NAT/951
Sabiedrības atbalsta nostiprināšana ES vides politikā – Astotā vides rīcības programma
ATZINUMS
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
2030. gada perspektīva – Astotās vides rīcības programmas pielikumā iekļaujamo svarīgāko vides aizsardzības pasākumu novērtējums ar mērķi nodrošināt sabiedrības atbalstu vides politikai
(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Dānijas pieprasījuma)
Ziņotājs: Lutz Ribbe
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Padomes prezidentvalsts Dānijas vēstule, 7/2/2025
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
25/6/2025
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
48/0/2
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
D/M/GGGG
|
|
Plenārsesija Nr.
|
598
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Komisija, turpinot Astotās vides rīcības programmas vidusposma novērtējumu, apsvērs, vai ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par Astotās vides rīcības programmas pielikumu, kurā jāiekļauj plašāks to darbību saraksts, kas jāveic minēto mērķu sasniegšanai, kā arī atbilstošs darbību īstenošanas grafiks. Prezidentvalsts Dānija lūgusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) izstrādāt atzinumu par šo tematu.
1.2.EESK uzskata, ka tiesību akta priekšlikums par jaunu VRP pielikumu nav absolūti nepieciešams. No tā, ka jau tā garajā risināmo problēmu sarakstā tiks minēti vēl citi būtiski jautājumi, nebūs nekāda labuma. Gluži pretēji, būtu jāsāk būtiskas pārdomas par dažiem vispārējiem principiem, uz kuriem jābalsta turpmākā vides politika, precīzāk, ilgtspējas politika, kas, kā zināms, ir vides politikas, sociālās politikas un ekonomikas politikas simbioze.
1.3.Tāpēc šajā atzinumā minētas vairākas svarīgas jomas, kuras EESK bieži ir atzinusi par iekļaujamām, taču politikas veidotāji nav pienācīgi ņēmuši vērā tās priekšlikumus. Tagad visiem vajadzētu būt kļuvis skaidrs, ka stingra vides aizsardzība ir svarīga nākotnes veidošanas risinājuma daļa, nevis problēma, kā to joprojām uzskata daudzās dalībvalstīs.
1.4.Vides politika joprojām ir sava veida “zaļais nostūris”. Tā daudzus jautājumus risina pareizi, taču formulē tos daudziem iedzīvotājiem un, šķiet, arī daudziem vides jautājumus nepārzinošiem politiķiem nesaprotami un tādējādi atrauti no sabiedrības. Piemēram, kad runa ir par “nepieciešamām sistēmiskām pārmaiņām” vai norāda, ka pārkāptas “planētas robežas”, tas ir jāpaskaidro. Daudz elastīgāk jāformulē, ko tas konkrēti nozīmē, kā tas ietekmēs cilvēku un uzņēmumu ikdienu un darba apstākļus un kāda tāpēc būs ietekme uz citām politikas jomām. Tikai tad cilvēki izpratīs problēmas un bažīsies par tām. To pilnībā diemžēl neveic nedz Astotās vides rīcības programma, nedz vides politika.
1.5.EESK joprojām uzskata, ka liela, it īpaši José-Manuel Barroso vadītās Komisijas, politiska kļūda bija lēmums neturpināt tā brīža ilgtspējas stratēģiju. Ar zaļo kursu ES vēlāk centās kompensēt vismaz lielu šā trūkuma daļu. EESK tomēr uzskata, ka zaļā kursa sociālā ietekme joprojām ir pārāk maza un tāpēc tas neaizstāj ilgtspējas stratēģiju. Tāpēc Komiteja vēlreiz aicina izstrādāt “ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam”, kurā būtu arī pietiekami ņemta vērā un integrēta nepieciešamās pārkārtošanās sociālā dimensija.
1.6.Astotajā vides rīcības programmā minētā nepieciešamība izstrādāt jaunu mūsu labklājības rādītāju (“IKP un ne tikai”) nav tikusi tālāk par vides aizsardzības speciālistu teorētiskajām un zinātniskajām debatēm. EESK būtu gandarīta, ja prezidentvalstij Dānijai izdotos pārliecināt par finansēm un ekonomiku atbildīgos ministrus sākt šīs debates un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem.
