|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Eiropas Aprūpes stratēģija
|
|
_____________
|
|
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
Eiropas Aprūpes stratēģija
[COM(2022) 440 final]
|
|
|
|
SOC/741
|
|
|
|
Ziņotāja: Kinga JOÓ
|
|
Līdzziņotāja: Zoe TZOTZE-LANARA
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Komisija, 27/10/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
11/01/2023
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
24/01/2023
|
|
Plenārsesija Nr.
|
575
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
169/0/4
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Aprūpes stratēģijā ierosinātos ES un valstu līmeņa pasākumus, kuru mērķis ir, balstoties uz visu sabiedrību aptverošu pieeju, stiprināt aprūpes infrastruktūru Eiropā, un atbalsta priekšlikumos Padomes ieteikumiem pausto aicinājumu nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus visā dzīves ciklā.
1.2.EESK atkārtoti ierosina ieviest Eiropas Aprūpes garantiju, lai visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem veselības un cita veida aprūpes pakalpojumiem mūža garumā. Šis instruments, ja to sekmīgi ieviestu, arī novērstu aprūpes deficītu un veicinātu pienācīgus darba apstākļus aprūpētājiem, tostarp neoficiālajiem aprūpētājiem.
1.3.EESK uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt ģimeņu pūliņus pildīt savas pamatfunkcijas. Tas nozīmē, ka līdzekļi jāiegulda ne tikai sociālās politikas pasākumos, bet arī kopienās. Pienācīgi atbalstītas ģimenes, lai cik atšķirīgas būtu, darbojas kā drošības tīkls un ir būtiski elementi ilgtspējīgā aprūpes sistēmā, kura balstās uz solidaritāti. Būtiski ir uzsvērt, cik svarīgi ir centienos reaģēt uz satricinājumiem par prioritāti noteikt aprūpes pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un nepārtrauktību.
1.4.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) ir svarīga loma pūliņos palielināt izpratni, gan apkopojot un izplatot sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nozīmīgus labas prakses piemērus, kas saistīti ar instrumentiem un infrastruktūru, gan informējot par jauniem aprūpes pakalpojumu veidiem. Komiteja aicina piešķirt īpašus līdzekļus, lai varētu apzināt aprūpes saņēmēju, aprūpētāju un personu, kas nodrošina aprūpi mājās, vajadzības.
1.5.Dzimumu līdztiesībai vajadzētu arī turpmāk būt nozīmīgam aspektam Aprūpes stratēģijas īstenošanā, tostarp centienos apkarot kaitīgus ar dzimumu saistītus aizspriedumus, kas grauj formālās un neformālās aprūpes sektoru. EESK vēlreiz uzsver, ka būtu jācenšas stimulēt vairāk vīriešu pievienoties aprūpes darbaspēkam un nodrošināt aprūpes pienākumu labāku sadalījumu mājsaimniecībās.
1.6.EESK norāda, ka vajadzīga dzīves cikla pieeja, kas veicina veselīgas un aktīvas vecumdienas, vienlaikus nepieļaujot diskrimināciju vecuma dēļ un cita veida diskrimināciju, nepieļaujamu izturēšanos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, sliktu izturēšanos un stereotipizēšanu un nodrošinot aizsardzību pret šādu attieksmi. EESK aicina izstrādāt Eiropas Senioru stratēģiju.
1.7.EESK aicina mobilizēt visus resursus, lai varētu apmierināt augošo un dažādo pieprasījumu pēc aprūpes pakalpojumiem: ir jāpiešķir pienācīgs finansējums aprūpes infrastruktūrai un aprūpētājiem, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Jāmobilizē viss aprūpes pakalpojumu sniedzēju loks, ievērojot stingras kvalitātes nodrošināšanas prasības. Dalībvalstīm ir jāveicina kvalitatīvu darbvietu radīšana un jānodrošina, ka darbvietas sociālajā aprūpē kļūst pievilcīgas, atbilstoši apmaksātas un novērtētas un paver karjeras iespējas.
1.8.EESK mudina uzlabot datu sniegšanu par bērnu līdzdalību agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, lai nodrošinātu salīdzināmību un visaptverošākas informācijas pieejamību, kas vajadzīga reformu izstrādei un īstenošanai.
