Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02016R1011-20240109

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1011/2024-01-09

Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:

Akts, ar kuru izdara grozījumus Grozījuma veids Attiecīgā pakārtotā sadaļa Spēkā stāšanās datums
32022R2554 Grozīts ar pants 6 punkts 6 17/01/2025

02016R1011 — LV — 09.01.2024 — 004.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1011

(2016. gada 8. jūnijs)

par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris),

  L 317

17

9.12.2019

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris),

  L 334

1

27.12.2019

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/168 (2021. gada 10. februāris),

  L 49

6

12.2.2021

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2869 (2023. gada 13. decembris),

  L 

1

20.12.2023


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 137, 24.5.2017, lpp 41 (2016/1011)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1011

(2016. gada 8. jūnijs)

par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ievieš vienotu satvaru, lai nodrošinātu to indeksu precizitāti un integritāti, kurus izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai Savienībā. Līdz ar to šī regula veicina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni patērētājiem un ieguldītājiem.

2. pants

Darbības joma

1.  
Šo regulu piemēro etalonu izstrādei, etalona izstrādei nepieciešamo ievades datu sniegšanai un etalona izmantošanai Savienības teritorijā.
2.  

Šo regulu nepiemēro:

a) 

centrālajai bankai;

b) 

publiskai iestādei, ja tā sniedz datus etalonu izstrādei, izstrādā etalonus vai kontrolē to izstrādi publiskas politikas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā;

c) 

centrālajam darījumu partnerim (CCP), ja tas sniedz atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras izmanto CCP riska pārvaldības un norēķinu nolūkā;

d) 

Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitīto finanšu līgumu vienoto atsauces cenu noteikšanai;

e) 

presei, citiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, ja tie etalonu tikai publicē vai tikai atsaucas uz to saistībā ar savu darbību žurnālistikas jomā, nekontrolējot šā etalona izstrādi;

f) 

fiziskai vai juridiskai personai, kas piešķir vai apsola piešķirt kredītu minētās personas ar tirdzniecību saistītās darbības, darījumdarbības vai profesionālās darbības gaitā, ja minētā persona publicē vai sabiedrībai dara pieejamu savas mainīgās vai fiksētās aizņēmuma likmes, kuras noteiktas ar iekšējiem lēmumiem un kuras piemēro tikai finanšu līgumiem, ko minētā persona ar attiecīgajiem klientiem noslēgusi tai pašā grupā;

g) 

preču etalonam, kas pamatojas uz tādu datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuru lielākā daļa nav uzraudzītās vienības, un uz ko attiecas abi turpmāk minētie nosacījumi:

i) 

etalons ir izmantots kā atsauce finanšu instrumentos, par kuriem tirdzniecības atļaujas pieprasījums ir iesniegts tikai vienā Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vietā vai kuri tiek tirgoti tikai vienā šādā tirdzniecības vietā;

ii) 

finanšu instrumentu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējā nominālā vērtība nepārsniedz EUR 100 miljonus;

h) 

indeksa sniedzējam attiecībā uz tā izstrādātu indeksu, ja šis indeksa sniedzējs neapzinās un nav pamata pieņēmumam, ka tam būtu vajadzējis apzināties, ka minēto indeksu izmanto 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētajiem nolūkiem;

▼M3

i) 

tūlītējam ārvalstu valūtas maiņas etalonam, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar 18.a panta 1. punktu.

▼B

3. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1) 

“indekss” ir jebkurš skaitlis:

a) 

kuru publicē vai dara pieejamu sabiedrībai;

b) 

kuru regulāri nosaka:

i) 

daļēji vai pilnībā, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai veicot izvērtējumu; un

ii) 

pamatojoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskajām vai aplēstajām procentu likmēm, kotāciju un saistošo kotāciju vai citām vērtībām vai apsekojumiem;

2) 

“indeksa sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār indeksa izstrādi;

3) 

“etalons” ir jebkurš indekss, kuru izmanto kā atsauci, nosakot summu, kas jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu, vai nosakot finanšu instrumenta vērtību, vai indekss, ko izmanto, lai izmērītu ieguldījumu fonda darbības rezultātus, nolūkā izsekot šāda indeksa nestajai peļņai vai noteikt portfeļa aktīvu sadalījumu, vai aprēķināt atlīdzību par darbības rezultātiem;

4) 

“etalonu grupa” ir etalonu grupa, ko izstrādā viens administrators un ko nosaka, pamatojoties uz līdzīga rakstura ievades datiem, un kas nodrošina vienādas vai līdzīgas tirgus vai ekonomiskās realitātes konkrētus mērījumus;

5) 

“etalona izstrāde” ir:

a) 

etalona noteikšanai nepieciešamo pasākumu pārvaldība;

b) 

etalona noteikšanas vajadzībām nepieciešamo ievades datu vākšana, analīze vai apstrāde; un

c) 

etalona noteikšana, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai novērtējot šim nolūkam sniegtos ievades datus;

6) 

“administrators” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār etalona izstrādi;

7) 

“etalona izmantošana” ir:

a) 

tāda finanšu instrumenta emitēšana, kurā kā atsauce izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

b) 

saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu maksājamās summas noteikšana, par atsauci izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju;

c) 

dalība līgumslēdzējas puses statusā finanšu līgumā, kurā kā atsauce izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

d) 

Direktīvas 2008/48/EK 3. panta j) punktā definētās aizņēmuma likmes noteikšana, kura aprēķināta kā starpība vai uzcenojums virs indeksa vai indeksu kombinācijas un kuru kā atsauci izmanto tikai attiecīgā kreditora noslēgtā finanšu līgumā;

e) 

ieguldījumu fonda darbības rezultātu mērīšana, izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju, lai izsekotu šāda indeksa vai indeksu kombinācijas nestajai peļņai, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu atlīdzību par darbības rezultātiem;

8) 

“ievades datu sniegšana” ir tādu ievades datu sniegšana, kuri nav gatavā formā pieejami administratoram vai citai personai, kas tos nodod administratoram, kuri ir nepieciešami etalona noteikšanai un kurus sniedz šādā nolūkā;

9) 

“datu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz ievades datus;

10) 

“uzraudzīts datu sniedzējs” ir uzraudzīta vienība, kas sniedz ievades datus administratoram, kurš atrodas Savienībā;

11) 

“iesniedzējs” ir fiziska persona, ko ievades datu sniegšanas nolūkā nodarbina datu sniedzējs;

12) 

“vērtētājs” ir preču etalona administratora darbinieks vai jebkura cita fiziska persona, kā pakalpojumi ir nodoti administratora rīcībā vai administratora kontrolē un kas atbild par metodoloģijas vai vērtējuma piemērošanu ievades datiem un citai informācijai, lai iegūtu konkrētas preces cenas izšķirošu izvērtējumu;

13) 

“eksperta vērtējums” ir administratora vai datu sniedzēja īstenota rīcības brīvība attiecībā uz datu izmantošanu etalona noteikšanā, tostarp no iepriekšējiem vai saistītiem darījumiem iegūto vērtību ekstrapolēšanā, vērtību koriģēšanā attiecībā uz faktoriem, kas var ietekmēt datu kvalitāti, piemēram, notikumiem tirgū vai tam, ka pasliktinās pircēja vai pārdevēja kredītkvalitāte, un lielākas nozīmes piešķiršanā uzņēmuma pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumiem nekā konkrētajam noslēgtajam darījumam;

14) 

“ievades dati” ir dati, kas ir saistīti ar viena vai vairāku pamatā esošu aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstām cenām, kotāciju, saistošo kotāciju vai citām vērtībām, kuras administrators izmanto etalona noteikšanā;

15) 

“darījumu dati” ir konstatējamas cenas, likmes, indeksi vai vērtības, kas atspoguļo darījumus starp nesaistītiem darījumu partneriem aktīvā tirgū, kurā darbojas konkurences piedāvājuma un pieprasījuma spēki;

16) 

“finanšu instruments” ir jebkurš Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītais instruments, par kuru ir iesniegts pieprasījums atļaut to tirgot tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai ar sistēmiska internalizētāja starpniecību, kā definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

17) 

“uzraudzītā vienība” ir jebkura no turpmāk norādītajām:

a) 

kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

b) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

c) 

apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK ( 2 ) 13. panta 1. punktā;

d) 

pārapdrošinašanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

e) 

PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā, vai atbilstīgā gadījumā PVKIU pārvaldības sabiedrība, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

f) 

alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks vai AIFP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 3 ) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

g) 

papildpensijas kapitāla uzkrāšanas iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK ( 4 ) 6. panta a) punktā;

h) 

kreditors, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta b) punktā attiecībā uz kredītlīgumiem, kā definēts minētās direktīvas 3. panta c) punktā;

i) 

iestāde, kas nav kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2014/17/ES 4. panta 10. punktā, attiecībā uz minētās direktīvas 4. panta 3. punktā definētajiem kredītlīgumiem;

j) 

tirgus operators, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

k) 

CCP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 ( 5 ) 2. panta 1. punktā;

l) 

darījumu reģistrs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā;

m) 

administrators;

18) 

“finanšu līgums” ir:

a) 

jebkurš Direktīvas 2008/48/EK 3. panta c) punktā definēts kredītlīgums;

b) 

jebkurš Direktīvas 2014/17/ES 4. panta 3. punktā definēts kredītlīgums;

19) 

“ieguldījumu fonds” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā;

20) 

“vadības struktūra” ir administratora vai citas uzraudzītās vienības struktūra vai struktūras, kuras ir izraudzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir pilnvarotas noteikt administratora vai citas uzraudzītās vienības stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu un kurās darbojas personas, kas faktiski vada attiecīgā administratora vai citas uzraudzītās vienības darbību;

21) 

“patērētājs” ir fiziska persona, kas finanšu līgumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas arodu, nodarbošanos vai profesiju;

22) 

“procentu likmju etalons” ir etalons, ko nosaka šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, pamatojoties uz likmi, ar kādu bankas naudas tirgū var izsniegt aizdevumus citām bankām vai aģentiem, kas nav bankas, vai saņemt no tiem aizdevumus;

▼M3

22.a) 

“tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas etalons” ir etalons, kas atspoguļo vienā valūtā izteiktu citas valūtas vai citu valūtu groza cenu attiecībā uz agrāko iespējamo valutēšanas dienu;

▼B

23) 

“preču etalons” ir etalons, ja pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir prece Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 ( 6 ) 2. panta 1. punkta nozīmē, izņemot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās emisiju kvotas;

▼M1

23a) 

“ES klimata pārejas etalons” ir etalons, kurš ir marķēts kā ES klimata pārejas etalons un kurš atbilst šādām prasībām:

a) 

šā punkta 1) apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta un 19.b panta vajadzībām, tā pamatā esošie aktīvi ir atlasīti, svērti vai izslēgti tā, ka rezultātā iegūtais etalona portfelis atbilst dekarbonizācijas trajektorijai; un

b) 

tas ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem minimālajiem standartiem;

23b) 

“Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons” ir etalons, kurš ir marķēts kā Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons un kurš atbilst šādām prasībām:

a) 

šā punkta 1) apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta un 19.c pantā minētā deleģētā akta vajadzībām tā pamatā esošie aktīvi ir atlasīti, svērti vai izsvērti tā, ka rezultātā iegūtā etalona portfeļa oglekļa emisija ir pielāgota Parīzes nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un ko Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī ( 7 ), (“Parīzes nolīgums”) mērķiem;

b) 

tas ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem minimālajiem standartiem; un

c) 

darbības, kas saistītas ar tā pamatā esošajiem aktīviem nerada būtisku kaitējumu citiem vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem;

23c) 

“dekarbonizācijas trajektorija” ir izmērāma, zinātniski pamatota un termiņos izteikta trajektorija virzienā uz pielāgošanu Parīzes nolīguma mērķiem, samazinot 1., 2. un 3. darbības jomas oglekļa emisijas kā minēts III pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā;

▼B

24) 

“regulētu datu etalons” ir etalons, ko nosaka, piemērojot formulu, kurā izmanto:

▼M2

a) 

ievades dati, kurus pilnībā sniedz no:


▼M3

i) 

Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecība vieta trešā valstī, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( 8 ) 28. panta 4. punkta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta nozīmē, vai regulēts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu, taču jebkurā gadījumā tikai attiecībā uz darījumu datiem, kuri attiecas uz finanšu instrumentiem;

▼B

ii) 

apstiprinātas publicēšanas struktūras, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 52. apakšpunktā, vai konsolidētu datu lentes nodrošinātāja, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 53. apakšpunktā, saskaņā ar obligāto prasību nodrošināt pēctirdzniecības pārredzamību, taču tikai saistībā ar darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem;

iii) 

apstiprinātas ziņošanas sistēmas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 54. apakšpunktā, taču tikai saistībā ar darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem un kas ir jāatklāj saskaņā ar obligāto prasību nodrošināt pēctirdzniecības pārredzamību;

iv) 

elektronenerģijas biržas, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK ( 9 ) 37. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

v) 

dabasgāzes biržas, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK ( 10 ) 41. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

vi) 

izsoles platformas, kas minētas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1031/2010 ( 11 ) 26. vai 30. pantā;

▼M2

vii) 

pakalpojumu sniedzēja, kam etalona administrators kā ārpakalpojumu ir uzticējis datu vākšanu saskaņā ar 10. pantu, izņemot 10. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šis pakalpojumu sniedzējs attiecīgos datus pilnībā saņem no šā punkta i) līdz vi) apakšpunktā minētas vienības;


▼B

b) 

ieguldījumu fondu tīrās aktīvu vērtības;

25) 

“kritiski svarīgs etalons” ir etalons, kas nav regulētu datu etalons un kas atbilst jebkuram no 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un kas ietverts sarakstā, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot minēto pantu;

26) 

“nozīmīgs etalons” ir etalons, kas atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

27) 

“maznozīmīgs etalons” ir etalons, kas neatbilst 20. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

28) 

“atrodas” attiecībā uz juridisku personu nozīmē valsti, kurā ir šīs personas juridiskā adrese vai cita oficiāla adrese, un attiecībā uz fizisku personu – valsti, kurā šī persona ir rezidents nodokļu vajadzībām;

29) 

“publiska iestāde” ir:

a) 

jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp vienības, kuru pienākumos ietilpst publiskā parāda pārvaldība vai kuras iesaistās šādā pārvaldībā;

b) 

jebkura vienība vai persona, kura vai nu veic publiskās pārvaldes funkcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kurai ir publiski pienākumi vai funkcijas, vai kura sniedz sabiedriskus pakalpojumus, tostarp īsteno pasākumus nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā, šā apakšpunkta a) punktā minētas vienības kontrolē.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus, jo īpaši precizējot, ko nozīmē vārdi “dara pieejamu sabiedrībai” indeksa definīcijā.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstību un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

3.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu un pārskatītu to Savienībā atrodošos publisko iestāžu sarakstu, kuras atbilst šā panta 1. punkta 29. apakšpunktā iekļautajai definīcijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstību un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

II SADAĻA

ETALONU INTEGRITĀTE UN UZTICAMĪBA

1. NODAĻA

Administratoru veiktā pārvaldība un kontrole

4. pants

Prasības attiecībā uz pārvaldību un interešu konfliktu

1.  
Administratoram ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar labi definētu, pārredzamu un konsekventu lomu un pienākumiem visām etalona izstrādē iesaistītajām personām.

Administrators veic visus atbilstīgos pasākumus, lai konstatētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas starp pašu administratoru, tostarp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru ar administratoru kontroles dēļ tieši vai netieši saistītu personu, un datu sniedzējiem vai lietotājiem, un lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad etalona noteikšanas procesā ir nepieciešams vērtējums vai rīcības brīvība, tas tiek nodrošināts neatkarīgi un godīgi.

2.  
Etalona izstrādi darbības līmenī nodala no jebkuras citas administratora darbības, kas var radīt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu.
3.  
Ja administratorā rodas interešu konflikts saistībā ar tā īpašumtiesību struktūru, akciju kontrolpaketēm vai citām darbībām, ko veic jebkura vienība, kurai pieder administrators vai kura to kontrolē, vai vienība, kura pieder administratoram vai kādai ar administratoru saistītai vienībai vai atrodas administratora vai ar administratoru saistītas vienības kontrolē, un ja šo konfliktu nav iespējams pienācīgi mazināt, attiecīgā kompetentā iestāde var administratoram pieprasīt noteikt neatkarīgu uzraudzības pienākumu, kura veikšanā būtu samērīgi pārstāvētas ieinteresētās personas, tostarp lietotāji un datu sniedzēji.
4.  
Ja šādu interešu konfliktu nav iespējams pienācīgi pārvaldīt, attiecīgā kompetentā iestāde var administratoram pieprasīt vai nu pārtraukt tās darbības vai attiecības, kuras rada interešu konfliktu, vai arī pārtraukt etalona izstrādi.
5.  
Administrators publicē vai atklāj etalona lietotājiem un attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā arī attiecīgā gadījumā datu sniedzējiem informāciju par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp tiem, ko rada administratora īpašumtiesības vai kontrole.
6.  

Administrators izstrādā un īsteno atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, kā arī efektīvus organizatoriskos pasākumus interešu konfliktu konstatēšanai, izpaušanai, novēršanai, pārvaldībai un mazināšanai, lai aizsargātu etalona noteikšanas integritāti un neatkarību. Šādas politikas nostādnes un procedūras tiek regulāri pārskatītas un atjauninātas. Izstrādājot un īstenojot minētās politikas nostādnes un procedūras, ņem vērā interešu konfliktus, rīcības brīvības pakāpi etalona noteikšanas procesā un etalona radītos riskus un:

a) 

nodrošina administratoram sniegtās vai administratora sagatavotās informācijas konfidencialitāti, ievērojot informācijas izpaušanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar šo regulu; un

b) 

jo īpaši mazina tādus interešu konfliktus, ko rada administratora īpašumtiesības vai kontrole, vai citas intereses administratora grupā, vai ko rada citas personas, kuras var ietekmēt vai kontrolēt administratoru attiecībā uz etalona noteikšanu.

7.  

Administratori nodrošina, ka to darbinieki un visas pārējās fiziskās personas, kuru pakalpojumi ir nodoti to rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas etalona izstrādē, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tām ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredze tām uzticēto uzdevumu veikšanai, un tās ir pakļautas efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai;

b) 

tās nav pakļautas pārmērīgai ietekmei vai interešu konfliktiem, un minēto personu atalgojums un darba rezultātu novērtēšana nerada interešu konfliktus vai kā citādi neapdraud etalona noteikšanas procesa integritāti;

c) 

tām nav nekādu interešu vai darījumu attiecību, kas kompromitē attiecīgā administratora darbību;

d) 

tām ir aizliegts piedalīties etalona noteikšanā, iesaistoties solīšanā, piedāvājumu izteikšanā un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā, izņemot gadījumus, kad šāda līdzdalība ir skaidri noteikta etalona izstrādes metodoloģijā un tai piemēro konkrētus metodoloģijas noteikumus; un

e) 

tām piemēro efektīvas procedūras, lai kontrolētu informācijas apmaiņu ar citiem darbiniekiem, kas iesaistīti darbībās, kuras var radīt interešu konflikta risku, vai ar trešām personām, ja šāda informācija var ietekmēt etalonu.

8.  
Administrators izstrādā īpašas iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu tā darbinieka vai personas integritāti un uzticamību, kura nosaka etalonu, tostarp procedūru, saskaņā ar kuru vadība iekšēji apstiprina etalonu pirms tā izplatīšanas.

▼M2

9.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu prasības nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā pārvaldības kārtība ir pietiekami stingra.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


▼B

5. pants

Prasības attiecībā uz uzraudzības pienākumu

1.  
Administratori izveido un uztur pastāvīgu efektīvu uzraudzības pienākumu, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīti visi to etalonu izstrādes aspekti.
2.  
Administratori attiecībā uz savu uzraudzības pienākumu izstrādā un ievēro stingras procedūras, ko tie dara pieejamas minētajām kompetentajām iestādēm.
3.  

Uzraudzības pienākums tiek veikts, ievērojot integritāti, un tas ietver šādus uzdevumus, ko administrators pielāgo, pamatojoties uz etalona sarežģītību, izmantošanu un neaizsargātību:

a) 

etalona definīcijas un metodoloģijas pārskatīšana vismaz reizi gadā;

b) 

jebkādu etalona metodoloģijas izmaiņu uzraudzīšana un pieprasīšana, lai administrators apspriestos par šādām izmaiņām;

c) 

administratora kontroles regulējuma, etalona pārvaldības un izmantošanas un gadījumos, kad etalona izstrāde balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem datiem, 15. pantā minētā rīcības kodeksa uzraudzīšana;

d) 

etalona pārtraukšanas procedūru pārskatīšana un apstiprināšana, tostarp jebkāda apspriešanās par pārtraukšanu;

e) 

jebkādu etalona izstrādē iesaistīto trešo personu, tostarp aprēķināšanas vai izplatīšanas veicēju, uzraudzīšana;

f) 

iekšējo un ārējo revīziju vai pārskatīšanu izvērtēšana un konstatēto korektīvo pasākumu īstenošanas uzraudzīšana;

g) 

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – ievades datu, datu sniedzēju un administratora darbību uzraudzīšana gadījumos, kad tiek apšaubīti vai validēti sniegtie ievades dati;

h) 

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – efektīvu pasākumu veikšana attiecībā uz jebkādiem 15. pantā minētā rīcības kodeksa pārkāpumiem; un

i) 

ziņošana attiecīgajām kompetentajām iestādēm par jebkādiem datu sniedzēju izdarītiem pārkāpumiem, ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem, un par jebkādiem administratoru izdarītiem pārkāpumiem, kas kļūst zināmi, pildot uzraudzības pienākumu, un par jebkādiem anomāliem vai aizdomīgiem ievades datiem.

4.  
Uzraudzības pienākumu veic vai nu atsevišķa komiteja, vai arī to veic, izmantojot citu atbilstīgu pārvaldības mehānismu.
5.  
Lai precizētu ar uzraudzības pienākumu saistītās procedūras un tā iezīmes, tostarp tā sastāvu un tā vietu administratora organizatoriskajā struktūrā, nolūkā nodrošināt tā integritāti un nepieļaut interešu konfliktus, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu. Konkrēti, EVTI izstrādā 4. punktā minēto atbilstīgo pārvaldības mehānismu neizsmeļošu sarakstu.