1.7.Tā kā ilgtspējas pasākumiem vajadzīgā finansējuma apmērs un arī konkurence (aizsardzības politika) budžeta līdzekļu saņemšanas jomā nākotnē pieaugs, jānodrošina gan kārtējo izdevumu efektivitāte, gan videi un veselībai kaitīgu subsīdiju ātra atcelšana.
1.8.Politikas veidotājiem daudz nopietnāk jāuztver zinātniskie pierādījumi un brīdinājumi, kā arī uz nākotni vērstas augšupējas iniciatīvas. Ja, kā klimata politikā notika ar 1,5 °C mērķi, tiek izvirzīti politiski mērķi, kas pārsniedz planētas iespēju robežas, nākotnes veidošana nav iespējama.
1.9.Jāpalielina gan iedzīvotāju, gan politikas veidotāju un pārvaldes darbinieku informētība par ilgtspējas jautājumiem. To sarežģī tas, ka informācijas politiku dažkārt sekmīgi torpedē aprindas, kurām ir citas intereses.
1.10.EESK aicina vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai stiprinātu sabiedrības atbalstu ES vides un ilgtspējas politikai. Vajadzīga sistemātiska iesaistīšana visās iespējamās ikdienas dzīves jomās, tostarp nodarbinātības jomā. Tas ir vienīgais veids, kā panākt veicamo pārmaiņu saprotamību un sociālu taisnīgumu.
2.Atzinuma konteksts
2.1.Ar 2022. gada 6. aprīļa lēmumu Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Astoto vides rīcības programmu līdz 2030. gadam. EESK 2021. gada 27. janvāra atzinumā par Komisijas priekšlikumu (līdzīgi kā atzinumā par Septīto vides rīcības programmu) jau bija izteikusi ļoti kritiskus komentārus par Astotās vides rīcības programmas saturu un ietekmi.
2.2.EESK norādīja, ka tobrīd priekšlikumā tā varēja saskatīt “tikai ļoti nelielu pievienoto vērtību”, jo “priekšlikums pievēršas vispārīgiem situācijas aprakstiem un nodomu deklarācijām, nevis saturiskai būtībai un darbībām”, bet nemin konkrētus instrumentus vai pasākumus. EESK tāpēc atzīmēja, ka “Komisijas priekšlikums apstiprina viedokli, ko Komiteja atkārto jau gadiem ilgi: nav zināšanu trūkuma attiecībā uz to, kas būtu jādara. Trūkst labi zināmu un sen izlemtu pasākumu īstenošanas un politiskās gribas.”
2.3.Tāpēc EESK aicināja rīkot fundamentālas debates par vides rīcības programmu nozīmi un vērtību un atkārtoti aicina izstrādāt atsevišķu “ES Ilgtspējīgas attīstības programmu 2050. gadam”. Norādījumus, kā šajā procesā labāk integrēt pilsonisko sabiedrību, Komiteja formulēja divos svarīgos atzinumos: “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni — stratēģija 2050. gadam” un “Nevienu neatstāt novārtā, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”. Tomēr Komisija, Padome un EP gandrīz vispār neņēma vērā tajos minētās ieceres un ierosinātos pasākumus.
2.4.Ar minēto lēmumu Eiropas Parlaments un Padome uz EESK izteikto kritiku nereaģēja pēc būtības. Tomēr pretēji Komisijas priekšlikumam 5. pantā nolemts veikt vidusposma pārskatīšanu, lai novērtētu, vai Komisijai jānāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu par pielikumu Astotai vides programmai pēc 2025. gada, kurā jāiekļauj to darbību saraksts, kas jāveic minēto mērķu sasniegšanai, kā arī atbilstošs darbību īstenošanas grafiks.
