ECO/527
Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
[COM(2020) 408 final – 2020/0104 (COD)]
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu
[COM(2020) 409 final – 2020/0103 (COD)]
Galvenais ziņotājs: Dimitris Dimitriadis
|
Apspriešanās
|
Eiropas Savienības Padome, 10/06/2020
Eiropas Parlaments, 17/06/2020
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
|
|
|
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
16/07/2020
|
|
Plenārsesija Nr.
|
553
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
208/4/4
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē ierosināto Atveseļošanas un noturības mehānismu (“Mehānisms”).
1.2.Līdztekus ekonomiskajai dimensijai Eiropas Komisijas priekšlikums būtībā veicina Eiropas Savienības padziļināšanu un vienotību, jo tas stiprina dalībvalstu solidaritāti un sadarbību.
1.3.Eiropas Komisijas priekšlikums cita starpā pierāda, ka Eiropas Savienība ar nosacījumu, ka pastāv atbilstoša politiskā griba, var efektīvi tikt galā ar lielām krīzēm, rast vērā ņemamus un ticamus risinājumus un panākt vajadzīgos un reāli iespējamos kompromisus, kas galu galā sekmē būtisku virzību uz Eiropas ideāla sasniegšanu.
1.4.EESK uzskata, ka ar Mehānismu būtu jāatbalsta pāreja uz klimatneitralitāti un digitālo ekonomiku, izmantojot līdzekļus no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, lai palīdzētu mazināt pārejas radītās sociālekonomiskās sekas vissmagāk skartajos reģionos.
1.5.Covid-19 krīzes dēļ vajadzība pēc ilgtspējīgas, videi nekaitīgas un digitāli virzītas atveseļošanas ir kļuvusi vēl jo aktuālāka — tāpat kā vajadzība sniegt atbalstu vismazāk aizsargātajiem reģioniem.
1.6.EESK jau ir skaidri norādījusi, ka tā “atbalsta reformu atbalsta programmas ciešu saikni ar Eiropas pusgadu”. Tāpēc dalībvalstu iesniegtajos plānos būtu jāņem vērā Eiropas pusgada kontekstā konstatētās galvenās problēmas un tie būtu jāsaskaņo ar Eiropas zaļā kursa un Digitālās programmas principiem.
1.7.Ir vajadzīga ātra un efektīva rīcības koordinācija starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, lai nepieļautu kavēšanos, kas apdraudētu Mehānisma mērķu sasniegšanu.
1.8.Ņemot vērā īso laiku, kādā būtu jāsagatavo un jāizpilda dažādu projektu plāni, dalībvalstīm ir jāreaģē nekavējoties un pilnā apmērā.
1.9.EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis cieši sadarbotos ar Eiropas Komisiju, lai apstiprinātu, uzraudzītu un nodrošinātu saistībā ar Mehānismu iesniegto projektu plānu veiksmīgu izpildi.
1.10.Plānos būtu jāparedz tieša finansiālā atbalsta sniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem.
1.11.EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai visi izziņotie pasākumi, it īpaši tie, ar kuriem sniedz finansiālu atbalstu, tiktu papildināti ar skaidru un uzņēmumiem ērti iegūstamu informāciju par to, kāda veida atbalsts tiek sniegts, kā MVU var reāli piekļūt dažādiem pastāvošajiem ES finanšu instrumentiem, ar kuru ES līmeņa personu tiem jāsazinās neskaidrību gadījumā, kuras valsts struktūras ir iesaistītas līdzekļu novirzīšanā, pie kā MVU var vērsties attiecīgajā valstī, kāda ir valstu banku loma un kādi ir to pienākumi.
1.12.Projektu iesniegšanu, apstiprināšanu, uzraudzību un izpildi varētu paātrināt, aktīvi iesaistot privātā sektora konsultāciju uzņēmumus ar globāla mēroga pieredzi attiecīgajās jomās.
1.13.EESK vēlreiz uzsver vajadzību dalīties ar paraugpraksi ES un paātrināt birokrātiskos procesus saistībā ar pieejamo līdzekļu piešķiršanu un izmaksu, kur Eiropas Komisijai būtu jāsniedz vajadzīgais tehniskais atbalsts.
