TEN/710

Eiropas Dzelzceļa gads (2021)

ATZINUMS
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Dzelzceļa gadu (2021)

[COM(2020) 78 final]

Ziņotājs: Alberto MAZZOLA

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un atbalsta tā mērķus, it īpaši mudināt un atbalstīt Eiropas Savienību, dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības, sociālos partnerus un tirgus spēkus, lai tie palielina dzelzceļa daļu pasažieru un kravas mobilitātē.

1.2.EESK uzskata, ka Eiropas Dzelzceļa gadā plaša sabiedrība — iedzīvotāji, dzelzceļa darbinieki, sociālie partneri, uzņēmumi, akadēmiskās aprindas un it īpaši Eiropas jaunatne — būs ciešāk jāiesaista ES iestāžu publiskajās debatēs par ES ilgtspējas un mobilitātes politiku un par Eiropas mobilitātes nākotni, lai popularizētu dzelzceļu kā ilgtspējīgu, novatorisku un drošu transporta veidu.

1.3.Dzelzceļa gads būs EESK iespēja informēt par dzelzceļa ilgtspējas iezīmēm, par Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju, kā arī par ES dzelzceļa ieguldījumu politiku.

1.4.Eiropas Dzelzceļa gada laikā EESK iesaka novērtēt dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti un vajadzības gadījumā pielāgot šos pakalpojumus lietotāju vajadzībām, lai tie atbilstu kritērijiem, kas noteikti LESD pievienotajā 26. protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, attīstīt projektus, kas veicina holistisku pieeju piekļūstamībai, stiprināt saikni starp digitalizāciju un ilgtspēju un apmainīties viedokļiem ar ieguldītājiem par iespējamām iniciatīvām, ņemot vērā Komisijas ilgtspējīgu finanšu rīcības plānu.

1.5.EESK aicina Eiropas Dzelzceļa gada ietvaros izstrādāt iniciatīvas, lai atgūtu klientu uzticību sabiedriskajam transportam — it īpaši dzelzceļam — un labāk informētu sabiedrību, it sevišķi Eiropas jauniešus, par karjeras iespējām dzelzceļa nozarē, atbalstot iniciatīvas, ko kopīgi īsteno sociālie partneri, augstskolas, akadēmisko aprindu pārstāvji un Eiropas jauniešu organizācijas.

1.6.EESK ir stingri pārliecināta, ka Dzelzceļa gads radīs iespēju palielināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu tūrismu un dot jaunu impulsu iniciatīvai DiscoverEU. EESK stingri atbalsta Eiropas Parlamenta iniciatīvu piešķirt katram Eiropas iedzīvotājam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, tiesības saņemt DiscoverEU ceļošanas karti kā ES identitātes simbolu.

1.7.EESK norāda, ka Dzelzceļa gadu būtu lietderīgi izmantot, lai sniegtu plašāku informāciju par Europalia iniciatīvu norises kalendāru, kā arī lai informētu plašāku sabiedrību par saturu, kas radīts jau iedibinātajos kultūras pasākumos, piemēram, filmu festivālos (Kannās, Venēcijā, Berlīnē) un mākslas izstādēs. Šajā pašā kontekstā dzelzceļa stacijās un dzelzceļa muzejos 2021. gadā varētu īstenot nozīmīgas iniciatīvas, kas dzelzceļu nākotni un pagātni sasaistītu ar tādām svarīgām nozarēm kā arhitektūra un celtniecība, dizains, elektronikas un mehānikas nozare, pārtikas ražošana un tūrisms.

1.8.Dzelzceļa gada norisēs ir jācenšas iesaistīt visus Eiropas dzelzceļa muzejus, ir jāaicina iedzīvotāji iepazīt to kolekcijas, tostarp digitalizētā veidā, un ir jāveicina gan apmaiņa starp muzejiem, gan Eiropas turneja pa dzelzceļa muzejiem.

1.9.EESK ir stingri pārliecināta, ka Eiropas Dzelzceļa gads ir jāizmanto arī kā iespēja veicināt ļoti tālejošu mērķu sasniegšanu ar sociāli ekonomisku, kā arī simbolisku Eiropas pievienoto vērtību — arī kā veids reaģēšanai uz smago Covid-19 krīzi —, piemēram, atjaunojot virzību uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīkla izveidi, kā paredzēts Baltajā grāmatā par transportu (2011), lai savienotu visas ES galvaspilsētas un pilsētas ar vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju.

2.Komisijas priekšlikums

2.1.Priekšlikums pasludināt 2021. gadu par Eiropas Dzelzceļa gadu ir izstrādāts nolūkā popularizēt dzelzceļa transportu atbilstīgi mērķiem, kas izvirzīti Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, tostarp ilgtspējīgas un viedas mobilitātes jomā. Ar visā Eiropā notiekošiem projektiem, debatēm, pasākumiem, izstādēm un iniciatīvām Eiropas Dzelzceļa gadā iedzīvotājus, uzņēmumus un iestādes plašāk iepazīstinās ar dzelzceļu kā pievilcīgu un ilgtspējīgu transporta veidu braucieniem pa visu Eiropu, uzsverot tam piemītošo novatoriskumu un Savienības mēroga dimensiju. Ar īpašiem pasākumiem un informatīvajām kampaņām uzrunājot ne tikai dzelzceļa nozares pārstāvjus, bet visu sabiedrību, Eiropas Dzelzceļa gads ļaus pārliecināt plašāku iedzīvotāju un uzņēmumu loku izmantot dzelzceļu 1 .