EVTI nošķir šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares un ņem vērā administratoru īpašumtiesību un kontroles struktūras atšķirības, etalona izstrādes raksturu, mērogu un sarežģītību, kā arī tā risku un ietekmi, tostarp ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etalona pārvaldības prasībām. Tomēr EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.  
EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var izdot maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

6. pants

Prasības attiecībā uz kontroles regulējumu

1.  
Administratoram ir kontroles regulējums, kas nodrošina, ka tā etalonu izstrādā un publicē vai dara pieejamu saskaņā ar šo regulu.
2.  
Kontroles regulējums ir samērīgs ar konstatētā interešu konflikta apmēru, rīcības brīvības pakāpi etalona izstrādē un etalona ievades datu raksturu.
3.  

Kontroles regulējums ietver:

a) 

darbības riska pārvaldību;

b) 

atbilstīgus un efektīvus darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plānus;

c) 

ārkārtas apstākļu procedūras, ko izmanto etalona izstrādes procesa pārtraukšanas gadījumā.

4.  

Administrators nosaka pasākumus:

a) 

lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu un ievades datiem piemērojamos standartus;

b) 

ievades datu uzraudzībai, tostarp, ja iespējams, ievades datu uzraudzībai pirms etalona publicēšanas un ievades datu validēšanai pēc tā publicēšanas, lai konstatētu kļūdas un anomālijas.

5.  
Kontroles regulējumu dokumentē, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina, kā arī dara pieejamu attiecīgajai kompetentajai iestādei un pēc pieprasījuma lietotājiem.

7. pants

Prasības attiecībā uz pārskatatbildības regulējumu

1.  
Administratoram ir pārskatatbildības regulējums, kas ietver informācijas glabāšanu, revīziju un pārskatīšanu, kā arī sūdzību izskatīšanu un kas ļauj pierādīt šīs regulas prasību ievērošanu.
2.  
Administrators izveido iekšēju funkciju, paredzot nepieciešamo spēju pārbaudīt, vai administrators ievēro etalona metodoloģiju un šo regulu, un ziņot par to.
3.  
Attiecībā uz kritiski svarīgiem etaloniem administrators izraugās neatkarīgu ārēju revidentu, kas vismaz reizi gadā pārbauda, vai administrators ievēro etalona metodoloģiju un šo regulu, un ziņo par to.
4.  
Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma administrators sniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei detalizētu informāciju par 2. punktā paredzētajām pārbaudēm un ziņošanu. Pēc attiecīgās kompetentās iestādes vai jebkura etalona lietotāja pieprasījuma administrators publicē detalizētu informāciju par 3. punktā paredzētajām revīzijām.

8. pants

Prasības attiecībā uz informācijas glabāšanu

1.  

Administrators glabā informāciju par:

a) 

visiem ievades datiem, tostarp par šādu datu izmantošanu;

b) 

etalona noteikšanai izmantoto metodoloģiju;

c) 

visiem gadījumiem, kad administrators un attiecīgā gadījumā vērtētāji etalonu noteikšanā izdarījuši vērtējumu vai izmantojuši rīcības brīvību, tostarp par minētā vērtējuma izdarīšanas vai rīcības brīvības izmantošanas pamatojumu;

d) 

visiem gadījumiem, kad nav ņemti vērā ievades dati, jo īpaši tad, ja šie dati atbilda etalona noteikšanas metodoloģijas prasībām, un par šādas vērā neņemšanas pamatojumu;

e) 

citām izmaiņām vai novirzēm no standarta procedūrām un metodoloģijas, tostarp par tām, kas notikušas tirgus spriedzes vai tirgus darbības traucējumu laikposmos;

f) 

to iesniedzēju un fizisko personu identitāti, kuras administratori nodarbina etalonu noteikšanai;

g) 

visiem dokumentiem, kas attiecas uz sūdzībām, tostarp dokumentiem, kurus iesnieguši sūdzības iesniedzēji; un

h) 

telefonsarunām vai elektronisko saziņu, kas attiecas uz konkrēto etalonu, starp jebkuru administratora nodarbinātu personu un etalona izstrādei nepieciešamo datu sniedzējiem vai iesniedzējiem.

2.  
Administrators glabā 1. punktā izklāstīto informāciju vismaz piecus gadus tādā formātā, kas ļauj atkārtot un pilnībā izprast etalona noteikšanu, kā arī ļauj pārbaudīt vai izvērtēt ievades datus, aprēķinus, vērtējumus un rīcības brīvību. Panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto telefonsarunu ierakstus vai elektronisko saziņu pēc pieprasījuma sniedz attiecīgajā sarunā vai saziņā iesaistītajām personām un glabā trīs gadus.

9. pants

Sūdzību izskatīšanas mehānisms

1.  
Administrators ievieš un publicē rakstiskas procedūras, ko izmanto, lai saņemtu sūdzības, tostarp attiecībā uz administratora veikto aprēķināšanu, izskatītu šīs sūdzības un saglabātu informāciju par administratora veikto etalona noteikšanas procesu.
2.  

Šāds sūdzību izskatīšanas mehānisms nodrošina, ka:

a) 

administrators dara pieejamu sūdzību izskatīšanas politiku, saskaņā ar kuru var iesniegt sūdzības par to, vai konkrēta etalona noteikšana reprezentatīvi atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām izmaiņām etalona noteikšanas procesā, par metodoloģijas izmantošanu konkrēta etalona noteikšanā un par citiem lēmumiem attiecībā uz etalona noteikšanas procesu;

b) 

sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un taisnīgi un izskatīšanas rezultāti saprātīgā laikposmā tiek paziņoti sūdzības iesniedzējam, ja vien šāda paziņošana nav pretrunā publiskās politikas mērķiem vai Regulai (ES) Nr. 596/2014; un

c) 

sūdzību izskatīšana notiek neatkarīgi no jebkura darbinieka, kas var būt saistīts vai, iespējams, bijis saistīts ar attiecīgās sūdzības priekšmetu.

10. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.  
Administrators neizmanto ārpakalpojumus attiecībā uz tā uzdevumiem etalona izstrādē tādā veidā, kas būtiski vājina administratora īstenoto kontroli pār etalona izstrādi vai attiecīgās kompetentās iestādes spēju uzraudzīt šo etalonu.
2.  
Ja administrators ar etalona izstrādi saistītās funkcijas vai jebkādus attiecīgos pakalpojumus un darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējam, administrators saglabā pilnīgu atbildību par visu administratora pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu.
3.  

Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā administrators nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamā spēja, prasme un visas tiesību aktos prasītās atļaujas, lai uzticami un profesionāli veiktu uzticētās funkcijas, pakalpojumus vai darbības;

b) 

administrators attiecīgajām kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par tā pakalpojumu sniedzēja identitāti un uzdevumiem, kurš piedalās etalona noteikšanas procesā;

c) 

administrators atbilstīgi rīkojas, ja tiek atklāts, ka pakalpojumu sniedzējs tam uzticētos uzdevumus nespēj veikt efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām;

d) 

administrators uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumu sniedzējam uzticētos uzdevumus un pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

e) 

pakalpojuma sniedzējs informē administratoru par jebkādām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi un atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām veikt tam uzticētos uzdevumus;

f) 

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām, administratoram un attiecīgajai kompetentajai iestādei ir faktiski pieejami ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām saistītie dati, kā arī tiem ir pieejamas telpas, kurās pakalpojumu sniedzējs veic savu darbību, un attiecīgā kompetentā iestāde var izmantot minētās piekļuves tiesības;

g) 

vajadzības gadījumā administrators spēj izbeigt vienošanās ar ārpakalpojumu sniedzējiem;

h) 

administrators veic saprātīgus pasākumus, tostarp sagatavo plānus rīcībai ārkārtas apstākļos, lai nepieļautu pārmērīgu darbības risku, kas saistīts ar pakalpojumu sniedzēja līdzdalību etalona noteikšanas procesā.

2. NODAĻA

Ievades dati, metodoloģija un ziņošana par pārkāpumiem

11. pants

Ievades dati

1.  

Attiecībā uz etalonu izstrādē izmantotajiem ievades datiem piemēro šādas prasības:

a) 

ievades dati ir pietiekami, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko ir paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu.

Ievades dati ir darījumu dati, ja tie ir pieejami un piemēroti. Ja darījumu dati nav pietiekami vai nav piemēroti, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, var izmantot ievades datus, kas nav darījumu dati, tostarp vērtspapīra vai preces cenu aplēses, kotāciju un saistošo kotāciju vai citas vērtības;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minētie ievades dati ir pārbaudāmi;

c) 

administrators izstrādā un publicē skaidras pamatnostādnes par ievades datu veidiem, dažādo ievades datu veidu izmantošanas prioritātes secību un ekspertu vērtējuma veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību a) apakšpunktam un attiecīgajai metodoloģijai;

d) 

ja etalons balstās uz datu sniedzēja iesniegtiem ievades datiem, administrators attiecīgā gadījumā iegūst ievades datus no uzticama un reprezentatīva datu sniedzēju paneļa vai izlases, lai nodrošinātu, ka etalons, kurš iegūts, izmantojot šos datus, ir ticams un atspoguļo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu;

e) 

administrators neizmanto datu sniedzēja sniegtus ievades datus, ja administratoram ir jebkāda norāde, ka datu sniedzējs neievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu, un šādā gadījumā tas iegūst reprezentatīvus publiski pieejamus datus.

2.  

Administratori nodrošina, ka to kontroles pasākumi attiecībā uz ievades datiem ietver:

a) 

kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas var iesniegt ievades datus administratoram, un datu sniedzēju atlases procedūru;

b) 

procedūru datu sniedzēja ievades datu izvērtēšanai un attiecīgā gadījumā aizliegumam datu sniedzējam turpmāk sniegt ievades datus vai citu sankciju piemērošanai datu sniedzējam par attiecīgo noteikumu neievērošanu; un

c) 

procedūru ievades datu validēšanai, tostarp tos salīdzinot ar citiem rādītājiem vai datiem, lai nodrošinātu to integritāti un precizitāti.

3.  

Ja etalona ievades datus sniedz finanšu pakalpojumu uzņēmumu tirdzniecības un korporatīvo finanšu jomas darbinieki, proti, datu sniedzēja vai jebkuras ar to saistītas vienības departaments, nodaļa, grupa vai personāls, kas nodarbojas ar cenu noteikšanu, tirdzniecību, pārdošanu, tirgvedību, reklamēšanu, klientu meklēšanu tiešā veidā, strukturēšanu vai starpniecību, administrators:

a) 

no citiem avotiem iegūst datus, kas apstiprina minētos ievades datus; un

b) 

nodrošina, ka datu sniedzējiem ir atbilstīgas iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūras.

4.  
Ja administrators uzskata, ka ievades dati reprezentatīvi neatspoguļo tirgu vai ekonomisko realitāti, kuru paredzēts mērīt ar etalonu, minētais administrators vai nu saprātīgā laikposmā maina ievades datus, datu sniedzējus vai metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka ievades dati atspoguļo šādu tirgu vai ekonomisko realitāti, vai pārtrauc attiecīgā etalona izstrādi.
5.  
Lai nodrošinātu ievades datu integritāti un precizitāti, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu, kā nodrošināt to, lai ievades dati būtu atbilstīgi un pārbaudāmi, kā prasīts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kā arī datu iesniedzēja iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūras, kuru esamība administratoram jānodrošina, ievērojot 3. punkta b) apakšpunktu. Tomēr EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI ņem vērā šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares, ievades datu raksturu, pamatā esošā tirgus vai ekonomiskās realitātes iezīmes un proporcionalitātes principu, etalonu neaizsargātību pret manipulācijām, kā arī uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.  
EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

12. pants

Metodoloģija

1.  

Etalona noteikšanai administrators izmanto metodoloģiju, kas:

a) 

ir noturīga un droša;

b) 

ietver skaidrus noteikumus par to, kā un kādos gadījumos attiecīgā etalona noteikšanā var izmantot rīcības brīvību;

c) 

ir precīza, nepārtraukta un derīga pārbaudei, tostarp attiecīgā gadījumā atpakaļejošai pārbaudei, izmantojot pieejamos darījumu datus;

d) 

ir elastīga un nodrošina, ka etalonu var aprēķināt visplašākajā iespējamo apstākļu klāstā, neapdraudot tā integritāti;

e) 

ir izsekojama un pārbaudāma.

2.  

Izstrādājot etalonu noteikšanas metodoloģiju, etalona administrators:

a) 

ņem vērā tādus faktorus kā tirgus lielums un parastā likviditāte, tirdzniecības pārredzamība un tirgus dalībnieku pozīcijas, tirgus koncentrācija, tirgus dinamika un jebkuras izlases spēja reprezentatīvi atspoguļot tirgu vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu;

b) 

nosaka, kas ir aktīvs tirgus saistībā ar attiecīgo etalonu; un

c) 

nosaka dažādiem ievades datu veidiem piešķirto prioritāti.

3.  
Administrators ievieš un publicē skaidru kārtību, ar kuras palīdzību nosaka apstākļus, kādos ievades datu kvantitāte vai kvalitāte neatbilst standartiem, kas nepieciešami metodoloģijai, lai precīzi un ticami noteiktu etalonu, un kurā aprakstīts, vai un kā šādos apstākļos tiks aprēķināts attiecīgais etalons.

▼M2

4.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā metodoloģija atbilst minētā punkta a) līdz e) apakšpunktam.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


▼B

13. pants

Metodoloģijas pārredzamība

1.  

Administrators izstrādā etalona datus un metodoloģiju, rīkojas ar tiem un tos pārvalda pārredzamā veidā. Minētajā nolūkā administrators publicē vai dara pieejamu šādu informāciju:

a) 

metodoloģijas pamatelementi, kurus administrators izmanto attiecībā uz ikvienu izstrādātu un publicētu etalonu vai attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru sniegtu un publicētu etalonu grupu;

b) 

sīkas ziņas par konkrētās metodoloģijas iekšējo pārskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī šādas pārskatīšanas biežumu;

c) 

procedūras, ko izmanto, lai apspriestos par jebkādām ierosinātām būtiskām izmaiņām administratora metodoloģijā un šādu izmaiņu pamatojumu, tostarp būtisku izmaiņu definīciju un apstākļus, kādos administratoram par šādām izmaiņām jāinformē lietotāji;

▼M1

d) 

skaidrojums par to, kā a) apakšpunktā minētie metodoloģijas pamatelementi ataino VSP aspektus attiecībā uz katru etalonu vai etalonu grupu, izņemot procentu likmju un ārvalstu valūtas etalonus.

Etalonu administratori panāk atbilstību pirmās daļas d) apakšpunktā noteiktajai prasībai līdz 2020. gada 30. aprīlim.

▼B

2.  

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās procedūras paredz:

a) 

iepriekšēju paziņošanu pēc skaidri noteikta grafika, kura sniedz iespēju analizēt un komentēt šādu ierosināto būtisko izmaiņu ietekmi; un

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minēto komentāru sniegšanu un administratora atbildi uz minētajiem komentāriem, kas jādara pieejami pēc katras apspriešanās, izņemot gadījumus, kad komentāru sniedzējs pieprasījis konfidencialitāti.

▼M1

2.a  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētā skaidrojuma minimālo saturu, kā arī izmantojamo standarta formātu.

▼B

3.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu informāciju, ko administrators sniedz atbilstīgi 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, nošķirot dažādus šajā regulā minētos etalonu veidus un nozares, kā izklāstīts šajā regulā. EVTI ņem vērā nepieciešamību atklāt tos metodoloģijas elementus, kuri sniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai lietotāji varētu saprast, kā etalons tiek izstrādāts, un izvērtēt tā reprezentativitāti, tā būtiskumu konkrētiem lietotājiem un tā piemērotību izmantošanai par atsauci finanšu instrumentos un finanšu līgumos, kā arī ņem vērā proporcionalitātes principu. Tomēr EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.  
EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai sīkāk precizētu šā panta 3. punktā minētos elementus.

14. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  
Administrators ievieš ievades datu integritātes nodrošināšanai piemērotas sistēmas un efektīvu kontroli, lai spētu konstatēt jebkādu rīcību, kas var būt saistīta ar etalona manipulācijām vai šādu manipulāciju mēģinājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, un ziņo par to kompetentajai iestādei.
2.  
Administrators uzrauga ievades datus un datu sniedzējus, lai varētu informēt savu kompetento iestādi un sniegt visu attiecīgo informāciju, ja administratoram ir aizdomas, ka attiecībā uz etalonu ir veikta jebkāda rīcība, kas var būt saistīta ar etalona manipulācijām vai šādu manipulāciju mēģinājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, tostarp slepena vienošanās to darīt.

Administratora kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nodod šādu informāciju attiecīgajai iestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

3.  
Administratoriem ir procedūras to vadītājiem, darbiniekiem un visām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi tiek nodoti to rīcībā vai kontrolē, lai savas struktūras iekšienē ziņotu par šīs regulas pārkāpumiem.

▼M2

4.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minēto sistēmu un kontroles iezīmes.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


▼B

3. NODAĻA

Rīcības kodekss un prasības datu sniedzējiem

15. pants

Rīcības kodekss

1.  
Ja etalons balstās uz datu sniedzēju sniegtiem ievades datiem, tā administrators izstrādā rīcības kodeksu attiecībā uz katru etalonu, skaidri precizējot datu sniedzēju pienākumus attiecībā uz ievades datu sniegšanu, un nodrošina, ka šāds rīcības kodekss atbilst šai regulai. Administrators pastāvīgi un vismaz reizi gadā, kā arī rīcības kodeksa izmaiņu gadījumā pārliecinās par to, ka datu sniedzēji ievēro rīcības kodeksu.
2.  

Rīcības kodekss ietver vismaz šādus elementus:

a) 

sniedzamo ievades datu skaidrs apraksts un prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar 11. un 14. pantu;

b) 

to personu noteikšana, kuras var sniegt ievades datus administratoram, un procedūras datu sniedzēja un jebkura iesniedzēja identitātes pārbaudīšanai, kā arī atļaujas piešķiršana iesniedzējiem sniegt ievades datus datu sniedzēja vārdā;

c) 

politikas nostādnes, lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji sniedz visus attiecīgos ievades datus;

d) 

sistēmas un kontroles pasākumi, kas datu sniedzējam jāievieš, tostarp:

i) 

procedūras ievades datu sniegšanai, paredzot arī prasību datu sniedzējiem precizēt, vai ievades dati ir darījumu dati un vai tie atbilst administratora prasībām;

ii) 

politikas nostādnes par rīcības brīvības izmantošanu ievades datu sniegšanā;

iii) 

jebkura prasība validēt ievades datus pirms to iesniegšanas administratoram;

iv) 

informācijas glabāšanas politika;

v) 

prasības attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem ievades datiem;

vi) 

prasības attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību.

3.  
Administratori var izstrādāt vienotu rīcības kodeksu katrai to etalonu grupai, kurus tie izstrādā.
4.  
Ja attiecīgā kompetentā iestāde, izmantojot savas 41. pantā minētās pilnvaras, konstatē rīcības kodeksa elementus, kas neatbilst šai regulai, tā par to informē attiecīgo administratoru. Administrators 30 darbdienās no dienas, kad saņemts šāds paziņojums, pielāgo rīcības kodeksu, lai nodrošinātu tā atbilstību šai regulai.
5.  
Piecpadsmit darbdienās no tā lēmuma piemērošanas dienas, ar kuru kritiski svarīgu etalonu iekļauj 20. panta 1. punktā minētajā sarakstā, minētā kritiski svarīgā etalona administrators par rīcības kodeksu paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei. Attiecīgā kompetentā iestāde 30 darbdienās pārbauda, vai rīcības kodeksa saturs atbilst šīs regulas prasībām. Ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē elementus, kuri neatbilst šīs regulas prasībām, piemēro šā panta 4. punktu.
6.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 2. punktā minētos rīcības kodeksa elementus attiecībā uz dažādiem etalonu veidiem un lai ņemtu vērā etalonu un finanšu tirgu attīstību, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu.

EVTI ņem vērā etalonu un datu sniedzēju atšķirīgās iezīmes, jo īpaši ievades datu un metodoloģijas atšķirības, ievades datu manipulāciju risku un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

16. pants

Prasības uzraudzītiem datu sniedzējiem attiecībā uz pārvaldību un kontroli

1.  

Uzraudzītam datu sniedzējam attiecībā uz pārvaldību un kontroli piemēro šādas prasības:

a) 

uzraudzītais datu sniedzējs nodrošina, ka ievades datu sniegšanu neietekmē nekādi esošie vai potenciālie interešu konflikti un ka nepieciešamības izmantot rīcības brīvību gadījumā tas tiek darīts neatkarīgi un godīgi, pamatojoties uz attiecīgo informāciju un saskaņā ar 15. pantā minēto rīcības kodeksu;

b) 

uzraudzītajam datu sniedzējam ir kontroles regulējums, kas nodrošina ievades datu integritāti, precizitāti un ticamību un to, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar šo regulu un 15. pantā minēto rīcības kodeksu.

2.  

Lai nodrošinātu visu administratoram sniegto ievades datu integritāti un ticamību, uzraudzītam datu sniedzējam ir efektīvas sistēmas un kontrole, kas ietver:

a) 

kontroli attiecībā uz to, kas var iesniegt ievades datus administratoram, tostarp attiecīgā gadījumā procedūru apstiprināšanai, kuru veic fiziska persona, kas ieņem augstāku amatu nekā iesniedzējs;

b) 

iesniedzēju atbilstīgu apmācību, kas aptver vismaz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 596/2014;

c) 

interešu konfliktu pārvaldības pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā darbinieku organizatorisku nodalīšanu un apsvērumus par to, kā novērst atlīdzības politikas radītus stimulus manipulācijām ar etalonu;

d) 

ar ievades datu sniegšanu saistītās saziņas informācijas, visas informācijas, kas tiek izmantota, lai datu sniedzējs varētu veikt datu sniegšanu, un informācijas par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp datu sniedzēja pakļautību finanšu instrumentiem, kuros kā atsauci izmanto etalonu, glabāšanu pienācīgā laikposmā;

e) 

informācijas par iekšējām un ārējām revīzijām glabāšanu.