1.14.Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma un viedokļi būtu jāintegrē dalībvalstu iesniegtajos plānos. Konkrētāk, EESK jau ir aicinājusi organizētai pilsoniskajai sabiedrībai piešķirt aktīvāku lomu, lai “saskaņotu Eiropas Komisijas un dalībvalstu redzējumu par reformu programmas saturu”.
1.15.Tehniskā atbalsta instruments var efektīvi papildināt to pasākumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi, lai novērstu Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās sekas.
2.Ievads un vispārīgas piezīmes
2.1.Ierosinātā Mehānisma mērķis ir sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, uzlabojot dalībvalstu noturību un pielāgošanās spēju, mīkstinot krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi un atbalstot zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti, tādējādi palīdzot atjaunot Savienības tautsaimniecību izaugsmes potenciālu pēc Covid-19 krīzes, veicināt nodarbinātības radīšanu un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi.
2.2.Mehānisma darbības pamatā būs neatmaksājama finansiālā atbalsta sniegšana un aizdevumu piešķiršana, lai palīdzētu valstīm — jo īpaši tām, kurās ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju un augsts bezdarba līmenis, — pienācīgi tikt galā ar pandēmijas radīto smago ekonomisko ietekmi.
2.3.Aizdevumi papildinās neatmaksājamo atbalstu un tiks piešķirti uz ilgu termiņu un ar labvēlīgām procentu likmēm, kas piemērojamas Savienībai.
2.4.Covid-19 pandēmija ir globāla mūsu laikmeta veselības krīze, kas līdz 2020. gada 12. jūnijam ir paņēmusi vairāk nekā 420 000 cilvēku dzīvības. Covid-19 pandēmija ir daudz vairāk nekā tikai veselības krīze: tai visā pasaulē ir bijusi milzīga sociālekonomiska ietekme, kuras apmēru joprojām ir grūti novērtēt. Saskaņā ar Pasaules Bankas jaunāko globālās ekonomikas perspektīvu ziņojumu par pasaules ekonomiku (2020. gada jūnijs) koronavīrusa radītais satricinājums izraisīs dziļāko globālo recesiju kopš Otrā pasaules kara.
2.5.Gaidāms, ka pasaules ekonomika 2020. gadā samazināsies par 5,2 %, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā 2008.–2009. gada pasaules finanšu krīzes laikā. Paredzams, ka attīstīto valstu vidū reālā IKP pieauguma temps 2020. gadā samazināsies attiecīgi par 6,1 % ASV un par 9,1 % eurozonā. Pasaules Bankas 2020. gada jūnija ziņojumā ir skaidri noteikts: “Tā kā ir gaidāms, ka vairāk nekā 90 % jaunietekmes tirgu un jaunattīstības valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju šogad samazināsies, daudzi miljoni, visticamāk, atkal nonāks nabadzībā.”
Covid-19 izraisītā satricinājuma ekonomiskās sekas ir šādas:
1)pastiprināta nenoteiktība, kas palielina uzkrājumu veidošanu piesardzības dēļ;
2)patēriņa samazināšanās;
3)mazāka interese par ienesīgiem ieguldījumiem;
4)bezdarba pieaugums, kas daļēji varētu kļūt pastāvīgs;
5)globālās tirdzniecības apjoma samazinājums, kā arī būtiski traucējumi globālajās piegādes ķēdēs;
6)preču (jo īpaši naftas) cenu samazinājums, īpaši apgrūtinot tradicionālo preču eksportētāju norēķinu kontu finansēšanu;
7)riskanto aktīvu turēšanai nepieciešamo riska prēmiju straujš pieaugums.
2.6.Ir vispārzināms, ka pasākumi, kas var palīdzēt atrisināt veselības krīzi, var pasliktināt ekonomikas krīzi, un otrādi. Izlīdzinot pandēmijas līkni, neizbēgami kļūst stāvāka makroekonomikas recesijas līkne un tiek apdraudētas visas piegādes ķēdes, tostarp tās, kas ir būtiski svarīgas cilvēku izdzīvošanai (pārtika un zāles). Ja pandēmijas ietekme turpinās pieaugt, tam var sekot finanšu krīzes, izraisot aizdevumu tirgus sabrukumu, ilgāku globālo recesiju un lēnāku atveseļošanos. Kā norādīts Pasaules Bankas 2020. gada jūnija globālās ekonomikas perspektīvu ziņojumā, “pieaugošā parāda līmeņa dēļ globālā finanšu sistēma ir kļuvusi mazāk aizsargāta pret spriedzi finanšu tirgū”.
