Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1988

Komisijas Regula (ES) 2017/1988 (2017. gada 3. novembris), ar kuru attiecībā uz 4. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2017/7098

OV L 291, 9.11.2017, p. 72–83 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1988/oj

9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 291/72


KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1988

(2017. gada 3. novembris),

ar kuru attiecībā uz 4. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiskie standarti un interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2016. gada 12. septembrī publicēja grozījumus 4. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) “9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”” (turpmāk – “4. SFPS grozījumi”). Ar 4. SFPS grozījumiem ir paredzēts risināt jautājumu par pagaidu ietekmi uz grāmatvedību, kas rodas no tā, ka 9. SFPS un jaunajam standartam attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kas aizstās 4. SFPS (proti, 17. SFPS), ir dažādi spēkā stāšanās datumi.

(3)

9. SFPS mērķis ir uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, kliedējot bažas, kuras šajā jomā radās finanšu krīzes laikā. Konkrētāk, 9. SFPS ir atbilde uz G20 aicinājumu ieviest vairāk uz nākotni vērstu modeli, atzīstot paredzamos zaudējumus par finanšu aktīviem.

(4)

Ar 4. SFPS grozījumiem uzņēmumiem, kas darbojas galvenokārt apdrošināšanas jomā, tiek atļauts izmantot iespēju 9. SFPS spēkā stāšanās datumu atlikt līdz 2021. gada 1. janvārim. Šīs atlikšanas sekas ir šādas – attiecīgie uzņēmumi var turpināt sniegt pārskatus atbilstoši pašreiz spēkā esošajam standartam, proti, 39. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS) “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”. Ar 4. SFPS grozījumiem uzņēmumiem, kas slēdz apdrošināšanas līgumus, arī tiek atļauts izmantot iespēju no peļņas vai zaudējumu aprēķina izslēgt dažas no uzskaites papildu neatbilstībām un pagaidu nepastāvību, kas varētu rasties, piemērojot 9. SFPS, pirms tiek īstenots 17. SFPS.

(5)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu Komisija secina, ka 4. SFPS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(6)

Taču Komisija uzskata, ka 4. SFPS grozījumu darbības joma nav pietiekami plaša, lai apmierinātu visu nozīmīgo apdrošināšanas uzņēmumu vajadzības Savienībā. Jo īpaši apdrošināšanas nozarē finanšu konglomerātos nebūtu tiesību atlikt 9. SFPS piemērošanu, un tādējādi tā atrastos neizdevīgākā konkurences stāvoklī. Tādēļ finanšu konglomerātu apdrošināšanas nozarei, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (3), būtu jāatļauj 9. SFPS piemērošanu atlikt līdz 2021. gada 1. janvārim.

(7)

9. SFPS piemērošanas atlikšana attiecībā uz apdrošināšanas nozari konglomerātos nozīmētu, ka vienā finanšu konglomerātā tiktu piemēroti divi dažādi grāmatvedības standarti, un tas varētu radīt patvaļīgas grāmatvedības iespējas un, iespējams, grūtības investoriem saprast konsolidētos finanšu pārskatus. Tādēļ uz šādu atlikšanu būtu jāattiecina zināmi nosacījumi. Lai novērstu to, ka koncerns nodod finanšu instrumentus starp nozarēm nolūkā gūt labumu no labvēlīgākas grāmatvedības metodes, būtu jāpiemēro pagaidu aizliegums nodot finanšu instrumentus, kas nav tādi finanšu instrumenti, kuri tiek vērtēti pēc patiesās vērtības un kuru izmaiņas tiek atzītas peļņā vai zaudējumos. Nodošanas aizliegumam būtu jāattiecas tikai uz tādu finanšu instrumentu nodošanu, kuri kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai tā uzņēmuma grāmatvedības pārskatos, kas veic nodošanu. Šim aizliegumam nebūtu jāattiecas uz koncerna uzņēmuma emitētiem finanšu instrumentiem, jo koncerna iekšējo finanšu instrumentu turējumi tiek izslēgti no konglomerāta konsolidētajiem pārskatiem.

(8)

Pieeja, ka 9. SFPS piemērošana tiek atlikta, ir saskaņā ar 4. SFPS, kurā apdrošināšanas koncerniem ir atļauts konsolidēt meitasuzņēmumus, nenodrošinot, ka meitasuzņēmuma izmantotā vietējā vispārpieņemtā grāmatvedības politika attiecībā uz apdrošināšanas saistību novērtēšanu atbilst grāmatvedības politikai, ko izmanto pārējie uzņēmumi koncernā. Lai gan atšķirīgas grāmatvedības politikas izmantošana var samazināt finanšu pārskatu saprotamību, finanšu pārskatu lietotāji jau būs iepazinušies ar finanšu pārskatu sniegšanu saskaņā ar 39. SGS, un atlikšana ilgs tikai ierobežotu laiku. Turklāt arī atlikšanas nosacījumiem būtu jāmazina šīs bažas.

