8.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/1

(1)

Šīs regulas noteikumi ir cieši savstarpēji saistīti, jo tie attiecas uz noregulējuma režīmu, kas izklāstīts Direktīvā 2014/59/ES, sākot no iestādes atveseļošanas un noregulēšanas plānošanas posma, izmantojot agrīnas intervences posmu, līdz noregulējuma darbības brīdim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un veicinātu noregulējuma procesu, ir nepieciešams, lai iestādēm, pilnvarotajām iestādēm un tirgus dalībniekiem, tostarp ieguldītājiem, kas nav Savienības rezidenti, būtu visaptverošs pārskats par saviem pienākumiem un tiesībām un visaptveroša piekļuve tiem. Līdz ar to ir vēlams Direktīvā 2014/59/ES pieprasītos attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus ietvert vienā regulā.

(2)

Papildus Direktīvā 2014/59/ES noteiktajām definīcijām ir nepieciešamas dažas konkrētas izmantoto tehnisko terminu definīcijas.

(3)

Vienotajos noteikumos par minimālo informāciju, kas jāietver atveseļošanas plānos, būtu jāņem vērā, bet nebūtu jāliedz kompetento iestāžu pilnvaras noteikt vienkāršotus pienākumus atsevišķām iestādēm attiecībā uz atveseļošanas plānu saturu un sīkāku izklāstu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu.

(4)

Šajos vienotajos noteikumos, neskarot nevienu vienkāršoto pienākumu, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu, turklāt būtu jāprecizē informācija, kas jāietver atsevišķā atveseļošanas plānā, un – saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 5. un 6. punktu – grupas atveseļošanas plānā.

(5)

Ir būtiski, lai atveseļošanas plānos ietvertā informācija būtu piemērota un konkrēta, atkarībā no tā, vai atveseļošanas plānus izstrādā iestādes, kas nav daļa no grupas, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu (2), vai tie ir atsevišķi atveseļošanas plāni, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 7. panta 2. punktā, vai grupas atveseļošanas plāni, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 7. panta 5. un 6. punktā.

(6)

Lai veicinātu atveseļošanas plānu iekšējo struktūru, informācijas prasības būtu jāsagrupē vairākās iedaļās, no kurām dažas būtu jāsadala apakšiedaļās, kā izklāstīts šajā regulā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā atveseļošanas plānus var laikus efektīvi īstenot, ir svarīgi minētos plānus veidot, balstoties uz stabilu pārvaldības struktūru. Tādēļ atveseļošanas plānos būtu jāietver apraksts par konkrētiem iesaistītajiem pārvaldības mehānismiem. Jo īpaši plānā būtu jāizklāsta, kā tas tika izstrādāts, kas to apstiprināja un kā tas ir integrēts kopējā iestādes vai grupas korporatīvajā pārvaldībā. Vajadzības gadījumā būtu jāapraksta pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu konsekvenci starp atsevišķu meitasuzņēmuma atveseļošanas plānu, ja nepieciešams, un grupas atveseļošanas plānu.

(8)

Atveseļošanas plāni ir svarīgi, lai novērtētu atveseļošanas risinājumu iespējamību. Līdz ar to atveseļošanas plānā būtu jāietver sīka informācija par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz tā izmantošanu kā būtisku pārvaldības struktūras elementu, pamatojoties uz eskalācijas procesu, kurā izmanto rādītājus Direktīvas 2014/59/ES 9. panta nozīmē. Tā kā katra krīze ir atšķirīga, rādītāja materializēšanās automātiski neaktivizē konkrētu atveseļošanas risinājumu vai, vispārīgāk, nerada automatizētu sistēmu, saskaņā ar kuru ir jāīsteno konkrēts atveseļošanas risinājums atbilstīgi iepriekš noteiktām procedūras prasībām. Tā vietā rādītāji būtu jāizmanto, lai norādītu, ka būtu jāsāk eskalācijas process, iesaistot analīzi par labāko veidu, kā risināt krīzes situāciju. Pirms minētie rādītāji materializējas, būtu arī jāpiemēro dati un kritēriji, ko izmanto parastajā riska pārvaldībā, lai informētu iestādi vai grupu par tās finanšu stāvokļa iespējamo pasliktināšanos un par neapmierinošajiem rādītājiem. Lai arī šādi agrīnas brīdināšanas signāli nav rādītāji Direktīvas 2014/59/ES nozīmē un būtībā nenorāda uz atveseļošanas posma sākšanos vai nepieprasa rīcību ārpus ierastajiem darījumdarbības procesiem, tie palīdz nodrošināt konsekvenci starp iestādes parasto riska pārvaldību un rādītāju uzraudzību. Līdz ar to atveseļošanas plānā būtu jāietver apraksts par to, kā piemēroti iestādes riska pārvaldības elementi ir saistīti ar rādītājiem.

(9)

Šajā stratēģiskajā analīzē būtu jāņem vērā atveseļošanas plāniem izstrādātie starptautiskie standarti, piemēram, Finanšu stabilitātes padomes “Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenie atribūti”. Saskaņā ar galvenajiem atribūtiem stratēģiskajā analīzē būtu jānosaka iestādes būtiskās un sistēmiski svarīgās funkcijas un jāizklāsta galvenās darbības, lai tās saglabātu atveseļošanas scenārijos. Līdz ar to stratēģiskā analīze būtu jāsadala divās daļās. Stratēģiskās analīzes pirmajā daļā būtu jāapraksta iestāde vai grupa un tās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas. Iestādes vai grupas aprakstā būtu jāsniedz vispārīgs pārskats par iestādi vai grupu un tās darbībām, pievienojot detalizētu tās galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju aprakstu. Lai atvieglotu atveseļošanas risinājumus, piemēram, aktīvu atsavināšanas vai darbības jomu pārdošanas novērtēšanu, ir svarīgi noteikt juridiskās personas, kurās atrodas galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, un analizēt grupas savstarpējo saistību. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 1. un 2. punktu iestādēm ir atbilstoši kompetentās iestādes prasībām jāpierāda, ka atveseļošanas plānu, visticamāk, īstenos, neradot finanšu sistēmai nekādas būtiskas negatīvas sekas. Turklāt Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 2. punktā noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, kādā apmērā atveseļošanas plānu vai konkrētus tajā ietvertos risinājumus varētu īstenot, neradot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu. Tādēļ atveseļošanas plānos būtu jāietver ārējās savstarpējās saistības apraksts.

(10)

Stratēģiskās analīzes otrajā daļā būtu jānosaka un jānovērtē iespējamie atveseļošanas risinājumi. Iestādei vai grupai pieejamie atveseļošanas risinājumi sākumā būtu jāapraksta, neizdarot atsauci uz konkrētu finanšu spriedzes scenāriju. Tie ir veidi, kā uzlabot vispārīgu sagatavošanos krīzei un palīdzēt iestādei vai grupai elastīgi reaģēt uz krīzi. Pēc tam stratēģiskajā analīzē būtu jāizklāsta, kā atveseļošanas risinājumi ir pārbaudīti attiecībā uz konkrētiem finanšu spriedzes scenārijiem, lai provizoriski novērtētu, kuras atveseļošanas risinājumi būtu efektīvi katrā no scenārijiem, līdz ar to nodrošinot atveseļošanas risinājumu efektivitātes praktisku pārbaudi un rādītāju piemērotību. Atveseļošanas risinājumos būtu jāiekļauj arī pasākumi, ko iestāde varētu veikt gadījumā, ja tiktu izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 27. pantā minētie agrīnas intervences nosacījumi.

(11)

Atveseļošanas plāna paziņošana ir svarīga, lai to efektīvi īstenotu un novērstu negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu. Tādēļ atveseļošanas plānā būtu arī jāietver iedaļa par saziņu un informācijas atklāšanu, kas attiektos uz iekšējo saziņu ar attiecīgajām iekšējām struktūrām un iestādes vai grupas personālu un uz ārējo saziņu.

(12)

Atveseļošanas plāns varētu nozīmēt izmaiņas iestādes darījumdarbības organizēšanā vai nu nolūkā atvieglot plāna atjaunināšanu un tā īstenošanu nākotnē, uzraudzīt rādītājus, vai tāpēc, ka procesā ir noteikti daži šķēršļi, kas apgrūtina atveseļošanas alternatīvu īstenošanu. Minētie organizatoriskie sagatavošanas un papildu pasākumi, kas jāveic iestādei vai grupai, būtu jāapraksta atveseļošanas plānā, lai veicinātu efektīvu novērtējumu par to, vai tā īstenošana ir pamatoti iespējama, un lai atvieglotu tā īstenošanas, ko veic iestāde vai grupa un kompetentās iestādes, uzraudzību.

(13)

Ir būtiski precizēt minimālos kritērijus, kas ir jāņem vērā kompetentajai iestādei, novērtējot iestāžu izstrādātos atveseļošanas plānus, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 2. punktā un 8. panta 1. punktā.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 16. pants pilnvaro Eiropas Banku iestādi (EBI) sniegt pamatnostādnes, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu kopīgu, vienādu un konsekventu piemērošanu, un pieprasa, lai kompetentās iestādes un finanšu iestādes, kurām šādas pamatnostādnes ir adresētas, pieliktu pūles, lai šādas pamatnostādnes izpildītu. Tā kā Direktīva 2014/59/ES pilnvaro EBI sniegt pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai turpmāk precizētu minētās direktīvas konkrētus aspektus, kompetentajām iestādēm saskaņā ar minēto pantu būtu jāņem vērā pamatnostādnes par scenārijiem atveseļošanas plānošanai un rādītāji, kas jāietver atveseļošanas plānos, kuras sagatavojusi EBI, darot visu iespējamo, lai panāktu atbilstību minētajām pamatnostādnēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. panta 3. punktu.

(15)

Atveseļošanas plānošanas mērķis, kā izklāstīts Direktīvā 2014/59/ES, ir noteikt risinājumus, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes vai grupas dzīvotspēju un finanšu stāvokli, kad tā ir pakļauta nopietnai spriedzei. Līdz ar to atveseļošanas plāna novērtēšanas kritērijiem būtu jātiecas nodrošināt, ka attiecīgais plāns ir piemērots vienībām, uz kurām tas attiecas, un ka plāns un tajā noteiktie risinājumi ir dzīvotspējīgi un tos var laikus īstenot. Konkrētie jautājumi, kas ir jānovērtē kompetentajai iestādei, būs atkarīgi no atveseļošanas plāna satura un apmēra. Būtu jāizstrādā vienoti noteikumi attiecībā uz minimālajiem kritērijiem, kas jānovērtē, lai ņemtu vērā kompetento iestāžu spējas noteikt vienkāršotus pienākumus atsevišķām iestādēm attiecībā uz atveseļošanas plānu saturu un sīkāku izklāstu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu.

(16)

Vajadzības gadījumā būtu jāprecizē papildu kritēriji, kas attiecas uz grupas atveseļošanas plānu novērtējumu, lai atspoguļotu papildu prasības, kas izklāstītas Direktīvā 2014/59/ES, kas attiecas uz šādiem plāniem.

(17)

Atveseļošanas plāniem vajadzētu būt pilnīgiem un tajos būtu jāietver visa informācija, kas pieprasīta ar Direktīvu 2014/59/ES, tostarp šajā regulā turpmāk precizētie elementi. Šiem plāniem arī vajadzētu būt visaptverošiem, ietverot pietiekamu informāciju un pietiekamu risinājumu virkni apstākļiem, kādos ir vienība vai vienības, uz ko tie attiecas.

(18)

Prasībās par noregulējuma plānu saturu būtu jāņem vērā notiekošais darbs, lai koordinētu minētos notikumus globālā līmenī ar Finanšu stabilitātes padomes starpniecību.

(19)

Standartiem attiecībā uz noregulējuma plānu saturu un noregulējamības novērtējumu vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai ņemtu vērā izskatāmās iestādes vai grupas apstākļus, lai nodrošinātu, ka plāni ir mērķtiecīgi un noderīgi noregulējuma stratēģiju īstenošanai.

(20)

Noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē, vai likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procesu var ticami un iespējami sasniegt noregulējuma mērķus. Lai to panāktu, tām, iespējams, ir jāizmanto attiecīgā pieredze ar noguldījumu garantiju sistēmām. Novērtējums par to, vai likvidācija ir iespējama un ticama neizslēdz vajadzību novērtēt, vai noregulējuma mērķi tiks sasniegti tādā pašā mērā, veicot likvidāciju valsts maksātnespējas procedūrā, tostarp to, ka tiek samazināta paļaušanās uz ārkārtas finansiālo atbalstu.

(21)

Noregulējamības novērtējums ir atkārtojams process, un tas ir iespējams, tikai pamatojoties uz noteikto vēlamo noregulējuma stratēģiju. Noregulējuma iestādes procesa beigās varētu secināt, ka grozīta vai pilnībā atšķirīga stratēģija ir piemērotāka.

(22)

Būtu arī jāņem vērā vēlamās stratēģijas varianti, lai ņemtu vērā apstākļus, kas kavē vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanu, piemēram, ja pieeja, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, īsteno viena noregulējuma iestāde, vairs nebūtu iespējama, ja zaudējumi pārsniegtu atbilstīgās saistības, kuras izsniedzis mātesuzņēmums.

(23)

Grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtēšanas standartiem būtu jānodrošina noregulējuma stratēģija, kas balstās uz kādu no stilizētajām pieejām, kuras sniegusi Finanšu Stabilitātes padome un kuras minētas Direktīvas 2014/59/ES 80. apsvērumā. Tas ir, noregulējuma stratēģijas var ietvert vienu noregulējuma iestādi, kas piemēro noregulējuma instrumentus grupas pārvaldītājsabiedrības vai mātesuzņēmuma līmenī (single point of entry jeb SPE pieeja), var ietvert vairāk nekā vienu noregulējuma iestādi, kas piemēro noregulējuma instrumentus attiecībā uz vairāk nekā vienu reģionālo vai funkcionālo apakšgrupu vai vienību pārrobežu grupā (multiple point of entry jeb MPE pieeja); vai var apvienot abu stratēģiju aspektus.

