(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (2), noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam. Antisubsidēšanas pasākumi tika noteikti kā procentuālais (ad valorem) maksājums robežās no 17 % līdz 30,7 % ĶTR izcelsmes importam un procentuālais maksājums 10,9 % apmērā – Ēģiptes izcelsmes importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie maksājumi, tika sākta 2019. gada 16. maijā (“sākotnējā izmeklēšana”) (3).

(2)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam noteikto kompensācijas pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek, nosūtot importa preces no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tām ir deklarēta Turcijas izcelsme, un attiecināt uz šādu importu reģistrāciju.

(3)

Pieprasījumu 2021. gada 3. novembrī iesniedza TECH-FAB Europe e.V., ES SŠA ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka pēc tam, kad Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA tika noteikti pasākumi, mainījās tirdzniecības modelis, kas saistīts ar eksportu no Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas uz Savienību. Šķiet, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izrietēja no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana, proti, no SŠA sūtīšanas no Turcijas uz Savienību ar vai bez kādas montāžas vai nobeiguma apstrādes Turcijā, ko jo īpaši veica uzņēmums Turkiz Composite Materials Technology Üretim Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi (turpmāk “Turkiz Composite” (4)) – uzņēmums, kas atrodas ASB European free zone Marmarā, Turcijā.

(5)

Turklāt pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi tam, ka prakse, process vai darbs gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu koriģējošo ietekmi. ES tirgū, šķiet, ir nonākuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka SŠA imports tika veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(6)

Visbeidzot, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka saskaņā ar spēkā esošajiem pasākumiem SŠA, kas nosūtīti no Turcijas, turpināja gūt labumu no subsīdijām SŠA ražošanai un pārdošanai. Patiešām, izmeklējamo ražojumu un tā detaļas ražoja un eksportēja uz Turciju tādi uzņēmumi Ķīnā un Ēģiptē, par kuriem tika konstatēts, ka tie saņem kompensējamas subsīdijas SŠA, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi, ražošanai un pārdošanai.

(7)

Attiecīgais ražojums ir tādi Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, kuri Īstenošanas regulas (ES) 2020/776 spēkā stāšanās dienā klasificēti ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019390080, 7019400080, 7019590080 un 7019900080) (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kam patlaban tiek piemēroti spēkā esošie pasākumi.

(8)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats, kas definēts iepriekšējā apsvērumā, bet nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Turcijas izcelsme (Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/2230 (5) spēkā stāšanās dienā klasificēts ar Taric kodiem 7019390083, 7019400083, 7019590083 un 7019900083) (“izmeklējamais ražojums”).

(9)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka SŠA, kas no Ķīnas un Ēģiptes tiek eksportēti uz Savienību, un SŠA, kas nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir Turcijas izcelsme, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem izstrādājumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(10)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 23. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/2229 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu un noteica, ka jāreģistrē no Turcijas nosūtītais SŠA imports neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Turcijas izcelsme.

(11)

LM Wind Power, Savienībā iedibināts vējturbīnu lāpstiņu ražotājs, apgalvoja, ka nav pamata sākt izmeklēšanu, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, tādēļ izmeklēšana nekavējoties būtu jāizbeidz.

(12)

Tas apgalvoja, ka pasākumu apiešana nenotiek, jo tirdzniecības modelī starp Turciju un Savienību, no vienas puses, vai starp Ķīnu un Ēģipti un Savienību, no otras puses, nav pārmaiņu, kas liecinātu par apiešanas praksi. Tas arī apgalvoja, ka apiešana nav notikusi, jo neviena no pamatregulas 23. panta 3. punkta otrās daļas kategorijām neietver praksi, procesu vai darbu, kas notiek Turcijā. Konkrētāk, pieprasījumā nebija tiešu pierādījumu tam, ka Ķīnas vai Ēģiptes izcelsmes SŠA sūtīšana no Turcijas uz Savienību patiešām notiktu. Proti, prakse, process vai darbs nav kvalificējams nedz kā neliels pārveidojums, jo izmeklējamais ražojums ir lejupējs ražojums, kas pēc būtības atšķiras no tā izejmateriāliem (galvenokārt stikla šķiedras grīstēm), nedz kā montāžas operācija, īpaši tāpēc, ka izmeklējamais ražojums un stikla šķiedras grīstes nav klasificētas vienās un tajās pašās tarifa pozīcijās.

(13)

Tas arī apgalvoja, ka praksei, procesam vai darbam, kas notiek Turcijā, izveidojot SŠA ražotni Turcijā, ir pietiekams cēlonis un ekonomiskais pamatojums pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē. Turcijā bija ievērojams pieprasījums pēc SŠA, ko lielā mērā veicināja vēja enerģijas nozare Turcijā, un 2020. gadā tas bija vajadzīgs aptuveni 20 000–25 000 tonnu apmērā. Pieprasījums palielinājās, par ko liecina fakts, ka 2018. gadā Turcijas uzņēmums Turcijā izveidoja jaunu stikla šķiedras ražotni ar papildu ražošanas jaudu 70 000 tonnu gadā. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka pieprasījums pēc SŠA aug arī kaimiņu reģionos, kas atrodas netālu no Turcijas, piemēram, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, un ka šie fakti pamato arī ražotnes izveidi Turcijā.

(14)

Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no cita Eiropas vējturbīnu lāpstiņu ražotāja, kas iedibināts Savienībā, t. i., Vestas Wind Systems A/S, un no viena Turcijas SŠA ražotāja eksportētāja, t. i., Turkiz Composite, kas atrodas ASB European free zone Marmarā, Turcijā, kur tas gūst labumu no ienākuma nodokļa un PVN atbrīvojumiem.

(15)

Attiecībā uz ekonomisko pamatojumu tam, kāpēc tas veic uzņēmējdarbību Turcijā, Turkiz Composite arī apgalvoja, ka tā Ķīnas mātesuzņēmuma direktoru padome lēmumu izveidot uzņēmumu Turcijā pieņēma jau 2018. gada 24. aprīlī, t. i., pirms Komisija sāka sākotnējo izmeklēšanu, kā minēts 1. apsvērumā.

(16)

Ēģiptes iestādes apgalvoja, ka pašreizējā izmeklēšanā Ēģipte iesaistīta nepamatoti, jo nav īstenota tāda pasākumu apiešanas prakse, kurā būtu iesaistīta Ēģipte. Turklāt tās, līdzīgi uzņēmumam LM Wind Power, apgalvoja, ka trūkst pierādījumu, kas pierādītu apiešanu, kura notikusi, vai nu Turcijā veicot montāžas operācijas ar no Ēģiptes eksportētām stikla šķiedras grīstēm, vai arī starp Turciju un ES veicot no Ēģiptes eksportēta SŠA pārsūtīšanu.