(9)

9. SFPS piemērošanas atlikšanai attiecībā uz apdrošināšanas nozari finanšu konglomerātos vajadzētu būt ierobežotai laikā, jo ir svarīgi, lai 9. SFPS ieviestie uzlabojumi stātos spēkā pēc iespējas drīz un 17. SFPS faktiski stātos spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā 4. starptautisko finanšu pārskatu standartu “Apdrošināšanas līgumi” groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Finanšu konglomerāts, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā, var izlemt, ka neviens no tā uzņēmumiem, kas darbojas apdrošināšanas nozarē minētās direktīvas 2. panta 8. punkta b) apakšpunkta nozīmē, konsolidētajos finanšu pārskatos nepiemēro 9. SFPS attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas pirms 2021. gada 1. janvāra, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

starp finanšu konglomerāta apdrošināšanas nozari un jebkādu citu nozari pēc 2017. gada 29. novembra netiek nodoti finanšu instrumenti, kas nav tādi finanšu instrumenti, kuri tiek vērtēti pēc patiesās vērtības un kuru izmaiņas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tas attiecas uz abām šādā nodošanā iesaistītajām nozarēm;

b)

finanšu konglomerāts konsolidētajos finanšu pārskatos norāda, kuri koncerna apdrošināšanas uzņēmumi piemēro 39. SGS;

c)

7. SFPS paredzētā informācijas atklāšana attiecībā uz apdrošināšanas nozari, kurā piemēro 39. SGS, un pārējiem uzņēmumiem koncernā, kuri piemēro 9. SFPS, notiek atsevišķi.

3. pants

1.   Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

2.   Taču finanšu konglomerāti var izlemt piemērot 1. pantā minētos grozījumus, ja ir izpildīti 2. pantā paredzētie nosacījumi, no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi

(4. SFPS grozījumi)

Grozījumi

4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi

Groza 3. punktu.

DARBĪBAS JOMA

3.

Šis SFPS neattiecas uz citiem apdrošinātāju izmantotās grāmatvedības aspektiem, piemēram, apdrošinātāju turētu finanšu aktīvu un apdrošinātāju emitētu finanšu saistību uzskaiti (skatīt 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”, 7. SFPS un 9. SFPS “Finanšu instrumenti”), izņemot šādus gadījumus:

a)

saskaņā ar 20.A punktu apdrošinātājiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, ir atļauts piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS;

b)

saskaņā ar 35.B punktu apdrošinātājiem ir atļauts piemērot pārklājuma pieeju noteiktiem finanšu aktīviem; un

c)

saskaņā ar 45. punktu apdrošinātājiem ir atļauts noteiktos apstākļos pārklasificēt dažus vai visus savus finanšu aktīvus tā, ka aktīvi tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Groza 5. punktu.

5.

Vienkāršības labad šis SFPS apraksta jebkuru uzņēmumu, kas slēdz apdrošināšanas līgumu kā apdrošinātājs, neraugoties uz to, vai līguma slēdzējs tiek uzskatīts par apdrošinātāju juridisku vai uzraudzības iemeslu dēļ. Visas atsauces 3. punkta a)–b) apakšpunktā, 20.A–20.Q punktā, 35.B–35.N punktā, 39.B–39.M punktā un 46.–49. punktā uz apdrošinātāju lasa arī kā atsauces uz tāda finanšu instrumenta, kas ietver aplēses dalības iezīmes, emitentu.

Aiz 20., 20.K un 20.N punkta pievieno jaunas pozīcijas. Pievieno jaunu 20.A-20.Q punktu.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Pagaidu atbrīvojums no 9. SFPS

20.A

9. SFPS attiecas uz finanšu instrumentu uzskaiti un ir spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Tomēr apdrošinātājam, kas atbilst 20.B punktā noteiktajiem kritērijiem, šis SFPS paredz pagaidu atbrīvojumu, kas apdrošinātājam atļauj, bet nepieprasa gada periodiem, kuri sākas pirms 2021. gada 1. janvāra, piemērot nevis 9. SFPS, bet gan 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”. Apdrošinātājs, kas piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS:

a)

izmanto 9. SFPS noteiktās prasības, lai sniegtu šā SFPS 39.B–39.J punktā pieprasīto atklājamo informāciju, un

b)

piemēro saviem finanšu instrumentiem visus citus piemērojamos SFPS, izņemot gadījumus, kas aprakstīti šā SFPS 20.A–20.Q, 39.B–39.J un 46.–47. punktā.

20.B

Apdrošinātājs var piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS vienīgi tad, ja:

a)

tas iepriekš nav piemērojis nevienu 9. SFPS redakciju  (1) , izņemot tikai prasības 9. SFPS 5.7.1. punkta c) apakšpunktā, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punktā noteiktās prasības par to, kā uzrāda peļņu un zaudējumus par finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; un

b)

tā darbības galvenokārt ir saistītas ar apdrošināšanu, kā aprakstīts 20.D punktā, tā gada pārskata datumā, kas ir tieši pirms 2016. gada 1. aprīļa, vai sekojošā gada pārskata datumā, kā noteikts 20.G punktā.

20.C

Apdrošinātājam, kas piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, ir atļauts izvēlēties piemērot tikai prasības 5.7.1. punkta c) apakšpunktā, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punktā par to, kā uzrāda peļņu un zaudējumus par finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja apdrošinātājs izvēlas piemērot minētās prasības, tas piemēro attiecīgos 9. SFPS pārejas noteikumus, atklāj faktu, ka ir piemērojis minētās prasības, un pastāvīgi sniedz saistīto informāciju, kas noteikta 7. SFPS (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 9. SFPS (2010. gadā)) 10.–11. punktā.