2.7.Tāpēc ir vajadzīga steidzama plaša mēroga finanšu intervence, lai samazinātu nesenās krīzes ekonomiskās sekas un uzlabotu dalībvalstu ekonomikas noturību un sagatavotību nākotnei.
2.8.Ir jānosaka šādas ekonomiskās prioritātes:
1)jānodrošina, ka darbaspēks paliek darba attiecībās arī karantīnas vai pašizolācijas laikā;
2)finansiālais atbalsts valdībām būtu jānovirza publiskajām un privātajām iestādēm, kas atbalsta neaizsargātās iedzīvotāju grupas;
3)MVU būtu jāpasargā no bankrota (vajadzība ar nodokļu maksātāju naudu atbalstīt lielas nefinanšu sabiedrības ir daudz mazāk aktuāla);
4)pieaugot ieņēmumus nenesošu aizdevumu apmēram, būs vajadzīga finanšu sistēmas atbalsta politika;
5)būtu jāpieņem fiskālo pasākumu kopums, kas ir pielīdzināms ar krīzi saistītajam IKP samazinājumam.
2.9.Komisija ierosina ieviest pastiprinātu ES budžetu, lai palīdzētu novērst Covid-19 pandēmijas izraisīto tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu, stimulēt atveseļošanas procesu un sagatavoties labākai nākotnei nākamajai paaudzei. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu, vienmērīgu, iekļaujošu un visām dalībvalstīm taisnīgu atveseļošanu, Eiropas Komisija ierosina izveidot jaunu atveseļošanas instrumentu — Next Generation EU, to iestrādājot jaudīgā, mūsdienīgā un uzlabotā ES ilgtermiņa budžetā. Next Generation EU pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms.
3.Atveseļošanas un noturības mehānisma un tehniskā atbalsta instrumenta vispārīgie principi
3.1.EESK ļoti atzinīgi vērtē un atbalsta ierosināto Atveseļošanas un noturības mehānismu (“Mehānisms”) un tehniskā atbalsta instrumentu (“Instruments”), kuru mērķis ir piedāvāt apjomīgu finansiālu atbalstu publiskiem ieguldījumiem un reformām, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un digitālās pārejas jomā, kas ne tikai padarīs dalībvalstu ekonomiku noturīgāku un labāk sagatavotu nākotnei, bet arī palīdzēs tām ātrāk un efektīvāk pārvarēt pandēmijas radītās sekas.
3.2.EESK pauž dziļas bažas par pandēmijas ekonomiskajām sekām dalībvalstīs, jo īpaši par bezdarba palielināšanos, kas dažās Eiropas Savienības dienvidu dalībvalstīs jauniešu vidū ir sasniedzis pat 33 %, un nabadzības līmeņa pieaugumu.
3.3.EESK piekrīt, ka pandēmija varētu būt radījusi “lielāko ekonomisko satricinājumu kopš Lielās depresijas ar postošām sekām miljoniem iedzīvotāju un uzņēmumu un, protams, ar potenciālu padziļināt ekonomisko un sociālo diverģenci — lielas sadrumstalotības risku”.
3.4.EESK jau ir uzsvērusi, ka “ES un eurozonas teritorijā šāda ekonomikas attīstība nav bijusi vienāda un progress konverģences jomā joprojām ir nepietiekams. Ilgtspējas jautājums kļūst par arvien sarežģītāku problēmu Eiropas Savienībā”.
3.5.EESK uzskata, ka “Eiropas integrācijas process ir nonācis krustcelēs. No nesenās ilgstošās ekonomikas krīzes un dziļajām sociālajām rētām, ko tā atstājusi vairākās dalībvalstīs, ir gūta atziņa, ka ekonomiskās un sociālās konverģences trūkums starp dalībvalstīm un reģioniem ir drauds Eiropas projekta politiskajai ilgtspējai un visiem labumiem, ko tas sniedzis Eiropas iedzīvotājiem”.