2.5.Nākamā prezidentvalsts Dānija vēlas aktīvi virzīt šīs debates un tāpēc lūdza EESK izstrādāt šo izpētes atzinumu. Tajā varētu novērtēt vides politikas pasākumus, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata par svarīgākajiem Eiropas Savienībai 2025.–2030. gadā un kas veicami, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu ES vides politikai.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.Gan dažādie Eiropas Vides aģentūras ziņojumi, analīze par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu saskaņā ar ANO Programmu 2030. gadam, gan publiskotais vidusposma ziņojums par Astoto vides programmu liecina, ka paredzētie pasākumi veicinājuši progresu, tomēr lielākajā daļā vides politikas jomu tie nav pietiekami. Piemēram, Astotās vides programmas vidusposma pārskatā secināts, ka
·jāpaātrina emisiju samazināšanas temps, lai gandrīz trīskāršotu pēdējos 10 gados sasniegtos gada vidējos samazinājuma rādītājus;
·jādara vairāk, lai panāktu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazināšanu, izmantojot CO2 piesaistītājus;
·bioloģiskās daudzveidības politikas jomā joprojām pastāv būtiskas problēmas, piemēram, parasto putnu sugu populācijas samazināšanās un lauku putnu skaita strauja samazināšanās; tādēļ esot vajadzīgas lielākas investīcijas dabā, bet 2026. un 2027. gadam noteiktie finansējuma mērķrādītāji, iespējams, netikšot sasniegti;
·ES patēriņa pēda pārsniegusi planētas iespēju robežas un laikposmā no 2010. līdz 2021. gadam palielinājusies vēl par 4 %, un spiediens uz zemes platību aizņemšanu nav mazinājies; tas izskaidrojams ar pašreizējiem patēriņa modeļiem pārtikas, mājokļu un transporta jomā;
·ūdens trūkums tagad skar gandrīz trešdaļu ES teritoriju;
·tiesiskā regulējuma bieži vien netrūkst, bet tas netiek īstenots (20 % no visām Komisijas izskatītajām pārkāpuma lietām joprojām attiecas uz vides politiku).
3.2.Tāpēc EESK vairākkārt paustās šaubas: a) par politisko gribu un b) par vides rīcības programmu efektivitāti joprojām nav mazinājušās. Ar rīcības programmām bez rīcības un instrumentiem nevar veidot vides politiku. Astotajā vides rīcības programmā tomēr minētas un raksturotas aktuālās un aplūkojamās tematiskās jomas un dažkārt dramatiskā situācija, kurā joprojām atrodas vides politika.
3.3.Līdztekus Astotās vides rīcības programmas vidusposma novērtējumam arī vides politikas īstenošanas pārskats 2025. gadā liecina par lielajiem trūkumiem vides politikas jomā. EESK uzskata, ka vides politikas īstenošanas pārskats 2025. gadā ir laba iespēja apzināt galvenās problēmas un labas prakses piemērus. Šī pārskata rezultāti ir svarīgs ieguldījums ierosinātajā Astotās vides rīcības programmas pielikumā. Nedrīkst neievērot dažādos secinājumus, kas atkārtoti tiek minēti vides politikas īstenošanas pārskatos, tie ir labāk jāizmanto, lai atjauninātu stratēģiskās politikas jomas un novērstu īstenošanas nepilnības.
3.4.EESK īpaši atbalsta tos vides rīcības programmā un tai pievienotajos dokumentos paustos apgalvojumus, kuri skaidri liecina, ka daudzās mūsu darbības jomās šodien ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas. Ļoti pamatoti norādīts, ka šādas sistēmiskas pārmaiņas “ietver fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas prasa būtiskus pārveidojumus un sistēmas mērķu, stimulu, tehnoloģiju, sociālās prakses un normu, kā arī zināšanu sistēmu un pārvaldības pieeju pārorientāciju”.