20.D

Apdrošinātāja darbības ir galvenokārt saistītas ar apdrošināšanu vienīgi tad, ja:

a)

tā saistību, kas izriet no līgumiem, uz kuriem attiecas šis SFPS un kuri ietver jebkādus noguldījuma komponentus vai iegultus atvasinātos finanšu instrumentus, kuri nodalīti no apdrošināšanas līgumiem, piemērojot šā SFPS 7.–12. punktu, uzskaites vērtība ir nozīmīga salīdzinājumā ar visu tā saistību kopējo uzskaites vērtību; un

b)

tā saistību, kas attiecas uz apdrošināšanu, kopējās uzskaites vērtības procentuālā daļa (skatīt 20.E punktu) no visu tā saistību kopējās uzskaites vērtības ir:

i)

lielāka par 90 procentiem; vai

ii)

mazāka vai vienāda ar 90 procentiem, taču lielāka par 80 procentiem, un apdrošinātājs nav iesaistījies nozīmīgā ar apdrošināšanu nesaistītā darbībā (skatīt 20.F punktu).

20.E

20.D punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ar apdrošināšanu saistītas saistības ietver:

a)

saistības, kas izriet no šā SFPS darbības jomā ietilpstošajiem līgumiem, kā aprakstīts 20.D punkta a) apakšpunktā;

b)

neatvasināto instrumentu ieguldījumu līgumu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemērojot 39. SGS (tostarp tās, kuras novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kam apdrošinātājs ir piemērojis 9. SFPS ietvertās prasības par peļņas un zaudējumu uzrādīšanu (skatīt 20.B punkta a) apakšpunktu un 20.C punktu)); un

c)

saistības, kas rodas tādēļ, ka apdrošinātājs emitē vai pilda saistības, kas izriet no a) un b) apakšpunktā minētajiem līgumiem. Pie šādām saistībām pieder, piemēram, atvasinātie instrumenti, ko izmanto, lai mazinātu riskus, kuri izriet no minētajiem līgumiem un no aktīviem, ar kuriem tiek balstīti šie līgumi, attiecīgās nodokļa saistības, piemēram, atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām attiecībā uz saistībām, kas izriet no šiem līgumiem, un emitētie parāda instrumenti, kas ir iekļauti apdrošinātāja regulējošām prasībām atbilstīgajā kapitālā.

20.F

20.D punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā novērtējot, vai tas ir iesaistījies nozīmīgā ar apdrošināšanu nesaistītā darbībā, apdrošinātājs ņem vērā:

a)

tikai tās darbības, no kurām tas var gūt ienākumus un kuras tam var radīt izdevumus; un

b)

kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos rādītājus, tostarp publiski pieejamo informāciju, piemēram, nozaru klasifikāciju, ko finanšu pārskatu lietotāji piemēro apdrošinātājam.

20.G

20.B punkta b) apakšpunktā ir noteikta prasība uzņēmumam novērtēt, vai tas kvalificējas pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas savā gada pārskata datumā, kurš ir tieši pirms 2016. gada 1. aprīļa. Pēc minētā datuma:

a)

uzņēmums, kas iepriekš ir kvalificējies pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas, atkārtoti novērtē, vai tā darbības ir galvenokārt saistītas ar apdrošināšanu sekojošā gada pārskata datumā, vienīgi tad, ja ir notikušas izmaiņas uzņēmuma darbībās, kā aprakstīts 20.H-20.I punktā, gada periodā, kas beidzies minētajā datumā.

b)

uzņēmumam, kas iepriekš nav kvalificējies pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas, ir atļauts atkārtoti novērtēt, vai tā darbības ir galvenokārt saistītas ar apdrošināšanu sekojošā gada pārskata datumā pirms 2018. gada 31. decembra, vienīgi tad, ja ir notikušas izmaiņas uzņēmuma darbībās, kā aprakstīts 20.H-20.I punktā, gada periodā, kas beidzies minētajā datumā.

20.H

20.G punkta piemērošanas nolūkā izmaiņas uzņēmuma darbībās ir tādas izmaiņas, kuras:

a)

nosaka uzņēmuma augstākā vadība ārējo vai iekšējo izmaiņu rezultātā;

b)

ir nozīmīgas uzņēmuma darbībām; un

c)

ir pierādāmas ārējām pusēm.

Tādējādi šādas izmaiņas notiek tikai tad, ja uzņēmums sāk vai beidz veikt pasākumu, kas ir nozīmīgs tā darbībām vai būtiski maina viena no tā pasākumiem nozīmīgumu; piemēram, ja uzņēmums ir iegādājies darbības jomu, to atsavinājis vai to pārtraucis.

20.I

Tiek sagaidīts, ka 20.H punktā aprakstītās izmaiņas uzņēmuma darbībās notiek ļoti reti. Izmaiņas uzņēmuma darbībās 20.G punkta piemērošanas nolūkā nav šādas izmaiņas:

a)

izmaiņas uzņēmuma finansēšanas struktūrā, kas pašas par sevi neskar darbības, no kurām uzņēmums gūst ienākumus un kas tam rada izdevumus;

b)

uzņēmuma plāns pārdot darbības jomu, pat ja aktīvi un saistības tiek klasificēti kā turēti pārdošanai, piemērojot 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”. Plāns pārdot darbības jomu varētu mainīt uzņēmuma darbības un būt par pamatu atkārtotai novērtēšanai nākotnē, bet tam tomēr ir jāietekmē tā finanšu stāvokļa pārskatā atzītās saistības.