(17)

Turcijas iestādes uzsvēra, ka Turcijā ir ievērojama uzstādītā jauda un SŠA ražošana un ka tās uzskata, ka Turcijas iekšzemes ražotāji, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, būtu jāatbrīvo no pasākumu paplašināšanas.

(18)

Visbeidzot, Amiblu Holding GmbH, kas Savienībā piegādā ar stikla šķiedrām armētu cauruļu sistēmas un risinājumus, apgalvoja, ka Savienības interesēs ir vērsties pret tirgu kropļojošu apiešanas praksi attiecībā uz SŠA importu no trešām valstīm, tajā skaitā Turcijas. Tas jo īpaši apgalvoja, ka, tā kā uz tā konkurentiem no Turcijas neattiecas stikla šķiedras grīstu importam noteiktie antidempinga un kompensācijas pasākumi, tiek ietekmēta Savienības ražošanas nozares konkurētspēja. Tas arī mudināja Komisiju sistemātiski pārbaudīt apiešanas mehānismus trešās valstīs, to skaitā Turcijā.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumiem par izmeklēšanas sākšanu Komisija atgādināja, ka izmeklēšana tika sākta uz pieprasījumā sniegto pierādījumu pamata. Lai gan izmeklēšana nevarēja apstiprināt pārsūtīšanu bez montāžas operācijām, tā guva pierādījumus par montāžas operācijām vai nobeiguma apstrādi. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā skaidri lietots formulējums “cita starpā”, tā ietverot apiešanas praksi, kura pantā nav tieši norādīta, piemēram, montāžas operācijas. Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi (7) montāžas operāciju esībai un tam, ka montāžas operācijās tika izmantotas stikla šķiedras grīstes no ĶTR un Ēģiptes (8). Izmeklējamā ražojuma vai tā galveno izejmateriālu tarifa klasifikācija nav svarīga, lai noteiktu, vai montāžas operācija ir apiešana.

(20)

Turklāt pieprasījumā bija sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka bez maksājumu noteikšanas nav cita ekonomiskā pamatojuma, piemēram, atsauce uz China Hengshi Foundation Company Limited (9) 2018. gada pārskatu. Saskaņā ar pieprasījumu darbības riski, kas identificēti 2018. gada pārskatā par China National Building Materials Group darbības paplašināšanu Turcijā, bija “riski, kas saistīti ar antidempinga maksājumiem, kurus mūsu ražojumiem noteikusi Eiropas Savienība, un Ķīnas un ASV tirdzniecības spriedze” (10). Šeit tieši pieminētā atsevišķā antidempinga izmeklēšana tika sākta trīs mēnešus pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas, kuras rezultātā tika noteikti kompensācijas maksājumi. Tādējādi šis apgalvojums liecina par nodomu apiet Komisijas izmeklēšanas rezultātā noteiktos maksājumus.

(21)

Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus, ka pieprasījumā neesot pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Komisija ņēma vērā Amiblu Holding GmbH un Turcijas iestāžu paziņojumus.

(22)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Par IP tika vākti dati, lai citstarp izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam un par tādas prakses, procesa vai darba pastāvēšanu, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Par laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskata periods” jeb “PP”) tika vākti sīkāki dati, lai pārbaudītu, vai imports nemazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai pastāv subsidēšana.

(23)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas iestādes, šo valstu zināmos ražotājus eksportētājus, Savienības ražošanas nozari un ES un Turcijas Asociācijas padomes priekšsēdētāju.

(24)

Turklāt Komisija lūdza Turcijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā sniegt to ražotāju eksportētāju un/vai apvienību, kas tos pārstāv, nosaukumus un adreses, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, papildus Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kurus pieprasījumā bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs.

(25)

Ražotājiem/eksportētājiem Turcijā aizpildāmās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas, ražotājiem/eksportētājiem Ķīnā un Ēģiptē aizpildāmās anketas un importētājiem Savienībā aizpildāmās anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(26)

Četri no sešiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas. Tie bija:

(27)

Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza seši Ķīnas un Ēģiptes uzņēmumi, kas visi bija saistīti ar Turkiz Composite.

(28)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza arī Ungārijas uzņēmums Metyx Hungary Korlátolt Felelősségű Társaság (saistīts Telateks Tekstil Ürünleri Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi ražoto SŠA importētājs) un Vācijas uzņēmums Saertex GmbH & Co. KG (mātesuzņēmums un Saertex Turkey Teksil Ltd. Şti. ražoto SŠA importētājs).

(29)

Ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visas personas tika informētas, ka tad, ja netiek iesniegta visa attiecīgā informācija vai ja tiek sniegta nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, var piemērot pamatregulas 28. pantu un konstatējumus izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(30)

LM Wind Power uzklausīšana notika 2022. gada 4. februārī. Pēc informācijas izpaušanas 12. jūlijā notika Turkiz Composite uzklausīšana.

(31)

Lai novērtētu iespējamu apiešanu, saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu būtu jāanalizē šādi elementi:

(32)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka tiek veikta pārsūtīšana un jo īpaši SŠA sūtīšana no Turcijas uz Savienību ar vai bez kādas montāžas vai nobeiguma apstrādes Turcijā (sk. 4. apsvērumu).

(33)

Attiecībā uz pārsūtīšanu izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi tam, ka kāds no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, būtu iesaistīts šādā praksē. Tāpēc šajā izmeklēšanā šo apgalvojumu nevarēja apstiprināt.

(34)

Pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā montāža / nobeiguma apstrāde nav konkrēti uzskaitītas kā tāda prakse, process vai darbs, ko uzskata par apiešanu. Tomēr pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā skaidri lietots formulējums “cita starpā”, kas nozīmē, ka tajā sniegtais iespējamās apiešanas prakses veidu saraksts nav izsmeļošs. Rezultātā uzskaitījums aptver arī citu veidu apiešanas praksi, kura pantā nav tieši norādīta, piemēram, montāžu / nobeiguma apstrādi. Tā kā pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegtie pierādījumi norādīja uz montāžu / nobeiguma apstrādi Turcijā, Komisija pēc analoģijas analizēja arī to, vai ir izpildīti antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji, it īpaši:

(35)

Kā norādīts 26. apsvērumā, četri Turcijas ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai tos atbrīvo no pasākumiem, ja tos attiecina arī uz Turciju. Tie sadarbojās visas procedūras laikā, iesniedzot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas un sniedzot atbildes uz vēstulēm par nepilnībām. Turcijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts, jo to iesniegtajās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapās paziņotais kopējais SŠA eksporta apjoms uz Savienību veidoja visu kopējo importa no Turcijas apjomu pārskata periodā, kā ziņots Eurostat importa statistikā.

(36)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 26. pantu veica pārbaudes apmeklējumu Turkiz Composite telpās. Pretēji pārējiem trim ražotājiem, kas pieteicās, šis uzņēmums importēja gandrīz visus izejmateriālus un jo īpaši 100 % no tā galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstes) no saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Turklāt šis uzņēmums pārskata periodā bija pārliecinoši lielākais Turcijas SŠA ražotājs eksportētājs. Pārskata periodā tas uz Savienību kopā eksportēja vairāk SŠA nekā trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(37)

Turpmāk 1. tabulā ir parādīta SŠA importa no Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas dinamika izmeklēšanas periodā.