3.5.Šādi paziņojumi nav jauni. Jau pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (daļa no toreizējās stratēģijas “Eiropa 2020”) un Septītajā vides rīcības programmā runa ir par to, ka vajadzīgas “nozīmīgas izmaiņas enerģētikas, rūpniecības, lauksaimniecības un transporta sistēmās”. EESK uzskata, ka lielākā līdzšinējās (vides) politikas nepilnība ir tā, ka vispār vēl nav aprakstīts, kā šīs nozīmīgās sistēmiskās pārmaiņas konkrēti izpaudīsies, kāda būs to ietekme uz visu iesaistīto personu dzīves realitāti un kā varētu panākt ieinteresēto personu atbalstu šīm pārmaiņām. Jau vairāk nekā pirms 20 gadiem Komiteja norādīja, ka tas noteikti jāpaveic.
4.Īpašas piezīmes
4.1.EESK uzskata, ka tiesību akta priekšlikums par jaunu VRP pielikumu nav absolūti nepieciešams. No tā, ka jau tā garajā risināmo problēmu sarakstā tiks minēti vēl citi būtiski jautājumi, nebūs nekāda labuma. Gluži pretēji, būt jāsāk būtiskas pārdomas par dažiem vispārējiem principiem, uz kuriem jābalsta turpmākā vides politika, precīzāk, ilgtspējas politika, kas, kā zināms, ir vides politikas, sociālās politikas un ekonomikas politikas simbioze.
Informētība kā politikas pasākumu pamats
4.2.Cilvēki mēdz uzskatīt, ka lietas, kuru dramatiskās sekas viņi ne vienmēr nekavējoties izjūt personīgi, ir mazāk draudošas vai nozīmīgas, vai pat nepievērš tām vērību. Tas apgrūtina politisku rīcību. To ilustrē divi piemēri:
·Mums sabiedrībā diezgan pamatoti notiek plašas debates par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Katru gadu uz Eiropas ceļiem mirst vairāk nekā 20000 cilvēku, un gandrīz katrs iedzīvotājs pazīst kādu, kas bijis tieši vai netieši iesaistīts šādā negadījumā. Šis skaits raisa cilvēkos bažas, un tāpēc viņi atbalsta pretpasākumu īstenošanu. Eiropā no karstuma viļņiem mirst trīsreiz vairāk cilvēku, 2021. gadā Eiropas Savienībā 253 000 cilvēku (t.i. 12 reizes vairāk nekā satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits) nāves cēlonis bija smalkās cietās daļiņas. Taču tie gandrīz visi ir “anonīmi nāves gadījumi”, neviens savā lokā nezina cilvēkus, kuru nāvei būtu šāds cēlonis. Tas ietekmē iespējas veikt politikas pretpasākumus, it īpaši tāpēc, ka šo jautājumu lielā mērā apspriež tikai vides politikas veidotāji, nevis, piemēram, veselības politikas un ekonomikas politikas veidotāji.
·Jaunā draudošā militārās drošības situācija pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā būtiski ietekmēs publiskos budžetus. Simtiem miljardu eiro tiks atvēlēti reaģēšanai uz šiem draudiem. Tas ir pieņemami lielai sabiedrības daļai, jo apdraudējums nav noliedzams. Arī klimata pārmaiņu vai bioloģiskās daudzveidības zuduma radītais apdraudējums cilvēcei ir akūts un būtisks, bet mazāk “redzams”. Tāpēc vēl jo grūtāk tad ir uz šo apdraudējumu reaģēt ar “stingriem” politikas pasākumiem.
4.3.Grūtības palielina arī tas, ka politiķi paši pienācīgi nenovērtē dramatisko situāciju. Šajā kontekstā vēl viens piemērs, kas saistīts ar Astoto vides rīcības programmu. Vairākkārt norādīts, ka joprojām tiek pārkāptas “dažas planētas iespēju robežas”. EESK vairākkārt 'vērsusi uzmanību uz to, ka ir svarīgi pēc iespējas precīzāk aprakstīt šīs planētas iespēju robežas, skaidri informēt par pārsniegšanas sekām un izstrādāt rādītājus, kas būtu jāizmanto kā politikas pasākumu kompass un kas būtu īpaši jāuzrauga. Tas vēl nav izdarīts; un sekas nav tālu jāmeklē.