3.6.Pēc EESK domām, “paralēli šīm iniciatīvām būtu jāstiprina Eiropas ekonomikas konkurētspēja — tās spēja ilgtspējīgā veidā palielināt produktivitāti un paaugstināt dzīves līmeni, vienlaikus kļūstot klimatneitrālai un šim nolūkam izmantojot gan pētniecības un attīstības pasākumus, gan arī jaunas un labākas prasmes darbaspēkam”.
3.7.EESK uzskata, ka “ekonomikas un darba tirgus noturības uzlabošanai, kā arī ekonomiskās, sociālās, vides un institucionālās ilgtspējas veidošanai vajadzētu būt principam, kas virza tādu politiku, kura veicinās augšupvērstu konverģenci un taisnīgumu pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku (t. i., tādu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas un to absorbcija ir līdzsvarotas), vienlaikus risinot problēmas, ko rada digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas”. Tāpēc EESK atbalsta aicinājumu Eiropas Savienībai apņemties līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti un attiecīgi pielāgot 2030. gadam izvirzīto siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķi. ANO Vides programmas (UNEP) 2019. gada ziņojumā par faktiskā un nepieciešamā emisiju samazināšanas apjoma atšķirībām (Emissions Gap Report 2019) norādīts, ka no šā brīža globālās emisijas ir jāsamazina par 7,6 % gadā, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 °C. Tādējādi globālais emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 68 %.
3.8.Tāpēc EESK piekrīt, ka Mehānismam būtu jāizvirza šāds galvenais mērķis:
1)sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
2)mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī
3)atbalstīt zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti, tādējādi palīdzot atjaunot Savienības tautsaimniecību izaugsmes potenciālu pēc Covid-19 krīzes, veicināt nodarbinātības radīšanu un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi.
3.9.EESK vēlas uzsvērt, ka šīm investīcijām un reformām vajadzētu būt vērstām uz problēmām un investīciju vajadzībām, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanu.
3.10.Ir plaši atzīts, ka zaļo stimulu politikai ir priekšrocības pār tradicionālajiem fiskālajiem stimuliem un ka klimatam labvēlīga politika arī nodrošina labākus ekonomiskos rādītājus. Vidi saudzējošas būvniecības projekti, piemēram, izolācijas modernizācija vai atjaunojamo energoresursu infrastruktūra, var nodrošināt lielāku multiplikatora efektu, jo tiek samazinātas ilgtermiņa enerģijas izmaksas un netiešā ietekme uz ekonomiku kopumā.
3.11.EESK piekrīt, ka papildus līdzekļu novirzīšanai epidēmijas kontroles pasākumiem un attiecīgajiem biomedicīnas pētījumiem, kā arī investīcijām robežu drošībā, drošā ceļošanā un drošā tirdzniecībā ir pienācis laiks finanšu iestādēm un valdībām pieņemt ES taksonomiju ilgtspējīgiem ieguldījumiem (2019), pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, izvēršot pašreizējās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, novirzīt subsīdijas no fosilā kurināmā uz zaļās un viedās klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās infrastruktūras projektiem, ieguldīt līdzekļus aprites un mazoglekļa ekonomikā, pāriet no rūpnieciskās un reģeneratīvo lauksaimniecību un investēt pārtikas nodrošinājumā, veicināt Eiropas piegādes ķēdes, samazināt transportēšanas vajadzības un izmantot digitālās revolūcijas ierobežojumus, vienlaikus nodrošinot IKT tīklu drošību.
3.12.EESK piekrīt Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai, ka pārkārtošanās uz tīru enerģiju var palīdzēt dot jaunu impulsu Eiropas ekonomikai ar vērienīgu darbvietu radīšanas un klimata pārmaiņu mērķu programmu, modernizējot enerģijas sistēmas. Ņemot vērā, ka valdības tieši vai netieši veicina vairāk nekā 70 % no globālajiem ieguldījumiem enerģētikas nozarē, to darbībām šajā krīzes laikā ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Politiskie uzstādījumi var aktīvi novirzīt ar enerģiju saistītos ieguldījumus uz ilgtspējīgākas attīstības ceļa, vienlaikus nosakot energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un akumulatoru centrālo lomu ekonomikas atveseļošanā. Par prioritāti būtu jānosaka stimulēšanas programmas enerģētikas nozarē, lai atbalstītu pašreizējo darbaspēku, radītu jaunas darbvietas un veicinātu emisiju samazināšanu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra: iesaka: “Balstieties uz jau sasniegto un domājiet plašāk.” Visvieglāk ir pastiprināt politiku ar esošo juridisko un institucionālo struktūru.