2.2.Eiropas Dzelzceļa gada mērķis ir veicināt un atbalstīt Savienības, dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību un citu organizāciju centienus palielināt dzelzceļa īpatsvaru pasažieru un kravas pārvadājumos. Uzrunājot plašāku sabiedrību, jo sevišķi jauniešus, Eiropas gadā būtu īpaši jāpopularizē dzelzceļš kā ilgtspējīgs, novatorisks un drošs transporta veids. Būtu jāakcentē arī Eiropas dzelzceļa pārrobežu dimensija, kas tuvina iedzīvotājus, ļauj tiem iepazīt Savienību visā tās daudzveidībā, veicina kohēziju un palīdz integrēt Savienības iekšējo tirgu. Eiropas Dzelzceļa gads varētu arī palielināt dzelzceļa nozares devumu Savienības ekonomikā, rūpniecībā un sabiedrībā kopumā un stiprināt dzelzceļa kā svarīga elementa lomu attiecībās starp Savienību un trešām valstīm 2 .

3.Dzelzceļa nozare un Covid-19 pandēmija

3.1.Dzelzceļa nozare ir cietusi un joprojām cieš no ierobežojošajiem pasākumiem, kurus dalībvalstis ieviesa nolūkā cīnīties pret Covid-19 pandēmijas izplatību, kā arī no krasas mobilitātes samazināšanās.

3.2.Saskaņā ar pirmajām aptuvenajām aplēsēm, ko sagatavojušas tādas nozares asociācijas kā CER, pandēmijas rezultātā visu pasažieru pārvadājumu operatoru kopējo zaudēto ieņēmumu apjoms kopš krīzes sākuma ir 900 miljoni EUR nedēļā. Covid-19 uzliesmojuma ietekmē ieņēmumi no dzelzceļa kravu pārvadājumiem 2020. gada martā un aprīlī visā Eiropas Savienībā (ES 27) samazinājās vidēji par aptuveni 25 % un zaudēto ieņēmumu apjoms bija aptuveni 78 miljoni EUR nedēļā. Kaut arī dzelzceļa kravu pārvadājumi apliecināja stingru stabilitāti, būtu bijis daudz labāk, ja “zaļo joslu” pasākumus pilnībā piemērotu dzelzceļam, ja sliežu ceļu piekļuves maksas tiktu samazinātas līdz nullei un ja Šveice būtu apturējusi aizliegumu, kas tika ieviests 2020. gada 1. janvārī. Dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekotājus Covid-19 uzliesmojums skar aizvien smagāk.

3.3.Neraugoties uz ļoti straujo pieprasījuma kritumu, dzelzceļa operatori un dzelzceļa darbinieki pēc iespējas turpināja sniegt pakalpojumus, rūpējoties par to, lai medicīnas darbinieki un kritiski svarīgais personāls varētu nokļūt darbā un mājās. Turklāt operatori piedāvāja arī īpašus sanitāros vilcienus, lai ar vīrusu inficējušos cilvēkus varētu pārvest no vissmagāk skartajiem reģioniem uz mazāk noslogotām slimnīcām.

3.4.Eiropas atvēršana pēc Covid-19 būs arī izdevība atsākt un uzlabot pasažieru un preču pārvadājumus pa dzelzceļu. ES atveseļošanas plāns, kas orientēts uz zaļo kursu un Digitālo programmu, sniegs īstermiņa atbalstu dzelzceļa pakalpojumiem un pievērsīsies īstermiņa un ilgtermiņa finansēšanai, iespējams, iekļaujot valsts atbalstu dzelzceļa atjaunošanai pēc milzīgajiem ieņēmumu zaudējumiem, ko izraisīja vīrusa krīze.

3.5.Strādādami pirmajās rindās, transporta darbinieki bija un joprojām ir tiešā saskarē ar pasažieriem, un viņi ir pakļauti riskam inficēties ar vīrusu, veicot ikdienas pienākumus. Viņi arī ir tie, kurus ietekmē vīrusa postošās ekonomiskās sekas — gan kā dzelzceļa nozares darbiniekus, gan kā iedzīvotājus. Grūtos laikos dzelzceļa darbinieki uztur kustību Eiropā, nodrošinot, ka medicīniskā aprūpe un pirmās nepieciešamības preces tiek piegādātas uz vietām, kur tās vajadzīgas.

3.6.Eiropas atdzimšana pēc Covid-19 būs arī pasažieru pārvadājumu atdzimšana un dzelzceļa kravu pārvadājumu nepieciešamības apliecinājums. Lai varētu izpildīt Eiropas zaļā kursa un Digitālās programmas mērķus, resursi, kas ir pieejami pārskatītajā DFS 2021.–2027. gadam un tiks pārvaldīti gan ES, gan valstu līmenī, būs jānovirza arī dzelzceļiem.