1.9.EESK aicina ES iestādes izveidot dzimumu ziņā līdzsvarotu augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtermiņa aprūpes jautājumos, lai formalizētu sadarbību, pulcējot visus dalībniekus un to organizācijas, kas līdzdarbotos nākotnes vajadzībām atbilstošas aprūpes veidošanā
. Komiteja arī iesaka, ka aprūpes saņēmēji un aprūpētāji, kā arī viņu organizācijas būtu jēgpilni jāiesaista konsultācijās un lēmumu pieņemšanā visā politikas veidošanas ciklā.
1.10.EESK uzsver, ka ir jāapsver tādi risinājumi kā aprūpes speciālistu mobilitāte un darbaspēka migrācija no trešām valstīm, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanas un kvalifikācijas atzīšanas instrumenti, un atzīmē, ka stratēģijā nav pietiekami ņemts vērā fakts, ka Eiropā aprūpi jau sniedz daudzi darba ņēmēji bez dokumentiem.
1.11.EESK aicina veikt ieteikumu vidusposma novērtēšanu, balstoties uz atziņām, kas gūtas ES finansēšanas ciklā, uzraugot virzību uz Barseonas mērķu un vispārējo ilgtermiņa aprūpes reformu mērķu sasniegšanu.
2.Atzinuma mērķi un tvērums
2.1.EESK atzinīgi vērtē ne tikai Eiropas Aprūpes stratēģijā (Stratēģija) ierosinātos ES un valstu līmeņa pasākumus, kuru mērķis ir Eiropā stiprināt aprūpes infrastruktūru, atbalstot gan aprūpes saņēmējus (no dzimšanas līdz vecumdienām), gan (formālos un neformālos) aprūpētājus, bet arī paziņojumā izmantoto analītisko pieeju, ar ko tiek apzināti trūkumi, nepietiekamība un problēmu jomas, kuras ietekmē integrētas kvalitatīvas aprūpes sniegšanu.
2.2.Šī Stratēģija atbilst Eiropas Komisijas 2021. gadā ierosinātajam Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam un sniedz dalībvalstīm lietderīgus norādījumus attiecībā uz pieejamu, pienācīgu un kvalitatīvu aprūpi, lai varētu apmierināt pieaugošās un daudzveidīgās vajadzības aprūpes jomā, kā arī izvirza vērienīgus mērķus attiecībā uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un paredz atbilstošus pārvaldības instrumentus ilgtermiņa aprūpes darbību uzraudzībai. Stratēģija balstās uz spēkā esošajiem ES satvariem
, un tas Stratēģijai piešķir transversālu raksturu, lai varētu novērst aprūpes deficītu un stiprināt aprūpētāju un aprūpes saņēmēju tiesības.
2.3.Pieejami daudzi pētījumi un atzinumi, uz kuriem var balstīt īstenošanu un kuri sniedz priekšstatu un datus par dažādiem aprūpes aspektiem, tostarp dzimumu aspektu
,
, neformālās aprūpes izmaksām
,
, Eiropā izveidotajām ilgtermiņa aprūpes sistēmām
, darbaspēku un nodarbinātības apstākļiem
,
.
2.4.Eiropas Parlaments uzsvēra, cik svarīga ir publiskās aprūpes piekļūstamība un pieejamība un ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt tiesībām reāli izvēlēties pakalpojumus, kas ir piemēroti viņiem un viņu ģimenēm (ģimenes aprūpe, kopienā balstīta aprūpe, uz pacientu vērsta aprūpe, personalizēta aprūpe vai cita veida aprūpe
).
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK atzinīgi vērtē Stratēģijā minēto atziņu, ka aprūpe ir visas sabiedrības, nevis tikai ģimeņu atbildība, un abus priekšlikumus Padomes ieteikumiem, kuros aicināts nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus visā dzīves ciklā. Komiteja atbalsta ieceri mainīt sabiedrības paradigmu attiecībā uz to, kā Eiropas Savienībā aprūpe tiek vērtēta un sniegta, apvienojot dažādos kultūras aspektus un nacionālās atšķirības.
3.2.Stratēģijas mērķis ir Eiropas debates par aprūpi pārorientēt uz ilgtspējīgu un cilvēktiesībās balstītu aprūpes modeli, kas veicina dzimumu līdztiesību formālajā un neformālajā aprūpē un garantē cilvēka cieņu, neatkarīgu dzīvi un iekļautību sabiedrībā. Covid-19 pandēmija bija pārbaudījums aprūpes sistēmu noturībai un piemērotībai visā Eiropas Savienībā un izgaismoja strukturālas problēmas, piemēram, finansējuma un darbinieku nepietiekamību.