3.13.EESK pilnībā piekrīt, ka ar šo regulu izveidotajam Mehānismam būtu jāpalīdz integrēt klimatrīcību un vidisko ilgtspēju plašākā rīcībpolitikā, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kas paredz 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu sasniegšanai.
3.14.EESK pauž stingru pārliecību, ka Mehānisma darbības pamatā ir jābūt neatmaksājama finansiālā atbalsta sniegšanai, lai palīdzētu valstīm — jo īpaši tām, kurās ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju un augsts bezdarba līmenis, — pienācīgi tikt galā ar pandēmijas radīto smago ekonomisko ietekmi, savukārt aizdevumiem būtu tikai jāpapildina neatmaksājamais atbalsts un tie būtu jāpiešķir uz ilgu termiņu un ar labvēlīgām procentu likmēm, kas piemērojamas Savienībai.
3.15.EESK atbalsta Komisijas nodomu pilnībā izmantot visas ES budžeta iespējas, lai mobilizētu investīcijas un finansiālo atbalstu sniegtu izšķirošajos pirmajos atveseļošanas gados, pieņemot gan ārkārtas situācijā izveidoto Eiropas Atveseļošanas instrumentu 808 984,090 miljonu EUR apmērā (pašreizējās cenās), gan arī pastiprinātu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.
3.16.EESK aicina “turpināt ar mērķtiecīgām ieguldījumu stratēģijām papildinātas efektīvas strukturālās reformas”.
3.17.EESK piekrīt, ka ir jāizveido neatkarīgs tehniskā atbalsta instruments, kas pieejams visām dalībvalstīm un aizstāj Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP).
4.Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošana, iesniegšana, novērtēšana un termiņi
4.1.EESK uzskata, ka Mehānisma līdzekļi pēc iespējas ātrāk ir jānodod dalībvalstīm, kurām savukārt tie ir efektīvi jāizlieto, lai maksimāli izmantotu Mehānisma sniegtās priekšrocības.
4.2.Dalībvalstīm būtu jāsagatavo nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuros izklāstīta reformu un investīciju programma nākamajiem četriem gadiem.
4.3.EESK uzskata, ka šajos plānos būtu jāņem vērā dalībvalstu galvenās problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada kontekstā, tādās jomās kā konkurētspēja, produktivitāte, izglītība un prasmes, veselība, nodarbinātība, kā arī ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Tajos arī būtu jāparedz, ka šīs investīcijas un reformas ir pienācīgi vērstas uz problēmām, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, lai palīdzētu radīt darbvietas, nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un vairot Savienības noturību.
4.4.EESK uzskata, ka ir jānostiprina pašreizējais satvars, kas reglamentē atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, un ar inovatīva instrumenta starpniecību tiem jāpiedāvā tiešs finansiālais atbalsts, lai tos pasargātu no bankrota.
4.5.Katrs paziņotais pasākums, jo īpaši tāds, kas sniedz finansiālu atbalstu, būtu jāpapildina ar skaidru un uzņēmējdarbībai ērtu informāciju par to, kāda veida atbalsts tiek sniegts, kā MVU var efektīvi piekļūt dažādiem pastāvošiem ES finanšu instrumentiem, ar ko sazināties ES līmenī, ja ir radušies jautājumi, kuras valstu struktūras ir iesaistītas finansējuma novirzīšanā, pie kurām valstu struktūrām var vērsties MVU, kāda ir valstu banku loma un kādi ir to pienākumi, u. c.
4.6.EESK uzskata, ka šajā procesā būtu nopietni jāņem vērā sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma un viedokļi.
4.7.EESK jau ir ieteikusi “ieviest noteikumu, ka dalībvalstij finansējums būtu jāpiešķir tikai tad, ja, lemjot par daudzgadu reformu saistību kopumu, attiecīgā dalībvalsts ir pilnībā piemērojusi partnerības principu, reāli iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Partnerības principa piemērošana ir ļoti svarīga, lai varētu īstenot uz gūtām atziņām balstītas reformas, kas būtu piemērotas faktiskajam tautsaimniecības stāvoklim katrā dalībvalstī”.