3.7.DFS un iniciatīvas “Next Generation EU” papildu resursus var absorbēt visdažādākie dzelzceļa projekti — tie ir dzelzceļa infrastruktūras projekti (pasažieru un kravu pārvadājumiem, iekšzemes un pārrobežu pārvadājumiem, parastajām un ātrgaitas līnijām), dzelzceļa ritošā sastāva projekti, kā arī visi tie projekti, kuri saistīti ar dzelzceļa sistēmas automatizāciju un digitalizāciju, kas ietver digitālās automātiskās sakabes saslēgšanās tehnoloģijas, turpmāku Eiropas dzelzceļu tīkla elektrifikāciju, ERTMS (Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas) izvēršanu, vagonu modernizāciju ar bremžu bloku tehnoloģiju, ņemot vērā visas klimata īpatnības, un nolietojuma shēmas ritošā sastāva atjaunošanai. Modernizēt dzelzceļa stacijas (it īpaši platformas, kas nodrošina piekļuvi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām) ir vēl viens uzdevums, kuram nepieciešami līdzekļi un ar kuru varētu panākt pozitīvu īstermiņa ietekmi uz ekonomiku. Palielinot ieguldījumus TEN-T tīklā un uzturot un modernizējot esošās dzelzceļa līnijas, varētu ātri sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā.

3.8.Paziņojumā par zaļo kursu norādītie vispārējie mērķi — viedās multimodālās transporta sistēmas ietvaros uzlabot kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumu jaudu un efektivitāti — laika gaitā var dot ievērojamu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā, samazinot gan autotransporta tirgus daļu kravu pārvadājumos, gan transporta ietekmi uz vidi.

3.9.Iniciatīvās, kas ierosinātas Eiropas Dzelzceļa gada ietvaros, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai atgūtu klientu uzticēšanos sabiedriskajam transportam, īpaši dzelzceļa transportam. Būtu jāīsteno tādas iniciatīvas, kuru mērķis būtu palielināt sabiedrības informētību par papildu higiēnas pasākumiem, ko veic dzelzceļa uzņēmumi, aizsargmasku valkāšanas politiku un sociālās distancēšanās politiku. Attiecībā uz pasažieru tiesībām būtu jāievieš skaidrība par obligātajām kompensācijām un brīvprātīgajiem kuponiem. Šie pasākumi jāsaskaņo ar pasažieru tiesību visaptverošu piemērošanu visiem dzelzceļa pakalpojumiem, nodrošinot tās visā pasažieru brauciena laikā, pietiekami izskaidrojot sabiedrībai un efektīvi īstenojot ar alternatīvu strīdu izšķiršanas shēmu un valstu izpildiestāžu palīdzību.

4.    Vispārīgas piezīmes

   Vēsturisks atskats

4.1.2021. gadā būs jāatzīmē daudzas gadadienas, kas saistītas ar garo dzelzceļa un tā tehnoloģiju vēsturi. Kā uzsvērts Europalia 2021. gada mākslas festivāla katalogā, Beļģijas un Francijas dzelzceļš 2021. gadā atzīmēs 175. gadadienu kopš dzelzceļa savienojuma izveides starp Parīzi un Briseli. 1846. gadā šīs galvaspilsētas kļuva par pasaulē pirmajām pilsētām, kuras savieno dzelzceļa līnija. Tajā pašā gadā ar Ostendes-Duvras dzelzceļa līniju tika savienota arī Brisele un Londona. 2021. gadā tiks svinēta arī Thalys 25. gadadiena un 170. gadadiena kopš pirmā reisa Saksijas un Bohēmijas dzelzceļa savienojumā starp Prāgu un Drēzdeni. Citas 2021. gadā atzīmējamas, ar dzelzceļu saistītas gadadienas ir Miluzas Vilcienu muzeja (Mulhouse Train Museum) 50. gadadiena un Luksemburgas dzelzceļa 75. gadadiena. Jāatzīmē arī tas, ka 2021. gadā Itālijā tiks svinēta arī pirmā pendolino 45. gadadiena, Francijā — TGV 40. gadadiena, savukārt Vācijā — ICE 30. gadadiena. 2021. gadā būs arī pagājuši 20 gadi, kopš tika publicēta pirmā Eiropas Savienības baltā grāmata par Eiropas dzelzceļiem.

4.2.Dzelzceļa gads būs iespēja godināt dzelzceļa vēsturi, tā tehnoloģiskās attīstības vēsturi, kā arī ar dzelzceļa savienojumiem aizvien ciešāk satuvināta Eiropas kontinenta vēsturi. Vienlaikus tā ir arī iespēja izvērtēt līdzšinējo attīstību.

   Eiropas zaļais kurss

4.3.Eiropas Komisija 2019. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu. Šajā paziņojumā ES tiek mudināta pakāpeniski samazināt oglekļa dioksīda īpatsvaru savā ekonomikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, kā arī tiek izklāstīta politikas stratēģija šā mērķa sasniegšanai. Eiropas zaļais kurss papildina Komisijas stratēģiju virzībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.

4.4.Citu iniciatīvu starpā Eiropas zaļais kurss aicina paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, jo transports rada ceturtdaļu Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju un to īpatsvars turpina augt. Visiem transporta veidiem būs jādod sava artava šajā samazinājumā. Līdztekus citām iecerētajām darbībām saskaņā ar Eiropas zaļo kursu būtu jāpanāk, ka būtisku daļu no 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, nākotnē pārvadātu pa dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem. Lai īstenotu šo vērienīgo plānu un nodrošinātu dzelzceļa modālās daļas pieaugumu, ir vajadzīga ātra rīcība un ir jādod spēcīgāks stimuls dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšanai.

4.5.Lai īstenotu zaļajā kursā noteiktos vispārējos mērķus, Komisija 2020. gada pēdējā ceturksnī nāks klajā ar Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju. Šī stratēģija inter alia pievērsīsies iniciatīvām, kuru mērķis ir palielināt kravas pārvadājumu jaudu un uzlabot kravas pārvadāšanu pa dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, kā arī izveidot viedu, netraucētu un lietotājiem pievilcīgu multimodālā transporta sistēmu ar mērķi samazināt autotransporta tirgus daļu un palielināt multimodalitātes pievilcību, tostarp dzelzceļa pievilcību. Iniciatīvas šajā jomā tiek plānotas jau 2021. gadā.