3.3.Lai Stratēģija būtu efektīva, ir vajadzīga pārveidojoša un vērienīga pieeja, kuras centrā ir aprūpes saņēmēju un aprūpētāju pamattiesības un vajadzības, tostarp centieni nodrošināt viņu visaptverošu un jēgpilnu iesaisti konsultācijās un lēmumu pieņemšanā.
3.4.EESK uzsver, ka profilakses, habilitācijas un rehabilitācijas pasākumiem vajadzētu būt neatņemamai Stratēģijas īstenošanas sastāvdaļai. Rīcībai, it īpaši ar visaptverošas Eiropas Senioru stratēģijas izstrādi saistītajiem pūliņiem, būtu arvien vairāk jākoncentrējas uz agrīnu iejaukšanos, veselīgām un aktīvām vecumdienām, preventīviem pasākumiem un atbalstu autonomijai, kas var samazināt vajadzību pēc ilgtermiņa aprūpes un veicināt iekļautību sabiedrībā un aktīvu pilsoniskumu.
3.5.EESK, atgādinot par taupības pasākumu īstenošanā gūto pieredzi nesenās finanšu un ekonomikas krīzes laikā, uzsver, ka reaģējot uz pašreizējiem satricinājumiem, kas saistīti ar karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un pašlaik vērojamo dzīves dārdzības krīzi, par prioritāti jānosaka aprūpes pakalpojumu pieejamība cenas ziņā un nepārtrauktība.
3.6.Komiteja atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visā Stratēģijā. Formālās un neformālās aprūpes sektorā dominē sievietes. Eiropas Savienībā 29 % sieviešu apgalvo, ka galvenais iemesls, kāpēc viņas nav aktīvas darba tirgū vai strādā nepilnu darba laiku, ir aprūpes pienākumi. Salīdzinājumam, šādu apgalvojumu izteikuši tikai 6 % vīriešu
. Aplēsts, ka šis nelīdzsvarotais aprūpes pienākumu sadalījums izmaksā 242 miljardus euro gadā
. Ieteikumi ir noderīgas pamatnostādnes dalībvalstīm, lai ierobežotu dzimumu stereotipus, kā arī vīriešu un sieviešu darba samaksas, pensiju un aprūpes atšķirības.
3.7.EESK uzsver, ka ģimenes aprūpe un neformālā aprūpe ir nozīmīgs ilgtspējīgu aprūpes sistēmu elements un aicina ātri apzināt šā aprūpes veida vajadzības un apstākļus tās sniegšanas jomā. Jāatzīst, ka šie aprūpētāji ir partneri centienos nodrošināt aprūpes nepārtrauktību, un jāsniedz viņiem visaptverošs atbalsts, piemēram, apmācības iespējas un prasmju atzīšanas shēmas, un jānodrošina viņu iesaiste darba tirgū un sociālajā dzīvē, izmantojot resursu, pakalpojumu un laika režīmu (saistīti ar Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu) kopumu un vienlaikus gādājot par sociālo tiesību, atelpas brīžu un garīgās veselības pakalpojumu pieejamību
.
3.8.EESK atzinīgi vērtē to, ka uzsvars likts uz aprūpētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu. Komiteja aicina dalībvalstis novērst nepilnības ES darba tiesību ievērošanā, ratificēt SDO Konvenciju Nr. 189, kas nosaka standartus attiecībā uz pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu mājsaimniecībās nodarbinātām personām, un veikt pasākumus, lai regulētu mājsaimniecībās dzīvojošo aprūpētāju
, tostarp migrējošo un mobilo darba ņēmēju, situāciju. Tomēr Komiteja norāda, ka Stratēģijā nav pietiekami ņemts vērā fakts, ka Eiropā aprūpi jau nodrošina daudzi darba ņēmēji bez dokumentiem, un tajā uzsvars būtu jāliek uz visiem aprūpes darbiniekiem, kas dzīvo ES, neatkarīgi no viņu migrācijas un uzturēšanās statusa.
3.9.EESK atzinīgi vērtē apņemšanos uzlabot darba apstākļus aprūpes sektorā, nodrošinot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kā arī prasmju validāciju, palielinot atalgojumu, veicinot sociālo tiesību un darba tiesību ievērošanu, pievēršot uzmanību fiziskajiem un psihosociālajiem veselības apdraudējumiem un risinot tādu problēmu kā vardarbības un aizskarošas izturēšanās draudi darba vietā. Komiteja aicina dalībvalstis ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju Nr. 190 par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā. Sociālajiem partneriem un valdībām ir jāsadarbojas, lai nepieļautu nestabilus aprūpes darba veidus un izveidotu spēcīgu tiesisko regulējumu un finanšu un darba koplīguma slēgšanas sarunu satvaru. Kvalificēta personāla trūkums gandrīz visās dalībvalstīs apdraud veselības un aprūpes standartus, it īpaši brīdī, kad vērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, darba ņēmēju mobilitāte un sabiedrības novecošana.