20.J

Ja uzņēmums atkārtotas novērtēšanas rezultātā (skatīt 20.G punkta a) apakšpunktu) vairs nekvalificējas pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas, uzņēmumam ir atļauts turpināt piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS tikai līdz tā gada perioda beigām, kurš sākās tūlīt pēc minētās atkārtotās novērtēšanas. Tomēr uzņēmumam ir jāpiemēro 9. SFPS gada periodiem, kuri sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk. Piemēram, ja uzņēmums, piemērojot 20.G punkta a) apakšpunktu, konstatē, ka tas vairs nekvalificējas pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas 2018. gada 31. decembrī (tā gada perioda beigās), uzņēmumam ir atļauts turpināt piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

20.K

Apdrošinātājs, kas iepriekš izvēlējies piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, jebkura sekojošā gada perioda sākumā var neatsaucami izvēlēties piemērot 9. SFPS.

Pirmreizējs piemērotājs

20.L

Pirmreizējs piemērotājs, kā definēts 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā piemērošana”, var piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, kā aprakstīts 20.A punktā, vienīgi tad, ja tas atbilst 20.B punktā aprakstītajiem kritērijiem. Piemērojot 20.B punkta b) apakšpunktu, pirmreizējs piemērotājs izmanto uzskaites vērtības, kuras noteiktas, piemērojot SFPS, minētajā punktā noteiktajā dienā.

20.M

1. SFPS ir paredzētas prasības un atbrīvojumi, kas piemērojami pirmreizējam piemērotājam. Šīm prasībām un atbrīvojumiem (piemēram, 1. SFPS D16.–D17. punktā) nav lielāks spēks nekā prasībām šā SFPS 20.A–20.Q un 39.B–39.J punktā. Piemēram, 1. SFPS paredzētajām prasībām un atbrīvojumiem nav lielāks spēks nekā prasībai, ka pirmreizējam piemērotājam jāatbilst 20.L punktā noteiktajiem kritērijiem, lai varētu piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS.

20.N

Pirmreizējs piemērotājs, kurš atklāj 39.B–39.J punktā prasīto informāciju, izmanto 1. SFPS paredzētās prasības un atbrīvojumus, kas ir būtiski šādas informācijas atklāšanas vajadzībām prasītajiem novērtējumiem.

Pagaidu atbrīvojums no konkrētām 28. SGS prasībām

20.O

28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” 35.–36. punktā ir noteikta prasība, ka uzņēmumam, izmantojot pašu kapitāla metodi, jāpiemēro vienota grāmatvedības politika. Tomēr attiecībā uz gada periodiem, kuri sākas pirms 2021. gada 1. janvāra, uzņēmumam ir atļauts, bet netiek prasīts saglabāt asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma piemēroto attiecīgo grāmatvedības politiku šādi:

a)

uzņēmums piemēro 9. SFPS, bet asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS; vai

b)

uzņēmums piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, bet asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums piemēro 9. SFPS.

20.P

Kad uzņēmums piemēro pašu kapitāla metodi, lai uzskaitītu savu ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā:

a)

ja iepriekš finanšu pārskatos piemēroja 9. SFPS, lai piemērotu pašu kapitāla metodi attiecīgajam asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam (pēc jebkādu uzņēmuma veiktu korekciju atspoguļošanas), tad turpina piemērot 9. SFPS;

b)

ja iepriekš finanšu pārskatos piemēroja pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, lai piemērotu pašu kapitāla metodi attiecīgajam asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam (pēc jebkādu uzņēmuma veiktu korekciju atspoguļošanas), tad pēc tam var piemērot 9. SFPS.

20.Q

Uzņēmums var piemērot 20.O punktu un 20.P punkta b) apakšpunktu atsevišķi katram asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam.

Pievieno jaunu 35.A–35.N, 39.B–39.M un 46.–49. punktu. Aiz 35.A, 35.K, 35.M, 39.A, 39.J, 45. un 47. punkta pievieno jaunas pozīcijas.

Aplēses dalības iezīmes finanšu instrumentos

35.A

Pagaidu atbrīvojumi, kas paredzēti 20.A, 20.L un 20.O punktā, un pārklājuma pieeja saskaņā ar 35.B punktu, ir pieejami arī tāda finanšu instrumenta, kas ietver aplēses dalības iezīmes, emitentam. Attiecīgi 3. punkta a)–b) apakšpunktā, 20.A–20.Q punktā, 35.B–35.N punktā, 39.B–39.M punktā un 46.–49. punktā visas atsauces uz apdrošinātāju lasa arī kā atsauces uz tāda finanšu instrumenta, kas ietver aplēses dalības iezīmes, emitentu.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