4.6.Dzelzceļa gads būs iespēja uzsvērt ilgtspējīgās dzelzceļa iezīmes un informēt par tām, par Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju, kā arī par ES dzelzceļa ieguldījumu politiku. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā var stimulēt ekonomiku, radīt kvalitatīvas, sociālā un vides jomā ilgtspējīgas darbavietas un padarīt dzelzceļa pakalpojumus pievilcīgākus klientiem. Uzlabojot sabiedrības informētību par šo tematu, būs vieglāk ietekmēt patērētāju rīcību un transporta veidu izvēli tā, lai priekšroka tiktu dota sabiedriskajam transportam un mazemisiju mobilitātei.

4.7.Eiropas Dzelzceļa gads būs arī iespēja novērtēt dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti un vajadzības gadījumā pielāgot tos lietotāju vajadzībām, lai tie atbilstu kritērijiem, kas noteikti LESD pievienotajā 26. protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

   Digitālā programma Eiropai

4.8.ES Digitālās programmas ietvaros būtu jādara daudz vairāk, lai dzelzceļa nozari iekļautu digitālajā revolūcijā un visos šim nolūkam paredzētajos atbalsta pasākumos. Ar minēto programmu būtu jāveicina ERTMS ieviešana, risinājumu “Mobilitāte kā pakalpojums” izstrāde, jaunu risinājumu izstrāde biļešu tirdzniecības jomā, kā arī 5G izvēršana TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā. Tas dzelzceļa operatoriem dos iespēju apmierināt savu pašreizējo un nākotnes klientu vajadzības.

4.9.Uzsāktajā digitalizācijas procesā pienācīgs atbalsts ir jāsaņem darba ņēmējiem, un ir jāsaglabā viņu darbvietas. Lai garantētu dzimumu līdztiesību, īpaša uzmanība jāpievērš ar dzimumu saistītajām prasībām. Darba ņēmēju bažas šajā pārveides procesā ir pienācīgi jākliedē, iesaistot darba ņēmēju pārstāvjus un arodbiedrības. Darba ņēmējiem jānodrošina piekļuve apmācībai un tālākizglītībai, lai saglabātu augstas kvalitātes darbvietas un ilgtspējīgu nodarbinātību.

4.10.Ir sagaidāms, ka 5G paaugstinās mobilās un interneta tehnoloģijas kā vispārējas nozīmes tehnoloģijas statusu, tāpēc EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi, tostarp attīstot iespējas integrēt un izmantot 5G pakalpojumus, lai aizstāvētu un uzlabotu Eiropas nozaru, piemēram, transporta un jo īpaši dzelzceļa nozares, konkurētspēju. EESK arī aicina Komisiju pasūtīt novērtējumu par 5G starojuma bioloģisko ietekmi un risku, kas saistīts ar 5G un citu frekvences diapazonu interferenci 3 .

4.11.Demogrāfisko, ekonomisko un politisko tendenču ietekmē radīsies jauni veidi, kā pārvietoties pilsētu teritorijās un ārpus tām, un dzelzceļa operatori saprot, ka tiem nāksies pielāgoties, lai spētu integrēties multimodālā un aizvien digitalizētākā pārvadājumu pakalpojumu ķēdē. Aizvien lielāks skaits vecāku cilvēku un jauniešu varētu sākt biežāk izmantot vilcienus gan pilsētu teritorijās, gan tālos braucienos, ja dzelzceļa uzņēmumi vēl vairāk rūpētos par jaunu vajadzību apmierināšanu komforta un piekļūstamības ziņā. Savukārt tie patērētāji, kas pieskaitāmi tehnoloģiju laikmeta paaudzei, privāto transportu izmantos daudz mazāk, priekšroku dodot kopbraukšanas un sabiedriskā transporta risinājumiem, ja tie nodrošinās pietiekami augstu pakalpojuma kvalitāti.

4.12.Dzelzceļa nozarei īpaši svarīgi būs uzlabot biļešu tirdzniecības tehnoloģijas, padarot biļešu iegādi vienkāršāku un nodrošinot iespēju vienā biļetē apvienot dažādus brauciena segmentus, kā arī paredzot papildu iespējas multimodālai biļešu tirdzniecībai. EESK mudina Eiropas Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz šā mērķa sasniegšanu, piemēram, sniedzot ekspertu norādījumus, daloties ar paraugpraksi, piešķirot dotācijas utt.

4.13.Tā kā multimodalitāte ir īpaši svarīga dzelzceļa kravu pārvadājumiem, Eiropas Dzelzceļa gads ir jāizmanto dialoga veicināšanai starp transporta klientiem, dzelzceļa un citām transporta nozarēm gan valstu, gan ES līmenī, lai apzinātu praktiskās problēmas, kas kavē dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, un rastu tādus risinājumus, kas dzelzceļa kravu pārvadājumus padarītu pievilcīgus klientiem. EESK uzsver, ka šādā dialogā ir svarīgi iesaistīt visas transporta nozares. Svarīgs šāda dialoga aspekts var būt tādu paradigmu atrašana sadarbībai starp uzņēmumiem, kuras nav pretrunā konkurences tiesībām.