(24)

Jebkurā gadījumā noregulējuma plānošanā un novērtēšanā būtu jāņem vērā visas atbalstošās darbības, kuras ir pieprasītas no noregulējuma iestādēm, kas nav noregulējuma darbības, piemēram, informācijas sniegšana, nepārtraukta kritiski svarīgo kopīgo pakalpojumu sniegšana vai lēmumi atturēties no noregulējuma darbības veikšanas, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu tiesības vajadzības gadījumā rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai panāktu iekšējo finanšu stabilitāti, ja vadošās noregulējuma iestādes neveic efektīvu darbību.

(25)

Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā ir precizēti vairāki jautājumi, kuri ir jāņem vērā, novērtējot iestādes vai grupas noregulējamību, bet šis saraksts nav izsmeļošs un tam ir nepieciešami papildu paskaidrojumi.

(26)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu noregulējuma darbība būtu jāveic, ja iestādes vai grupas likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru nebūtu sabiedrības interesēs, un līdz ar to noregulējamības novērtējumā šāda likvidācija būtu jāapsver kā alternatīva noregulējuma darbībai.

(27)

Direktīvas 2014/59/ES 23. panta 1. punktā ir izklāstīti dažādi nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai ļautu mātesuzņēmumam, Savienības mātesuzņēmumam un konkrētām citām grupas vienībām un to meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, pamatojoties uz minētās direktīvas III nodaļā ietverto nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu, sniegt finanšu atbalstu aizdevuma veidā vai sniegt garantijas vai aktīvus nodrošinājumam citai grupas vienībai, kas atbilst agrīnas intervences nosacījumiem. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 25. panta 2. punktu grupas vienības kompetentā iestāde, kas sniedz atbalstu, var aizliegt vai ierobežot finansiālā atbalsta sniegšanu.

(28)

Ņemot vērā saņēmējas vienības finansiālās grūtības un noteikumu, ka ir jābūt pamatotām izredzēm, ka finansiālais atbalsts novērš minētās finansiālās grūtības, būtu jāveic pamatīga analīze par saņēmējas vienības kapitāla un likviditātes vajadzībām un analīze par iekšējiem un ārējiem iemesliem, kas izraisījuši finansiālas grūtības, kā arī par iepriekšējiem, tagadējiem un paredzamajiem tirgus apstākļiem. Šajā analīzē būtu jāietver pasākumi, ar kuriem plānots risināt saņēmējas vienības finansiālo grūtību iemeslus un kuri var efektīvi atbalstīt tās finanšu situācijas atjaunošanu.

(29)

Dažādo apstākļu novērtēšana ir atbalsta sniedzējas vienības (sniedzēja vienība) un kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par sniedzēja iestādi, pienākums. Novērtējumā ir jāņem vērā iespējamo negatīvo pavērsienu risks. Lai veiktu visaptverošu to apstākļu novērtējumu, kuri attiecas uz sniedzēju vienību, par sniedzēju vienību atbildīgajai kompetentajai iestādei būtu arī jāņem vērā informācija un novērtējumi, kurus iesniegusi kompetentā iestāde, kas atbild par finansiālo atbalstu saņemošo grupas vienību.

(30)

Nosacījumā, ka minētie atbalsta sniegšanas noteikumi ir saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 19. panta 7. punktu, būtu jāņem vērā saņēmējas vienības kredītrisks un sniedzējas vienības zaudējumi, ņemot vērā saņēmējas vienības kredītrisku, pamatojoties uz situāciju salīdzinājumu pēc atbalsta vai, attiecīgi, ja tas netiek piešķirts, un uz pilnīgu attiecīgās informācijas atklāšanu. Minētajos noteikumos būtu jāatspoguļo sniedzējas vienības intereses, kā aprakstīts 19. panta 7. punkta b) apakšpunktā, kas nosaka, ka var ņemt vērā visus tiešos vai netiešos ieguvumus, ko puse var uzkrāt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā. Tas būtu jāpārbauda, veicot pamatīgu izmaksu un ieguvumu analīzi sniedzējai iestādei un grupai kopumā šajos divos scenārijos.

(31)

Nolīgumi par finansiālu atbalstu un grupas finansiāla atbalsta sniegšana var uzlabot grupas noregulējamību, piemēram, ja tie ir saskaņā ar noregulējuma stratēģijā paredzēto zaudējumu absorbcijas mehānismu. Tomēr tie var arī mazināt izvēlētās noregulējuma stratēģijas īstenošanas iespējamību, piemēram, ja minētā stratēģija paredz grupas dažādu daļu nodalīšanu. Līdz ar to novērtējums par ietekmi uz noregulējamību būtu jābalsta uz noregulējamības novērtējumu, uz atsevišķu noregulējuma plānu un, ja nepieciešams, uz grupas noregulējuma plānu, kā tas noteikts noregulējuma kolēģiju kopīgajā lēmumā.

(32)

Veicot novērtēšanas uzdevumus Direktīvas 2014/59/ES 36. panta nolūkos, tostarp 49. panta 3. punkta un 74. panta nolūkos, ir jānodrošina, ka publiskā sektora iestādes, tostarp noregulējuma iestāde, vai direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība, neietekmē neatkarīgos vērtētājus un ka nerodas iespaids, ka tie tiek ietekmēti.

(33)

Līdz ar to būtu jāpiemēro vienoti noteikumi, lai noteiktu apstākļus, kādos personu uzskata par neatkarīgu no attiecīgajām publiskā sektora iestādēm, tostarp noregulējuma iestādes, un no Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības. Minētajiem noteikumiem būtu jāietver prasības attiecībā uz attiecīgās personas kompetenci un resursiem, un saistību ar attiecīgajām publiskā sektora iestādēm, tostarp noregulējuma iestādi, un Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību.

(34)

Neatkarību var pastiprināt ar apstākļiem, kas nodrošina neatkarīga vērtētāja kompetences un resursu piemērotību. Konkrētāk, būtu jānodrošina, ka neatkarīgam vērtētājam ir vajadzīgā kvalifikācija, zināšanas un kompetence visās attiecīgajās jomās, jo īpaši, vērtēšanā un grāmatvedībā banku nozares kontekstā. Būtu arī jānodrošina, ka neatkarīgajam vērtētājam ir pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai veiktu vērtēšanu, vai ir pieeja tiem. Šādā nolūkā varētu būt piemēroti piekļūt pietiekamiem cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, iesaistot personālu vai līgumdarbiniekus no citiem vērtēšanas speciālistu vai juridiskajiem birojiem vai citiem avotiem attiecībā uz vērtējuma veikšanu. Ja personāls vai līgumdarbinieki tiek iesaistīti, lai atbalstītu vērtējuma veikšanu, tiem būtu jāpiemēro interešu konfliktu pārbaude, lai nodrošinātu, ka neatkarība nav apdraudēta. Visos gadījumos neatkarīgajam vērtētājam vajadzētu būt atbildīgam par vērtējuma rezultātu.

(35)

Turklāt, būtu jānodrošina, ka neatkarīgais vērtētājs spēj efektīvi veikt vērtējumu, nepamatoti nepaļaujoties ne uz vienu saistītu publiskā sektora iestādi, tostarp noregulējuma iestādi un iestādi vai vienību, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā. Tomēr norādījumu vai vadlīniju sniegšanu, kas nepieciešamas, lai atbalstītu vērtējuma veikšanu (piemēram, attiecībā uz metodoloģiju, kas nodrošināta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vērtēšanas jomā ar noregulējumu saistītiem mērķiem) nevajadzētu uztvert kā nepamatotu paļaušanos, ja šādus norādījumus vai vadlīnijas uzskata par nepieciešamām, lai atbalstītu vērtējuma veikšanu. Turklāt palīdzības sniegšana, piemēram, ja attiecīgā iestāde vai vienība neatkarīgajam vērtētājam sniedz sistēmas, finanšu pārskatus, regulatīvos ziņojumus, tirgus datus, citus pārskatus vai citu palīdzību, nebūtu jākavē, ja, novērtējot iecēlējiestādi vai tādu citu iestādi, kam būtu pilnvaras veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, tas ir nepieciešams, lai atbalstītu vērtējuma veikšanu. Saskaņā ar visām procedūrām, kuras var būt nepieciešams ieviest, par norādījumu, vadlīniju un citu atbalsta veidu sniegšanu būtu jāvienojas katrā atsevišķā gadījumā vai portfeļa līmenī.

(36)

Nebūtu jākavē pamatota atalgojuma un pamatotu izdevumu atlīdzināšanas maksājums saistībā ar vērtējumu.

(37)

Neatkarība var būt apdraudēta, ja vērtējumu veic persona, ko nodarbina jebkāda attiecīgā publiskā sektora iestāde, tostarp noregulējuma iestāde un Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība, vai ja šī persona ir saistīta ar minētajām iestādēm vai vienībām, pat gadījumos, kad ir ieviesta pilnīga strukturāla nodalīšana, lai novērstu tādus draudus kā pašpārbaude, personiska ieinteresētība, interešu pārstāvēšana, pazīšanās, uzticēšanās vai iebaidīšana. Līdz ar to ir jāpanāk, ka ir nodrošināta tāda pienācīga juridiska nodalīšana, ka neatkarīgais vērtētājs nav nevienas saistītās publiskā sektora iestādes, tostarp noregulējuma iestādes vai attiecīgās iestādes vai vienības darba ņēmējs vai līgumdarbinieks vai neietilpst to grupā.

(38)

Ir arī nepieciešams nodrošināt, ka neatkarīgam vērtētājam nav nekādu būtisku kopīgu vai konfliktējošu interešu ar jebkuru attiecīgo publiskā sektora iestādi, tostarp noregulējuma iestādi un iestādi vai vienību, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, tostarp ar tās augsta līmeņa vadību, kontrolējošiem akcionāriem, grupas vienībām un būtiskiem kreditoriem, kā tas varētu notikt, ja neatkarīgs vērtētājs ir attiecīgās iestādes vai vienības būtisks kreditors. Līdzīgi, personīgās attiecības varētu veidot būtisku interesi.

(39)

Līdz ar to iecēlējiestādei vai šādai citai iestādei, kas varētu būt pilnvarota veikt uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, vajadzētu novērtēt, vai pastāv būtiskas kopīgas vai konfliktējošas intereses. Šā novērtējuma nolūkā neatkarīgajam vērtētājam būtu jāpaziņo iecēlējiestādei vai šādai citai iestādei, kam varētu būt pilnvaras veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, par jebkurām faktiskām vai iespējamām interesēm, kuras pēc attiecīgās personas uzskatiem, novērtējot minēto iestādi, var radīt būtisku interesi, un jāsniedz visa informācija, ko var pamatoti pieprasīt iestāde, lai sniegtu informāciju šajā novērtējumā. Attiecībā uz juridiskajām personām neatkarība būtu jānovērtē, atsaucoties uz sabiedrību vai partnerību kopumā, bet ņemot vērā jebkuru strukturālu nodalīšanu un citus pasākumus, kurus var ieviest, lai nodalītu to personālu, kas var būt iesaistīts vērtēšanā, un pārējo personālu, lai novērstu tādus draudus kā pašpārbaude, personiska ieinteresētība, interešu pārstāvēšana, pazīšanās, uzticēšanās vai iebaidīšana. Ja minēto draudu nozīmīgums salīdzinājumā ar piemērotajiem aizsardzības pasākumiem ir tāds, ka ir apdraudēta attiecīgās personas neatkarība, sabiedrībai vai partnerībai nevajadzētu būt neatkarīgajam vērtētājam.

(40)

Apstiprinātais revidents, kas ir pabeidzis Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības revīziju gadā pirms novērtējuma par neatkarīgā vērtētāja atbilstību rīkoties kā vērtētājam, nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par neatkarīgu. Attiecībā uz citiem revīzijas vai vērtēšanas pakalpojumiem, kas sniegti attiecīgajai iestādei vai vienībai pēdējos gados pirms dienas, kurā ir jānovērtē neatkarība, vajadzētu pieņemt, ka tie veido būtiskas kopīgas vai konfliktējošas intereses, izņemot, ja atbilstoši iecēlējiestādes vai tādas citas iestādes prasībām, kas var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, ir pierādīts, ka šis nav tas gadījums attiecībā uz visiem saistītajiem apstākļiem, tostarp jebkādu strukturālu nodalīšanu vai citiem ieviestajiem pasākumiem.

(41)

Pēc iecelšanas ir būtiski, ka neatkarīgais vērtētājs saglabā politiku un procedūras saskaņā ar piemērojamajiem ētikas kodeksiem un profesionālajiem standartiem, lai noteiktu jebkādas faktiskās vai iespējamās intereses, kas pēc vērtētāja uzskatiem varētu veidot būtiskas kopīgas vai konfliktējošas intereses. Iecēlējiestāde vai tāda cita iestāde, ko var noteikt attiecīgajā dalībvalstī, būtu nekavējoties jāinformē par visām noteiktajām faktiskajām vai iespējamajām interesēm, un tai būtu jāizlemj, vai tās veido būtisku interesi, jo šādā gadījumā neatkarīgā vērtētāja iecelšana būtu jāpārtrauc un būtu jāieceļ jauns vērtētājs.

(42)

Direktīva 2014/59/ES pieprasa dalībvalstīm piešķirt savām noregulējuma iestādēm virkni pilnvaru, tostarp norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 66. apakšpunktā, kuras var piemērot neatkarīgi no noregulējuma darbības vai kopā ar to.

(43)

Ir svarīgi nodrošināt, ka norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras var piemērot attiecībā uz visām saistībām, kas nav izslēgtas ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktu. Attiecībā uz saistībām, kuras regulē trešās valsts tiesību akti, kas nav saistības, kuras ietvertas saistību sarakstā, uz ko attiecas Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punkts, būtu jāietver līguma noteikums, lai atbalstītu norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanu šādām saistībām.

(44)

Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punktā minētie līguma noteikumi būtu jāietver nolīgumos, kas veido saistības, uz ko attiecas minētais pants, kuri noslēgti pēc dienas, kad piemēroti noteikumi, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļu.

(45)

Jo īpaši Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punktā minētais līguma noteikums būtu jāietver attiecīgajos nolīgumos attiecībā uz saistībām, kas pēc to izveides nav pilnībā nodrošinātas vai ir pilnībā nodrošinātas, bet līguma noteikumi, kuri attiecas uz saistībām, neuzliek par pienākumu parādniekam saglabāt nodrošinājumu nepārtraukti saskaņā ar Savienības tiesību aktos precizētajām regulatīvajām prasībām vai ekvivalentiem tiesību aktiem trešajās valstīs.