1. tabula

SŠA imports Savienībā izmeklēšanas periodā (tonnās)

(38)

No 1. tabulas datiem izriet, ka SŠA imports no Turcijas palielinājās no 2 334 tonnām 2019. gadā līdz 8 367 tonnām pārskata periodā. Būtiskais pieaugums pārskata periodā salīdzinājumā ar 2019. gadu laika ziņā sakrita ar Turkiz Composite ražošanas pieaugumu – tas sāka ražošanu no 2019. gada marta.

(39)

SŠA imports no Ķīnas pieauga no 43 460 tonnām 2019. gadā līdz 33 263 tonnām pārskata periodā, savukārt SŠA imports no Ēģiptes samazinājās no 11 349 tonnām 2019. gadā līdz 3 608 tonnām.

(40)

Turpmāk 2. tabulā redzama dinamika stikla šķiedras grīstu importam Turcijā no Ķīnas un Ēģiptes, un tās pamatā ir GTA datubāzes statistika par importu Turcijā.

2. tabula

Stikla šķiedras grīstu imports Turcijā no Ēģiptes un Ķīnas izmeklēšanas periodā (tonnās)

(41)

SŠA ražošanā galvenais izejmateriāls ir stikla šķiedras grīstes. Šis izejmateriāls tālāk tiek apstrādāts, lai ražotu SŠA. Spriežot pēc Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, no Turcijas uz Savienību eksportētie SŠA tika ražoti pārsvarā no stikla šķiedras grīstēm.

(42)

No 2. tabulas datiem izriet, ka Ķīnas stikla šķiedras grīstu imports Turcijā ievērojami palielinājās – no 6 996 tonnām 2019. gadā līdz 19 201 tonnām pārskata periodā. Palielinājās arī no Ēģiptes Turcijā importēto stikla šķiedras grīstu apjoms – no 9 142 tonnām 2019. gadā līdz 30 149 tonnām pārskata periodā. Gan 2020. gadā, gan pārskata periodā tiklab imports no Ķīnas, kā arī no Ēģiptes veidoja 70 % no Turcijā importētā stikla šķiedras grīstu kopējā apjoma. Turklāt stikla šķiedras grīstu importa Turcijā ievērojamais pieaugums no Ķīnas un Ēģiptes sakrita arī ar faktu, ka Turkiz Composite sāka apgādāt savus lielākos pircējus Eiropā tikai no 2020. gada maija, tādējādi palielinot stikla šķiedras grīstu patēriņu SŠA ražošanai.

(43)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tas visas SŠA ražošanā izmantotās stikla šķiedras grīstes pērk no Ķīnas un Ēģiptes, īpaši no saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Minētās grīstes tas esot importējis ar HS kodu 7019 12. Imports ar minēto kodu Turcijā visvairāk pieauga no Ķīnas un Ēģiptes.

(44)

Par augošu pieprasījumu pēc šādiem izejmateriāliem Turcijā liecināja ievērojams stikla šķiedras grīstu importa apjoma pieaugums gan no Ķīnas, gan no Ēģiptes, un vismaz daļēji to varētu skaidrot SŠA ražošanas apjoma un eksporta kāpums no Turcijas pārskata periodā. To apstiprināja arī Turkiz Composite sniegtā informācija.

(45)

Pamatregulas 23. panta nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Turciju un Savienību ir, no vienas puses, SŠA eksporta pieaugums no Turcijas uz Savienību un, no otras puses, SŠA eksporta samazināšanās no Ķīnas un Ēģiptes uz Savienību, kā arī Ķīnas un Ēģiptes stikla šķiedras grīstu eksporta ievērojamais pieaugums uz Turciju pārskata periodā, salīdzinot ar 2019. gadu, kā tas redzams 2. tabulā.

(46)

Pamatregulas 23. panta 3. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma.

(47)

Komisija atgādināja, ka, kā skaidrots 19. apsvērumā, minētā prakse, process vai darbs ietver ražojuma un detaļu montāžu / nobeiguma apstrādi trešā valstī.

(48)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tā izveidošanai bija pietiekams cēlonis un ekonomisks pamatojums. Tas apgalvoja, ka tā izveidi Turcijā izraisīja ievērojamais pieprasījums pēc SŠA Turcijā un augošais pieprasījums pēc SŠA Turcijas kaimiņvalstīs, izņemot ES (galvenokārt Ēģiptē, Jordānijā, Irānā un zināmā mērā Saūda Arābijā), kā arī ievērojamais un augošais pieprasījums pēc stikla šķiedras grīstēm Turcijā.

(49)

Izmeklēšanā atklājās, ka Turkiz Composite pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas bija nolēmis izveidot uzņēmumu Turcijā. Tas tika izveidots 2018. gada 1. jūnijā, bet sāka ražošanu tikai 2019. gada martā, jo tam vēl bija jāatrod telpas un jāiegādājas, jāpārvieto, jāuzstāda un jātestē visas SŠA iekārtas. Ražošanas sākuma datums sakrita ar datumu, kad tika sākta (11) sākotnējā antidempinga izmeklēšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes, kas notika aptuveni trīs mēnešus pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas.

(50)

Turklāt pamatregulas 23. panta 3. punktā ir noteikta saikne starp attiecīgo praksi, procesu vai darbu un pārmaiņām tirdzniecības modelī, jo tirdzniecības modeļa pārmaiņām ir “jāizriet” no attiecīgās prakses, procesa vai darba. Tāpēc praksei, procesam vai darbam, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī, ir jābūt pietiekamam cēlonim vai ekonomiskam pamatojumam, kas nav maksājuma noteikšana, lai to neuzskatītu par apiešanu pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē.

(51)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments, ka uzņēmums tika izveidots, lai apkalpotu vietējos, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgus, nav būtisks, jo prakse, process vai darbs, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī, nav uzņēmuma izveide. Prakse, no kuras izriet minētās pārmaiņas, ir montāža / nobeiguma apstrāde Turcijā, kas izraisa ievērojamu SŠA (montētā ražojuma) eksporta pieaugumu uz Savienību. Turkiz Composite SŠA eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību ievērojami palielinājās, kad tas sāka pakāpeniski palielināt piegādes savam lielākajam pircējam Eiropā no 2020. gada maija (sk. 42. apsvērumu), kas sakrita ar sākotnējo pasākumu noteikšanas datumu (sk. 1. apsvērumu).