Pārklājuma pieeja

35.B

Apdrošinātājiem ir atļauts, bet netiek prasīts piemērot pārklājuma pieeju noteiktiem finanšu aktīviem. Apdrošinātājs, kas piemēro pārklājuma pieeju:

a)

pārklasificē starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem to summu, kas rezultējas peļņā vai zaudējumos pārskata perioda beigās un kas pārklājuma pieejai noteiktajiem finanšu aktīviem ir tāda pati kā tad, ja apdrošinātājs pārklājuma pieejai noteiktajiem finanšu aktīviem būtu piemērojis 39. SGS. Tādējādi pārklasificētā summa ir vienāda ar starpību starp:

i)

summu, kas uzrādīta peļņā vai zaudējumos par pārklājuma pieejai noteiktajiem finanšu aktīviem, piemērojot 9. SFPS; un

ii)

summu, kas būtu tikusi uzrādīta peļņā vai zaudējumos par pārklājuma pieejai noteiktajiem finanšu aktīviem, ja apdrošinātājs būtu piemērojis 39. SGS;

b)

piemēro saviem finanšu instrumentiem visus citus piemērojamos SFPS, izņemot gadījumus, kas aprakstīti šā SFPS 35.B–35.N, 39.K–39.M un 48.-49. punktā.

35.C

Apdrošinātājs var izlemt piemērot pārklājuma pieeju, kā aprakstīts 35.B punktā, tikai tad, kad tas pirmoreiz piemēro 9. SFPS, tostarp, kad tas pirmoreiz piemēro 9. SFPS pēc tam, kad iepriekš piemērojis:

a)

pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, kā aprakstīts 20.A punktā; vai

b)

tikai prasības 9. SFPS 5.7.1. punkta c) apakšpunktā, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punktā par to, kā uzrāda peļņu un zaudējumus par finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

35.D

Apdrošinātājs uzrāda summu, kas pārklasificēta starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem, piemērojot pārklājuma pieeju:

a)

peļņā vai zaudējumos kā atsevišķu posteni; un

b)

citos vispārējos ienākumos kā citu vispārējo ienākumu atsevišķu komponentu.

35.E

Finanšu aktīvs ir atbilstīgs pārklājuma pieejas piemērošanai vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)

tas ir novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemērojot 9. SFPS, bet nebūtu ticis vērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā viss kopumā, piemērojot 39. SGS, un

b)

tas netiek turēts attiecībā uz darbību, kas nav saistīta ar šā SFPS darbības jomā ietilpstošajiem līgumiem. Pie finanšu aktīviem, kas nebūtu atbilstīgi pārklājuma pieejas piemērošanai, pieder, piemēram, tādi aktīvi, kas tiek turēti fondos, kuri attiecas uz ieguldījumu līgumiem, kas neietilpst šā SFPS darbības jomā.

35.F

Apdrošinātājs var noteikt kā atbilstīgu finanšu aktīvu pārklājuma pieejas piemērošanai, kad tas izvēlas piemērot pārklājuma pieeju (skatīt 35.C punktu). Pēc tam tas var noteikt kā atbilstīgu finanšu aktīvu pārklājuma pieejas piemērošanai tikai tad, ja:

a)

attiecīgais aktīvs ir sākotnēji atzīts; vai

b)

attiecīgais aktīvs nesen atbilst 35.E punkta b) apakšpunkta kritērijam, kuram iepriekš netika atbildis.

35.G

Apdrošinātājam ir atļauts saskaņā ar 35.F punktu noteikt kā atbilstīgus finanšu aktīvus pārklājuma pieejas piemērošanai attiecībā uz katru instrumentu atsevišķi.

35.H

Attiecīgā gadījumā pārklājuma pieejas piemērošanas nolūkā, saskaņā ar 35.F punkta b) apakšpunktu, nesen pārklājuma pieejai noteiktam finanšu aktīvam:

a)

patiesā vērtība pārklasifikācijas dienā ir tā jaunā amortizētā iegādes uzskaites vērtība; un

b)

efektīvo procentu likmi nosaka, pamatojoties uz tā patieso vērtību pārklasifikācijas dienā.

35.I

Uzņēmums turpina piemērot pārklājuma pieeju finanšu aktīvam līdz attiecīgā finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanai. Tomēr uzņēmums:

a)

pārtrauc finanšu aktīvam piemērot pārklājuma pieeju, ja finanšu aktīvs vairs neatbilst 35.E punkta b) apakšpunkta kritērijam. Piemēram, finanšu aktīvs vairs neatbilst šim kritērijam, ja uzņēmums pārved šo aktīvu tādā veidā, ka tas tiek turēts attiecībā uz šī uzņēmuma banku darbībām, vai ja uzņēmums pārstāj būt apdrošinātājs;

b)

jebkura gada perioda sākumā var izbeigt piemērot pārklājuma pieeju visiem noteiktajiem finanšu aktīviem. Uzņēmums, kas izvēlas izbeigt piemērot pārklājuma pieeju, piemēro 8. SGS, lai uzskaitītu izmaiņas grāmatvedības politikā.

35.J

Kad uzņēmums pārtrauc piemērot finanšu aktīvam pārklājuma pieeju, piemērojot 35.I punkta a) apakšpunktu, tas pārklasificē jebkuru atlikumu attiecībā uz šo finanšu aktīvu no uzkrātiem citiem vispārējiem ienākumiem uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

35.K

Ja uzņēmums izbeidz izmantot pārklājuma metodi, piemērojot izvēli saskaņā ar 35.I punkta b) apakšpunktu vai arī tādēļ, ka vairs nav apdrošinātājs, tas pēc tam vairs nepiemēro pārklājuma pieeju. Apdrošinātājs, kas ir izvēlējies piemērot pārklājuma pieeju (skatīt 35.C punktu), bet kuram nav atbilstīgu finanšu aktīvu (skatīt 35.E punktu), var piemērot pārklājuma pieeju vēlāk, kad tam ir atbilstoši finanšu aktīvi.