(46)

Attiecībā uz saistītajiem nolīgumiem, kas noslēgti pirms dienas, kad piemēroti noteikumi, kuri pieņemti, lai transponētu Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļu, būtu jāietver līguma noteikums, ja saistības ir izveidotas saskaņā ar minēto nolīgumu pēc transponēšanas datuma.

(47)

Turklāt attiecībā uz saistītiem nolīgumiem, kas noslēgti pirms dienas, kad piemēroti noteikumi, kuri pieņemti, lai transponētu Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļu, būtiskiem grozījumiem, kas ietekmē nolīguma puses būtiskās tiesības un saistības, būtu jāietver saistības iekļaut līguma noteikumu, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punktā. Nebūtiskajiem grozījumiem, kas neietekmē attiecīgā nolīguma puses būtiskās tiesības un saistības, nevajadzētu būt pietiekamiem, lai radītu prasību ietvert līguma noteikumu; visos pārējos gadījumos līguma noteikums būtu jāievieš.

(48)

Lai panāktu pienācīgu konverģences līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka noregulējuma iestādes, Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes un vienības varētu ņemt vērā atšķirības juridiskajās sistēmās vai atšķirības, kas rodas no saistību veida vai būtības, ir lietderīgi noteikt līguma noteikuma obligāto saturu.

(49)

Lai panāktu vienotu pieeju visā Savienībā, nodrošinot efektīvu koordināciju starp attiecīgajām iestādēm, un dotu iespēju noregulējuma iestādei pieņemt pienācīgi informētus un ātrus noregulējuma lēmumus, šajā regulā ir izklāstītas Direktīvas 2014/59/ES 81. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto paziņojumu procedūras un saturs.

(50)

Paziņojumi būtu jāveic, izmantojot drošus elektroniskos sakarus, atspoguļojot konkrētā priekšmeta steidzamību un svarīgumu. Lai veicinātu koordinēšanu starp pusēm, procesā tiek apsvērta iepriekšēja mutiska saziņa un turpmāks saņemšanas apstiprinājums.

(51)

Paziņojumiem būtu jānodrošina pienācīga informācija saņēmējam, lai tas nekavējoties veiktu savus uzdevumus, tādēļ ir noteikts konkrēts saturs attiecībā uz paziņojumu, ko kompetentajai iestādei iesniedz iestādes vai vienības, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, pārvaldības struktūra, ja tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Līdzīgi, šādā paziņojumā, ko kompetentā iestāde nodod noregulējuma iestādei, būtu jāietver minētā informācija, kas dod iespēju noregulējuma iestādei izpildīt savus uzdevumus. Būtu jānodrošina arī konkrētas satura prasības attiecībā uz novērtējuma paziņojumu, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja šādu novērtējumu uzsāk attiecīgi kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde. Šādā gadījumā paziņojumā būtu arī jāprecizē attiecīgie noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

(52)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju visā Savienībā nolūkā pienācīgi informēt ieinteresētās personas par noregulējuma darbībām, šajā regulā ir izklāstītas paziņojuma procedūras un saturs, apkopojot noregulējuma darbības ietekmi, tostarp lēmums apturēt vai ierobežot konkrētu tiesību īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 69., 70. un 71. pantu.

(53)

Šajā regulā ir izklāstīts šāda paziņojuma saturs, ņemot vērā zināmu kritiski svarīgu informāciju, kas jāatklāj privātklientiem vai MVU un klientiem, kas nav privātklienti vai MVU, un kreditoriem; attiecībā uz elementiem, kas nav precizēti šajā regulā, paziņojumam vajadzētu būt atbilstīgam plašākai komunikācijas stratēģijai, kas izstrādāta kā daļa no noregulējuma plāna un ir apskatīta šīs regulas II nodaļas I un II sadaļā. Ir jāpieņem regulatīvie tehniskie standarti, lai izklāstītu vienotus, sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz izstrādi, un procedūras, kuras jāievēro noregulējuma kolēģijām, veicot Direktīvas 2014/59/ES 88. pantā minētās funkcijas un uzdevumus, saistībā ar nozīmīgo ietekmi, ko grupas noregulējuma plānošana un noregulējums varētu radīt vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(54)

Izveidojot noregulējuma kolēģiju, ir jānovērš tāda darba dublēšanās, ko jau veic konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības kolēģija. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka šo darbu koriģēs, lai ņemtu vērā kolēģijas darbības vajadzības. Jo īpaši ir piemēroti nodrošināt, ka grupas līmeņa noregulējuma iestāde ņem vērā, atjaunina un attiecīgi pielāgo visu svarīgo darbu, ko veic konsolidētās uzraudzības iestāde saistībā ar uzraudzības kolēģiju, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo grupu vienību noteikšanu un līdz ar to iestāžu noteikšanu, kuras būtu jāuzaicina par kolēģijas locekļiem vai novērotājiem (“apzināšanas process”).

(55)

Atsauce uz citām grupām vai kolēģijām, kas veic tos pašus uzdevumus un funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 6. punktu, būtu citstarp jāsaprot kā krīzes pārvaldības grupas, kas izveidotas atbilstīgi kopīgiem principiem un pieejām, kuras izstrādājusi Finanšu Stabilitātes padome un G20. Tādēļ ir svarīgi noteikt, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes, novērtējot savas saistības izveidot noregulējuma kolēģiju, arī novērtē, vai šīs citas grupas vai kolēģijas darbojas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

(56)

Trešās valsts noregulējuma iestāžu kā novērotāju iesaistīšanās noregulējuma kolēģijā ir jau paredzēta Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 3. punktā. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt procesu, lai organizētu to dalību noregulējuma kolēģijā un iesaisti dažādos kolēģijas uzdevumos.

(57)

Lai panāktu efektīvu noregulējuma plānošanu, ir jāveic efektīva un savlaicīga mijiedarbība un sadarbība starp noregulējuma kolēģiju un banku grupu, jo īpaši starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un Savienības mātesuzņēmumu. Šajā nolūkā ir sagaidāms, ka grupas līmeņa noregulējuma iestāde informē Savienības mātesuzņēmumu par noregulējuma kolēģijas izveidi, tās sastāvu un par visām izmaiņām tās sastāvā. Efektīvai un savlaicīgai mijiedarbībai un sadarbībai starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un Savienības mātesuzņēmumu nevajadzētu atstāt novārtā darbības ātrumu, kas nepieciešams, lai saglabātu finanšu stabilitāti vai sagatavošanas vai novēršanas raksturu un sarežģīto ekonomikas novērtējumu, kurš nepieciešams noregulējuma plānošanā.

(58)

Noregulējuma kolēģijas rakstiskajā kārtībā un procedūrās būtu jāietver nepieciešamie organizatoriskie noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Jo īpaši noregulējuma kolēģijai būtu jāatzīst vajadzība pēc elastīgu apakšstruktūru izveides noregulējuma kolēģijā, lai veiktu kolēģijas funkcijas un nodrošinātu, ka arī locekļi var piemērotā veidā sniegt ieguldījumu katrā no kolēģijas funkcijām. Jo īpaši, ja tiek uzskatīts par piemērotu, ka iestādes, kas nav kolēģijas locekļi, piedalās kolēģijā kā novērotāji, ir nepieciešams, lai grupas līmeņa noregulējuma iestāde nodrošina, ka dalības noteikumi ir izklāstīti rakstiskajā kārtībā un ka tie nav labvēlīgāki par šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz kolēģijas locekļiem.

(59)

Noregulējuma kolēģijas rakstiskajā kārtībā un procedūrās vajadzētu arī ietver nepieciešamos darbības noteikumus, lai nodrošinātu, ka kolēģija sniedz iespēju noregulējuma iestādēm koordinēt savu ieguldījumu uzraudzības kolēģijā un organizēt tāda ieguldījuma analīzi, izskatīšanu un novērtēšanu, ko noregulējuma iestādes saņem no uzraudzības kolēģijas. Tādēļ rakstiskajai kārtībai ideālā gadījumā būtu jāietver saziņas process starp uzraudzības un noregulējuma kolēģiju, jo īpaši starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un konsolidētās uzraudzības iestādi. Rakstiskajā kārtībā būtu arī jāizklāsta procesi, kas jāievēro noregulējuma kolēģijā, lai panāktu kopēju izpratni visos gadījumos, kad koordinācija ir vajadzīga praksē, bet saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES kopīgs lēmums nav vajadzīgs.

(60)

Grupas līmeņa noregulējuma iestādei vajadzētu būt pieejai visai informācijai, kas nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus un pienākumus, un tai būtu jārīkojas kā koordinatoram nolūkā apkopot un izplatīt informāciju, kas saņemta no visiem kolēģijas locekļiem vai no visām grupas vienībām, uz kurām attiecas konfidencialitātes noteikumi un noteikumi, kuri regulē konfidenciālas informācijas apmaiņu, kā noteikts Direktīvā 2014/59/ES.

(61)

Lai nodrošinātu, ka darbības procedūras ir efektīvas piemērošanai ārkārtas gadījumā, grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu jāveic noregulējuma kolēģijas darbības pārbaudes un, attiecīgā gadījumā, tai vajadzētu būt iespējai iesaistīt Savienības mātesuzņēmumu minēto pārbaužu veikšanā.

(62)

Ļoti būtiska visiem kopīga lēmuma procesiem ir savlaicīga un reālistiska plānošana. Katrai šajos procesos iesaistītajai noregulējuma iestādei vajadzētu grupas līmeņa noregulējuma iestādei nodrošināt savu ieguldījumu attiecīgajā kopīgajā lēmumā savlaicīgā un efektīvā veidā un saskaņā ar attiecīgajiem kopīgā lēmuma laika grafikiem.

(63)

Ir nepieciešams nodrošināt, ka kopīgi lēmumi tiek pieņemti ātri un laikus. Tas ir jo īpaši svarīgi lēmumiem par noregulējumu, bet arī ir svarīgi noregulējuma plānošanai. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina, ka visām kopīgo lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām iestādēm tiek dots pienācīgs laiks, lai tās paustu savu viedokli. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp šiem diviem mērķiem, grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras iesniegt tās priekšlikuma projektu pārējām procesā iesaistītajām iestādēm, vienlaikus nosakot pienācīgu termiņu, kuram beidzoties, būtu jāpieņem, ka iestādes, kas nav izteikušas iebildumus pret minēto priekšlikumu, ir tam piekritušas. Nosakot attiecīgo termiņu, grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā faktiskais lēmumu pieņemšanas procesa grafiks, kā noteikts tiesību akta noteikumos vai kā to iepriekš noteikusi pati kolēģija.

(64)

Lai nodrošinātu, ka ir izveidots efektīvs process, grupas līmeņa noregulējuma iestādei vajadzētu būt galīgajai atbildībai par ievērojamo posmu secības noteikšanu. Būtu jāizklāsta pasākumi jebkura kopīga lēmuma pieņemšanai, atzīstot, ka dažus no minētajiem pasākumiem var veikt paralēli un pārējos – secīgi.

(65)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 3. punktu grupas noregulējuma plāni būtu jāpārskata un jāatjaunina vismaz reizi gadā. Tomēr ir vajadzība nodrošināt, ka grupas noregulējuma plāni arī tiek pārskatīti un atjaunināti pēc ad hoc principa, ja šāda vajadzība rodas vai nu saistībā ar informāciju, ko saņēmusi uzraudzības kolēģijai, vai pēc noregulējuma kolēģijas pašas iniciatīvas.

(66)

Lai vairotu noregulējuma kolēģiju darbības pārredzamību, šajā regulā būtu skaidri jānosaka vienoti nosacījumi kopīgu lēmumu paziņošanai Savienības mātesuzņēmumam un pārējām attiecīgās grupas vienībām. Lai nodrošinātu procesu un iznākumu salīdzināmību, tādējādi panākot konverģenci, ir nepieciešams skaidri izklāstīt vienotus noteikumus par procesu un dokumentāciju, kas nepieciešama kopīgu lēmumu pieņemšanai noregulējuma kolēģijās.

(67)

Būtu arī jānodrošina atsevišķu lēmumu koordinācija, kurus pieņēmusi grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes gadījumā, ja nav kopīga lēmuma, lai noregulējuma kolēģija varētu pildīt savus pienākumus, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 1. punktā. Tādēļ ir nepieciešams izklāstīt kolēģijas darbības procesu kā grupas līmeņa noregulējuma iestādes un citu iestāžu ietvaru, lai tiektos pēc efektīvas un izmantojamas grupas noregulējuma plānošanas arī tad, ja nav pieņemti kopīgi lēmumi.

(68)

Nosakot, vai ir nepieciešamība pēc grupas noregulējuma shēmas, attiecīgajām noregulējuma iestādēm, kas piedalās noregulējuma kolēģijā, vajadzētu apsvērt saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 91. un 92. pantu, vai attiecīgajam noregulējumam ir pieejams grupas mērogs. Minētajā nolūkā grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu jācenšas noteikt visas grupas vienības, kuras tiek ietekmētas vai varētu tikt ietekmētas, ja grupas vienība vai Savienības mātesuzņēmums atbilst Direktīvas 2014/59/ES 32. vai 33. panta noteikumiem.

(69)

Lai nodrošinātu vislabākos apstākļus noregulējumam, ir jāstrādā efektīvi un lietderīgi īsā termiņā. Tādēļ ir svarīgi noteikt, ka noregulējuma kolēģijai, apsverot vajadzību pēc grupas noregulējuma shēmas, būtu jāapsver arī nepieciešamība kopīgot valsts finansēšanas pasākumus. Jo īpaši attiecībā uz finansēšanas plāniem un Direktīvas 2014/59/ES piemērošanu noregulējuma kolēģijai būtu jāņem vērā, vai valsts finansēšanas pasākumu kopīgošana ir nepieciešama. Ja kopīgošana netiek veikta, attiecīgi jāpielāgo finansēšanas plāna saturs un process. Lai turpmāk nodrošinātu efektivitāti, grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu jāļauj aizstāt tās galīgais pozitīvais novērtējums par nepieciešamību pēc grupas noregulējuma shēmas ar tās priekšlikumu par minēto shēmu.