(52)

Turklāt tas, ka uzņēmums, kas, kā apgalvots, izveidots, lai apkalpotu iekšzemes, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgu, pēc antidempinga lietas sākšanas faktiski apkalpo iekšzemes un Savienības tirgu (12), liek domāt, ka tā montāžas darbības tika attīstītas, reaģējot uz izmeklēšanu, un pēc tam izvērstas, reaģējot uz maksājumu noteikšanu.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power apgalvoja, ka Komisijas argumentācijā tikusi pieļauta kļūda saistībā ar juridisko analīzi par ekonomisko pamatojumu, jo tā nav novērtējusi, vai šādai praksei, procesam vai darbam ir ekonomisks pamatojums vai pietiekams cēlonis. Tie arī norādīja, ka Komisija ir piemērojusi nepareizu laika pārbaudi, jo tā nav atzinusi, ka “maksājumu noteikšanai” – nevis izmeklēšanas sākšanai – ir jābūt prakses, procesa vai darba iemeslam. Visbeidzot, tie apgalvoja, ka, ja Komisija būtu piemērojusi pareizās juridiskās pārbaudes, tā būtu secinājusi, ka Turkiz Composite izveidei ir pietiekams cēlonis un ekonomiskais pamatojums. Tie apgalvoja, ka galvenais iemesls Turcijas rūpnīcas izveidei bija Turcijas iekšzemes tirgus apkalpošana.

(54)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, Komisija ir novērtējusi, vai praksei, procesam vai darbam bija ekonomisks pamatojums vai pietiekams cēlonis. Šis novērtējums tika veikts, kā skaidri izklāstīts iepriekš 49. un 50. apsvērumā. Komisija skaidri identificēja praksi, procesu vai darbu, kas izraisīja pārmaiņas tirdzniecības modelī, un pēc tam analizēja šīs prakses iespējamos pamatojumus. Pretēji tam, ko apgalvoja ieinteresētās personas, un kā paskaidrots 51. apsvērumā, attiecīgā prakse, process vai darbs nav Turkiz Composite izveide vai tā veiktā pārdošana iekšzemes tirgū, jo iepriekš 2.3. punktā aprakstītās pārmaiņas tirdzniecības modelī no tā neizriet.

(55)

Otrkārt, Komisija nav piemērojusi nepareizu laika pārbaudi. 49. apsvērumā tā atsaucās uz faktu, ka ražošanas sākuma datums sakrīt ar sākotnējās izmeklēšanas sākšanas datumu. Šis konstatējums, kura pamatā bija pārbaudīta informācija, ko sniedza Turkiz Composite, bija juridiski nozīmīgs, jo viens no antidempinga pamatregulas (13) 13. panta 2. punkta nosacījumiem ir tāds, ka “(..) operācija ir sākusies vai ir ievērojami pieaudzis tās apmērs pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas (..)”. Pamatregulas 23. panta 3. punktā ir definēta pasākumu apiešana un tādējādi galvenā uzmanība pievērsta maksājuma noteikšanai, jo bez maksājuma noteikšanas nav iespējama pasākumu apiešana. Tas neizslēdz to, ka prakses, procesa vai darba uzsākšanu pēc izmeklēšanas sākšanas uzskata par pierādījumu tam, ka vēlāk uzliktais (un pamatoti paredzamais) maksājums bija attiecīgās prakses pamatojums. Ieinteresētās personas ierosinātā 23. panta 3. punkta interpretācija būtu ne tikai nesaderīga ar iepriekš citēto antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta formulējumu, bet no 23. panta 3. punkta darbības jomas faktiski izslēgtu apiešanas praksi, kas sākas laikā no izmeklēšanas sākšanas līdz maksājumu noteikšanai. Tas būtu pretrunā pašam antidempinga pamatregulas 13. panta (un pēc analoģijas pamatregulas 23. panta) mērķim, kā to noteikusi Tiesa (14).

(56)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Turcijas rūpnīcas izveidošanas galvenais iemesls bija Turcijas iekšzemes tirgus apkalpošana, Komisija norādīja, ka Turkiz Composite šīs procedūras laikā nedaudz mainīja savu argumentāciju, jo uzņēmums pirms informācijas izpaušanas apgalvoja, ka iemesls bija apkalpot iekšzemes, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgus. Kā minēts 52. apsvērumā, Turkiz Composite izmeklēšanas periodā apkalpoja iekšzemes un Savienības tirgu. Jebkurā gadījumā Turkiz Composite darbība izmeklēšanas periodā ievērojami pieauga, par ko liecina šādi konstatējumi:

(57)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ievērojamajam Turkiz Composite montētā ražojuma eksporta pieaugumam uz Savienību izmeklēšanā netika atklāts cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums kā vien izvairīšanās no pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu nomaksas.

(58)

Antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ir noteikts, ka montāžas operācijai ir jābūt sāktai vai tās apmēram ir jābūt ievērojami pieaugušam pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākšanas un attiecīgajām detaļām jānāk no valsts, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi. Kā minēts 19. apsvērumā, antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ietvertos juridiskos standartus pēc analoģijas var izmantot antisubsidēšanas lietas novērtēšanā pamatregulas 23. panta 3. punkta kontekstā.

(59)

Sākotnējā izmeklēšana tika sākta 2019. gada 16. maijā, un galīgie kompensācijas maksājumi tika noteikti 2020. gada 15. jūnijā. Turkiz Composite tika oficiāli izveidots 2018. gada 1. jūnijā un sāka ražošanu no 2019. gada marta. Tāpēc ražošanas sākuma datums sakrīt ar datumu, kad tika sākta sākotnējā antidempinga izmeklēšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes, kas notika aptuveni trīs mēnešus pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas.

(60)

Turklāt Turkiz Composite 2020. gadā un izmeklēšanas periodā būtiski palielināja eksporta pārdošanas apjomus salīdzinājumā ar 2019. gadu. Šis būtiskais montāžas vai nobeiguma apstrādes pieaugums sakrīt ar galīgo kompensācijas maksājumu noteikšanas datumu, t. i., 2020. gada 15. jūniju (sk. iepriekšējo apsvērumu). Turklāt gandrīz visi tā izejmateriāli un jo īpaši 100 % no tā galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstēm) tika iegādāti no tā saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē.

(61)

Tāpēc Komisija secināja, ka montāža vai nobeiguma apstrāde ir sākusies vai ievērojami palielinājusies kopš sākotnējās izmeklēšanas sākšanas.

(62)

Antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka attiecībā uz montāžas operācijām vēl viens nosacījums, lai konstatētu pasākumu apiešanu, ir tāds, ka detaļas (šajā gadījumā Ķīnas izcelsmes detaļas) veido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā ražojuma detaļu vērtības un ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība ir mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām. Antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ietvertos juridiskos standartus pēc analoģijas var izmantot antisubsidēšanas lietas novērtēšanā pamatregulas 23. panta 3. punkta kontekstā.