Mijiedarbība ar citām prasībām

35.L

Šā SFPS 30. punkts pieļauj tādu praksi, kas dažkārt tiek apzīmēta kā “ēnu grāmatvedība”. Ja apdrošinātājs izmanto pārklājuma pieeju, var tikt piemērota ēnu grāmatvedība.

35.M

Summas pārklasificēšanai starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem 35.B punkta piemērošanas nolūkā var būt izrietoša ietekme uz citu summu, piemēram, ienākuma nodokļu, iekļaušanu citos vispārējos ienākumos. Apdrošinātājs piemēro attiecīgo SFPS, piemēram, 12. SGS “Ienākuma nodokļi”, lai noteiktu jebkuru šādu izrietošo ietekmi.

Pirmreizējs piemērotājs

35.N

Ja pirmreizējs piemērotājs izvēlas piemērot pārklājuma pieeju, tas atkārtoti sniedz salīdzināmo informāciju tā, lai tā atspoguļotu pārklājuma pieeju, vienīgi tad, ja tas atkārtoti sniedz salīdzināmo informāciju saskaņā ar 9. SFPS (skatīt 1. SFPS E.1–E.2 punktu).

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Informācijas atklāšana par pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS

39.B

Apdrošinātājs, kas izvēlas piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, atklāj informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem:

a)

izprast, kā apdrošinātājs kvalificējās pagaidu atbrīvojuma piemērošanai; un

b)

salīdzināt apdrošinātājus, kuri piemēro pagaidu atbrīvojumu, ar uzņēmumiem, kuri piemēro 9. SFPS.

39.C

Lai izpildītu 39.B punkta a) apakšpunkta prasības, apdrošinātājs atklāj faktu, ka tas piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, un to, kā apdrošinātājs 20.B punkta b) apakšpunktā noteiktajā datumā ir konstatējis, ka tas kvalificējas pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas, tostarp:

a)

ja tā saistību, kuras izriet no šā SFPS darbības jomā ietilpstošajiem līgumiem (t. i., 20.E punkta a) apakšpunktā aprakstītās saistības), uzskaites vērtība ir mazāka vai vienāda ar 90 procentiem no visu tā saistību kopējās uzskaites vērtības, – saistību, kuras saistītas ar apdrošināšanu un kuras neizriet no šā SFPS darbības jomā ietilpstošajiem līgumiem (t. i., 20.E punkta b) un c) apakšpunktā aprakstītās saistības), uzskaites vērtību;

b)

ja apdrošinātāja saistību, kas saistītas ar apdrošināšanu, kopējās uzskaites vērtības procentuālā daļa no visu tā saistību kopējās uzskaites vērtības ir mazāka vai vienāda ar 90 procentiem, taču lielāka par 80 procentiem, – kā apdrošinātājs ir noteicis, ka nav bijis iesaistījies nozīmīgā ar apdrošināšanu nesaistītā darbībā, tostarp to, kādu informāciju tas ņēmis vērā, un

c)

ja apdrošinātājs kvalificējās pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas, pamatojoties uz atkārtotu novērtēšanu, piemērojot 20.G punkta b) apakšpunktu:

i)

atkārtotas novērtēšanas iemeslu;

ii)

datumu, kurā notika attiecīgās izmaiņas tā darbībās, un

iii)

detalizētu paskaidrojumu par izmaiņām tā darbībās un kvalitatīvu aprakstu par šo izmaiņu ietekmi uz apdrošinātāja finanšu pārskatiem.

39.D

Ja uzņēmums, piemērojot 20.G punkta a) apakšpunktu, konstatē, ka tā darbības vairs nav galvenokārt saistītas ar apdrošināšanu, uzņēmums katrā pārskata periodā, pirms sāk piemērot 9. SFPS, atklāj šādu informāciju:

a)

faktu, ka tas vairs nekvalificējas pagaidu atbrīvojumam no 9. SFPS piemērošanas;

b)

datumu, kurā notika attiecīgās izmaiņas tā darbībās, un

c)

detalizētu paskaidrojumu par izmaiņām tā darbībās un kvalitatīvu aprakstu par šo izmaiņu ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskatiem.

39.E

Lai izpildītu 39.B punkta b) apakšpunkta prasības, apdrošinātājs uzrāda patieso vērtību pārskata perioda beigās un patiesās vērtības izmaiņu summu attiecīgajā periodā atsevišķi šādām divām finanšu aktīvu grupām:

a)

finanšu aktīvi ar līgumiskajiem noteikumiem, kas noteiktos datumos rada naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (t. i., finanšu aktīvi, kas atbilst 9. SFPS 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta nosacījumam), izņemot jebkādus finanšu aktīvus, kas atbilst 9. SFPS definīcijai “tirdzniecības nolūkā turēts” vai kurus pārvalda un kuru rezultāti tiek vērtēti pēc patiesās vērtības (skatīt 9. SFPS B4.1.6. punktu);

b)

visi finanšu aktīvi, kas nav minēti 39.E punkta a) apakšpunktā, tas ir, jebkurš finanšu aktīvs:

i)

ar līgumiskiem noteikumiem, kas konkrētos datumos nerada naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu;

ii)

kas atbilst 9. SFPS definīcijai “tirdzniecības nolūkā turēts” vai

iii)

kurus pārvalda un kuru rezultāti tiek vērtēti pēc patiesās vērtības.