4.Īpašas piezīmes
4.1.EESK atkārtoti uzsver, ka steidzami jāizstrādā īpaša Eiropas Aprūpes garantija
, kas būtiski veicinātu sekmīgu Stratēģijas īstenošanu, izmantojot politikas, prakses un finansēšanas instrumentu kopumu, lai nodrošinātu, ka Stratēģijā paredzētie pasākumi tiek pilnībā integrēti valstu tiesību, politikas, finansēšanas un pakalpojumu sistēmās. Lai nodrošinātu uzlabojumus sektorā, būtiski ir noteikt standartus un uzraudzīt to ievērošanu
.
4.2.Eiropas Aprūpes stratēģija būtu jāpapildina ar strukturētu ES īstenošanas plānu un finansēšanas shēmām. Daudzās dalībvalstīs publiskie ieguldījumi aprūpes jomā ir nepietiekami. Lai atbalstītu dalībvalstis konkrētās ar aprūpi saistītās jomās (sākot ar politikas pasākumu izstrādi un beidzot ar pakalpojumu ieviešanu un ietekmes uzraudzību), ir jāizmanto ES strukturālie un investīciju fondi (ESF+, ERAF), kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) un tehniskā atbalsta instruments (TSI), it īpaši rīkojot sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus.
4.3.Būtiska nozīme būs progresa un ietekmes uz aprūpes saņēmējiem un aprūpētājiem novērtēšanai. Īpašas tehniskās pamatnostādnes attiecībā uz uzraudzības un novērtēšanas sistēmu izveidi varētu palīdzēt valstu ministrijām ar konkrētiem norādījumiem, kā izstrādājami ilgtspējīgi aprūpes pakalpojumu modeļi, ietekmes mērījumi un rādītāji. Eiropas Komisijas veiktās uzraudzības procesā būtu jāparedz ziņojumi gan par politiku, gan par finansējumu un aicinājums veikt ieteikumu vidusposma novērtēšanu. Eiropas pusgadā ir jāpilnveido konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, lai palīdzētu dalībvalstīm prioritāri noteikt, ka pienācīgs finansējums aprūpei ir produktīvs, ilgtspējīgs ieguldījums, nevis slogs ekonomiskai.
4.4.Pēc abu Padomes ieteikumu pieņemšanas pasākumi un pamatnostādnes būtu ātri jātransponē valstu politikā un tiesiskajā regulējumā. EESK uzsver, ka svarīga loma ir valstu ieceltajiem ilgtermiņa aprūpes koordinatoriem, lai nodrošinātu saskaņotību un integrētu aprūpes aspektu citās jomās, ministrijās un pārvaldības līmeņos, neaprobežojoties tikai ar sociālās aizsardzības un veselības aprūpes politiku (mājokļi, transports, enerģētika, ekonomika utt.).
4.5.Nevēlama risku atlase, komercializācija un dzīšanās pēc ienākumiem un peļņas aprūpes un veselības aprūpes nozarē var saasināt nevienlīdzību aprūpes pieejamības jomā. Vajadzīgi samērīgi kontroles pasākumi, lai nepieļautu nevēlamu praksi un nodrošinātu stingras garantijas augstas kvalitātes pakalpojumiem un līdzekļu pareizai izmantošanai. Ilgtermiņa aprūpes un pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā dalībvalstu līmenī ir vajadzīgas spēcīgas sociālās aizsardzības sistēmas un kvalitatīvi un uz solidaritāti balstīti sabiedriskie pakalpojumi, sociālie ieguldījumi un sociālās ekonomikas dalībnieki, piemēram, savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības, lai nodrošinātu dažādas finansēšanas un izmaksu dalīšanas sistēmas atbilstoši apmācītu aprūpētāju sniegtai aprūpei kopienās un mājās
. Lai varētu finansēt noteikumu īstenošanu, būtu jāapsver alternatīvas sociālajām iemaksām
. Būtu jāapsver iespēja izmantot bezpeļņas organizāciju sniegtu brīvprātīgu atbalstu, kas sniedz labumu gan aprūpes, gan veselības aprūpes sistēmām, taču tas nedrīkst kalpot par izmaksu samazināšanas pasākumu.
