaros ir jāmaina attieksme dalībvalstīs. Īpaši vajadzīgas ir konkrētas dalībvalstu saistības un darbības, kā arī ir jāpārdomā un jāreorganizē veids, kādā nacionālās pētniecības programmas ir definētas un īstenotas, šo programmu ietvaros galveno uzmanību pievēršot kopīgiem mērķiem.

- Šā iemesla dēļ kopīgajai plānošanai ir jābūt brīvprātīgam procesam, kura pamatā ir „mainīgās ģeometrijas” princips un brīva piekļuve. Nav nepieciešams, ka visas dalībvalstis iesaistās katrā iniciatīvā, tomēr partneriem kopīgi jāspēj sniegt vajadzīgo līdzekļu daudzumu.

- Šā iemesla dēļ ir arī ļoti svarīgi, ka kopīgās plānošanas ietvaros ir paredzēta reāli īstenojama un elastīga pieeja un pakāpenisks process (skatīt 3. sadaļu), lai tādējādi maksimāli palielinātu strukturējošo ietekmi un ietekmi uz sabiedrību.

- Kopīgās plānošanas ietvaros nav paredzēts izmantot Kopienas finansējumu a priori . Pirmām un galvenām kārtām dalībvalstīm ir jādefinē kopējās stratēģijas un jāapvieno valsts līdzekļi. Vienlaikus nav izslēgta iespēja, ka Kopiena piešķir papildu finansējumu atkarībā no tā, vai attiecīgās iniciatīvas rada pievienoto vērtību un iespējamu strukturējošo ietekmi un vai šīm iniciatīvām piemīt Eiropas mēroga dimensija.

Ieguvumi no kopīgās plānošanas

Kopīgā plānošana sniegs dalībvalstīm, Eiropas pētniecību programmu vadītājiem, Eiropas zinātniekiem un uzņēmumiem šādus ieguvumus.

- Pateicoties kopīgajai plānošanai, ir vienkāršāk kopīgi risināt kopīgās problēmas, izstrādāt kopīgus risinājumus un ieņemt vienotu nostāju starptautiskajā līmenī.

- Kopīgā plānošana palīdz pārvarēt darbības uzsākšanas šķēršļus, piemēram, ievērojamas izmaksas saistībā ar darbības uzsākšanu un ievērojamas izmaksas saistībā ar darbības nodrošināšanu dažās zinātnes un tehnoloģijas jomās.

- Kopīgā plānošana palīdz optimizēt Eiropas pētniecības programmu darbības jomu, novērst līdzekļu izšķērdēšanu, ko izraisa pārrobežu Eiropas programmu nelietderīga dublēšanās, un panākt sīkāk izstrādātas programmas.

- Kopīgā plānošana veicina zinātnisko izcilību, izmantojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar kopīgu finansējumu un ar kopīgu, speciālistu veiktu salīdzinošu vērtēšanu; tādējādi palielinās konkurence finansējuma iegūšanā un uzlabojas pētniecības priekšlikumu kvalitāte.

- Atbalstot pārrobežu sadarbību projektu jomā, kopīgā plānošana atvieglo vairākās valstīs vai visā Eiropā izkliedēto datu un zināšanu apkopošanu, ļauj ātri izplatīt pētniecības rezultātus, veicina darbinieku pārrobežu mobilitāti un apmācību un palielina zinātnisko, tehnoloģisko un novatorisko ietekmi, ko izraisa katrs euro, kas ieguldīts publiski finansētajā pētniecībā.

- Pateicoties labākai programmu atpazīstamībai, kopīgā plānošana palīdz stiprināt sadarbību ar citām saistītajām politikas jomām, tā samazina programmu vadības izmaksas, rada politikas veidošanas pieredzes apmaiņas iespējas un uzlabo publiski finansēto pētniecības programmu atbildību un pārredzamību.

Minētie ieguvumi būs īpaši nozīmīgi arī tiem reģioniem un valstīm, kurās attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un pētniecības veikumu vēl joprojām pastāv trūkumi. Pateicoties kopīgās plānošanas un tās strukturējošās ietekmes rezultātā gūtajiem nozīmīgajiem ieguvumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā, Eiropas iedzīvotāji būs ieguvēji no straujākas ekonomiskās izaugsmes, lielākas konkurētspējas, augstāka nodarbinātības līmeņa un ātrākiem un labākiem sociālo un vides problēmu risinājumiem.