3.  
Ja ievades dati balstās uz eksperta vērtējumu, uzraudzītie datu sniedzēji papildus 2. punktā minētajām sistēmām un kontrolei izstrādā politikas nostādnes attiecībā uz jebkādu vērtējuma izdarīšanu vai rīcības brīvības izmantošanu un glabā informāciju par šāda vērtējuma izdarīšanas vai rīcības brīvības izmantošanas iemesliem. Ja tas ir samērīgi, uzraudzīti datu sniedzēji ņem vērā etalona un tā ievades datu raksturu.
4.  
Uzraudzīts datu sniedzējs etalona izstrādes revīzijā un uzraudzībā pilnībā sadarbojas ar administratoru un attiecīgo kompetento iestādi un dara pieejamu informāciju un ierakstus, kurus tas glabā saskaņā ar 2. un 3. punktu.
5.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1., 2. un 3. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz pārvaldību, sistēmām un kontrolēm un politikas nostādnēm.

EVTI ņem vērā etalonu un uzraudzīto datu sniedzēju dažādās iezīmes, jo īpaši saistībā ar iesniegto ievades datu un izmantotās metodoloģijas atšķirībām, ievades datu manipulācijas risku, uzraudzīto datu sniedzēju veikto darbību raksturu un etalonu un finanšu tirgu attīstību, ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā. Tomēr EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu uzraudzītiem datu sniedzējiem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.  
EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu uzraudzītiem datu sniedzējiem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

III SADAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDIEM ETALONU VEIDIEM

1. NODAĻA

Regulētu datu etaloni

17. pants

Regulētu datu etaloni

1.  
Regulas 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, 11. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1. un 2. punktu un 15. pantu, un 16. pantu nepiemēro regulētu datu etalonu izstrādei un datu sniegšanai etaloniem. Regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro tādu regulētu datu etalonu izstrādei, kuri atsaucas uz ievades datiem, kas sniegti pilnībā un tieši, kā precizēts 3. panta 1. punkta 24. apakšpunktā.
2.  
Regulas 24. un 25. pantu vai 26. pantu attiecīgi piemēro tādu regulētu datu etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem, kurus tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, nepārsniedz EUR 500 miljardus.

2. NODAĻA

▼M3

Procentu likmju etaloni un tūlītēji ārvalstu valūtas maiņas etaloni

▼B

18. pants

Procentu likmju etaloni

Regulas I pielikumā noteiktās īpašās prasības piemēro procentu likmju etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem, papildus II sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

Regulas 24., 25. un 26. pantu nepiemēro procentu likmju etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem.

▼M3

18.a pants

Tūlītēji ārvalstu valūtas maiņas etaloni

1.  

Komisija var izraudzīties tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu, ko pārvalda administratori, kuri atrodas ārpus Savienības, ja ir izpildīti abi šie kritēriji:

a) 

tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas etalons attiecas uz tādas trešās valsts valūtas tūlītēju maiņas kursu, kura nav brīvi konvertējama; un

b) 

tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu sistemātiski un regulāri izmanto, lai nodrošinātos pret ārvalstu valūtu kursa svārstību negatīvo ietekmi.

2.  
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim rīko sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu tūlītējus ārvalstu valūtas maiņas etalonus, kas atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
3.  
Komisija līdz 2023. gada 15. jūnijam pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu to tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu sarakstu, kuri atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā Komisija minēto sarakstu atjaunina.

▼B

3. NODAĻA

Preču etaloni

19. pants

Preču etaloni

1.  
Preču etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem piemēro II pielikumā noteiktās īpašās prasības, nevis II sadaļas prasības – izņemot 10. pantu, ja vien attiecīgais etalons nav uz regulētajiem datiem balstīts etalons vai ja tā pamatā nav dati, ko sniedz datu sniedzēji, kuri lielākoties ir uzraudzītas vienības.

Regulas 24., 25. un 26. pantu nepiemēro preču etalonu izstrādei un tiem vajadzīgo datu sniegšanai.

2.  
Ja preču etalons ir kritiski svarīgs etalons un tā pamatā ir zelts, sudrabs vai platīns, piemēro II sadaļas prasības, nevis II pielikumu.

▼M1

3.a nodaļa

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni

19.a pants

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni

1.  
Papildus II, III un IV sadaļā noteiktajām prasībām, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādei un datu sniegšanai minētajiem etaloniem piemēro III pielikumā noteiktās prasības.
2.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot minimālos standartus ES klimata pārejas etaloniem un ES Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, lai noteiktu:

a) 

pamatā esošo aktīvu izvēles kritērijus, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādus kritērijus aktīvu izslēgšanai;

b) 

svēruma piešķiršanas kritērijus un metodes, kas jāpiemēro etalona pamatā esošajiem aktīviem;

c) 

ES klimata pārejas etalonu dekarbonizācijas trajektorijas noteikšanu.

3.  
Etalonu administratori, kas izstrādā ES klimata pārejas etalonu vai ES Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu, līdz 2020. gada 30. aprīlim panāk šīs regulas ievērošanu.

19.b pants

Prasības ES klimata pārejas etaloniem

Līdz 2022. gada 31. decembrim ES Klimata pārejas etalonu administratori saskaņā ar turpmāk minētajām prasībām atlasa, piešķir svērumu vai izslēdz pamatā esošos aktīvus, kurus emitējuši uzņēmumi, kas ir nodrošinājuši atbilstību dekarbonizācijas trajektorijai:

i) 

uzņēmumi atklāj izmērāmus oglekļa emisijas samazināšanas mērķus, kas jāsasniedz noteiktos termiņos;

ii) 

uzņēmumi atklāj informāciju par oglekļa emisiju samazināšanu, un šī informācija ir sadalīta attiecīgo darbojošos meitasuzņēmumu līmenī;

iii) 

uzņēmumi atklāj gada informāciju par progresu, kas panākts virzībā uz minētajiem mērķiem;

iv) 

ar pamatā esošajiem aktīviem saistītas darbības nerada būtisku kaitējumu citiem VSP mērķiem.

19.c pants

Izslēgšana no Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem

1.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot – attiecībā uz Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem – tos sektorus, kas jāizslēdz, jo tiem nav izmērāmu oglekļa emisiju samazināšanas mērķu ar konkrētiem termiņiem, kas pielāgoti Parīzes nolīguma mērķiem. Minēto deleģēto aktu Komisija pieņem līdz 2021. gada 1. janvārim un atjaunina ik pēc trīs gadiem.
2.  
Izstrādājot 1. punktā minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā TEG darbu.

19.d pants

Centieni izstrādāt ES klimata pārejas etalonus

Līdz 2022. gada 1. janvārim administratori, kas atrodas Savienībā un izstrādā nozīmīgus etalonus, kuri noteikti, pamatojoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, cenšas izstrādāt vienu vai vairākus ES klimata pārejas etalonus.

▼B

4. NODAĻA

Kritiski svarīgi etaloni

20. pants

Kritiski svarīgi etaloni

1.  

Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai izveidotu un vismaz reizi divos gados pārskatītu tādu etalonu sarakstu, kurus izstrādā administratori, kas atrodas Savienībā, un kuri ir kritiski svarīgi etaloni, ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

etalonu attiecīgā gadījumā tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, ir vismaz EUR 500 miljardi;

b) 

etalons balstās uz tādu datu sniedzēju sniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas vienā dalībvalstī, un kur tas ir atzīts par kritiski svarīgu minētajā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru;

c) 

etalons atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

i) 

etalonu tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, ir vismaz EUR 400 miljardi, taču nepārsniedz a) apakšpunktā minēto vērtību;

ii) 

etalonam nav vai ir ļoti maz piemērotu tirgus darbībā balstītu aizstājēju,

iii) 

ja etalona izstrādes pārtraukšana vai tā izstrāde, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai pamatojoties uz nedrošiem ievades datiem, būtiski nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Ja etalons atbilst c) apakšpunkta ii) un iii) punktā noteiktajiem kritērijiem, bet neatbilst c) apakšpunkta i) punktā minētajam kritērijam, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes kopā ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā administrators veic uzņēmējdarbību, var vienoties, ka šāds etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Katrā ziņā administratora kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja starp kompetentajām iestādēm rodas domstarpības, administratora kompetentā iestāde, ņemot vērā domstarpību iemeslus, izlemj, vai etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Kompetentās iestādes vai – domstarpību gadījumā – administratora kompetentā iestāde nosūta izvērtējumu Komisijai. Komisija pēc izvērtējuma saņemšanas pieņem īstenošanu aktu saskaņā ar šo punktu. Domstarpību gadījumā administratora kompetentā iestāde turklāt nosūta savu izvērtējumu EVTI, kas var publicēt atzinumu.

▼M2

1.a  
Ja EVTI uzskata, ka etalons atbilst visiem 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, tā iesniedz Komisijai dokumentētu pieprasījumu atzīt minēto etalonu par kritiski svarīgu.


Pēc minētā dokumentētā pieprasījuma saņemšanas Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu.


EVTI vismaz reizi divos gados pārskata savu izvērtējumu attiecībā uz etalona kritisko svarīgumu un par to paziņo Komisijai un nosūta to Komisijai.


▼B

2.  
Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzībā esošs administrators izstrādā etalonu, kas būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu, tā par to informē EVTI un nosūta dokumentētu izvērtējumu.
3.  

Piemērojot 2. punktu, kompetentā iestāde izvērtē, vai etalona vai tā izstrādes pārtraukšana, pamatojoties uz ievades datiem vai datu sniedzēju kolēģiju, kas vairs reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti, būtiski nelabvēlīgi neietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu tās dalībvalstī. Veicot izvērtēšanu, kompetentā iestāde ņem vērā:

a) 

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī, un to būtiskumu šajā dalībvalstī spēkā esošo finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējās vērtības ziņā;

b) 

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī un tā būtiskumu šīs dalībvalsts nacionālā kopprodukta ziņā;

c) 

jebkādus citus skaitļus, lai objektīvi izvērtētu etalona izstrādes neturpināšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku stabilitāti vai tās mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstī.

Kompetentā iestāde vismaz reizi divos gados pārskata savu izvērtējumu attiecībā uz etalona kritisko svarīgumu un paziņo par jauno izvērtējumu EVTI un nosūta tai to.

4.  
EVTI sešās nedēļās no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par to, vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sagatavotais izvērtējums atbilst 3. punkta prasībām, un nosūta šādu atzinumu Komisijai kopā ar kompetentās iestādes izvērtējumu.
5.  
Komisija pēc 4. punktā minētā atzinuma saņemšanas pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punktu.
6.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai:

a) 

precizētu, kā jānovērtē finanšu instrumentu, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti, nominālā summa, atvasināto finanšu instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība, tostarp gadījumos, kad ir netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem, – lai varētu veikt salīdzināšanu ar šā panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām robežvērtībām;

b) 

pārskatītu šā panta 1. punktā minēto robežvērtību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā tirgus, cenu un regulatīvās izmaiņas un lai pārskatītu to etalonu klasifikācijas atbilstību, uz kuriem ir atsauce tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai; šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados, sākot no 2018. gada 1. janvāra;

c) 

precizētu to, kā tiek piemēroti šā panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minētie kritēriji, ņemot vērā jebkādus datus, kas palīdz objektīvi izvērtēt etalona izstrādes sniegšanas pārtraukšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā atbilstīgo tirgus vai tehnoloģiju attīstību.

21. pants

Kritiski svarīga etalona obligātā pārvaldība

1.  

Ja kritiski svarīga etalona administrators plāno pārtraukt kritiski svarīgā etalona izstrādi, administrators:

a) 

nekavējoties par to paziņo savai kompetentajai iestādei; un

b) 

četrās nedēļās no šādas paziņošanas iesniedz izvērtējumu par to, kā:

i) 

etalonu paredzēts nodot jaunam administratoram; vai

ii) 

paredzēts pārtraukt tā izstrādi, ņemot vērā 28. panta 1. punktā noteikto procedūru.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi.

▼M2

2.  

Pēc tam, kad kompetentā iestāde no administratora ir saņēmusi 1. punktā minēto izvērtējumu, tā:


a) 

informē EVTI un kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar 46. pantu;


b) 

četrās nedēļās pēc izvērtējuma saņemšanas veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.


Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi bez EVTI vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes rakstveida piekrišanas.


▼B

3.  

Pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā izvērtējuma pabeigšanas kompetentajai iestādei ir pilnvaras likt administratoram turpināt etalona publicēšanu līdz brīdim, kad:

a) 

etalona izstrāde ir nodota jaunam administratoram;

b) 

etalona izstrādi var pārtraukt noteiktā kārtībā; vai

c) 

etalons vairs nav kritiski svarīgs.

Piemērojot pirmo daļu, laikposms, kurā kompetentā iestāde var uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu, nepārsniedz 12 mēnešus.

▼M1

Kompetentā iestāde līdz minētā laikposma beigām pārskata savu lēmumu uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var pagarināt minēto laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Obligātās pārvaldības maksimālais laikposms nepārsniedz piecus gadus.

▼B

4.  
Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad kritiski svarīga etalona administratoram ir jāpārtrauc sava darbība maksātnespējas dēļ, kompetentā iestāde izvērtē to, vai kritiski svarīgo etalonu var nodot jaunam administratoram un kā tas darāms vai kā tā izstrādi var pārtraukt noteiktā kārtībā, ņemot vērā saskaņā ar 28. panta 1. punktu noteikto procedūru.

▼M2

5.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, uz kuriem pamatojas 2. punkta b) apakšpunktā minētais novērtējums.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


▼B

22. pants

Kritiski svarīgu etalonu administratoru ietekmes uz tirgu mazināšana

Neskarot Savienības konkurences tiesību piemērošanu, administrators, izstrādājot kritiski svarīgu etalonu, veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar etalonu saistītās licences un informācija tiek sniegta visiem lietotājiem godīgi, saprātīgi, pārredzami un bez diskriminācijas.

23. pants

Obligāta datu sniegšana kritiski svarīgam etalonam

1.  
Šo pantu piemēro tādiem kritiski svarīgiem etaloniem, kuru pamatā ir dati, ko iesniedz datu sniedzēji, no kuriem lielākā daļa ir uzraudzītas vienības.
2.  
Viena vai vairāku kritiski svarīgu etalonu administratori reizi divos gados iesniedz savai kompetentajai iestādei izvērtējumu par katra to izstrādātā kritiski svarīgā etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti.

▼M2

3.  
Kritiski svarīga etalona uzraudzīts datu sniedzējs, kas ir paredzējis pārtraukt ievades datu sniegšanu, par to nekavējoties rakstveidā paziņo administratoram. Administrators nekavējoties par to informē savu kompetento iestādi.


Kritiski svarīgā etalona administratora kompetentā iestāde par to nekavējoties informē minētā uzraudzītā datu sniedzēja kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā EVTI. Administrators pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienās pēc uzraudzītā datu sniedzēja iepriekšminētā iesniegtā paziņojuma saņemšanas, iesniedz savai kompetentajai iestādei izvērtējumu par to, kā varētu mainīties kritiski svarīgā etalona spēja mērīt tam pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti.


4.  
Saņemot šā panta 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu, administratora kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nekavējoties informē EVTI vai saskaņā ar 46. pantu izveidoto kolēģiju un, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, veic savu izvērtējumu par etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgu un ekonomisko realitāti, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes pārtraukšanai saskaņā ar 28. panta 1. punktu.


▼B

5.  
No dienas, kad administratora kompetentajai iestādei ir paziņots par datu sniedzēju nodomu pārtraukt ievades datu sniegšanu, līdz brīdim, kad tiek pabeigts 4. punktā minētais izvērtējums, tā var uzdot datu sniedzējiem, kuri snieguši paziņojumu saskaņā ar 3. punktu, turpināt sniegt ievades datus, bet ne ilgāk kā četras nedēļas, neuzliekot uzraudzītajām vienībām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību.
6.  

Ja kompetentā iestāde pēc 5. punktā precizētā laikposma un pamatojoties uz tās veikto izvērtējumu, kas minēts 4. punktā, uzskata, ka ir apdraudēta kritiski svarīga etalona reprezentativitāte, tai ir pilnvaras:

a) 

prasīt uzraudzītajām vienībām, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 7. punktu, tostarp vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas attiecīgajam kritiski svarīgajam etalonam, sniegt ievades datus administratoram saskaņā ar administratora metodoloģiju, 15. pantā minēto rīcības kodeksu un citiem noteikumiem. Šāda prasība ir spēkā atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad pieņemts sākotnējais lēmums prasīt datu obligātu sniegšanu, ievērojot 5. punktu, vai – tām vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas, – no dienas, kad saskaņā ar šo apakšpunktu tiek pieņemts lēmums prasīt obligātu datu sniegšanu;

b) 

pagarināt datu obligātās sniegšanas laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pēc jebkuru saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu pieņemtu pasākumu pārskatīšanas saskaņā ar 9. punktu;

c) 

noteikt veidu un termiņu, kādā jāsniedz ievades dati, neuzliekot uzraudzītajām vienībām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību;

d) 

prasīt, lai administrators mainītu kritiski svarīgā etalona metodoloģiju, rīcības kodeksu, kas minēts 15. pantā, vai citus noteikumus.

▼M1

Saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu datu obligātās sniegšanas maksimālais laikposms nepārsniedz piecus gadus.

▼B

7.  
Piemērojot 6. punktu, uzraudzītās vienības, kurām paredzēts prasīt sniegt ievades datus, izraugās administratora kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar uzraudzīto vienību kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz uzraudzītās vienības faktisko un iespējamo iesaisti tirgū, ko iecerēts mērīt ar etalonu.
8.  
Tāda uzraudzītā datu sniedzēja kompetentā iestāde, kam prasīts sniegt datus etalonam, piemērojot saskaņā ar 6. punkta a), b) vai c) apakšpunktu pieņemtu pasākumu, šādu pasākumu izpildē sadarbojas ar administratora kompetento iestādi.
9.  

Administratora kompetentā iestāde līdz 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā laikposma beigām pārskata saskaņā ar 6. punktu pieņemtos pasākumus. Tā atceļ jebkuru no tiem, ja uzskata, ka:

a) 

datu sniedzēji, visticamāk, turpinās sniegt ievades datus vismaz vienu gadu, ja pasākums tiktu atcelts, par ko liecina vismaz:

i) 

administratoram un kompetentajai iestādei adresēta datu sniedzēju rakstiska apņemšanās turpināt sniegt ievades datus kritiski svarīgajam etalonam vismaz vienu gadu, ja pasākums tiktu atcelts;

ii) 

administratora rakstisks ziņojums kompetentajai iestādei, kurā sniegti pierādījumi tā izvērtējumam, ka kritiski svarīga etalona nepārtrauktu dzīvotspēju var nodrošināt, ja datu obligāta sniegšana tiek atcelta;

b) 

etalona izstrāde var turpināties, ja datu sniedzēji, kam uzdots sniegt ievades datus, pārtrauc sniegt datus;

c) 

ir pieejams pieņemams aizstājējetalons un kritiski svarīgā etalona lietotāji var pārslēgties uz šo aizstājējetalonu ar minimālām izmaksām, ko apliecina vismaz administratora rakstisks ziņojums, kurā sīki izklāstīts, kā var pāriet uz aizstājējetalonu, kā arī lietotāju iespējas pāriet uz šo etalonu un ar to saistītās izmaksas; vai

d) 

nav iespējams noteikt piemērotus alternatīvus datu sniedzējus un, attiecīgajām uzraudzītajām struktūrām pārtraucot sniegt datus, etalons būtu tā novājināts, ka būtu nepieciešams etalona izstrādi pārtraukt.

▼M1

10.  
Ja nākas pārtraukt kritiski svarīgā etalona izstrādi, katrs minētā etalona uzraudzītais datu sniedzējs turpina sniegt ievades datus laikposmā, ko nosaka kompetentā iestāde, bet kas nepārsniedz 6. punkta otrajā daļā noteikto maksimālo piecu gadu laikposmu.

▼B

11.  
Ja kāds no datu sniedzējiem pārkāpj 6. punktā izklāstītās prasības, administrators par to ziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, tiklīdz tas ir pamatoti iespējams.
12.  
Ja etalons atzīts par kritiski svarīgu saskaņā ar 20. panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru, administratora kompetentā iestāde var uzdot sniegt ievades datus saskaņā ar šā panta 5. punktu un 6. punkta a), b) un c) apakšpunktu vienīgi uzraudzītajām struktūrām, kuras atrodas tās dalībvalstī.

▼M3

4.a NODAĻA

Etalona likumiska aizstāšana

23.a pants

Etalonu likumiskas aizstāšanas darbības joma

Šo nodaļu piemēro:

a) 

jebkādiem līgumiem vai jebkādiem Direktīvā 2014/65/ES definētiem finanšu instrumentiem, kuros ir atsauce uz etalonu un kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti; un

b) 

jebkādiem līgumiem, kuru līgumslēdzējas puses visas veic uzņēmējdarbību Savienībā, kuros ir atsauce uz etalonu un kuriem piemēro trešās valsts tiesību aktus, ja minētajos tiesību aktos nav paredzēts regulējums etalona izbeigšanai noteiktā kārtībā.

23.b pants

Etalona aizstāšana, izmantojot Savienības tiesību aktus

1.  

Šo pantu piemēro:

a) 

etaloniem, kas izraudzīti kā kritiski svarīgi ar īstenošanas aktu, kurš pieņemts, ievērojot 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu;

b) 

etaloniem, kas balstās uz ievades datu sniegšanu, ja to sniegšanas pārtraukšana vai izbeigšana būtiski traucētu finanšu tirgu darbību Savienībā; un

c) 

trešo valstu etaloniem“ ja to sniegšanas pārtraukšana vai izbeigšana būtiski traucētu finanšu tirgu darbību Savienībā vai radītu sistēmisku risku finanšu sistēmai Savienībā.

2.  