4.6.Runājot par valstu pilnvarām un subsidiaritāti, jānorāda, ka Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu izstrādātie augstvērtīgie aprūpes pakalpojumi ir iekļaujoši. Ar Stratēģiju, it īpaši ar stingrām un saistošām kvalitātes sistēmām jānodrošina, ka visiem, kam vajadzīga aprūpe, ir visaptveroša un vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš parasti atstumtajām grupām, piemēram, romiem, migrantiem u. c., un krusteniskas un strukturālas diskriminācijas sekām. Tas nozīmē arī, ka aprūpes infrastruktūrai jābūt pieejamai attālos apvidos un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu.
4.7.Ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā var veicināt efektīvu aprūpes plānošanu un nodrošināšanu, informācijas uzglabāšanu, apmaiņu un nodošanu starp dažādiem veselības un sociālās aprūpes sniedzējiem un vienlaikus dot iespēju efektīvi uzraudzīt kvalitāti un vienlīdzīgu pieejamību. Dažādas iespējas, piemēram, atbalsta tehnoloģijas, profilakses pasākumi, robotika, televeselība un vēl citas, ja tās ir pilnībā iekļaujošas un pieejamas, var atbalstīt aprūpes pakalpojumu tvērumu, nepārtrauktību, koordināciju un augstu kvalitāti.
4.8.Ierosinātajā ieteikumā par ilgtermiņa aprūpi teikts, ka sistēmām ir jāņem vērā arī personu ar invaliditāti atbalsta vajadzības, un vienlaikus skaidri norādīts uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Komisijai būtu jānodrošina, ka ES līdzekļi, kas piesaistīti saskaņā ar Stratēģiju, respektē deinstitucionalizācijas mērķi un atbalsta iekļaušanu, attīstot kopienā balstītus pakalpojumus, kurus sniedz labi apmācīts darbaspēks
. EESK atkārtoti uzsver, ka jāatbalsta bērni un vecāki ar invaliditāti
, un atzinīgi vērtē šo uzsvaru ieteikumā par pirmsskolas izglītību un aprūpi.
5.Ieteikuma par pirmsskolas izglītību un aprūpi īstenošana
5.1.EESK atbalsta Barselonas mērķu pārskatīšanu, lai uzlabotu piekļūstamas, cenas ziņā pieņemamas, iekļaujošas un kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamību. Dalībvalstīm, kuras ir sasniegušas vai pārsniegušas mērķus, būtu vairāk jākoncentrējas uz kvalitātes standartu nodrošināšanu un dažādu pirmsskolas izglītības un aprūpes veidu izstrādi, ņemot vērā dažādu vecuma grupu vajadzības. Pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamības palielināšanas mērķiem ir jāiet roku rokā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un pienācīgiem darba apstākļiem. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā rādītāji, lai varētu, ņemot vērā valstu vēlmes un atšķirības, uzraudzīt aprūpes modeļu pieejamību, vienlaikus izpildot pārskatītajos mērķrādītājos minētos mērķus, kvalitātes nostādnes un citus standartus.
5.2.EESK atzinīgi vērtē aicinājumu nodrošināt, ka visiem bērniem ir likumīgas tiesības piekļūt kvalitatīviem pakalpojumiem, un Stratēģijas mijiedarbību ar Eiropas Garantiju bērniem, virzot uz priekšu tās daudzpaaudžu pieeju, kas ir būtiska darba un privātās dzīves līdzsvaram un ģimeņu labklājībai. Iespējas brīvi piekļūt pirmskolas izglītībai un aprūpei, kuras tiek dotas ģimenēm, kurām tās vajadzīgas, jāpapildina ar pasākumu kopumu, kas ietver bezmaksas maltītes, bezmaksas higiēnas produktus (piemēram, autiņbiksītes) un palīdzību fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanā (smalkās motorikas prasmes, runas un valodas terapija utt.).
5.3.EESK atzinīgi vērtē norādes uz ES līdztiesības sistēmām un bērniem, kuri atrodas neaizsargātības situācijā. Šo norāžu mērķis ir izveidot iekļaujošas sistēmas, kas respektē visu veidu ģimenes. Īstenojamo pasākumu uzskaitījumā būtu jāmin informēšana, darbinieku apmācība par pakalpojumu lietotāju tiesībām un par iekļaušanu un aizspriedumiem. EESK īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumus nodrošināt atbilstošu attiecību starp bērnu skaitu un personālu, darbinieku pastāvīgu profesionālo apmācību un laika prasību iekļaušanu rādītājos, kas it īpaši attiecas uz bērniem ar invaliditāti, kuri bieži vien pirmskolas izglītībai un aprūpei var piekļūt tikai daļēji.