(63)

Galvenais izejmateriāls SŠA ražošanai ir stikla šķiedras grīstes. Turkiz Composite no saistītiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē iegādājās 100 % stikla šķiedras grīstu, ko tas izmantoja. Šūšanas un adīšanas procesā, kas ir Turcijā veikta nobeiguma apstrāde, šīs stikla šķiedras grīstes tika pārveidotas, iegūstot SŠA. Saskaņā ar Turkiz Composite iesniegto un pārbaudīto informāciju, galvenais izejmateriāls, proti, stikla šķiedras grīstes, veido gandrīz 100 % no samontētā / nobeiguma apstrādē iegūtā ražojuma detaļu kopējās vērtības antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(64)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power atkārtoja savu apgalvojumu, ka SŠA ražošana no importētās galvenās izejvielas – stikla šķiedras grīstēm – nav “detaļu montāža” antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē, ko piemēro pēc analoģijas (sk. iepriekš 62. apsvērumu), un ka stikla šķiedras grīstes nav detaļas, bet gan materiāli Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta otrās daļas VII skaidrojuma nozīmē, ar nosacījumu, ka samontējamās daļas “nav pakļautas tālākai apstrādei gatavā stāvoklī”. Šajā sakarā tie apgalvoja, ka stikla šķiedras grīstes nav SŠA “detaļas”, netiek “montētas”, iegūstot SŠA, bet gan tiek apstrādātas, izmantojot kompleksas iekārtas, kurās dažādu veidu stikla šķiedras grīstes, kā arī citi materiāli tiek austi un sašūti, iegūstot SŠA. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas arī no Ēģiptes iestādēm.

(65)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Iepriekš 63. apsvērumā aprakstīto praksi var raksturot kā nobeiguma apstrādi, uz kuru, kā paskaidrots iepriekš 62. apsvērumā, attiecas montāžas operāciju jēdziens saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktu. Turklāt, kā paskaidrots turpmāk, tika ņemti vērā arī citi elementi.

(66)

Pirmkārt, atsaucei uz Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta otrās daļas VII skaidrojumu nav nozīmes, jo tiešais juridiskais pamats ir pamatregulas 23. pants, nevis muitas tiesības, kā to skaidri precizējusi Tiesa (15).

(67)

Otrkārt, interpretējot antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktu, ko pēc analoģijas piemēro, izvērtējot antisubsidēšanas lietu pamatregulas 23. panta 3. punkta kontekstā, Tiesa vispirms atgādināja, ka “saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi” (16). Antidempinga pamatregulā nav definēti termini “montāžas operācija” vai “nobeiguma apstrāde”. Tomēr, ņemot vērā veidu, kādā ir formulēts antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkts, ir dodama priekšroka tādai jēdziena “montāžas operācija” interpretācijai, kas saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu skaidri ietver arī “nobeiguma apstrādi”. No tā izriet, ka ir paredzēts, ka “montāžas operācija” antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē aptver ne tikai darbības, kas ietver salikta izstrādājuma detaļu montāžu, bet arī turpmāku apstrādi, t. i., ražojuma galīgo apdari.

(68)

Turklāt, pēc Tiesas domām (17), saskaņā ar pamatregulas 23. pantu veiktās izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt antidempinga maksājumu efektivitāti un novērst to apiešanu. Tādējādi antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta (ko pēc analoģijas piemēro, novērtējot antisubsidēšanas lietu saistībā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu) mērķis ir aptvert praksi, procesus vai darbus, kuros galvenokārt izmanto detaļas no valsts, uz ko attiecas pasākumi, un samontē vai veic to nobeiguma apstrādi, šīm daļām pievienojot ierobežotu vērtību.

(69)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite, LM Wind Power un Ēģiptes iestādes nepiekrita Komisijas pieejai kumulēt Ēģiptes izcelsmes stikla šķiedras grīstu vērtību ar Ķīnas izcelsmes stikla šķiedras grīstu vērtību, lai noteiktu, vai stikla šķiedras grīstu vērtība ir 60 % vai vairāk no SŠA “detaļu” kopējās vērtības. Minētās personas norādīja uz formulējumu “detaļas no valsts, uz kuru attiecas pasākumi” (vienskaitlī) antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(70)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā minēts 1. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā SŠA imports no Ķīnas un Ēģiptes tika novērtēts kumulatīvi. Tāpēc bija lietderīgi šajā apiešanas novēršanas izmeklēšanā piemērot to pašu metodiku ar mērķi paplašināt sākotnējos pasākumus.

(71)

Otrkārt, antidempinga pamatregulas 13. pants (ko pēc analoģijas piemēro, novērtējot antisubsidēšanas lietu saistībā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu) neliedz Komisijai veikt šādu kumulatīvu analīzi, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais 60 % kritērijs. Gluži pretēji: interpretēt antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta formulējumu “valsts, uz kuru attiecas pasākumi” veidā, kas liegtu detaļu vērtības kumulēšanu, ja apiešanas pasākumi tiek veikti vairāk nekā vienā valstī, ir pretrunā pašreizējai ES judikatūrai. Kolachi lietā Tiesa pievērsās īpašai apiešanas darbību praksei (gadījumā, kad velosipēda detaļas vispirms tika daļēji samontētas Šrilankā un pēc tam samontētas Pakistānā) un apstiprināja, ka uz šādu apiešanas darbību attiecas antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkts, neraugoties uz to, ka minētajā tiesību normā lietots formulējums vienskaitlī. Tiesa (18) arī uzsvēra, ka jebkāda cita interpretācija ļautu ražotājiem eksportētājiem mazināt apiešanas novēršanas pasākumu efektivitāti. Tāpēc tas pats pamatojums attiecas uz mēģinājumiem izvairīties no apiešanas novēršanas noteikumu piemērošanas, iegūstot izejvielas no divām valstīm, uz kurām attiecas pasākumi.

(72)

Treškārt, saskaņā ar Turkiz Composite sniegto pamatojumu gadījumā, ja 50 % no izejmateriāliem tiktu iepirkti no Ķīnas un pārējie 50 % no Ēģiptes, pasākumu apiešana netiktu veikta situācijā, kad 100 % detaļu tiktu iegūti no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi. Šāds rezultāts nepārprotami būtu pretrunā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta mērķim, ņemot vērā arī to, ka visus uz Savienību eksportētos SŠA veidoja vai nu 100 % Ķīnas izcelsmes detaļu, vai 100 % Ēģiptē iepirktu detaļu.

(73)

Tāpēc Komisija secināja, ka 60 % kritērijs ir izpildīts.

(74)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tā pievienotās vērtības izmaksas pārsniegtu 25 % slieksni no kopējām izgatavošanas izmaksām. Galvenie pievienotās vērtības aprēķina posteņi ietvēra amortizācijas izmaksas, nomas izmaksas, iepakošanas materiāla izmaksas, tiešās un netiešās darbaspēka izmaksas un citas netiešās izgatavošanas izmaksas, kas bija daļa no pārskata perioda finanšu datiem, kurus Turkiz Composite iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā.