4.14.Dzelzceļu digitalizācija arī sniegs iespēju dzelzceļa uzņēmumiem turpināt pielāgot savus pakalpojumus, lai aizvien efektīvāk apmierinātu kravu nosūtītāju vajadzības, piemēram, maksimāli izmantojot vilciena ietilpību un apvienojot dažādus kravu pārvadājumu pakalpojumu veidus. Ņemot vērā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļas pašreizējo samazināšanās tendenci, jāuzsver iespējas uzlabot piedāvāto pakalpojumu efektivitāti un elastību.

4.15.Dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekotājiem būs aizvien plašāk jāizmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu savus darbības rādītājus, nodrošinot labāku precizitāti un lielāku kapacitāti. Spēcīgs grūdiens šajā virzienā būs automātiskās vilcienu kontroles sistēmas — Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) — ieviešana. EESK uzskata, ka ERTMS izvēršana ir ievērojami jāpaātrina. Vajadzīgie ieguldījumi (vairāk nekā 100 miljardi EUR, tostarp digitālajiem signalizācijas posteņiem) tiks iekļauti atveseļošanas plānā, un EESK mudina dzelzceļa nozari kopā ar citu transporta veidu pārstāvjiem izstrādāt visaptverošu un sadarbspējīgu sistēmu “Mobilitāte kā pakalpojums”.

4.16.Lai varētu veikt dzelzceļa digitālo pārveidi, būtiska nozīme ir brīvai datu plūsmai. Tāpēc EESK aicina izstrādāt efektīvus risinājumus, kas novērstu problēmas, kuras saistītas ar piekļuvi datiem, to sadarbspēju un nosūtīšanu, vienlaikus nodrošinot datu pienācīgu aizsardzību un privātumu, godīgu konkurenci un plašākas izvēles iespējas patērētājiem. Uz publiskiem un privātiem uzņēmumiem jāattiecina vienādi nosacījumi, kas attiecas uz datu apmaiņas un izmaksu kompensācijas savstarpīgumu 4 .

4.17.Iepriekš minēto iemeslu dēļ dzelzceļa digitalizācijai jābūt vienam no galvenajiem Dzelzceļa gada tematiem. Piemēram, attiecīgās informatīvās iniciatīvās būtu jāuzsver saikne starp digitalizāciju un ilgtspēju.

   Dzelzceļa darbinieki

4.18.Eiropas dzelzceļa nozare tiešā veidā nodarbina aptuveni 1,3 miljonus Eiropas iedzīvotāju un netiešā veidā vēl apmēram 1 miljonu eiropiešu, tādējādi tā ir viens no lielākajiem darba devējiem Eiropas Savienībā. Dzelzceļa uzņēmumi ir būtisks faktors jauniešu apmācībā, tāpēc tie palīdz mazināt Eiropas jauniešu bezdarbu, it īpaši ekonomiski grūtos laikos.

4.19.Eiropas Dzelzceļa gads ir arī Dzelzceļa darbinieku gads. Ir jānodrošina augstas kvalitātes darbvietas transporta darbiniekiem un drošs, uzticams pakalpojums klientiem. Atbilstīgi sociālās Eiropas koncepcijai uzmanības centrā jābūt darbinieku darba apstākļiem. Algu un sociālajam dempingam nav vietas dzelzceļa nozarē, un tas ir jānovērš.

4.20.Dzelzceļa darbinieki ir pelnījuši sabiedrības atzinību. Tādēļ ir svarīgi darīt viņu sasniegumus pamanāmus un atzīt viņu problēmas. Ar Eiropas mēroga pasākumiem var izrādīt atzinību par darbinieku paveikto un uzsvērt prasību pēc kvalitatīvām darbvietām. Visi dzelzceļa darbinieki ir jāaizsargā pret algu un sociālo dempingu, lai Eiropā uzturētu drošu dzelzceļa satiksmi. To var nodrošināt tikai aktīva sociālā partnerība nozarē.

4.21.Nav šaubu, ka digitalizācija ir dzelzceļa nozares iespēja un absolūta nepieciešamība uzņēmējdarbības veikšanai šajā jomā. Tikai digitalizējot gan savus iekšējos procesus, gan pakalpojumu sniegšanas veidu, dzelzceļa operatori spēs pienācīgi reaģēt uz mūsdienu problēmām. Tomēr vienlaikus digitalizācijas procesā jāievēro vislielākā piesardzība, lai pāreja nebūtu destabilizējoša un lai nerastos sociālas nesaskaņas. Ir ļoti būtiski, lai Eiropas sociālie partneri ES dzelzceļa nozares sociālā dialoga ietvaros apspriestos un lemtu par kopīgiem projektiem, kas palīdzētu apzināt un prognozēt automatizācijas un digitalizācijas ietekmi uz nozari un tādējādi saglabāt augstu nodarbinātības līmeni un sociālās garantijas sociāli taisnīgas pārejas nodrošināšanai 5 .

4.22.Šīs problēmas risinājums ir uzsvars uz profesionālo pārkvalificēšanos, un, lai novērstu cilvēku atlaišanu no darba, tā jāpapildina ar mūžizglītību un ieguldījumiem darba ņēmēju nodarbināmībā. Divas lielas dzelzceļa uzņēmumu problēmas ir darba ņēmēju vecuma struktūras nelīdzsvarotība un jauna personāla, it īpaši jauniešu un sieviešu, piesaistīšanas grūtības 6 .