4.8.EESK piekrīt, ka plāni būtu jānovērtē Komisijai, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem, cita starpā šādiem: vai gaidāms, ka plāns efektīvi risinās Eiropas pusgada procesā konstatētās problēmas, vai tas palīdz stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu un ekonomisko un sociālo noturību un palīdz sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; vai plāns satur pasākumus, kas skar zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju; vai dalībvalsts iesniegtās izmaksu aplēses ir pamatotas un ticamas un vai tās ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz ekonomiku.
4.9.EESK uzskata, ka finansējuma piešķiršanā ir jāņem vērā arī konverģences kritēriji.
4.10.EESK uzskata par pamatotu to, ka:
1)finansiālais atbalsts un attiecīgās darbības, ko dalībvalstis veic saistībā ar Mehānismu, būtu jāieplāno līdz 2024. gada beigām un vismaz 60 % no neatmaksājamā finansiālā atbalsta kopsummas būtu jāpiesaista līdz 2022. gada beigām;
2)atveseļošanas un noturības plāni dalībvalstīm būtu jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim kā atsevišķs valsts reformu programmas pielikums;
3)dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt plāna projektu kopā ar nākamā gada budžeta projektu, t. i., iepriekšējā gada 15. oktobrī;
4)pēc 2024. gada atlikušie gadi līdz DFS beigām (2027. gads) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai veicinātu attiecīgo darbību faktisku īstenošanu, panāktu attiecīgo ekonomikas un sociālo nozaru iecerēto atveseļošanu un sekmētu noturību un konverģenci.
4.11.EESK uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai varētu efektīvi īstenot un sasniegt “Mehānisma” projekta mērķus. Turklāt EESK norāda, ka gadījumā, ja pārsvaru gūs viedoklis par īsu laika periodu plāna īstenošanai, galu galā neizdosies sasniegt tajā izvirzītos mērķus.
4.12.EESK uzsver, ka ir vajadzīga ātra un efektīva rīcības koordinācija starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, lai nepieļautu kavēšanos, kas apdraudētu Mehānisma mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā īso laiku, kādā būtu jāsagatavo un jāizpilda dažādu projektu plāni, arī dalībvalstīm ir jāreaģē nekavējoties un pilnā apmērā. Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai apstiprinātu, uzraudzītu un nodrošinātu saistībā ar Mehānismu iesniegto projektu plānu veiksmīgu izpildi. Projektu iesniegšanu, apstiprināšanu, uzraudzību un izpildi varētu paātrināt, aktīvi iesaistot privātā sektora konsultāciju uzņēmumus ar globāla mēroga pieredzi attiecīgajās jomās.
4.13.EESK vēlreiz uzsver vajadzību dalīties ar paraugpraksi ES un paātrināt birokrātiskos procesus saistībā ar pieejamo līdzekļu piešķiršanu un izmaksu, kur Eiropas Komisijai būtu jāsniedz vajadzīgais tehniskais atbalsts.
5.Tehniskā atbalsta instruments
5.1.EESK atbalsta pastāvīgas strukturālās reformas, kas vērstas uz sociālo un ekonomikas attīstību, tostarp uz institucionālo spēju veidošanu ar mērķi uzlabot pārvaldes kvalitāti. Nebūtu vēlams visām dalībvalstīm piemērot vienādu pieeju, un tāpēc šādām reformām būtu jāatbilst konkrētās valsts vajadzībām un tām būtu nepieciešams demokrātisks atbalsts.
5.2.EESK piekrīt, ka ar tehniskā atbalsta instrumentu būtu jācenšas atbalstīt to dalībvalstu iestāžu darbu, kuras iesniegušas attiecīgu pieprasījumu, reformu procesa posmu vai konkrētu fāžu īstenošanā.
5.3.EESK uzsver, ka ar tehniskā atbalsta instrumentu ir jāatbalsta dalībvalstu iestādes to centienos izstrādāt reformas atbilstoši to prioritātēm un jāuzlabo to spēja izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas, kā arī izmantot līdzbiedru paraugpraksi un labākos piemērus.
5.4.EESK piekrīt, ka tehniskā atbalsta instruments var efektīvi papildināt to pasākumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi, lai novērstu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas.
Briselē, 2020. gada 16. jūlijā
Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________