(70)

Grupas noregulējuma shēmai, cik vien iespējams un vajadzīgs, būtu jāņem vērā un jāievēro grupas noregulējuma plāns, izņemot, ja noregulējuma iestādes, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, novērtē, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānā.

(71)

Ir nepieciešams, lai visi, kurus ietekmē iestādes noregulējums, pilnībā saprastu tās noregulējuma iestādes viedokļus un darbības, kas nepiekrīt kopīgajam lēmumam par grupas noregulējuma shēmu koordinācijas nolūkos. Tādēļ jebkurai iestādei, kas nepiekrīt, būtu jāsniedz skaidrs pamatojums grupas līmeņa noregulējuma iestādei par savu nepiekrišanu.

(72)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(73)

Attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par noregulējuma plānu saturu, kas izstrādāti iestādēm, kuras nav daļa no grupas, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, un noregulējuma plānu saturu, kuri nepieciešami grupām saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 10. un 13. pantu, un attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz kritērijiem, kuri jāizskata iestāžu vai grupu noregulējamības novērtēšanai, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 15. panta 4. punktā un 16. panta 2. punktā, EBI ir apspriedusies ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju,

(74)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu,

1)

informāciju, kas jāietver atsevišķā atveseļošanas plānā un – saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7. panta 5. un 6. punktu – grupas atveseļošanas plānā;

2)

minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jāizvērtē attiecībā uz atsevišķiem un grupas atveseļošanas plāniem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 8. punktu;

3)

noregulējuma plānu saturu, kuri nepieciešami iestādēm, kas nav daļa no grupas, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, un noregulējuma plānu saturu, kas nepieciešami grupām saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 10. un 13. pantu;

4)

jautājumus un kritērijus, kas ir jāizskata iestāžu vai grupu noregulējamības novērtēšanai, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 15. panta 4. punktā un 16. panta 2. punktā;

5)

Direktīvas 2014/59/ES 23. panta 1. punkta a), c), e) un i) apakšpunktos izklāstītos noteikumus attiecībā uz finansiālu atbalstu, ko grupas vienība sniedz saskaņā ar minētās direktīvas 19. pantu;

6)

Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punkta un 74. panta piemērošanas nolūkos apstākļus, kādos persona ir neatkarīga no noregulējuma iestādes un no direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības;

7)

saistību sarakstu, uz ko attiecas izslēgšana no pienākuma ietvert Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 55. punktā minētā līguma noteikumu, un minētajā punktā pieprasīto līguma noteikuma saturu;

8)

procedūras un saturu, kas attiecas uz Direktīvas 2014/59/ES 81. panta 1., 2. un 3. pantā minētajiem paziņojumiem un uz paziņojumu par apturēšanu, kas minēts minētās direktīvas 83. pantā;

9)

sīki izstrādātus noteikumus par noregulējuma kolēģiju izveidi un operatīvo darbību Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 88. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

1)

“atsevišķs atveseļošanas plāns” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

2)

“noregulējuma stratēģija” ir noregulējuma darbību kopums, kas noteikts noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā;

3)

“vēlamā noregulējuma stratēģija” ir noregulējuma stratēģija, ar ko vislabāk var panākt Direktīvas 2014/59/ES 31. pantā noteiktos mērķus, ņemot vērā iestādes vai grupas struktūru un darījumdarbības modeli, un noregulējuma režīmus, kas piemērojami juridiskajām personām grupā;

4)

“kvalificētas atbilstīgas saistības” ir atbilstīgas saistības, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai tās varētu iekļaut minētās direktīvas 45. panta 1. punkta minētajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā;

5)

“SPE pieeja (single point of entry)” ir noregulējuma stratēģija, kurā viena noregulējuma iestāde piemēro noregulējuma pilnvaras viena mātesuzņēmuma vai vienas iestādes, uz ko attiecas konsolidētā uzraudzība, līmenī.

6)

“MPE pieeja (multiple point of entry)” ir noregulējuma stratēģija, kurā divas vai vairākas noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma pilnvaras reģionālajām vai funkcionālajām apakšgrupām vai grupas vienībām;

7)

“kontrole” ir kontrole, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 4. panta 1. punkta 37. apakšpunktā;

8)

“būtiska līdzdalība” ir būtiska līdzdalība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36. apakšpunktā.

1)

atveseļošanas plāna galveno elementu kopsavilkums saskaņā ar 4. pantu;

2)

informācija par pārvaldību saskaņā ar 5. pantu;

3)

stratēģiska analīze saskaņā ar 6. līdz 12. pantu;

4)

saziņas un informācijas atklāšanas plāns saskaņā ar 14. pantu;

5)

sagatavošanas pasākumu analīze saskaņā ar 15. pantu.

a)

atveseļošanas plāna informācija par pārvaldību;

b)

atveseļošanas plāna stratēģiskā analīze, tostarp kopsavilkums par vispārējo atveseļošanas spēju, kā minēts 12. panta 3. punktā;

c)

jebkādas būtiskas izmaiņas iestādes, grupas vai atveseļošanas plānā kopš iepriekšējās atveseļošanas plāna redakcijas, kas iesniegta kompetentajai iestādei;

d)

atveseļošanas plāna komunikācijas un informācijas atklāšanas plāns;

e)

sagatavošanas pasākumi, kas izklāstīti atveseļošanas plānā.

1)

kā atveseļošanas plāns tika izstrādāts, ietverot vismaz:

2)

politiku un procedūras, kas regulē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, tostarp vismaz:

3)

nosacījumus un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atveseļošanas risinājumu savlaicīgu īstenošanu, tostarp vismaz:

4)

plāna atbilstību iestādes vai grupas vispārējai riska pārvaldības sistēmai, tostarp attiecīgo kritēriju (agrīnas brīdināšanas signālu) aprakstu, kas izmantoti kā daļa no iestādes vai grupas parastā iekšējā riska pārvaldības procesa, ja minētie kritēriji ir lietderīgi, lai informētu vadību, ka, iespējams, varētu sasniegt šādus rādītājus;

5)

pārvaldības informācijas sistēmas, tostarp ieviesto pasākumu aprakstu, lai nodrošinātu, ka informācija, kas nepieciešama atveseļošanas risinājumu īstenošanai, uzticamā un savlaicīgā veidā ir pieejama lēmumu pieņemšanai spriedzes apstākļos.

a)

tās vienības vai vienību aprakstu, uz ko attiecas atveseļošanas plāns, kā izklāstīts 7. pantā;

b)

atveseļošanas risinājumu aprakstu, kā noteikts 8. līdz 12. pantā.

a)

atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību vispārējs raksturojums, tostarp:

b)

galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju attiecināšana uz juridiskajām personām un filiālēm, kas atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

c)

plānā ietvertās vienības vai vienību juridisko un finanšu struktūru detalizēts apraksts, tostarp skaidrojums par grupas mijiedarbību attiecībā uz juridiskajām personām vai filiālēm, kas atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un jo īpaši apraksts par šādiem elementiem:

d)

ārējās mijiedarbības apraksts, tostarp vismaz:

a)

būtiski ietekmē atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību peļņu vai to finansējumu vai tām pieder būtiska to aktīvu, saistību vai kapitāla daļa;

b)

veic galvenās komercdarbības;

c)

centrāli veic galvenās operacionālās, riska vai administratīvās funkcijas;

d)

uzņemas būtiskus riskus, kas sliktākajā gadījumā varētu apdraudēt iestādes vai grupas dzīvotspēju;

e)

nevarētu tikt atsavinātas vai likvidētas, visticamāk, neradot būtisku risku iestādei vai grupai kopumā;

f)

ir svarīgas vismaz vienas dalībvalsts finanšu stabilitātei, kurā tām ir juridiskā adrese vai kurā tās darbojas.

a)

ar kapitāla un likviditāti saistītu darbību virkni, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību dzīvotspēju vai finansiālo stāvokli, kuru primārais mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu dzīvotspēju;

b)

mehānismus un pasākumus, kuru primārais mērķis ir saglabāt vai atjaunot iestādes pašu kapitālu vai grupas konsolidēto pašu kapitālu, veicot ārējas rekapitalizācijas un iekšējus pasākumus, lai uzlabotu atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību kapitāla pozīciju;

c)

mehānismus un pasākumus, lai nodrošinātu, ka atveseļošanas plānā iekļautajai vienībai vai vienībām ir pienācīga piekļuve ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, lai nodrošinātu, ka tās var veikt savas darbības un laikus izpildīt savas saistības;

d)

mehānismus un pasākumus, lai samazinātu risku un piesaistītos līdzekļus vai lai pārstrukturētu darbības jomas, tostarp, attiecīgā gadījumā, iespējamo aktīvu, juridisko personu vai darbības jomu būtiskas atsavināšanas analīzi;

e)

mehānismus un pasākumus, kuru primārais mērķis ir panākt saistību brīvprātīgu pārstrukturēšanu, neradot saistību neizpildes gadījumu, līguma izbeigšanu, kredītreitinga pazemināšanu vai līdzīgu notikumu.

1)

finanšu un darbības ietekmes novērtējums, kurā izklāstīta paredzamā ietekme uz atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību maksātspēju, likviditāti, finansēšanas pozīcijām, rentabilitāti un darbībām; attiecīgā gadījumā novērtējumā skaidri nosaka grupas dažādās vienības, kuras var ietekmēt konkrēts risinājums vai kuras var būt iesaistītas tā īstenošanā;

2)

ārējās ietekmes un sistēmisku seku novērtējums, kurā izklāstīta paredzamā ietekme uz kritiski svarīgajām funkcijām, kuras veic atveseļošanas plānā iekļautā vienība vai vienības, un ietekme uz akcionāriem, klientiem, jo īpaši noguldītājiem un privātiem ieguldītājiem, darījumu partneriem un, attiecīgā gadījumā, uz pārējo grupu;

3)

novērtējuma pieņēmumi un visi pārējie pieņēmumi, kas izdarīti 1. un 2. punktā minēto novērtējumu nolūkā, tostarp pieņēmumi par aktīvu pārdošanas iespējām vai pārējo finanšu iestāžu uzvedību.

a)

ar atveseļošanas risinājumu saistīto risku novērtējumu, izmantojot visu pieredzi, kas gūta atveseļošanas plāna vai līdzvērtīga pasākuma īstenošanā;

b)

jebkura būtiska šķēršļa, kas kavē efektīvu un savlaicīgu plāna izpildi, precīzu analīzi un aprakstu, kā arī aprakstu par to, vai šādi šķēršļi būtu jāpārvar un kādā veidā;

c)

attiecīgā gadījumā konkrētā atveseļošanas risinājuma efektīvas īstenošanas iespējamo šķēršļu analīzi, kurus rada grupas struktūra vai grupas iekšējā kārtība, tostarp to, vai ir būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējai pārvešanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros;

d)

iespējamo šķēršļu, kas noteikti b) un c) apakšpunktā, risinājumus.

a)

jebkurus mehānismus un pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu nepārtrauktu piekļuvi finanšu tirgu infrastruktūrām;

b)

jebkurus mehānismus un pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu atveseļošanas plānā iekļautās vienības vai vienību darbību procesa nepārtrauktību, tostarp infrastruktūru un IT pakalpojumus;

c)

paredzamo termiņu konkrētā atveseļošanas risinājuma efektivitātei un īstenošanai;

d)

konkrētā atveseļošanas risinājuma efektivitāti un rādītāju piemērotību dažādos finanšu spriedzes scenārijos, kuri novērtē katra šā scenārija ietekmi uz atveseļošanas plānā iekļauto vienību vai vienībām, jo īpaši uz to kapitālu, likviditāti, rentabilitāti, riska profilu un darbībām.

a)

iekšējo saziņu, jo īpaši ar personālu, darba padomēm vai citiem personāla pārstāvjiem;

b)

ārējo saziņu, jo īpaši ar akcionāriem un citiem ieguldītājiem, kompetentajām iestādēm, darījumu partneriem, finanšu tirgiem, finanšu tirgu infrastruktūru, noguldītājiem un, ja nepieciešams, ar sabiedrību;

c)

efektīvus priekšlikumus visu potenciālo negatīvo tirgus reakciju pārvaldībai.