5.4.Labas pirmskolas izglītības un aprūpes prakses modeļiem ir jābūt to pasākumu pamatpīlāram, kas tiek veikti, lai īstenotu Padomes ieteikumu, un tie ir jāatbalsta ar vietējā un reģionālā līmeņa politikas pasākumiem un finansēšanas sistēmām, kas piešķir īpašu budžetu aprūpes saņēmēju un aprūpētāju vajadzībām, un ar jaunu aprūpes pakalpojumu veidu izmēģinājumiem. Bērnu tiesībām arī turpmāk vajadzētu būt uzmanības centrā. Bērniem agrīnā vecumā ir vajadzīga veselīga un labvēlīga vide, ko veido ģimene vai profesionāli aprūpētāji; tāpēc, ņemot vērā dažādu vecumu bērnu attīstības vajadzības, ir jābūt pieejamiem dažādiem aprūpes modeļiem (dienas centriem, bērnudārziem, bērna kopšanas palīgiem, māšu asistentiem, spēļu grupām, ārpusskolas aprūpei).
6.Ieteikuma par ilgtermiņa aprūpi īstenošana
6.1.EESK aicina izstrādāt pārdomātus īstenošanas plānus, kas aptvertu visu ilgtermiņa aprūpes spektru. Eiropas Komisijai būtu jāformalizē sadarbība, izveidojot augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtermiņa aprūpes jautājumos, kas pulcē sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valstu koordinatorus, ilgtermiņa aprūpes saņēmējus, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar invaliditāti, un citus attiecīgus ekspertus un praktiķus. Lai grupas darbs balstītos uz informāciju, varētu izveidot publisku tiešsaistes platformu, kas apkopotu datus un pētījumus un veicinātu labas prakses apmaiņu.
6.2.EESK jau pieņēmusi vairākus atzinumus par ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanu Eiropas Savienībā
, uzsverot nepieciešamību ieguldīt augsti kvalitatīvā, ilgtspējīgā un visiem piekļūstamā aprūpē. EESK uzsver, ka, ņemot vērā dalībvalstu labas prakses piemērus, ir maksimāli jāpalielina papildināmība un sinerģija starp visiem aprūpes un veselības pakalpojumu sniedzējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā (peļņas un bezpeļņas), lai panāktu tādu aptveres līmeni, kas nevienu neatstāj novārtā.
6.3.EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā par ilgtermiņa aprūpi ir atzīts, ka nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji ir sociālās ekonomikas dalībnieki. EESK mudina Komisiju vairāk apsvērt, kā varētu nodrošināt strukturētu komunikāciju starp sociālās ekonomikas dalībniekiem un Eiropas iestādēm ilgtermiņa aprūpes politikas jomā.
6.4.EESK atzīmē, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā īstenotajām dažādajām iniciatīvām ir liela nozīme, lai pilnībā izmantotu tehnoloģiju potenciālu un iekļaujošākā un ilgtspējīgākā veidā izveidotu, pārvērtētu un atjaunotu dzīvojamo fondu.
6.5.Labas ilgtermiņa aprūpes prakses modeļi var ietvert strukturētāku un efektīvāku atbalstu, kas tiek sniegts mājās, kā arī jaunus alternatīvus mājokļus, piemēram, sociālus, uzraudzītus vai kopienā balstītus mājokļus, kopdzīves vienības vai citas alternatīvas, kuras atbilst aprūpes saņēmēju vajadzībām un vēlmēm un balstās uz juridiski apstiprinātām kvalitātes sistēmām. Būtu jāapsver arī citu veidu aprūpes modeļi, lai integrēti aptvertu visu aprūpes spektru, piemēram, atbalsts garīgās veselības jomā, ģimenes centri, vecāku atbalsta grupas un īstermiņa mājokļu atbalsts tādā veidā, kas atvieglo pāreju no viena modeļa uz citu, mainot vajadzīgo pakalpojumu intensitāti vai raksturu un vienlaikus neizjaucot aprūpes nepārtrauktību.
Briselē, 2023. gada 24. janvārī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________