(75)

Komisija analizēja visus šos izmaksu posteņus un novērtēja, ka dažus radušos izdevumus nevar klasificēt kā daļu no izgatavošanas izmaksām vai arī tie ir novērtēti par augstu.

(76)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas aprēķinātā ievesto detaļu pievienotā vērtība bija ievērojami zemāka nekā Turkiz Composite aprēķinātā vērtība.

(77)

Turklāt Turkiz Composite gandrīz visus izejmateriālus un jo īpaši 100 % no tā galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstēm) iegādājās no saistītiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Turkiz Composite nesniedza nekādus tiešus pierādījumus, kas apliecinātu, ka šīs cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam un ka uzņēmumu attiecības tās neietekmēja, nevis tās bija transfertcenas starp saistītiem uzņēmumiem. Vienlaikus Komisija konstatēja, ka šīs cenas bija ievērojami zemākas par cenām, ko pārskata periodā nesaistītiem piegādātājiem maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(78)

Tāpēc, lai izdarītu pietiekami precīzu konstatējumu, Turkiz Composite maksātās cenas tika uzskatītas par transfertcenām starp uzņēmumiem un tās aizstāja ar vidējām svērtajām cenām, ko maksāja trīs pārējie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(79)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power apgalvoja, ka Komisija nevarēja aizstāt transfertcenas ar vidējām svērtajām cenām, ko pārskata periodā saviem nesaistītajiem piegādātājiem maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji. Tie apgalvoja, ka šāda pieeja nav atļauta, un nesaskatīja juridisko pamatu, lai pēc analoģijas piemērotu antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktu. Abas personas arī apgalvoja, ka Komisija nav pareizi veikusi nesaistītu pušu darījuma principa pārbaudi un ka Komisija nav nodrošinājusi, ka salīdzinātās cenas ir salīdzināmas daudzuma ziņā un ka tiek iekļauti visi cenas elementi.

(80)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija savā vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā neatsaucās uz antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktu kā šīs korekcijas juridisko pamatu. Lai noteiktu to detaļu vērtību, kas ievestas no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, Komisija ņēma vērā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējumu un mērķi (ko pēc analoģijas piemēro, novērtējot antisubsidēšanas lietu saistībā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu). Antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējums neliedz Komisijai veikt noteiktas korekcijas, lai noteiktu detaļu vērtību, jo īpaši gadījumā, ja uzņēmuma izmaksas, iespējams, neatspoguļo detaļu vērtību, kā tas varētu būt gadījumā, ja detaļas tiek iegādātas no saistītiem uzņēmumiem. Tāpēc, lai noteiktu detaļu vērtību, Komisija drīkstēja veikt vajadzīgās korekcijas, arī aizstāt transfertcenas starp saistītajiem uzņēmumiem, jo tika konstatēts, ka šīs cenas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Šāda pieeja atbilst arī pamatregulas 23. panta mērķim un izmeklēšanām, ko tā reglamentē, kā izklāstīts 68. apsvērumā, jo tā neļauj apejošajiem uzņēmumiem novērtēt detaļas pārāk zemu, lai par augstu novērtētu šo detaļu pievienoto vērtību.

(81)

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav pareizi veikusi nesaistītu pušu darījuma principa pārbaudi, ir jāatgādina, ka Turkiz Composite ietilpst China National Building Materials Group, kas ir Ķīnas valstij piederoša grupa. Pasākumi attiecas uz tā saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Izmeklēšanā atklājās, ka to stikla šķiedras grīstu cenas, ko Turkiz Composite iegādājās no saistītajiem Ēģiptes un Ķīnas uzņēmumiem, bija ievērojami zemākas nekā cenas, ko maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji. Tāpēc Komisija salīdzināja un pēc tam aizstāja starpuzņēmumu cenas ar vidējām svērtajām cenām, ko pārskata periodā maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji saviem nesaistītajiem piegādātājiem.

(82)

Komisija pārliecinājās, ka salīdzinātās cenas ir salīdzināmas daudzuma ziņā un ka ir iekļauti visi cenas elementi. Pirmkārt, salīdzinājumam tika izmantots tas pats periods, proti, pārskata periods. Otrkārt, stikla šķiedras grīstu daudzums, ko pārskata periodā iegādājušies trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji no nesaistītiem piegādātājiem, bija pietiekami liels (no 10 000 līdz 25 000 tonnu) un attiecīgi reprezentatīvs, lai to varētu izmantot Turkiz Composite transfertcenu aizstāšanai ar ticamām cenām nolūkā pareizi noteikt pievienoto vērtību. Treškārt, pārējie trīs Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ražoja SŠA tāpat kā Turkiz Composite, sākot no stikla šķiedras grīstēm. Izmeklēšanā netika atklātas nekādas kvalitātes atšķirības, jo ražošanas process ir līdzīgs visiem četriem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Ceturtkārt, pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji iegādājās lielu daudzumu stikla šķiedras grīstu iekšzemes tirgū, savukārt Turkiz Composite iegādājās stikla šķiedras grīstes tikai no Ēģiptes un Ķīnas. Iekšzemes tirgū no reprezentatīvu daudzumu iegādes parasti izrietētu zemākas, nevis augstākas cenas. Piektkārt, četru Turcijas ražotāju eksportētāju salīdzinājums tika veikts konsekventi, proti, pamatojoties uz kopējām iepirkumu izmaksām, kā norādīts to iesniegtajās tabulās, kas tika pārbaudītas.

(83)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka tā iepirkuma cena no saistītajiem Ķīnas uzņēmumiem bija augstāka nekā saistīto uzņēmumu pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Turcijā. Tāpēc tas apgalvoja, ka Turkiz Composite veiktie iepirkumi ir jāuzskata par atbilstošiem nesaistītu pušu darījuma principam.

(84)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pamatojoties uz Jushi Group Co., Ltd. (“Jushi Group” (20)) iesniegto atbilžu uz anketas jautājumiem C.3.R un C.3.U tabulu, tā vidējā stikla šķiedras grīstu vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Turcijā pārskata periodā bija ievērojami augstāka nekā tā saistītajam pircējam Turcijā, t. i., Turkiz Composite. Komisija analizēja arī cita Turkiz Composite saistītā Ķīnas uzņēmuma, proti, Tongxiang Hengxian Trading Company Limited (“Tongxian” (21)), cenas. Pārskata periodā Tongxian pārdeva Turkiz Composite tikai stikla šķiedras grīstes, turklāt tā vidējā vienības pārdošanas cena bija arī zemāka nekā vidējā vienības pārdošanas cena, ko Jushi Group iekasēja no saviem nesaistītajiem pircējiem Turcijā. Turklāt pārskata periodā Turkiz Composite no Jushi Group un Tongxian iegādājās vairāk nekā 90 % no visām stikla šķiedras grīstēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Turkiz Composite vidējā vienības iepirkuma cena no saistītajiem Ķīnas uzņēmumiem Jushi Group un Tongxian bija konsekventi un ievērojami zemāka nekā vidējā nesaistīta vienības pirkuma cena, ko Jushi Group maksāja citi Turcijas uzņēmumi (22), kā arī konsekventi un ievērojami zemāka par cenām, ko maksāja pārējie trīs Turcijas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un tādējādi nebija saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(85)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija savā lapā “Pievienotās vērtības tests” ir piemērojusi nepareizu formulu, lai aprēķinātu “% no pievienotās vērtības izmaksām” (54. rinda), jo Komisija nepareizi dalījusi izgatavošanas kopējās izmaksas (50. rinda) ar “kopējām detaļām, kas ievestas (Ēģipte, Ķīna un citi avoti)” (49. rinda), bet tai tā vietā bija pareizi jāizmanto “kopējās detaļas, kas ievestas no Ēģiptes un Ķīnas” (48. rinda).