1)

vai plāns attiecas uz visu Direktīvas 2014/59/ES pielikuma A iedaļā minēto informāciju, kā turpmāk precizēts šīs regulas I nodaļas I iedaļā;

2)

vai plāns nodrošina informāciju, kas ir atjaunināta, arī attiecībā uz visām būtiskajām vienības vai vienību izmaiņām, jo īpaši izmaiņām to juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai to darījumdarbības vai finanšu situācijā kopš pēdējās reizes, kad tika iesniegts plāns, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 2. punktu;

3)

attiecīgā gadījumā, vai plāns ietver analīzi par to, kā un kad vienība vai vienības, uz ko attiecas plāns, var pēc plānā izklāstītajiem nosacījumiem pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai un noteikt tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums;

4)

vai plāns pienācīgi atspoguļo vairākus piemērotus nopietnas makroekonomikas un finanšu spriedzes scenārijus, kuri attiecas uz plānā iekļautās vienības vai vienību konkrētiem apstākļiem, ņemot vērā pamatnostādnes, kuras sagatavojusi EBI saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 7. punktu, kurās precizēti dažādi atveseļošanas plānos izmantojamie scenāriji, un darot visu iespējamo, lai tās ievērotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. panta 3. punktu;

5)

vai plānā ir rādītāju sistēma, kurā nosaka laikposmus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības;

6)

vai 1. līdz 5. punktā minētā informācija ir sniegta attiecībā uz grupu kopumā;

7)

vai plāns attiecīgā gadījumā ietver mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu, kurš noslēgts atbilstoši Direktīvas 2014/59/ES III nodaļai;

8)

vai attiecībā uz katru nopietnas makroekonomikas un finanšu spriedzes scenārijiem, kuri ir atspoguļoti plānā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7. panta 6. punktu, plānā ir noteikts, vai pastāv:

1)

uzskata, ka plāns ir izveidots, ja:

2)

plānā ietvertā informācija tiek uzskatīta par būtisku, ja šādas informācijas mērķis ir risinājumu noteikšana, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes vai grupas finansiālo stabilitāti un dzīvotspēju;

3)

atveseļošanas plāna tvērumu uzskata par izveidotu, ja, ņemot vērā jo īpaši vienības vai vienību, uz ko attiecas plāns, darījumdarbības raksturu un lielumu, un mijiedarbību ar citām iestādēm un grupām un ar finanšu sistēmu kopumā:

4)

uzskata, ka plānā ir panākta iekšējā konsekvence:

a)

plāna integrācijas un konsekvences līmeni ar vispārējo korporatīvo pārvaldību un vienības vai vienību, uz ko attiecas plāns, iekšējiem procesiem un tās/to riska pārvaldības sistēmu;

b)

to, vai plāns ietver pietiekamu skaitu ticamu un dzīvotspējīgu atveseļošanas risinājumu, kas rada pamatotu iespēju, ka iestāde vai grupa spēs ātri un efektīvi novērst dažādus finansiālās spriedzes scenārijus;

c)

to, vai plānā ietvertajos atveseļošanas risinājumos ir paredzētas darbības, kuras efektīvi risina nopietnas makroekonomikas un finansiālās spriedzes scenārijus, kas atspoguļoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 6. punktu;

d)

to, vai laika grafiks risinājumu īstenošanai ir reālistisks un ir ņemts vērā procedūrās, kuras ir izstrādātas, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību īstenošanu;

e)

iestādes vai grupas sagatavotības līmeni, lai novērstu finansiālās spriedzes situāciju, kā noteikts, jo īpaši novērtējot, vai nepieciešamie sagatavošanās pasākumi ir pienācīgi noteikti un, vajadzības gadījumā, minētie pasākumi ir īstenoti vai ir sagatavots plāns to īstenošanai;

f)

dažādu nopietnas makroekonomikas un finansiālās spriedzes scenāriju piemērotību, attiecībā uz kuriem plāns ir pārbaudīts;

g)

tāda procesa piemērotību, ar ko pārbauda plānu attiecībā uz f) apakšpunktā minētajiem scenārijiem, un apmēru, kādā atveseļošanas risinājumu analīzi katrā scenārijā pārbauda ar minēto pārbaudi;

h)

to, vai plānā izdarītie pieņēmumi un vērtējumi un katrs atveseļošanas risinājums ir reālistisks un ticams.

a)

apmēru, kādā tā īstenošana ir iestādes vai grupas kontrolē, un apmēru, kādā tas paļautos uz trešo pušu veiktu darbību;

b)

to, vai plāns ietver pietiekami plašu atveseļošanas risinājumu virkni, piemērotus rādītājus, nosacījumus un procedūras, lai nodrošinātu minēto risinājumi savlaicīgu īstenošanu;

c)

apmēru, kādā plānā tiek izskatītas pamatoti paredzamas ierosinātā atveseļošanas risinājuma īstenošanas sekas uz iestādi vai grupu;

d)

to, vai plāns un, jo īpaši, atveseļošanas risinājumi, visticamāk, saglabātu iestādes vai grupas dzīvotspēju un atjaunotu tās finansiālo stabilitāti;

e)

attiecīgā gadījumā apmēru, kādā iestādei vai grupai, vai konkurentiem ar līdzīgām iezīmēm ir izdevies pārvaldīt finanšu spriedzes iepriekšējo situāciju ar līdzīgām iezīmēm, kādas ir izskatāmajā scenārijā, izmantojot aprakstītos atveseļošanas risinājumus, jo īpaši attiecībā uz atveseļošanas risinājumu savlaicīgu īstenošanu un attiecībā uz grupas atveseļošanas plānu – atveseļošanas risinājumu koordināciju grupas ietvaros.

1)

to, vai ir pamatoti iespējams, ka plānu un atsevišķus atveseļošanas risinājumus var īstenot laikus un efektīvā veidā pat nopietnas makroekonomikas vai finanšu spriedzes situācijās;

2)

to, vai ir pamatoti iespējams, ka plānu un konkrētus atveseļošanas risinājumus var īstenot apmērā, kas pietiekamā mēra sasniedz to mērķus, neradot nekādas būtiskas negatīvas sekas uz finanšu sistēmu;

3)

to, vai atveseļošanas risinājumu virkne pietiekamā mērā samazina risku, ka šķēršļi minēto risinājumu īstenošanai vai negatīvas sistēmiskās sekas rodas saistībā ar citu iestāžu vai grupu tajā pašā laikā veiktajām atveseļošanas darbībām;

4)

apmēru, kādā atveseļošanas risinājumi var konfliktēt ar iestāžu vai grupu risinājumiem, kurām ir līdzīgas problēmas, piemēram, saistībā ar to līdzīgiem darījumdarbības modeļiem, stratēģijām vai darbības tvērumu, ja risinājumi tiktu īstenoti vienlaicīgi;

5)

apmēru, kādā atveseļošanas risinājumu īstenošana, ko vienlaikus veic vairākas iestādes vai grupas, visticamāk, negatīvi ietekmēs minēto risinājumu ietekmi un iespējamību.

1)

apmēru, kādā plāns var stabilizēt grupu kopumā un jebkuru grupas iestādi, jo īpaši ņemot vērā:

2)

apmēru, kādā plāns nodrošina risinājumus, lai novērstu visus šķēršļus atveseļošanas pasākumu īstenošanai grupā, kas ir noteikti attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 6. punktā minēto scenāriju; ja šķēršļus nevar novērst, apmēru, kādā alternatīvi atveseļošanas pasākumi varētu sasniegt tos pašus mērķus;

3)

apmēru, kādā plāns nodrošina risinājumus, lai novērstu visus būtiskos noteiktos praktiskos vai juridiskos šķēršļus pašu kapitāla tūlītējai pārvešanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupa ietvaros; ja šķēršļus nevar novērst, apmēru, kādā alternatīvi atveseļošanas risinājumi varētu sasniegt tos pašus mērķus.

1)

plāna kopsavilkums, tostarp iestādes vai grupas apraksts un 2. līdz 8. punktā minēto posteņu kopsavilkums;

2)

plānā ietvertās noregulējuma stratēģijas apraksts, tostarp:

3)

informācijas apraksts un attiecīgās informācijas sniegšanas kārtība, kas nepieciešama, lai efektīvi īstenotu noregulējuma stratēģiju, tostarp vismaz:

4)

mehānismu apraksts, lai nodrošinātu piekļuves kritiski svarīgām funkcijām operacionālu nepārtrauktību noregulējuma laikā, tostarp vismaz apraksts par:

5)

apraksts par finansēšanas prasībām un finansēšanas avotiem, kas nepieciešami plānā paredzētās noregulējuma stratēģijas īstenošanai, tostarp vismaz:

6)

saziņas plāni ar šādām kritiski svarīgām ieinteresēto personu grupām, tostarp vismaz ar:

7)

noregulējuma novērtējuma secinājumi, tostarp vismaz:

8)

visi viedokļi, ko iestāde vai grupa paudusi attiecībā uz noregulējuma plānu.

a)

iestādes vai grupas likvidācijas iespējamības un ticamības novērtējums saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru atbilstīgi 24. pantam;

b)

vēlamo noregulējuma stratēģiju atlase novērtēšanai saskaņā ar 25. pantu;

c)

izvēlētās noregulējuma stratēģijas iespējamības novērtējums saskaņā ar 26. līdz 31. pantu;

d)

izvēlētās noregulējuma stratēģijas ticamības novērtējums saskaņā ar 32. pantu.

a)

finanšu tirgus darbību un uzticēšanos tirgum;

b)

finanšu tirgus infrastruktūrām, jo īpaši:

c)

citām finanšu iestādēm, jo īpaši:

d)

reālo ekonomiku un jo īpaši kritiski svarīgu finanšu pakalpojumu pieejamību.

a)

kādi noregulējuma instrumenti tiks izmantoti saskaņā ar vēlamo noregulējuma stratēģiju un vai minētie noregulējuma instrumenti ir pieejami juridiskajām personām, kurām noregulējuma stratēģija ierosina tos piemērot;

b)

atbilstīgo saistību summu, kas kvalificētas vēlamās noregulējuma stratēģijas ietvaros, risku, ka tās neveicinās zaudējumu absorbciju vai rekapitalizāciju, un juridiskās personas, kas tās ir emitējušas, ņemot vērā, ka:

c)

ieviestos līgumiskos vai citus mehānismus, lai zaudējumus pārvestu starp juridiskajām vienībām grupā;

d)

iestādes vai grupas operacionālo struktūru un darījumdarbības modeli, un jo īpaši to, vai tā ir cieši integrēta, vai tai ir decentralizēta struktūra ar augstu nodalījuma pakāpi starp iestādes vai grupas dažādām daļām, ņemot vērā to, ka:

e)

to noregulējuma instrumentu izpildāmību, kuri tiktu piemēroti, jo īpaši trešās valstīs;

f)

to, vai noregulējuma stratēģija pieprasa citām iestādēm veikt atbalstošu rīcību, jo īpaši trešās valstīs, vai pieprasa šādām iestādēm atturēties no neatkarīgām noregulējuma darbībām; un vai jebkura šāda darbība ir iesējama un ticama minētajām iestādēm.

a)

struktūra un darbības;

b)

finanšu līdzekļi;

c)

informācija;

d)

pārrobežu jautājumi;

e)

juridiskie jautājumi.

1)

Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 1. līdz 7., 16., 18. un 19. punktā minētos jautājumus;

2)

būtisku vienību un galveno darbības jomu atkarību no infrastruktūras, informācijas tehnoloģijas, naudas līdzekļu pārvaldības vai finansēšanas funkcijām, darba ņēmējiem vai citiem kritiski svarīgiem kopīgajiem pakalpojumiem;

3)

to, vai pārvaldība, kontrole un riska pārvaldības mehānismi ir saskanīgi ar visām plānotajām izmaiņām iestādes vai grupas struktūrā;

4)

to, vai iestādes vai grupas juridiskā un franšīzes struktūra ir saskanīga ar visām plānotājām izmaiņām iestādes vai grupas darījumdarbības struktūrā;

5)

to, vai ir pieejami piemēroti noregulējuma instrumenti attiecībā uz katru juridisko personu, kas nepieciešams, lai īstenotu noregulējuma stratēģiju.

1)

Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 13., 14., 15. un 17. punktā minētos jautājumus;

2)

vajadzību noteikt un kvantificēt visu saistību summu, kas, visticamāk, saskaņā ar vēlamo noregulējuma stratēģiju, neveicinās zaudējumu absorbciju vai rekapitalizāciju, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

3)

finansējuma vajadzību apjomu noregulējuma sākumā un tā laikā, finansējuma avotu pieejamību un šķēršļus līdzekļu pārvešanai, kā pieprasīts iestādes vai grupas iekšienē;

4)

to, vai ir precizēti piemēroti mehānismi, ar ko zaudējumus no citām grupas sabiedrībām pārved juridiskajām personām, kurām piemērotu noregulējuma instrumentus, tostarp, attiecīgā gadījumā, grupas iekšējā finansējuma zaudējumu absorbcijas un apmēra novērtējumu.

1)

Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 8. līdz 12. punktā minētos jautājumus;

2)

iestādes vai grupas spēju sniegt informāciju par grupas aktīvu summu un vietu, kurus, kā paredzēts, varētu kvalificēt kā nodrošinājumu centrālās bankas mehānismiem;

3)

iestādes vai grupas spēju sniegt informāciju veikt novērtējumu, lai noteiktu nepieciešamo norakstīšanas vai rekapitalizācijas summu.

1)

Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 20. punktā minētos jautājumus;

2)

to, vai ir piemērots process koordinācijai un saziņai, un garantijas par darbībām, kas jāveic starp piederības un uzņēmējām iestādēm, tostarp trešās valstīs, lai varētu īstenot noregulējuma stratēģijas izpildi;

3)

to, vai tiesību akti attiecīgajās piederības un uzņēmējas jurisdikcijās dominē pār līguma izbeigšanas tiesībām finanšu līgumos, kurus piemēro tikai saistītas sabiedrības maksātnespējas un noregulējuma gadījumā.

1)

vai prasības par regulatīvajiem apstiprinājumiem vai atļaujām, kas nepieciešamas, lai izpildītu noregulējuma stratēģiju, var izpildīt laikus;

2)

vai būtiska līgumiskā dokumentācija ļauj izbeigt līgumus, sākot noregulējumu;

3)

vai līgumiskās saistības, kuras noregulējuma iestāde nevar nepiemērot, liedz pārvest aktīvus un/vai saistības, kas paredzētas noregulējuma stratēģijā.

a)

finanšu tirgus darbību un jo īpaši tirgus uzticēšanos;

b)

finanšu tirgus infrastruktūras un jo īpaši:

c)

citas finanšu iestādes un jo īpaši:

d)

reālo ekonomiku un jo īpaši finanšu pakalpojumu pieejamību.

a)

saņēmējas vienības kapitāla un likviditātes vajadzības, kas identificētas aprakstā par saņēmējas vienības kapitāla un likviditātes situāciju un prognozē par tās kapitāla un likviditātes vajadzībām, ir segtas pietiekami ilgu laikposmu, ņemot vērā visus citus attiecīgos finanšu avotus, no kuriem minētās vajadzības varētu apmierināt, finanšu grūtību novēršanai nepieciešamo laiku un atbalsta termiņu;

b)

analīze par finanšu situāciju un iekšējiem un ārējiem finansiālo grūtību cēloņiem, jo īpaši par saņēmējas vienības darījumdarbības modeli un riska pārvaldību, un par līdzšinējiem, pašreizējiem un gaidāmajiem tirgus apstākļiem nav pretrunā grūtību novēršanas izredzēm;

c)

rīcības plāns, kurā aprakstīti pasākumi saņēmējas vienības finansiālās situācijas atrisināšanai, tostarp vajadzības gadījumā tās darījumdarbības modeļa un riska pārvaldības pārskatīšana;

d)

pamatā esošie pieņēmumi a), b) un c) apakšpunktā minētajos aprakstos un prognozēs ir saskaņoti un ticami un ņem vērā saņēmējas vienības saspringto stāvokli, pašreizējos tirgus apstākļus un iespējamos nelabvēlīgos notikumus.

a)

nosacījumos tiek pienācīgi atspoguļots:

b)

nosacījumi atspoguļo sniedzējas vienības intereses saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 19. panta 7. punktu un attiecību starp ieguvumiem, riskiem un izmaksām, kas ņemtas vērā, nosakot intereses, tostarp tiešus vai netiešus ieguvumus, ko sniedzēja vienība var uzkrāt no finansiāla atbalsta sniegšanas un no šāda atbalsta sniegšanas ieguvumiem grupai.

a)

var pamatoti sagaidīt, ka sniedzējas vienības aktīvi vienmēr pārsniegs tās saistības;

b)

var pamatoti sagaidīt, ka sniedzēja vienība atbilst šādām prasībām:

a)

iespējamo zaudējumu absorbēšanu grupas ietvaros pēc tam, kad izpildīti noregulējuma nosacījumi;

b)

savstarpējo saikni starp sniedzēju vienību un saņēmēju vienību;

c)

kaitīgas ietekmes risku grupā;

d)

grupas sarežģītību, ko palielinājusi finansiālā atbalsta sniegšana;

e)

sniedzējas vienības kapitāla un likviditātes situāciju.