4.4.Svarīgi ir skaidri apzināties, ka planētas iespēju robežas nevar definēt politikas veidotāji. To apzināšana vispirms ir zinātnes uzdevums; kā saistībā ar klimata pārmaiņām to dara Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Politikas veidotāju uzdevums būtu izdarīt vajadzīgos secinājumus un atbilstoši rīkoties.
4.5.Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, kas pieņemta 1992. gadā, 2. pantā noteikts, ka tās mērķis ir “stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmeni, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā”. Parīzes nolīgums iezīmēja attālināšanos no šā kvalitatīvā mērķa (planētas iespēju robežu respektēšanas), un tā vietā tika izvirzīts politiski kvantitatīvs (1,5 grādu) mērķis. Politikas pasākumi un informēšana par panākumiem vai neveiksmēm tagad tiek vērsta uz šo mērķi.
4.6.Tomēr 1,5 C mērķrādītājs nepārprotami ir ārpus planētas iespēju robežām: vēl pirms 1,5 °C mērķa sasniegšanas jau vērojama visu Eiropas ledāju un ledus segu kušana un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi (vētras, sausums, plūdi utt.). Tāpēc sabiedrībai sniegtā informācija, ka jau 1,5 °C mērķis jau sasniegts vai drīz tiks sasniegts, ir bīstams vēstījums, jo tas mazina nepieciešamību rīkoties un rada pilnīgi nepiemērotu drošības sajūtu. Jānorāda, ka letālas būs ne tikai tiešās vides un no tām izrietošās ekonomiskās sekas. Līdz šim maz debatējam par to, ko mūsu sabiedrībai varētu nozīmēt iespējamās globālās migrācijas plūsmas.
4.7.Tāpēc ir būtiski palielināt ieguldījumus gan iedzīvotāju, gan politiķu informēšanā par vidi, un atbilstošu izglītošanas iniciatīvu jomā un informēšanā par šādām iniciatīvām ieteicama stratēģiska sadarbība ar akadēmiskajām aprindām, vides organizācijām, arodbiedrībām un citiem pilsoniskās sabiedrības spēkiem. Tas ir vēl jo svarīgāk, tāpēc ka, piemēram, tā dēvētie “sociālie” mediji tiek izmantoti, lai organizētu antipropagandu, ar ko nodarbojas arī politiskās aprindas (Krievija, kas vēlas turpināt savu fosilo resursu pārdošanu un radīt atkarību) un arī nozares, kuras vēlas turpināt pelnīšanu ar ekoloģiski problemātiskiem ražojumiem.
Ekonomikas un finanšu aspekti
4.8.“Izaugsmes stratēģijas” vienmēr ir politiskās darba kārtības prioritāte, un IKP joprojām ir ekonomikas veselības rādītājs. Ekonomikas izaugsme (par to liecina ne tikai Eiropas Vides aģentūras ziņojumi) tomēr ir svarīgs negatīvo tendenču virzītājspēks, piemēram, tādās jomās materiālu pēda un visu atkritumu rašanās. Notiek virzība uz ekonomiskās izaugsmes un vides noslogojuma nošķiršanu, taču tā vēl nav pilnībā paveikta. Tāpēc debates par mūsu labklājības novērtēšanu, t. i., debates par “IKP un ne tikai”, būtu vēl jo svarīgākas. Tās bija paredzēts veicināt ar Astoto vides rīcības programmu, taču šajā jomā nav panākts nekāds ievērojams progress, ko varētu atspoguļot politiskās (izaugsmes) stratēģijās. Tas steidzami jāmaina, jo pretējā gadījumā iespējams, ka arī turpmāk tiks pieņemti nepareizi ekonomikas politikas lēmumi un mēs turpināsim atteikšanos no labklājības ekonomikas. Piemēram, prezidentvalsts Dānija varētu, piemēram, sākt stratēģiskas debates par šo jautājumu ekonomikas un/vai finanšu ministru sanāksmē.