Lai sīkāk izskaidrotu šos ieguvumus, ar piemēra palīdzību ir attēlots, kā kopīgā plānošana varētu sniegt savu ieguldījumu, risinot sabiedrības novecošanās rezultātā izraisītās problēmas (skatīt 2. ierāmējumu). Šis piemērs ir hipotētisks, un tam ir tikai ilustratīvs raksturs; piemēra vienīgais mērķis ir konkrētāk un uzskatamāk parādīt kopīgās plānošanas potenciālās iespējas un ietekmi, ko šā plānošana izraisa kā mehānisms pārrobežu programmu sadarbībai stratēģiskās jomās. Sīkāka kopīgās plānošanas potenciāla analīze attiecībā uz citām sabiedrības problēmām un tehnoloģijas jomām ir iekļauta šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

3. Kopīgās plānošanas darbības nodrošināšana |

Komisija šajā paziņojumā ierosina pragmatisku metodi kopīgās plānošanas īstenošanai ierobežotā iepriekš saskaņotu jomu skaitā. Šo īpašo jomu noteikšanas procedūra ir aprakstīta nākamajā nodaļā. Šajā nodaļā ir izskaidrota metode, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kopīgās plānošanas darbību. Metodes pamatā ir pieredze, kas gūta saistībā ar Eiropas Tehnoloģiju platformām, tomēr šī metode ir pielāgota publiski finansētām pētniecības programmām. Metode aptver vairākus posmus, kas atbilst pētniecības programmu aprites ciklam, proti, sākot ar programmu definīciju un īstenošanu līdz to uzraudzībai un novērtēšanai.

Metodi var iedalīt trīs posmos.

1. Kopēja skatījuma izstrāde iepriekš saskaņotajā jomā. Ar šo skatījumu ir jānosaka ilgtermiņa mērķis(-i), kuru formulē šajā jomā strādājoši autoritatīvi eksperti un kuru apstiprina politiskajā līmenī. Kopējo skatījumu izstrādā, balstoties uz ticamiem pierādījumiem (tostarp, iespējams, balstoties uz (kopīgām) prognozēšanas darbībām) un plašu (sabiedrisku) apspriešanos ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem. Kopējā skatījuma pamatā varētu arī būt pašreizējo programmu un iespēju iepriekšējs (kopīgi veikts) novērtējums.

2. Pēc kopējā skatījuma izstrādes tas jāiekļauj stratēģiskajā pētniecības programmā ( SRA ), kas aptver konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem ( SMART ). Izmantojot stratēģisko pētniecības programmu, jānodrošina kopējā skatījuma rīcībspēja un jāsasaista skatījuma mērķu īstenošana ar Eiropā pašreiz pastāvošajām vai jaunizveidojamām kompetencēm. Izšķiroša nozīme būs zināšanām par Eiropā (un ārpus tās) pastāvošajām pašreizējām programmām un kompetencēm.

3. SRA īstenošana. Visas iesaistītās valsts iestādes rīkojas ar savām programmām un līdzekļiem tādā veidā, lai konsekventi sniegtu savu ieguldījumu SRA īstenošanā. Lai īstenotu kopīgās plānošanas atsevišķas iniciatīvas, jāizskata iespējas izmantot visus politikas instrumentus publiski finansētas pētniecības jomā (nacionālās un reģionālās pētniecības programmas, starpvaldību pētniecību organizācijas un sadarbības programmas, pētniecības infrastruktūras, mobilitātes shēmas utt.) un šie instrumenti jāizmanto. SRA īstenošanas gaitā var piesaistīt ES finansējumu un instrumentus, izmantojot Pamatprogrammu, taču tas nav obligāti. Jānodrošina regulāra to panākumu novērtēšana un uzraudzība, kas gūti, īstenojot SMART mērķus, un šīs novērtēšanas un uzraudzības rezultāti jādara zināmi politikas veidotājiem.

Kopīgā plānošana kļūtu vienkāršāka, ja tiktu nodrošināti šādi pamatnosacījumi.

- Panākt vienošanos par vairākiem kopīgiem principiem un par speciālistu veiktas salīdzinošās vērtēšanas procedūrām („zinātniskie spēles noteikumi”).

- Izstrādāt kopīgas metodes attiecībā uz prognozēšanas darbībām, kā arī metodes nacionālo vai reģionālo programmu vai īpašās pētniecības jomās veikto ieguldījumu kopīgam novērtējumam.

- Definēt kopīgus tā finansējuma principus, ar kuru valsts vai reģionālas iestādes atbalsta pārrobežu pētniecību („spēles finanšu noteikumi”).

- Ieviest efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī lai atvieglotu pētniecības rezultātu izplatīšanu un optimālu izmantojumu.

4. Procedūra kopīgās plānošanas konkrēto jomu noteikšanai |

Kā šajā paziņojumā noteikts, kopīgās plānošanas ietvaros dalībvalstis izstrādā kopējus skatījumus un stratēģiskās pētniecības programmas, lai risinātu konkrētas sabiedrības problēmas.