4.23.Dzelzceļa gads būtu jāizmanto kā iespēja labāk informēt sabiedrību, it īpaši Eiropas jauniešus, par karjeras iespējām dzelzceļa nozarē, šai nolūkā atbalstot iniciatīvas, ko kopīgi īsteno sociālie partneri, augstskolas, akadēmiskās aprindas un Eiropas jauniešu organizācijas.

   Infrastruktūra

4.24.TEN-T sistēma lielā mērā ir palīdzējusi apzināt būtiskos jaunai dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamos finanšu resursus (līdz 2030. gadam aptuveni 500 miljardi EUR pamattīklam vien), taču pieejamie resursi joprojām nav pietiekami, lai apmierinātu visas vajadzības. Pēc pamattīkla izveides Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam būtu jāapkalpo gandrīz visas galvaspilsētas un lielākās Eiropas pilsētas (kurās ir vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju). Turklāt TEN-T infrastruktūru uzturēšana ir jautājums, kas vairākās valstīs ir ticis novērtēts daudzkārt par zemu, un tagad tas kļūst par ļoti nopietnu problēmu, savukārt citās valstīs šim jautājumam ir veltīta pienācīga uzmanība.

4.25.Kaut arī EESK atbalsta dzelzceļa savienojumu veicināšanu starp lielajām pilsētām, izmantojot ātrgaitas vilcienus un TEN-T tīklu, mēs tomēr atgādinām, cik svarīgi ir saglabāt atbilstošu finansējuma līmeni un finansēt valsts nozīmes līnijas un reģionālās līnijas.

4.26.EESK aicina palielināt ieguldījumus, lai pabeigtu tīkla izveidi, tostarp lauku un reģionu teritorijās, un finansējumu visa TEN-T tīkla ikdienas un ārkārtas uzturēšanai nodrošināt no ES ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļiem. Dzelzceļa attīstībai, ieguldījumiem infrastruktūrā un blīvākam pasažieru un kravu pārvadājumu tīklam ir nepieciešami vēl papildu līdzekļi. Katrs dzelzceļā ieguldītais euro rada un saglabā darbvietas, tostarp dzelzceļa apgādes nozarē un reģionos.

   Ilgtspējīgs finansējums

4.27.Eiropas Komisijas Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai (COM(2018) 97 final) paredz vairākus mērķus: pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; pārvaldīt finanšu riskus, ko izraisa klimata pārmaiņas, resursu noplicināšana, vides degradācija un sociālās problēmas; veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā.

4.28.Ļoti liela nozīme ir vienotajai ES klasifikācijas sistēmai (taksonomijai), kas sniegs skaidrību par to, kurus darbības veidus var uzskatīt par ilgtspējīgiem.

4.29.Balstoties uz ilgtspējas ES taksonomijas attīstību un rīcības plāna līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, Komisija paziņoja par rīcības plāna pārskatīšanu Eiropas zaļā kursa ietvaros.

4.30.EESK atzinīgi novērtēja priekšlikumus par taksonomiju, paužot uzskatu, ka tie ir pirmais solis ceļā uz to, lai īstenotu Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai 7 . Komiteja atzinīgi vērtēja arī priekšlikumu izstrādāt jaunu mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu. Turklāt šim pamatam ir jāatbilst rīcības plānā izvirzītajiem tālejošajiem mērķiem, kuros norādīts, ka “Eiropa ir labā pozīcijā, lai uzņemtos vadošo lomu pasaulē”. Tagad ir jārīkojas saskaņā ar šo mērķi un attiecīgi jāizveido taksonomija.

4.31.Ņemot vērā dzelzceļu ilgtspēju, dzelzceļa nozarei jāspēj izmantot visas iespējas, ko sniedz ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas. Nav šaubu, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un paplašināšanas finansēšana ir sabiedrisks uzdevums un ka šie līdzekļi ir jānodrošina no publiskā budžeta, tomēr uzmanība jāpievērš arī nākotnes dzelzceļa sistēmas vajadzībām, it īpaši ritošajam sastāvam un dzelzceļa stacijām, un ir jāapsver arī privāto ieguldītāju iespējas iesaistīties dzelzceļa projektos.

4.32.Lai nodrošinātu dzīvotspēju politikas sistēmai, ko veido Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgu finansēšanu, ir svarīgi, lai ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigtu ratifikācijas procesu 2001. gada Keiptaunas konvencijas par starptautisko ieinteresētību mobilajās ierīcēs 2007. gada Luksemburgas protokolam par jautājumiem, kas saistīti ar dzelzceļa ritošo sastāvu (pazīstams arī kā Luksemburgas dzelzceļa protokols).

4.33.Dzelzceļa nozares un privāto ieguldītāju kopienas pārstāvjiem ir jātiekas un jādalās domās par iespējamo sinerģiju, ņemot vērā arī Komisijas iniciatīvas ilgtspējīga finansējuma jomā. Eiropas Dzelzceļa gadā būtu jāplāno darbības, kas nodrošinātu šādu informācijas apmaiņu, iesaistot gan dzelzceļa nozares, gan privāto ieguldītāju kopienas pārstāvjus, it īpaši ilgtermiņa ieguldītājus, piemēram, apdrošināšanas, ieguldījumu un pensiju fondus.