(86)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo Turkiz Composite nenorādīja Komisijas aprēķinu ietekmi. Pat ja Komisija būtu izmantojusi nepareizu formulu, kas tā nebija, un, lai aprēķinātu “% no pievienotās vērtības”, izmantotu Turkiz Composite ieteikto metodi, tas būtu radījis tikai nenozīmīgu “pievienotās vērtības” atšķirību, nekādi neietekmējot Komisijas konstatējumu, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes procesā ievesto detaļu pievienotā vērtība bija mazāka par 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(87)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija no saviem aprēķiniem nevarēja izslēgt komplektus, jo komplekti ir daļa no izmeklējamā ražojuma. Komisija noraidīja šo apgalvojumu to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti tās Turkiz Composite adresētajā 2022. gada 5. jūlija īpašajā informācijas izpaušanas dokumentā. Pirmkārt, komplektu ražošana un pārdošana pārskata periodā veidoja nelielu daļu no uzņēmuma kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma. Pārskata periodā uz Savienību eksportētais SŠA daudzums vairāk nekā 170 reizes pārsniedza uz Savienību eksportēto komplektu daudzumu. Otrkārt, uzņēmums nenošķīra izmaksas, kas radušās SŠA ražotnēm un komplektu ražošanas iekārtām virsgrāmatas līmenī, izņemot to, ka tika izveidota atsevišķa uzskaite par darbaspēka izmaksām sadalīšanas darbnīcā. Treškārt, komplektus pārdeva galvenokārt iekšzemes tirgū.

(88)

Turklāt, pamatojoties uz Turkiz Composite sniegto informāciju, pat ja Komisija būtu nolēmusi neizslēgt komplektus no saviem aprēķiniem, “% no pievienotās vērtības izmaksām” nebūtu mainījis Komisijas konstatējumu, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka par 25 % no izgatavošanas izmaksām, galvenokārt tāpēc, ka komplektu ražošana bija ierobežota.

(89)

Koriģējot paziņotās izgatavošanas izmaksas un aizstājot paziņotās stikla šķiedras grīstu transfertcenas, tika konstatēts, ka šādi noteiktā vidējā pievienotā vērtība pārskata periodā ir zemāka par 25 % slieksni. Tādējādi Komisija secināja, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai izmeklējamā ražojuma imports gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina patlaban spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(91)

Pamatojoties uz Turkiz Composite iesniegtajām un pārbaudītajām tabulām, tas 2019. gadā importēja 0–300 tonnas salīdzinājumā ar 6 000–8 000 tonnām pārskata periodā. Tajā pašā laikā pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka patēriņš Savienībā 2020. un 2021. gadā bija attiecīgi aptuveni 150 000 tonnu un aptuveni 170 000 tonnu. Importa no Turcijas tirgus daļa pārskata periodā bija vairāk nekā 4 %.

(92)

Attiecībā uz cenām Komisija salīdzināja sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā noteikto vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, ar vidējo svērto eksporta CIF cenu, kura noteikta, pamatojoties uz Turkiz Composite sniegto informāciju, un pienācīgi koriģēta, lai iekļautu izmaksas pēc muitošanas. Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka imports no Turkiz Composite bija par cenām, kuras bija par vairāk nekā 10 % zemākas nekā Savienības cenas.

(93)

Komisija secināja, ka tas imports no Turcijas, uz ko attiecas šī izmeklēšana, gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai līdzīgā izstrādājuma un/vai tā detaļu imports joprojām gūst labumu no subsīdijām.

(95)

Kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/776 (sk. 1. apsvērumu), tika konstatēts, ka Ķīnas un Ēģiptes ražotāji eksportētāji gūst labumu no vairākām ĶTR un Ēģiptes valdības subsīdiju shēmām. Šajā sakarā tika konstatēts, ka attiecīgie Ķīnas un Ēģiptes uzņēmumi, kas pieder pie China National Building Materials Group, gūst labumu arī no vairākām subsīdiju shēmām, piemēram, dotācijām, preferenciāla finansējuma un iepriekš zināmiem ieņēmumiem. Tika konstatēts, ka šīs subsīdijas dod labumu uzņēmumu kopējai ražošanai, jo tās nebija saistītas ar konkrētu ražojumu.

(96)

Šajā izmeklēšanā nekļuva pieejama jauna informācija, kas liktu apšaubīt sākotnējās izmeklēšanas secinājumu un liecinātu, ka šādas subsīdiju shēmas vairs nav spēkā.

(97)

Turklāt Turkiz Composite no saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē iegādājās 100 % stikla šķiedras grīstu, ko tas izmantoja SŠA ražošanai. Kā noteikts Komisijas 2020. gada 24. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2020/870 (23) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/328 (24), ar Turkiz Composite saistītie uzņēmumi saņēma subsīdijas stikla šķiedras grīstu ražošanai.

(98)

Izmeklēšanas laikā netika sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka stikla šķiedras grīstes, ko Ēģiptē un Ķīnā ražojuši ar Turkiz Composite saistīti uzņēmumi, vairs negūst labumu no subsīdijas. Tāpēc Komisija secināja, ka importētā līdzīgā izstrādājuma detaļas joprojām gūst labumu no subsīdijas.

(99)

Komisija arī norādīja, ka var prezumēt subsīdiju pārnešanu starp saistītiem uzņēmumiem, kas nedarbojas atbilstīgi nesaistītu pušu darījuma principam (25), vēl jo vairāk gadījumā, kad lejupējais uzņēmums montē ražojumu un eksportē to uz Savienību. Tāpēc Komisija secināja, ka importētais līdzīgais izstrādājums un/vai tā detaļas joprojām gūst labumu no subsīdijas.

(100)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka Turkiz Composite apiet ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam noteiktos galīgos kompensācijas pasākumus, importējot izmeklējamo ražojumu, ko no Turcijas nosūta Turkiz Composite.