4.9.Daudzi pasākumi vides aizsardzības jomā netiek pietiekami finansēti, un uz to norādīts arī Astotās vides rīcības programmas vidusposma pārskatā. Tas raisa iesaistīto personu neapmierinātību un neuzticēšanos. Piemēram, lauksaimnieki bieži cieš no prasībām, kas saistītas ar nepieciešamību aizsargāt dabu (piemēram, Natura 2000 tīkls), un politikas veidotāji bija solījuši kompensēt iespējamos ierobežojumus, kaitējumu, ienākumu zudumu utt. Tas nav izdarīts, un valstu budžetos šim mērķim ir paredzēta tikai neliela daļa no vajadzīgajiem līdzekļiem.
4.10.Tāpēc EESK vēlreiz aicina nodrošināt pietiekami daudz skaidri iezīmētu budžeta līdzekļu. Komisijas pastāvīgā norāde uz teorētisko iespēju iegūt līdzekļus no lielajiem fondiem (piemēram, Reģionālā fonda) arī nelieliem pasākumiem neraisa pārliecību.
4.11.ES fondu vidiskās prasības ir diezgan formālas un nepilnīgas. Kohēzijas politikas horizontālais ilgtspējīgas attīstības princips ir strukturāli jāreformē, lai sasniegtu vairāk. Kopumā izšķiroša nozīme ir augstākai jau piešķirto līdzekļu efektivitātei. To varētu panākt, cita starpā vairāk līdzekļu novirzot tiem, kas sniedz rezultātus. Jānodrošina arī līdzekļu līdzsvarots teritoriālais sadalījums.
4.12.Vajadzīgi labāk koordinēti instrumenti un stingrāki sankciju instrumenti, lai mudinātu dalībvalstis efektīvāk izmantot Komisijas jau nodrošinātos vides aizsardzības instrumentus un paātrināt spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu.
4.13.Turpmāk finansiālās vajadzības arī pieaugs, lai nepieļautu vēl lielāku kaitējumu un izdevumus vai atbalstītu iniciatīvas vides jomā. Piemēram, ja vēlamies radīt dabiskus CO2 piesaistītājus un/vai atjaunot zaudētās dzīvnieku un augu sugu dzīvotnes, paredzama skaidra konkurence ar pašreizējo zemes izmantojumu lauksaimniecībai.
4.14.Gan klimata, gan bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir “sabiedriski labumi”. Tomēr tiem nav tirgus. Tas nozīmē, ka valstij jāveido atbilstoši “sabiedrisko labumu tirgi”, kurus pēc tam var apkalpot, piemēram, lauksaimnieki. Tomēr par atbilstošu ražošanas pārmaiņu nepieciešamību lauksaimniekus diez vai varēsim pārliecināt, ja viņiem tiks piedāvāta tikai finansiāla kompensācija par zaudēto ražu vai papildu izdevumiem. EESK bieži ieteikusi, ka “sabiedriskajiem labumiem” vajadzētu kļūt par jaunu, ilgtermiņa un skaidri prognozējamu ienākumu avotu lauksaimniekiem. “Stimulējošs komponents” ir priekšnoteikums ekonomiskai līdzdalībai tādas politikas īstenošanā, kura balstīta uz ilgtspējas kritērijiem.
4.15.Tas nozīmē, ka gaidāmā ES vidēja termiņa finanšu plānošana kļūs par izšķirošu pārbaudījumu šajā ziņā. Budžeta ierobežojumu laikā, kad vienlaikus pieaug gan finansiālās vajadzības saistībā ar pāreju uz ilgtspējas uzlabošanu, gan militārie izdevumi, prioritāri jāsamazina visas videi un veselībai kaitīgās subsīdijas. EESK jau gadiem ilgi aicina to darīt, gadiem ilgi par to runā arī politikas veidotāji, taču gadiem ilgi gandrīz nekas netiek darīts. Turpinot Astotās vides rīcības programmas īstenošanu, obligāti jāpieņem neatgriezeniski lēmumi par šīm subsīdijām.