1)

“iecēlējiestāde” ir juridiska vai fiziska persona, kas ir atbildīga par neatkarīgā vērtētāja atlasi un iecelšanu, lai veiktu Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā minēto vērtēšanu;

2)

“attiecīgā vienība” ir iestāde vai vienība, kura minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā un kuras aktīvus un saistības novērtē atbilstoši Direktīvas 2014/59/ES 74. vai 36. pantam;

3)

“attiecīgā publiskā sektora iestāde” ir iecēlējiestāde, noregulējuma iestāde vai pilnvarotās iestādes, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 83. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un pirmā Direktīvas 2014/59/ES 83. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētā pilnvarotā iestāde.

1)

vērtētājam saskaņā ar 39. pantu ir vajadzīgā kvalifikācija, pieredze, prasmes, zināšanas un resursi, un tas var efektīvi veikt vērtēšanu bez nepamatotas paļaušanās uz jebkādu attiecīgo publiskā sektora iestādi vai attiecīgo vienību;

2)

vērtētājs saskaņā ar 40. pantu ir juridiski nodalīts no attiecīgajām publiskā sektora iestādēm un attiecīgās vienības;

3)

vērtētājam 41. panta nozīmē nav būtisku kopīgu interešu vai interešu konflikta.

a)

lūgt vai pieņemt norādījumus vai vadlīnijas no attiecīgām publiskā sektora iestādēm vai attiecīgām vienībām;

b)

lūgt vai pieņemt finansiālas vai cita veida priekšrocības no jebkuras attiecīgās publiskā sektora iestādes vai attiecīgās vienības.

a)

sniegt norādījumus, vadlīnijas, telpas, tehnisko aprīkojumu vai cita veida atbalstu, ja iecēlējiestādes novērtējumā, vai tādas citas pilnvarotās iestādes novērtējumā, kas ir pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, to uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu vērtēšanas mērķus;

b)

tāda atalgojuma un izdevumu maksājumu neatkarīgajam vērtētājam, kas ir pamatots saistībā ar vērtēšanas veikšanu.

a)

fizisku personu gadījumā neatkarīgais vērtētājs nav attiecīgās publiskā sektora iestādes vai attiecīgās vienības darbinieks vai līgumslēdzējs;

b)

juridisku personu gadījumā neatkarīgais vērtētājs nepieder pie tās pašas uzņēmumu grupas kā attiecīgā publiskā sektora iestāde vai attiecīgā vienība.

a)

attiecīgās vienības augstākā vadība un vadības struktūras locekļi;

b)

fiziskās vai juridiskās personas, kas kontrolē attiecīgo vienību vai kam ir būtiska līdzdalība tajā;

c)

kreditori, ko noteikusi iecēlējiestāde vai tāda cita pilnvarotā iestāde, kura var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, ir svarīgi, pamatojoties uz iecēlējiestādei vai citai pilnvarotajai iestādei, kas var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, pieejamo informāciju;

d)

katra grupas vienība.

a)

neatkarīgā vērtētāja sniegtie pakalpojumi, tostarp iepriekš sniegtie pakalpojumi, attiecīgajai vienībai un 3. punktā minētajām personām, un jo īpaši saikne starp minētajiem pakalpojumiem un vērtēšanai būtiskajiem elementiem;

b)

personīgas un finansiālas attiecības starp neatkarīgo vērtētāju, attiecīgo vienību un 3. punktā minētajām personām;

c)

neatkarīgā vērtētāja ieguldījumi vai citas būtiskas finansiālas intereses;

d)

attiecībā uz juridiskajām personām – jebkāda strukturāla nošķiršana vai citi mehānismi, kas jāievieš, lai novērstu jebkādus draudus neatkarībai, piemēram, pašrevīzija, personiska ieinteresētība, propaganda, pazīšanās, uzticēšanās vai iebaidīšana, tostarp mehānismi, ar ko tādus personāla locekļus, kas var būt iesaistīti vērtēšanā, nošķir no citiem darbiniekiem.

a)

saskaņā ar piemērojamajiem ētikas kodeksiem un profesionālajiem standartiem uztur politiku un procedūras, lai identificētu faktiskās vai potenciālās intereses, kuras varētu tikt uzskatītas par tādām, kas ir būtiskas saskaņā ar 2. punktu;

b)

iecēlējiestādi vai tādu citu pilnvaroto iestādi, kas var būt pilnvarota veikt 2. punktā minēto uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, nekavējoties informē par faktiskām vai iespējamām interesēm, par kurām neatkarīgais vērtētājs uzskata, ka tās pilnvarotās iestādes novērtējumā varētu tikt uzskatītas par būtiskām interesēm saskaņā ar 2. punktu;

c)

veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevienam darbiniekam vai citām personām, kas iesaistītas novērtējuma veikšanā, nav tādu būtisku interešu, kā minēts 2. punktā.

1)

“būtisks grozījums” attiecībā uz būtisku nolīgumu, kā definēts šā panta 2. punktā, kurš noslēgts pirms datuma, kad piemēro valstu noteikumus, ar ko transponē Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļas noteikumus, ir grozījums, tostarp automātisks grozījums, kurš veikts pēc minētā datuma un ietekmē attiecīga nolīguma puses būtiskās tiesības un pienākumus. Grozījumi, kas neietekmē attiecīga nolīguma puses būtiskas tiesības vai pienākumus, ietver izmaiņas parakstītāja vai dokumentu izsniegšanas adresāta kontaktinformācijā, tipogrāfiskas izmaiņas, ar ko labo pārrakstīšanās kļūdas, vai automātiskas procentu likmju korekcijas;

2)

“attiecīgais nolīgums” ir jebkurš nolīgums, tostarp attiecībā uz kapitāla instrumentu, kas rada saistības, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punkts.

a)

nav pilnībā nodrošinātas;

b)

ir pilnībā nodrošinātas, bet tās regulē atbilstīgi līguma noteikumiem, kas neuzliek par pienākumu parādniekam nepārtraukti saglabāt pilnībā nodrošinātas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai trešās valsts tiesību aktiem, ko var uzskatīt par Savienības tiesībām atbilstīgiem.

a)

saistības, kas radušās pēc minētā datuma, neatkarīgi no tā, vai tās ir radušās saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti pirms šīs dienas, tostarp saskaņā ar tādiem jumta vai pamatnolīgumiem starp līgumslēdzējām pusēm, kas reglamentē vairākas saistības;

b)

saistības, kas radušās pirms vai pēc minētās dienas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti pirms minētā datuma un uz kuriem attiecas būtisks grozījums;

c)

saistības attiecībā uz parāda instrumentiem, kas emitēti pēc minētā datuma;

d)

tādas saistības attiecībā uz pēc vai pirms minētā datuma emitētiem parāda instrumentiem saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kas noslēgti pirms minētā datuma un uz ko attiecas būtisks grozījums.

a)

pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma vai pēc trešās valsts tādas administratīvas vai tiesu iestādes iniciatīvas, kuras tiesību akti reglamentē saistības vai instrumentu, ļauj šādai pienācīgi pilnvarotai trešās valsts administratīvajai vai tiesu iestādei tādā periodā, attiecībā uz kuru noregulējuma iestāde nosaka, ka tas minētai iestādei netraucēs efektīvi piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, lai veiktu vienu vai otru no šādām darbībām:

b)

paredz, ka pamats, saskaņā ar kuru trešās valsts administratīvā vai tiesu iestāde var atteikties atzīt vai atbalstīt norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanu saskaņā ar a) apakšpunktu, ir skaidri norādīts un attiecas tikai uz vienu vai vairākiem šādiem izņēmuma gadījumiem:

1)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības darījuma partneris atzīst un akceptē, ka noregulējuma iestāde saistībām var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras;

2)

apraksts par katras noregulējuma iestādes norakstīšanas un konvertācijas pilnvarām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvas 2014/59/ES 5. iedaļas IV nodaļas 5. sadaļu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (7) un jo īpaši Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 1. punkta e), f), g) un j) apakšpunktā noteiktajām pilnvarām;

3)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības darījuma partneris atzīst un akceptē, ka:

4)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības darījuma partneris atzīst un akceptē, ka līguma noteikumi ir izsmeļoši attiecībā uz tajos aplūkotajiem jautājumiem, izslēdzot jebkurus citus nolīgumus, vienošanās vai norunas starp darījuma partneriem saistībā ar attiecīgā nolīguma priekšmetu.

a)

paziņojumu sūtošās iestādes vai vienības nosaukumu, juridisko adresi un, ja pieejams, juridiskās personas identifikatoru;

b)

minētās iestādes vai vienības tūlītējā un galīgā mātesuzņēmuma nosaukumu un juridisko adresi, ja attiecināms;

c)

attiecīgo informāciju un analīzi, ko vadības struktūra ņēma vērā, veicot novērtējumu, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4. punktu;

d)

vadības struktūras rakstiskas rezolūcijas kopiju, ar ko apstiprina tās novērtējumu par to, ka iestāde vai vienība ir maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

e)

jebkādu papildu informāciju, ko vadības struktūra uzskata par būtisku tās novērtējumam.

1)

saņemtā paziņojuma kopiju, ietverot visu 46. panta 1. punktā minēto informāciju;

2)

ziņas par Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajiem krīzes novēršanas pasākumiem vai darbībām, kuras kompetentā iestāde ir veikusi vai pieprasa veikt Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai, ja attiecināms;

3)

visus papildu apliecinošos dokumentus, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai noregulējuma iestāde varētu pieņemt pamatotu lēmumu.

a)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības nosaukumu, uz kuru paziņojums attiecas;

b)

informāciju, kas norādīta 46. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

c)

Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītā novērtējuma kopsavilkumu.

a)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, kam veic noregulējumu, nosaukumu, juridisko adresi un, ja pieejams, juridiskās personas identifikatoru;

b)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības tūlītējā un galīgā mātesuzņēmuma nosaukumu un juridisko adresi, ja attiecināms;

c)

sarakstu ar tādu citu grupas vienību un saistīto filiāļu nosaukumiem, kuras tiek ietekmētas ar noregulējuma darbībām, tostarp, ciktāl iespējams, informāciju par filiālēm, kas atrodas trešās valstīs;

d)

attiecīgo veikto noregulējuma darbību kopsavilkumu – datumus, no kuriem stājas spēkā minētās noregulējuma darbības, un, jo īpaši, to ietekmi uz privātklientiem un MVU –, kas ietver šādus elementus:

e)

apstiprinājumu par parasto līgumsaistību gaitu, tostarp atmaksas grafikiem, kam nepiemēro apturēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 69., 70. un 71. pantu;

f)

kontaktpunktu iestādē, kur klientiem un kreditoriem ir iespēja iegūt papildu informāciju un aktuālākās ziņas par Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību un tās darbību.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinumu, ņemot vērā arī b) apakšpunktu, par novērotāja statusa kandidātam piemērojamo konfidencialitātes un profesionālā noslēpuma režīmu;

b)

tos noteikumus par novērotāju dalību noregulējuma kolēģijā, kas tiks iekļauti rakstiskajā kārtībā un procedūrās, kā ierosinājusi grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

c)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes viedokli par to, kāda nozīme ir attiecīgajai filiālei, ja attiecībā uz filiāli kandidāts ir trešās valsts noregulējuma iestāde;

d)

noteiktu termiņu, pēc kura beigām pieņem, ka ir izteikta piekrišana: minētajā termiņā jebkurš Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētais noregulējuma kolēģijas loceklis, kas nepiekrīt, var izteikt pilnībā pamatotus iebildumus pret grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinumu, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā.

a)

aprakstu par grupu, Savienības mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumiem un nozīmīgām filiālēm;

b)

kolēģijas locekļu un novērotāju identifikāciju;

c)

aprakstu par vispārīgo noregulējuma kolēģijas sistēmu sadarbībai starp iestādēm un pasākumu un uzdevumu koordinācijai.