   Piekļūstamība

4.34.Universālas piekļuves veicināšana, kā noteikts 26. protokolā par VNP un tā atsaucēs uz VTNP, nozīmē visiem lietotājiem piemērotu piekļuvi visā teritorijā (teritoriālā piekļūstamība), ar to saprotot, ka piekļuves nosacījumi (gaidīšanas laiki, piekļuves punktu blīvums, infrastruktūra utt.) var atšķirties atkarībā no lietotāja vajadzībām. Vienlīdzīga attieksme un universālas piekļuves veicināšana nozīmē arī visu veidu diskriminācijas apkarošanu.

4.35.Lai padarītu dzelzceļa ceļojumus pievilcīgākus ikdienas braucieniem, kā arī tālsatiksmes un pārrobežu braucieniem, būs svarīgi nostiprināt pasažieru tiesības, informēt pasažierus par šādiem aizsardzības pasākumiem, kā arī saglabāt un, iespējams, uzlabot dzelzceļa transporta pieejamību cenas ziņā un apkalpošanas kvalitāti.

4.36.Eiropas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi uzlabo ceļošanas ērtības cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti. Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi tagad ir daudz pieejamāki nekā agrāk, un daudzi pasažieri ar invaliditāti var izmantot vilcienus bez citu palīdzības. Dzelzceļa operatori ievērojami palīdz uzlabot cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un savas apņemšanās šajā jomā vēlas izpildīt kopā ar publiskās pārvaldes iestādēm un pasažieru apvienībām.

4.37.Ir veikti ieguldījumi, lai nākamo desmit gadu laikā turpinātu likvidēt šķēršļus stacijās un vilcienos nolūkā uzlabot ērtības un atvieglot ceļošanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti.

4.38.Tādēļ, ja vēlamies, lai dzelzceļu tīkla piekļūstamība tiktu pastāvīgi uzlabota, kā tas paredzēts spēkā esošajos ES tiesību aktos par dzelzceļa piekļūstamību, būs nepieciešams pastāvīgs trešo pušu sniegts finansējums vai nu no valstu valdībām, vai arī tiešā veidā no ES.

4.39.Eiropas Dzelzceļa gadam ir jākļūst arī par iespēju izstrādāt projektus, kas veicina holistisku pieeju piekļūstamības jautājumam, pievēršoties ne vien dzelzceļa nozares iniciatīvām, kuras tiek īstenotas dzelzceļa stacijās un vilcienos un kuru mērķis ir palielināt pieejamo palīdzību un uzlabot piekļūstamību, bet arī visiem tiem aspektiem, kas palīdz nodrošināt, ka visi pasažieri, pirmkārt, spēj nokļūt sabiedriskā transporta mezglos.

   Ilgtspējīgs tūrisms

4.40.Eiropas Savienība ir viens no attīstītākajiem un visvairāk apmeklētajiem tūrisma reģioniem pasaulē. ES uzņem 40 % no visiem starptautiskajiem tūristiem, un gūst 31 % no visiem starptautiskā tūrisma ieņēmumiem. Eiropas Savienībā atrodas gan daži no pasaules lielākajiem ārējā tūrisma tirgiem, gan arī vairāki pasaules visapmeklētākie galamērķi. 2016. gadā gandrīz 270 miljoni ES iedzīvotāju (2/3 no tā brīža iedzīvotāju skaita) devās vismaz vienā atpūtas braucienā, un vismaz puse no šiem braucieniem bija ceļojumi uz ārvalstīm. Transporta izdevumi parasti veido 27 % no kopējām atpūtas brauciena izmaksām.

4.41.Ar tūrismu saistītās transporta ietekmes uz vidi mazināšana ir viena no galvenajām problēmām, kas minētas EK Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmā (COM(2007) 621).

4.42.Kustība Fridays for Future, kā arī aizvien biežāk vērojamie ekstrēmie laika apstākļi un klimatiskās parādības liek iedzīvotājiem pārdomāt savus ierastos ceļošanas plānus un apsvērt iespēju izmantot dzelzceļu kā transporta veidu nokļūšanai galamērķī. Ceļotāji, kuri dodas atpūtas braucienos un brīvdienās, ir lielākā to ceļotāju kategorija, kas, izmantojot dzelzceļu, ceļo vieni paši.

4.43.Pašlaik Eiropas tūrisma nozare atrodas pārejas posmā, kad populāros galamērķos tiek izstrādāts jauns skatījums uz to, kā attīstīt tūrismu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un vides ilgtspējas principus. Lai risinātu jautājumu par tūrisma ietekmi uz vidi un pārmērīgu tūristu skaitu, ir vajadzīgi jauni tūrisma attīstības modeļi.

4.44.Daudzām dalībvalstīm, Eiropas reģioniem un pilsētām tūrisms ir svarīga ekonomiskās un sociālās struktūras sastāvdaļa, kas vienlaikus nodrošina arī darbvietas un ienākumus. Taču šo ekosistēmu ļoti smagi ir iedragājusi Covid-19 pandēmija.

4.45.Šajā situācijā ir jāveic pasākumi, lai palīdzētu atsākt starptautiskā tūrisma, kontinentālā un valstu iekšzemes tūrisma darbības, kas nāktu par labu daudzām ES ekonomikas nozarēm. Dzelzceļa nozare var palīdzēt attīstīt tādus tūrisma galamērķus, ko pienācīgi neapkalpo aviācija, atvērt jaunus maršrutus un veicināt jaunu vērtības ķēžu izveidi. Eiropas dzelzceļu nozarei paveras iespēja apmierināt pieaugošo pieprasījumu no tiem tūristiem, kurus satrauc klimata jautājumi.