Komisija var izraudzīties vienu vai vairākus aizstājējetalonus ar noteikumu, ka ir iestājies kāds no šādiem notikumiem:

a) 

etalona administratora kompetentā iestāde ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā ir paziņots, ka minētais etalons vairs neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti; attiecībā uz etaloniem, kas noteikti kā kritiski svarīgi īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu, minētā kompetentā iestāde sniedz šādu paziņojumu tikai, ja pēc 23. pantā izklāstīto pilnvaru īstenošanas etalons joprojām neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti;

b) 

minētā etalona administrators vai persona, kas rīkojas minētā administratora vārdā, ir izdevis publisku paziņojumu vai publicējis informāciju – vai arī ir izdots šāds publisks paziņojums vai publicēta šāda informācija –, kurā paziņots, ka administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam šis etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu;

c) 

minētā etalona administratora kompetentā iestāde vai jebkura vienība, kam attiecībā uz šādu administratoru ir maksātnespējas vai noregulējuma pilnvaras, ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā ir paziņots, ka administrators sāks minētā etalona darbības izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt šo etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu; vai

d) 

minētā etalona administratora kompetentā iestāde atsauc vai aptur atļauju saskaņā ar 35. pantu vai saskaņā ar 32. panta 8. punktu vai pieprasa apstiprinājuma izbeigšanu saskaņā ar 33. panta 6. punktu, ar noteikumu, ka laikā, kad notiek šāda atsaukšana vai apturēšana, vai apstiprinājuma izbeigšana, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu, un minētais administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt šo etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku.

3.  

Piemērojot šā panta 2. punktu, aizstājējetalons aizstāj visas atsauces uz minēto etalonu 23.a pantā minētajos līgumos un finanšu instrumentos, ja minētie līgumi un finanšu instrumenti neietver:

a) 

atkāpšanās noteikumus; vai

b) 

piemērotus atkāpšanās noteikumus.

4.  

Piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, atkāpšanās noteikumu neuzskata par piemērotu, ja:

a) 

tas neparedz pastāvīgu aizstājēju etalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta; vai

b) 

tā piemērošanai nepieciešama trešo pušu piekrišana, kas tikusi liegta; vai

c) 

tas paredz aizstājējetalonu, kas vairs neatspoguļo to pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar etalonu, kura sniegšana tiek izbeigta, vai būtiski novirzās no tās, un ja tā piemērošana varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti.

5.  

Aizstājējetalons, kas ar līgumu noteikta kā atkāpšanās likme, vairs neatspoguļo to pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar etalonu, kura sniegšana tiek pārtraukta, vai būtiski novirzās no tās, un varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti, ja:

a) 

attiecīgā valsts iestāde to noteikusi, balstoties uz īpaša veida līgumiskas vienošanās horizontālu izvērtēšanu, kas veikta pēc vismaz vienas ieinteresētās puses pamatota pieprasījuma, un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

b) 

pēc izvērtēšanas saskaņā ar a) apakšpunktu, viena no līgumslēdzējām pusēm ir paudusi iebildumus pret līgumā vai finanšu instrumentā paredzēto atkāpšanās noteikumu vēlākais trīs mēnešus pirms etalona sniegšanas pārtraukšanas; un

c) 

līguma vai finanšu instrumenta puses pēc iebildumu paušanas saskaņā ar b) apakšpunktu nav vienojušās par alternatīvu aizstājējetalonu vēlākais vienu darbdienu pirms minētā etalona sniegšanas pārtraukšanas.

6.  
Piemērojot 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā valsts iestāde par 5. punkta a) apakšpunktā minēto izvērtēšanu bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI. Ja izvērtēšana var ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī, visu minēto dalībvalstu attiecīgās iestādes izvērtēšanu veic kopīgi.
7.  
Dalībvalstis izraugās atbilstošu iestādi, kas spēj veikt 5. punkta a) apakšpunktā minēto izvērtēšanu. Dalībvalstis līdz 2021. gada 14. augustam par atbilstošo iestāžu izraudzīšanos informē Komisiju un EVTI.
8.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izraudzītos vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, ja ir noticis viens no šā panta 2. punktā minētajiem notikumiem.
9.  

Panta 8. punktā minētais īstenošanas akts ietver:

a) 

aizstājējetalonu vai aizstājējetalonus;

b) 

starpības korekciju – tostarp metodi šādas starpības korekcijas noteikšanai –, ko piemēro tā etalona aizstājējetalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta, aizstāšanas dienā attiecībā uz katru konkrēto termiņu, lai ņemtu vērā ietekmi, ko rada pāreja no etalona, kura sniegšanu paredzēts izbeigt, uz tā aizstājējetalonu;

c) 

atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās būtiskās izmaiņas, kas saistītas ar aizstājējetalona izmantošanu vai piemērošanu un ir pamatoti nepieciešamas tā izmantošanai vai piemērošanai; un

d) 

dienu, no kuras piemēro aizstājējetalonu vai aizstājējetalonus.

10.  
Pieņemot 8. punktā minēto īstenošanas aktu, Komisija ņem vērā pieejamos ieteikumus attiecībā uz aizstājējetalonu, saistītās atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās izmaiņas un starpības korekciju, ko ieteikusi centrālā banka, kura ir atbildīga par valūtas zonu, kurā paredzēts izbeigt attiecīgā etalona sniegšanu, vai alternatīvas atsauces likmes darba grupa, kas darbojas publisko iestāžu vai centrālās bankas aizgādībā. Pirms īstenošanas akta pieņemšanas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu un ņem vērā citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp etalona administratora kompetentās iestādes un EVTI, ieteikumus.
11.  
Neatkarīgi no šā panta 5. punkta c) apakšpunkta aizstājējetalonu, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar šā panta 2. punktu, nepiemēro gadījumos, kad 23.a pantā minētā līguma vai finanšu instrumenta visas puses vai prasītais vairākums pirms vai pēc šā panta 8. punktā minētā īstenošanas akta piemērošanas dienas ir vienojies piemērot citu aizstājējetalonu.

23.c pants

Etalona aizstāšana, izmantojot valsts tiesību aktu

1.  

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ievades datu sniedzēju vairākums, var izraudzīties vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka ir noticis viens no šādiem notikumiem:

a) 

etalona administratora kompetentā iestāde ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā paziņots, ka etalons vairs neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti; kompetentā iestāde izdod šādu paziņojumu tikai, ja pēc 23. pantā izklāstītās pilnvaru īstenošanas etalons joprojām neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti;

b) 

minētā etalona administrators vai persona, kas rīkojas šā administratora vārdā, ir izdevis publisku paziņojumu vai publicējis informāciju – vai arī ir izdots šāds publisks paziņojums vai publicēta šāda informācija –, kurā paziņots, ka administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu;

c) 

minētā etalona administratora kompetentā iestāde vai jebkura vienība, kam attiecībā uz minētā etalona administratoru ir maksātnespējas vai noregulējuma pilnvaras, ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā paziņots, ka minētais administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai minētā etalona sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu; vai

d) 

minētā etalona administratora kompetentā iestāde atsauc vai aptur atļauju saskaņā ar 35. pantu, ar noteikumu, ka laikā, kad notiek atsaukšana vai apturēšana, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu, un tā administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku.

2.  
Ja dalībvalsts izraugās vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 1. punktu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde par to nekavējoties informē Komisiju un EVTI.
3.  

Aizstājējetalons aizstāj visas atsauces uz minēto etalonu 23.a pantā minētajos līgumos un finanšu instrumentos, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

minētajos līgumos vai finanšu instrumentos ir atsauce uz etalonu, kura publicēšana tiek pārtraukta, dienā, kad kļūst piemērojami valsts tiesību akti, ar ko tiek izraudzīts aizstājējetalons; un

b) 

līgumi vai finanšu instrumenti neietver atkāpšanās noteikumu vai arī ietver atkāpšanās noteikumu, kas neparedz pastāvīgu aizstājēju etalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta.

4.  
Aizstājējetalonu, ko kompetentā iestāde izraudzījusies saskaņā ar šā panta 1. punktu, nepiemēro, ja 23.a pantā minēta līguma vai finanšu instrumenta visas puses vai prasītais pušu vairākums pirms vai pēc attiecīgo valsts tiesību aktu noteikumu piemērošanas dienas ir vienojies piemērot citu aizstājējetalonu.

▼B

5. NODAĻA

Nozīmīgi etaloni

24. pants

Nozīmīgi etaloni

1.  

Etalons, kurš neatbilst kādam no 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir nozīmīgs, ja:

a) 

to tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vidējā vērtība ir vismaz EUR 50 miljardi, kas noteikta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pilnu etalona beigu termiņu vai darbības laikposmu diapazonu – attiecīgā gadījumā sešu mēnešu laikposmā; vai

b) 

tam vispār nav vai ir ļoti maz atbilstīgu tirgus darbībā balstītu aizstājēju un ja etalonu vairs neizstrādātu vai izstrādātu, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem, tas būtiski un nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību vai uzņēmumu finanses vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai pārskatītu metodi šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību aprēķināšanai, ņemot vērā tirgus, cenu un regulējuma attīstību, kā arī lai pārskatītu tādu etalonu klasifikācijas atbilstīgumu, kuri izmantoti kā atsauce finanšu līgumos, finanšu instrumentos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai. Šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados no 2018. gada 1. janvāra.
3.  
Administrators nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei, ja tā nozīmīgs etalons vairs nesasniedz 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību.

25. pants

Gadījumi, kad nozīmīgi etaloni atbrīvoti no īpašu prasību piemērošanas

1.  
Administrators var nolemt nepiemērot attiecībā uz tā nozīmīgu etalonu 4. panta 2. punktu, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai 15. panta 2. punktu attiecībā uz tā nozīmīgu etalonu, ja minētais administrators uzskata, ka viena vai vairāku minēto noteikumu piemērošana būtu nesamērīga, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu.
2.  
Ja administrators nolemj nepiemērot vienu vai vairākus no 1. punktā minētajiem noteikumiem, tas nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, kas apstiprina administratora izvērtējumu, ka viena vai vairāku no minētajiem noteikumiem piemērošana būtu nesamērīga, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu.
3.  

Kompetentā iestāde var nolemt, ka nozīmīgu etalonu administratoram tomēr jāpiemēro viena vai vairākas prasības, kas izklāstītas 4. panta 2. punktā, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā, ja tā iestāde uzskata, ka tas būtu atbilstīgi, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu. Savā izvērtējumā kompetentā iestāde, pamatojoties uz administratora sniegto informāciju, ņem vērā šādus kritērijus:

a) 

etalona neaizsargātību pret manipulāciju;

b) 

ievades datu iezīmes;

c) 

interešu konfliktu līmeni;

d) 

administratora rīcības brīvības pakāpi;

e) 

etalona ietekmi uz tirgiem;

f) 

etalona izstrādes iezīmes, mērogu un sarežģītību;

g) 

etalona nozīmi finanšu stabilitātei;

h) 

to finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu vērtību, kuros ir atsauce uz etalonu;

i) 

administratora izmēru, organizatorisko formu vai struktūru.

4.  
Kompetentā iestāde 30 dienās pēc paziņojuma saņemšanas no administratora saskaņā ar 2. punktu paziņo minētajam administratoram par savu lēmumu piemērot papildu prasības, ievērojot 3. punktu. Ja paziņojums kompetentajai iestādei sniegts atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas procedūras laikā, piemēro 34. pantā noteiktos termiņus.
5.  
Īstenojot savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 41. pantu, kompetentā iestāde regulāri pārskata, vai tās izvērtējums, ievērojot šā panta 3. punktu, joprojām ir derīgs.
6.  
Ja kompetentā iestāde pamatoti konstatē, ka informācija, kas tai iesniegta, ievērojot šā panta 2. punktu, ir nepilnīga vai ka ir vajadzīga papildu informācija, šā panta 4. punktā minēto 30 dienu termiņu piemēro tikai no dienas, kad administrators ir sniedzis šādu papildu informāciju, ja vien nepiemēro 34. pantā minētos termiņus, ievērojot šā panta 4. punktu.
7.  
Ja nozīmīga etalona administrators nepilda vienu vai vairākas no 4. panta 2. punktā, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, tas publicē un uztur paziņojumu par atbilstību, kurā skaidri norādīts, kāpēc ir atbilstīgi, ka attiecīgais administrators neievēro minētos noteikumus.
8.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu paraugu 7. punktā minētajam paziņojumam par atbilstību.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

9.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 3. punktā minētos kritērijus.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6. NODAĻA

Maznozīmīgi etaloni

26. pants

Maznozīmīgi etaloni

1.  
Administrators var nolemt nepiemērot attiecībā uz tā maznozīmīgu etalonu 4. panta 2. punktu, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktu, 4. panta 8. punktu, 5. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 5. panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu, 6. panta 3. punktu, 6. panta 5. punktu, 7. panta 2. punktu, 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 16. panta 2. un 3. punktu.
2.  
Administrators nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kad administratora maznozīmīgs etalons pārsniedz 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību. Šādā gadījumā tas trīs mēnešos izpilda prasības, kas piemērojamas nozīmīgiem etaloniem.
3.  
Ja maznozīmīga etalona administrators nolemj nepiemērot vienu vai vairākus no 1. punktā minētajiem noteikumiem, tas publicē un uztur paziņojumu par atbilstību, kurā skaidri norādīts, kāpēc ir atbilstīgi, ka minētais administrators neievēro attiecīgos noteikumus. Administrators iesniedz paziņojumu par atbilstību savai kompetentajai iestādei.
4.  
Attiecīgā kompetentā iestāde izskata šā panta 3. punktā minēto paziņojumu par atbilstību. Kompetentā iestāde var arī pieprasīt no administratora papildu informāciju par tā maznozīmīgajiem etaloniem saskaņā ar 41. pantu un var pieprasīt izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
5.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu paraugu 3. punktā minētajam paziņojumam par atbilstību.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

▼M2

6.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var pieprasīt izmaiņas paziņojumā par atbilstību, kā minēts 4. punktā.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


▼B

IV SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

27. pants

Paziņojums par etalonu

1.  
Divās nedēļās pēc administratora iekļaušanas 36. pantā minētajā reģistrā administrators publicē paziņojumu par etalonu attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā – attiecībā uz katru tādu etalonu grupu, kurus var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. pantu, un nodrošina, ka attiecīgie paziņojumi ir vienlīdz viegli pieejami ikvienam.

Ja minētais administrators sāk izstrādāt jaunu etalonu vai etalonu grupu, kurus var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. pantu, administrators divās nedēļās publicē paziņojumu par katru etalonu vai attiecīgā gadījumā – par katru etalonu grupu un nodrošina, ka attiecīgie paziņojumi ir vienlīdz viegli pieejami ikvienam.

Ja mainās informācija, kas sniedzama saskaņā ar šo pantu, un ne retāk kā reizi divos gados administrators pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina paziņojumu par katru etalonu vai etalonu grupu.

Paziņojumā par etalonu:

a) 

skaidri un nepārprotami definē tirgu vai ekonomisko realitāti, ko mēra ar konkrēto etalonu, un apstākļus, kādos šādi mērījumi var kļūt neuzticami;

b) 

nosaka tehniskās specifikācijas, kurās skaidri un nepārprotami norādīti tie etalona aprēķināšanas elementi, saistībā ar kuriem var izmantot rīcības brīvību, kritēriji, saskaņā ar kuriem šādu rīcības brīvību var izmantot, un to personu ieņemamo amatu, kas rīcības brīvību var izmantot, un norādīts arī tas, kā pēc tam šādu rīcības brīvību var novērtēt;

c) 

norāda uz iespējamību, ka ir faktori (tostarp ārēji faktori, ko administrators nekontrolē), kuru dēļ etalonu var nākties mainīt vai pārtraukt tā izstrādi; un

d) 

norāda lietotājiem, ka izmaiņām etalonā vai tā izstrādes pārtraukšanai var būt ietekme uz finanšu līgumiem un finanšu instrumentiem, kuros etalonu izmanto kā atsauci, vai uz ieguldījumu fondu darbības rādītāju mērīšanu.

2.  

Paziņojumā par etalonu ir vismaz šāda informācija:

a) 

visu ar etalonu saistīto galveno terminu definīcijas;

b) 

etalona metodoloģijas pieņemšanas pamatojums un metodoloģijas pārskatīšanas un apstiprināšanas procedūras;

c) 

kritēriji un procedūras, kas izmantoti etalona noteikšanai, tostarp ievades datu apraksts, dažādu ievades datu prioritārā secība, etalona noteikšanai vajadzīgo datu minimums, modeļu vai ekstrapolācijas metožu izmantošana un procedūra etalona indeksa sastāvdaļu līdzsvara atjaunošanai;

d) 

kontroles pasākumi un noteikumi, ar kuriem reglamentē to, kā administrators vai datu sniedzējs izmanto tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvību, un ar kuriem nodrošina, ka šādas tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvība izmantotas konsekventi;

e) 

procedūras, ar kurām reglamentē etalona noteikšanu spriedzes laikposmos vai laikposmos, kad darījumu datu avoti var būt nepietiekami, neprecīzi vai neuzticami, un etalona iespējamie ierobežojumi šādos laikposmos;

f) 

procedūras, saskaņā ar kurām novērš kļūdas ievades datos vai etalona noteikšanā, tostarp tad, ja nepieciešama etalona atkārtota noteikšana; un

g) 

norādīti iespējamie etalona ierobežojumi, tostarp tā darbība nelikvīdos vai sadrumstalotos tirgos un iespējamā ievades koncentrācija.

▼M1

2.a  
Līdz 2020. gada 30. aprīlim paziņojumā par etalonu saistībā ar katru 2. punktā minēto prasību iekļauj skaidrojumu, kā katrā izstrādātajā un publicētajā etalonā vai etalonu grupā ir atainoti VSP aspekti. Attiecībā uz tiem etaloniem vai etalonu grupām, kas netiecas sasniegt VSP mērķus, ir pietiekami, ja etalonu administratori paziņojumā par etalonu skaidri norāda, ka tiem nav šādu mērķu.

Ja konkrētā etalonu administratora portfelī nav neviena ES klimata pārejas etalona vai ES Parīzes nolīgumam pielāgota ES etalona, vai ja konkrētam etalonu administratoram nav etalonu, kuri tiektos sasniegt VSP mērķus vai ņemtu vērā VSP aspektus, to norāda visu minētā administratora izstrādāto etalonu paziņojumos par etaloniem. Attiecībā uz nozīmīgiem akciju un obligāciju etaloniem, kā arī uz ES klimata pārejas etaloniem un ES Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem etalonu administratori sniedz savos paziņojumos par etaloniem detalizētu informāciju par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja saskaņošana ar mērķi samazināt oglekļa emisijas vai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 ( 12 ) 9. panta 3. punktā paredzētajiem finanšu produktu informācijas atklāšanas noteikumiem.

Līdz 2021. gada 31. decembrim etalonu administratori attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā etalonu grupu, izņemot procentu likmju un ārvalstu valūtas etalonus, savos paziņojumos par etalonu iekļauj skaidrojumu par to, kā to metodoloģija ir saskaņota ar oglekļa emisijas samazināšanas mērķi vai sasniedz Parīzes nolīguma mērķus.

2.b  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot saskaņā ar šā panta 2.a punktu paziņojumā par etalonu sniedzamo informāciju, kā arī atsaucēs uz VSP aspektiem izmantojamo standarta formātu, ar mērķi sniegt iespēju tirgus dalībniekiem izdarīt apzinātu izvēli un nodrošināt to, ka minētā punkta ievērošana ir tehniski iespējama.

▼B

3.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu paziņojuma par etalonu saturu un to, kādos gadījumos šāds paziņojums ir jāatjaunina.

EVTI nošķir šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares un ņem vērā proporcionalitātes principu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

28. pants

Etalona izmaiņas un izstrādes pārtraukšana

1.  
Līdz ar 27. pantā minēto paziņojumu par etalonu administrators publicē procedūru, saskaņā ar kuru administratoram ir jāveic attiecīgas darbības, ja tiek mainīts tāds etalons vai tiek pārtraukta tāda etalona izstrāde, kuru var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Attiecīgā gadījumā procedūru var izstrādāt etalonu grupām, un to atjaunina un publicē ikreiz, kad tiek ieviestas būtiskas izmaiņas.

▼M3

2.  
Uzraudzītās vienības, kas nav 1. punktā minētais administrators un ir etalona izmantotājas, izstrādā un uztur noturīgus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai ja tiktu pārtraukta tā sniegšana. Ja iespējams, attiecīgā gadījumā šādos plānos izraugās vienu vai vairākus alternatīvus etalonus, uz kuriem var atsaukties, lai aizstātu etalonus, kuri vairs netiktu sniegti, norādot iemeslus, kāpēc šādi alternatīvi etaloni būtu piemēroti. Uzraudzītās vienības pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās minētos plānus un jebkādas to atjauninātas versijas iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei un tos atspoguļo savās līgumattiecībās ar klientiem.

▼M4

28.a pants

Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

1.  
No 2028. gada 10. janvāra administrators jebkādu informāciju, kas minēta šīs regulas 4. panta 5. punktā, 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 1. punktā, 25. panta 7. punktā, 26. panta 3. punktā, 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā, publisko, vienlaikus to iesniedzot šā panta 3. punktā minētajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai attiecīgā informācija būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 ( 13 ).

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi vārdi un uzvārdi vai nosaukumi administratoram, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

juridiskām personām – administratora juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

juridiskām personām – administratora lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;

iv) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

v) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

2.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei administratori, kas ir juridiskas personas, iegūst juridiskās personas identifikatoru.
3.  
Lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir valsts kompetentā iestāde.
4.  
No 2028. gada 10. janvāra šīs regulas 45. panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP. Tādēļ Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir valsts kompetentā iestāde.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi vārdi un uzvārdi vai nosaukumi administratoram, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – administratora juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

5.  
No 2028. gada 10. janvāra šīs regulas 36. pantā minētā informācija ir pieejama ESAP. Tādēļ Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi vārdi un uzvārdi vai nosaukumi administratoram, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – administratora juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

un norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

6.  

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:

a) 

jebkādi citi informācijai pievienojamie metadati;

b) 

datu strukturēšana informācijā;

c) 

kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.

Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmo formātu priekšrocības un trūkumus un veic atbilstošus izmēģinājumus uz vietas.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7.  
Vajadzības gadījumā EVTI pieņem norādījumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu iesniegtie metadati ir pareizi.

▼B

V SADAĻA

ETALONU IZMANTOŠANA SAVIENĪBĀ

29. pants

Etalona izmantošana

1.  
Uzraudzītā vienība var izmantot Savienībā ikvienu etalonu vai etalonu grupu, ja etalonu izstrādā administrators, kurš atrodas Savienībā un ir iekļauts 36. pantā minētajā reģistrā, vai ja tas ir etalons, kas iekļauts 36. pantā minētajā reģistrā.

▼M3

1.a  
Uzraudzītā vienība var izmantot aizstājējetalonu, kas izraudzīts saskaņā ar 23.b pantu vai 23.c pantu.

▼B

2.  
Ja saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK vai Direktīvu 2009/65/EK publicējama prospekta priekšmets ir pārvedami vērtspapīri vai citi ieguldījumu produkti, kuros ir atsauce uz etalonu, tad emitents, piedāvātājs vai persona, kas iesniegusi pieprasījumu tirdzniecībai regulētā tirgū, nodrošina, lai prospektā būtu arī skaidra un nepārprotama informācija par to, vai etalonu izstrādā administrators, kurš iekļauts šīs regulas 36. pantā minētajā reģistrā.

30. pants

Līdzvērtīgums

1.  

Lai etalonu vai etalonu grupu, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, varētu izmantot Savienībā saskaņā ar 29. panta 1. punktu, etalonu un administratoru iekļauj 36. pantā minētajā reģistrā. Lai varētu iekļaut reģistrā, ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu;

b) 

administrators ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts attiecīgajā trešā valstī, kur tas arī tiek uzraudzīts;

c) 

administrators ir paziņojis EVTI savu piekrišanu tam, ka tā esošais vai topošais etalons, ko izmanto uzraudzītas vienības Savienībā, ir iesniedzis EVTI to etalonu sarakstu, kuru izmantošanai Savienībā tas piekrīt, un ir sniedzis EVTI informāciju par kompetento iestādi, kas atbildīga par attiecīgā administratora uzraudzību trešā valstī; un

d) 

darbojas šā panta 4. punktā minētās sadarbības sistēmas.

2.  

Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a) 

administratori, kas saņēmuši atļauju vai reģistrēti trešā valstī, atbilst saistošām prasībām, kuras līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b) 

saistošās prasības attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek efektīvi uzraudzītas un tiek pastāvīgi nodrošināta to efektīva izpilde.

▼M2

Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, kura mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus regulatīvus un uzraudzības standartus un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.


▼B

Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼M2

2.a  
Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.


▼B

3.  

Komisija var arī pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka:

a) 

saistošās prasības, ko trešā valstī piemēro konkrētiem administratoriem vai konkrētiem etaloniem vai etalonu grupām, ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b) 

attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi ir nodrošināta šādu konkrētu administratoru vai konkrētu etalonu vai etalonu grupu efektīva uzraudzība un attiecīgo saistošo prasību efektīva izpilde.

▼M2

Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, kura mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus regulatīvus un uzraudzības standartus un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.


▼B

Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼M2

3.a  
Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti šā panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.


▼M2

4.  

EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem. Izveidojot minētās sistēmas, EVTI ņem vērā, vai attiecīgā trešā valsts saskaņā ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 14 ) 9. pantu, ir to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Šādās sistēmās nosaka vismaz:

▼B

a) 

mehānismu, ko izmanto informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai tai attiecīgajai informācija par administratoru, kas saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī, kuru pieprasa EVTI;

b) 

mehānismu, ko izmanto, lai nekavējoties informētu EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka administrators, kurš saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī un kura uzraudzību tā nodrošina, šajā trešā valstī neievēro saņemtās atļaujas nosacījumus vai citus valsts tiesību aktus;

c) 

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, tostarp pārbaudes uz vietas.

5.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 4. punktā minēto sadarbības sistēmu satura minimumu un tādējādi nodrošinātu, ka kompetentās iestādes un EVTI spēj īstenot visas savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar šo regulu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

31. pants

Reģistrācijas atsaukšana administratoram, kurš atrodas trešā valstī

1.  

EVTI atceļ tāda administratora reģistrāciju, kurš atrodas trešā valstī, svītrojot administratoru no 36. pantā minētā reģistra, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, ir labi pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:

a) 

darbojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora etalonus, vai kaitē pareizai tirgu darbībai; vai

b) 

ir nopietni pārkāpis trešās valsts tiesību aktus vai citus noteikumus, kurus tam piemēro trešā valstī un uz kuriem pamatojoties Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu.

2.  

EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

EVTI par to ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi, bet kompetentā iestāde nav veikusi attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi ieguldītāju aizsardzībai un netraucētai tirgu darbībai Savienībā, vai arī kompetentajai iestādei nav izdevies pierādīt, ka attiecīgais administrators pilda prasības, kuras tam piemēro trešā valstī;

b) 

par savu nodomu svītrot administratoru no reģistra EVTI ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš.

3.  
EVTI nekavējoties informē pārējās kompetentās iestādes par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

32. pants

Atzīšana, ko sniedz administratoram, kurš atrodas trešā valstī

▼M2

1.  
Kamēr saskaņā ar 30. panta 2. un 3. punktu nav pieņemts lēmums par līdzvērtību, etalonus, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas vienības Savienībā ar noteikumu, ka attiecīgais administrators saskaņā ar šo pantu ir saņēmis iepriekšēju atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.


▼B

2.  
Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā minēts šā panta 1. punktā, pilda šajā regulā noteiktās prasības, izņemot 11. panta 4. punktu un 16., 20., 21. un 23. pantu. Minēto nosacījumu administrators var izpildīt, attiecīgi piemērojot vai nu IOSCO principus par finanšu etaloniem, vai IOSCO principus par naftas cenu ziņošanas aģentūrām ar noteikumu, ka šāda piemērošana ir līdzvērtīga šajā regulā noteikto prasību izpildei, izņemot 11. panta 4. punktu un 16., 20., 21. un 23. pantu.

▼M2

Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmajā daļā minētais nosacījums, un attiecīgi izvērtētu atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, EVTI var ņemt vērā izvērtējumu, ko sniedzis neatkarīgs ārējais auditors, vai to, ka tās trešās valsts, kurā atrodas administrators, kompetentā iestāde ir administratoru sertificējusi.


▼B

Ja administrators var pierādīt, ka izstrādā uz regulētajiem datiem balstītu etalonu vai preču etalonu, kura pamatā nav informācijas, kas saņemta no datu sniedzējiem, no kuriem lielākā daļa ir uzraudzītas vienības, tad administratoram nav pienākuma pildīt prasības, ko nepiemēro, izstrādājot uz regulētajiem datiem balstītus etalonus un preču etalonus, kā attiecīgi paredzēts 17. pantā un 19. panta 1. punktā.

3.  
►M2  Administratoram, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, ir likumīgais pārstāvis. Likumīgais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kurš pēc tam, kad to nepārprotami iecēlis administrators, šāda administratora vārdā rīkojas, pildot administratora pienākumus saskaņā ar šo regulu. Likumīgais pārstāvis kopā ar administratoru pilda uzraudzības funkciju saistībā ar etalonu izstrādi, ko administrators veic saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā likumīgais pārstāvis ir atbildīgs EVTI. ◄

▼M2 —————

▼M2

5.  
Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, pieteikumu par atzīšanu iesniedz EVTI. Pieteikumā administrators sniedz visu EVTI vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atzīšanas brīdī administrators ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minētās prasības, un sniedz sarakstu ar tā esošajiem vai topošajiem etaloniem, kurus paredzēts izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tā uzraudzību.


EVTI 90 darbdienās pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas pārliecinās, vai ir izpildīti 2. un 3. punktā paredzētie nosacījumi.


Ja EVTI uzskata, ka 2. un 3. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tā noraida pieteikumu par atzīšanu un sniedz minētā noraidījuma iemeslus. Turklāt – atzīšanu nesniedz, ja nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:


a) 

ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp EVTI un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj šīs trešās valsts kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;


b) 

nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē EVTI efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.


▼M2 —————

▼M2

8.  

EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc atzīšanu, kas sniegta saskaņā ar 5. punktu, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:


a) 

rīkojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora izstrādātos etalonus, vai kaitē tirgu netraucētai darbībai;


b) 

ir rupji pārkāpis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā;


c) 

sniedzis nepatiesas ziņas vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.


▼B

9.  
EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 5. punktā minētā pieteikuma formu un saturu un jo īpaši to, kā sniedzama 6. punktā pieprasītā informācija.

Ja šāds regulatīvo tehnisko standartu projekts ir izstrādāts, EVTI to iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

33. pants

Trešā valstī izstrādātu etalonu apstiprināšana

1.  

Administrators, kas atrodas Savienībā un ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts saskaņā ar 34. pantu, vai jebkura cita uzraudzīta vienība, kas atrodas Savienībā un kam ir skaidri un precīzi noteikta loma trešās valsts administratora kontroles vai pārskatatbildības regulējumā, kas spēj efektīvi uzraudzīt etalona izstrādi, var iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei pieteikumu apstiprināt trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, ir pārbaudījusi un jebkurā brīdī var savai kompetentajai iestādei apliecināt, ka apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde obligātā vai brīvprātīgā kārtā atbilst prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības;

b) 

administratoram vai citai uzraudzītajai vienībai, kas sniedz apstiprinājumu, ir vajadzīgās specializētās zināšanas, lai varētu efektīvi novērot etalona izstrādes darbību trešā valstī un pārvaldīt ar to saistītos riskus;

c) 

ir objektīvs iemesls etalonu vai etalonu grupu izstrādāt trešā valstī un apstiprināt minēto etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā.

Piemērojot a) apakšpunktu, kompetentā iestāde, vērtējot, vai apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības, var ņemt vērā to, vai etalona vai etalonu grupas izstrādes atbilstība attiecīgā gadījumā IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām būtu līdzvērtīga atbilstībai šīs regulas prasībām.

2.  
Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas iesniedz 1. punktā minēto apstiprināšanas pieteikumu, sniedz visu kompetentajai iestādei vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi minētajā punktā minētie nosacījumi.
3.  
Attiecīgā kompetentā iestāde 90 darbdienās pēc 1. punktā minētā apstiprināšanas pieteikuma saņemšanas izskata pieteikumu un pieņem lēmumu to apstiprināt vai noraidīt. Kompetentā iestāde apstiprināto etalonu vai apstiprināto etalonu grupu paziņo EVTI.
4.  
Apstiprināto etalonu vai apstiprināto etalonu grupu uzskata par tādu etalonu vai etalonu grupu, ko izstrādā administrators vai cita uzraudzītā vienība, kura sniedz apstiprinājumu. Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, neizmanto apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasībām.
5.  
Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas apstiprinājusi trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu, arī turpmāk ir pilnībā atbildīga par šādu etalonu vai etalonu grupu un par atbilstību pienākumiem saskaņā ar šo regulu.
6.  
Ja kompetentajai iestādei, kura atbildīga par administratoru vai citu uzraudzīto vienību, kas sniedz apstiprinājumu, ir labi pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktie nosacījumi, tai ir pilnvaras pieprasīt, lai administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniegusi apstiprinājumu, to pārtrauktu, un tā par to informē EVTI. Apstiprinājuma pārtraukšanas gadījumā piemēro 28. pantu.
7.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgās kompetentās iestādes var novērtēt, vai ir objektīvs iemesls izstrādāt etalonu vai etalonu grupu trešā valstī un apstiprināt tos izmantošanai Savienībā. Komisija ņem vērā tādus elementus kā, piemēram, to pamatā esošo tirgu vai ekonomiskās realitātes īpašās iezīmes, ko cenšas izmērīt ar attiecīgo etalonu, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi šāda tirgus vai ekonomiskās realitātes tuvumā, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi datu sniedzēju tuvumā, ievades datu faktisko pieejamību, ņemot vērā laika joslu atšķirības, kā arī etalona izstrādei vajadzīgās īpašās prasmes.

VI SADAĻA

ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANA ADMINISTRATORIEM, ADMINISTRATORU REĢISTRĀCIJA UN TO UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana un reģistrācija

34. pants

Atļaujas piešķiršana administratoram un administratora reģistrācija

1.  

Fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un vēlas darboties kā administrators, vēršas pie kompetentās iestādes, kura saskaņā ar šīs regulas 40. pantu ir izraudzīta dalībvalstī, kurā atrodas minētā persona, un iesniedz pieteikumu, lai saņemtu:

a) 

atļauju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē;

b) 

reģistrāciju, ja tā ir uzraudzīta vienība, kas nav administrators, un izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus ir iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē, ar nosacījumu, ka nozares disciplīna, ko piemēro šai uzraudzītajai vienībai, neliedz tai veikt etalona izstrādes darbību un neviens no izstrādātajiem indeksiem nekvalificētos kā kritiski svarīgs etalons; vai

c) 

reģistrāciju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt tikai tādus indeksus, kas kvalificētos kā maznozīmīgi etaloni.

▼M2

1.a  
Ja 1. punktā minētās personas sniegtu vienu vai vairākus indeksus varētu uzskatīt par kritiski svarīgiem etaloniem, kā minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, pieteikumu adresē EVTI.


▼B

2.  
Administrators, kas saņēmis atļauju vai reģistrāciju, vienmēr nodrošina šajā regulā noteikto nosacījumu izpildi un jebkuru būtisku izmaiņu gadījumā informē par to kompetento iestādi.
3.  
Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz 30 darbdienās pēc tam, kad uzraudzītā vienība ir panākusi vienošanos, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzēja izstrādāto indeksu var izmantot kā atsauci finanšu instrumentā vai finanšu līgumā vai lai izmērītu ieguldījumu fonda darbības rādītājus.
4.  
Pieteikumā administrators sniedz visu kompetentajai iestādei vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atļaujas vai reģistrācijas saņemšanas brīdī pieteikuma iesniedzējs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības.
5.  
Attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu informāciju, ko pieprasījusi attiecīgā kompetentā iestāde. Šajā punktā minēto termiņu piemēro no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis šādu papildu informāciju.
6.  

Attiecīgā kompetentā iestāde:

a) 

izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai un pieņem lēmumu piešķirt atļauju vai noraidīt pieteikumu atļaujas saņemšanai četros mēnešos pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas;

b) 

izskata reģistrācijas pieteikumu un pieņem lēmumu reģistrēt iesniedzēju vai atteikt pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju 45 darbdienās pēc pilnīga reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

Kompetentā iestāde piecās darbdienās pēc pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo par to pieteikuma iesniedzējam. Ja kompetentā iestāde atsakās piešķirt atļauju vai reģistrāciju pieteikuma iesniedzējam, tā sniedz sava lēmuma pamatojumu.

7.  
Kompetentā iestāde informē EVTI par ikvienu lēmumu piešķirt pieteikuma iesniedzējam atļauju vai reģistrāciju piecās darbdienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.
8.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu informāciju, kas jāsniedz pieteikumā par atļaujas saņemšanu un reģistrācijas pieteikumā, un šajā nolūkā EVTI ņem vērā, ka atļaujas piešķiršana un reģistrācijas procedūra ir divi atšķirīgi procesi un ka atļaujas piešķiršanas gadījumā ir pamatīgāk jāizvērtē administratora pieteikums, un EVTI ņem vērā proporcionalitātes principu un to, kādas pēc būtības ir uzraudzītās vienības, kas iesniedz pieteikumu reģistrācijai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī izmaksas, ko sedz pieteikuma iesniedzēji un kompetentās iestādes.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

35. pants

Atļaujas vai reģistrācijas atsaukšana vai apturēšana

1.  

Kompetentā iestāde var atsaukt vai apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, ja administrators:

a) 

nepārprotami atsakās no atļaujas vai reģistrācijas vai iepriekšējos 12 mēnešos nav izstrādājis nevienu etalonu;

b) 

ir saņēmis atļauju vai reģistrāciju vai apstiprinājis etalonu, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam piešķirta atļauja vai reģistrācija; vai

d) 

ir nopietni vai vairākas reizes pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.  
Kompetentā iestāde paziņo savu lēmumu EVTI piecās darbdienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

EVTI nevilcinoties atjaunina 36. pantā paredzēto reģistru.

3.  
Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, un ja etalona izstrādes pārtraukšana nozīmētu, ka deleģētā akta nozīmē, kas pieņemts, ievērojot 51. panta 6. punktu, ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz attiecīgo etalonu, attiecīgā kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas administrators, var atļaut attiecīgā etalona izstrādi līdz brīdim, kad tiek atsaukts lēmums par apturēšanu. Uzraudzītajām vienībām ir atļauts minētajā laikposmā izmantot šādu etalonu tikai tiem finanšu līgumiem, finanšu instrumentiem un ieguldījumu fondiem, kuros jau ir atsauce uz šo etalonu.
4.  
Tiklīdz ir pieņemts lēmums atsaukt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, piemēro 28. panta 2. punktu.

36. pants

Administratoru un etalonu reģistrs

1.  

EVTI izveido un uztur publisku reģistru, kurā iekļauta šāda informācija:

a) 

identificēti administratori, kuri saņēmuši atļauju vai reģistrāciju, ievērojot 34. pantu, un kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

b) 

identificēti administratori, kuri atbilst 30. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais etalonu saraksts un trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

c) 

identificēti administratori, kuri saņēmuši atzīšanu saskaņā ar 32. pantu, 32. panta 7. punktā minētais etalonu saraksts un attiecīgā gadījumā – trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

▼C1

d) 

iekļauti etaloni, kas apstiprināti saskaņā ar 33. pantā noteikto procedūru, identificēti to administratori un identificēti administratori, kuri snieguši apstiprinājumu, vai uzraudzītās vienības, kas sniegušas apstiprinājumu.

▼B

2.  
Šā panta 1. punktā minētais reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un vajadzības gadījumā tas tiek nekavējoties atjaunināts.

2. NODAĻA

Sadarbība uzraudzības jomā

37. pants

Uzdevumu deleģēšana starp kompetentajām iestādēm

1.  
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. pantu kompetentā iestāde savus pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, var deleģēt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar tās iepriekšēju piekrišanu.

Kompetentās iestādes paziņo EVTI par ierosināto deleģēšanu 60 dienas, pirms šāds deleģējums stājas spēkā.

2.  
Dažus no pienākumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde var deleģēt EVTI, ja EVTI tam piekrīt.
3.  
EVTI paziņo dalībvalstīm par ierosināto deleģēšanu septiņās dienās. Sīkāku informāciju par saskaņoto deleģēšanu EVTI publicē piecās darbdienās pēc paziņošanas.

38. pants

No citas dalībvalsts saņemtas informācijas atklāšana

Kompetentā iestāde var atklāt no citas kompetentās iestādes saņemtu informāciju vienīgi tad, ja:

a) 

tā ir saņēmusi minētās kompetentās iestādes rakstisku piekrišanu un ja informāciju atklāj vienīgi tādā nolūkā, kādā minētā kompetentā iestāde devusi savu piekrišanu; vai

b) 

šāda izpaušana ir nepieciešama tiesvedībai.

39. pants

Sadarbība saistībā ar pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu

1.  
Kompetentā iestāde var lūgt citas kompetentās iestādes palīdzību attiecībā uz pārbaužu veikšanu uz vietas vai izmeklēšanu. Kompetentā iestāde, kura saņem lūgumu, sadarbojas tiktāl, ciktāl tas ir iespējams un ciktāl tas ir atbilstīgi.
2.  
Kompetentā iestāde, kas iesniedz 1. punktā minēto lūgumu, par to informē EVTI. Ja izmeklēšanai vai pārbaudei ir pārrobežu ietekme, kompetentās iestādes var lūgt, lai EVTI koordinē pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu.
3.  

Ja kompetentā iestāde saņem citas kompetentās iestādes pieprasījumu veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā var:

a) 

pati veikt šādu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;

b) 

ļaut kompetentajai iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā;

c) 

iecelt revidentus vai ekspertus, lai tie palīdzētu veikt vai veiktu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu.

3. NODAĻA

Kompetento iestāžu loma

▼M2

40. pants


Kompetentās iestādes


1.  

Šajā regulā EVTI ir kompetentā iestāde:


a) 

kritiski svarīgu etalonu administratoriem, kā minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;


b) 

32. pantā minēto etalonu administratoriem.


2.  
Katra dalībvalsts izraugās attiecīgu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.

3.  
Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 2. punktu, skaidri nosaka šo kompetento iestāžu attiecīgās lomas un izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 2. un 3. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.


▼B

41. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

▼M2

1.  

Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:


▼B

a) 

piekļūt jebkuram dokumentam un citiem jebkāda formāta datiem un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b) 

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas iesaistīta etalona izstrādes un tam vajadzīgo datu sniegšanas procesā, tostarp no jebkura pakalpojumu sniedzēja, kam etalona izstrādē veicamās funkcijas, pakalpojumi vai darbības uzticētas kā ārpakalpojums, kā paredzēts 10. pantā, kā arī no šo personu vadītājiem un vajadzības gadījumā uzaicināt attiecīgo personu uz pārrunām un to izjautāt, lai iegūtu informāciju;

c) 

saistībā ar preču etaloniem pieprasīt informāciju no datu sniedzējiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos, attiecīgā gadījumā piemērojot standartizētu formātu un ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirgotāju sistēmām;

d) 

veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu jebkurā vietā, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas;

e) 

neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, iekļūt juridisku personu telpās, lai izņemtu dokumentus un citus jebkāda formāta datus, ja ir pamatotas aizdomas, ka dokumenti un citi dati, kas saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vispirms ir jāsaņem atļauja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes, šīs pilnvaras izmanto tikai pēc tam, kad šāda atļauja ir iegūta;

f) 

pieprasīt esošos telefonsarunu un elektronisko sakaru vai citu datplūsmu ierakstus, kuri ir uzraudzīto vienību rīcībā;

g) 

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestru, vai abus;

h) 

pieprasīt uz laiku apturēt visas darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par pretējām šai regulai;

i) 

noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

j) 

veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas nodrošina, ka sabiedrība ir pareizi informēta par etalona izstrādi, tostarp arī pieprasīt, lai attiecīgais administrators vai persona, kas publicējusi vai izplatījusi etalonu vai veikusi abas minētās darbības, publicētu koriģējošu paziņojumu par datiem, kas etalonam sniegti iepriekš, vai par etalona rādītājiem.