Kā jau minēts iepriekš, tas ir brīvprātīgs process, kura pamatā ir „mainīgās ģeometrijas” princips un brīva piekļuve. Saistībā ar paplašināto Ļubļanas procesu tomēr ir lietderīgi, ka ES iestādes piedalās kopīgās plānošanas procesa vadīšanā, vienlaikus uzsverot dalībvalstu aktīvu iesaistīšanos un atbildību. Komisija var darboties veicinātāja lomā un būs gatava piedāvāt palīdzību, ja to pieprasīs kopīgās plānošanas iniciatīvās iesaistītās dalībvalstis. Komisija arī regulāri informēs Padomi par jaunāko attīstību, tādējādi Padome varēs nodrošināt efektīvu uzraudzību un īstenošanu. Tādējādi būs nodrošināta arī brīva piekļuve, jo visas dalībvalstis tiks regulāri informētas par plānotajām vai jau īstenotajām iniciatīvām, tā rezultātā dalībvalstis varēs pievienoties šīm iniciatīvām jebkurā to posmā.

Tāpēc Komisija:

- aicina Padomi līdz 2008. gada beigām apstiprināt kopīgās plānošanas koncepciju un mērķus;

- aicina Padomi lūgt ministrus nosaukt augsta līmeņa pārstāvjus, kuri, balstoties uz viennozīmīgiem kritērijiem (skatīt 3. ierāmējumu), un pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām līdz 2009. gada vasarai noteiks kopīgās plānošanas konkrētās jomas un pamatos savu izvēli. Komisija ierosina pildīt šīs grupas sekretariāta funkcijas;

- iesniegs Padomei ieteikumus ar mērķi uzsākt kopīgās plānošanas iniciatīvas konkrētajās, augsta līmeņa pārstāvju noteiktajās jomās; Padomei šie ieteikumi jāpieņem līdz 2009. gada beigām. Šajos ieteikumos iekļaus sīkākus ieteikumus par kopīgās plānošanas iniciatīvu pārvaldību un īstenošanu, ņemot vērā Padomes un to dalībvalstu atzinumus, kas ir uzņēmušās saistības piedalīties atsevišķās iniciatīvās;

- rosinās sadarbību starp ieinteresētajām organizācijām un iestādēm, lai uzlabotu kopīgās plānošanas pamatnosacījumus;

- aicina Padomi pārraudzīt un regulāri pārbaudīt kopīgās plānošanas iniciatīvu panākumus un vajadzības gadījumā apsvērt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu šo iniciatīvu efektīvu īstenošanu.

3. ierāmējums. Kopīgās plānošanas konkrēto jomu noteikšanas kritēriji

- Joma attiecas uz sociālekonomisku vai ar vidi saistītu problēmu visas Eiropas/pasaules mērogā.

- Šīs problēmas risināšanā izšķiroša nozīme ir publiski finansētai pētniecībai.

- Šajā kopīgās plānošanas jomā tiek gūta nepārprotama pievienotā vērtība, t. i., publiski finansēta pētniecība ir nepieciešama tādā mērogā vai apjomā, kas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas.

- Joma ir pietiekami skaidri definēta, tādējādi ir iespējams noteikt viennozīmīgus un reāli izpildāmus mērķus.

Turklāt kopīgās plānošanas iniciatīvai izvēlētajā jomā:

- jāveicina sadrumstalotības un publiski finansētas pētniecības nelietderīgas dublēšanās novēršana un jāatbalsta lietderīgāka un efektīvāka publiskā finansējuma izmantošana;

- jāaptver svarīgākās sabiedriskās iniciatīvas attiecīgajā nozarē un jāiegūst dalībvalstu, kas piedalās iniciatīvās, pilnīgs atbalsts un jāpanāk, ka šīs dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas.

[1] Piezīme: īstenojot kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas IKT jomā ( ENIAC – nanoelektronikas jomā un ARTEMIS – iegulto datoru sistēmu jomā), izmanto rūpniecības, Kopienas un dalībvalstu publisko finansējumu.

[2] Skatīt šim paziņojumam pievienoto ietekmes novērtējumu.

[3] COM(2007)723, 22.11.2007.

[4] Papildus šim paziņojumam Komisija šogad pieņēma:- ieteikumu „par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās un par prakses kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm”, COM(2008)1329, 10.4.2008.;- paziņojumu „Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerattiecības pētniekiem”, COM(2008)317, 23.5.2008.;turklāt Komisija sagatavo Padomes regulu par „Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai ( ERI )” un paziņojumu „Starptautiskās sadarbības pētniecības un tehnoloģiju jomā Eiropas stratēģiskā pamatprogramma”.

[5] Šajā koncepcijā ir ņemtas vērā ekonomiskas, sociālas un vides problēmas.

[6] „Novatoriskas Eiropas izveide” – ziņojums, ko Esko Aho vadītā grupa iesniedza Komisijai, 2006. gada janvāris.

[7] Stratēģiskāka pieeja, kuras darbības joma pārsniedz pašreizējo koordināciju, kas aptver vairākas ERA-NET darbības jūras pētniecības jomā, ir ierosināta plānotajā Komisijas paziņojumā „Jūras un jūrniecības pētniecības stratēģija Eiropai”, ar kuru tiks radītas konkrētas iespējas kopējās plānošanas piemērošanai.