Plašāka iedzīvotāju līdzdalība
4.16.Lai nodrošinātu, ka ES vides politika saņem lielāku sabiedrības atbalstu, vairāk jāņem vērā cilvēku bažas un vajadzības. EESK vēlreiz norāda uz savām atziņām par šo jautājumu atzinumos SC/47 un SC/53. Tajos Komiteja aicina dot iespējas sistemātiskai līdzdalībai visās iespējamās ikdienas dzīves jomās. Tikai tad nepieciešamo pārkārtošanos var organizēt sociāli taisnīgā veidā.
4.17.Tomēr arī šajā gadījumā politikas izstrāde ir pārāk lēna. 2015. gadā tika pieņemts lēmums par Eiropas enerģētikas savienību, lai organizētu atteikšanos no fosilā kurināmā izmantošanas. Komisija toreiz apgalvoja, ka vēlas izstrādāt politiku, “kuras uzmanības centrā ir iedzīvotāji, kurā iedzīvotāji iesaistītās enerģētikas pārkārtošanā, izmanto labumu, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, kuras palīdz samazināt rēķinus par energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū, un kurā mazaizsargātajiem patērētājiem ir nodrošināta aizsardzība”. Daudzos atzinumos EESK atzinīgi novērtējusi šo līdzdalības pieeju, bet bieži arī kritizējusi to, ka līdz šim ar pasākumiem šī pieeja nav atbalstīta. Daudzie EESK šajā sakarā izteiktie priekšlikumi neguva politikas veidotāju atsaucību. Un tāpēc nav pārsteidzoši, ka atjaunojamo energoresursu enerģijai kopumā ir augsts atbalsta līmenis, bet īstenošanas gaitā, piemēram, vēja turbīnu plānošanā, bieži vien rodas būtiski konflikti uz vietas. Tur, kur iedzīvotāji faktiski gūst labumu no šādām iekārtām (iedzīvotāju enerģētika), pretestība ir ievērojami mazāka.
4.18.Pēc desmit enerģētikas savienības pastāvēšanas gadiem Komisija nāk klajā ar iedzīvotāju enerģētikas paketi, kas, kā tiek apgalvots, konkretizē tobrīd īstenoto pieeju. EESK to vērtē atzinīgi un izstrādās atsevišķu atzinumu par to. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos 10 gados ir zaudēta liela pilsoniskā aktivitāte un politiskā uzticēšanās, jo nav izpildīti politiskie solījumi.
4.19.Kopumā politikas veidotājiem būtu kritiski jāanalizē sava komunikācijas politika un virzieni pilsoniskās sabiedrības uzrunāšanai. Tie pārāk bieži ir lejupēji vienpusēji un cenšas pamatot pieņemtos politiskos lēmumus. Būtībā tas ir arī pareizi, bet ar to nekad nepietiek. Komunikācija ir divvirzienu kustība. Eiropas Savienībai vienlaikus būtu stratēģiski jāmācās no daudzām augšupējām pieejām un tās vairāk jāintegrē savā politikā.
4.20.Viens no EESK galvenajiem uzdevumiem ir apzināt šādas pieejas un bruģēt ceļu uz sabiedrības kompromisiem. Pozitīvs piemērs ir aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma, kas izveidota pēc EESK iniciatīvas.
4.21.Zināms daudz citu piemēru, kas liecina, ka strukturāls pilsoniskās sabiedrības dialogs var sniegt rezultātus, kurus politiķi bieži vien negūst. Labs piemērs tam ir komisija “Vācijas Lauksaimniecības nākotne” vai tai līdzīgā Eiropas iniciatīva “Stratēģiskais dialogs par ES lauksaimniecības nākotni”. EESK iesaka šādus risinājumus izmantot daudz vairāk. Vienmēr tomēr arī vienlaikus skaidri jānorāda, kuri ieteikumi ir jāņem vērā un jāīsteno un kuri nav (un kāpēc nav). Pretējā gadījumā iespējams zaudēt sabiedrības aktivitāti un atbalstu.
Briselē, 2025. gada 26. jūnijā
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas priekšsēdētājs
Peter SCHMIDT
_____________