▼M2

2.  

Kompetentās iestādes, kas minētas 40. panta 2. punktā, īsteno savas šā panta 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras un 42. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:


▼B

a) 

tieši;

b) 

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c) 

uzņemoties pilnu atbildību, deleģējot savas pilnvaras kādai citai iestādei vai tirgus uzņēmumam;

d) 

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

Minēto pilnvaru īstenošanai kompetentajām iestādēm ir atbilstīgi un efektīvi aizsardzības mehānismi, kas nodrošina tiesības uz aizstāvību un pamattiesības.

3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām vajadzīgas pienākumu izpildei.
4.  
Ja administrators vai kāda cita uzraudzītā vienība sniedz kompetentajai iestādei informāciju saskaņā ar 1. punktu, neuzskata, ka tā ir pārkāpusi kādu no ierobežojumiem, kas attiecībā uz informācijas atklāšanu noteikts ar jebkuru līgumisko normatīvo vai administratīvo aktu.

42. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

▼M1

1.  

Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 41. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus vismaz saistībā ar šādiem pārkāpumiem:

a) 

jebkāds 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 19.a, 19.b, 19.c, 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. vai 34. panta pārkāpums, ja minētie panti ir piemērojami; un

b) 

jebkāda nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanas vai pārbaudes procesā vai attiecībā uz pieprasījumu, uz ko attiecas 41. pants.

▼B

Minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.  

Kāda no 1. punktā minēto pārkāpumu gadījumā dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvaro kompetentās iestādes piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

a) 

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajam administratoram vai uzraudzītajai vienībai pieprasa izbeigt šādu rīcību un nepieļaut tās atkārtošanos;

b) 

nodrošināt, ka tiek atdota pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja tos var noteikt;

c) 

publicēt brīdinājumu, kurā norādīts par pārkāpumu atbildīgais administrators vai uzraudzītā vienība un pārkāpuma būtība;

d) 

atsaukt vai apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju;

e) 

provizoriski aizliegt ikvienai fiziskai personai, kuru uzskata par vainīgu šādā pārkāpumā, pildīt vadības funkcijas administratorā vai uzraudzītā datu sniedzējā;

f) 

noteikt administratīvā naudas soda maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt;

g) 

noteikt fiziskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i) 

ja ir pārkāpts 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, 11. panta 2. un 3. punkts un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. pants – EUR 500 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā; vai

ii) 

ja ir pārkāpts 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts vai 11. panta 4. punkts – EUR 100 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā;

h) 

noteikt juridiskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i) 

ja ir pārkāpts 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, 11. panta 2. un 3. punkts un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. pants – EUR 1 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā, vai 10 % no gada kopējā apgrozījuma summas saskaņā ar jaunāko vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kas ir pieejams, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka; vai

ii) 

ja ir pārkāpts 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts vai 11. panta 4. punkts – EUR 250 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā, vai 2 % no gada kopējā apgrozījuma summas saskaņā ar jaunāko vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kas ir pieejams, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka

Piemērojot h) apakšpunkta i) un ii) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 15 ), tad attiecīgais gada kopējais apgrozījums vai tam atbilstīgs ienākumu veids, kas bankām ir noteikts Padomes Direktīvā 86/635/EEK ( 16 ) un kas apdrošināšanas sabiedrībām ir noteikts Padomes Direktīvā 91/674/EEK ( 17 ), ir gada kopējais apgrozījums saskaņā ar jaunāko galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kurš ir pieejams, un, ja attiecīgā persona ir asociācija, tad tie ir 10 % no tās locekļu kopējā apgrozījuma.

3.  
Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim paziņo Komisijai un EVTI par noteikumiem, ko tās pieņēmušas attiecībā uz 1. un 2. punkta prasībām.

Dalībvalstis var nolemt, ka nepieņems noteikumus par administratīviem sodiem, kā paredzēts 1. punktā, ja par minētajā punktā minētajiem pārkāpumiem to valsts tiesību aktos ir noteikts kriminālsods. Minētajā gadījumā dalībvalstis, sniedzot šā punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu, vienlaikus informē Komisiju un EVTI arī par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai un EVTI ikreiz, kad attiecīgie noteikumi tiek grozīti.

4.  
Papildus 1. punktā minētajām pilnvarām dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piešķirt kompetentajām iestādēm arī citas pilnvaras piemērot sankcijas un var noteikt sankcijas tādā apmērā, kas pārsniedz 2. punktā noteikto līmeni.

43. pants

Uzraudzības pilnvaru īstenošana un sankciju piemērošana

▼M2

1.  

Dalībvalstis nodrošina, lai, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:


▼B

a) 

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b) 

to, cik lielā mērā etalons ir kritiski svarīgs finanšu stabilitātei un reālajai ekonomikai;

c) 

atbildīgās personas atbildības pakāpi;

d) 

atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko jo īpaši apliecina atbildīgās juridiskās personas gada kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

e) 

to, cik liela ir atbildīgās personas gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja to var noteikt;

f) 

to, cik lielā mērā atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g) 

attiecīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

h) 

pasākumus, kurus atbildīgā persona ir veikusi pēc pārkāpuma, lai nepieļautu pārkāpuma atkārtošanos.

2.  
Īstenojot savas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saskaņā ar 42. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai panāktu, ka uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi nodrošina vēlamos rezultātus saskaņā ar šo regulu. Lai nepieļautu dublēšanos un pārklāšanos, tās arī koordinē savu rīcību, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus, tostarp naudas sodus, un citus administratīvos pasākumus pārrobežu lietās.

▼M2

44. pants


Pienākums sadarboties


1.  
Dalībvalstis, kas izvēlējušās noteikt kriminālsodus par 42. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, nodrošina, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 40. panta 2. un 3. punktu, būtu visas sadarbībai ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj kompetentajām iestādēm saņemt konkrētu informāciju saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai kriminālprocesu, kurš uzsākts par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētās kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.  
Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 40. panta 2. un 3. punktu, sniedz palīdzību citām kompetentajām iestādēm un EVTI. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas, īstenojot izmeklēšanas vai uzraudzības darbības. Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu naudas sodu piedziņu.


▼B

45. pants

Lēmumu publicēšana

1.  
Ievērojot 2. punktu, kompetentās iestādes publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu saistībā ar šīs regulas pārkāpumu uzreiz pēc tam, kad par šo lēmumu ir informēta persona, uz kuru minētais lēmums attiecas. Šāda publicēšana ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un to personu identitāti, uz kurām lēmums attiecas.

Pirmā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kam ir izmeklēšanas raksturs.

2.  

Ja kompetentā iestāde, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot, cik samērīgi būtu publicēt juridiskas personas identitāti vai fiziskas personas datus, uzskata, ka būtu nesamērīgi publicēt šādus datus, vai ja šāda publicēšana kaitētu finanšu tirgu stabilitātei vai notiekošam izmeklēšanas procesam, tā veic jebkuru no šādām darbībām:

a) 

atliek lēmuma publicēšanu līdz laikam, kad vairs nepastāv minētās atlikšanas iemesli;

b) 

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c) 

vispār nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

i) 

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii) 

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

Ja kompetentā iestāde nolemj publicēt lēmumu anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, tā var atlikt attiecīgo datu publicēšanu uz samērīgu laikposmu, ja paredzams, ka minētajā laikposmā pārstās pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai.

3.  
Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē arī šādu informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības rezultātu. Publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko tiek anulēts iepriekš pieņemts lēmums piemērot sankciju vai pasākumu.
4.  
Kompetentā iestāde nodrošina, lai jebkurš lēmums, ko publicē saskaņā ar šo pantu, ir pieejams tās oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tā publicēšanas. Publikācijā iekļautos personas datus kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

▼M2

5.  
Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 42. pantu. Minētais pienākums neattiecas uz izmeklēšanas rakstura darbībām. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā kopā ar kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kurus tā piemērojusi saskaņā ar 48.f pantu.


▼B

Ja dalībvalstis saskaņā ar 42. pantu izvēlas noteikt kriminālsodus par minētajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu sniedz EVTI anonimizētu kopsavilkuma informāciju par ierosināto krimināllietu izmeklēšanu un par kriminālsoda piemērošanu. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē savā gada pārskatā.

46. pants

Kolēģijas

▼M2

1.  
Administratora kompetentā iestāde izveido kolēģiju un vada kolēģiju 30 darbdienās pēc tam, kad etalons, kas minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, ir iekļauts kritiski svarīgu etalonu sarakstā, izņemot etalonus, kuru datu sniedzēji ir lielākoties neuzraudzītās vienības.

2.  
Kolēģijas sastāvā ir administratora kompetentās iestādes pārstāvji, EVTI, ja vien tā nav administratora kompetentā iestāde, un uzraudzīto datu sniedzēju kompetentās iestādes.


▼B

3.  
Citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības būt par kolēģijas locekļiem, ja attiecīgā kritiski svarīgā etalona izstrādes pārtraukšana būtiski nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību vai uzņēmumu finansēšanu minētajās dalībvalstīs.

Ja kompetentā iestāde vēlas kļūt par kolēģijas locekli saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tā iesniedz administratora kompetentajai iestādei pieprasījumu, kurā apliecina, ka šā punkta pirmās daļas prasības ir izpildītas. Administratora attiecīgā kompetentā iestāde izskata pieprasījumu un 20 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo pieprasījumu iesniegušajai iestādei lēmumu par to, vai uzskata minētās prasības par izpildītām. Ja administratora kompetentā iestāde uzskata, ka minētās prasības nav izpildītas, iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, var vērsties pie EVTI saskaņā ar 9. punktu.

4.  
EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu palīdz veicināt un uzraudzīt šajā pantā minēto kolēģiju efektīvu, lietderīgu un konsekventu darbību. Tāpēc EVTI attiecīgi piedalās un minētajā nolūkā tiek uzskatīta par kompetento iestādi.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. panta 6. punktu attiecībā uz kritiski svarīgu etalonu, EVTI nodrošina pienācīgu informācijas apmaiņu un sadarbību ar pārējiem kolēģijas locekļiem.

5.  
Administratora kompetentā iestāde vada kolēģijas sanāksmes, koordinē kolēģijas darbības un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

Ja administrators izstrādā vairāk nekā vienu kritiski svarīgu etalonu, minētā administratora kompetentā iestāde var izveidot vienotu kolēģiju visiem etaloniem, kurus izstrādā minētais administrators.

6.  

Administratora kompetentā iestāde izstrādā rakstisku kārtību kolēģijai attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) 

informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm;

b) 

kompetento iestāžu savstarpēju lēmumu pieņemšanas process un laikposms, kādā katrs lēmums jāpieņem;

c) 

gadījumi, kad kompetentajām iestādēm ir jāapspriežas;

d) 

sadarbība, kas jānodrošina saskaņā ar 23. panta 7. un 8. punktu.

7.  
Administratora kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā jebkuru EVTI sniegto ieteikumu par rakstisko kārtību saskaņā ar 6. punktu, pirms piekrīt tās galīgajai redakcijai. Rakstisko kārtību izklāsta vienā dokumentā, pilnīgi izklāstot iemeslus jebkādām būtiskām atkāpēm no EVTI ieteikuma. Administratora kompetentā iestāde nosūta rakstisko kārtību kolēģijas locekļiem un EVTI.
8.  
Pirms 23. panta 6., 7. un 9. punktā un 34., 35. un 42. pantā minēto pasākumu īstenošanas administratora kompetentā iestāde apspriežas ar kolēģijas locekļiem. Kolēģijas locekļi, nepārkāpjot savas pilnvaras, dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos laikposmā, kas norādīts šā panta 6. punktā minētās rakstiskās kārtības dokumentā.

Jebkurā administratora kompetentās iestādes lēmumā īstenot šādus pasākumus ņem vērā ietekmi uz citām attiecīgajām dalībvalstīm, jo īpaši iespējamo ietekmi uz to finanšu sistēmu stabilitāti.

Attiecībā uz lēmumu atsaukt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju saskaņā ar 35. pantu, ja etalona izstrādes pārtraukšana nozīmētu, ka jebkura tāda deleģēta akta nozīmē, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 51. panta 6. punktu, ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz attiecīgo etalonu Savienībā, kolēģijā ietilpstošās kompetentās iestādes izskata, vai ir jāīsteno pasākumi šajā punktā minētās ietekmes mazināšanai, tostarp:

a) 

jāmaina attiecīgais rīcības kodekss, kas minēts 15. pantā, metodoloģija vai citi etalona noteikumi;

b) 

jānosaka pārejas laiks, kurā piemēro 28. panta 2. punktā paredzētās procedūras.

9.  

Ja nav panākta vienošanās starp kolēģijas locekļiem, kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI šādos gadījumos:

a) 

ja kompetentā iestāde nav paziņojusi būtiski svarīgu informāciju;

b) 

ja administratora kompetentā iestāde pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi pieprasījumu iesniegušajai iestādei, ka minētā punkta prasības nav izpildītas, vai ja tā saprātīgā laikposmā nav pieņēmusi lēmumu par šādu pieprasījumu;

c) 

ja kompetentās iestādes nav spējušas panākt vienošanos par 6. punktā minētajiem jautājumiem;

d) 

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 34., 35. un 42. pantu;

e) 

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 23. panta 6. punktu;

f) 

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar šā panta 8. punkta trešo daļu.

10.  
Ja kādā no 9. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā minētajiem gadījumiem 30 dienās pēc vēršanās pie EVTI jautājums nav atrisināts, administratora kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu un sava lēmuma izsmeļošu pamatojumu rakstiski izklāsta minētajā punktā minētajām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Šīs regulas 34. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētā laikposma skaitīšanu aptur no dienas, kad notikusi vēršanās pie EVTI, kamēr nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

Ja EVTI uzskata, ka administratora kompetentā iestāde kādu no šā panta 8. punktā minētajiem pasākumiem īstenojusi, iespējams, neatbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tā rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

11.  
Šā panta 9. punkta e) apakšpunktā minētajā situācijā un neskarot LESD 258. pantu, EVTI var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

Administratora kompetentā iestāde var izmantot 23. panta 6. punktā noteiktās pilnvaras līdz laikam, kamēr EVTI publicē savu lēmumu.

47. pants

Sadarbība ar EVTI

▼M2

1.  
Piemērojot šo regulu, 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  
Regulas 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama pienākumu izpildei.


▼B

3.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu, kādā kārtībā un veidā notiek 2. punktā minētā informācijas apmaiņa.

EVTI pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

48. pants

Dienesta noslēpums

1.  
Uz konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta, ievērojot šo regulu, attiecas 2. punktā izklāstītie nosacījumi par dienesta noslēpumu.
2.  
Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, ko nodarbina vai ir nodarbinājusi kompetentā iestāde vai kāda cita iestāde vai tirgus uzņēmums, vai fiziska vai juridiska persona, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī kompetentās iestādes nolīgtiem revidentiem un ekspertiem.
3.  
Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, citām personām vai iestādēm drīkst izpaust tikai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
4.  
Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumu vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un tai piemēro dienesta noslēpuma prasības, ja vien kompetentā iestāde, sniedzot attiecīgo informāciju, nav atļāvusi to izpaust vai ja šāda izpaušana nav nepieciešama tiesvedībai.

▼M2

4. NODAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. iedaļa

Kompetences un procedūras

48.a pants


EVTI pilnvaru īstenošana


Pilnvaras, kas 48.b līdz 48.d pantā ir noteiktas EVTI, kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.


48.b pants


Informācijas pieprasījums


1.  

EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:


a) 

personām, kas iesaistītas to etalonu sniegšanā, kuri minēti 40. panta 1. punktā;


b) 

trešām personām, ar kurām a) apakšpunktā minētās personas ir saskaņā ar 10. pantu noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām;


c) 

personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar a) apakšpunktā minētajām personām.


Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu un pēc EVTI pieprasījuma kompetentās iestādes minēto informācijas pieprasījumu šīs regulas 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minēto kritisko etalonu datu sniedzējiem un nekavējoties paziņo saņemto informāciju EVTI.


2.  

Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:


a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b) 

norāda minētā pieprasījuma mērķi;


c) 

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;


d) 

iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e) 

iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;


f) 

norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 48.f pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.


3.  

Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:


a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b) 

norāda minētā pieprasījuma mērķi;


c) 

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;


d) 

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e) 

norāda periodiskos soda maksājumus, kas 48.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija ir nepilnīga;


f) 

norāda naudas sodu, kas 48.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;


g) 

norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) saskaņā ar šīs regulas 48.k pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.


4.  
Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5.  
EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju 1. punktā minēto personu dalībvalsts kompetentajai iestādei.


48.c pants


Vispārēja izmeklēšana


1.  

Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 48.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:


a) 

pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;


b) 

iegūt apstiprinātas šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu kopijas vai izrakstus;


c) 

uzaicināt jebkuru minēto personu vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;


d) 

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;


e) 

pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.


2.  
Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda 48.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 48.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 48.f pantā paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.  
Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 48.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4.  
Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var piedalīties izmeklēšanā.

5.  
Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.  

Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a) 

šā panta 3. punktā minētais lēmums ir autentisks;


b) 

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā izklāstīto procedūru.


48.d pants


Pārbaudes uz vietas


1.  
Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 48.b panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2.  
Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 48.c panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3.  
Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret minētajām pārbaudēm.

4.  
Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 48.g pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5.  
Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 48.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

6.  
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

7.  
EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 48.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 48.c panta 1. punktā.

8.  
Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9.  
Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.  

Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a) 

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 5. punktā, ir autentisks;


b) 

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā izklāstīto procedūru.


2. iedaļa

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

48.e pants


EVTI veiktie uzraudzības pasākumi


1.  

Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:


a) 

pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;


b) 

pieņem lēmumu, ar ko nosaka naudas sodu saskaņā ar 48.f pantu;


c) 

sniedz publiskus paziņojumus.


2.  

Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:


a) 

pārkāpuma ilgumu un biežumu;


b) 

vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;


c) 

vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;


d) 

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;


e) 

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;


f) 

pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;


g) 

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;


h) 

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;


i) 

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;


j) 

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.


3.  
EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē 10 darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.


Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:


a) 

paziņojumu, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;


b) 

attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;


c) 

paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.


48.f pants


Naudas sodi


1.  
Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka kāda persona tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.


Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.


2.  

Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir:


a) 

juridiskām personām EUR 1 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 10 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka;


b) 

fiziskas personas gadījumā EUR 500 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā.


Neatkarīgi no pirmās daļas, naudas soda maksimālā summa par 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta vai 11. panta 4. punkta pārkāpumu ir EUR 250 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 2 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka, juridiskām personām, un EUR 100 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā fiziskām personām.


Piemērojot a) apakšpunktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.


3.  
Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar 1. punktu, EVTI ņem vērā 48.e panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.

4.  
Neatkarīgi no 3. punkta, ja juridiskā persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

5.  
Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi šā panta 2. punktam un attiecas uz vienu no minētajiem pārkāpumiem.


48.g pants


Periodiskie soda maksājumi


1.  

EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:


a) 

persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 48.e panta 1. punkta a) apakšpunktu;


b) 

šīs regulas 48.b panta 1. punktā minētās personas:


i) 

sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 48.b pantu;


ii) 

sadarbojas izmeklēšanā, un jo īpaši uzrāda visus reģistrus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 48.c pantu;


iii) 

sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 48.d pantu.


2.  
Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3.  
Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4.  
Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.


48.h pants


Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana


1.  
EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šādā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 ( 18 ) nozīmē.

2.  
Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ir administratīvs raksturs.

3.  
Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4.  
Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ir izpildāmi.


Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās procesuālās normas, kurā izpilde notiek.


5.  
Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.


3. iedaļa

Procedūras un pārskatīšana

48.i pants


Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu


1.  
Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts to elementu uzraudzībā, uz kuriem attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.  
Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3.  
Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks ir pilnvarots pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.

4.  
Šo uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5.  
Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6.  
Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.

7.  
Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8.  
Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot minētās personas saskaņā ar 48.j pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 48.e pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 48.f pantu.

9.  
Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10.  
Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus nolūkā īstenot pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.

11.  
Ja, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.


48.j pants


To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas izmeklēšana


1.  
Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 48.f, 48.g un 48.e pantu, EVTI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.


Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami saskaņā ar 48.e pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.


2.  
Izmeklēšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.


48.k pants


Pārskatīšana Tiesā


Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.


4. iedaļa

Maksas un deleģēšana

48.l pants


Uzraudzības maksas


1.  
EVTI iekasē no 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem maksu saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi administratoru uzraudzībai, un jebkādu to izmaksu kompensāciju, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 48.m pantam.

2.  
Individuālas maksas summa, ko iekasē no administratora, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tās darbību attiecībā uz uzraudzību, un ir samērīga ar administratora apgrozījumu.

3.  
Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.


48.m pants


EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm


1.  
Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šādi konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.


Atkāpjoties no pirmās daļas, kritiski svarīgu etalonu atļaujas nedrīkst deleģēt.


2.  

Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:


a) 

deleģējamā uzdevuma apjomu;


b) 

uzdevuma izpildes grafiku; un


c) 

vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.


3.  
Saskaņā deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 48.l panta 3. punktam, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4.  
Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5.  
Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.


48.n pants


Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI


1.  
Visas tās kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, kuri uzticēti 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, beidzas 2022. gada 1. janvārī. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2.  
Visus lietas materiālus un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, tostarp notiekošas pārbaudes un izpildes darbības, vai to apliecinātas kopijas, EVTI pārņem šā panta 1. punktā minētajā dienā.


Tomēr 20. pantā 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētā kritiski svarīgā etalona administratora pieteikumi atļaujas saņemšanai un pieteikumi atzīšanai saskaņā ar 32. pantu, kurus kompetentās iestādes ir saņēmušas pirms 2021. gada 1. oktobra, netiek nodoti EVTI, un lēmumu atļaut vai atzīt pieņem attiecīgā kompetentā iestāde.