a)

aprakstu par dažādajām noregulējuma kolēģijas apakšstruktūrām, kas veic dažādus uzdevumus, ja attiecināms. Šajā nolūkā, jo īpaši attiecībā uz kolēģijas locekļiem, kas pieņem kopīgus lēmumus, grupas līmeņa noregulējuma iestāde ņem vērā nepieciešamību noregulējuma kolēģiju organizēt dažādās apakšstruktūrās;

b)

to kolēģijas locekļu un novērotāju, kas piedalās konkrētos kolēģijas pasākumos, identifikāciju. Šajā nolūkā grupas līmeņa noregulējuma iestāde nodrošina, ka kolēģijas dažādās apakšstruktūras, tostarp apakšstruktūras, kurās ir novērotāji, nerada kopīgā lēmuma pieņemšanas procesa ierobežojumus vai apsteigšanu, jo īpaši attiecībā uz tiem kolēģijas locekļiem, kam kopīgs lēmums ir jāpieņem saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem;

c)

aprakstu par sistēmu, noteikumiem novērotāju dalībai noregulējuma kolēģijā, tostarp nosacījumus to iesaistei dažādos kolēģijas dialogos un procesos, kā arī viņu tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 90. un 98. pantu. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde nodrošina, ka novērotāju dalības vispārējā sistēma un nosacījumi nav labvēlīgāki par sistēmu un nosacījumiem, kuri kolēģijas locekļiem noteikti saskaņā ar šo regulu un konkrētās kolēģijas attiecīgo rakstisko kārtību;

d)

aprakstu par sadarbības un koordinācijas mehānismiem ārkārtas situācijās, jo īpaši sistēmiska rakstura ārkārtas situācijās, kas var apdraudēt grupas vienību dzīvotspēju;

e)

aprakstu par procesiem, kas jāievēro, ja nav vajadzīgs kopīgs lēmums, bet šķiet nepieciešama vienotas izpratnes veidošana noregulējuma kolēģijā vai kādā no tās apakšstruktūrām;

f)

aprakstu par mehānismiem apmaiņai ar informāciju, tostarp par atbilstīgu darbības jomu, biežumu un saziņas kanāliem, ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 90. un 98. pantu un to, kāda nozīme ir grupas līmeņa noregulējuma iestādei kā koordinatoram informācijas apkopošanai un izplatīšanai starp kolēģijas locekļiem un novērotājiem;

g)

aprakstu par attiecīgo informāciju, ar ko jāapmainās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem un novērotājiem, jo īpaši saistībā ar noregulējuma plānošanu, noregulējamības novērtējumu un citiem uzdevumiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 1. punktā, arī ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 90. un 98. pantu un to, kāda nozīme ir grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

h)

aprakstu par mehānismiem attiecībā uz konfidenciālas informācijas apstrādi, ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 90. un 98. pantu;

i)

aprakstu par procedūrām regulāru un ad hoc sanāksmju organizēšanai;

j)

aprakstu par metodi tā ieguldījuma koordinācijai, kas noregulējuma iestādēm neatkarīgi jāsniedz uzraudzības kolēģijai vai konsolidētās uzraudzības iestādei, ja to pieprasa tiesību akti vai ja tas notiek ar pašu iniciatīvu;

k)

aprakstu par metodi, ar kādu informēt par j) punktā minēto ieguldījumu, jo īpaši aprakstu par grupas līmeņa noregulējuma iestādes attiecīgo lomu saistībā ar informācijas paziņošanu par minēto ieguldījumu konsolidētās uzraudzības iestādei;

l)

aprakstu par politiku saziņai ar konsolidētās uzraudzības iestādi, kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs, Savienības mātesuzņēmumu un grupas vienībām, kas minētas 58. pantā;

m)

citas vienošanās par noregulējuma kolēģijas darbību; kā arī

n)

visus noteikumus, kas attiecas uz pārtraukšanas mehānismiem.

a)

pienākumu sadale ārējās saziņas koordinēšanai darbības turpināšanas situācijā, kad uzskata, ka iestāde vai grupa kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un noregulējuma situācijā;

b)

noteikšana, kāda līmeņa informācija ir atklājama par grupas noregulējuma stratēģiju;

c)

publisku paziņojumu koordinācija situācijas, kurās iestāde vai grupa kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

d)

publisku paziņojumu koordinācija saistībā ar veiktajiem noregulējuma pasākumiem, tostarp to rīkojumu vai instrumentu publicēšana, ar kuriem tika veikti noregulējuma pasākumi, vai paziņojumu kopsavilkums par noregulējuma pasākumu ietekmi.

a)

droši sakaru līdzekļi, kas jāizmanto;

b)

apmaiņai paredzētais informācijas kopums;

c)

attiecīgās personas, ar ko sazināties;

d)

saziņas procedūras, kas jāievēro attiecīgajiem kolēģijas locekļiem.

a)

sākotnējs dialogs starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm par grupas noregulējuma stratēģiju, gatavojot kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu;

b)

tādas informācijas pieprasījums, kas ir vajadzīga Savienības mātesuzņēmumam, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānu un izpildītu noregulējamības novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu;

c)

tādas informācijas iesniegšana, ko Savienības mātesuzņēmums šā punkta b) apakšpunktā pieprasījis tieši no grupas līmeņa noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 1. punktu;

d)

tādas informācijas nosūtīšana Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 1. punktā minētajām pilnvarotajām iestādēm, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde saņem no Savienības mātesuzņēmuma, un termiņa norādīšana jebkuras papildu informācijas pieprasījumiem;

e)

tādu iemaksu veikšana grupas līmeņa noregulējuma iestādei, kas ir paredzētas, lai meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes izstrādātu grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu;

f)

tāda grupas noregulējuma plāna projekta un noregulējamības novērtējuma projekta iesniegšana noregulējuma kolēģijas locekļiem, ko veic grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

g)

tāda iespējamo piezīmju par grupas noregulējamības plāna projektu un noregulējamības novērtējuma projektu iesniegšana grupas līmeņa noregulējuma iestādei, ko veic noregulējamības kolēģijas locekļi;

h)

apspriedes ar Savienības mātesuzņēmumu par grupas noregulējuma plāna projektu un noregulējamības novērtējumu, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde to uzskata par lietderīgu;

i)

dialogs starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm par grupas noregulējuma plāna projektu un noregulējamības novērtējumu;

j)

tāda kopīgā lēmuma dokumenta projekta par grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu iesniegšana meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, ko veic grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

k)

tāds dialogs starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, kas attiecas uz kopīgā lēmuma dokumenta projektu par grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu;

l)

kopīga lēmuma pieņemšana attiecībā uz grupas noregulējamības plānu un noregulējamības novērtējumu;

m)

paziņojums Savienības mātesuzņēmumam par kopīgā lēmuma pieņemšanu kopā ar kopsavilkumu par būtiskākajiem grupas noregulējuma plāna elementiem.

a)

atspoguļo katra kopīgā lēmuma procesa posma darbības jomu un sarežģītību;

b)

ņem vērā citu noregulējuma kolēģijā organizēto kopīgo lēmumu laika grafiku;

c)

ņem vērā, ciktāl iespējams, citā attiecīgajā uzraudzības kolēģijā organizēto kopīgo lēmumu laika grafiku, jo īpaši laika grafiku kopīgajam lēmumam par grupas atveseļošanas plāna pārskatīšanu un novērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 8. panta 2. punktu.

a)

paredzamais datums, kad sagaidāms, ka tiks pieprasīta vajadzīgā informācija, lai sagatavotu grupas noregulējuma plānu un veiktu noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 61. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un šīs informācijas iesniegšanas termiņš saskaņā ar 61. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

b)

paredzamais datums 61. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētās apspriedes rīkošanai, ja attiecināms;

c)

paredzamais datums 61. panta 2. punkta m) apakšpunktā minētajam paziņojumam.

1)

apspriestu sākotnējo priekšlikumu par grupu noregulējuma stratēģiju;

2)

pārbaudītu, vai informācija, kas vajadzīga, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu, jau ir pieejama kādai no kompetentajām iestādēm, un dalītos ar šo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. panta 2. punktu;

3)

noteiktu, kāda papildu informācija jāpieprasa no Savienības mātesuzņēmuma;

4)

vienotos par iemaksām, ko meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm nepieciešams iemaksāt grupas līmeņa noregulējuma iestādei par grupas noregulējuma plāna izstrādi un noregulējamības novērtējuma izpildi.

1)

tās grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu nosaukumi, kas pieņem kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu;

2)

to noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu nosaukumi, ar kurām notikusi apspriešana par grupas noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu un par noregulējamības novērtējuma izpildi, jo īpaši:

3)

tā Savienības mātesuzņēmuma un grupas vienību nosaukumi, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns un noregulējamības novērtējums, un kopīgais lēmums;

4)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz grupas noregulējuma plāna un noregulējamības novērtējuma kopīgā lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

5)

grupas noregulējuma plāna un noregulējamības novērtējuma kopīgā lēmuma pieņemšanas datums, kā arī tā attiecīgās atjaunināšanas datums;

6)

grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējums, ietverot visus pasākumus, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 4., 5. un 6. punktu un 18. pantu, saskaņā ar kuru pieņem kopīgo lēmumu. Ja Savienības mātesuzņēmums vai kāda no tā vienībām ir minēto pasākumu īstenošanas procesā, sniedz arī informāciju par to īstenošanas laika grafiku;

7)

kopsavilkums par viedokļiem, ko paudušas pilnvarotās iestādes, ar kurām apspriešana notikusi kopīgā lēmuma procesā par grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu;

8)

ja kopīgā lēmuma procesā ir notikusi apspriešana ar EBI, sniedz paskaidrojumu par jebkuru novirzi no EBI padoma.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums;

b)

Savienības mātesuzņēmuma nosaukums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

grupas noregulējuma plāns un noregulējamības novērtējums, tostarp visi pasākumi, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 4., 5. un 6. punktam, saskaņā ar kuru pieņem lēmumu. Ja Savienības mātesuzņēmums ir minēto pasākumu īstenošanas procesā, tad sniedz arī informāciju par to īstenošanas laika grafiku;

f)

to noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju vārdi saskaņā ar novērotāju līdzdalības noteikumiem, kas iesaistīti grupas noregulējuma plāna un noregulējamības novērtējuma kopīgā lēmuma procesā, kā arī kopsavilkums par šo iestāžu paustajiem viedokļiem un informāciju attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

g)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes piezīmes par noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju pausto viedokli, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības.

a)

tās noregulējuma iestādes nosaukums, kas pieņem lēmumu;

b)

noregulējuma iestādes jurisdikcijā esošās vienības vai vienību nosaukumi, uz ko attiecas lēmums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

to jurisdikcijā esošo vienību noregulējuma plāns un noregulējamības novērtējums, ietverot visus pasākumus, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 4., 5. un 6. punktam, saskaņā ar kuru pieņem lēmumu. Ja vienības ir minēto pasākumu īstenošanas procesā, tad sniedz arī informāciju par to īstenošanas laika grafiku;

f)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums kopā ar paskaidrojumiem par iemesliem, kas rada domstarpības saistībā ar ierosināto grupas noregulējuma plānu un noregulējamības novērtējumu.

a)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 4. punktā minētā laikposma beigām;

b)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI, pamatojoties uz apspriešanas pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 4. punkta trešo daļu, ir sniegusi padomu;

c)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 13. panta 5. punkta otro daļu vai 13. panta 6. punktu, vai jebkurš cits datums, ko EBI noteikusi šādā lēmumā.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde, apspriežoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi un EBI, sagatavo un iesniedz ziņojumu par būtiskiem šķēršļiem, kas identificēti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 2. punktu;

b)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 2. punktu iesniedz ziņojumu Savienības mātesuzņēmumam, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un to jurisdikciju noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles;

c)

datums, kad Savienības mātesuzņēmums grupas līmeņa noregulējuma iestādei iesniedz savus apsvērumus un alternatīvus pasākumus, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 3. punktu novērstu būtiskos šķēršļus, ja tādi ir;

d)

dialogs starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, un citiem noregulējuma kolēģijas locekļiem, par visiem Savienības mātesuzņēmuma ierosinātajiem apsvērumiem vai alternatīviem pasākumiem, lai novērstu būtiskos šķēršļus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 3. punktu;

e)

kopīgā lēmuma projekta izstrāde attiecībā uz pasākumiem, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai;

f)

kopīgā lēmuma galīgās redakcijas izstrāde attiecībā uz pasākumiem, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai; kā arī

g)

kopīgā lēmuma, ar ko risina vai novērš būtiskus šķēršļus noregulējamībai, paziņošana.

a)

tā Savienības mātesuzņēmuma un grupas vienību nosaukumi, uz kurām attiecas un kurām tiek piemērots kopīgais lēmums;

b)

tās grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu nosaukumi, kas pieņem kopīgo lēmumu;

c)

to attiecīgo kompetento iestāžu un nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestāžu nosaukumi, ar kurām notikusi apspriešana par grupas noregulējamību, pasākumiem, ar ko risināt vai novērst būtiskus šķēršļus, un Savienības mātesuzņēmuma iesniegtajiem apsvērumiem un alternatīvajiem pasākumiem, ja tādi ir;

d)

novērotāju vārdi, ja šie novērotāji ir iesaistīti kopīgā lēmuma procesā saskaņā ar novērotāju līdzdalībai piemērotajiem noteikumiem, kā norādīts rakstiskajā kārtībā;

e)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kopīgā lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

f)

kopīgā lēmuma izdošanas datums;

g)

tādi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. un 6. punktam, par ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes ir pieņēmušas lēmumu, un termiņš, kurā attiecīgās grupas vienības ņems vērā šos pasākumus;

h)

ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus nepieņem vai pieņem daļēji, paskaidrojums par to, kā Savienības mātesuzņēmuma ierosinātie pasākumi tiek novērtēti kā tādi, kas nav piemēroti, lai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējamībai, un par to, kā šā punkta g) apakšpunktā minētie pasākumi efektīvi mazinātu vai novērstu būtiskos šķēršļus noregulējamībai;

i)

kopsavilkums par viedokļiem, ko paudušas iestādes, ar kurām notikusi apspriešana kopīgā lēmuma procesā;

j)

ja kopīgā lēmuma procesā ir notikusi apspriešana ar EBI, sniedz paskaidrojumu par jebkuru novirzi no EBI padoma.

a)

tās grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums, kas pieņem lēmumu;

b)

tā Savienības mātesuzņēmuma nosaukums, uz kuru attiecas un kuram tiek piemērots kopīgais lēmums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

tādi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. un 6. punktam, par ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un termiņš, kurā ņems vērā šos pasākumus;

f)

ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus nepieņem vai pieņem daļēji, skaidrojums par to, kā Savienības mātesuzņēmuma ierosinātie pasākumi tiek novērtēti kā tādi, kas nav piemēroti, lai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējamībai, un par to, kā šā punkta e) apakšpunktā minētie pasākumi efektīvi mazinātu vai novērstu būtiskos šķēršļus noregulējamībai;

g)

to noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju vārdi saskaņā ar novērotāju līdzdalības noteikumiem, kas iesaistīti kopīgā lēmuma procesā par pasākumiem, ar ko risināt būtiskus šķēršļus noregulējamībai, kā arī kopsavilkums par šo iestāžu paustajiem viedokļiem un informāciju attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

h)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes piezīmes par noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju pausto viedokli, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības.