39.F

Kad apdrošinātājs atklāj 39.E punktā noteikto informāciju, tas:

a)

var uzskatīt, ka finanšu aktīva, kas novērtēts, piemērojot 39. SGS, uzskaites vērtība ir iespējami tuva tā patiesajai vērtībai, ja apdrošinātājam netiek pieprasīts uzrādīt tā patieso vērtību, piemērojot 7. SFPS 29. punkta a) apakšpunktu (piemēram, īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādi), un

b)

apsver, cik detalizēta informācija ir nepieciešama, lai ļautu finanšu pārskatu lietotājiem izprast finanšu aktīvu īpašības.

39.G

Lai izpildītu 39.B punkta b) apakšpunkta prasības, apdrošinātājs atklāj informāciju par pakļautību kredītriskam, tostarp par nozīmīgām kredītriska koncentrācijām, kas piemīt 39.E punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem finanšu aktīviem. Apdrošinātājs pārskata perioda beigās par minētajiem finanšu aktīviem atklāj vismaz šādu informāciju:

a)

sadalījumā pa kredītriska reitingu kategorijām, kā definēts 7. SFPS, – uzskaites vērtības, piemērojot 39. SGS (attiecībā uz finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, – pirms korekcijām attiecībā uz jebkādiem vērtības samazinājuma atskaitījumiem);

b)

attiecībā uz 39.E punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem finanšu aktīviem, kuriem pārskata perioda beigās nav zems kredītrisks, – patieso vērtību un uzskaites vērtību, piemērojot 39. SGS (attiecībā uz finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, – pirms korekcijām attiecībā uz jebkādiem vērtības samazinājuma atskaitījumiem). Šādas informācijas atklāšanas nolūkā 9. SFPS B5.5.22. punktā ir paredzētas attiecīgās prasības, lai novērtētu, vai finanšu instrumenta kredītrisks tiek uzskatīts par zemu.

39.H

Lai izpildītu 39.B punkta b) apakšpunkta prasības, apdrošinātājs atklāj informāciju par to, kur finanšu pārskatu lietotājs var saņemt jebkādu publiski pieejamu 9. SFPS informāciju, kas attiecas uz kādu grupas vienību un kas nav sniegta grupas konsolidētajos finanšu pārskatos par attiecīgo pārskata periodu. Piemēram, šādu 9. SFPS informāciju būtu iespējams iegūt no publiski pieejamajiem individuālajiem vai atsevišķiem finanšu pārskatiem attiecībā uz uzņēmumu tādas grupas ietvaros, kura ir piemērojusi 9. SFPS.

39.I

Ja uzņēmums ir izvēlējies piemērot 20.O punktā paredzēto atbrīvojumu no konkrētām 28. SGS prasībām, tas atklāj šo faktu.

39.J

Ja uzņēmums piemēroja pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, kad uzskaitīja savu ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt, piemēram, 20.O punkta a) apakšpunktu), uzņēmums papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar 12. SFPS “Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos”, atklāj:

a)

39.B-39.H punktā aprakstīto informāciju par katru asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kura ir uzņēmumam būtiska. Atklātās summas ir tās summas, kuras ietvertas asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, pēc jebkādu korekciju atspoguļošanas, kuras uzņēmums veicis, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 12. SFPS B14. punkta a) apakšpunktu), nevis uzņēmuma daļa šādās summās;

b)

39.B-39.H punktā aprakstīto kvantitatīvo informāciju, apkopotu par visiem asociētajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri atsevišķi nav būtiski. Kopsummas:

i)

kuras tiek atklātas, ir uzņēmuma daļa šādās summās, un

ii)

asociētiem uzņēmumiem tās atklāj atsevišķi no kopsummām, kas atklātas par kopuzņēmumiem.

Informācijas atklāšana par pārklājuma pieeju

39.K

Apdrošinātājs, kas piemēro pārklājuma pieeju, atklāj informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem izprast:

a)

kā aprēķina kopējo summu, ko pārklasificē starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem pārskata periodā, un

b)

minētās pārklasificēšanas ietekmi uz finanšu pārskatiem.