3.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apliecinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. janvārim. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu 40. panta 1. punktā minēto administratoru uzraudzības un izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

4.  
EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

5.  
Regulas 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētā kritiski svarīgā etalona administratora atļauja un atzīšana saskaņā ar 32. pantu, kuru sniegusi šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde, paliek spēkā pēc kompetenču nodošanas EVTI.


▼B

VII SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

▼M1

49. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19.a panta 2. punktā, 19.c panta 1. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 10. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais 2024. gada 11. martā. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma turpmākiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

▼M2

2.a  
Pilnvaras pieņemt 30. panta 2.a punktā, 30. panta 3.a punktā, 48.i panta 10. punktā un 48.l panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2019. gada 30. decembra.


▼M3

2.b  
Pilnvaras pieņemt 18.a panta 3. punktā un 54. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2021. gada 13. februāra.

▼M2

3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19.a panta 2. punktā, 19.c panta 1. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 30. panta 2.a punktā, 30. panta 3.a punktā, 33. panta 7. punktā, 48.i panta 10. punktā, 48.l panta 3. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnes ī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.


▼M3

3.a  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a panta 3. punktā un 54. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

▼M1

4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M2

6.  
Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 13. panta 2.a punktu, 19.a panta 2. punktu, 19.c panta 1. punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 27. panta 2.b punktu, 30. panta 2.a punktu, 30. panta 3.a punktu, 33. panta 7. punktu, 48.i panta 10. punktu, 48.l panta 3. punktu, 51. panta 6. punktu vai 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.


▼M3

6.a  
Saskaņā ar 18.a panta 3. punktu un 54. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▼B

50. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ievērojot minētās regulas 8. panta noteikumus.

VIII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Indeksa izstrādātājs, kurš izstrādā etalonu 2016. gada 30. jūnijā, iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 34. pantu līdz 2020. gada 1. janvārim.
2.  

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas indeksa izstrādātājs, kas iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 34. pantu, līdz 2020. gada 1. janvārim ir pilnvarota pieņemt lēmumu reģistrēt minēto indeksa izstrādātāju kā administratoru, pat ja tas nav uzraudzīta vienība, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 

indeksa izstrādātājs neizstrādā kritiski svarīgu etalonu;

b) 

kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka indeksa izstrādātāja izstrādātais indekss vai indeksi netiek plaši izmantoti šīs regulas nozīmē nedz dalībvalstī, kur atrodas indeksa izstrādātājs, nedz arī citās dalībvalstīs.

Par lēmumu, ko tā pieņēmusi saskaņā ar pirmo daļu, kompetentā iestāde paziņo EVTI.

Kompetentā iestāde glabā pierādījumus, kuri pamato iemeslus tās saskaņā ar pirmo daļu pieņemtajam lēmumam, tādā veidā, kas ļauj pilnībā saprast kompetentās iestādes vērtējumu, ka indeksa izstrādātāja izstrādātais indekss vai indeksi netiek plaši izmantoti, tostarp jebkādus tirgus datus, vērtējumu vai citu informāciju, kā arī informāciju, kas saņemta no indeksa izstrādātāja.

3.  
Indeksa izstrādātājs var turpināt izstrādāt esošu etalonu, kuru var izmantot uzraudzītās vienības, līdz 2020. gada 1. janvārim vai, ja indeksa izstrādātājs iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 1. punktu, ja vien attiecīgais atļaujas vai reģistrācijas pieteikums nav atteikts, un kamēr tas tiek atteikts.
4.  
Ja esošais etalons neatbilst šīs regulas prasībām, bet etalona izstrādes pārtraukšana vai šīs regulas prasību izpildei nepieciešamās izmaiņas etalonā nozīmētu, ka ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumi, kuri atsaucas uz minēto etalonu, etalona izmantošanu atļauj tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā indeksa izstrādātājs atrodas. Finanšu instrumentos, finanšu līgumos un ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanā neiekļauj atsauci uz šādu esošo etalonu pēc 2020. gada 1. janvāra.

▼M1

4.a  
Indeksa izstrādātājs var turpināt izstrādāt esošu etalonu, kas ar īstenošanas aktu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 20. pantu, ir atzīts par kritiski svarīgu, līdz 2021. gada 31. decembrim vai, ja indeksa izstrādātājs iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 1. punktu, ja vien attiecīgais atļaujas pieteikums nav atteikts, un kamēr tas tiek atteikts.
4.b  
Ja esošo etalonu, ko ar īstenošanas aktu, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 20. pantu, ir atzīts par kritiski svarīgu, var izmantot esošos un jaunos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai līdz 2021. gada 31. decembrim vai, ja indeksa izstrādātājs iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 1. punktu, ja vien attiecīgais atļaujas pieteikums nav atteikts, un kamēr tas tiek atteikts.

▼M3

5.  
Ja vien Komisija nav pieņēmusi 30. panta 2. vai 3. punktā minēto lēmumu par līdzvērtīgumu vai ja vien administrators nav atzīts saskaņā ar 32. pantu, vai ja vien etalons nav apstiprināts saskaņā ar 33. pantu, uzraudzītajām vienībām Savienībā ir atļauts izmantot trešo valstu etalonu tikai tādiem finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem un ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērījumiem, kuros jau ir atsauce uz minēto etalonu vai kuros tiek pievienota atsauce uz šādu etalonu pirms 2023. gada 31. decembra.

Pirmo daļu nepiemēro etaloniem, ko sniedz administratori, kuri pārejas periodā pārceļas no Savienības uz trešo valsti. Kompetentā iestāde informē EVTI saskaņā ar 35. pantu. EVTI izveido to trešo valstu etalonu sarakstu, kuriem nepiemēro pirmo daļu.

▼B

6.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu, kādiem nosacījumiem pastāvot, attiecīgās kompetentās iestādes var izvērtēt, vai etalona izstrādes pārtraukšana vai šīs regulas prasību izpildei nepieciešamās izmaiņas etalonā patiešām nozīmētu, ka ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz šādu etalonu.

52. pants

Prospektu un svarīgāko informatīvo dokumentu atjaunināšanas termiņš

Šīs regulas 29. panta 2. punkts neattiecas uz prospektiem, kas vēl nav publicēti, bet ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK pirms 2018. gada 1. janvāra. Ja prospekts ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK pirms 2018. gada 1. janvāra, šāda prospekta pamatā esošos dokumentus atjaunina, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc minētās dienas.

▼M2

53. pants


EVTI pārskati


1.  
EVTI cenšas veidot kopēju Eiropas uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi un nodrošināt kompetento iestāžu konsekventu pieeju saistībā ar 33. panta piemērošanu. Minētajā nolūkā EVTI reizi divos gados pārskata apstiprinājumus, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar 33. pantu.


EVTI katrai kompetentajai iestādei, kas apstiprinājusi trešās valsts etalonu, sniedz atzinumu par to, kā minētā kompetentā iestāde piemēro 33. panta atbilstīgās prasības, kā arī jebkuru attiecīgo deleģēto aktu un regulatīvo vai īstenošanas tehnisko standartu, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, prasības.


2.  
EVTI ir pilnvaras pieprasīt no kompetentās iestādes dokumentētus pierādījumus jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 51. panta 2. punkta pirmo daļu un 25. panta 2. punktu, kā arī darbībām, kas veiktas saistībā ar 24. panta 1. punkta izpildi.


▼B

54. pants

Pārskatīšana

1.  

Līdz 2020. gada 1. janvārim Komisija veic pārskatīšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo regulu un jo īpaši par:

a) 

kritiski svarīgu etalona darbību un efektivitāti, obligātu pārvaldību un obligātu tam vajadzīgo datu sniegšanu saskaņā ar 20., 21. un 23. pantu un kritiski svarīga etalona definīciju, kas noteikta 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;

b) 

to, cik efektīva ir atļauju piešķiršana, reģistrācija un uzraudzība attiecībā uz administratoriem saskaņā ar VI sadaļu un attiecībā uz kolēģijām saskaņā ar 46. pantu un cik atbilstīga ir konkrētu etalonu uzraudzība, ko nodrošina Savienības struktūra;

c) 

šīs regulas 19. panta 2. punkta darbību un efektivitāti, jo īpaši par tā piemērošanas jomu.

2.  
Komisija pārskata to starptautisko principu attīstību, kas piemērojami etaloniem, kā arī trešo valstu tiesiskā regulējuma un uzraudzības prakses attiecībā uz etalonu izstrādi un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei reizi piecos gados pēc 2018. gada 1. janvāra. Šajā ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams grozīt šo regulu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
3.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai par 24 mēnešiem pagarinātu 51. panta 2. punktā noteikto 42 mēnešu termiņu, ja šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais ziņojums liecina, ka 51. panta 2. punkta pārejas noteikumi par reģistrāciju negrauj kopēju Eiropas uzraudzības kultūru un neliedz kompetentajām iestādēm iespēju īstenot konsekventu uzraudzības praksi un konsekventu pieeju.

▼M1

4.  
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos ES etalonus minimālos standartus, lai nodrošinātu, ka pamatā esošo aktīvu atlase ir saderīga ar vidiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kā noteikts Savienības mēroga satvarā.
5.  
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas ietekmi un “VSP etalona” īstenošanas iespējamību, ņemot vērā ilgtspējības rādītāju mainīgo raksturu un to novērtēšanai izmantotās metodes. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

▼M3

6.  
Komisija līdz 2023. gada 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzīto vienību īstenotu trešo valstu etalonu izmantošanu un par pašreizējā regulējuma iespējamiem trūkumiem. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai nepieciešams grozīt šo regulu, lai sašaurinātu tās darbības jomu, attiecinot to tikai uz noteiktu kategoriju etalonu sniegšanu vai uz Savienībā plaši izmantotu etalonu sniegšanu, un tam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
7.  
Komisija tiek pilnvarota līdz 2023. gada 15. jūnijam saskaņā ar 49. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai 51. panta 5. punktā minēto pārejas periodu pagarinātu līdz vēlākais 2025. gada 31. decembrim, ja šā panta 6. punktā minētajā ziņojumā parādīts, ka pretējā gadījumā uzraudzīto iestāžu īstenota noteiktu trešo valstu etalonu nepārtraukta izmantošana Savienībā tiktu būtiski apgrūtināta vai tas radītu draudus finanšu stabilitātei.

▼B

55. pants

Paziņojums par etaloniem, kurus izmanto kā atsauci, un par to administratoriem

Ja etalonu izmanto kā atsauci finanšu instrumentā, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punkts, tad minētās regulas 4. panta 1. punktā noteiktajā paziņojumā norāda etalona, uz kuru atsaucas, nosaukumu un tā administratoru.

56. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 596/2014

Regulu (ES) Nr. 596/2014 groza šādi:

1) 

regulas 19. pantu groza šādi:

a) 

iekļauj šādu punktu:

“1.a  

Šā panta 1. punktā minētais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem, kurus veic ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar minētajā punktā minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, ja darījuma brīdī ir spēkā jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a) 

finanšu instruments ir tāda kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma daļa vai akcija, kurā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvars nepārsniedz 20 % no visiem šā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma aktīviem;

b) 

finanšu instruments ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, kurā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvars nepārsniedz 20 % no attiecīgā portfeļa aktīviem;

c) 

finanšu instruments ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma daļa vai akcija vai ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, un persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona nezina un nevarēja zināt ieguldījuma sastāvu vai ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvaru attiecīgā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma vai aktīvu portfeļa kontekstā, turklāt minētajai personai nav pamata uzskatīt, ka emitenta aktīvi vai parāda instrumenti pārsniedz a) vai b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības.

Ja ir pieejama informācija par kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu sastāvu vai ar aktīvu portfeli saistīto riska darījumu īpatsvaru, tad persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona dara visu saprātīgi iespējamo, lai šādu informāciju lietderīgi izmantotu.”;

b) 

7. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Piemērojot b) apakšpunktu, nav jāziņo par darījumiem ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem vai ar atvasinātajiem vai citiem saistītajiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgo darījumu veicis tāda kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieks, kurā ieguldījusi persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona, un ja attiecīgais kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieks rīkojas tikai pēc saviem ieskatiem, kas izslēdz to, ka pārvaldnieks tieši vai netieši saņemtu jebkādus norādījumus vai ieteikumus attiecībā uz portfeļa sastāvu no šā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma ieguldītājiem.”;

2) 

regulas 35. pantu groza šādi:

a) 

panta 2. un 3. punktā frāzi “un 19. panta 13. un 14. punktā” aizstāj ar “19. panta 13. un 14. punktā un 38. pantā”;

b) 

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  
Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 5. vai 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 13. vai 14. punktu vai 38. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;
3) 

regulas 38. pantā iekļauj šādas daļas:

“Komisija pēc apspriešanās ar EVTI līdz 2019. gada 3. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to robežvērtību līmeni, kas 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā ir noteiktas attiecībā uz pārvaldnieku veiktajiem darījumiem gadījumos, kad emitenta akcijas vai parāda instrumenti ir daļa no kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma vai ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, un šajā ziņojumā Komisija izvērtē, vai attiecīgais līmenis ir atbilstīgs vai arī tas būtu jāpielāgo.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai pielāgotu 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības, ja tā minētajā ziņojumā konstatē, ka minētās robežvērtības būtu jāpielāgo.”

57. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/48/EK

Direktīvu 2008/48/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 5. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja kredītlīgumā ir atsauce uz etalonu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 ( *1 ) 3. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks etalona nosaukumu un šā etalona administratoru, kā arī informāciju par iespējamo ietekmi uz patērētāju sniedz atsevišķā dokumentā, ko var pievienot Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijai kā pielikumu.

2) 

direktīvas 27. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu 5. panta 1. punkta trešo daļu. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”

58. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/17/ES

Direktīvu 2014/17/ES groza šādi:

1) 

direktīvas 13. panta 1. punkta otrajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ea) ja līgumi, kuros ir atsauce uz etalonu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 ( 19 ) 3. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, ir pieejami – etalona un to administratoru nosaukumi, kā arī informācija par iespējamo ietekmi uz patērētāju;

2) 

direktīvas 42. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas nepieciešami 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunkta izpildei. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”;

3) 

direktīvas 43. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šīs direktīvas 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunktu nepiemēro kredītlīgumiem, kuri pastāv pirms 2018. gada 1. jūlija.”

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas 3. panta 2. punktu, 5. panta 5. punktu, 11. panta 5. punktu, 13. panta 3. punktu, 15. panta 6. punktu, 16. panta 5. punktu, 20. pantu (izņemot 6. punkta b) apakšpunktu), 21. un 23. pantu, 25. panta 8. un 9. punktu, 26. panta 5. punktu, 27. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 32. panta 9. punktu, 33. panta 7. punktu, 34. panta 8. punktu, 46. pantu, 47. panta 3. punktu un 51. panta 6. punktu piemēro no 2016. gada 30. jūnija.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas 56. pantu piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

PROCENTU LIKMJU ETALONI

Precīzi un pietiekami dati

1. Piemērojot 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, ievades datu izmantošanas prioritārā secība parasti ir šāda:

a) 

datu sniedzēja darījumi pamatā esošajā tirgū, ko iecerēts mērīt ar attiecīgo etalonu, vai, ja ar šādiem darījumiem vien nepietiek, datu sniedzēja darījumi saistītajos tirgos, piemēram:

— 
starpbanku beznodrošinājuma noguldījumu tirgū,
— 
citos beznodrošinājuma noguldījumu tirgos, tostarp noguldījumu sertifikātu un komerciālo vērtspapīru tirgos, un
— 
citos tirgos, piemēram, tādos tirgos kā uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumi, līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi, standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un procentu likmju iespējas līgumi, ar noteikumu, ka minētie darījumi atbilst rīcības kodeksā noteiktajām prasībām attiecībā uz ievades datiem;
b) 

datu sniedzēja novērojumi par trešās personas darījumiem a) apakšpunktā aprakstītajos tirgos;

c) 

saistošā kotācija;

d) 

indikatīvā kotācija vai ekspertu vērtējumi.

2. Piemērojot 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 11. panta 4. punktu, ievades datus var pielāgot.

Jo īpaši ievades datus var pielāgot, piemērojot šādus kritērijus:

a) 

cik drīz pēc ievades datu sniegšanas ir veikts attiecīgais darījums un kāda ietekme ir bijusi notikumiem tirgū, kas risinājušies laikposmā starp darījuma slēgšanas un ievades datu sniegšanas brīdi;

b) 

interpolācija vai ekstrapolācija, izmantojot darījumu datus;

c) 

pielāgojumi, ko veic, lai atspoguļotu datu sniedzēju un citu tirgus dalībnieku kredītspējas izmaiņas.

Uzraudzības funkcija

3. Aizstājot 5. panta 4. un 5. punkta prasības, piemēro šādas prasības:

a) 

procentu likmju indeksa administrators ir izveidojis neatkarīgu uzraudzības komiteju. Informāciju par minētās komitejas sastāvu publisko, pievienojot deklarācijas par jebkādiem interešu konfliktiem un par kārtību, kādā ievēlē vai ieceļ tās locekļus;

b) 

uzraudzības komiteja rīko sanāksmi vismaz reizi četros mēnešos un protokolē katru šādu sanāksmi;

c) 

uzraudzības komiteja darbojas, ievērojot integritāti, un pilda visus 5. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.

Revīzija

4. Procentu likmju etalona administrators izraugās neatkarīgu ārējo revidentu, kuram ir jāpārbauda un jāziņo, vai administrators pilda attiecīgā etalona metodoloģijas un šīs regulas noteikumus. Administratora ārēju revīziju pirmo reizi veic sešus mēnešus pēc rīcības kodeksa ieviešanas un turpmāk to veic reizi divos gados.

Uzraudzības komiteja var pieprasīt veikt procentu likmju etalona datu sniedzēja ārēju revīziju, ja to neapmierina jebkādi tā rīcības aspekti.

Datu sniedzēju sistēmas un kontrole

5. Papildus 16. pantā izklāstītajām prasībām, procentu likmju etalonu datu sniedzējiem piemēro šādas prasības. Regulas 16. panta 5. punktu nepiemēro.

6. Katra datu sniedzēja iesniedzējs un minētā iesniedzēja tiešie vadītāji rakstiski apliecina, ka ir iepazinušies ar rīcības kodeksu un to ievēros.

7. Datu sniedzēja sistēmas un kontrole ietver šādus elementus:

a) 

pienākumu izklāsts katrā uzņēmumā, tostarp nosakot arī iekšējo pakļautības un atbildības hierarhiju, kā arī norādot iesniedzēju un vadītāju atrašanās vietu un identificējot attiecīgās personas un viņu aizstājējus;

b) 

iekšējā kārtība, kādā apstiprina iesniedzamos ievades datus;

c) 

disciplinārās procedūras, kuras īstenojamas gadījumos, kad ir konstatēts manipulācijas mēģinājums vai kad nav ziņots par notikušām manipulācijām vai manipulāciju mēģinājumu, par ko atbildīgas puses, kuras nav saistītas ar datu sniegšanas procesu;

d) 

efektīvas interešu konfliktu pārvaldības procedūras un pasākumi gan datu sniedzēju savstarpējās saziņas, gan datu sniedzēju un citu trešo personu saziņas kontrolei, lai nepieļautu nekādu neatbilstīgu ārēju ietekmi uz personām, kuras ir atbildīgas par likmju iesniegšanu. Iesniedzēji darba vietā ir fiziski nošķirti no procentu likmju atvasināto instrumentu tirgotājiem;

e) 

efektīvas procedūras, ar ko nepieļauj vai kontrolē informācijas apmaiņu starp personām, kas iesaistītas darbībās, kurās ir interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt etalona vajadzībām iesniegtajiem datiem;

f) 

noteikumi, kas nepieļauj nedz datu sniedzēju savstarpējas slepenas vienošanās, nedz arī slepenas vienošanās starp datu sniedzējiem un etalonu administratoriem;

g) 

pasākumi, ar ko nodrošina, ka neviena persona nevar neatbilstīgi ietekmēt to, kā ievades datu izstrādē iesaistītās personas veic attiecīgās darbības;

h) 

likvidēta jebkāda tieša saikne starp ievades datu izstrādē iesaistīto personu atlīdzību un citā darbībā iesaistīto personu atlīdzību vai tās radītiem ieņēmumiem, ja saistībā ar šādām darbībām var rasties interešu konflikts;

i) 

kontroles pasākumi, ar ko konstatē, vai pēc ievades datu izstrādes ir veikti reversie darījumi.

8. Procentu likmju etalona datu sniedzējs glabā izsmeļošu informāciju par:

a) 

visiem ar iesniegtajiem ievades datiem saistītajiem attiecīgajiem aspektiem;

b) 

procesu, kas reglamentē ievades datu noteikšanu un ievades datu apstiprināšanu;

c) 

iesniedzēju identitāti un viņu pienākumiem;

d) 

jebkādu saziņu starp iesniedzējiem un citām personām, tostarp iekšējiem un ārējiem tirgotājiem un brokeriem, saistībā ar iesniedzamo ievades datu noteikšanu;

e) 

jebkādu iesniedzēju saziņu ar administratoru vai citu aprēķina veicēju;

f) 

visiem jautājumiem, kas saņemti par ievades datiem, un atbildes uz minētajiem jautājumiem;

g) 

ziņojumiem par jutīgumu, kas raksturo procentu likmju mijmaiņas darījumu tirdzniecības portfeļus un citus atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības portfeļus, kurus būtiski ietekmē starpbanku procentu likmju noteikšana attiecībā uz ievades datiem.

9. Informāciju saglabā datu nesējā, kas nodrošina, ka ar tajā uzglabāto informāciju turpmāk var iepazīties, izmantojot dokumentētus auditācijas pierakstus.

10. Procentu likmju etalona datu sniedzēja atbildīgais par atbilstību regulāri ziņo vadībai par visiem konstatētajiem faktiem, tostarp par reversajiem darījumiem.

11. Regulāri veic ievades datu un procedūru iekšējo pārskatīšanu.

12. Procentu likmju etalona datu sniedzēja sniegto ievades datu, kā arī rīcības kodeksa un šīs regulas noteikumu izpildes ārējo revīziju pirmo reizi veic sešus mēnešus pēc rīcības kodeksa ieviešanas un turpmāk – reizi divos gados.