a)

tās noregulējuma iestādes nosaukums, kas pieņem lēmumu;

b)

noregulējuma iestādes jurisdikcijā esošo vienību nosaukums, uz kurām attiecas lēmums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

tādi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. un 6. punktam, par ko noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un termiņu, kurā attiecīgās vienības ņems vērā šos pasākumus;

f)

ja meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 3. un 4. punktu meitasuzņēmumu ierosinātos pasākumus nepieņem vai pieņem daļēji, skaidrojums par to, kā minēto meitasuzņēmumu ierosinātie pasākumi tiek novērtēti kā tādi, kas nav piemēroti, lai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējamībai, un par to, kā šā punkta e) apakšpunktā minētie pasākumi efektīvi mazinātu vai novērstu būtiskos šķēršļus noregulējamībai;

g)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums kopā ar paskaidrojumiem par iemesliem, kas rada domstarpības saistībā ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajiem pasākumiem, ar ko risināt būtiskus šķēršļus noregulējamībai.

a)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 5. punktā minētā laikposma beigām, ja piemērojams;

b)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI, pamatojoties uz apspriešanas pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 5. punkta trešo daļu, ir sniegusi padomu;

c)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 6. punkta trešo daļu vai 18. panta 7. punkta otro daļu, vai jebkurā citā datumā, ko EBI noteikusi šādā lēmumā.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un konsolidētās uzraudzības iestādei iesniedz priekšlikumu par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā un mātesuzņēmuma līmenī;

b)

meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes grupas līmeņa noregulējuma iestādei un attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniedz priekšlikumus par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām attiecībā uz to jurisdikcijā esošām vienībām individuālā līmenī;

c)

dialogs starp grupas līmeņa noregulējuma iestādi un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm par ierosinātajām minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un katra meitasuzņēmuma līmenī, kā arī dialogs ar noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kur nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību;

d)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm sagatavo un iesniedz kopīgā lēmuma priekšlikumu par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un katra meitasuzņēmuma līmenī;

e)

dialogs ar Savienības mātesuzņēmumu un grupas meitasuzņēmumiem, ja to pieprasa attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, par kopīgā lēmuma projektu minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un katra meitasuzņēmuma līmenī;

f)

panāk kopīgu lēmumu par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un katra meitasuzņēmuma līmenī;

g)

paziņo Savienības mātesuzņēmumam kopīgo lēmumu par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma līmenī.

a)

atspoguļo katra kopīgā lēmuma procesa posma darbības jomu un sarežģītību;

b)

ņem vērā citu noregulējuma kolēģijā organizēto kopīgo lēmumu laika grafiku;

c)

ņem vērā, ciktāl iespējams, attiecīgajā uzraudzības kolēģijā organizēto kopīgo lēmumu laika grafiku, jo īpaši laika grafiku kopīgajiem lēmumiem par iestādēm raksturīgām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu.

a)

minimālās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas Savienības mātesuzņēmumam jāievēro visu laiku, ja vien nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 11. punktu;

b)

minimālās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas piemērotas konsolidētā līmenī.

a)

tās grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu nosaukumi, kas pieņem kopīgo lēmumu par minimālajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā, mātesuzņēmuma un katra meitasuzņēmuma līmenī;

b)

tās konsolidētās uzraudzības iestādes un citu kompetento iestāžu nosaukumi, ar ko ir notikusi apspriešana;

c)

novērotāju vārdi, ja šie novērotāji ir iesaistīti kopīga lēmuma procesā saskaņā ar novērotāju līdzdalībai piemērotajiem noteikumiem, kā norādīts rakstiskajā kārtībā;

d)

tā Savienības mātesuzņēmuma un grupas vienību nosaukumi, uz kurām attiecas un kurām tiek piemērots kopīgais lēmums;

e)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kopīgā lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un pieņemšanu; dalībvalstu sniegtās atsauces uz jebkādiem papildu kritērijiem, pamatojoties uz kuriem nosaka minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;

f)

kopīgā lēmuma projekta un jebkāda tā atjauninājuma datums;

g)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā līmenī un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

h)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām Savienības mātesuzņēmuma līmenī, ja vien nav piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 11. punktu, un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

i)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām katrā meitasuzņēmumā individuālā līmenī, ja vien nav piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 12. punktu, un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums;

b)

tā Savienības mātesuzņēmuma nosaukums un citu šajā jurisdikcijā esošo vienību nosaukumi, uz kurām attiecas kopīgais lēmums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu, un jo īpaši atsauces uz papildu kritērijiem, ko sniedz dalībvalsts, kurā Savienības mātesuzņēmumam ir atļauja, pamatojoties uz ko ir noteikta minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām konsolidētā līmenī un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

f)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām Savienības mātesuzņēmuma līmenī, ja vien nav piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar 45. panta 11. punktu, un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

g)

to noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju vārdi saskaņā ar novērotāju līdzdalības noteikumiem, kas iesaistīti kopīgā lēmuma procesā, kā arī kopsavilkums par šo iestāžu paustajiem viedokļiem un informāciju attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

h)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes piezīmes par noregulējuma kolēģijas locekļu un novērotāju pausto viedokli, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

i)

ja lēmumā, kas attiecas uz minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ir paredzēts, ka Savienības mātesuzņēmums šādu prasību daļēji izpilda konsolidētā vai individuālā līmenī, izmantojot līgumiskus iekšējās rekapitalizācijas instrumentus, lēmumā ietver arī sīkas ziņas, kas pierāda grupas līmeņa noregulējuma iestāžu apmierinātību ar to, ka instrumenti kvalificējas kā līgumiski iekšējās rekapitalizācijas instrumenti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 14. punktā noteiktajiem kritērijiem.

a)

tās meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes nosaukums, kas pieņem lēmumu;

b)

tā grupas meitasuzņēmuma nosaukums, kurš atrodas tās jurisdikcijā un uz kuru attiecas un kuram tiek piemērots kopīgais lēmums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu, un jo īpaši atsauces uz papildu kritērijiem, ko sniedz dalībvalsts, kurā grupas meitasuzņēmumam ir atļauja, pamatojoties uz ko ir noteikta minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;

d)

lēmuma izdošanas datums;

e)

minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas meitasuzņēmumam piemērojamas konsolidētā līmenī, un termiņš minētā līmeņa sasniegšanai, ja piemērojams, kopā ar pienācīgu pamatojumu, lai noteiktu minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām minētajā līmenī, ņemot vērā novērtējuma kritērijus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

f)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukums kopā ar kopsavilkumu par tās izteikto viedokli un informāciju saistībā ar jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

g)

meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes piezīmes par grupas līmeņa noregulējuma iestādes pausto viedokli, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas izraisa domstarpības;

h)

ja lēmumā, kas attiecas uz minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ir paredzēts, ka Savienības mātesuzņēmums šādu prasību daļēji izpilda meitasuzņēmuma līmenī, izmantojot līgumiskus iekšējās rekapitalizācijas instrumentus, lēmumā ietver arī sīkas ziņas, kas pierāda attiecīgās meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes apmierinātību ar to, ka instrumenti kvalificējas kā līgumiski iekšējās rekapitalizācijas instrumenti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 14. punktā noteiktajiem kritērijiem.

a)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 9. vai 10. punktā minētā laikposma beigām, ja piemērojams;

b)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI, pamatojoties uz apspriešanas pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 18. panta 5. punkta trešo daļu, ir sniegusi padomu;

c)

datums, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 9. punkta trešo daļu vai 45. panta 10. punkta piekto daļu, vai jebkurš cits datums, ko EBI noteikusi šādā lēmumā.

1)

dialogs, ja iespējams, par grupas noregulējuma shēmas nepieciešamību un finansēšanas mehānismu kopīgošanu;

2)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes novērtējuma projekts vai lēmuma projekts par grupas noregulējuma shēmas nepieciešamību un paziņojums noregulējuma kolēģijas locekļiem;

3)

apspriešana noregulējuma kolēģijas locekļu vidū saistībā ar novērtējuma projektu vai lēmuma projektu par grupas noregulējuma shēmas nepieciešamību;

4)

galīgās redakcijas izstrāde novērtējuma projektam vai lēmuma projektam par grupas noregulējuma shēmas nepieciešamību.

a)

saņemto paziņojumu;

b)

savu priekšlikumu par 3. punktā minētajām tēmām;

c)

termiņu, līdz kuram dialogs būtu jānoslēdz.

a)

saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 92. vai 91. pantu meitasuzņēmuma noregulējuma iestādei vai attiecīgi Savienības mātesuzņēmumam būtu grupas mērogs un būtu nepieciešams izstrādāt grupas noregulējuma shēmu;

b)

finansēšanas plāna pamatā ir valstu finansēšanas mehānismu kopīgošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 107. pantu.

a)

Direktīvas 2014/59/ES 91. panta nolūkos – savu atzinumu par paziņoto noregulējuma darbību vai maksātnespējas pasākumu iespējamo ietekmi uz grupu un grupas vienībām citās dalībvalstīs, un jo īpaši to, vai noregulējuma darbības vai citi pasākumi padarītu iespējamu, ka noregulējuma nosacījumi tiek izpildīti attiecībā uz grupas vienību citā dalībvalstī;

b)

Direktīvas 2014/59/ES 92. panta nolūkos – savu atzinumu par to, ka kāds no minētās direktīvas 92. panta 1. punktā norādītajiem nosacījumiem par grupas noregulējuma shēmu ir nepiemērojams, pienācīgi ņemot vērā minētā panta 2. punktā minētos nosacījumus;

c)

savu atzinumu par nepieciešamību kopīgot finansēšanas mehānismus finansēšanas plāna nolūkos saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 107. pantu.

1)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde sagatavo grupas noregulējuma shēmas projektu un paziņo par to noregulējuma kolēģijas locekļiem;

2)

vismaz tās vienību noregulējuma iestādes, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, apspriežas par grupas noregulējuma shēmas projektu;

3)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde sagatavo kopīgo lēmumu par grupas noregulējuma shēmu un paziņo par to meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma un;

4)

izstrādā galīgo redakciju kopīgajam lēmumam par grupas noregulējuma shēmu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 91. panta 7. punktu vai 92. panta 3. punktu;

5)

par kopīgā lēmuma rezultātu paziņo noregulējuma kolēģijas locekļiem.

a)

aprakstu par pasākumiem, ja tādi ir, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu, ka grupas noregulējuma shēmu var padarīt operatīvu;

b)

aprakstu par izpildāmajiem juridiskajiem vai regulatīvajiem priekšnoteikumiem, ja tādi ir, lai īstenotu grupas noregulējuma shēmu;

c)

termiņu grupas noregulējuma shēmas izpildei, kā arī katras veicamās noregulējuma darbības laika grafiku un secību;

d)

uzdevumu un pienākumu sadali, lai koordinētu noregulējuma darbības, ārējo saziņu un iekšējo saziņu ar noregulējuma kolēģijas locekļiem un noregulējuma kolēģijas locekļu kontaktinformāciju;

e)

finansēšanas plānu, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 107. pantu, ja piemērojams, un ņemot vērā finansēšanas mehānismu kopīgošanas nepieciešamību.

a)

paskaidrojumu, kāpēc ir jāizmanto iespēja, kas ir alternatīva noregulējuma plānam saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 13. pantu, tostarp paskaidrojumu par to, kāpēc ierosinātie pasākumi tiek uzskatīti par tādiem, kas noregulējuma mērķus un minētās direktīvas 31. un 34. pantā norādītos principus sasniegs efektīvāk nekā noregulējuma plānā paredzētā stratēģija un noregulējuma darbības;

b)

to grupas noregulējuma shēmas elementu identifikāciju un aprakstu, kas atšķiras no noregulējuma plāna, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 13. pantā.

a)

lai apspriestos saskaņā ar 104. pantu;

b)

lai izstrādātu galīgo redakciju kopīgajam lēmumam par grupas noregulējuma shēmu saskaņā ar 106. pantu.

a)

šķēršļiem, ja tādi ir, valsts tiesību aktos vai citos tiesību aktos grupas noregulējuma shēmas īstenošanai saskaņā ar stratēģiju un noregulējuma darbībām;

b)

visiem būtiskajiem atjauninājumiem attiecībā uz informāciju, kas iesniegta tādu finansēšanas mehānismu kopīgošanai, kuri varētu ietekmēt finansēšanas plānu;

c)

grupas noregulējuma shēmas vai finansēšanas plāna ietekmi uz meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas grupas noregulējuma shēma to attiecīgajā dalībvalstī.

a)

kā tā kopīgā lēmuma projekta nolūkos ir ņēmusi vērā būtiski atšķirīgus viedokļus un bažas, ko izteikušas meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma;

b)

kāpēc un kādā mērā grupas noregulējuma shēmā netika ievērots EBI ieteikums, ja ir notikusi apspriešana ar EBI.

a)

tās grupas līmeņa noregulējuma iestādes un noregulējuma iestāžu nosaukumi, kas ir atbildīgas par meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas grupas noregulējuma plāns;

b)

tā Savienības mātesuzņēmuma nosaukums un visu to grupā ietilpstošo vienību saraksts, uz ko attiecas grupas noregulējuma shēma un kam tā tiek piemērota;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz grupas noregulējuma shēmas kopīgā lēmuma sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

kopīgā lēmuma par grupas noregulējuma shēmu datums;

e)

grupas noregulējuma shēmas galīgā redakcija, tostarp jebkāds pamatojums, ja nepieciešams saskaņā ar 3. punktu.

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukumu;

b)

tās vienības nosaukumu, kas ir noregulējuma iestādes jurisdikcijā;

c)

paziņojuma datumu;

d)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes nosaukumu;

e)

noregulējuma iestādes paziņojumu par tās domstarpībām vai daļēju grupas noregulējuma shēmas ievērošanu, vai par tās viedokli, ka neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumi ir piemēroti tās jurisdikcijā esošajai vienībai vai vienībām;

f)

sīku pamatojumu par grupas noregulējuma shēmas elementiem, kam noregulējuma iestāde nepiekrīt vai ko tā ievēro daļēji, vai paskaidrojumu par to, kāpēc tā uzskata, ka neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumi ir piemēroti;

g)

sīku aprakstu par darbībām vai pasākumiem, kurus noregulējuma iestāde veiks, ietverot darbību laika grafiku un secību.