39.L

Lai izpildītu 39.K punkta prasības, apdrošinātājs atklāj:

a)

faktu, ka tas piemēro pārklājuma pieeju;

b)

to finanšu aktīvu uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, kuriem apdrošinātājs piemēro pārklājuma pieeju, norādot pa finanšu aktīvu grupām;

c)

pamatu, uz kā balstoties nosaka finanšu aktīvus pārklājuma pieejas piemērošanai, tostarp paskaidrojumu par visiem pārklājuma pieejai noteiktajiem finanšu aktīviem, kas tiek turēti ārpus juridiskās personas, kas noslēdz šā SFPS darbības jomā ietilpstošos līgumus;

d)

paskaidrojumu par kopējo summu, ko pārklasificē starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem pārskata periodā, tādā veidā, kas dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem saprast, kā šī summa ir iegūta, tostarp:

i)

summu, kas uzrādīta peļņā vai zaudējumos novērtētajiem finanšu aktīviem, piemērojot 9. SFPS, un

ii)

summu, kas būtu tikusi uzrādīta peļņā vai zaudējumos novērtētiem finanšu aktīviem, ja apdrošinātājs būtu piemērojis 39. SGS;

e)

35.B un 35.M punktā aprakstītās pārklasificēšanas ietekmi uz katru skarto peļņas vai zaudējumu posteni un,

f)

ja pārskata perioda laikā apdrošinātājs ir mainījis pārklājuma pieejai noteiktos finanšu aktīvus:

i)

summu, ko pārklasificē starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem pārskata periodā, attiecībā uz nesen pārklājuma pieejai noteiktiem finanšu aktīviem, kam piemēro pārklājuma pieeju (skatīt 35.F punkta b) apakšpunktu);

ii)

summu, kas būtu tikusi pārklasificēta starp peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem pārskata laikposmā, ja nebūtu tikusi pārtraukta pārklājuma pieejas piemērošana noteiktiem finanšu aktīviem (skatīt 35.I punkta a) apakšpunktu), un

iii)

summu, kas pārskata periodā pārklasificēta no uzkrātiem citiem vispārējiem ienākumiem par peļņu vai zaudējumiem attiecībā uz finanšu aktīviem, kuriem tika pārtraukta pārklājuma pieejas piemērošana (skatīt 35.J punktu).

39.M

Ja uzņēmums piemēroja pārklājuma pieeju, kad uzskaitīja savu ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot pašu kapitāla metodi, uzņēmums papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar 12. SFPS, atklāj:

a)

39.K–39.L punktā aprakstīto informāciju par katru asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kura ir uzņēmumam būtiska. Atklātās summas ir tās summas, kuras ietvertas asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, pēc jebkādu korekciju atspoguļošanas, kuras uzņēmums veicis, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 12. SFPS B14. punkta a) apakšpunktu), nevis uzņēmuma daļa šādās summās;

b)

39.K punktā līdz 39.L punkta d) apakšpunktā un 39.L punkta f) apakšpunktā aprakstīto kvantitatīvo informāciju un 35.B punktā aprakstītās pārklasificēšanas ietekmi uz peļņu vai zaudējumiem un citiem vispārējiem ienākumiem apkopotā veidā par visiem asociētajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri atsevišķi nav būtiski. Kopsummas:

i)

kuras tiek atklātas, ir uzņēmuma daļa šādās summās, un

ii)

asociētiem uzņēmumiem tās atklāj atsevišķi no kopsummām, kas atklātas par kopuzņēmumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

4. SFPS piemērošana kopā ar 9. SFPS

Pagaidu atbrīvojums no 9. SFPS

46.

Ar 4. SFPS grozījumiem “9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””, kas izdoti 2016. gada septembrī, tika grozīts 3. un 5. punkts un pievienots 20.A–20.Q, 35.A un 39.B–39.J punkts un pozīcijas pēc 20., 20.K, 20.N un 39.A punkta. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kuri ļauj apdrošinātājiem, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem, piemērot pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS, gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.

47.

Uzņēmums, kas atklāj informāciju, kā pieprasīts 39.B–39.J punktā, izmanto 9. SFPS paredzētos pārejas noteikumus, kas ir būtiski šādas informācijas atklāšanas vajadzībām prasītajiem novērtējumiem. Par sākotnējās piemērošanas datumu šim nolūkam uzskata pirmā gada perioda, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, sākumu.

Pārklājuma pieeja

48.

Ar 4. SFPS grozījumiem “9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””, kas izdoti 2016. gada septembrī, tika grozīts 3. un 5. punkts un pievienots 35.A–35.N un 39.K–39.M punkts un pozīcijas pēc 35.A, 35.K, 35.M un 39.J punkta. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kas ļauj apdrošinātājiem piemērot pārklājuma pieeju noteiktiem finanšu aktīviem, kad tas pirmoreiz piemēro 9. SFPS (skatīt 35.C punktu).

49.

Uzņēmums, kas izvēlas piemērot pārklājuma pieeju:

a)

piemēro šo pieeju ar atpakaļejošu spēku noteiktiem finanšu aktīviem, attiecībā uz kuriem tiek veikta pāreja uz 9. SFPS. Tā, piemēram, uzņēmums kā uzkrāto citu vispārējo ienākumu sākuma bilances korekciju atzīst summu, kas vienāda ar starpību starp pārklājuma pieejai noteikto finanšu aktīvu patieso vērtību, kas noteikta, piemērojot 9. SFPS, un to uzskaites vērtību, kas noteikta, piemērojot 39. SGS.

b)

atkārtoti sniedz salīdzināmo informāciju tā, lai tā atspoguļotu pārklājuma pieeju, vienīgi tad, ja uzņēmums atkārtoti sniedz salīdzināmo informāciju, piemērojot 9. SFPS.


(1)  Padome izdeva secīgas 9. SFPS versijas 2009., 2010., 2013. un 2014. gadā.


Top