II PIELIKUMS

PREČU ETALONI

Metodoloģija

1. Preču etalona administrators oficiāli noformē, dokumentē un publicē ikvienu metodoloģiju, ko administrators izmanto etalona aprēķināšanai. Šādā metodoloģijā ir iekļauts un izklāstīts vismaz turpmāk norādītais:

a) 

visi kritēriji un procedūras, kuras izmanto, lai izstrādātu etalonu, tostarp informācija par to, kā administrators izmanto ievades datus, arī tādus kā konkrētais darījumu apjoms, noslēgtie un paziņotie darījumi, pirkšanas piedāvājumi, pārdošanas piedāvājumi un citi administratora izvērtējumā iekļautie tirgus dati vai izvērtēšanas laikposmi vai intervāli, kāpēc ir izmantota konkrētā atsauces vienība, kā administrators apkopo šādus ievades datus, pamatnostādnes, ar ko reglamentē to, kā vērtētāji pieņem savu lēmumu, un jebkāda cita informācija, piemēram, pieņēmumi, modeļi vai ekstrapolācija, kam izmanto apkopotos datus un ko ņem vērā, veicot izvērtējumu;

b) 

procedūras un prakse, kas izstrādāta, lai nodrošinātu vērtētāju savstarpēju konsekvenci, tiem veicot savus vērtējumus;

c) 

katra tāda kritērija, ko izmanto etalona aprēķināšanai, relatīvo nozīmīgumu, jo īpaši norādot, kādi ievades dati šādi ir izmantoti un kāds kritērijs ir izmantots vērtējuma pamatojumā, lai nodrošinātu etalona aprēķināšanas kvalitāti un integritāti;

d) 

kritēriji, pēc kuriem nosaka darījumu datu minimālo apjomu, kas nepieciešams konkrēta etalona aprēķināšanai. Ja šāda robežvērtība nav sniegta – paskaidro iemeslus, kāpēc minimālais apjoms nav noteikts, tostarp izklāstot procedūras, kas izmantojamas tad, ja darījumu datu nav;

e) 

kritēriji, kas attiecas uz izvērtēšanas laikposmiem, kad ir iesniegts mazāk datu, nekā metodoloģijā ieteiktā darījumu datu robežvērtība vai kā noteikts obligātajos administratora kvalitātes standartos, tostarp jebkādas alternatīvas vērtēšanas metodes, arī teorētiski aplēšu modeļi. Minētie kritēriji izskaidro procedūras, kas izmantojamas, ja darījumu datu nav;

f) 

kritēriji, ar ko nosaka ievades datu savlaicīgu sniegšanu un to, kā šādi ievades dati sniedzami – elektroniski, pa tālruni vai kā citādi;

g) 

kritēriji un procedūras attiecībā uz izvērtēšanas laikposmiem, kad viens vai vairāki datu sniedzēji nodrošina ievades datus tādā apjomā, kas ir būtiska daļa no visiem attiecīgajam etalonam vajadzīgajiem ievades datiem. Administrators minētajos kritērijos un procedūrās arī definē to, kas ir uzskatāms par būtisku daļu katra etalona aprēķināšanai;

h) 

kritēriji, saskaņā ar kuriem darījumu datus etalona aprēķināšanai var neizmantot.

2. Preču etalona administrators publicē tās metodoloģijas pamatelementus, kuru administrators izmanto katram izstrādātajam un publicētajam preču etalonam vai attiecīgā gadījumā – katrai izstrādāto un publicēto etalonu grupai, vai arī nodrošina, ka attiecīgie metodoloģijas pamatelementi ir pieejami.

3. Līdz ar 2. punktā minēto metodoloģiju preču etalona administrators arī apraksta un publicē visu turpmāk minēto:

a) 

pamatojumu, ar kādu pieņemta konkrēta metodoloģija, ietverot visus cenu korekcijas paņēmienus un arī pamatojumu tam, kāpēc laikposms vai intervāls, kurā ievades dati tiek pieņemti, ir ticams fiziskā tirgus vērtību rādītājs;

b) 

konkrētas metodoloģijas iekšējās pārskatīšanas un apstiprināšanas procedūru, norādot arī to, cik bieži notiek šāda pārskatīšana;

c) 

konkrētas metodoloģijas ārējās pārbaudes procedūru, tostarp procedūras, ko īsteno, lai panāktu metodoloģijas pieņemšanu tirgū, šajā nolūkā apspriežoties ar lietotājiem par būtiskām izmaiņām attiecīgo etalonu aprēķināšanas procesos.

Izmaiņas metodoloģijā

4. Preču etalona administrators pieņem un dara lietotājiem zināmas sīki izstrādātas procedūras, saskaņā ar kurām īstenojams ierosinājums būtiski mainīt metodoloģiju, un šādu būtisku izmaiņu pamatojumu. Minētās procedūras ir saskaņā ar primāro mērķi, proti, administratora pienākumu nodrošināt sava etalona aprēķināšanas pastāvīgu integritāti un īstenot izmaiņas, kas nodrošina tā tirgus raitu darbību, uz kuru šādas izmaiņas attiecas. Šādas procedūras paredz, ka:

a) 

tiek sniegts iepriekšējs paziņojums konkrētā termiņā, kas dod lietotājiem pietiekami daudz iespēju analizēt un izteikt piezīmes par ierosināto izmaiņu ietekmi, ņemot vērā to, kā administrators ir aprēķinājis vispārējos apstākļus;

b) 

lietotāji izsaka piezīmes un administrators uz tām atbild un ka pēc attiecīgā apspriešanās laikposma administratora atbildes ir pieejamas visiem tirgus lietotājiem, ja vien attiecīgo piezīmju autors nav pieprasījis ievērot konfidencialitāti.

5. Preču etalona administrators regulāri pārskata savu metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka tā ticami atspoguļo fizisko tirgu, kurš tiek novērtēts, un ietver kārtību, kā tiek ņemts vērā attiecīgo lietotāju viedoklis.

Etalonu aprēķināšanas kvalitāte un integritāte

6. Preču etalona administrators:

a) 

sīki izklāsta kritērijus, pēc kuriem definē fizisko preci, kam piemēro konkrēto metodoloģiju;

b) 

nosaka šādu ievades datu prioritāro secību, ja tas ir saskaņā ar tā metodoloģiju:

i) 

noslēgtie un paziņotie darījumi;

ii) 

pirkšanas piedāvājumi un pārdošanas piedāvājumi;

iii) 

cita informācija.

Ja noslēgtiem un paziņotiem darījumiem prioritāti nepiešķir, jābūt paskaidrotiem iemesliem, kā prasīts 7. punkta b) apakšpunktā;

c) 

veic pietiekami daudz pasākumu, kuru mērķis ir panākt, ka iesniegtie ievades dati, kas ņemti vērā etalona aprēķinā, ir labticīgi, proti, ka puses, kas iesniegušas ievades datus, ir veikušas vai ir gatavas veikt darījumus, kuri rada šādus ievades datus, un ka noslēgtie darījumi ir veikti neatkarīgi viens no otra, un īpašu uzmanību velta saistītu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem;

d) 

izveido un izmanto procedūras, ar ko konstatē anomālus vai aizdomīgus darījumu datus, un glabā informāciju par lēmumiem neiekļaut darījumu datus administratora etalona aprēķināšanas procesā;

e) 

mudina datu sniedzējus iesniegt visus ievades datus, kas ir to rīcībā un kas atbilst administratora kritērijiem minētajam aprēķinam. Ciktāl iespējams un ja tas ir samērīgi, administratori cenšas nodrošināt, lai iesniegtie ievades dati reprezentatīvi atspoguļotu datu sniedzēju faktiski noslēgtos darījumus; un

f) 

izmanto attiecīgu pasākumu sistēmu, lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro administratora piemērojamos ievades datu kvalitātes un integritātes standartus.

7. Ciktāl tas saprātīgi iespējams, neskarot plānoto etalona publicēšanu, preču etalona administrators par katru aprēķinu izklāsta un publicē šādu informāciju:

a) 

koncentrētu skaidrojumu, lai veicinātu etalona abonētāja vai kompetentās iestādes spēju saprast, kā ir veikts aprēķins, tostarp vismaz vērtējamā fiziskā tirgus lielumu un likviditāti (piemēram, iesniegto darījumu skaitu un apjomu), apjoma diapazonu un vidējo apjomu, cenu diapazonu un vidējo cenu, kā arī katra aprēķinā izmantoto ievades datu veida provizorisku procentuālo īpatsvaru; iekļauj jēdzienus, kuri attiecas uz cenu noteikšanas metodoloģiju, piemēram, uz darījumu balstīts, uz starpību balstīts, vai intrapolēts vai ekstrapolēts; un

b) 

koncentrētu skaidrojumu par to, kādā apmērā un ar kādu pamatojumu attiecīgajam aprēķinam ir izmantots vērtējums, kurā nolemts neņemt vērā konkrētus datus, kas citādi atbilst attiecīgā aprēķina metodoloģijas prasībām, un kurā cenas balstās uz starpību vai intrapolāciju, ekstrapolāciju, vai kurā pārdošanas vai pirkšanas piedāvājumiem ir piešķirts lielāks svars nekā noslēgtajiem darījumiem.

Ziņošanas procesa integritāte

8. Preču etalona administrators:

a) 

precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka, kurš var iesniegt administratoram ievades datus;

b) 

ir ieviesis kvalitātes kontroles procedūras, ar ko vērtē datu sniedzēja identitāti un visus tos datu iesniedzējus, kuri paziņo ievades datus, kā arī šādu iesniedzēju tiesības rīkoties datu sniedzēja vārdā, paziņojot ievades datus;

c) 

precizē kritērijus, ko piemēro datu sniedzēja darbiniekiem, kuriem ir atļauts datu sniedzēja vārdā iesniegt ievades datus administratoram; mudina datu sniedzējus nodrošināt, ka darījumu datus iesniedz to administratīvais un tehniskais personāls, un cenšas apstiprināt datus no citiem avotiem, ja darījumu datus saņem tieši no tirgotāja; un

d) 

īsteno iekšējos kontroles pasākumus un rakstiskas procedūras, lai atklātu saziņu starp datu sniedzējiem un vērtētājiem gadījumos, kad aprēķināšanu cenšas ietekmēt kādas personas (datu sniedzēja, tā darbinieku vai kādas trešās personas) tirgus pozīcijas uzlabošanas nolūkā vai kad cenšas piespiest vērtētāju pārkāpt administratora noteikumus vai pamatnostādnes, vai lai identificētu datu sniedzējus, kuri mēdz sniegt anomālus vai aizdomīgus darījumu datus. Minētās procedūras, cik iespējams, ietver noteikumu, kas paredz, ka administrators var plašāk veikt izmeklēšanu datu sniedzēja uzņēmumā. Kontroles pasākumi ietver tirgus rādītāju savstarpēju salīdzināšanu iesniegtās informācijas validēšanas nolūkā.

Vērtētāji

9. Saistībā ar vērtētāja pienākumu preču etalona administrators:

a) 

pieņem un ir sīki izstrādājis iekšējos noteikumus un pamatnostādnes par vērtētāju atlasi, tostarp noteicis vērtētājiem vajadzīgā izglītības, pieredzes un prasmju līmeņa minimumu, kā arī vērtētāju kompetences periodiskas pārskatīšanas procesu;

b) 

ir veicis pasākumus, kas nodrošina, ka aprēķinus var veikt konsekventi un regulāri;

c) 

nodrošina, ka tam pastāvīgi ir vērtētāji, un plāno savu vērtētāju pēctecību, tā garantējot, ka aprēķini tiek veikti konsekventi un ka tos veic darbinieki ar vajadzīgo zināšanu līmeni; un

d) 

izveido iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošina aprēķinu integritāti un ticamību. Saskaņā ar šādiem iekšējās kontroles pasākumiem un procedūrām prasa vismaz pastāvīgu vērtētāju uzraudzību, lai nodrošinātu, ka metodoloģija ir pareizi piemērota, un nosaka iekšējās apstiprināšanas procedūras, ko īsteno uzraudzītājs, pirms cenas tiek laistas izplatīšanai tirgū.

Revīzijas liecības

10. Preču etalona administrators ir izstrādājis noteikumus un procedūras, kas ļauj dokumentēt vienlaicīgi svarīgu informāciju, tostarp:

a) 

visus ievades datus;

b) 

lēmumus, ko pieņēmuši vērtētāji, aprēķinot katru etalonu;

c) 

vai aprēķinā nav ņemts vērā kāds darījums, kas citādi ir atbilstīgs šāda aprēķina attiecīgās metodoloģijas prasībām, un šādas rīcības pamatojumu;

d) 

katra vērtētāja identitāti un ikvienas tās personas identitāti, kas iesniegusi vai kā citādi sagatavojusi a), b) vai c) apakšpunktā minēto informāciju.

11. Preču etalona administrators ir pieņēmis noteikumus un procedūras, kas nodrošina, ka attiecīgās informācijas revīzijas liecības tiek glabātas vismaz piecus gadus, lai dokumentētu administratora īstenoto aprēķināšanas procesu.

Interešu konflikti

12. Preču etalona administrators nosaka atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, ar ko konstatē, atklāj, pārvalda vai mazina un nepieļauj interešu konfliktus un ar ko nodrošina aprēķinu integritātes un neatkarības aizsardzību. Minētās politikas nostādnes un procedūras regulāri pārskata un atjaunina, un tās:

a) 

nodrošina, ka etalona aprēķinus neietekmē komerciālas vai personiskas darījumu attiecības vai intereses, kas jau izveidojušās vai varētu būt iespējamas starp administratoru vai tā filiālēm, darbiniekiem, klientiem, ikvienu tirgus dalībnieku vai ar tiem saistītajām personām;

b) 

nodrošina, ka administratora darbinieku personiskās intereses un darījumu attiecības nevar kaitēt administratora funkcijām, tostarp no darba brīvajā laikā, ceļojot, piekrītot izklaides iespējām vai pieņemot dāvanas un viesmīlību, ko piedāvā administratora klienti vai citi preču tirgus dalībnieki;

c) 

konfliktu konstatēšanas gadījumā nodrošina funkciju pienācīgu nodalīšanu administratora struktūrā ar uzraudzību, atlīdzību, sistēmu pieejamību un informācijas plūsmām;

d) 

aizsargā administratora saņemtās vai sagatavotās informācijas konfidencialitāti, ievērojot administratoram noteiktos izpaušanas pienākumus;

e) 

aizliedz administratora vadītājiem, vērtētājiem un citiem darbiniekiem piedalīties etalona aprēķināšanā, iesaistoties pirkšanas piedāvājumos, pārdošanas piedāvājumos un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā; un

f) 

ļauj efektīvi risināt jebkādu konstatēto interešu konfliktu, kas varētu veidoties starp administratora etalona izstrādes darbību (tostarp visiem darbiniekiem, kas pilda etalona aprēķināšanas pienākumus vai kā citādi piedalās šo pienākumu izpildē) un citu administratora darbības veidu.

13. Preču etalona administrators nodrošina, ka attiecībā uz pārējiem administratora darbības veidiem ir spēkā atbilstīgas procedūras un mehānismi, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt iespējamību, ka interešu konflikti varētu ietekmēt etalona aprēķinu integritāti.

14. Preču etalona administrators nodrošina, ka ir nodalījis pakļautību starp vadītājiem, vērtētājiem un pārējiem darbiniekiem un vadītāju pakļautību administratora augstākā līmeņa vadītājiem un administratora valdei un tā garantējis:

a) 

ka administrators var pienācīgi pildīt šīs regulas prasības; un

b) 

ka pienākumi ir precīzi noteikti un nav konfliktējoši un ka nerodas šķietama konflikta iespaids.

15. Tiklīdz preču etalona administrators uzzina par interešu konfliktu, kas radies administratora īpašumtiesību dēļ, tas par to informē savus lietotājus.

Sūdzības

16. Preču etalona administrators ir izstrādājis un publicē sūdzību izskatīšanas politiku, nosakot procedūras, saskaņā ar kurām tiek saņemti, izvērtēti un glabāti dati par sūdzībām, kas iesniegtas par administratora īstenoto aprēķināšanas procesu. Šādi sūdzību mehānismi garantē, ka:

a) 

administratora etalona abonenti var iesniegt sūdzību par to, vai konkrēta etalona aprēķins atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām etalona aprēķināšanas izmaiņām, metodoloģijas piemērošanu saistībā ar konkrēta etalona aprēķiniem un citiem redakcionāliem lēmumiem, kas saistīti ar etalona aprēķināšanas procesu;

b) 

ir konkrēts grafiks sūdzību izskatīšanai;

c) 

oficiālas sūdzības, kas iesniegtas par administratoru un tā darbiniekiem, minētais administrators izskata laikus un godīgi;

d) 

izmeklēšanu veic neatkarīgi no darbiniekiem, kas varētu būt saistīti ar sūdzības priekšmetu;

e) 

administrators cenšas nevilcinoties pabeigt izmeklēšanu;

f) 

administrators rakstiski un pieņemamā termiņā informē sūdzības iesniedzēju un jebkuru citu attiecīgo pusi par izmeklēšanas rezultātu;

g) 

sūdzības iesniedzējs ne vēlāk kā sešos mēnešos pēc sākotnējās sūdzības iesniegšanas dienas var vērsties pie neatkarīgas trešās personas, kuru izraudzījies administrators, ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar to, kā attiecīgais administrators ir izskatījis sūdzību, vai nav apmierināts ar administratora lēmumu; un

h) 

ka visus dokumentus, kuri attiecas uz sūdzību, arī tos, kas saņemti no sūdzības iesniedzēja, un administratora paša reģistrētos datus, glabā vismaz piecus gadus.

17. Domstarpības par nākamās dienas cenu noteikšanu, kuras nav oficiālas sūdzības, izšķir preču etalona administrators, īstenojot savas atbilstīgās standarta procedūras. Ja sūdzības rezultātā cena tiek mainīta, sīkas ziņas par minēto cenas izmaiņu pēc iespējas ātrāk paziņo tirgū.

Ārējā revīzija

18. Preču etalona administrators izraugās neatkarīgu ārējo revidentu, kuram ir atbilstīga pieredze un kurš var veikt attiecīgu pārbaudi un ziņot par to, kā administrators ievēro paša noteiktos metodoloģijas kritērijus un pilda šīs regulas prasības. Revīziju veic katru gadu un revīzijas ziņojumu publicē trīs mēnešos pēc attiecīgās revīzijas, vajadzības gadījumā papildus veicot starpposma revīzijas.

▼M1




III PIELIKUMS

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni

ES Klimata pārejas etalonu metodoloģija

1. 

ES klimata pārejas etalona administrators noformē, dokumentē un publisko metodoloģiju, ar ko aprēķina etalonu, norādot turpmāk minēto informāciju, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un darījumdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 ( 20 ):

a) 

etalona galvenos komponentus;

b) 

visus etalona metodoloģijā izmantotos kritērijus un metodes, tostarp atlases un svēruma piešķiršanas aspektus, metriku un aizstājējus;

c) 

kritērijus, ko piemēro, lai izslēgtu aktīvus vai uzņēmumus, kuri ir saistīti ar tādu oglekļa pēdas apmēru vai fosilās degvielas rezervju apmēru, kas ir nesavienojami ar iekļaušanu etalonā;

d) 

kritērijus dekarbonizācijas trajektorijas noteikšanai;

e) 

dekarbonizācijas trajektorijas noteikšanai izmantoto datu veidu un avotu:

i) 

1. darbības jomas oglekļa emisijas, proti, emisijas, kas rodas no tāda uzņēmuma kontrolētiem avotiem, kas izdod pamatā esošos aktīvus;

ii) 

2. darbības jomas oglekļa emisijas, proti, emisijas no iegādātas elektroenerģijas, tvaika vai citu enerģijas avotu patēriņa augšposmā no uzņēmuma, kas izdod pamatā esošos aktīvus;

iii) 

3. darbības jomas oglekļa emisijas, proti, visas netiešās emisijas, kas nav ietvertas i) un ii) punktos un kas rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma vērtības ķēdē, tostarp gan augšposma, gan lejasposma emisijas, jo īpaši nozarēm, kurām ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

iv) 

vai datos tiek izmantotas produkta vides pēdas un organizācijas vides pēdas metodes, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai tiek izmantoti globāli standarti, piemēram, Finanšu stabilitātes padomes ar klimatu saistītas finanšu informācijas publiskošanas darba grupas standarti;

f) 

indeksa portfeļa kopējās oglekļa emisijas.

Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj izsekošanas kļūdu starp ES klimata pārejas etalonu un mātes indeksu.

Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj attiecību starp ES klimata pārejas etalonā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību un mātes indeksā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību.

ES Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu metodoloģija

2. 

Papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administrators norāda formulu vai aprēķinu, kas tika izmantots, lai noteiktu, vai emisijas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/943.

Metodoloģijas izmaiņas

3. 

ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori pieņem procedūras, ar ko dara lietotājiem zināmas izmaiņas savā metodoloģijā. Viņi minētās procedūras publisko, un publisko jebkuras ierosinātās izmaiņas savai metodoloģijai un pamatojumu minētajām izmaiņām. Minētās procedūrām ir jāatbilst vispārējam mērķim, proti, etalonu aprēķinu atbilstībai 3. panta 1. punkta 23.a un 23.b apakšpunktiem. Minētajās procedūrās:

a) 

tiek sniegts iepriekšējs un savlaicīgs paziņojums, lai etalonu lietotāji varētu pietiekami izanalizēt un izteikties par šādu ierosināto izmaiņu ietekmi, ņemot vērā administratoru veikto vispārējo apstākļu aprēķinu;

b) 

ir paredzēta etalonu lietotāju iespēja izteikties par minētajām izmaiņām un administratoru iespēja uz minētajām piezīmēm atbildēt, un attiecīgās piezīmes ir pieejamas pēc jebkāda noteikta apspriešanās perioda, izņemot, ja piezīmes izteikusī persona ir pieprasījusi konfidencialitāti.

4. 

ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka viņu etalonu uzticami ataino norādītos mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā visu attiecīgo lietotāju viedokļi.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

( 6 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

( 7 ) Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

( 11 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 16 ) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

( 17 ) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).”;

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.)”;

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

Top