(101)

Ņemot vērā to, ka sadarbības līmenis bija augsts un ka ziņotais Turkiz Composite eksporta pārdošanas apjoms bija lielāks nekā trīs pārējo Turcijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotie eksporta pārdevumi kopā, un neviens cits Turcijas uzņēmums nepieteicās, lai pieprasītu atbrīvojumu, Komisija secināja, ka konstatējumi par apiešanas praksi attiecībā uz Turkiz Composite būtu jāattiecina uz visu importu no Turcijas.

(102)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 23. panta 1. punktu attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu spēkā esošie antisubsidēšanas pasākumi būtu jāpaplašina, attiecinot tos arī uz izmeklējamā ražojuma importu.

(103)

Ievērojot pamatregulas 23. panta 2. punktu, paplašināmajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) 2020/776 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam kompensācijas maksājumam 30,7 % apmērā, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas.

(104)

Pārskata periodā Turkiz Composite daļēji importēja stikla šķiedras grīstes no Ēģiptes un daļēji no ĶTR. Stikla šķiedras grīstes no saistītajiem uzņēmumiem Ēģiptē un ĶTR Turkiz Composite samontēja SŠA, ko eksportēja uz Savienību, apejot gan maksājumus, kas noteikti SŠA importam no Ēģiptes (10,9 %), gan SŠA importam no ĶTR (30,7 %). Tādējādi, lai saglabātu spēkā esošo pasākumu efektivitāti, ir pamatoti paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, t. i., maksājumu visiem “pārējiem uzņēmumiem” ĶTR (30,7 %), kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2020/776 1. panta 2. punktā.

(105)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija nevar paplašināt maksājumus SŠA importam no Ķīnas, jo stikla šķiedras grīstu importa vērtība veido mazāku daļu no to stikla šķiedras grīstu kopējās vērtības, ko Turkiz Composite izmantoja SŠA ražošanai, un tādējādi tā neatbilst antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā (ko pēc analoģijas piemēro, novērtējot antisubsidēšanas lietu saistībā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu) noteiktajam 60 % kritērijam. Pretējā gadījumā šāda pasākumu paplašināšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas būtu pretrunā proporcionalitātes principam, kā minēts lietas T-278/20 Zhejang Hantong / Komisija 127. punktā.

(106)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nevar paplašināt SŠA importam no Ķīnas noteiktos maksājumus, pamatojoties uz saviem argumentiem par importa kumulāciju, kā aprakstīts 71. apsvērumā. Komisija arī atgādināja, ka pamatregulas mērķis ir aizsargāt ES ražošanas nozari no negodīga importa un pamatregulas 23. panta konkrētais mērķis ir novērst tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanu. Paplašinot maksājumus tikai līdz maksājumu līmenim, kas noteikts importam no Ēģiptes (10,9 %), tiktu ignorēts tas, ka pasākumi pret Ķīnu arī tika apieti, un mazināta spēkā esošo pasākumu efektivitāte.

(107)

Komisija arī noraidīja apgalvojumu, ka šāda pasākumu paplašināšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas būtu pretrunā proporcionalitātes principam. Ņemot vērā konstatējumus, ka sākotnējie kompensācijas pasākumi, kas tika noteikti importam no Ķīnas un Ēģiptes, tika apieti, Komisija nesaskatīja, kāpēc būtu nesamērīgi paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, kas tika apieti. Tāpēc, kā minēts iepriekš 104. apsvērumā, lai saglabātu spēkā esošo pasākumu efektivitāti, ir pamatoti paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, t. i., maksājumu visiem “pārējiem uzņēmumiem” ĶTR (30,7 %), kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2020/776 1. panta 2. punktā.

(108)

Pēc informācijas izpaušanas LM Wind Power norādīja, ka maksājumu attiecināšana uz SŠA importu no Turcijas nopietni ietekmētu SŠA importētāju uzņēmējdarbību, kas savukārt varētu ietekmēt Savienības spēju sasniegt savus vides mērķus, jo pieaugtu SŠA cenas, kas Savienības vējturbīnu ražotājiem būtu jāmaksā.

(109)

Komisija ņēma vērā LM Wind Power apgalvojumus, bet atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar pamatregulas 23. pantu veikto izmeklēšanu galvenais mērķis ir nodrošināt sākotnējā kompensācijas maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu. Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka pamatregulas 23. pantā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un tāpēc tā nolēma attiecināt kompensācijas pasākumus arī uz Turciju. Tomēr trīs no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika atzīti par īsteniem Turcijas ražotājiem, un tāpēc tie tika atbrīvoti no paplašinātajiem pasākumiem. Tāpēc SŠA lietotāji var veikt iepirkumus no atbrīvotajiem ražotājiem, kā arī no Savienības ražotājiem un/vai citiem trešo valstu ražotājiem.

(110)

Visbeidzot, pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka atzinīgi vērtē Komisijas nodomu attiecināt pasākumus arī uz SŠA importu no Turcijas un ka tam nav piezīmju par Komisijas izpausto informāciju.

(111)

Ievērojot pamatregulas 23. panta 3. punktu un 24. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonācis Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, par šādu reģistrēto izmeklējamā ražojuma importu jāiekasē maksājumi.

(112)

Kā aprakstīts iepriekš, tika konstatēts, ka Turkiz Composite ir iesaistīts apiešanas praksē. Tāpēc šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu.

(113)

Saskaņā ar pieprasījumu divi citi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, proti, Metyx Composites (sk. 26. apsvērumu) grupas uzņēmumi un Saertex Turkey Tekstil Ltd. Şirketi, bija galvenie īstenie SŠA ražotāji Turcijā un neiesaistījās apiešanas praksē (26). Izmeklēšanā patiešām apstiprinājās, ka šie divi ražotāji eksportētāji nemaz vai gandrīz nemaz neimportēja stikla šķiedras grīstes no Ķīnas un/vai Ēģiptes.

(114)

Trešais ražotājs, kas sadarbojās (Sonmez Asf Iplik Dokuma Ve Boya San Tic A. Ş), bija mazs SŠA ražotājs. Tajā bija nodarbināti mazāk nekā desmit cilvēki, tam bija mazāk nekā piecas SŠA mašīnas, un pārskata periodā tas veica tikai divus eksporta pārdevumus uz Savienību salīdzinoši nenozīmīgos daudzumos. Tas tika izveidots 1975. gadā, sāka ražot SŠA 2011. gadā un pārskata periodā neimportēja stikla šķiedras grīstes no Ķīnas vai Ēģiptes.

(115)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka trīs iepriekš minētie Turcijas ražotāji eksportētāji ir īsteni ražotāji, kas neiesaistās nedz pārsūtīšanas, nedz citas apiešanas darbībās, piemēram, montāžas operācijās, tie tiks atbrīvoti no pasākumu paplašināšanas.

(116)

Komisija 2022. gada 5. jūlijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja tās izteikt piezīmes.

(117)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 3. punktu,