4.46.Dzelzceļa gadam ir jākļūst par iespēju veidot sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu tūrismu un radīt jaunus tūrisma maršrutus, kurus Eiropas iedzīvotāji var iepazīt, izmantojot dzelzceļa savienojumus. Tūristu plūsmas pārejai no viena transporta veida uz citu būtu jābūt jēdzienam, kas tiek attīstīts un popularizēts ar atbilstīgu informatīvu iniciatīvu starpniecību un saņem vienotu atbalstu no dzelzceļa nozares, Eiropas kultūras nozares un valstu un Eiropas tūrisma nozares pārstāvjiem.

   Iniciatīva “DiscoverEU”

4.47.Dažādu iemeslu dēļ ļoti daudzi gados jauni eiropieši nekad nav ceļojuši pa Eiropu vai arī dara to reti. Lai gan pastāv izglītības apmaiņas programmas, ES tikai nupat ir izveidojusi instrumentu, kas ikvienam eiropietim nodrošinās ceļošanas pieredzi, sniedzot iespējas jauniešiem pietuvināties Eiropas identitātei, uzlabojot viņu izpratni par Eiropas Savienības pamatvērtībām un iepazīstinot viņus ar ilgtspējīgu un videi nekaitīgu transporta veidu. DiscoverEU ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas cilvēkiem ļauj iepazīt Eiropu, ceļojumā iemācoties daudz jauna. Ceļošanai izmantojot galvenokārt dzelzceļu (tomēr ir izņēmumi tiem dalībniekiem, kas dzīvo salās vai nomaļos reģionos), jaunieši var iepazīt Eiropu, tās pilsētas un mazpilsētas.

4.48.Ceļošanas loma Eiropas identitātes veidošanā ir atzīta jau kopš laika, kad tika veikti sagatavošanas darbi šīs nozares iekļaušanai Lisabonas līgumā. Profesors Richard Jobs nesen demonstrēja, ka Interrail braukšanas kartei ir būtiska nozīme Eiropas kopīgo vērtību veidošanā 8 . 

4.49.Dzelzceļa gadam ir jākļūst par iespēju dot jaunu impulsu iniciatīvai DiscoverEU, atbalstot tās mērķus un uzrunājot Eiropas jauniešus, kuri šajā projektā vēl nav piedalījušies. EESK atbalsta Eiropas Parlamenta iniciatīvu piešķirt katram Eiropas iedzīvotājam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, tiesības saņemt DiscoverEU ceļošanas karti kā ES identitātes simbolu.

   “Europalia” un citi Eiropas dzelzceļa muzeji

4.50.Katru otro gadu mākslas festivāls Europalia Beļģijas un tās kaimiņvalstu iedzīvotājiem piedāvā pasākumu un izstāžu programmu, kas veltīta tematiem ar spēcīgu Eiropas dimensiju un perspektīvu. Festivāls Europalia parasti piesaista ļoti daudz apmeklētāju, kuru vidū ir daudz ārvalstnieku.

4.51.Nākamā festivāla tēma (tas sāksies 2021. gada oktobrī) būs dzelzceļš un tā līdzšinējā un turpmākā ietekme uz to, kā mēs Eiropā ceļojam, strādājam, sazināmies un dzīvojam. Galvenā uzmanība tiks pievērsta gan dzelzceļam kā vienam no ES tautu un iedzīvotāju tuvinātājiem, gan vilcieniem kā būtisku pārmaiņu nesējiem ceļā uz videi nekaitīgu mobilitāti,; tiks ņemtas vērā Eiropas zaļajā kursā izklāstītās idejas un dzelzceļu ietekme uz mākslu, kā arī uzvērta dzelzceļa loma — būt par spēcīgu sociālo, ekonomisko un rūpniecisko pārmaiņu virzītājspēku.

4.52.Šajā kontekstā Dzelzceļa gadu būtu lietderīgi izmantot, lai sniegtu plašāku informāciju par Europalia iniciatīvu norises kalendāru, kā arī lai informētu plašāku sabiedrību par saturu, kas radīts jau iedibinātajos kultūras pasākumos, piemēram, filmu festivālos (Kannās, Venēcijā, Berlīnē) un mākslas izstādēs. Šajā pašā kontekstā dzelzceļa stacijās un dzelzceļa muzejos 2021. gadā varētu īstenot nozīmīgas iniciatīvas, kas dzelzceļu nākotni un pagātni sasaista ar tādām svarīgām nozarēm kā arhitektūra un celtniecība, dizains, tūrisms, elektronikas un mehānikas nozare, pārtikas ražošana un tūrisms.

4.53.Dzelzceļa gada norisēs ir jācenšas iesaistīt arī visus Eiropas dzelzceļa muzejus, ir jāaicina iedzīvotāji iepazīt to kolekcijas, tostarp digitalizētā veidā, un ir jāveicina gan apmaiņa starp muzejiem, gan Eiropas turneja pa dzelzceļa muzejiem.

Briselē, 2020. gada 23. jūnijā

Pierre Jean Coulon

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas priekšsēdētājs

_____________

(1)     COM(2020) 78 final .

(2)     COM(2020) 78 final .

(3)     OV C 353, 18.10.2019., 79. lpp .

(4)       OV C 353, 18.10.2019., 79. lpp.

(5)    OV C 47, 11.2.2020., 23. lpp .

(6)    OV C 47, 11.2.2020., 23. lpp .

(7)

      OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp .

(8)    Skatīt: Jobs, R. I. (2017). Backpack Ambassador – How Youth Travel Integrated Europe, University of Chicago Press, 249. lpp.